1. AP jdziens aurk un visbiek lietot nozm ar to tiek saprasta individulo aktu izdoanas krtba.

. Tie tiek saukti ar par prvaldes aktiem, par individulajiem aktiem jeb lmumiem, par tiesbu piemroanas vai likumpiemroanas aktiem. Plak nozm ar administratvo procesu saprot gan individulo, gan visprsaistoo valsts prvaldes aktu izdoanas krtbu. Tau vairkum valstu administratvo procesu likumos un juridiskaj literatr administratvais process nozm tikai individulo lmumu pieemanas, individulo administratvo aktu izdoanas krtbu. di is jautjums tiek traktts ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 13.jnija Administratvo aktu procesa noteikumos un Tieslietu ministrijas akcepttaj Administratv likumprojekta koncepcij2. Nenoliedzot to, ka ar visprsaistoo normu izdoanas krtbai ir liela nozme indivda tiesbu aizsardzb, aj rakst uzmanba tiks vrsta administratvajam procesam t parastaj nozm, tas ir, prvaldes un indivda tieajm tiesiskajm attiecbm. 2.Administratv akta atcelana - Neapstrdta administratv akta atcelana : Iestde pc savas iniciatvas vai adresta lguma var atcelt administratvo aktu, kas jau kuvis neapstrdams, tikai ievrojot likuma 85. un 86.panta noteikumus. Administratvo aktu atce ar jaunu administratvo aktu. Tiesiska administratv akta atcelana - Adrestam nelabvlgu tiesisku administratvo aktu var atcelt jebkur brd, izemot gadjumu, kad saska ar tiesbu normm tda paa satura administratvais akts tlt btu jizdod no jauna, Adrestam labvlgu tiesisku administratvo aktu var atcelt tad, ja ir vismaz viens no diem apstkiem: tiesbu norma pieauj administratv akta atcelanu un t aj administratvaj akt ir nordta; administratvais akts izdots ar kdu citu nosacjumu un is nosacjums nav vispr izpildts, nav piencgi izpildts vai nav laikus izpildts; mainjuies lietas faktiskie vai tiesiskie apstki, kuriem pastvot administratv akta izdoanas brd iestde vartu du administratvo aktu neizdot. d gadjum administratvo aktu var atcelt triju mneu laik no dienas, kad iestde uzzinja par t atcelanas iespju, bet ne vlk k viena gada laik no t spk stans dienas; mainjuies lietas faktiskie vai tiesiskie apstki, kuriem pastvot administratv akta izdoanas brd iestde vartu du administratvo aktu neizdot, un administratv akta palikana spk skar btiskas sabiedrbas intereses. Ja administratvo aktu atce saska ar panta otrs daas 3. vai 4.punktu, attiecg publisko tiesbu juridisk persona saska ar likuma 8.nodau atldzina adrestam zaudjumus un personisko kaitjumu, kas tam radies sakar ar administratv akta atcelanu. Prettiesiska administratv akta atcelana - Adrestam nelabvlgu prettiesisku administratvo aktu var atcelt jebkur brd. Adrestam labvlgu prettiesisku administratvo aktu var atcelt, ja ir vismaz viens no diem apstkiem: adrests vl nav izmantojis savas tiesbas, kuras is administratvais akts apstiprina vai pieir; tiesbu norma pieauj administratv akta atcelanu un t aj administratvaj akt ir nordta, izemot gadjumu, kad administratv akta prettiesiskuma clonis ir tiei s nordes prettiesiskums; administratv akta palikana spk skar btiskas sabiedrbas intereses. Ja adrests uz attiecg administratv akta pamata ir samis naudu vai citus labumus, is administratvais akts zaud spku ar t atcelanas dienu. Attiecg publisko tiesbu juridisk persona saska ar likuma 8.nodau atldzina adrestam zaudjumus vai personisko kaitjumu, kas tam radies sakar ar administratv akta atcelanu; adrests attiecg administratv akta izdoanu pancis ar apzinti nepatiesu ziu snieganu, kukuoanu, spaidiem, draudiem vai citm prettiesiskm darbbm. d gadjum iestde izvrt adresta veikto darbbu prettiesiskumu un atce o administratvo aktu ar t izdoanas dienu. Adresta pienkums ir atldzint attiecgajam publisko tiesbu subjektam to, ko is adrests no publisko tiesbu subjekta ieguvis, pamatojoties uz administratvo aktu. administratv akta prettiesiskums ir tik acmredzams, ka akta adrests to varja un viam to vajadzja apzinties.

Administratv akta atcelana saska ar panta otrs daas 1.punktu ir pieaujama triju mneu laik no dienas, kad iestde uzzinja par t atcelanas iespju, bet ne vlk k viena gada laik no t spk stans dienas. 3.Administratv akta izpilde 40.nod - Administratv akta izpildes krtba - Administratvo aktu t adrests izpilda labprtgi. Labprtgi neizpildta administratv akta piespiedu izpildi veic aj likum noteiktaj krtb, ja likums, uz kura pamata administratvais akts izdots, nenosaka citu krtbu. Ja adrestam nelabvlgs administratvais akts ir jizpilda paai iestdei, to izpilda pc tam, kad beidzies akta apstrdanas (prsdzanas) termi un tas nav apstrdts (prsdzts) vai ar ir stjies spk tiesas spriedums, ar kuru adresta pieteikums noraidts. o noteikumu nepiemro gadjumos, kad likums pieauj administratv akta izpildi nekavjoties. Vienlaikus ar administratv akta pazioanu adrestam iestde var veikt likum noteiktos paskumus administratv akta izpildes nodroinanai. Administratvo aktu piespiedu krt izpilda izpildiestde: iestde, kas administratvo aktu izdevusi; cita institcija; tiesu izpildtjs; policija. Administratvo aktu izpilda piespiedu krt, ja ir ds apstku kopums: administratvais akts ir stjies spk, administratvais akts ir kuvis neapstrdams, ldz piespiedu izpildes skumam administratvais akts nav izpildts labprtgi. Brdinjumu par rakstveid izdota administratv akta piespiedu izpildi izdod rakstveid. To var nordt administratvaj akt. Ierobeojumi piespiedu izpildes termia noteikanai - Piespiedu izpildes skumu nosaka: ne agrk k dien, kad administratvais akts kuvis neapstrdams; ar aprinu, lai piespiedu izpildes skums neiekristu laik, kad vl nav beidzies brdinjuma apstrdanas termi. Administratv akta piespiedu izpildes izmaksas - Administratv akta piespiedu izpildes izmaksas uzliek adrestam. Iestdes sastdto administratv akta piespiedu izpildes izmaksu aprinu var prsdzt ties pc iestdes atraans vietas. Par tiesas lmumu var iesniegt blakus sdzbu. Piespiedu izpildes krtba - Ministru kabinets var izdot noteikumus, kuros reglament administratv akta piespiedu izpildes krtbu. 4.Adm. aktu norobeoana no citiem publiski tiesiskas attiecbas reguljoiem aktiem. Iestdes lmums vai cita veida darbba privto ties. jom, k ar iekjie lmumi, kas skar tikai pau iestdi, tai padoto institciju vai pai pakauts personas, nav adm.akti, izemot lmumus par iestdes darbinieku vai tai pai pakauto personu tiesiska statusa nodibinanu, maiu, izbeiganu, disciplinro sodanu un citus lmumus, ja tie btiski ierobeo iestdes darbinieku vai tai pai pakauto personu cilvktiesbas. Adm.akti nav Saeimas, Valsts prezidenta, MK un pavaldbas domes(pa) politiskie lmumi(politiskie paziojumi, deklarcijas, aicinjumi, amatpers. Ievlana u.c.),k ar krim.proc. lmumi, tiesas nolmumi. Var bt, ka lmumam ir visas adm.akta pazmes, tomr, tas var nebt adm.akts. Pirmais izm. adm.akts ir izdots privto ties. jom. Prjie izm. ir: iekjie lm.;politiskie;krim.proc.lm;tiesu nolm.; Iestdes iekjie lmumi: nav adm.akti, ir lm, kas skar tikai pau iestdi, tai padoto institc. vai pai pakautas pers., attiecbas starp iestdi un darbiniek., attiecbas valsts iekpus, kur prioritrs ir efektivittes princ., kam adm.proc. ievroana trauctu. o izmumu jga ir nodroint pai pakauto pers. adm.proc.aizsardz., it sevii adm.akta kontroli apstrd. iestd un ties, jo te ir runa par btisku cilvkties. aizskrumu. Iekjos lmumus var iedalt tdos, kas skar tikai pau iestdi vai tai pai pakauts pers., un tdos, kas skar padoto institc. Politiskie lm. uzskatmi tdi izpildvarai un likumdevj. varai piedergu amatper. vai iestu gribas izpaudumi, kas pamat tiek formulti nevis tiesbu, bet gan polit. gribas, iekj. prliec., uzticbas u.c. ar tiesbu normm nereglamentt. kritrij. ietekm. Pol. Lm. Ir iestdes izdots akts publisko tiesbu jom, kas saska ar likumu vai princ., kuri izriet no varas dalanas princ.,nav pakauts tiesas kontrolei. Parasti ie lmumi ir par t saukto amatpers. iecelanu

amata un atlaianu no t, Valsts Prezid. aicinaj. Sastdt kokrtai pers. MK, saeimas piekrianu deputta saukanai pie adm.atbild., Ministru prez. Prasba ministram atkpties no amata. Politiskas amatpers.: ministri, valsts ministri, parlamentrie sekretri, Valsts kontrolieris, enerlprokurors, pavaldbu velts amatpers.u.c. Atbrvoana no amata nav adm.akts nav prsdz. ties. Pavaldb. Politisk. Lm ir pavald.domes prieksdtja ievlana vai atlaiana. Lietas, kas izriet no valdbas politiskajiem aktiem, nevar tikt izskattas ties. Citi akti krim.proc. lmumi, tiesu nolm. Lai noskaidrotu, vai attiecgs personas publisko tiesbu jom pieemtais ind.akts pieskaitms tiesu nolm. vai adm.aktam, jnoskaidro, vai lmums pieemts institc. un proces, kuru var uzskatt par tiesas institc. un proc.pc btb. Augstks instances tiesas tiesbu akts uzskatms par tiesas nolmumu, augstks amatpers. tiesbu akts - adm. Akts. Adm.akts nav ar publisko ties. lgums, jo tas nebalsts uz vienpusju valsts varas izpausmi, bet gan uz divpusj. puu attiec. 5.Pierdjumi administratvaj proces Pierdjumi adm.liet ir zias par faktiem, uz kuriem pamatoti adm. proces dalbnieku prasjumi un iebildumi, k ar zias par citiem faktiem, kuriem ir nozme lietas izskatan. Pierdjumu pienkums: 1.iestdei jpierda tie apstki, uz kuriem k uz savu iebildumu pamatojumu.2. iestde var atsaukties tikai uz tiem pamatojumiem, kuri minti adm.liet.3. pieteicjam atbilstoi savm spjm jpiedals pierdjumu savkan4. ja adm.proc. dalbnieku iesniegtie pierdj. nav pietiekami, tiesa savc tos pc savas iniciatvas. Pamats atbrvo. no pierdanas: 1.ja tiesa atzst faktu par visprzinmu, tas nav jpierda.2.fakts, kur nodibints ar spk stjuos tiesas spriedumu, t rezolutvaj da, nav no jauna jpierda, izskatot adm. lietu.3. fakts, kur nodibints ar spk stjuos spriedumu, t motvu da nav no jauna jpierda, izskatot adm. lietu, kur piedals tie pai proc. Dalbnieki4. fakts, kuru likums uzskata par nodibintu, nav jpierda, izskatot lietu. Pierdjumu nodroinanas pieaujamba 1. ja personai ir pamats uzskatt, ka tai nepiecieams pierdijumu iesniegana vlk var bt neiespjama vai apgrtinta, t var lgt tiesu os pierdjumus nodroint.2. pieteikumu par pierdjumu nodroinanu var iesniegt k ldz lietas ierosinanai ties, t ar lietas izskatanas laik. Pieteikums par pierdjumu nodroinanu. Norda: 1.pieteicja vrdu, uzvrdu, adresi (jur.pers. nosaukmu, re.num. jur. Adresi) lietu, kuras izskatanai nepiecieams nodroint pierdjumus, un ts iespjamos dalbniekus.2. pierdjumus, kurus nepiecieams nodroint3. faktus, kuru pierdanai ie pierdjumi nepiecieami.4.iemeslus, kuru d pieteicjs prasa nodroint pierdjumus. 1) pieteikumu par pierdjumu nodroinanu izskata tiesas sd 10 dienu laik no ts saemanas dienas.2) uz tiesas sdi aicina pieteicju un iespjamos adm. proc. Dalbniekus. o personu neieraans nav rslis pieteikuma izskatanai. Ja tiesai, kura izskata lietu, nav iespjams savkt pierdjumus, kas atrodas cit pilst vai rajon, t uzdod attiecgajai tiesai izpildt noteiktas proc.darbb. pierdanas ldzeki ir paskaidrojumi, liecinieku liecbas, rakstveida pierdjumi, lietiskie pierdjumi, ekspertze,(20.nod) 6. Administratv procesa uzskana (ierosinana) - Administratv procesa uzskana no jauna uz iesnieguma pamata ja adm.akts ir neapstrdams, to var uzskt no jauna uz adresta iesnieguma pamata, ja ir 1. no diem apstk.: ir mainjuies lietas faktiskie apstki, kuri bija par pamatu lmuma pieemanai, lietas tiesiskie apstki ir mainjuies adrestam par labu, Eiropas Cilvktiesbu tiesa vai cita starptautiska vai prnacionla tiesa aj liet ir piemusi nolmumu, no kura izriet, ka administratvais process juzsk no jauna. Ja adm.akts ir kuvis napstrdams to var uzskt uz 3. pers. Iesnieguma pamata, ja ir du apstk. Kopums: ai privtpersonai par labu ir mainjuies lietas faktiskie vai tiesiskie apstki, kuri bija par pamatu lmuma pieemanai; adrests vl nav izmantojis tiesbas, kuras viam ar attiecgo administratvo aktu pieirtas vai apstiprintas. Iesniegumu par adm. proc. uzskanu var

