Вы находитесь на странице: 1из 112

REPBLICA DEMOCRTICA DE TIMOR-LESTE

1 Livru
Saisidadaundiak,saiheroidiakbaitanianasaun

Repblica Democrtica de Timor-Leste Ministrio das Finanas Gabinete da Minsitra


S e j a u m b o m c i d a d o , s e j a u m n o v o h r o i p a r a a n o s s a N a a o

Livru 1 Panorama Orsamentu


Prefsiu
Lei Orgnika husi Ministriu Finansas espesifika responsabilidade Diresaun Nasional Orsamentu atu foti no jere informasaun finansial neeb iha relasaun ho setor pbliku no publika rezultadu estatstika. Tuir provizaun ida nee no atu aumenta transparnsia kona-b finansas publikas, Ministriu Finansas publika versaun final kona-b dokumentu sira neeb iha relasaun ho Orsamentu Jerl Estadu 2013, neeb promulga husi Sua Eselensia Prezidente da Repblika hafoin debate iha Sesaun Plenria Parlamentu Nasional. Dokumentasaun husi Orsamentu Jeral Estadu 2013 hamutuk ho Lei Orsamentu, neeb pblika iha Gazette, no mos produs livru orsamentu apoiu oi-oin hanesan tuir mai: Livru 1 : Panorama Orsamentu Livru 2 : Planu Asaun Anul Livru 3 : Distritus Livru 4 : Items lia Orsamental Livru 5 : Parseiru Dezenvolvimentu Livru 6 : Fundu Espesial Livru 7 : Matadalan ba Sidadaun sira Livro 1 Panorama Orsamentu descreve konab estratjia orsamentu jeral Governu nian, f informasaun konab panorama econmiku internasional no domstiku, reseitas neeb ita hakarak iha nvel domstiku no hosi base petrleu, inklui mos rendimentu sustentvel neeb ita hakarak, nunee mos despesa jeral iha mdiu prazu no mos inisitiva foun neeb prinsipal ba tinan tuir mai. Dokumentasaun orsamental bele hetan iha website Ministriu Finansas, www.mof.gov.tl. Perguntas kona-b publikasaun bele dirije ba Diretor Nasional Orsamentu, Sr Agostinho Castro iha e-mail: acastro@mof.gov.tl ka telefone +670 333 9520. Bainhira Timor-Leste hatete Sidadaun ida neeb diak, sei sai hroi foun ba ita nian Nasaun, ita hotu fiar katak dokumentu sira nee sei aumenta koinesimentu no kompriensaun kona-b finansa Governu nia no bainhira disemina ba povu Timor-Leste, sosiedade sivil no Parseiru Dezenvolvimentu sira hanesan informasaun importante kona-b Orsamentu Estadu 2013.

Emlia Pires Ministra das Finanas Page 1 of 110

ndise
PART 1: DISKURSU PRIMEIRU-MINISTRU....................................................................................... 4 PARTE 2: DESKRISAUN NO ANLIZA KONA-BA ORSAMENTU ESTADU 2013 .................................. 25 2.1: SUMRIU EZEKUTIVU ............................................................................................................................ 25
2.1.1: Introdusaun .............................................................................................................................................25 2.1.2: Vizaun Global Ekonomia .........................................................................................................................28 2.1.3: Despeza....................................................................................................................................................28 2.1.4: Reseitas ....................................................................................................................................................29 2.1.5: Finansiamentu .........................................................................................................................................29

2.2: REVIZAUN REFORMAS ATUAL JESTAUN FINANSA PBLIKA ........................................................................... 29


2.2.1 Vizaun global Reforma Jestaun Finansa Pblika .....................................................................................29 2.2.2 Auditoria Komprehensivu ba Impostu Minarai .......................................................................................30 2.2.3. Fornese Dokumentu Orsamental neeb hatudu transparentemente Poltika Governu nia ................30 2.2.4 Hadia Jestaun Despeza ............................................................................................................................31 2.2.5 Transparnsia ...........................................................................................................................................32 2.2.6 Hadia Anliza, Revizaun no Efisinsia Despeza ......................................................................................33

2.3: VIZAUN GLOBAL EKONOMIA .................................................................................................................. 34


2.3.1: Ekonomia Internasional ..........................................................................................................................34
2.3.1.1: Tendnsia iha Kresimentu Internasional ............................................................................................................ 34 2.3.1.2: Tendnsia Folin Internasional ............................................................................................................................ 35

2.3.2: Ekonomia Domstika ..............................................................................................................................38


2.3.2.1: Produtu Internu Brutu........................................................................................................................................ 38 2.3.2.2: Economia Naun-Petroliferu................................................................................................................................ 38 2.3.2.3: Inflasaun Domstika ........................................................................................................................................... 41 2.3.2.4: Empregu ............................................................................................................................................................. 43

2.3.3: Perspetiva Prazu Badak no Mdiu (2012-2017) .....................................................................................43

2.4: DESPEZA HO KOMPROMISU PARSEIRU DEZENVOLVIMENTU ......................................................................... 45


2.4.1 Despeza tuir Fundu ...................................................................................................................................45 2.4.2 Despeza KFTL ............................................................................................................................................45
2.4.2.1: Salriu no Vensimentu ....................................................................................................................................... 46 2.4.2.2: Sasan no Servisu................................................................................................................................................. 47 2.4.2.3: Transfernsia Pblika ......................................................................................................................................... 48 2.4.2.4: Kapital Menor .................................................................................................................................................... 48 2.4.2.5: Kapital no Dezenvolvimentu .............................................................................................................................. 49

2.4.3: Fundu Infra-Estrutura ..............................................................................................................................50 2.4.4: Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu ................................................................................................53 2.4.5 Parseiru- Dezenvolvimentu ......................................................................................................................53 2.4.6 Suporta Kultura Timor ..............................................................................................................................54

2.5: RESEITA .............................................................................................................................................. 55


2.5.1: Vizaun Global - Projesun Reseita ............................................................................................................55 2.5.2: Reseita Domstika ...................................................................................................................................55
2.5.2.1: Vizaun Global ..................................................................................................................................................... 55 2.5.2.2: Impostu .............................................................................................................................................................. 56

Page 2 of 110

2.5.2.3: Tasa no Enkargu ................................................................................................................................................. 57 2.5.2.4: Hun Reseita- Seluk ............................................................................................................................................. 59 2.5.2.5: Ajnsia Autnoma .............................................................................................................................................. 59

2.5.3: Reseitas no Fundu Minarai .....................................................................................................................60


2.5.3.1 Reseita Minarai ................................................................................................................................................... 60 2.5.3.2 Rikusoin Minarai no Klkulu RSE ......................................................................................................................... 64 2.5.3.3 Jere Fundu Minarai ............................................................................................................................................. 70

2.6: FINANSIAMENTU .................................................................................................................................. 75


2.6.1 Definisaun kona-ba Finansiamentu .........................................................................................................75 2.6.2 RSE ho Exesu Levantamentus osan ..........................................................................................................76 2.6.3 Emprstimus .............................................................................................................................................76 2.6.4 Utilizasaun Saldu Osan ka Kaixa nian ......................................................................................................78 2.6.5 Parserias Pblikas no Privadas ................................................................................................................79

PARTE 3: LEI ORSAMENTU JERAL ESTADU ................................................................................... 80 PARTE 4: DOCUMENTUS SUPLEMENTARIOS .............................................................................. 109 4.1: LEI FUNDU PETROLIU ARTIQU 8 ............................................................................................................ 109
4.1.1: Tranferensia Husi Fundu Mina Rai neeb Requere .............................................................................. 109 4.1.2: Relatoriu Reafirmasaun Independente ................................................................................................. 110

Page 3 of 110

Part 1: Diskursu Primeiru-Ministru

DISKURSU SUA EXELNSIA PRIMEIRU-MINISTRU KAY RALA XANANA GUSMO NIAN IHA OKAZIAUN APREZENTASAUN PROPOSTA LEI KONA-BA ORSAMENTU BA 2013

Parlamentu Nasional, Dli 4 Fevereiru 2013

Page 4 of 110

Sua Exelnsia Seor Prezidente Parlamentu Nasional Suas Exelnsias Vises-Prezidentes Parlamentu Nasional Suas Exelnsias Seores Deputadus Karus kolegas, membrus Governu Seoras no seores, Ho laran ksolok tebes maka hau mai hakbesik Vosa Exelnsia, Seor Prezidente, ho distintus deputadus sira hotu iha Uma Fukun ida nee, hodi apr ezenta Orsamentu Jeral do Estadu ba 2013. Iha Setembru tinan kotuk, hau hetan biban atu mai aprezenta iha nee, iha Uma Fukun ida nee duni, Programa V Governu Konstitusional nian, hodi realsa katak, agora, ita iha ona vizaun ida ho planu ida atu implementa, hodi bele sai husi Pas kiak, ba Pas ho rendimentus mdius altus, iha 2030, ho populasaun neeb segura, saudvel, instruda no produtiva. Iha tinan sanulu laran, moris ndar Estadu independente no soberanu, ita hasoru problemas oioin, tuir ita-nia situasaun ps-konflitu, maib tanba lderes timoroan sira hatene hatudu, diak liufali pazes sira-seluk, vontade poltika neeb konsistente, ho partisipasaun husi komponentes hotu-hotu husi ita-nia sosiedade, mak konsege duni ho aten-barani no matenek ultrapasa situasaun ps-konflitu n. Iha prosesu tinan sanulu halao konstrusaun (neb hah husi zero) no konsolidasaun ba ita-nia joven Estadu, ita repara katak ita pertense ba grupu LDCs (Least Developed Countries ka Pazes menus Dezenvolvidus). Iha ona estudus barak, husi peritus, kona-ba oins LDC ida bele dezenvolve, ho perspetivas kona-ba sustentabilidade futura, no konsidera ms katak tenke alkansa Objetivus Dezenvolvimentu Milniu nian. Teorias ho experinsias hirak n, husi instituisoens neeb envolvidas ho pobreza permanente rai-seluk nian, maka tulun ita lidera dilogus g7+ kompostu husi 18 pazes, ho total populasaun liu 350 milhoens. Ita f hanoin beibeik ba komunidade internasional kona-ba nesesidade atu adopta mekanizmus foun, hodi troka sira tuan, neeb utiliza iha tinan barak tebes no hatudu ona katak mekanismus n la efikazes.

Page 5 of 110

New Deal ka Akordu Foun, neeb lansa iha Busan/Koreia do Sul no hetan debates iha korredores ONU, reflete bazikamente nesesidade atu pazes sub-dezenvolvidus sira bele koese sira-nia realidade rasik (sosial, poltika no ekonmika), sira-nia frakezas ho sira-nia potensialidades, hodi nunee sira bele konduz prosesu no tuir dalan neb diak liu ba dezenvolvimentu, gradual no seguru, atu bele asegura ninia sustentabilidade. Prinspiu orientador ida ba Grupu nee maka atu konsidera, iha nia lias jerais, prinspius makro ho doutrinas mikro neb universais, maib hanesan deit guia, ba nia poltikas anuais no ba tempu naruk, no politikas sira n tenke reflete nesesidades atuais no reais pas ida-idak nian, hodi bele evita katak governus sira sai deit teortikus no subjetivistas demais iha sira-nia planus. Teorias makroekonmikas n hotu la konsege rezolve krize finanseira mundial neeb boot no arrastadu ona. Mundu ohin-loron presiza doutrina ida neeb umana liu, katak neb tau valor no importncia ba dignidade emar nian, atu bele liberta-an husi klkulus matemtikus ba lukrus, kona ba sura deit osan, atu define PIB estatstiku ba nasoens, hanesan instrumentu hodi avalia no haketak tiha rikus ho kiak, enkuantu kiak sira hadau sira nia moris, hodi depende ba espekulasoens merkadu nian, iha mundu. Espekulasoens ho merkadu, neb la hatudu katak, iha EUA, riku-nain sira transfere tinan-tinan 1.7 trilioens dlares ba liur, hodi evita selu impostu no, iha Uniaun Europeia, tinan-tinan, halo mos tranzasoens neeb hanesan, too 1.3 trilioens dlares. Mundu kompreende tiha ona katak sistema neb agora kaer ekonomia iha mundu, la s deit moras maib dodok husi laran, no hatene mos ona katak 99% husi umanidade depende ba rikus ho poderozus sira, tamba sira-nia peritus, iha deit sira nia servisu fatin ho salrius mesak s, produz nafatin doutrinas oi-oin atu kiak sira bele kumpre. Iha ona 2004, mak Timor-Leste foin tuir Programa mundial ONU nian, kona-ba kombate ba pobreza, koesidu hanesan Objetivus Dezenvolvimentu Mileniu. Apezar de ikus, ita konsege susesus kiik balu (hanesan redusaun mortalidade infantil, kombate ba tuberkuloze, nst), diak liufali pazes independentes neeb moris liu ona tinan limanulu. Maib, ita realistas, tamba hatene katak buat neeb ita konsege daudaun nee, relativu tebetebes, ba -s ita, nasaun ida kiik, ho deit abitantes milhaun 1 (ida). Ita la iha pretensaun atu kompara ho nasoens ho ona bazes ekonmikas slidas, iha neb konseitus klsikus kona-ba makroekonomia (hanesan: empregu - dezempregu, importasaun- exportasaun, despezas - reseitas) bele aplika duni maib sira la aplika. Nee mak dezafiu atual mundu modernu no globalizadu, neeb ema kiak sira simu tomak no habosu-an ho konseitus no teorias bara-barak, no la hatene katak konseitus ho Page 6 of 110