iesniegt: kamr AA ir spk, 6.mn laik no dienas kad attiecgais administratv procesa dalbnieks ir uzzinjis par faktiem, kas viam dod tiesbas to dart. Iesniegumu par administratv procesa uzskanu no jauna taj pa liet iesniedz iestdei, kurai lieta ir piekritga no jauna ierosintaj administratvaj proces. Administratv procesa uzskana no jauna pc iestdes iniciatvas - Ja administratvais akts stjies spk un kuvis neapstrdams, iestde pc savas iniciatvas var uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet, ja tai kuvui zinmi vai ir pieejami jauni pierdjumi, kas var bt par pamatu adrestam labvlgka administratv akta izdoanai nek spk esoais administratvais akts. Iestdei ir pienkums uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet tad, ja tas nepiecieams, lai izpildtu aj liet pieemtu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemrot tiesbu norma atzta par neatbilstou augstka juridiska spka tiesbu normai. Iestdei ir pienkums uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet tad, ja tas nepiecieams, lai izpildtu aj liet pieemtu Eiropas Cilvktiesbu tiesas vai citas starptautiskas vai prnacionlas tiesas nolmumu. d gadjum iestde, pieemot lmumu atsktaj liet, balsts uz attiecgs tiesas nolmum konstattajiem faktiem un to juridisko vrtjumu. Administratvo procesu no jauna taj pa liet var uzskt iestde, kurai lieta ir piekritga no jauna ierosintaj administratvaj proces, neatkargi no t, kura iestde izdevusi attiecgo administratvo aktu skotnj administratvaj proces. 7. Prstvbas un paldzbas princips administratvaj proces - Administratv procesa dalbnieks proces var piedalties ar prstvja paldzbu vai starpniecbu. Prstvis var bt jebkura rcbspjga fizisk vai juridisk persona ar ierobeojumiem. Prstvbas un paldzbas princips, tas ir, procesa dalbnieki administratvaj proces var piedalties ar prstvju paldzbu, k ar viiem ir tiesbas ar uz cita veida paldzbu. Eiropas Padome rekomendjusi nodroint ar bezmaksas paldzbu ts personas, kuras nevar samakst advoktam par savu tiesbu aizsardzbu. Latvij obrd noteikts ar prstvbas princips Administratvo aktu procesa noteikumu 41.pant noteikts, ka personas prvaldes proces var piedalties ar prstvju paldzbu. Bezmaksas informciju cilvktiesbu jautjumos sniedz Valsts cilvktiesbu birojs .9.Liet btisks informcijas konstatana un novrtana k administratv procesa stadija lai liet konstattu btisku informciju, par to pirmkrt jparpjas ir iesniedzjam, lai pc tam apstrdot lmumu vartu atsaukties. Liela nozme ir ar ekspertam, kur ar konstat liet btisku informciju un to novrt. Atbild ar uz tiesas uzdotajiem jautjumiem. Ja eksperts liet konstat apstkus, kuri ir btiski, bet tiesa nav uzdevusi par tiem jautjumus, vi var atzinum uz tiem nordt. Izdodot administratvo aktu, iestdei ir obligti spriedum konstattie fakti un to juridiskais vrtjums. Spriedums par publiski tiesisku attiecbu pastvanas, nepastvanas vai to satura konstatciju. informcijas konstatana ir btiska pie sprieduma taisanas. 10. Administratv procesa tiesbu normu veidi materils: materilo ties. N pareiza izvle, interpretana un piemroana konkrtaj gadjum. Procesuls piekritbas vai kompetences ievroana k ar proc. Normu un formas prasbu ievroana var radt materilos tiesbu prkpumus, sevii tad, ja ir rcbas brvba.; pai svargi tad, ja ar adm. aktu skartas pamattiesbas; adm. proc. dalbnieku uzklausana, lemjot par nelabvlg akta izdoanu; pamatojuma nedoana proc. normu prkpana; ja nav nordts prsdzanas termi, tad pagarins no 1.mn 1.gadam.

11. AP principi Ar mri pankt, lai valsts prvaldes akti nodrointu taisngumu indivdu un valsts prvaldes institciju attiecbs un tiktu nodrointi vienoti indivda aizsardzbas standarti viss dalbvalsts, Eiropas Padomes Ministru komiteja vairks rezolcijs rekomendjusi Eiropas Padomes dalbvalstm tiesbu un prvaldes praktiskaj darbb vadties no ajs rezolcijs noteiktajiem principiem. Btiskkie no iem principiem ir sekojoi:8 tiesiskuma (jeb likumbas - red.) princips, tas ir, amatpersonas izdotajam administratvajam aktam jbt likumiskam pamatam, k ar t saturam jbt atbilstoam tiesbu normm. Lai ievrotu o principu, btiski ir zint un ievrot ne tikai tiesbu normas, bet ar to hierarhiju, interpretcijas metodes, emot vr, ka administratvajam aktam jatbilst ne tikai Latvijas valsts vietjiem likumiem, bet ar attiecgm starptautisko tiesbu normm vai principiem, k ar nosacjumam, ka par administratv akta tiesisko pamatu nevar bt instrukcija.9 vienldzbas likuma priek princips, tas ir, ja amatpersona kompetenta lemt - izdot administratvo aktu vai n, tai pie viendiem lietas apstkiem jizdod viends administratvais akts. is princips nostiprints, piemram, Administratvo prkpumu kodeksa 240.pant, kur teikts, ka lietas tiek izskattas, ievrojot principu, ka visi ir vienldzgi neatkargi no viu izcelans, socil un mantisk stvoka, rases un nacionls piederbas, dzimuma, izgltbas, valodas, attieksmes pret reliiju, nodarboans veida un rakstura, dzvesvietas un citiem apstkiem. T, piemram, gadjum, ja autovadtjs atstjis savu transporta ldzekli neataut viet, t btu jevaku neatkarb no t, kdas markas un vecuma i automana ir (praks nereti tiek aizvilkts "igultis", bet netiek aiztikts jauns "mersedess").10 proporcionalittes princips, tas ir, iespjam guvuma samrgums ar iespjamiem zaudjumiem, kas, izdodot noteiktu administratvu aktu, var rasties personai. Piemram, lai privtuzmjs vartu izveidot automanu stvvietu, valsts institcija dod atauju izcirst kpu priedes. Uzmja intereses no akta iegst, tau sabiedrbas kopjs intereses no t zaud. emot vr to, ka koki piejras zon ieaug ar lielm grtbm, ieguvums nav samrgs ar zaudjumu visprjm interesm. Proporcionalittes jeb samrguma princips nostiprints ar Administratvo aktu procesa noteikumus, kur 62.punkt tas mints k viena no lietderbas apsvrumu sastvdam.11 objektivittes un taisnguma princips, tas ir, amatpersonai, izdodot administratvo aktu, objektvi jizvrt12 un jem vr tikai tie apstki, kas ir btiski attiecgaj gadjum; Princips nostiprints ar Administratvo aktu procesa noteikumu 51.pant, kur teikts, ka iestde nedrkst vkt faktus, kuri attiecgaj tiesbu norm nav paredzti. kompetences jeb pilnvaru ierobeoanas princips, tas ir, valsts varas institcija vai amatpersona var izdot administratvo aktu tikai attiecb uz tiem jautjumiem, kas atrodas ts kompetenc, k ar izmantot savu rcbas brvbu, ja tda ir pieirta, tikai tiem mriem, kuriem ar tiesbu normu t ir pieirta. Piemram, policists, saska ar likumu Par policiju (12.panta 1.daas 20.punkts) drkst apturt transportldzekli tikai tad, ja ir pamats domt, ka t vadtjs prkpis ceu satiksmes noteikumus vai likuma prasbas. Ttad policists drkst rkoties tikai uz pamatotu aizdomu pamata, nevis a priori turot visus par vaingiem, k nereti to dara Latvijas policisti. tiesisks pavbas aizsardzbas jeb uzticbas aizsardzbas princips, tas ir, persona, kura grieas valsts iestd vai kuras intereses skar administratvais akts, var paauties, ka amatpersonas rcba bs konsekventa, ka administratvais akts izdots pareizi un tiesiski izdotais administratvais akts netiks atcelts. Piemram, ja personai pieirts apbves gabals un apstiprints projekts, via var bt droa, ka attiecg atauja un apstiprinjums anults netiks, ja vien persona pati nav pievusi vai izdarjusi nopietnus tiesbu prkpumus. Administratvo aktu procesa noteikumu 18.nodaa nosaka etras dadas situcijas administratv akta atcelanai atkarb no t, vai attiecgais akts ir labvlgs vai nelabvlgs, tiesisks vai prettiesisks.13 tiesbas tapt uzklaustam, tas ir, izdodot administratvo aktu, jem vr un jdod iespja personai, kuras tiesbas, brvbas vai intereses var tikt ietekmtas ar attiecgo administratvo aktu, iesniegt savus faktus un argumentus, k ar pieaicint lieciniekus. Princips

nosaka ne tikai tiesbas izteikt savu viedokli, bet ar to, ka is viedoklis, izdodot administratvo aktu, tiks emts vr. is princips vislabk atspoguots Administratvo prkpumu kodeksa norms, kas paredz protokol par administratvo prkpumu ierakstt pretargumentus, lietas izskatanu ar prkpja piedalanos un via viedoka uzklausanu. prstvbas un paldzbas princips, tas ir, procesa dalbnieki administratvaj proces var piedalties ar prstvju paldzbu, k ar viiem ir tiesbas ar uz cita veida paldzbu. Eiropas Padome rekomendjusi nodroint ar bezmaksas paldzbu ts personas, kuras nevar samakst advoktam par savu tiesbu aizsardzbu. Latvij obrd noteikts ar prstvbas princips Administratvo aktu procesa noteikumu 41.pant noteikts, ka personas prvaldes proces var piedalties ar prstvju paldzbu. Bezmaksas informciju cilvktiesbu jautjumos sniedz Valsts cilvktiesbu birojs. pazioanas princips, tas ir, administratvais akts vai lmums par lietas izbeiganu jpazio attiecgajm personm. Saska ar Administratvo aktu procesa noteikumu 68.punktu administratvais akts stjas spk pc tam, kad kuvis zinms adrestam. Ja rakstveid izdotais administratvais akts tiek nostts pa pastu, tiek uzskatts, ka tas kst zinms septtaj dien pc nodoanas past. Saska ar noteikumu 57.punktu jpazio ar lmums par lietas izbeiganu (kas pats par sevi ar ir administratvais akts). Tas ir jpazio iesniedzjam, ja administratvais akts ierosints uz iesnieguma pamata, k ar citiem dalbniekiem, ja tie ir bijui uzaicinti un izteikui savu viedokli attiecgaj administratvaj proces. pamatojuma princips nosaka, ka negatva vai citdi nelabvlga administratva akta gadjum jpazio ar da akta pamatojums. Tas jdara ar mri, lai persona saprastu savas tiesbas un prsdzbas iespjas. princips diezgan detalizti ietverts Administratvo aktu procesa noteikumu 63.4. punkt, kas nosaka, ka, ja tiesbu norma nenosaka noteikta satura administratv akta izdoanu un tas aizskar adresta intereses, jpamato ar administratv akta lietderba (nepiecieamba, atbilstba un samrgums). T, piemram, iestdei, atsakot izdot atauju kpu prieu izciranai, vajadztu to pamatot ar intereu nesamrgumu un ldz ar to das ataujas nelietdergumu. pazioanas par prsdzbas iespjm princips nosaka, ka, ja administratvais akts ir izdots rakstveid un nelabvlgi ietekm personas tiesbas, tam jsatur norde uz iespjm to izmaint, k ar termiu, kur to var dart. Administratvo aktu procesa noteikumu 63.5.punkts prasa du nordi ietvert jebkur administratvaj akt (ne tikai nelabvlg). prsdzbas princips nosaka, ka jbt iespjai prsdzt jebkuru administratvo aktu. Administratv akta prsdzbu Latvij regul Civilprocesa kodeksa 24.A nodaa. Taj paredzts prsdzt nevis jebkuru, bet tikai tos administratvos aktus, ar kuriem nelikumgi uzlikts kds pienkums vai nelikumgi liegtas kdas tiesbas. Likums Par valsts noslpumu k pdjo apstrdanas instanci tam, vai persona atbilst vai neatbilst noteiktajm prasbm, nosaka enerlprokuratru un nevis tiesu. Bez tam administratvaj tiesas proces noteikts sackstes princips, tpat k prjs civilliets. Tomr valstij nav jsackstas ar indivdu. Ldz ar to administratv akta prsdzbai jnosaka objektvs izmeklanas princips. K redzams, mintie principi Latvijas tiesbu aktos vairk vai mazk ir ietverti. Problmu rada fakts, ka sakar ar straujo tiesbu normu jaunradi pat juristiem ir grti izsekot vism tiesbu normm un pankt to konsekventu ievroanu, tdjdi ar Administratvo aktu procesa noteikumi, kas Latvij tika radti tikai pc neatkarbas atjaunoanas, nav ieguvui plau popularitti un praks nereti netiek realizti.14 Jcer, ka administratv procesa likums, pie kura projekta obrd strd Tieslietu ministrija, iegs lielku popularitti, k rezultt indivdu tiesbas attiecbs ar valsti tiks realiztas efektvk. 12. Lietu piekritba un pakautba administratvaj proces Pakautba - Prsdzto administratvo aktu un faktisko rcbu k administratvo lietu izskata ties. Tiesa izskata ar pieteikumus, kuriem nav administratvi tiesiska strda rakstura. Jautjumu par lietas pakautbu izir tiesa vai tiesnesis. Ja tiesa vai tiesnesis atzst, ka lietas

izskatana nav pakauta tiesai, lmum norda iestdi, kuras kompetenc ir s lietas izskatana. Piekritba - Administratvo lietu pirmaj instanc izskata administratv rajona tiesa. Pieteikumu administratvaj liet fizisk un juridisk persona iesniedz ties pc ts iestdes adreses, kuras rcba tiek prsdzta, ja likums nenosaka citdi. Lietu, kuru tiesa piemusi sav tiesvedb, ievrojot piekritbas noteikumus, tiesa izskata pc btbas, kaut ar lietas izskatanas gait btu mainjusies ts piekritba. Tiesa var nodot lietas izskatanu citai tiesai, ja:1) izskatot lietu ties, atkljas, ka t pieemta, prkpjot piekritbas noteikumus;2) pc viena tiesnea vai vairku tiesneu atstatanas vai noraidanas to aizstana tai pa ties nav iespjama;3) atzst, ka o lietu trk, pilngk un vispusgk izskats cita tiesa, it pai lielks pierdjumu daas atraans viet. Par lmumu nodot lietu izskatanai citai tiesai var iesniegt blakus sdzbu. Lietu nodod izskatanai citai tiesai uz tiesas lmuma pamata, kad beidzies termi lmuma prsdzanai, bet, ja lmums prsdzts, - pc blakus sdzbas noraidanas. Lietu, kas nostta no vienas tiesas citai tiesai, pieem izskatanai t tiesa, kurai lieta nostta. 14. Administratv procesa tiesiskais reguljums Administratvo procesu regul rjie normatvie akti, Iekjie normatvie akti un starpptautisks tiesbu normas. rjais normatvais akts ir Satversme, likumi, Ministru kabineta noteikumi un pavaldbu saistoie noteikumi, k ar starptautiskie lgumi. Iekjais normatvais akts ir tiesbu akts, kuru publisko tiesbu subjekts izdevis ar mri noteikt savas vai sev padotas institcijas iekjs darbbas krtbu vai izskaidrot kda rj normatv akta piemroanas krtbu sav darbbas jom (instrukcija, ieteikumi, nolikums u.c.). Starptautisko tiesbu norma ir Latvijai saistoi starptautiskie lgumi, starptautisks parau tiesbas un starptautisko tiesbu visprjie principi. (APL 15.pants.) Iestde un tiesa administratvaj proces piemro rjos normatvos aktus, starptautisko tiesbu un Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas, k ar visprjos tiesbu principus. Iestde un tiesa ievro du rjo normatvo aktu juridisk spka hierarhiju: 1) Satversme; 2) likums un Satversmes 81.panta krtb izdotie Ministru kabineta noteikumi; 3) Ministru kabineta noteikumi; 4) pavaldbu saistoie noteikumi. Starptautisko tiesbu normas neatkargi no to avota piemro atbilstoi to vietai rjo normatvo aktu juridisk spka hierarhij. Ja konstat pretrunu starp starptautisko tiesbu normu un tda paa juridisk spka Latvijas tiesbu normu, piemro starptautisko tiesbu normu. Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas piemro atbilstoi to vietai rjo normatvo aktu juridisk spka hierarhij. Piemrojot Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas, iestde un tiesa em vr Eiropas Kopienu Tiesas judikatru. Visprjos tiesbu principus piemro, ja attiecgo jautjumu neregul rjais normatvais akts, k ar lai interprettu normatvos aktus. Ja konstat pretrunu starp dada juridisk spka tiesbu normm, piemro to tiesbu normu, kurai ir augstks juridiskais spks. Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka visprjo un specilo tiesbu normu, visprjo tiesbu normu piemro tiktl, ciktl to neierobeo specil tiesbu norma. Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka rjiem normatvajiem aktiem, piemro jaunko rjo normatvo aktu. Noteicos ir rj normatv akta pieemanas datums.

Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka jaunku visprjo un vecku specilo tiesbu normu, vecko specilo tiesbu normu piemro tiktl, ciktl ts mris nav pretrun ar jaunks visprjs tiesbu normas (normatv akta) mri. Iestde un tiesa nedrkst atteikties izlemt jautjumu, pamatojoties uz to, ka is jautjums nav noregults ar likumu vai citu rjo normatvo aktu (iestu un tiesu juridisks obstrukcijas aizliegums). Ts nedrkst atteikties piemrot tiesbu normu, pamatojoties uz to, ka tiesbu norma neparedz piemroanas mehnismu, ka tas nav pilngs vai nav izdoti citi normatvie akti, kas tuvk regultu attiecgs tiesbu normas piemroanu. Tas neattiecas tikai uz gadjumu, kad nav izveidota vai nedarbojas iestde, kurai tiesbu norma ir jpiemro vai citd veid jpiedals ts piemroan. (APL 16.pants) Iekjais normatvais akts ir saistos tam publisko tiesbu subjektam, kas o aktu izdevis, k ar im publisko tiesbu subjektam padotajm institcijm. Privtpersonm iekjais normatvais akts nav saistos. Ja iestde konstat pretrunu starp iekjiem normatvajiem aktiem, t piemro to aktu, kuru izdevusi institucionli augstka iestde. Ja iestde konstat pretrunu starp iekjiem normatvajiem aktiem, kurus izdevusi institucionli augstka iestde un funkcionli augstka iestde, t piemro to aktu, kuru izdevusi funkcionli augstka iestde. Ja iestde konstat pretrunu starp iekjos normatvajos aktos ietverto vienda juridisk spka visprjo tiesbu normu un specilo tiesbu normu, visprjo tiesbu normu piemro tiktl, ciktl to neierobeo specil tiesbu norma. Ja iestde konstat pretrunu starp viena publisko tiesbu subjekta izdotiem iekjiem normatvajiem aktiem, t piemro jaunko aktu. Noteicos ir normatv akta pieemanas datums. Tiesvedba administratvaj liet notiek pc tm administratv procesa tiesbu normm, kuras ir spk lietas izskatanas, atseviu procesulo darbbu vai tiesas sprieduma izpildanas laik. 15. Administratv akta izdoana, apstrdana un izpildana. Administratv akta izdoana. Administratvo lietu iestd ierosina uz iesnieguma pamata, uz iestdes iniciatvas pamata vai uz augstks iestdes rkojuma vai citas institcijas ziojuma pamata. Pc nepiecieamo faktu konstatcijas iestde lemj par: * lietas izbeiganu faktu trkuma d; * lietas izbeiganu sakar ar to, ka administratv akta izdoana nav lietderga; * administratv akta izdoanu. Ja iestde pieem lmumu par lietas izbeiganu, tad t rakstiski inform iesniedzju un citus procesa dalbniekus. Pieemot lmumu par administratv akta izdoanu, lieta ir jizskata mnea laik no iesnieguma iesnieganas dienas, ja tiesbu aktos nav noteikts citdi. Administratvo aktu izdod rakstveid, bet izmuma gadjumos administratvo aktu var izdot ar mutvrdos (1.ja administratv akta izdoana ir steidzama un jebkura kavans tiei apdraud valsts drobu, sabiedrisko krtbu, privtpersonas dzvbu, veselbu vai mantu; 2.tas paredzts piemrojam normatvaj akt; 3.administratv akta izdoana rakstveid nav iespjama vai nav adekvta) vai citdi. Administratv akta apstrdana. Jebkuru administratvo aktu var apstrdt vai prsdzt adrests, tre persona, privtpersona, kuras tiesisks intereses akts ierobeo un kura administratvaj proces nav bijusi pieaicinta k tre persona. Administratv akta apstrdana ir skotnjs administratvs lietas turpinjums. Administratvo aktu var apstrdt: * adrests un tres personas viena mnea laik no spk stans dienas;

* iesniegumu par apstrdanu rakstveid vai mutvrdos iesniedz iestdei, kura aktu izdevusi; * iestde 7 dienu laik nosta augstkai iestdei; * ja nav nordes, kur prsdzt gada laik no spk stans dienas. Iesniegum par administratv akta apstrdanu norda: 1) kuru administratvo aktu apstrd; 2) kd apjom administratvo aktu apstrd (visu vai tikai t dau); 3) lgumu (ko grib no augstks iestdes: adm.aktu atcelt, grozt); 4) var nordt ar apstrdanas motvus un prasjumu par atldzinjumu. Administratvais akts ir spk, bet to var apstrdt, ja: 1. administratvais akts nav pietiekoi skaidrs; 2. pieautas procesuls kdas; 3. pieautas saturisks kdas. Ja du administratvo aktu neapstrd, tas ir spk un ir izpildms. Administratv akta izpilde. Administratvais akts ir spk, kamr tas nav izpildts vai atcelts. Administratvo aktu t adrests izpilda labprtgi. Labprtgi neizpildt administratv akta piespiedu izpildi veic administratv procesa likuma noteiktaj krtb. Izpildtjiestde: iestde, kas administratvo aktu izdevusi; cita institcija; tiesu izpildtjs; policija. Piekritgo iestdi nosaka normatvie akti. 16.Administratv procesa subjekti. Administratvaj proces subjekti ir divu veidu subjekti: publisko tiesbu subjekti un privto tiesbu subjekti.: publisko tiesbu subjekti (Administratvi procesul tiesbspja piln apjom piemt: 1)Latvijas Republikai k skotnjai publisko tiesbu juridiskajai personai; 2)pavaldbai un citai atvasintai publisko tiesbu juridiskajai personai.) Citiem publisko tiesbu subjektiem administratvi procesul tiesbspja piemt liets, kas attiecas uz jomm, kurs tie saska ar likumu darbojas sava patstvg budeta ietvaros.) Publisko tiesbu juridisks personas vrd rkojas piekritgais orgns, iestde (amatpersona) vai cits pilnvarots tiesbu subjekts. Publisko tiesbu subjektam, kuram piemt administratvi procesul tiesbspja, td pa apjom piemt ar administratvi procesul rcbspja, un t vrd rkojas iestde (amatpersona) vai cits pilnvarots tiesbu subjekts. privto tiesbu subjekti jeb privtpersonas (Administratvi procesul tiesbspja atzstama vienldzgi fiziskajm un privto tiesbu juridiskajm personm. Administratvi procesul tiesbspja atzstama ar personu apvienbai, ja personas ir saisttas ar pietiekami noturgu saikni, lai sasniegtu noteiktu mri, un personu apvienbai ir noteikta lmumu pieemanas krtba) Administratvi procesul rcbspja ir: 1)pilngadgai rcbspjgai fiziskajai personai; 2)privto tiesbu juridiskajai personai; 3)personu apvienbai, kurai ir atzstama procesul tiesbspja.) Ts fizisks personas procesuls tiesbas, kura nav sasniegusi 15 gadu vecumu vai kura atzta par rcbnespjgu, steno s personas likumiskais prstvis.