teorias hirak nee s f vantajen ba boot sira iha mundu, neb kaer poder desizaun no kaer osan, hodi hanehan ho artimaas, katak ho bobar no matenek, ho tan ameasas, povu sira hotu neb fraku no kiak liu. Exelnsias, Se Planu Estratjiku Dezenvolvimentu trasa metas ba tinan 20 nian, V Governu Konstitusional aprezenta ona nia programa poltiku ba tinan 5, neeb define metas atu alkansa too mandatu remata. Ohin, dala ida tan, ho laran ksolok hau mai iha nee, hasoru distintus deputadus, hodi aprezenta OJE 2013 nian, orsamentu neeb f resposta ba programa s tinan dahuluk mandatu nian. Maib, hau tenke f hanoin iha nee, no ba Povu tomak, kata k programa tinan 5 nian nee, prtikamente, sai hanesan programa kinkniu dahuluk, ka tinan lima dahuluk, ba PED. Tuir ninia obrigasaun, Governo ida n orientadu atu har ba futuru neb naruk, hodi labele monu-an ba hanoin atu tau-matan deit no rezolve problemas hotu-hotu loroloron nian. Governu konsiente katak, se la iha vizaun ida neb luan no futurista, ou, se la adopta Road Map ka Roteiru ida, hodi hah no kontinua prosesu dezenvolvimentu, neeb gradual no konsistente, mak ita sei lakon tempu iha anlizes ho eskala valores neeb kiik no kria konfuzaun iha ita-nia esforsus. S-tn iha nia insiu hanesan Timor-Leste nia kazu, prosesu ssiu-ekonmiku neb deit, sempre prosesu ida ke kompleksu. Atu bele f resposta neeb diak, tenke iha uluk-liu anlize klean kona-ba prioridades, sira neb sei f impaktu, iha mdiu prazu, ba prosesu tomak, no anlize kona-ba interdependnsia iha atividades hotuhotu englobadas. Tanba nee, mak projesoens makroekonmikas tenke tau iha konta metas neb hakarak alkansa, iha mdiu no longu prazu. Nun ms, poltikas neeb atu implementa tenke merese fazeamentu ida kona-ba sira-nia projesoens, relasiona ho impaktus no benefsius, neb nunka bele imediatus, tanba buat neb imediatu sempre tranzitriu deit. Tanba nee mos mak, purezemplu, projetus Rede Nasional ba Eletrisidade ho Projetu Tasi Mane tenke haree iha mbitu integral, kona-ba nia ezekusaun, no integradu, kona-ba impaktu no benefsius neb bele estimula no produz, ba mdiu ho longu prazu. Governu adere ba paradigma foun ba dezenvolvimentu. Funu hasoru kiak sai hanesan slogan permanente ida husi komunidade internasional no Nasoens Unidas, Banku Mundial, FMI ho OCDE, sira hotu mak hamrik iha oin, hodi promove luta hasoru pobreza, enkuantu nia Page 7 of 110

rezultadus ita hotu bele har, liu-liu iha kontinente afrikanu. Bilioens no bilioens de dlares, mak investe tinan-tinan, maib ema barak liu husi populasaun mundial mak kontinua la hetan ai-hn, la iha uma, la iha tratamentu ba sade, la iha edukasaun no la iha seguransa. Iha ema kuriozu ida mak deskobre katak s iha Timor-Leste, entre fins 1999 too 2007, komunidade internasional investe duni, liu dlares bilioens 8, maib ita timoroan mak sala, bain-hira nmeru populasaun kiak aumenta 5% iha 2007. Ita, timoroan, tenke evita tuir deit moda, neb halo klkulus estatstikus no matemtikus simples, kona-ba rezultadu husi ita-nia asoens, s para justifika investimentus neeb ita hakarak halo. Wainhira amerikanus tokon-ba-tokon iha dezesperu laran, tauk lakon sira-nia uman, tanba labele ona kontinua selu sira-nia tusan tanba emprstimu husi bankus, bainhira europeus sira, tokon-ba-tokon, la hetan kbit atu hn dala ida loron ida, ita bele dehan ona katak sira nee kiak ka, dehan deit katak sira la iha empregu? Iha Timor -Leste, ita adopta padraun internasional katak kiak mak ema neeb loron ida moris ho menus de dolar ida. Hau koloka kestoens hirak nee, atu ita hotu-hotu kontinua tuba metin ba ita-nia realidade no hatene foti ita-nia matan, hodi har ba prosesu, iha mdiu no longu prazu nian. I Governo Constitucional lansa kedas ona objetivu luta kontra pobreza, hanesan Kauza Nasional, no ita hotu kontinua desididus ho meta ida nee, atu halakon moris kiak iha ita-nia pas. Programa V Governu Konstitusional, hodi haktuir Planu Estratjiku Dezenvolvimentu, estabelese no promove Zonas Ekonmikas Espesiais. Konstituisaun RDTL konfere, ba Oe-kuse no Ataru, rejimes espesiais. Atu territrius rua n bele hetan sira-nia estatutu espesial, tenke halo estudus neb diak no klean. Timor-Leste sai ona protagonista iha inisiativas barak, iha nvel internasional, pelu menus kona-ba EITI (Iniciativa ba transparnsia iha indstrias extractivas, no sai 3o. iha mundu no 1o. iha zia neb haktuir padroens sira n, hodi f ona tulun ba pazes barak neeb hakarak koese diak liu ita-nia prtika, atu bele banati tuir) no kona-mos ba lideransa iha g7+. Ita timoroan sei protagoniza tan inisiativa ida, kaer paradigma foun ba dezenvolvimentu, lori buka konvense mundu kona-ba kombate ba pobreza, neb efikaz no sustentadu.

Page 8 of 110

Hodi aproveita bazes jurdikas no konseptuais neeb ita iha, Governu deside ona katak Oe-kuse sei sai alvu ba projetu-pilotu ida kona-ba Zona Ekonmika Espesial, no paradigma foun nee sei hanaran Zona Espesial ba Ekonomia Sosial de Merkadu. Nudar membru CPLP, no halo parte mos iha Forum Ekonmiku, Macau nian, entre CPLP ho Xina no tama daudauk iha prosesu adezaun ba ASEAN, iha neb halao hela debates ba temas, hanesan common market ho market chain, Zon a ekonmika Espesial Oe-kuse nian, tuir ita bele har, bele sai hanesan entrepostu komersial no industrial ida, ho hanoin ba merkadu maib ho abranjnsia sosial klean liu, hodi f impaktu boot ba populasaun atoni no, konsekuentemente, ba Timor tomak. Ho konkordnsia husi Prezidente da Repblika, Governu deside hili Dr. Mari Alkatiri, hanesan Reprezentante Estadu iha inisiativa ida nee, ba estudus, anlizes no kontaktus, ho pazes CPLP no, tan-s lae?, ho pazes ASEAN no Pasfiku, ba Programa ida ke iha nia relevansia estratjika, neb sei habelar mos ba Ataro ho partes seluk, iha ita-nia pas. Exelnsias, Filosofia neb orienta Governo ida nee, maka nia mai husi IV Governo, ou, ho liafuan seluk, ami simu knar atu kontinua implementa programas no ref ormas neb lao ho susesu. Kontinuidade husu korresaun permanente ba mekanismus aktuasaun nian, no ba sistemas trabalhu no ms aperfeisoamentu iha metodolojias no iha operasionalidade administrasaun ho jestaun nian. Orsamentu neb, ohin, hau mai aprezenta ba Parlamentu Nasional, tetu didiak ona objetivus poltika makroekonmika nian no sai hanesan expresaun finanseira husi buat neeb ami propoen, atu halo iha kurtu prazu, hodi nunee, ba mdiu no longu prazu, bele halakon moris-kiak iha Timor-Leste. Nee dezafiu todan ida, neb rekere krescimentu ekonmiku forte, ligadu ho infraestruturas neb diak ho rekursus umanus kualifikadus. Konkretizasaun objetivus hirak nee sei husu ka ezije investimentu pbliku neeb boot. Milagres ekonmikus, neb mosu iha 2a. metade skulu pasadu, no balun mak la iha rekursus naturais relevantes, hatudu konsistnsia, neb orientada ba investimentu pbliku, ba kriasaun kondisoens bzikas kona-ba jerasaun fontes rikeza sira-seluk, hodi mantein krescimentu kontinuadu, ho djitus rua, no dezafia inflasaun neb mos ho djitus rua. Pergunta neeb sira halo mak, entre, how low it should be and how high it can be, iha sira nia anlize hodi buka solusoens neb adekuadas, iha kada perodu implementasaun ba sira nia programas. Page 9 of 110

Maib, dilema loloos ba sira mak, se sira tenki pra ho programas dezenvolvimentu hodi f liu atensaun ba inflasaun, ou, se sira tenki esforsa atu labele husik inflasaun haksoit aas liu, no sem kontrolu, enkuantu sira kontinua nafatin ho programas dezenvolvimentu, neb husu hela investimentu pblikus boot. Orsamentu ba 2013 ninia partikularidade maka, investe iha poltikas foun, neb bazeia ba Programas V Governu no Planu Estratjiku Dezenvolvimentu, no reforsa investimentu iha poltikas neb hah ona iha tinan sira uluk, neb lori duni Pas nee ba estabilidade neb metin, ba jestaun asuntus Estadu nian neeb diak liu no ba arranke ekonmiku. Timor-Leste iha rikusoin neb boot tebetebes kona-ba rekursus naturais, liuliu petrleu ho gs. Ita hotu hatene katak rekursus hirak nee la renovveis, maib mos hanesan hau hateten ona iha Parlamentu nee, ita presiza tebetebes utiliza rekursus hirak nee hodi dezenvolve pas, atu iha futuru neb bele badak no bele naruk, ita konsegue ekonomia ida neb la dependente ona ba setor petrolferu. Husi kedas I Governu, ita hotu assume kompromisu ba Povu Timor tomak, katak sei utiliza osan husi reseitas petrolferas ho forma sustentvel, ho objetivu atu proteje jerasoens aban-bainrua nian. Tanba nee no ba ida nee, mak Parlamentu Nasional autoriza halo diversifikasaun ba investimentu husi Fundu Petrolferu. Iha termus finanseirus, nee signifika katak ita har, iha orizonte, perspetiva ida ba futuru, kona-ba dekrscimu husi total despezas pblikas, no signifika mos katak tenki hah, daudauk ona, limita krescimentu abuzivu kona-ba despezas korrentes - dezafiu ida neb koloka ba administrasaun pblika tomak, hodi la haluha katak instituisoens Estadu iha hela sira nia prosesu krescimentu rasik. Tan-n mak, Governu ida nee komprometidu atu hadia prestasaun servisus ba povu no atu korriji irregularidades jestaun nian, hodi hetan estabilizasaun orsamental iha despezas korrentes. S orientadus iha pensamentu kona-ba konstrusaun no konsolidasaun, mak ita bele garante, husi parte ida no iha mdiu prazu, atu jera ka kria reseitas domstikas, hodi finansia persentajen neb boot liu husi despezas Estadu nian no, husi parte seluk, atu atrai investimentus iha setores produtivus, neb bele f liutn benefsius ba timoroan tomak. Orsamentu Estadu ba 2013 viabiliza dezgniu, ka hanoin no hakarak, ida nee ho forma ida neb prudente. Orsamentu Estadu ba 2013 estabelese duni prioridades, ho didiak . Page 10 of 110

Orsamentu Estadu 2013 ida nee, orsamentu ida neb ekilibradu. Sua Exelnsia Seor Prezidente Parlamentu Nasional Suas Exelnsias Seores Deputadus, Iha debate kona-ba OJE 2013 nian, neeb ohin ita hah, hau tenki loke, ba konsiderasaun, susesus ho konkretizasoens neb hetan ona, husi poltikas no orsamentus neeb implementa iha tinan sira uluk. Bainhira ita fila pjina kona-ba primeira dkada, ndar Nasaun independente, ita labele haluha atu rekoese katak, maski ho obstkulus, ita bele harii duni arkitetura poltika no institusional ida ke metin tebes, neeb hatr ona estabilidade sosial. Tinan ida nee, Timor-Leste tama iha konjuntura ida neeb diferente, espesial. Iha tinan kotuk, ita asiste momentus markantes rua, ndar experinsia hanesan Nasaun soberana - husi parte ida, ita liuhusi epizdiu eleitoral ida neeb mai hametin liutn ita-nia demokrasia; husi parte seluk, ita asiste desmobilizasaun ba Misaun Nasoens Unidas nian no ba Forsas Internasionais Estabilizasaun, hodi konfirma katak ita prontu atu assume, mesak ona, lideransa ba ita nia destinu. Ita-nia kompromisu atu garante klima paz no seguransa, la monu ba rai, tanba TimorLeste ohin loron sai hanesan promesa ba dezenvolvimentu. Progresu, tuir dalan dezenvolvimentu, bele sukat ho formas barak. Forma ida mak krescimentu ekonmiku, neeb taxa mdia krescimentu ekonmiku naun-petrolferu ita-nia Nasaun nian, mak 11,9% hah husi 2007! Iha imprensa internasional, The Economist, revista ho reputasaun boot, klasifika ekonomia Timor-Leste nian hanesan sextu krescimentu neb lais liu iha mundu. Rekoesimentu ida nee f, ba ita, espritu konfiansa no rezilinsia, hodi hasoru futuru neb hakbesik-an daudauk. The Economist la dehan katak ita mak 6a. ekonomia mundu nian, dehan deit katak ita dezenvolve ho diak, liu-liu iha konjuntura ekonmika mundu nian, neb difsil. Krescimentu ekonmiku nee signifika katak iha duni atividade ekonmika neeb boot, iha ita-nia Pas. Reflete ms ezistnsia setor privadu maski sei emerjente, katak iha kriasaun empregu neeb barak liu, no katak iha aumentu iha atividade s komersiais no turstikas, reflete Page 11 of 110

nveis produsaun neeb boot liu, hanesan prudosaun agrkola, no reflecte persentajen neeb boot liu iha reseitas fiskais hodi suporta servisus Estadu nian. Ho liafuan badak, iha jerasaun derikeza. Progresu iha nvel dezenvolvimentu bele mos sukat liuhusi sade ho edukasaun, reas neeb Timor-Leste rejista mos progresus makaas. Entre 2010 ho 2011, nmeru total labarik neeb matrikula aumenta 5% iha ensinu bziku, 8% iha ensinu sekundriu jeral no 17% iha ensinu sekundriu tkniku. Taxas mortalidade infantil tuun makaas, husi 83 neeb mate iha kada 1000 neeb moris, iha 2003, ba 64 neeb mate iha kada 1000 neeb moris, entre 2009/2010, enkuantu esperansa moris sae husi tinan 59.5, iha 2006, ba tinan 64.64, iha 2011. Suas Exelnsias Seores Deputadus, Ba jerasoens futuras nia diak, kabe ba ita hotu agora, atu uza rekursus neeb ita iha ho forma eklibrada no responsvel, maib mos ambisioza. Nunee, mak V Governu Konstitusional, ho prioridades ba Pas neeb klaras tebes, sei kontinua aposta iha frentes fundamentais haat: Dezenvolvimentu kapital sosial, hodi destaka investimentu iha kualifikasaun ba ita-nia rekursus umanus no iha edukasaun ho sade timoroan tomak nian; Dezenvolvimentu iha infra-estruturas bzikas; Dezenvolvimentu ekonmiku, ho insidnsia iha agrikultura, turizmu ho indstria petrolfera; Konsolidasaun kuadru institusional, hodi kontinua promove boa governasaun no hah prosesu desentralizasaun. Krescimentu ekonmiku s bele konsidera hanesan indikador favorvel ida ba dezenvolvimentu nacional, bainhira observa prinspius fundamentais rua: inkluzaun no ekuidade. Nee signifika katak timoroan tomak tenke bele sente, direta ka indiretamente, benefsius neb mosu no bele hetan oportunidades husi krescimentu ekonmiku n. Atu mane ka feto, foin sae ka katuas, hela iha Fatumean too Tutuala, Ntibe too Laklubar, husi Alas ba Ataru, atu sira agrikultores, peskadores, karpinteirus, komersiantes ka profesores. Dezde I Governu, mak hah halo esforsus hodi estabelese desentralizasaun administrativa no implementasaun ba Poder Lokal. Tinan ida nee, ita sei estabelese kuadru normativu ba munispius. Sei halao konsulta pblika alargada, neeb sei hah iha Abril, hodi Page 12 of 110

bele deside hamutuk modelu ida neb adekuadu liu ba nesesidades timororoan nian, hafoin mak hah kria Komisoens Instaladoras Munisipais iha distritus 13. Kriasaun Munispius sei hakbesik administrasaun pblika ba sidadauns no, la s deit f fatin ba partisipasaun demokrtika ida neeb efetiva liu, sei promove prestasaun servisus pblikus neb bele impulsiona ka dudu liutn krescimentu sosial no ekonmiku, estimula dezenvolvimentu setor privadu iha reas rurais, hodi garante sustentabilidade ambiental ho promosaun ba igualdade jneru. No, importante mos, bele mobiliza diak liutn esforsu koletivu kona-ba implementasaun ba Planu Estratjiku Dezenvolvimentu. Programa Dezenvolvimentu Lokal, Planu Dezenvolvimentu Sukus ho Programa kona-ba Dezenvolvimentu Desentralizadu, neeb hah iha 2010, ajuda ona administrasoens lokais no distritais atu familiariza, ka hatoman-an, ho prosedimentus, sistemas no asoens planeamentu nian, jestaun no ezekusaun projetus, hodi prepara diak liu tan ita nia Pas ba prosesu boot tebes kona-ba demokatizasaun neb ho abut no kona-ba dezenvolvimentu. Sei iha tan aspetus neeb presiza korriji, maib ita bele lao ona ho konfiansa no serteza ba iha melhoria implementasaun. Planeamentu ba Dezenvolvimentu Integradu Distrital, neeb temi mos naran PDID, ho baze iha experinsias neeb hetan, estabelese ona sistema ida kona-ba planeamentu no implementasaun orsamentu, iha nvel distritu ho sub-distritu, neeb prepara Distritus sira antesde sai ba Munispius. Governu sei f kontinuidade no hadia jestaun ba fundus boot rua Fundu Infraestruturas no Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu neeb tinan nee, sei sai hanesan objetu ba atensaun privilejiada, iha perspetiva kona-ba impaktu transversal iha sosiedade tomak. Pilares rua nee esensiais ba projetu dezenvolvimentu ekonmiku neeb ekilibradu no sustentvel, no ms hanesan fonte kriasaun oportunidades ba mane no feto, jovens, adultus, iha Pas tomak. Tan-n, sei iha aumentu ba nmeru bolsas husi Fundu ida nee. Iha 2012, ita finansia 3.256 bolsas estudu no, tinan ida nee, sei kontinua atribui bolsas de estudu, iha reas relevantes liu ba dezenvolvimentu Pas. Iha 2013, Governu hakarak halo estudu ida hodi hadia aplikasaun FDKU, ho planu ba formasaun neb espesializada ba ona areas estratjikas, ho vizaun ida kona-ba nesesidades neb Pas sei hasoru, iha prazu mdiu tinan 7 too 15.

Page 13 of 110

Ita sei proporsiona nafatin formasaun profisional, ho mdia anual ba jovens 2.500, no sei garante katak asesu ba kapasitasaun jovens sira sei hanesan, husi kapital ho Distritus, hodi f rekoesimentu ba sentrus ba formasaun profisional komunitria, 20 kada tinan. Provizaun servisus bzikus edukasaun ho sade nian, hetan karkter prioritriu, ba 2013. Ami sei kontinua harii postus sade, hodi garante katak Sukus hotu-hotu sei hetan asesu ba kuidadus esensiais, ho atensaun espesial ba hirak neb iha reas remotas. Ami mos sei hah hadia diak liu tan servisus iha Ospital Nasional, hodi aumenta kuidadus, neb atu f iha tinan hirak mai nee. Ba edukasaun, iha planu atu konstroe pr-eskolas foun 250 no f prioridade atu estabelese escolas tkniku-vokasional 5 iha Distritus no Institutus Politknikus 4. Iha nesesidade premente ka urjente duni, atu kapasita jovens sira atu bele hetan empregu profisional, hodi evita katak hotu-hotu tenke mai iha Instituisoens Superiores, iha Dili, tan deit la iha alternativa seluk atu hetan koesimentus, hanesan preparasaun ba sira-nia vida produtiva. Kria rikeza, husi kriasaun empregu neb barak, liuhusi investimentus iha setores ekonmikus, sai ndar meta atu alkansa iha 2013. Redusaun pobreza iha ms relasaun makaas ho melhoria direta iha kondisoens moris timoroan nian, no OJE 2013 sei permite insiu ba instalasaun sistemas b-ms, ba 25.000 lares rurais, no f kontinuidade ba projetu MDGs Sukus, hodi harii, iha tinan sira mai n, uma 55.000 iha agregados komunitrius iha Pas tomak. Kompromisu neb makaas ona, ba setores ekonmikus tradisionais, hanesan agrikultura ho peskas, sei hanesan ms atu f impulsu ba reas sira-seluk, neb Timor-Leste bele sai kompetitivu tebetebes, liuliu Turizmu. Tinan ida ne'e, iha planu atu har Sentru Formasaun ida iha Turizmu no Otelaria, no atu estabelese Sentrus Informasaun Turstika foun rua, iha Batugade no iha Dli. Liuhusi unidade implementasaun, sei prepara atu estabelese Akademia de Artes, Kultura no Indstrias Kriativas ida, sei konklui, husi total nen, Sentru Kultural Rejional foun ida no hakat ba estabelesimentu Biblioteka, Muzeu ho Sentru Kultural iha Dli, neeb hetan ona rai. Nunee mos, sei kontinua halo trabalhus de identifikasaun ba patrimniu kultural timornian. Se knar Governu nian krusial duni iha ninia kontribuisaun ba investimentus boboot, iha reas fundamentais hirak n, prioritriu mos atu fortalese setor privadu, hodi nun, iha mdiu Page 14 of 110

prazu, setor nee bele asume protagonizmu boot liu iha dezenvolvimentu Timor-Leste. Inkluzaun Sekretaria Estadu de Apoiu no Promosaun Setor Privadu nian, iha Orgnika V Governu Konstitusional, la s deit nesesria maib oportuna duni. Maib infra-estruturas ms tenke responde ba nesesidades husi komponentes ekonmikus pas nian, no ida nee mak ezije atu hah ho sriu konstrusaun estradas nasionais. Husi parte seluk, aposta boot iha Kosta Sul ho infra-estruturas lubun boot ida iha rea refinaria no petrokmika, no mos vias komunikasaun hodi serve setor nee, lao daudaun ona, hodi asegura katak nia potensial ekonmiku sei la husik ka la aproveita. Governu prev, too final mandatu, estabelesimentu neeb sei kontribui ba objetivus dezenvolvimentu nasional. Parserias Pbliku-Privadas 7,

Tinan ida nee, projetus Parserias Pbliku-Privadus rua mak sei hah nia konstrusaun: expansaun Aeroportu Prezidente Nicolau Lobato ho Portu Tibar. Portu Dili la aguenta ona ho fluxu mercadoria neb boot, hodi sai ms kauza ida ba subida de presus ba beins konsumu, tanba demora iha atrakajen, buat ke labele duni evita ho kondisoens atuais. Atu f hanoin deit katak, semanas balun antes de Natal, kargeirus 24 mak hein hela iha tasi Dili nian, no balun at seidauk consegue deskarrega sira nia merkadoria. S hadia tiha jestaun administrativa no finanseira pas nian, mak bele garante boa governasaun. Nunee, Governu sei f liu atensaun iha asistnsia ba instituisoens Estadu, atu sira bele hakaas-an kona-ba rigor, transparnsia no responsabilidade. Sekretaria Estadu ba Fortalesimentu Institusional sei halao auditoria ba dezempeu no halao fiskalizasaun susesiva, ba lias ministeriais hotu, hodi promove kapasitasaun operasional iha administrasaun pblika. Hanesan nee mos, Ministriu Finansas sei kontinua f formasaun iha reas aprovizionamentu, jestaun kontratus, prosedimentus legais no administrativus no kontinua reporta publikamente desizoens poltikas Governu nian, inkluzivamente iha reas Orsamentu, Ajuda, Aprovizionamentu no Rezultadus, liuhusi Portal Transparnsia. Governu defende korresaun konstante ba sistemas no prosesu, no ms korresaun ba poltikas, bain-hira hatudu katak inefisientes ka ho frajilidades. Nee implika fiskalizasaun neeb konstante no, tanba razaun ida nee, mak sei estabelese Komisaun ida hodi analiza no sujere korresoens kona-ba opsoens poltikas ho despezas Governu nian.