Ts fizisks personas procesuls tiesbas, kura sasniegusi vecumu no 15 ldz 18 gadiem, steno s personas likumiskais prstvis. ds liets iestde vai tiesa uzaicina piedalties ar attiecgo nepilngadgo personu. Likum noteiktajos gadjumos nepilngadg persona ir tiesga patstvgi stenot savas procesuls tiesbas un izpildt pienkumus. Ja likums nepilngadgai personai, kas sasniegusi 15 gadu vecumu, pieris tiesbas patstvgi griezties iestd, tai ir tiesbas administratvo aktu vai iestdes faktisko rcbu patstvgi prsdzt ties. d liet pc iestdes vai tiesas ieskata var pieaicint s personas likumisko prstvi, lai vi sniegtu tai paldzbu lietas vean. Privto tiesbu juridisks personas lietas ved ts orgns vai pilnvarota persona. Personu apvienbas lietas ved ts lgumiskais prstvis vai pilnvarota persona. 42. Administratvs iestdes rcbas prsdzana ties. Tiesa ierosina administratvo lietu pc pieteicja pieteikuma. Pieteikumu iesniedz ties pc administratv akta izdevjiestdes adreses piekritbas. Pc pieteikuma iesnieganas ties tiek apturta administratv akta darbba. Pieteikumu par administratv akta izdoanu, atcelanu vai spk esambu var iesniegt rajona ties viena mnea laik no dienas, kad ir stjies spk augstks iestdes lmums par apstrdto administratvo aktu. Ja nav augstks iestdes vai t ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mnea laik no administratv akta spk stans dienas. Administratv rajona tiesas spriedumu, kas nav stjies spk, procesa dalbnieki var prsdzt apelcijas krtb Administratvaj apgabalties. Apelcijas sdzba jiesniedz 20 dienu laik no sprieduma pasludinanas dienas. Otrs instances tiesas spriedumu administratv procesa dalbnieks var prsdzt kascijas krtb 30 dienu laik no sprieduma pasludinanas dienas. Pieteikumus pr sprieduma prsdzbu iesniedz taj ties, kas ir taisjusi spriedumu. Ja likuma noteiktaj termi apelcijas un kascijas sdzba tiek iesniegts izskatmaj ties, tad termi nav nokavts. 18. Administratv procesa stadijas. Administratvais process sastv no sekojom stadijm, katr no kurm ir noteiktas indivda procesuls tiesbas un garantijas: - administratv procesa uzskana jeb ierosinana (svargi, lai ar likumu tiktu garantta katra indivda iespja griezties valsts prvald ar iesniegumu un saemt uz to atbildi; ar iestdei ir tiesbas ierosint procesu, ja tas nepiecieams kda indivda vai sabiedrbas intereu aizstvbai), - liet btisks informcijas konstatana un novrtana (liet nepiecieams un tikai nepiecieams informcijas iegana, ts objektva novrtana, ieinteresto puu uzklausana, pretkorupcijas nosacjumu ievroana), - administratv akta izdoana un pazioana (noteiktu procesulo termiu ievroana, administratv akta pamatojuma un prsdzanas iespju izskaidroana, spk stans nosacjumi), - administratv akta izpilde (no cilvktiesbu viedoka btiska tajos procesos, kur administratv akta izpilde nav iespjama bez valsts aktvas ldzdalbas, piemram, pensijas regulra izmaksa u.tml.). K papildu stadijas minamas ar divas sekojos stadijas, kaut gan abas no tm satur ar iepriekmints administratv procesa pamatstadijas:

- administratv akta apstrdana padotbas krtb augstk iestd vai amatpersonai (sdzbas iesnieganas krtba, ts iesnieganas un izskatanas termii, lmums attiecb uz apstrdto aktu; prsdzbas iespjas prokuratr un Valsts cilvktiesbu biroj), - administratv akta prsdzana ties (sdzbas pieemana, izskatana, iespjamais lmums).
IESNIEGANA SAGATAVOANA LMUMA PIEEMANA NOVADANA

ADMINISTRATV AKTA IZPILDE LABPRTGA PIESPIEDU

LMUMA APSTRDANA SAGATAVOANA, LMUMA PIEEMANA UN NOVADANA

ADMINISTRATV AKTA IZPILDE LABPRTGA PIESPIEDU

PRSDZANA UN IZSKATANA TIES PRSDZANA UN IZSKATANA APELCIJAS TIES PRSDZANA UN IZSKATANA KASCIJAS TIES ADMINISTRATVS LIETAS ATSKANA UN IZSKATANA PC JAUNATKLTIEM APSTKIEM

SPRIEDUMA IZPILDE LABPRTGA PIESPIEDU

19. Tiesiskuma princips administratvaj proces. (APL 7.pants.) Tiesiskuma princips. Iestdes un tiesas rcbai jatbilst tiesbu normm. Iestde un tiesa darbojas normatvajos aktos noteikto pilnvaru ietvaros un savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoi pilnvarojuma jgai un mrim. Tiesiskuma princips, tas nozm, ka amatpersonas izdotajam administratvajam aktam jbt likumiskam pamatam, k ar t saturam jbt atbilstoam tiesbu normm. Lai ievrotu o principu, btiski ir zint un ievrot ne tikai tiesbu normas, bet ar to hierarhiju, interpretcijas metodes, emot vr, ka administratvajam aktam jatbilst ne tikai Latvijas valsts vietjiem likumiem, bet ar attiecgm starptautisko tiesbu normm vai principiem, k ar nosacjumam, ka par administratv akta tiesisko pamatu nevar bt instrukcija. (APL 84.pants.) Administratvais akts ir tiesisks, ja tas atbilst tiesbu normm, bet prettiesisks ja neatbilst tiesbu normm. 23. Administratv procesa btba un veidi. (pa rtdienu noskaidrou un papildinu!!!) Administratv procesa ties btba ir tiesas kontrole pr iestdes izdota administratv akta vai iestdes faktisks rcbas tiesiskumu vai lietderbas apsvrumiem rcbas brvbas ietvaros, k

ar privtpersonas publiski tiesisko pienkumu vai tiesbu noskaidroana un no publisko tiesbu lguma izrietoo strdu izskatana. Tiesa administratvaj proces, pildot savus pienkumus, pati objektvi noskaidro lietas apstkus un dod tiem juridisku vrtjumu, izskatot lietu saprtg termi. Tiesa administratvaj proces noskaidro: 1) vai administratvais akts un iestdes faktisk rcba atbilst likuma noteikumiem un citm tiesbu normm; 2) vai tiesbu normas un publisko tiesbu lgums dod administratv procesa dalbniekam noteiktas tiesbas vai uzliek pienkumus; 3) publisko tiesbu lguma atbilstbu tiesbu normm, t spk esambu un izpildes pareizbu. 24. Administratv procesa uzskana no jauna. (APL 87.pants.) Administratv procesa uzskana no jauna uz iesnieguma pamata Ja administratvais akts ir kuvis neapstrdams, taj pa liet administratvo procesu var uzskt no jauna uz adresta iesnieguma pamata, ja ir vismaz viens no diem apstkiem: 1) ir mainjuies lietas faktiskie apstki, kuri bija par pamatu lmuma pieemanai; 2) lietas tiesiskie apstki ir mainjuies adrestam par labu; 3) Eiropas Cilvktiesbu tiesa vai cita starptautiska vai prnacionla tiesa aj liet ir piemusi nolmumu, no kura izriet, ka administratvais process juzsk no jauna. d gadjum iestde, pieemot lmumu atsktaj liet, balsts uz attiecgs tiesas nolmum konstattajiem faktiem un to juridisko vrtjumu. Ja administratvais akts ir kuvis neapstrdams, taj pa liet administratvo procesu var uzskt no jauna uz tres personas iesnieguma pamata, ja ir du apstku kopums: 1) ai privtpersonai par labu ir mainjuies lietas faktiskie vai tiesiskie apstki, kuri bija par pamatu lmuma pieemanai; 2) adrests vl nav izmantojis tiesbas, kuras viam ar attiecgo administratvo aktu pieirtas vai apstiprintas. Iesniegumu par administratv procesa uzskanu no jauna var iesniegt: 1) kamr administratvais akts ir spk; 2) seu mneu laik no dienas, kad attiecgais administratv procesa dalbnieks ir uzzinjis par faktiem, kas viam dod tiesbas to dart. Iesniegumu par administratv procesa uzskanu no jauna taj pa liet iesniedz iestdei, kurai lieta ir piekritga no jauna ierosintaj administratvaj proces. (APL 88.pants.) Administratv procesa uzskana no jauna pc iestdes iniciatvas Ja administratvais akts stjies spk un kuvis neapstrdams, iestde pc savas iniciatvas var uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet, ja tai kuvui zinmi vai ir pieejami jauni pierdjumi, kas var bt par pamatu adrestam labvlgka administratv akta izdoanai nek spk esoais administratvais akts. Iestdei ir pienkums uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet tad, ja tas nepiecieams, lai izpildtu aj liet pieemtu Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru piemrot tiesbu norma atzta par neatbilstou augstka juridiska spka tiesbu normai. Iestdei ir pienkums uzskt administratvo procesu no jauna taj pa liet tad, ja tas nepiecieams, lai izpildtu aj liet pieemtu Eiropas Cilvktiesbu tiesas vai citas starptautiskas vai prnacionlas tiesas nolmumu. d gadjum iestde, pieemot lmumu atsktaj liet, balsts uz attiecgs tiesas nolmum konstattajiem faktiem un to juridisko vrtjumu.