Page 15 of 110

Komisaun nia servisu sei inklui produsaun relatrius ho anlizes kona-ba despeza, hanesan kona-ba Fundu Infra-estruturas nian, Programa Dezenvolvimentu Dexentralizadu I no II nian no kona-ba temas seluk tan, hodi har ba sustentabilidade, iha tempu naruk, kona-ba poltikas sosiais ho ms estudus seluktn relasiona ho impaktu ekonmiku. Governu kontinua komprometidu tebes ho Boa Governasaun. Dezempeu iha rea ida nee, husi insituisoens tomak Estadu nian, rekoesidu ona iha ndise Persepsoens kona -ba Korrupsaun husi Transparnsia Internasional, iha 2012, neeb sae pozisoens 30, iha klasifikasaun organizasaun nee nian melhoria neeb boot tebetebes, maib labele halo ita hamamar fali ita-nia esforsus. Suas Exelnsias Seoras no Seores, Governu konsciente katak ita nia krescimentu ekonmiku nebe makaas la hamutuk ho inflasaun neeb aas, too 15,4% iha Dezembru 2011, no tuun hikas fali hodi estabiliza besik 11%. Ita hotu hatene katak aumentu iha presus sasn, liu-liu alimentares, reduz timoroan sira nia kbiit sosa ka poder de kompra. Ami rekoese mos katak inflasaun neeb aas aumenta kustus material nian no provoka difikuldades ba emprezas iha Timor-Leste, hodi prejudika kualidade servisu iha nia relasaun ho gaus neeb lejitimamente sira iha direitu. Ami rekoese mos katak inflasaun hasae kustus ba Beins no Servisus ho ba Kapital Menor nian, nee b Estadu sosa. Tanba razoens hirak nee, mak Governu komprometidu tebetebes atu hatuun inflasaun no, ba ida nee, sei kontinua rejista, monitoriza no analiza didiak inflasaun. Maib, kauzas inflasaun nee kompleksas no kauzas sira n bele muda ho t empu. Ho resesaun mundial no nia efeitus too agora, dlar amerikanu tuun makaas kompara ho moedas husi ita-nia parseirus komersiais, hanesan Indonzia ho Austrlia, hodi aumenta kustu ba importasoens. Aumentus iha presus internasionais hahn nian, tanba mudansas klimtikas, no mos iha matrias primas, kontribui mos ba inflasaun iha tempu kotuk. Kauzas hirak nee, no mos petrleu folin neeb sae, tanba rezultadu husi funu ka hanesan resposta ba sansoens ekonmikas, Governu (neb deit) sei la bele kontrola. Kauza inflasaun ida seluk iha Timor-Leste, mak relasaun entre kuantidade osan ho beins neeb produz. Iha ita-nia ekonomia neb sei embrionria, tenki iha maka esforsu neb

Page 16 of 110

persistente, sukat ho tempu, atu aumenta produsaun beins iha pas, tanba la iha solusaun mjika ba n. Nun, Timor-Leste presiza produz liutn. Orsamentu ida nee f prioridade ba agrikultura. Investimentu ida neb boot (husi setor pbliku no sector privadu) iha setor agrikultura, pekuria no peska, mak bele kontribui ba aumentu produsaun iha kurtu no mdiu prazu. Governu hakarak fasilita estabelesimentu emprezas foun hodi kria incubadoras-deemprezas no krian balkaun niku, neb sei simplifica no hamenus tempu ba rejistus. Sei f mos apoiu ba pekenas no mikro emprezas, kooperativas ho grupus industriais no komersiais hodi potensia kriasaun empregu no estimula setores produtivus diversifikadus. S aumentu produtividade, ezistnsia maun-de-obra kualifikada no kompetitividade empresarial, mak bele suporta krescimentu ekonmiku neeb slidu, ba tempu naruk, no bele reduz no estabiliza inflasaun. Maib, husi parte Governu, tanba estabelesimentu prioridades neeb tau iha Orsamentu Estadu ba 2013, mak ami sei halo buat hotu atu inflasaun bele tuun ba 8% nia kos. Sua Exelnsia Seor Prezidente Parlamentu Nasional Suas Exelnsias Vises-Prezidentes Parlamentu Nasional Suas Exelnsias Seores Deputadus Seoras no seores, Iha 2013, ita sei investe total osan dolar $1.797,52 milhoens ba nesesidades Pas nian, hodi f prioridade ba Infra-estruturas, ba Agrikultura, ba Sade no ba Edukasaun. Kompara ho uluk, ami aumenta investimentu iha agrikultura ba 28%, iha edukasaun ba 12% no iha sade ba 15%. Orsamentu Estadu ba 2013 prev atu investe $892 milhoens iha kapital dezenvolvimentu, husi nee $753 milloens ba projetus plurianuais neeb boot iha Fundu Infraestruturas.

Page 17 of 110

Programas tolu neeb boot liu iha Fundu Infra-estruturas mak hanesan: 1. Eletrisidade ($173,9 milloens) Iha 2013, ita sei konklui trabalhus iha Betanu no remata, nunee, konstrusaun Rede Nasional Transmisaun no Distribuisaun. Melhoria iha jerasaun no fornesimentu eletrisidade mak sei suporta krescimentu ekonmiku neb forte, atu mikro no pekenas emprezas, iha interior, ka mdias no grandes indstrias neeb sei mosu. Erru boot ida hotu iha tinan sanulu ba konstrusaun Estadu, mak ita la iha kultura manutensaun no, atu bele korriji ida nee, ami aloka $10 milloens iha kategoria Beins no Servisus ba Ministriu kompetente, atu bele garante funsionamentu no manutensaun ba Sentral Eltrika Hera no ba sub-estasoens lubuk ida. Aumentu iha produsaun eletrisidade, husi sentrais-eltrikas Hera ho Betanu, nudar faktor ida atu impulsiona, ka dudu indstria, implika konsumu kombustvel neeb boot liu no, ba ida nee, ami prev ona $117,8 milhoens. 2. Estradas ($116 milloens) Governu determinadu atu halo estradas ho kualidade diak iha Pas tomak, atu fasilita transporte ba ema ho merkadorias, hodi reduz mos kustus ba beins neeb produz. Alm de konstrusaun estradas neeb prev ona iha Fundu Infra-estruturas, prepara daudaun konstrusaun estrada Dli Manatutu Baukau no estrada Dli Likis Tibar Ermera. Obras hirak nee sei finansia liuhusi programa emprstimus, husi JICA no Banku Azitiku Dezenvolvimentu.

Governu sei investe besik $44 milhoens iha programa emprstimu, neb finansia projetus ho taxas retornu ekonmiku neb s. Taxa juru (ka funan) husi emprstimus rua nee, kiik liudook rendimentu neb prev ona husi investimentus Fundu Petrolferu nia n. Ami sei kontinua estuda, ho instituisoens finanseiras no ho pazes balun, kona-ba viabilidade emprstimus sira-seluk ba konstrusaun projetus boot, inklui estradas, hanesan Aileu Ainaru Maubise no Manatutu Natarbora. 3. Tasi Mane ($139 milloens) Ho kriasaun Kompaia Nasional, TIMOR GAP, konsegue duni f impulso ba preparasaun kondisoens, atu hah, tinan nee, ho trabalhus iha Kosta Sul, hanesan petrokmika ho Supply

Page 18 of 110

Base. Iha 1 Fevereiru foin liu ba, asina ona, iha Dili, Memorandu Entendimentu entre TIMOR GAP ho PPT estatal, husi Tailndia. $139 milhoens seluk, neeb inklui iha kategoria kapital dezenvolvimentu, husi Fundu Konsolidadu Timor-Leste, sei finansia dezenvolvimentu infra-estruturas ho eskala kiik, hanesan konstrusaun instalasoens ensinu no sade nian, sistemas abastesimentu bee, saneamentu ho irrigasaun, tuir nesesidades lokais. Projetus hirak nee sei adjudika ba emprezas konstrusaun sivil timoroan sira nian, hodi nun bele fomenta dezenvolvimentu lokal no rai hela lukrus iha ita nia Rai laran. Investimentu $68,2 milhoens, liuhusi PDID, sei kontinua promove konstrusaun infraestruturas iha Pas tomak, hodi f resposta ba nesesidades bzikas populasoens sira-nian, ho forma justa no inkluziva, liu husi partisipasaun ativa husi sidadauns no lderes lokais. Hau hakarak informa ba distintus deputadus, katak ba Orsamentu Jeral Estadu 2013, ami s konsidera elejveis projetus kapital dezenvolvimentu neb satisfaz kritrius tuir mai nee: Sertifikasaun husi Diresaun Terras no Propriedades kona- ba uzu rai; Aprovasaun ba dezeu no BoQs husi ADN; no Aprovasaun husi Komisaun Poltika ba Revizaun Orsamentu.

Nunee, ami konta katak bele garante melhoria ba taxas ezekusaun iha projetus infra estruturas nian. Exelnsias, Seoras no Seores, Governu determinadu atu fomenta produsaun agrkola. Melhoria iha produsaun agrcola, esensial tebes, hodi hamenus importasaun no hadia seguransa alimentar, enkuantu ita halo daudaun estudu klean kona-ba mal-nutrisaun, hodi har ba kalorias husi ita nia produtus, atu bele insentiva dieta alimentar foun ida iha ita-nia sosiedade. Orsamentu Estadu ba 2013 prev, iha kategoria Bens no Servisus, $3 milhoens hodi sosa fini, neb sei kontribui atu hasae volume no valor produsaun agrkola. Fundu In fraestruturas inklui serkade $10 milhoens ba projetus agrkolas, liuliu ba konstrusaun no supervizaun eskemas irrigasaun nian, neeb sei kontribui mos hodi hadia prod utividade agrkola. Iha setor sade, ita konsidera reas tolu ho aumentus orsamentais. Page 19 of 110

Ba dahuluk, mak implementasaun rejime karreira foun ba profisionais sade, ho aumentu iha despeza ba Salrius no Vensimentus ho valor $21 milhoens. Rejime ida nee sei aumenta remunerasoens profisionais sade nian, ho ona kualifikasoens apropriadas. Entretantu, Governu sei kontinua ezije makaas liutn, atu profisionais sade responde didiak ba insentivus hirak nee hotu no hatudu zelu, dedikasaun, umanizmu iha kumprimentu sira-nia deveres. Governu sei emprega no kompensa didiak mos profisionais formadus foun, neb fila husi Kuba. Ho profisionais sade neeb motivadus no kualifikadus, mak bele ona hadia kualidade kuidadus sade iha Timor-Leste, ba tempu badak. Ba daruak, ami aumenta orsamentu hodi sosa ai-moruk ba $7 milhoens, neb sei kontribui atu hadia kuidadus no hadia rezultadus iha rea sade. Ba datoluk, aloka ms $5 milhoens dolares hodi sosa ekipamentu mdiku, inklui iluminasaun no mezas ba sala operasoens, mquinas ba anestezia, mquina ba monitorizasaun kardaka, desfibrilador ida ho ekipamentus mdikus seluktn. Edukasaun hanesan fator fundamental seluk ida tan, iha dezenvolvimentu Nasaun nian. Governu sei f atensaun neb diak ba Programa Edukasaun ba Ema Hotu, hanesan asaun konkreta ba inisiativa Sekretriu-Jeral Nasoens Unidas, hanaran Edukasaun, Uluk. Hau fiar ita hotu konkorda katak labarik hotu-hotu tenke simu edukasaun ida neeb diak no katak maun-de-obra neb matenek sei sai maun-de-obra neb produtiva. Progresus balun iha tiha ona no ami empenhados atu progride nafatin, hodi hadia edukasaun iha Timor-Leste. Kualidade iha ensinu sai hanesan fator determinante ba rezultadus neb diak iha setor edukativu. Nunee, Governu sei kontinua halo buat hotu, atu bele asegura kualidade ensinu, hah husi ensinu bziku ba too nvel instituisoens ensinu superior. Governu konsciente katak la iha ema ida mak bele sente satisfeitu ho deit kuantidade formadus, neb hotu tinantinan, bainhira kualidade ensinu sei dook husi expetativas no bain-hira ezije inan-aman sira hasai osan barak, ho sacrifisius oi-oin atu bele garante futuru diak ba sira nia oan. Orsamentu Estadu ba 2013 inklui medidas atu aumenta salrius grupus fundamentais edukadores sira-nian. Nunee, orsamentu ba salrius no vensimentus ba UNTL, aumenta ba $7,6 milhoens, tanba estatutu karreira foun ba profisionais ensinu superior. Ita ms sei selu salrios para professores sira neb, too agora, hanorin hela ho regime voluntariado. Husi parte seluk, osan $42 milhoens alokadus iha Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu, neeb inklui Programa ba Bolsas Estudu, ba Formasaun Profisional, ba Formasaun Page 20 of 110

Tknika ho tipus formasaun sira-seluk iha setores fundamentais, sei forma no kapasita ita-nia rekursus umanus atu bele sai protagonistas dezenvolvimentu nasional nian. Tinan ida nee, ita sei kontinua investe iha poltikas sosiais hodi hadia nafatin kondisoens moris timoroan nian. Investe iha ema, liu-liu ba sira neeb kbiit laek liu, nee hanesan obrigasaun moral Estadu nian. Ba ida nee mak, ami aloka $236,5 milhoens iha kategoria Transfernsias Pblikas, neeb kompreende: $84,8 milhoens, hodi halo pagamentu hanesan benefsius pessoais ba Kombatentes Libertasaun Nasional. $38,2 milhoens, hodi halo pagamentu fula-fulann ba ita-nia idozus ho sira neeb la iha duni kbiit atu halo servisu. $18 milhoens, hodi fo tulun ba ONGs ho Organizasoens Relijiozas, neb promove atividades kulturais no relijiozas, hodi kontribui ba bein-estar sosial, kultural no espiritual timoroan sira nian. $10,5 milhoens, hodi finansia programa osan ba servisu SEPFOPE nian, hodi kontribui ba redusaun dezempregu. $8 milhoens, hodi finansia Programa Nasional Dezenvolvimentu Sukus, neb envolve diretamente komunidades iha sira-nia dezenvolvimentu rasik. $3,7 milhoens, hodi halo pagamentu pensoens ba funsionrius pblikus sira, tuir Lei neb aprova ona. $3 milhoens, ba kompensasoens kona-ba rai. $5 milhoens, hodi finansia Programa Ita Nia Rai.

Ikus liu, Governu sei kontinua investe iha setores fundamentais, neeb kontribui ba konsolidasaun ita-nia Estadu de-direitu demokrtiku. Prev ona, tinan nee, atu aumenta orsamentu ba Salrius no Vensimentus PNTL nian ba $13.6 milloens, hodi nun bele emprega tan polsias neeb sei garante seguransa Pas nian. Ami sei halo mos aumentu ba orsamentu Salrius no Vensimentus F-FDTL nian ba 7,9 milloens, hodi refora sira nia kapasidade nudar Forsa de Defeza. Page 21 of 110

Ligadu ho investimentu ida nee, iha ona verba $1,3 milhoens atu sosa mobiliriu ba abitasoens soldadus ho polsias sira-nian iha Pas tomak no $1,2 milhoens atu sosa vekulus ho ekipamentus hodi hadia seguransa, hanesan liuliu aeroportu. Ita ms labele haluha ita nia poltika externa, liu-liu iha faze ida neeb zia kontinua sai hanesan rejiaun ho krescimentu lais liuhotu iha mundu tomak, hodi dudu krescimentu ekonomias neeb emerjentes no iha dezenvolvimentu laran. Timor-Leste lokalizadu, lols kedas, iha rejiaun ida neb estratejikamente privilejiada. Tinan ida nee, aleinde harii Embaixadas foun rua, ida iha Reinu Unidu no ida iha Nova Zelndia, ho konsuladus iha Darwin ho Atambua, neeb hodi aumenta osan $9,1 milhoens iha salrius no vensimentus, iha Ministrius dos Negsius Estranjeirus no Kooperasaun, ita sei investe mos iha aspetus fundamentais sira-seluk hanesan: Estabelesimentu Unidade ida neb sei dezenvolve trabalhus preparatrius, hodi asume prezidnsia CPLP nian iha 2014-2016, neb sei relevante liutn tanba atu koko ita-nia kapasidades organizasaun ba ita nia integrasaun plena iha ASEAN. Prepara estabelesimentu Sentru Estudus Diplomtikus, hodi forma no kapasita diplomatas timoroan sira. Intensifika prosesu delimitasaun fronteiras martimas no terrestres. Kontinua prezide g7 + no promove Estadus frgeis iha sira -nia dezgniu koletivu konaba dezenvolvimentu. Partisipasaun iha Painel Altu Nvel kona-ba Ajenda Dezenvolvimentu ps-2015, neeb Ministra Finansas mak reprezenta.

Esforsu ba diplomasia ho integrasaun rejional no internasional ida nee, iha mdiu no longu prazu, sei lori benefsius boot tebes ba Timor nia futuras jerasoens. Iha mundu globalizadu ohin-loron nian, la iha Pas ida mak iha kondisoens atu ultrapasa sastan dezenvolvimentu nian ho forma individual no izoladu husi dinmika relasoens internasionais.

Page 22 of 110

Sua Exelnsia Seor Prezidente Parlamentu Nasional Suas Exelnsias Vises-Prezidentes Parlamentu Nasional Suas Exelnsias Seores Deputadus Seoras no seores, Iha Orsamentu Estadu ba 2013, Governu explika klaramente oins sei selu investimentus hotu-hotu. Reseitas domsticas, ami estima ba $146 milhoens ba 2013. Nee implica iha aumentu 9%, kompara ho 2012. Objetivu ita hotu nian mak oins consegue katak esforsu orsamental bele hamenus ona husi Fundu Petrolferu no, ba ida nee, ami sei prepara reforma abranjente ida hodi nunee bele alarga baze fiskal no aumenta reseitas ba Estadu. Iha perodu mandatu ida n nian, prev katak reforma nee sei permite aumenta reseitas domstikas Estadu nian husi $134 milhoens, iha 2012, ba $218,4 milhoens, iha 2017. Diferensa entre reseitas domstikas ho despezas besik $1.651 milhoens. Diferensa ida nee hetan suporta liuhusi levantamentus husi Fundu Petrolferu, husi uza osan neeb iha hela iha kontas Governu nian no husi emprstimus. Orsamentu Estadu ba 2013 inklui $1.198 milhoens iha levantamentus husi Fundu Petrolferu. Nee significa katak tuun makaas, kompara ho levantamentu $1.495 milhoens iha 2012. Diminuisaun iha montante osan neeb foti husi Fundu Petrolferu hatudu katak Governu empeadu duni, kona-ba aspetus prudnsia fiskal no sustentabilidade. Nunee mos taxas ezekusaun orsamental aumenta duni dezde 2007. Iha 2012, maski ami seidauk iha kondisoens atu f valores finais, hodi konsidera katak kontas seidauk audita, ami prev ezekusun oramental, ho osan neb sai, serkade 88% husi Fundu Konsol idadu Timor-Leste nian. Karik ita kontabiliza ezekusaun Fundus Espesiais, taxa ezekusaun global, mos ho osan neb sai, prev ona katak sei too 66%. Ami rekoese katak taxa ezekusaun husi Fundus Espesiais, liu-liu Fundu Infraestruturas, la korresponde ho ida neeb prev iha insiu, hodi konsidera frajilidade neeb sei rejista husi kapasidade atu implementa projetus fzikus, kondisoens meteoroljikas ho fatores Page 23 of 110

seluktn neeb Governu la bele kontrola. Maib, ho korresaun ba sistema neb ami implementa daudaun no introdusaun poltikas foun, ami fiar metin katak, iha 2013, ami sei hakat liu sasadik ida nee. Hanesan konkluzaun, Suas Exelnsias, Seoras no Seores, Povu Timor-Leste, Ohin loron no liu uluk, Ita hotu mak sai Responsveis b a Dalan neeb ita hakarak ba ita-nia Pas! Ita-nia ambisaun ba dezenvolvimentu, ou diak liu, ita-nia dever moral atu reduz no halakon pobreza iha ita-nia Povu, ezije poltikas sustentveis konsertadas, ezije planu no ezije responsabilidade. Governu neeb hau iha dever atu xefia, oferese nia kompromisu atu konkretiza lalaok ka perkursu ba dezenvolvimentu, ho susesu. Dezenvolvimentu n sei ezije tempu! Ita tenke lao hakat ida -ida iha jornada naruk ida nee, hodi haree hikas fali ka rev dalan neeb ita liu ona, hodi korrije, bainhira presiza, ritmu hakat nian no reavalia beibeik ka konstantemente dalan neeb ita seidauk perkorre. Iha esforsu koletivu ida nee, labele iha ema ida maka husik hela iha kotuk no, muitu menus, provoka fali sidi-monu ba kompanheirus seluk iha viajen ida nee. Orsamentu Jeral Estadu ba 2013, hanesan hakat importante ida tan iha jornada ida nee. Hau hein, portantu, debate neeb konstrutivu kona-ba orsamentu neb sei determina dezenvolvimentu ita-nia Povu no ita-nia Nasaun nian, iha kurtu, mdiu no longu prazu. Obrigadu barak. Kay Rala Xanana Gusmo

Page 24 of 110

Parte 2: Deskrisaun no Anliza kona-ba Orsamentu Estadu 2013


2.1: Sumriu Ezekutivu
2.1.1: Introdusaun
Governu hakarak atu transforma Timor-Leste sai nasaun ho rendimentu mdiu-altu ho populasaun ida neeb moris seguru, saudvel no matenek iha tinan 2030. Programa Kintu Governu Konstitusional Timor-Leste nian formula poltika siraho detail atu atinji objetivu hirak nee. Orsamentu Estadu 2013 nian nee atu finansia poltika sira nee tomak. Tabela 2.1.1.11 hatudu Orsamentu Hun Kombinada Timor-Leste nia. Total despeza iha 2013 maka tokon $1,850.9. Orsamentu nee kobre despeza Governu nia tokon $1,647.5 no tokon $203.4 husi Parseiru Dezenvolvimentu sira. Kompromisu husi Pareiru Dezenvolvimentu sira la liu 11% husi total orsamentu. Nee hatudu katak Timor-Leste oras nee la depende makaas ba asistnsia eksterna hodi finansia ninia programa dezenvolvimentu sira.

Kona-ba dadus no figuras: Iha livru orsamentu ida nee jeralmente fo desimal ida deit ba figura sira iha tabela no grafika, neeb dala barak aprezenta iha tokon no pursentus. Dalaruma hatudu ho numerous neeb la hanesan ba konta desimal wainhira ita konta hamutuk ba total. Ida nee rezultadu husi Erro ba aredondamentu ou akumulasaun numerous ba tokon. Buat hirak nee akontese wainhira ita halo esplikasaun ba dokumentu orsamentu sira hodi simplifika para ita bele kompriende wainhira haree no le. Ida nee laos erro boot ida maibe ida nee hanesan dalan atu simplifika numerous orsamentos neeb bot. Ezemplu: Projesaun ba emprstimu ba 2013 to 2017 maka $43,588,000, $70,600,000, $120,900,000, $121,650,000 no $122,950,000. Nunee total emprstimu hamutuk $479,688,000. Bainhira halo aredondamentu ba tokon, sira sei sai $43.6, $70.6, $120.9, $121.7 no $123.0, maibe ba akumulasaun total mak $479.7, laos $497.8.

Page 25 of 110

Tabela 2.1.1.1: Orsamentu Hun Kombinada 2011-2017, $ tokon


2011 atual Orsamentu Hun Kombinadas Despezas Governu tuir Fundu FKTL FDKU 1,379.8 1,095.9 604.7 16.8 Orsamen tu 2012 * 2,028.3 1,806.5 893.9 37.5 Orsament u 2013** 1,850.9 1,647.5 1,000.7 42.4 Orsamen tu 2014 2,088.5 1,949.0 1,040.7 40.0 Orsame ntu 015 2,078.4 2,045.8 1,082.4 45.0 Orsamen tu 2016 2,015.4 2,012.3 1,125.6 45.0 Orsamen tu 2017 2,050.9 2,050.9 1,170.7 49.0

Fundu Infra474.4 875.1 604.4 868.3 918.4 841.7 831.2 estruturas Kompromisus Husi 283.9 221.8 203.4 139.5 32.6 3.1 0.0 Parseiru Dezenvolvimentu sira * Orsamentu final 2012 depois de retifikativu no rollover ** depoisde rollover Hun: Diresaun Nasional Orsamentu no Unidade Jestaun Parseirus Dezenvolvimentu, Ministriu Finansas, 2012

Tabela 2.1.1.2 hatudu kona-ba tabela fiskal konsolidada ba Timor-Leste. Tabela ida nee hatudu kona-ba despezas, reseitas, finansiamentu, indikadores ekonmikus. Governu hamenus makaas (ba tokon $159.0) orsamentu global entre 2012 ho 2013 atu bele mantein sustentabilidade fiskal no asegura katak prokura agregada iha ekonomia konsistente ho nveis inflasun neeb bele aseita/simu. Tanba deklniu iha total despezas, nunee aumentu iha reseitas ESI/RSE neeb boot, no redusaun iha montante saldu kaixa governu nian sei halo projesaun ba exesu iha levantamentus osan husi fundu petrolferu $0.0 iha 2013. Nee tuir duni sustentabilidade fiskal longu prazu nian. Kresimentu ekonmiku neeb makaas prev ona katak sei kontinua ba mdiu prazu.