Administratvo procesu no jauna taj pa liet var uzskt iestde, kurai lieta ir piekritga no jauna ierosintaj administratvaj proces, neatkargi no t, kura iestde izdevusi attiecgo administratvo aktu skotnj administratvaj proces. 21. Administratv akta apstrdana padotbas krtb augstk iestd vai amatpersonai. Administratvo aktu var apstrdt iesniedzjs, adrests, tre persona, tiesbu subjekts, kuram ir tiesbas bt par privtpersonas tiesbu un tiesisko intereu aizstvi, k ar privtpersona, kuras tiesbas vai tiesisks intereses attiecgais administratvais akts ierobeo un kura administratvaj proces nav bijusi pieaicinta k tre persona. Administratvo aktu var apstrdt padotbas krtb augstk institcij. Likum vai Ministru kabineta noteikumos var bt noteikta cita iestde, kur attiecgo administratvo aktu var apstrdt. Ja tdas nav vai t ir Ministru kabinets, administratvo aktu uzreiz var prsdzt ties. Administratv akta apstrdana ir skotnjs administratvs lietas turpinjums. Ja administratvais akts nav apstrdts likum noteiktaj termi, tas kst neapstrdams. Par lgumu atjaunot termiu lemj t pati iestde, kura izskata iesniegumu par administratv akta apstrdanu. Iesniegumu par administratv akta apstrdanu iesniedz rakstveid vai mutvrdos iestdei, kura izdevusi administratvo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvrdos, iestde to tlt noform rakstveid un iesniedzjs paraksta. o iesniegumu septiu dienu laik nosta izskatanai augstkai iestdei. Iesniegum par administratv akta apstrdanu norda:1) kuru administratvo aktu apstrd;2) kd apjom administratvo aktu apstrd;3) lgumu. Iesniegum par administratv akta apstrdanu var nordt ar administratv akta apstrdanas motvus. Administratvo aktu var apstrdt 1.mn.laik no t spk stans dienas , bet, ja rakstveid izdotaj administratvaj akt nav nordes, kur un kd termi to var apstrdt, - 1.g.laik no t spk stans dienas . Privtpersona, kuras tiesbas vai tiesisks intereses attiecgais administratvais akts ierobeo un kura administratvaj proces nav bijusi pieaicinta k tre persona, var o administratvo aktu apstrdt viena mnea laik no dienas, kad privtpersona par to ir uzzinjusi, bet ne vlk k viena gada laik no attiecg administratv akta spk stans dienas. Iesniegums par administratv akta apstrdanu aptur t darbbu no bra, kad iesniegums saemts iestd. Ja augstka iestde atstj administratvo aktu negroztu, administratv akta darbba atjaunojas ar dienu, kad beidzies termi administratv akta prsdzanai un tas nav prsdzts. Augstka iestde izskata lietu vlreiz pc btbas kopum vai taj da, uz kuru attiecas iesniedzja iebildumi. Augstka iestde ar savu lmumu var:1) atstt administratvo aktu negroztu;2) atcelt administratvo aktu;3) atcelt administratvo aktu kd da;4) izdot satura zi citdu administratvo aktu;5) konstatt, vai administratvais akts, kur jau zaudjis spku ir bijis tiesisks vai prettiesisks. Lmums par apstrdto administratvo aktu (administratvais akts) nedrkst bt iesniedzja interesm nelabvlgks nek apstrdtais administratvais akts, izemot gadjumu, kad augstka iestde konstat, ka ir prkptas obligts materilo tiesbu normas vai prkptas tdas procesulo tiesbu normas, kas aizsarg sabiedrbas intereses.Ja iesniegum par administratv akta apstrdanu mints apstrdanas pamatojums, augstkas iestdes lmuma pamatojum nordmi argumenti attiecb uz o iesniedzja pamatojumu.

Apstrdtais administratvais akts iegst savu galgo noformjumu td veid, kd tas noformts lmum par apstrdto administratvo aktu. d veid tas ir izpildms un to var prsdzt ties. 25. Administratv procesa mri un uzdevumi. Uzdevumi:1)nodroint demokrtiskas, tiesiskas valsts pamatprincipus, it sevii cilvktiesbu, ievroanu konkrts publiski tiesiskajs attiecbs starp valsti un privtpersonu2)pakaut neatkargas, objektvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbbas, kuras attiecas uz konkrtm publiski tiesiskajm attiecbm starp valsti un privtpersonu;3)nodroint tiesbu normu tiesisku, preczu un efektvu piemroanu publiski tiesiskajs attiecbs. 27. Lmumi administratvaj proces. Iestdes iekjie lmumi:1.)lmumi, kuri ir AA(lmumi, kuri attiecas uz personu tiesisko statusu, saistti ar discipl. sodu , tie ir AA); 2.)lmumi, kuri nav AA(lmumi, kuri neattiecas uz personu tiesisko statusu, nav saistti ar discipl. sodu un neierobeo cilvktiesbas, tie nav AA). Politiskie lmumi: iestdes izdoti akti publisko tiesbu jom, kas saska ar likumu vai principiem, kuri izriet no varas dalanas principa nav pakauti tiesas kontrolei. di lmumi ir politisks personas iecelana amat un atcelana no t. Politiskie lmumi nav prsdzami ties. 33. pamatojuma princips administratvaj proces Lmumi jpamato ar rjiem normatvajiem aktiem. (11.pants. Likuma atrunas princips ) Privtpersonai nelabvlgu administratvo aktu izdot vai faktisku rcbu veikt iestde var uz Satversmes, likuma, k ar uz starptautisko tiesbu normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pavaldbu saistoie noteikumi var bt par pamatu dam administratvajam aktam vai faktiskai rcbai tikai tad, ja Satversm, likum vai starptautisko tiesbu norm tiei vai netiei ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pavaldbm, izdodot saistoos noteikumus, tajos paredzt dus administratvos aktus vai faktisko rcbu. Ja Satversme, likums vai starptautisko tiesbu norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru kabinets savukrt ar noteikumiem var pilnvarot pavaldbas 30. vienldzbas princips administratvaj proces vienldzbas likuma priek princips, tas ir, ja amatpersona kompetenta lemt - izdot administratvo aktu vai n, tai pie viendiem lietas apstkiem jizdod viends administratvais akts. is princips nostiprints, piemram, Administratvo prkpumu kodeksa 240.pant, kur teikts, ka lietas tiek izskattas, ievrojot principu, ka visi ir vienldzgi neatkargi no viu izcelans, socil un mantisk stvoka, rases un nacionls piederbas, dzimuma, izgltbas, valodas, attieksmes pret reliiju, nodarboans veida un rakstura, dzvesvietas un citiem apstkiem. T, piemram, gadjum, ja autovadtjs atstjis savu transporta ldzekli neataut viet, t btu jevaku neatkarb no t, kdas markas un vecuma automana ir (praks nereti tiek aizvilkts "igultis", bet netiek aiztikts jauns "mersedess"). 31. administratv akta jdziens un pazmes (APL) Administratvais akts ir uz ru vrsts tiesbu akts, ko iestde izdod publisko tiesbu jom attiecb uz individuli noteiktu personu vai personm, nodibinot, grozot, konstatjot vai izbeidzot konkrtas tiesisks attiecbas vai konstatjot faktisko situciju.

Administratvais akts ir ar lmums par iestdes darbinieka vai iestdei pai pakautas personas tiesisk statusa nodibinanu, maiu, izbeiganu un s personas disciplinro sodanu, k ar cits lmums, ja tas btiski ierobeo iestdes darbinieka vai iestdei pai pakautas personas cilvktiesbas. Iestdes lmums vai cita veida darbba privto tiesbu jom, k ar iestdes iekjs lmums, kas skar tikai pau iestdi, tai padotu institciju vai pai pakautu personu, nav administratvais akts. Administratvais akts nav ar Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pavaldbas domes (padomes) politiskie lmumi (politiskie paziojumi, deklarcijas, aicinjumi, paziojumi par amatpersonu ievlanu u.tml.), k ar kriminlprocesulie lmumi un tiesu nolmumi. pazmes: 1. tiesbu akts 2. publisko tiesbu jom 3. to izdod iestde 4. tas attiecas uz individulu personu vai personu grupu 5. tas nodibina, groza, izbeidz tiesisks attiecbas 32. proporcionalittes princips administratvaj proces Labumam, ko sabiedrba iegst ar ierobeojumiem, kas uzlikti adrestam, ir jbt lielkam nek via tiesbu vai tiesisko intereu ierobeojumam. Btiski privtpersonas tiesbu vai tiesisko intereu ierobeojumi ir attaisnojami tikai ar nozmgu sabiedrbas labumu. proporcionalittes princips, tas ir, iespjam guvuma samrgums ar iespjamiem zaudjumiem, kas, izdodot noteiktu administratvu aktu, var rasties personai. Piemram, lai privtuzmjs vartu izveidot automanu stvvietu, valsts institcija dod atauju izcirst kpu priedes. Uzmja intereses no akta iegst, tau sabiedrbas kopjs intereses no t zaud. emot vr to, ka koki piejras zon ieaug ar lielm grtbm, ieguvums nav samrgs ar zaudjumu visprjm interesm. 33. Administratv procesa iestd visprjais raksturojums Teorij ar adm. Lietas izskatanas stadijm saprot adm. lietas virzbu caur atseviiem valsts prvalde iestu un privtpersonu attiecbu posmiem, katr no tiek AP dalbniekiem veicot noteiktu rcbu.vien stadij izvirzto uzdevumu izpilde ir pamats nonkt nkamaj stadij. 1.adm lietas ierosinanas stadija. Ierosina lietu uz iesnieguma pamata, vai uz iestdes iniciatvas, vai uz augstkas iestde rkojuma vai citas institcijas rkojuma pamata. te tiek risints piekritbas un pakautbas jautjums. 2. nepiecieams informcijas ieganas stadija. Tiek noteiktas a-personas, kuras piedalsies AA izstrdan. Institcijai paai ir pienkums savkt visus materilus un dokumentus, kas nepiecieami lietas izskatanai. stadija ietver noteikumus par tiesbm iepazties ar lietu. 3. AA izdoanas stadija. Pc nepiecieamo faktu konstatanas un administratv procesa dalbnieku uzklausanas iestde nekavjoties izvrt lietas apstkus un pieem lmumu: 1) par lietas izbeiganu faktu trkuma d); 2) par lietas izbeiganu sakar ar to, ka administratv akta izdoana nav lietderga, ja piemrojam tiesbu norma pieir iestdei t izdoanas izvles tiesbas; 3) par administratv akta izdoanu ja piemrojam tiesbu norma paredz, ka administratvais akts ir jizdod vai ar pieir iestdei t izdoanas izvles tiesbas. 4.Adm.akta izpildes stadija. Adm.akts sk darboties, ja tas nav ticis apstrdts vai ja administratv akta apstrdana neparedz adm.akta spk stans atlikanu. Jem vr, ka uz adm.akta spk esambu darbojas t saukt adm.akta spk esambas prezumpcija, saska ar kuru adm.akts tiek pildts tik ilgi, kamr to atce institcija, kas to ir izdevusi, vai tas kd cit veid zaud spku. Ja adm.akts ir nelikumgs, tad tas nenozm, ka tas nav spk. Kdains adm.akts (nelikumgs vai nepareizs) var tikt atcelts pilnb vai daji.

5.Adm.akta apstrdanas stadija. Adm.aktu, ar kuru persona nav apmierinta, var apstrdt augstk institcij vai prsdzt ties. Adm.aktu var apstrdt tikai vienreiz un apstrdanas krtbai jbt noteiktai rj normatv akt. Iesniegumu par adm.akta apstrdanu iesniedz rakstveid vai mutvrdos iestdei, kura izdevusi adm.aktu. o iesniegumu 7 dienu laik nosta izskatanai augstkai iestdei. Tas gan neliedz privtpersonai iesniegt adm.akta apstrdanu augstk iestd, tdjdi patrinot iesnieguma izskatanu. Augstka iestde ar savu lmumu var: 1)atstt administratvo aktu negroztu; 2)atcelt administratvo aktu pilnb vai da; 4)izdot satura zi citdu administratvo aktu; 5) konstatt spku zaudjua adm.akta tiesiskumu vai prettiesiskumu 34. Administratv akta pazioanas princips administratvaj proces administratvais akts vai lmums par lietas izbeiganu jpazio attiecgajm personm. Saska ar Administratvo aktu procesa noteikumiem administratvais akts stjas spk pc tam, kad kuvis zinms adrestam. Ja rakstveid izdotais administratvais akts tiek nostts pa pastu, tiek uzskatts, ka tas kst zinms septtaj dien pc nodoanas past. Saska ar noteikumiem jpazio ar lmums par lietas izbeiganu (kas pats par sevi ar ir administratvais akts). Tas ir jpazio iesniedzjam, ja administratvais akts ierosints uz iesnieguma pamata, k ar citiem dalbniekiem, ja tie ir bijui uzaicinti un izteikui savu viedokli attiecgaj administratvaj proces. Ja rj normatvaj akt vai pa administratvaj akt nav noteikts citdi, administratvais akts stjas spk ar brdi, kad tas paziots adrestam. Veids, kd administratvo aktu pazio adrestam rakstveid, mutvrdos vai citdi , neietekm t stanos spk. Ja rakstveida administratvo aktu sta pa pastu, uzskatms, ka administratvais akts adrestam paziots septtaj dien pc t nodoanas past. Ja pa pastu sta adrestam nelabvlgu administratvo aktu, to noform k ieraksttu pasta stjumu. aubu gadjum iestdei jpierda, kad stjums nodots past. Ja adrests apgalvo, ka vi past nodoto administratvo aktu nav samis, viam is apgalvojums jpamato, minot ticamus iemeslus. Administratvais akts ir spk tik ilgi, ldz to atce, izpilda vai vairs nevar izpildt sakar ar faktisko vai tiesisko apstku maiu. Administratv akta pazioana citiem administratv procesa dalbniekiem: 1) Administratvo aktu pazio treajai personai. 2) Ja adrests un iesniedzjs nav viena un t pati persona, administratvo aktu pazio iesniedzjam. 3) Administratvo aktu pazio atkrtoti, ja iestde taj izlabojusi prrakstans vai matemtisk aprina kdu (APL 73.pants.) Administratv akta izskaidroana Adrestam ir tiesbas prast, lai iestde ar administratvo aktu uzlikto pienkumu izskaidro mutvrdos vai pc adresta lguma ar rakstveid. Tas neietekm administratv akta spk esambu un termius.