Page 26 of 110

Tabela 2.1.1.2: Tabela Fiskal ho Iten s Memorandu, $ milloens


2009 atual Total Despezas tuir Kategoria Dotasoens Rekorente Salriu no Vensimentus Sasan no Servisu (inklui FDKU) Transfernsias Pblikas Kapital Kiik Kapital no Dezenvolvimentu (inklui Infra-estrutura tomak Exp.) Reseitas Domstikas*** Saldu Fiskal LaosMinarai Finansiamentu Rendimentu Sustentvel Estimadu(RSE) Exesu Levantamentu osan FP Utilizasaun Saldu Kaixa nian Emprstimus 603.8 394.2 87.3 212.8 94.1 209.6 38.7 170.9 90.8 -513.0 513.0 408.0 104.0 1.0 0.0 2010 atual 760.3 506.1 91.5 245.9 168.7 254.3 38.3 215.9 96.4 -664.0 664.0 502.0 309.0 -147.0 0.0 2011 atual 1,095.9 507.8 111.6 253.5 142.6 588.2 27.2 561.0 108.5 -987.4 987.4 734.0 321.0 -67.6 0.0 Orsamen tu 2012* 1,806.5 757.3 139.0 384.6 233.7 1,049.1 49.2 1,000.0 134.1 -1,672.4 1,672.4 665.3 829.6 134.4 43.1 Orsmentu 2013** 1,647.5 841.0 160.5 441.5 239.0 806.5 49.6 756.9 146.3 -1,501.2 1,501.2 787.0 0.0 670.6 43.6 Orsame ntu 2014 1,949.0 870.5 167.0 455.0 248.5 1,078.4 51.6 1,026.9 163.1 -1,785.8 1,785.8 797.9 917.3 0.0 70.6 Orsame ntu 2015 2,045.8 908.8 173.6 476.6 258.5 1,137.0 53.6 1,083.3 181.7 -1,864.0 1,864.0 784.8 958.3 0.0 120.9 Orsame ntu 2016 2,012.3 943.3 180.6 493.9 268.8 1,069.0 55.8 1,013.2 200.3 -1,812.0 1,812.0 771.9 918.4 0.0 121.7 Orsame ntu 2017 2,050.9 983.2 187.8 515.9 279.6 1,067.6 58.0 1,009.6 218.7 -1,832.2 1,832.2 761.2 948.0 0.0 123.0

Indikador Ekonmik Seletivu PIB La os-Minarai 775.6 859.1 975.9 1,292.7 1,506.9 1,769.2 2,099.7 2,507.1 Nominal Dfise Fiskal Laos66.1% 77.3% 101.2% 129.4% 99.6% 100.9% 88.8% 72.3% Minarai / PIB Laos Minarai * Orsamentu Final 2012 depois de retifikativu no rollover ** Depois de rollover *** Dadus reseitas domestika ida nee uza wainhira governu halo estimasaun ba reseitas domestika ba aban bairua nian. Dadus hirak nee diferente oituan ho dadus auditoria nian. Hun: Diresaun Nasional Orsamentu, Diresaun Nasional Poltika Ekonomia, Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru no Sekretariadu Projetu Boot, Mnistriu Finansas, 2012

3,006.5 60.9%

Page 27 of 110

2.1.2: Vizaun Global Ekonomia


Publikasaun2 kona-ba Konta Nasional Timor-Leste nian 2004-2010 hatudu buat rua, kompozisaun no valor ekonomia Timor-Leste nian. Iha 2010, PIB tokon $4,140.4 neeb 79.3% mai husi setor minarai. PIB Laos Minarai nia valor mak tokon $859.1. Durante tinan 2011, Timor-Leste nia ekonomia laos minarai benefisia ho despeza boot Governu nia neeb dudu makaas kresimentu setor espesfiku sira, hanesan konstrusaun, neeb orienta ba valor PIB nominal besik tokon $975.9. Haree ba tendnsia kresimentu ekonmiku real laos minarai, Timor-Leste konsege hetan kresimentu neeb aas liu iha mundu, ho mdia anual 11.9% dezde 2007. Kresimentu ekonmiku neeb forte iha 2011 akompaa mos ho inflasaun neeb aas tebetebes, too 15.4% (tinan ba tinan) iha Dezembru 2011. Depois aumenta ba besik 18% iha Janeiru 2012, inflasaun tun fali ba 10.1% iha Marsu3 no estvel besik 11%. Taxa Inflasaun kiik liu neeb observa iha primeiru trimestre 2012 nia, kompara ho trimestre ikus 2011. Inflasaun neeb kiik iha insiu 2012 nee tamba fator internasional sira, hanesan Dolar Amerika neeb apresia hasoru osan husi nasaun sira neeb halo parseiru komrsiu ho Timor -Leste. Nunee hamenus folin sasan sira. Maibe tasa inflasaun ho 11% sei aas nafatin kompara ho nasaun sira-seluk. Governu hakarak asegura atu inflasaun tun nafatin iha mdiu prazu no rekoinese katak ho kontrolu didiak iha despeza total importante atu too ba objetivu ida nee. Poltika ida nee reflete iha total Orsamentu Estadu tinan 2013 neeb tun signifikante kompara ho tinan 2012.

2.1.3: Despeza
Despeza total iha 2013 hamutuk tokon $1647.5; neeb tun 8.8% kompara ho orsamentu 2012. Governu hamenus ona despeza total hodi kontribui ba sustentabilidade fiskal no kontrola inflasaun. Despezas Kapital no Dezenvolvimentu nian iha 2013 tun 24.3% kompara ho tinan 2012 tamba atu mantein sustentabilidade fiskal no mos Governu rekoinese nesesidade atu asegura despeza Infra-estrutura iha nvel neeb projetus sira bele implementa ho efetivu. Despeza rekorente aumenta makaas. Entre tinan 2012 too 2013, iha aumenta makaas ba Salriu no Vensimentu ho Sasan no Servisu. Despeza ba pensaun/reforma ba funsionriu pbliku sira, rejime karreira foun ba profisionais sade no rejime karreira ba profesor sira neeb uluk servisu hanesan voluntriu kontribui ba aumenta iha despeza rekorente. Governu hanoin katak despeza hirak nee lao tuir duni objetivu no poltika Estadu nia iha PED. Despeza
2

Diresaun Nasional Estatistika (2012). (N.B. Realiza husi Estimasaun Numerus Primeiru Preliminariu 2011 ba Produtu Domestiku Brutu parte Despezas nia. ho ida nee Figura Produtu Domestiku Brutu ba tinan 2004 -2010 iha ona Revisaun no troka hosu numerous Aktuais. Inklui mos informasaun husi parseiru dezenvolviemtu sira, Gastus Uma kain. 3 Taxa inflasaun 15.4% refere ba mudansa iha CPI ba Timor-Leste; CPI ba Timor-Leste sukat kada fulan tolu, nunee 18% no 10% refere ba CPI Dili neeb sukat kada fulan.

Page 28 of 110

ba kombustvel jerador sira no operasaun ho manutensaun iha mos aumenta iha 2013. Aumentu despeza ida nee presiza duni hodi mantein no halao nafatin fasilidade enerjia eltrika neeb foin hariiho kualidade neeb diak.

2.1.4: Reseitas
Kobransa Reseita Domstika bele too tokon $146.3 iha 2013. Nee reprezenta 9.2% aumentu kompara ho previzaun tinan 2012 ho tokon $134.1. Aumentu ida nee mai hosi aumentu hosi impostu balun rendimentus kompaias, retensaun impostu produtu industria (excise) no balu tun tanba kompensasaun ho redusaun iha reseitas husi programa faan foos. Reseitas Domstika Laos Minarai iha 2013 bele finansia 8.9% Despeza Total Orsamentu Estadu. Tasa kresimentu neeb projeta, no mos kresimentu iha efisiensia taxa signifika katak too 201 7, total Reseita Domstika sei sae too tokon $218.7. Reseita Minarai husi Bayu-Undan no Kitan sae makaas iha 2011 maibe sei tun ba tokon $2,309.1 iha 2013, molok atu estabiliza temporariamente too 2017. Saldu Fundu Minarai tuir estimasaun sei aumenta husi tokon $9,310.3 iha final 2011 ba tokon $10,776.7 iha final 2012, no ba tokon $12,787.6 iha final 2013.

2.1.5: Finansiamentu
Dfise fiskal Laos Minarai maka Reseita Domstika menus Despeza Total. Nee indikador finanseiru/ekonmiku importante ida tanba f indikasaun ida kona-ba osan adisional neeb presiza tuir ezijnsia despeza Governu nian atu kontribui ba ekonomia nasional. Dfise Laos Minarai iha 2013 sei too tokon $1,501.2 Dfise ida nee finansia boot liu hosi osan neeb foti husi Fundu Minarai, neebe hanesan ho Rendimentu Sustentvel Estimadu (RSE) iha 2013. Emprstimus ho valor tokon $43.6 no osan neeb la uza iha konta bankaria Governu nia tokon $670.6 kontribui mos ba finansiamentu dfise ida nee.

2.2: Revizaun Reformas Atual Jestaun Finansa Pblika


2.2.1 Vizaun global Reforma Jestaun Finansa Pblika
Sistema Jestaun Finansa Pblika (JFP) mai husi instituisaun, lei, no infra-estrutura teknolojia informasaun. Liu hosi sistema JFP nee mak Governu gasta, kobra no jere osan. Sistema idane e foun no efetivu tebes hodi mantein kresimentu ekonmiku forte, kontrola korupsaun no presta servisu Governu ho efisinsia. Iha Timor-Leste sistema JFP neeb efetivu importante hodi transforma rekursu minerai ba moris diak povu nia.

Page 29 of 110

Governu implementa ona programa reforma JFP neeb luan no sustentvel. Maibe programa reforma nee kompleksu no kobre aspetu barak JFP nian. Tanba nee mak iha nee deskreve deit aspetu importante JFP nian. Dokumentu pbliku seluk tn neeb bele fo sai mak Planu Estratjiku Ministriu Finansas nia neeb hatudu detailadu liu programa reforma tomak. Objetivu prinsipal ho komponentes programa reforma Governu nia neeb fo sai iha nee mak: a) Auditoria ba impostus minarai, b) fornesimentu dokumentasaun orsamental neeb hatud u transparensia Orsamentu Estadu, c) hadia jestaun despeza, d) transparnsia ho e) hadia anliza poltika no despeza.

2.2.2 Auditoria Komprehensivu ba Impostu Minarai


Governu hakarak atu kompaia minarai sira tenke selu impostu tuir lei neeb define ona. Hosi Dezembru 2010, Diresaun Nasional Impostus Petrolferus (DNIP) halao ona auditoria ba kompaia kona-ba impostu kompaia minarai neeb hasae kobransa impostu tokon $300 milloens, inklui funan (jurus) no multa. Auditoria impostu kompaia nee lao nafatin ho foku importante atu ezamina kuaze tokon $4,800 despeza kapitalizada neeb iha relasaun ho projetu Bayu-Undan (inklui kadoras LNG/GNL nia no Darwin DLNG), Folin Transfernsia, Manan Kapital, no kuaze tokon $44,000 reseita husi kontribuinte impostu no parte relevante sira durante tinan fiskal 2005 too 2010. Despeza kapitalizada neeb asosiadu ho Projetu Kitan mos hetan hotu auditoria fiskal. DNIP hetan tulun hosi jurista internasional no emprezas kontabilidade atu halo auditoria komprehensivu ba projetus Bayu Udan no Kitan. DNIP dezenvolve no usa ona Matadalan Auditoria Foun atu halo auditoria taxa ba kompaia minarai sira. Funsionairus lokal DNIP nian kontribui ba auditoria iha tinan 2011 no membrus husi Ekipa Auditoria kontinua hasae koesimentu funsionariu sira nian liu husi partisipasaun iha prosesu auditoria, formasoens, no seminar hodi prepara sira atu halao servisu auditoria. Atu klarifika leis taxa neeb iha, governu hasae ona desizaun barak no hamosu ona regulamentus foun ba taxa durante periodu 2011 no 2012. Regulamentus hirak ne e sei tulun Timor-Leste atu halo poupansa kuaze tokon US$ 50-100 iha tinan lima oin mai.

2.2.3. Fornese Dokumentu Orsamental neeb hatudu transparentemente Poltika Governu nia
Governu halo esforsu nafatin hodi hadia kualidade, mos (klareza) no kompreensaun kona -ba dokumentasaun orsamentu neeb fornese ba Parlamentu Nasional no sidadaun sira tomak. Oras nee iha livru orsamentu neen (6) no Manual Orsamentu ba Sidadaun sira (neeb publika Page 30 of 110

kedas bainhira Prezidente da Republika Promulga Lei Orsamentu Estadu). Dokumentu hirak nee mos importante atu too ba objetivu hirak tuir mai nee: Hatudu Politika Fiskal Jeral Governu nia: Livru Orsamentu 1 hatudu mos tebes kona-ba despeza, reseita no finansiamentu ba mdiu prazu. Impaktu husi foti osan liu RSE hosi Fundu Minarai no sustentabilidade fiskal. Esplika programa importante neeb finansia ho despeza: Livru 2 Orsamentu hatudu servisu importante neeb ministrius sira halao ho sira-nia orsamentu. Hatudu despezas neeb bele kontribui ba dezenvolvimentu distritu sira: Livru Orsamentu 3 hatudu distribuisaun despeza distritu sira no projetu espesfiku sira neeb kontribui ba dezenvolvimentu distritu nian. Separasaun klean (detailadu) orsamentu nia: Orsamentu Estadu hatudu tuir kaptulu, sanak (titulu), divizaun no iten sira aprezenta iha Livru 4 Orsamentu Estadu. Esplika no analiza kona-ba kompromisu husi Parseiru Dezenvolvimentu sira: Objetivu ida nee bele hetan iha Livru 5 Orsamentu Estadu. Hatudu informasaun kona-ba Orsamentu ba programas no projetus oi-oin iha Fundu Infra-estrutura ho Fundu Dezenvolvimentu Kapital Humanu: Nee bele hetan iha Livru 6 Orsamentu Estadu. Hatudu vizaun global ida neeb simples, laos-tknika kona-ba orsamentu: liu husi Manual Sidadaun ba Orsamentu Estadu.

Dokumentu hirak nee hotu hamutuk, hatudu vizaun global kona-ba orsamentu no nia impaktu. Relatriu importante ida husi FMI klasifika Timor-Leste ba A klasifikasaun masimu tamba imformasaun komprehensivu neeb inklui iha dokumentasaun orsamental. Nee signifika katak informasaun neeb Governu tau iha dokumentu orsamental diak kompara ho nasaun barak. Avansa tan ba oin, Governu komprometidu ona atu liga despeza ho atividade no hadia previzaun sira mdiu prazu nia iha dokumentu orsamental.

2.2.4 Hadia Jestaun Despeza


Governu hadia dadaun jestaun despeza li-liu kona-ba hametin Sistema Informasaun Jestaun Finanseiru (SIJF) nia. Lina ministeriu sira agora iha ona asesu ba sistema nee no bele aumenta kompromisus too limite neeb orsamentu impoen. Sira mos bele hetan mos asesu ba relatriu sira neeb hatudu ministeriu sira nee nia despeza ho osan, obrigasaun, ho kompromisu too agora. Aprovasaun final ba pagamentu fatura no virement (permiti tuir lei) iha orsamentu ministriu hotu nia bele kontrola husi Ministriu Finansas uza sistema SIJF. Dalan ida nee fo Page 31 of 110

balansu diak entre desentralizasaun jestaun despeza ba lia ministeriu sira neeb halao servisu pbliku no kontrolu ho rejistu kona-ba despeza sentralizadu iha Ministeriu Finansa. Implementasaun sistema ida nee fo biban ba aumenta buat rua dala ida, sorin ida taxas ezekusaun sae ho hamenus risku fidusiriu iha sorin seluk. Nunee mos sistema nee loke dalan ba oinsa halo relatriu nakloke ba pbliku liu husi portal transparnsia. Ba mdiu prazu, Governu halo ona planu atu reforsa liu tn jestaun despeza nia. Implementasaun kompletu kona-ba mdulu jestaun kontratu ida nian, neeb lia ministeriu sira simu dau-daun treinamentu, sei permite Governu atu hatene diak liutn bainhira los mak tenke halo pagamentus. Nunee bele minimiza risku ba dbitus kurtu prazu neeb bele mosu tamba atraza iha pagamentu ba fatura no bele permite Governu jere diak liutn osan governu iha tinan fiskal ida. Jestaun ida nee, sei permite mos Governu halo revizaun ba kontratu hodi asegura hamosu folin diak osan nia (value for money) no labele jenerozu liu ba kontrator sira.

2.2.5 Transparnsia
Governu komprometidu ona kona-ba transparnsia. Kriasaun portal transparnsia online hanesan instrumentu xave ida atu too ba objetivu transparensia nee. Portal nee konsiste husi Orsamentu Estadu, Ajuda Parseiru Dezenvolvimentu, Aprovizionamentu-E no resultadu subportal. Sub-portal hirak nee foti dadu husi SIJF no aprezenta ho forma ida neeb interativu no klaru hodi nunee sidadaun sira hotu bele hetan informasaun neeb diak liu kona -ba poltika, aprovizionamentu no despeza estadu no ezije governu atu presta konta (akuntabilidade). Sub-portal orsamentu nia ohin loron lao los ona. Sub-portal nee oferese asesu diretu, no atualizadu dadu sira kona-ba despeza no reseita. Ida nee fo dalan ba pbliku atu haree kedan oins halao ezekusaun orsamentu no kobransa reseita iha tempu neeb deit iha tinan ida nia laran. Publikasaun dadu sira hanesan nee halao tuir prtika internasional no halo Timor -Leste sai lder internasional ida husi nasaun kiak no dezenvolvidu kona -ba i publikasaun dadu finanseiru sira. Sub-portal Jestaun Ajuda nian fo sai dadu detail kona-ba kompromisu osan no hatun osan atual (disbursement) husi doadore sira. Nee permite sidadaun hotu atu hatene oinsa gasta osan husi parseiru dezenvolvimentu sira no oins osan sira nee bele kontribui ba dezenvolvimentu iha Timor-Leste. Sub-portal Aprovizionamentu-E hatudu oportunidade aprovizionamentu ohin loron (atual) no rezultadu tenderizasaun . Portal kona-ba oportunidade atual aprovizionamentu nia loke dalan luan ba kontrator sira atu kompete no dudu kompetisaun diak ba tender sira husi Governu. Iha tempu naruk, portal nee sei hatun kustu (folin) projetu sira no loke dalan ba hetan folin osan (value for money) neeb diak liu. Tonka ba dadu kontratu sira neeb entrega ona loke dalan ba pbliku atu hetan informasaun diak liu kona-ba despeza governu nia no fo opiniaun konaPage 32 of 110

ba kontratu hirak nee reprezenta ka lae folin osan nia. Governu kompremitidu atu hadia nmeru kontratu sira neeb rejista ino detail sira kona-ba kontratu ida-idak iha portal ida nee iha mdiu prazu. Sub-portal Rezultadu hatudu informasaun kona-ba sada los mak konsege too ona ho projetu no programa xave sira Governu nian. Nee loke dalan ba pbliku atu hatene diak liu impaktu husi poltika Governu nia.

2.2.6 Hadia Anliza, Revizaun no Efisinsia Despeza


Governu rekoinese katak kresimentu ekonmiku neeb forte no hamenus kiak sei depende ba despeza neeb tuir nesesidades no efisiensia iha ezekusaun. Tanba nee, Governu sei halo revizaun nafatin, kritika no hadia poltika sira hodi asegura osan povu nia gasta didiak. Prosesu hanesan nee, ezije supervizaun nvel aas. Nunee iha tinan oin mai sei harii komisaun ida neeb sei halo revizaun no fo hanoin atu hadia poltika Governu nia no despeza sira ho objetivu atu garante politika ho despeza sira nee kontribui ba implementasaun PED. Komisaun ida nee mak sei haree no halo revizaun ba relatriu despeza, anliza, no fo hanoin katak Governu sei la gasta osan arbiru deit. Iha tinan dahuluk, Komisaun nee sei: a) haree fali no fo hanoin kona -ba relatriu despeza Fundu Infra-estrutura; b) Haree relatriu kona-ba despeza ba programa PDD1 no PDD2 (konsolida tiha ho programa PDID iha tinan 2013 ba oin); c) atu haree mos relatriu kona-ba pontu sira neeb bele inklui: sustentabilidade fiskal ba longu prazu no despeza ba stor sosial sira; no d) revizaun regular ba relatriu neeb Ministriu Finansas prepara kona -ba despeza Governu nian. Servisu Komisaun nia nee atu komplementa deit, la s atu troka fali, servisu sira neeb hala'o ona iha area rejista no monitoriza despeza estadu nia. Governu mos sei kontinua halo relatriu ba Parlamentu Nasional kona-ba despeza trimestral. Maibe kona-ba prestasaun kontas/responsabilizasaun, sei iha kompaia internasional independente ida mak sei kontinua halo auditoria.

Page 33 of 110

2.3: Vizaun Global Ekonomia


2.3.1: Ekonomia Internasional
2.3.1.1: Tendnsia iha Kresimentu Internasional
Kresimentu global lao neineik fali iha 2011 ho 3.9% husi 5.3% iha 2010 tamba rekuperasaun neeb sei fraku husi krize finanseira, liu-liu iha ekonomia avansada sira. Situasaun ida nee sei kontinua iha tinan 2012. Bai-bain, projesaun kresimentu global sei kontinua tun ba 3.3% iha 2012 molok atu sae neineik fali ba 3.6% iha 2013 (Figura 2.3.1.1.1)4. Kresimentu ekonomiku global tun tamba kresimentu eksportasaun neeb tun iha Europa no Estadus Unidus, no husi buka (demand) domstika neeb mos uitoan, zia neeb desenvolve makaas sei kontinua sai hanesan rejiaun ho kresimentu neeb aas liu hotu neeb sei dudu kresimentu ekonomiku husi nasaun emerjentes no dezenvolvidu sira. Figura 2.3.1.1.1: Kresimentu Ekonmiku Real 2009 2013(%)
12% 10% World 8% 6% 4% 2% 0% -2% -4% -6% 2009 2010 2011 2012 2013 Emerging and Developing Developing Asia Advanced

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia, Ministriu Finansas, 2012 no FMI WEO, Outubru 2012

Iha projesaun katak kresimentu iha ekonomia avansadu sira sei too 1.3% iha 2012 no 1.5% iha 2013. Krize euro neeb mosu daudaun sei hamosu nafatin inserteza no atraza rekuperasaun iha Europa no merkadu sira seluk. Remata trimestre dahuluk neeb forte, dadu husi EU no Reinu Unidu hatudu katak kresimentu sei neineik nafatin, no dezempregu se i makaas. Ih aprojesaun katak kresimentu ekonomiku iha nasaundezenvolvidu sirasei sae ba 5.3% iha 2012 no 5.6% iha 2013. Maski kresimentu rpidu neeb ita haree iha nasaun sira hanesan Xina,
4

Informasaun iha sesaun Ekonomia Internasional mai husi IMF World Economic Outlook, Outubru 2012.

Page 34 of 110

India ho Brazil lao neineik, kresimentu nee sei aas liu nafatin ho kresimentu iha mundu dezenvolvidu tomak, no lolos bele tulun mos ho poltika neeb hamosu iha tinan 2011 nia rohan. Tabela 2.3.1.1.1: Tasa Kresimentu Real PIB Rejional (%)
Pas 2009 Xina Australia Singapura ASEAN-5 Indonzia Vietnam Filipinas Tailndia Malzia Timor-Leste* 9.2% 1.4% -1.0% 1.7% 4.6% 5.3% 1.1% -2.3% -1.5% 12.8% Atual 2010 10.4% 2.5% 14.8% 7.0% 6.2% 6.8% 7.6% 7.8% 7.2% 9.5% 2011 9.2% 2.1% 4.9% 4.5% 6.5% 5.9% 3.9% 0.1% 5.1% 10.8%** Projesaun 2012 7.8% 3.3% 2.1% 5.4% 6.0% 5.1% 4.8% 5.6% 4.4% 10.6%*** 2013 8.2% 3.0% 2.9% 5.8% 6.3% 5.9% 4.8% 6.0% 4.7% 10.4%***

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia, Ministriu Finansas, 2012 no FMI WEO Outubru 2012 *Refere ba PIB Timor-Leste laos minarai **Estimasaun preliminariu ***Tarjet

2.3.1.2: Tendnsia Folin Internasional


Iha situasaun ida neeb ho kresimentu fraku no prokura (buka) mos menus, iha projesaun katak inflasaun global sei tun husi 4.5% iha trimestre ikus tinan 2011 ba 3-3.5% iha 2012-13. Inflasaun global tun ida nee hatudu hosi tun iha Folin Konsumidor nian tuir projesaun ba ekonomia emerjente sira ho ekonomia iha-dezenvolvimentu, neeb sei tun ba 1.9% no 6.1% iha 2012 no ba 1.6% ho 5.8% iha 2013. Folin Minarai5 Folin minarai nia sae iha trimestre dahuluk 2012 tamba aumenta iha atividade ekonmika no tensaun neeb mosu tamba instabilidade iha Mdiu Oriente neeb fo impaktu ba fornesimentu. Hosi Marsu 2012, tendnsia rua nee tun tamba reflete hosi 22% folin minarai neeb tun ba $90 baril ida iha final Q2/T2 20126. Maski nunee, iha fulan Jul no Agostu, folin sae fali ona liu $105 tamba produsaun iha Norte Amrika neeb tun, Tasi Norte no iha Mdiu
5

Deskrisaun kona-ba oinsa presu minara iha merkadu internasional afeta ba reseitas Fundu Minarai, bele hare iha sesaun 2.5.3 Reseitas Minarai. 6 Mdia simples husi WTI, presu UK Brent and Dubai crude oil.