35. Administratv procesa loma tiesisk valst. Administratvais process ir likum noregulta krtba, kd privtpersona var apstrdt valsts iestdes izdotu administratvo aktu un prsdzt to ties Procesulo tiesbu nozme: Procesuls tiesbu normas nostiprina optimlos publisks varas stenoanas mehnismus.

 Notiek varas paaprobeoans (mazka patvaa) ~tiek sekmta varas procedru viendoana ~sekmta atkltbas palielinans Tiek pankta varas pakautba tiesbm Procesuls normas inform privtpersonas par jautjumu izlemanas krtbu, nostiprina viu tiesbu un intereu stenoanas garantijas Tiesiskai valstij atbilstoa administratva procesa pamatprincipi ir attstjuies rietumu demokrtijas pdjo simts, bet pai strauji pdjo piecdesmit gadu laik. Vsturiski administratvais process ir veidojies k juridiskaj zintn un iestu un tiesu praks attstta procesulo un materilo principu sistma, kas nosaka, kd veid darbojas konkrtas tiesiskas attiecbas starp valsti no vienas puses un indivdu no otras puses. o attiecbu saturu savukrt nosaka cilvktiesbas, kas aptver jebkuras tiesisks attiecbas starp valsti un indivdu. Td var teikt, ka ldzgi k civilprocess ir materilo civiltiesbu realizcijas mehnisms un kriminlprocess - materilo kriminltiesbu realizcijas mehnisms, tpat administratvais process ir materilo cilvktiesbu - galvenais, bet ne viengais - realizcijas mehnisms. Da demokrtisko valstu administratvais process eksist tikai k juridiskaj zintn un iestu un tiesu praks apkopota, tau atvrta un pastvg attstb esoa principu sistma. Cits valsts is principu sistmas ietvaros ir pieemti fragmentri likumi un citas tiesbas normas, kas risina atsevius jautjumus. 36. administratv procesa tiesbu attstbas vsture. Rads tad kad rads valsts. tiesbas, kas regul attiecbas starp valsti un iedzvotjiem. Laikam ejot procesulo tiesbu attstbas lmenis ir viens no sabiedrbas un civilizcijas attstbas rdtjiem. Straujk attsts pdjo 100, pai 50 gadu laik, to ietekm ES institciju darbba. 1921. gad Satversmes sapulce piema likumu par administratvajm tiesbm. Pc neatkarbas atjaunoanas lielka uzmanba tiek pievrsta indivdu tiesbm pret valsti. 1995.gada 28. mart MK apstiprinja Latvijas valsts prvaldes koncepciju, kas noteica valsts prvaldes darbbas pamatprincipus: tiesiskums, valstiskums, taisngums. No 2004.gada 1.februra darbojas jaunais APL. 37. administratvais process un cilvktiesbas Administratv procesa kontekst tas nozm, ka persona savas tiesbas un brvbas var pilnb izmantot tad, ja valsts prvalde attiecbs ar personu (administratvaj proces), it pai, izdodot atseviai personai saistou individulu aktu (administratvo aktu), ievro indivda procesuls tiesbas. Cilvktiesbu ievroana AP stadijs: administratv procesa uzskana jeb ierosinana (svargi, lai ar likumu tiktu garantta katra indivda iespja griezties valsts prvald ar iesniegumu un saemt uz to atbildi; ar iestdei ir tiesbas ierosint procesu, ja tas nepiecieams kda indivda vai sabiedrbas intereu aizstvbai), liet btisks informcijas konstatana un novrtana (liet nepiecieams un tikai nepiecieams informcijas iegana, ts objektva novrtana, ieinteresto puu uzklausana, pretkorupcijas nosacjumu ievroana), administratv akta izdoana un pazioana (noteiktu procesulo termiu ievroana, administratv akta pamatojuma un prsdzanas iespju izskaidroana, spk stans nosacjumi),

 administratv akta izpilde (no cilvktiesbu viedoka btiska tajos procesos, kur administratv akta izpilde nav iespjama bez valsts aktvas ldzdalbas, piemram, pensijas regulra izmaksa u.tml.). Cilvktiesbu ievroana principos: tiesiskuma (jeb likumbas - red.) princips, tas ir, amatpersonas izdotajam administratvajam aktam jbt likumiskam pamatam, k ar t saturam jbt atbilstoam tiesbu normm vienldzbas likuma priek princips, tas ir, ja a-persona kompetenta lemt - izdot administratvo aktu vai n, tai pie viendiem lietas apstkiem jizdod viends administratvais akts( visi ir vienldzgi neatkargi no viu izcelans, socil un mantisk stvoka, rases un nacionls piederbas, dzimuma, izgltbas, valodas, attieksmes pret reliiju, nodarboans veida un rakstura, dzvesvietas un citiem apstkiem) proporcionalittes princips, tas ir, iespjam guvuma samrgums ar iespjamiem zaudjumiem, kas, izdodot noteiktu administratvu aktu, var rasties personai. objektivittes un taisnguma princips, tas ir, amatpersonai, izdodot administratvo aktu, objektvi jizvrt un jem vr tikai tie apstki, kas ir btiski attiecgaj gadjum; kompetences jeb pilnvaru ierobeoanas princips, tas ir, valsts varas institcija vai amatpersona var izdot administratvo aktu tikai attiecb uz tiem jautjumiem, kas atrodas ts kompetenc, k ar izmantot savu rcbas brvbu, ja tda ir pieirta, tikai tiem mriem, kuriem ar tiesbu normu t ir pieirta. tiesisks pavbas aizsardzbas jeb uzticbas aizsardzbas princips, tas ir, persona, kura grieas valsts iestd vai kuras intereses skar administratvais akts, var paauties, ka amatpersonas rcba bs konsekventa, ka administratvais akts izdots pareizi un tiesiski izdotais administratvais akts netiks atcelts. tiesbas tapt uzklaustam, tas ir, izdodot administratvo aktu, jem vr un jdod iespja personai, kuras tiesbas, brvbas vai intereses var tikt ietekmtas ar attiecgo administratvo aktu, iesniegt savus faktus un argumentus, k ar pieaicint lieciniekus. Princips nosaka ne tikai tiesbas izteikt savu viedokli, bet ar to, ka is viedoklis, izdodot administratvo aktu, tiks emts vr. prstvbas un paldzbas princips, tas ir, procesa dalbnieki administratvaj proces var piedalties ar prstvju paldzbu, k ar viiem ir tiesbas ar uz cita veida paldzbu. pazioanas princips, tas ir, administratvais akts vai lmums par lietas izbeiganu jpazio attiecgajm personm pamatojuma princips nosaka, ka negatva vai citdi nelabvlga administratva akta gadjum jpazio ar da akta pamatojums. Tas jdara ar mri, lai persona saprastu savas tiesbas un prsdzbas iespjas. pazioanas par prsdzbas iespjm princips nosaka, ka, ja administratvais akts ir izdots rakstveid un nelabvlgi ietekm personas tiesbas, tam jsatur norde uz iespjm to izmaint, k ar termiu, kur to var dart. prsdzbas princips nosaka, ka jbt iespjai prsdzt jebkuru administratvo aktu. 38. administratv procesa tiesbu normu avoti Iestde un tiesa ievro du rjo normatvo aktu juridisk spka hierarhiju: 1) Satversme; 2) likums un Satversmes 81.panta krtb izdotie Ministru kabineta noteikumi; 3) Ministru kabineta noteikumi; 4) pavaldbu saistoie noteikumi. Starptautisko tiesbu normas neatkargi no to avota piemro atbilstoi to vietai rjo

normatvo aktu juridisk spka hierarhij. Ja konstat pretrunu starp starptautisko tiesbu normu un tda paa juridisk spka Latvijas tiesbu normu, piemro starptautisko tiesbu normu. Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas piemro atbilstoi to vietai rjo normatvo aktu juridisk spka hierarhij. Piemrojot Eiropas Savienbas (Kopienu) tiesbu normas, iestde un tiesa em vr Eiropas Kopienu Tiesas judikatru. Visprjos tiesbu principus piemro, ja attiecgo jautjumu neregul rjais normatvais akts, k ar lai interprettu normatvos aktus (17.pants). Ja konstat pretrunu starp dada juridisk spka tiesbu normm, piemro to tiesbu normu, kurai ir augstks juridiskais spks. Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka visprjo un specilo tiesbu normu, visprjo tiesbu normu piemro tiktl, ciktl to neierobeo specil tiesbu norma. Ja konstat pretrunu starp vienda juridisk spka rjiem normatvajiem aktiem, piemro jaunko rjo normatvo aktu. Noteicos ir rj normatv akta pieemanas datums. 44.Administratvais process-mehnisms izpildvaras darbbas kontrolei Jebkur valst izpildvarai, vienalga, kas to realiztu, pieder visai liela vara, kuras taisng un lietderg izmantoan ir rkrtgi ieinteresti visi valsts iedzvotji. Tpc visa politisks dzves vsture ir saistta ar tautas cu par izpildvaras tiesbu tiesisku reglamentanu un kontroles sistmas veidoanu pr o varu.Ja da kontrole nepastv, izpildvaras realizcij drz vien ievieas administratvs patvaas elementi, s varas realiztji sk to izmantot savtgs interess. Nepietiek pieemt labus likumus, nepiecieams pankt ar o likumu pareizu izpildi. Likumi nerealizjas automtiski, to realizciju nodroina izpildvara un, ja o izpildi stingri nekontrol, tad izpildvara var likumus visai brvi interprett un pat prkpt. Pamat varas dalanas teorija. Tiesas kuva neatkargas, un kop t bra viens no galvenajiem uzdevumiem ir kontrolt izpildvaras darbbas likumbu. 25.Administratv akta stans spk un t apstrdana. Ja rj normatvaj akt vai pa administratvaj akt nav noteikts citdi, administratvais akts stjas spk ar brdi, kad tas paziots adrestam. Veids, kd administratvo aktu pazio adrestam rakstveid, mutvrdos vai citdi , neietekm t stanos spk. Ja rakstveida administratvo aktu sta pa pastu, uzskatms, ka administratvais akts adrestam paziots 7.dien pc t nodoanas past. AA, ar kuru pers. nav apmierinta, var apstrdt augstk institcij vai prsdzt ties. Iesniegumu par AA iesniedz rakstveid vai mutvrdos iestdei, kura izdevusi AA un to tlt noform rakstveid. o iesniegumu 7 d.laik nosta izskatanai augstkai iestdei. Apstrdanas stadijas nav un privtpers. ir jvras ties, ja iestd nav augstkas iestdes vai amatpers.(piem.MK). AA ir spk, bet to var apstrdt, ja:1) ja AA nav pietiekoi skaidrs, nevar izsecint uzliktos pienk.vai ties.2)pieautas procesuls kdas(nav ievrots APL vai citas TN)3) nav ievrojusi tiesbu normu juridisk spka hierarhiju vai kdjusies lietderbas apsvrumos (saturisks kdas). Ja apstrdamu administratvo aktu neapstrd, tas ir spk, ldz to atce, izpilda vai vairs nevar izpildt sakar ar faktisko vai tiesisko apstku maiu. AA var apstrdt:1)iesniedzjs, 2)adrests,3) tre persona, 4)privtpersona, kuras tiesbas vai tiesisks intereses attiecgais AA ierobeo un kura administratvaj proces nav bijusi pieaicinta k tre persona. AA var apstrdt 1 mn. laik no t spk stans dienas, bet, ja rakstveid izdotaj AA nav nordes, kur un kd termi to var apstrdt, 1 g. laik no t spk stans dienas. Par lgumu atjaunot termiu lemj t pati iestde, kura izskata iesniegumu par AA apstrdanu. Iesniegums par AA apstrdanu aptur t darbbu no bra, kad iesniegums saemts iestd. Ja augstka iestde AA negroztu, AA darbba atjaunojas ar dienu, kad beidzies termi AA prsdzanai un tas nav prsdzts. Augstka iestde ar savu lmumu

var: 1) atstt AA negroztu; 2) atcelt AA3) atcelt AA kd da; 4) izdot satura zi citdu AA; 5) konstatt, vai AA, kur jau zaudjis spku ir bijis tiesisks vai prettiesisks. Lmums par apstrdto AA nedrkst bt iesniedzja interesm nelabvlgks nek apstrdtais AA, izemot gadjumu, kad augstka iestde konstat, ka ir prkptas obligts materilo tiesbu normas vai prkptas tdas procesulo tiesbu normas, kas aizsarg sabiedrbas intereses. Apstrdtais AA iegst savu galgo noformjumu td veid, kd tas noformts lmum par apstrdto AA. d veid tas ir izpildms un to var prsdzt ties.

42. AP subjektu un dalbnieku tiesbas un pienkumi. Adm.proces subjekti ir:-publisko tiesbu subjekti (LR k skotnj publisko tiesbu juridisk persona, pavaldba vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publisko tiesbu juridisk persona (iestde));-privto tiesbu subjekti jeb privtpersonas (fizisks personas, privto tiesbu juridisks personas, personu apvienbas)Augstkmintie subjekti konkrtaj adm.proces var kt par noteiktu adm.proc. dalbnieku. Adm.proc.dalbnieki:1.iesniedzjs ir privtpersona, kura grieas iestd, lai nodibintu, groztu, konstattu vai izbeigtu konkrtas publiski tiesisks attiecbas, vai kuras viet iestd grieas tiesbu subjekts, kuram ir tiesbas bt par mints privtpersonas tiesbu un tiesisko intereu aizstvi. Par iesniedzju var bt ar publisko tiesbu subjekts gadjumos, kad tas kst par adm.akta adrestu vai to skar faktisk rcba, vai tas ir paredzts rj normatvaj akt. 2.iestde (institcija, struktrvienba vai amatpersona), kuras lietvedb ir administratv lieta;3.adrests ir privtpersona, attiecb uz kuru izdots administratvais akts vai veikta faktisk rcba. Publisko tiesbu subjekts vat bt adrests, ja tas atrodas saldzinm situcij ar privtpersonu un konkrtaj gadjum ir pakauts tdiem paiem tiesbu priekrakstiem.4.tre persona kuras tiesbas vai tiesisks intereses attiecgais administratvais akts var ierobeot. Treajai personai dalbnieka statusu pieir ar iestdes vai tiesas lmumu pc s personas iesnieguma. Treo personu var pieaicint piedalties liet ar pc dalbnieka vai tiesas iniciatvas. Uz treo personu attiecas dalbnieku procesuls tiesbspjas un rcbspjas noteikumi. 5.tiesbu subjekts, kuram ir tiesbas bt par privtpersonu tiesbu un tiesisko intereu aizstvi (turpmk - aizstvis) publisko tiesbu subjekts vai privto tiesbu juridisk persona, kas likum paredztajos gadjumos var iesniegt iestd iesniegumu vai ties pieteikumu, lai aizstvtu privtpersonas tiesbas vai tiesisks intereses. Aizstvis var iepazties ar lietas materiliem, pieteikt noraidjumus, dot paskaidrojumus, iesniegt pierdjumus, piedalties pierdjumu prbaudan, iesniegt lgumus, apstrdt un prsdzt administratvo aktu vai faktisko rcbu, k ar izdart citas likum iesniedzjam vai pieteicjam paredzts procesuls darbbas. Ja privtpersonai un aizstvim ir atirgi viedoki par procesu vai lietu, noteicoais ir privtpersonas viedoklis. Ja aizstvis atsaks no iesnieguma vai pieteikuma, privtpersonai paliek tiesbas prast, lai iestde vai tiesa lietu izskata pc btbas.6.pieteicjs - ir privtpersona, kura ar pieteikumu grieas ties vai kuras viet ties grieas aizstvis, lai t veiktu kontroli pr iestdes izdota administratv akta vai iestdes faktisks rcbas tiesiskumu vai lietderbas apsvrumiem rcbas brvbas ietvaros, lai izlemtu par publisko tiesbu lguma spk esambu vai izpildi vai ar konstattu privtpersonas publiski tiesiskos pienkumus vai tiesbas. 7.atbildtjs atbildtjs ties ir publisko tiesbu subjekts (LR, pavaldba vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota juridisk persona). Atbildtja pus pieaicina iestdi, no kuras pieteicjs prasa attiecgu rcbu, vai citu institciju, ja tas noteikts normatvaj akt. Ja pieteicjs liet par publisko tiesbu lguma spk esambu vai izpildi ir publisko tiesbu juridisk persona, atbildtjs var bt privtpersona.8.prstvis par prstvi var bt jebkura rcbspjga fizisk vai juridisk persona, kas piedals adm.proces k palgs vai starpnieks. Par

prstvi nevar bt persona:1)kura nav sasniegusi pilngadbu vai ir atzta par rcbnespjgu;2) kurai ar tiesas spriedumu atemtas tiesbas vest citu personu lietas;3) kura taj pa liet sniegusi juridisko paldzbu citam dalbniekam, izemot, ja vi bija ldziesniedzjs vai ldzpieteicjs. Adm.procesul tiesbspja ir spja bt apvelttam ar administratvi procesulajm tiesbm un pienkumiem jeb tiesiska spja padalties adm.proces k ts dalbniekam, piemram, iesniedzjam, adrestam vai treajai personai.Administratvi procesul tiesbspja atzstama vienldzgi fiziskajm un privto tiesbu juridiskajm personm,ar personu apvienbai.Administratvi procesul tiesbspja piln apjom piemt:1) Latvijas Republikai juridiskajai personai; 2) pavaldbai. Iestdei ir jprbauda personas adm.proc.tiesbspjas esamba, pirms tiek uzskts adm.proc. Persona, kurai nav adm.proc.tiesbspjas nevar bt par adm.akta adrestu vai publisko lguma pusi.. Ja personai nav adm.proc.tiesbspja, tad adm.proc.ir jpabeidz.Fiziskai, juridiskai personai vai personu apvienbai piemt adm.procesul tiesbspja, kamr t faktiski pastv. Dalbnieka nve adm.proc.laik automtiski to neizbeidz, bet aptur. Apvienojot vienu iestdi ar otro, otr turpina pirms iestdes adm.procesus. Adm.procesul rcbspja ir spja realizt pieirtas adm.proc. dalbnieka procesuls tiesbas un izpildt procesulos pienkumus.Adm.proc.rcbspja ir privtpersonm:-pilngadgai rcbspjgai fiziskajai personai; -privto tiesbu jur.pers.;-personu apvienbai, kura ir atzstama procesul tiesbspja.Likum noteiktajos gadjumos nepilngadg persona ir tiesga patstvgi stenot savas procesuls tiesbas un izpildt pienkumus.Juridisko personu vrd rkojas ts orgns vai pilnvarota persona, personu apvienbu vrd to lgumiskie prstvji vai pilnvarotas personas.Publisko tiesbu subjekta vrd rkojas piekritgais orgns, iestde (amatpersona) vai cits pilnvarots tiesbu subjekts.Administratv procesa dalbnieku tiesbas un pienkumi ties:145.pants. Pieteicja un atbildtja procesuls tiesbas:1) iepazties ar lietas materiliem, ;piedalties tiesas sd; pieteikt noraidjumus;iesniegt pierdjumus;piedalties pierdjumu prbaudan; pieteikt lgumus; dot tiesai mutvrdu un rakstveida paskaidrojumus;prsdzt tiesas spriedumu un lmumu; (2) Pieteicjam tiesbas: 1) pilngi vai daji atteikties no pieteikum ietvert prasjuma;2) ldz lietas iztiesanas skumam rakstveid grozt pieteikuma pamatu vai priekmetu, k ar prasjuma apmru.(3) Atbildtjam ir ar tiesbas celt iebildumus pret pieteikum ietverto prasjumu, atzt to pilnb vai kd da.Tres personas tiesbas un pienkumi:pielaista vai pieaicinta piedalties liet saska ar tiesas lmumu;var iesniegt blakus sdzbu; pieteicja tiesbas un pienkumi.Administratv procesa dalbnieka pienkums1) ierasties pc aicinjuma ties;2) laikus paziot par iemesliem, kuru d tas nevar ierasties uz tiesas sdi; (2) Administratv procesa dalbniekam savas tiesbas jizmanto un pienkumi jpilda godprtgi. 43. AP ties visprjais raksturojums. Administratv akta prsdzba ties ir viens no vispatztiem tiesbu principiem. Ne tik svargs, bet ar vispratzts ir cits princips t.i. nordes uz prsdzbas iespjm princips, proti, ja adm.akts izdots rakstiski un ir adrestam nelabvlgs, tam jsatur norde uz iespjm to prsdzt, k ar prsdzanas iespjas termii. APL nosaka, ka adm.akta adrests var to prsdzt 1 mnea laik no t stans spk, bet, ja rakstiski izdot nav nordes uz iespju un termiu, tad 1 gada laik no t spk stans. Pietekuma iesniegana Adm. ties aptur administratv akta izpildanu. Tiesvedba administratvaj liet notiek pc tam adm.proc. tiesbu normm, kuras ir spk lietas izskatanas, atsevio procesulo darbbu vai tiesas sprieduma izpildes laik. Adm.proc. btba ties ir tiesas kontrole par iestdes izdota administratv akta vai iestdes rcbas tiesiskumu un pamatotbu, k ar personas publiskitiesisko pienkumu vai tiesbu noskaidroana. Tiesa objektvi noskaidro lietas apstkus un dot tiem juridisku novrtjumu, izskatot lietu sapratg termi. Tiesa adm.procesa gait noskaidro

vai izdotais adm.akts vai iestdes rcba atbilst tiesbu normm. Tiesa ierosina administratvo lietu pc iesniedzja pieteikuma. Tiesa lietu izskata mutvrdu vai rakstveida proces. Mutvrdu proces lietas apstkus noskaidro tiesas sd, rakstveida proces pamatojoties uz liet esoajiem dokumentiem. Adm.lieta tiek izskatta atklti. Pc motivta lmuma lietu var izskatt ar slgt tiesas sd, kur piedals lietas dalbnieki, nepiecieambas gadjum tulks un eksperts. Tiesnesis adm.lietu izskata vienpersoniski. Tiesvedba notiek valsts valod. APL aptver ar adm.procesu ties. APL iekauts objektvas tiesas princips, ttad, ar APL stanos spk strd starp personu un valsti vairs nedarbojas CP likum iekautais puu sackstes princips. Adm.proces ties iestde, kuras izdotais administratvais akts tiek prsdzts, var pamatoties tikai uz to nelabvlga adm.akta izdosanas motivciju, kas tika nordta rakstiskaj adm.akt. Tomr iestdei ir tiesbas jebkur brd tiesas proces labot acimredzamas garmatiskas, ortogrfiskas vai aprina kudas dokumentos. Katr tiesas sd raksta tiesas sdes protokolu.Izvilkumi no Latv. Administratv procesa likuma: Tiesvedbas instances administratvaj liet(1) Administratvo lietu pc btbas izskata pirms instances tiesa, bet pc administratv procesa dalbnieka sdzbas par s tiesas spriedumu ar otrs instances tiesa apelcijas krtb.(2) Otrs instances tiesas spriedumu administratv procesa dalbnieks var prsdzt kascijas krtb.108.pants. Administratvs lietas izskatanas atkltums (1) Administratvo lietu ties izskata atklti.(2) Pc motivta tiesas lmuma administratvo lietu var izskatt slgt tiesas sd, lai neizpaustu administratv procesa dalbnieka privts dzves apstkus, k ar lai aizsargtu valsts, profesionlo, komercilo vai adopcijas noslpumu. (5) Tiesas nolmumu pasludina publiski. Liet, kura izskatta slgt tiesas sd, publiski pasludina tiesas nolmuma ievaddau un rezolutvo dau.(6) Masu sazias ldzeku darbinieki ar tiesas atauju var ierakstt tiesas sdes gaitu. 109.pants. Administratvs lietas vienpersoniska un koleila izskatana(1) Pirms instances ties administratvo lietu izskata tiesnesis vienpersoniski. Ja lieta ir sevii sareta, pirms instances tiesas prieksdtjs var noteikt lietas koleilu izskatanu. d gadjum lieta izskatma triju pirms instances tiesas tiesneu sastv.(2) Apelcijas un kascijas instances ties administratvo lietu izskata koleili. 113.pants. Mutvrdu process(1) lietas iztiesana notiek tiesas sd.(2) liecbas un paskaidrojumus dod mutvrdos. (3) liecinieku liecbas, rakstveida pierdjumus un citus dokumentus tiesas sd nolasa.114.pants. Rakstveida process(1) ja liet esoie dokumenti ir pietiekami un tam rakstveid piekritui administratv procesa dalbnieki.(2) Rakstveida proces tiesas sdi nosaka sprieduma pasludinanai.130.pants. Aicinana un izsaukana uz tiesu(1) dalbniekus aicina uz tiesu ar tiesas pavsti.(2) Lieciniekus, ekspertus un tulkus izsauc uz tiesu ar tiesas pavsti. 135.pants. Personas pienkums bt sasniedzamai(1) pienkums ir bt sasniedzamai. 44. Tiesisks pavbas aizsardzbas princips administratvaj proces. Tiesisks pavbas aizsardzbas jeb uzticbas aizsardzbas princips, tas ir, persona, kura grieas valsts iestd vai kuras intereses skar administratvais akts, var paauties, ka amatpersonas rcba bs konsekventa, ka administratvais akts izdots pareizi un tiesiski izdotais administratvais akts netiks atcelts. Piemram, ja personai pieirts apbves gabals un apstiprints projekts, via var bt droa, ka attiecg atauja un apstiprinjums anults netiks, ja vien persona pati nav pievusi vai izdarjusi nopietnus tiesbu prkpumus. Administratvo aktu procesa noteikumu 18.nodaa nosaka etras dadas situcijas administratv akta atcelanai atkarb no t, vai attiecgais akts ir labvlgs vai nelabvlgs, tiesisks vai prettiesisks. 46. Administratvi procesulo tiesbu nozmgums tiesisk valst.

Administratv procesa likums ietver daudzus tiesbu principus, kam tiesisk valst ir jdarbojas attiecbs starp valsti un indivdu. Daudzi no iem principiem ir uzskaitti likuma skum, piemram, vienldzbas princips, tiesiskuma princips, samrguma jeb proporcionalittes princips. Tau vl vairki, kaut ar tiei nav nosaukti, bet ir iedzvinti likuma pantos. Tdi, piemram, ir tiesbas bt uzklaustam, saprtga laika termia ievroanas, administratv akta pazioanas princips un daudzi citi. Visi ie principi ir ietverti likuma norms un persona vars prast to ievroanu no vism valsts amatpersonm. Kvalitatvs un likumpamatots administratvais process demokrtiska valsti nodroina iedzvotju tiesbu aizsardzbu un sekm veiksmgu sadarbbu starp iedzvotajiem, no vienas puses, valsts un pavaldbu iestdm, no otras puses. Iedzvotji, stenojot savas tiesbas, visbiek nonk saskarsme ar pavaldbm un to izdotajiem administratvajiem aktiem, jo pavaldbu kompetence ir tdas jomas, kuras saisttas ar iedzvotju ikdienu, piemram, pavaldbas organiz komunlos pakalpojumus, gada par iedzvotju izgltbu, nodroina socilo paldzbu, sekm uzmjdarbbu. Latvija kop 2004. gada 1. februra administratvo procesu regul jauns likums Administratv procesa likums, kas izvirza stingras prasbas katram izdotajam administratvajam aktam. Jaunais likums iedzvotajiem sniedz iespju tri un efektvi aizstvt savas tiesbas ja iedzvotjus neapmierina viu intereses aizskaros administratvais akts, to var prsdzt specil ties Administratvaj tiesa. APL prasbas kopa ar iedzvotju iespjam vrsties ties pakauj pavaldbas riskam. Nepildot APL normas un pieemot nekvalitatvus administratvos aktus, pavaldbas ietekme iedzvotju uzticanos, prkpj iedzvotju tiesbas un pakauj riskam pavaldbu budetu, jo par prettiesiskiem administratviem aktiem var piedzt zaudjumu atldzbu (tai skait morlo kaitjumu).
17.Admistratv procesa tiesbu pamatfunkcijas var izdalt vairkas pamatfunkcijas: 1.adm. proc. tiesbu nodroina materilo adm. tiesbu vienveidgu preczu un juridisku korektu stenoanu. Adm. proc tiesbas ir palgnozare attiec. Pret materils adm. tiesb. Pamatfunkcijas ir ciei saistta ar cilvktiesbu stenoanu, kas izpauas k: - proc. taisngums, nodroina attiecbas starp valsti un indivdu; - tiesbas uz proc. taisngumu, valsts rcba, neatkargi no rezultta cilvktiesbu jautjumos ir ne tikai tas, ko valsts dara, bet ar- k dara.2. adm. proc. tiesbas nodroina valsts varas ldzsvaroanas principa ievroanu attiecbs starp izpildvaru un tiesu varu. Ttad izpildv. rcba pret indivdu, piemr. ties. normas, tiek pakauta tiesu varas kontrolei. 3. adm.proc. tiesbas nodroina valsts darbbas efektivitti adm. proc. iestd, sakrtojot adm. aktu izdoanas gaitu. Ir mris uz likumdevja izdoto ties. normu vienveidgu preczu un jur. konkrtu piemroanu konkrtajos gadjumos, pankot, ka likumi reli darbojas.

20. Termii administratvaj proces. Procesuls darbbas izpilda likum noteiktajos termios. Ja

procesulais termi nav noteikts likum, to nosaka iestde, tiesa vai tiesnesis. Iestdes, tiesas vai tiesnea noteikt termia ilgumam jbt tdam, lai procesulo darbbu vartu izpildt.
Procesul termia skums 1) Procesulais termi, kas aprinms gados, mneos vai diens, skas nkamaj dien pc datuma vai pc notikuma, kur nosaka t skumu.2) Procesulais termi, kas aprinms stunds, skas nkamaj stund pc notikuma, kur nosaka t skumu.Procesul termia izbeigans 1) Termiam, kuru skaita mneos, pdj diena ir termia pdj mnea attiecgais datums. Ja termia pdj mnes nav attiecg datuma, termia pdj diena ir mnea pdj diena.2) Ja termia pdj diena ir sestdiena, svtdiena vai likum noteikta svtku diena, termia pdj diena ir nkam darba diena.3) Termi, kas noteikts ldz konkrtam datumam, beidzas aj datum.4) Procesulo darbbu, kurai beidzas termi, var izpildt termia pdj dien ldz pulksten divdesmit etriem. Ja dokuments nodots sakaru institcijai (pastam) termia pdj dien ldz pulksten divdesmit etriem, tas uzskatms par nodotu termi. Ja darbba jizpilda iestd vai ties, termiu uzskata par beiguos tai stund, kad attiecg iestde vai tiesa beidz darbu. Procesul termia nokavjuma sekas-Tiesbas izpildt procesuls darbbas zd ldz ar likuma, iestdes, tiesas vai tiesnea noteikt termia izbeiganos. Dokumentus, kas iesniegti pc procesul termia izbeigans, neizskata.Procesul termia apturana. Apturot tiesvedbu liet vai adrestam nelabvlga administratv

akta izpildi, termia skaitjumu aptur. Termia skaitjums apstjas brd, kad radies apstklis, kas ir par pamatu termia apturanai. Procesul termia skaitjums turpins no dienas, kad atjaunota tiesvedba liet vai administratv akta izpilde.Procesul termia atjaunoana 1) Nokavto procesulo termiu var atjaunot iestde, tiesa vai tiesnesis pc administratv procesa dalbnieka lguma, ja atzst nokavanas iemeslu par attaisnojou. 2) Atjaunojot nokavto termiu, iestde vai tiesa vienlaikus atauj izpildt nokavto procesulo darbbu. Procesul termia pagarinana.Iestdes, tiesas vai tiesnea noteikto termiu var pagarint pc administratv procesa dalbnieka lguma. Administratv akta izdoanas termi:1) Ja administratv lieta ierosinta uz iesnieguma pamata, iestde pieem lmumu par administratv akta izdoanu vai lietas izbeiganu viena mnea laik no iesnieguma iesnieganas dienas, ja normatvaj akt nav noteikts sks termi.2) Ja objektvu iemeslu d viena mnea termiu nav iespjams ievrot, iestde to var pagarint uz laiku, ne ilgku par etriem mneiem no iesnieguma iesnieganas dienas, par to paziojot iesniedzjam. Ja nepiecieama ilgstoa faktu konstatcija, lmuma pieemanas termiu ministrijas valsts sekretrs vai pavaldbas administrcijas vadtjs, bet, ja iestde neatrodas Ministru kabineta padotb, iestdes vadtjs ar motivtu lmumu var pagarint ldz gadam, par to paziojot iesniedzjam. Lmumu par termia pagarinanu var apstrdt un prsdzt. Tiesas lmums nav prsdzams.3) Steidzamos gadjumos iesniedzjs var griezties iestd ar motivtu iesniegumu, ldzot izdot administratvo aktu sasint termi. Iestde du iesniegumu nekavjoties izskata un pieem rakstveida lmumu. Atteikuma gadjum lmumu nekavjoties pazio iesniedzjam. o lmumu var apstrdt un prsdzt. Tiesas lmums nav prsdzams.Administratv akta apstrdanas termi: Administratvo aktu var apstrdt viena mnea laik no t spk stans dienas, bet, ja rakstveid izdotaj administratvaj akt nav nordes, kur un kd termi to var apstrdt, viena gada laik no t spk stans dienas. Privtpersona, kuras tiesbas vai tiesisks intereses attiecgais administratvais akts ierobeo un kura administratvaj proces nav bijusi pieaicinta k tre persona, var o administratvo aktu apstrdt viena mnea laik no dienas, kad privtpersona par to ir uzzinjusi, bet ne vlk k viena gada laik no attiecg administratv akta spk stans dienas.Pieteikuma iesnieganas termi: Pieteikumu par administratv akta izdoanu, atcelanu vai spk esambu var iesniegt viena mnea laik no dienas, kad ir stjies spk augstkas iestdes administratvais akts (lmums par apstrdto administratvo aktu).Ja augstkas iestdes nav vai t ir Ministru kabinets, pieteikumu var iesniegt viena mnea laik no administratv akta spk stans dienas.Ja administratvaj akt nav nordts, kur un kd termi to var prsdzt, tad pieteikumu panta pirmaj un otraj da mintajos gadjumos var iesniegt viena gada laik no administratv akta spk stans dienas.Pieteikumu par iestdes faktisko rcbu, ja termia ierobeojumu nenosaka citi likumi vai Ministru kabineta noteikumi, var iesniegt viena gada laik no dienas, kad pieteicjam kuvis zinms par iestdes konkrto faktisko rcbu. Ja iestde vai augstka iestde nav pieteicjam paziojusi savu lmumu sakar ar via iesniegumu, pieteikumu ties var iesniegt viena gada laik no dienas, kad persona ar iesniegumu griezusies iestd vai augstk iestd. 28. Administratv akta izdoana un pazioana. (APL 70.,71.pants.) Ja rj normatvaj akt vai pa administratvaj akt nav noteikts citdi, administratvais akts stjas spk ar brdi, kad tas paziots adrestam. Veids, kd administratvo aktu pazio adrestam rakstveid, mutvrdos vai citdi , neietekm t stanos spk. Ja rakstveida administratvo aktu sta pa pastu, uzskatms, ka administratvais akts adrestam paziots septtaj dien pc t nodoanas past. Ja pa pastu sta adrestam nelabvlgu administratvo aktu, to noform k ieraksttu pasta stjumu. aubu gadjum iestdei jpierda, kad stjums nodots past. Ja adrests apgalvo, ka vi past nodoto administratvo aktu nav samis, viam is apgalvojums jpamato, minot ticamus iemeslus. Administratvais akts ir spk tik ilgi, ldz to atce, izpilda vai vairs nevar izpildt sakar ar faktisko vai tiesisko apstku maiu.Administratv akta pazioana citiem administratv procesa dalbniekiem: 1) Administratvo aktu pazio treajai personai.2) Ja adrests un iesniedzjs nav viena un t pati persona, administratvo aktu pazio iesniedzjam.3) Administratvo aktu pazio atkrtoti, ja iestde taj izlabojusi prrakstans vai matemtisk aprina kdu (APL 73.pants.) Administratv akta izskaidroanaAdrestam ir tiesbas prast, lai iestde ar administratvo aktu uzlikto pienkumu izskaidro mutvrdos vai pc adresta lguma ar rakstveid. Tas neietekm administratv akta spk esambu un termius.