Page 35 of 110

Oriente kait ho aumentu iha prokura (demand), tuir tempu (estasoens)7. Ein-jeral, ita hein folin minarai sei hetan mdia $106 iha tinan 2012 no sei tun uitoan ba $105 iha tinan 2013. Merkadu futuru (future markets) hatudu katak folin minarai sei tun iha mdiu prazu. Previzaun ida nee reflete hanoin (espetativa) kona-ba kontinuisaun prokura minarai global neeb fraku no produsaun neeb aumenta husi nasaun sira iha OPEC no Laos-OPEC. Folin Produtu Agrikultura Koleitas neeb tun iha EU., Europa Oriental no zia Sentral kria preokupasoens kona -ba posibilidade hetan krize kona-ba presu aihan. Iha Jul, folin produtu agrkula internasional tunsae, li-liu batar, fore-keli no trigu, ho aumenta folin fula-fulan produtu balun neeb sae too 25%. Maski nunee, dadu ikus husi merkadu internasional hatudu katak krize neeb mosu iha 2007-08 sei la mosu fali iha fulan hira tuir mai. Razaun prinsipal ba krize nee nee mak tamba natar sira la produtivu. Maib tinan ida nee, produsaun iha Xina, Indonzia, Tailndia, Filipinas no E.U. sae no bele kompensa koileitas aat neeb mosu iha nasaun sira iha zia sira -seluk hanesan India, Kamboja no Nepal8. Nunee mos, konsekunsia husi bailoron neeb naruk tebes iha U.S./E.U. kleur liu skulu balu (metade) iha produsaun batar, liu tiha ona9. Ba Timor-Leste, monitorizasaun ba dinmika folin ai-hn internasional nee importante tebes (haree Box: Folin produtu agrkula internasional aas no volatil) tanba evolusaun folin sira nee iha impaktu boot ba inflasaun domstika. Liu-liu todan ai-hn no hemu iha Timor-Leste ba Indise Folin Konsumidor (IFK) besik 60% husi despeza uma-kain sira, no produtus ai-hn ho hemu barak liu importa hosi liur.

7 8

US Energy Information Administration Short-Term Energy Outlook, September 2012. FAO Cereal Supply and Demand Brief, September 2012; FAO Food Outlook, May 2012. 9 USDA World Agricultural Supply and Demand Estimates, September 12, 2012.

Page 36 of 110

Fokus Box: Folin Produtu Agrkula Internasional Aas no Volatil


Tendnsia Iha tinan hira liub, volatilidade folin ai-hn nian aumenta makaas los. Hafoin krize ai-han iha 2007-08 neeb hamosu inflasaun ai-hn, inseguransa alimentar no konsekuensia disturbansia sivil iha nasaun emerjente no nasaun ho rendimentu kiik sira, folin ai-hn tun makaas iha metade daruak tinan 2008 no iha fulan dahuluk tinan 2009 nia (Figura 1). Folin nee foin sae hikas fali no liu nvel masimu tinan 2008 nia iha tinan 2011, molok tun neineik fali sai kiik liu nvel 2008 nian. Maibe iha Jul 2012, iha aumentu 6.2% iha Indise Folin Ai-hn FAO nian, neeb aumenta posibilidade krize folin aihan foun . Agora dadaun, ita ses tiha ona husi krise ida nee , maib tenki kuidadu nafatin tamba insertezas dinamika iha oferta (supply) no prokura (demand) iha tempu badak. Ba perspetiva tempu mdiu nian, relatriu sira hatudu katak volatilidade sei bele kontinua tinan hira oin mai, neeb afeta produtor no konsumidor sira, no mos Governu sira presiza asegura poltika sira iha fatin atu atu hasoru efeitu negativu sira nee . Figura 1: ndise Folin Aihn FAO 1990 too 2012
Index, Average 2002-2004 = 100

perspetivas tempu naruk nia. Buat seluk tan mak mudansa klimtika kait ho xoke (neeb aumenta frekunsia ho forsa bee tun ho bailoron naruk) neeb aumenta ligasaun entre folin produtus agrkula ho folin enerjia, no espekulasaun finanseira. Folin produtus agrkula baibain asosiadu ho folin enerjia liu husi impaktu folin minarai ba input agrikultura (adubu) no ba kustu transporte. Ohin loron, ligasaun ida nee metin tan ho aumentu iha utilizasaun produtus agrkultura hodi fornese alternativas biokombustvel ba gasolina. Kona-ba espekulasaun finansial, ema barak temi hanesan fator foun ida ba volatilidade folin, maibe seidauk iha evidensia konklusivu ida. Mekanizmu neeb komersiante (i.e, agrikultor, prosesores, komersiantes) sira bai-bain uza hodi satan netik (hedge) riskus mudansa folin aban bainrua no atu hetan kas (liquidity) transforma tiha ona ba merkadu boot neeb espekulador finanseiru ho fundus pensaun ho fundu satan (hedge funds) sira uza hodi diversifika sira nia investimentu no aumenta retornu. Servisu komersiu husi investor finanseiru sira nee karik hamosu rungu ranga iha merkadu derivativu komodita agrkultura nia neeb aumenta movimentu folin, liu-liu iha empu badak.

250 200 150 100 50 0

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia, Ministriu Finansas ho FAO Nasaun Unida 2012.

Kauzas Folin aas ho volatil baibain mosu husi dizekilbriu fundamental merkadu espesifiku, hanesan disrupsaun iha oferta (supply) no/ iha prokura (demand) produtu agrkula sira. Fatores bai-bain neeb afeta prokura mak mudansa klimtika (bailoron naruk, mota tun bot, ka udan no anin boot, etc.), prezensa no pestes no/ka moras neeb dait lalais, ho rezerva oituan neebe reforsa liutn inelastisidade oferta ba produtu agrkula iha tempu badak. Fator sira husi aspetu prokura nia kait barak liu ho kresimentu populasaun nia no aumentu rendimentu iha nasaun emerjente sira no nasaun ihadezenvolvimentu neeb hamosu aumentu buka produtu agrkula. Maibe iku-ikus nee, fator balu neeb reforsa tan volatilidade iha folin produtu agrkula tenki haree mos iha kontestu aumentu folin oras nee da-dauk no

Rekomendasaun Bainhira hasoru volatilidade folin produtu agrkula, tenki konsidera aksaun ba tempu tipu badak ho naruk. Iha tempu badak, tenki iha monitorizasaun10 kuidadozu no nafatin akompaina ho preparasaun pro-ativa ba posibilidade implementasaun rede seguransa (safety net) ba konsumidor no produtor sira. Nunee mos, iha nvel geral/internasional, tenki hamenus subsdiu ba biokombustvel sira, asegura koordenasaun poltikas komrsiu internasional nian neeb diak liu (i.e, evita efeitus negativus husi restrisoens eksportasaun husi nasaun eksportador prinsipal sira), no transparnsia diak liu ho posibilidade hadia regulamentu kona-ba merkadu futuru (future market) tenki implementa. Iha tempu naruk importante tebes, ba nasaun sira ihadezenvolvimentu neeb importa aihn hanesan TimorLeste, atu fo tulun ba agrikultor lokal sira, aumenta produsaun domstika hodi hamenus dependnsia ba importasaun aihn. Ida nee bele halo liu hosi implementa reforma fundamental ba regulamentu sira (i.e, reforma agrria), investe diretu ba stor agrikultura (i.e, irrigasaun; edukasaun no formasaun; asuransia; peskiza no dezenvolvimentu; subsdiu ba input uza fini neeb diak, adubu, pestisidas/fungisidas), investe iha stor sira neeb afeta value chain agrikultura (i.e., infra-estrutura neeb hamenus bottlenecks estrada no ponte iha sidade ho foho).

1990

2006

1992

1994

1996

1998

2000

2002

2004

2008

2010

2012

10

Hodi rekoese ida nee iha lansamentu G20, iha Jun 2011, Sistema Informasaun ba Merkadu Agrikultura (AMIS) sei halo projesaun ba produtus agrikultura prinsipais.

Page 37 of 110

2.3.2: Ekonomia Domstika


Iha Maiu 2012, Konta Nasional ba tinan 2004-2010 publika ona11. Seksaun ida nee fo sai informasaun tuir publikasaun ida nee. Estimasaun preliminariu halo ba tinan 201112

2.3.2.1: Produtu Internu Brutu


Ekonomia Timor-Leste depende makaas liu ba stor minarai. Tabela 2.3.2.1.1 hatudu katak kuaze 80% Produtu Internu Brutu (PIB) mai husi setor minarai. Tabela 2.3.2.1.1: PIB real Kada Stor (%) iha 2011
PIB, $ tokon Ekonomia tomak Stor Minarai 4,430.6 3,478.4 Persentajen 100.0% 78.5%

Stor Laos Minarai 952.2 21.5% Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia no Diresaun Nasional Estatstika, Ministriu Finansas 2012.

Figura 2.3.2.1.1: PIB Real 2004 - 2011, $ milloens


5,000 4,500 4,000 3,500 $ millions 3,000 2,500 2,000 1,500 1,000 500 0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia no Diresaun Nasional Estatstika, Ministriu Finansas 2012

Hosi 2004 too 2011, PIB aumenta makaas, no too liu tokon $4,400 iha 2011. PIB 2011 dala 2.7 liu PIB 2004 nian. Maibe hosi 2004 too 2011, PIB sae makas iha 2008 (besik tokon $4,500). PIB tun iha 2009 no 2010 no sae 7.0% iha 2011 maibe nia nivel nafatin iha PIB 2008 nia okos (Figura 2.3.2.1.1), Tanba pesu/valor stor petrleu iha PIB neeb
11 12

Diresaun Nasional Estatistika (DNE), 2012 Ho rejultadu ida nee stor/kategoria hatudu iha parte 2.3.2.2 neeb so iha deit ba tinan 20 04 2-10. No husi Informasaun ba PIB parte produsaun nia.

Page 38 of 110

temi iha leten, no dinmikas governasaun reseitas husi stor ida nee (haree seksaun 2.4.2.), evolusaun ida nee las supreza, no justifika katak tenki foka liu ba iha P IB naunpetrolferu bainhira konsidera dezenvolvimentu ekonomia Timor nian.

2.3.2.2: Economia Naun-Petroliferu


Figura 2.3.2.2.1 hatudu evolusaun PIB atual Laos Minarai husi tinan 2005 too 2010, Perliminariu 2011 ho target 2012-2013. Hafoin krize 2006, nasaun nee benefisia ho kresimentu ekonmiku makaas, ho mdia neeb aas liu 11.9% tinan -tinan too 2010. Dadu ikus hatudu katak PIB Laos Minarai too tokon $859.1 iha 2010, ho kresimentu real 9.5% hahu husi 2009. Estimativas preliminrias ba 2011 indika ka hatudu katak PIB real Laos Minarai aumenta ba 10.8%. Aumentu ida nee reflete kresimentu neeb boot tebe-tebes iha atividades Stor Konstrusaun iha tinan ida laran, neeb estimula barak liu ho ezekusaun projetu sira neeb Governu-finansia. Maski la too 10% husi Ekonomia naun-petroliferu (haree Figura 2.3.2.2.2 ba dadus 2010 nian), kresimentu iha stor Konstrusaun sei aas liu kresimentu stor dominante ekonomia, agrikultura, neeb monu, tuir termus reais, iha tinan rua tui-tuir malu. Tinan 2012 oferese perspetiva diak liu ba stor agrikultura tamba produsaun hre/foos no batar (alimentus bzikus iha Timor-Leste) rekupera fali ona husi tun dramatiku iha 2011, no devia, aas liu konsumu domstiku. Figura 2.3.2.2.1: PIB Laos Minarai 2005 2013
1,600 1,400 1,200 1,000 $ millions 800 600 400 200 0 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 Nominal GDP, Non-Oil Sector ($ millions) -1.8% 6.4% 11.6% 14.7% 12.8% 9.5% 10.8% 10.6% 10.4% 16% 14% 12% 10% 8% 6% 4% 2% 0% -2% -4% Real Non-Oil GDP Growth Rate (%)

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia no Diresaun Nasional Estatstika, Ministriu Finansas, 2012. Nota: 2011 estimasaun preliminariu, 2012-2013 tarjet.

Page 39 of 110

Iha ekonomia naun-petroliferu, Stor boot tolu: stor primariu, sekunariu, no tersiariu aprezenta iha Tabela 2.3.2.2.1. Setor primriu kobre atividades neeb relasiona ho sasn neeb hetan husi rai (i.e. agrikultura subsistnsia no komersial, florestas, peska, mina no fatuk), stor sekundriu, neeb inklui atividades konstrusaun no produsaun sasan manufatur, no stor tersiriu, neeb kompostu husi indstria servisus nian (inklui servisus stor privadu no pbliku). Tabela 2.3.2.2.1: Stores Iha PIB Real Laos Minarai (%)
2004 PIB real Laos Minarai Primriu Sekundriu Tersiriu 100.0% 29.3% 9.9% 59.6% 2005 100.0% 28.7% 10.8% 58.8% 2006 100.0% 30.7% 8.8% 59.9% 2007 100.0% 26.8% 9.3% 64.0% 2008 100.0% 25.1% 10.1% 66.1% 2009 100.0% 24.2% 10.2% 66.4% 2010 100.0% 21.6% 10.4% 68.4%

Mais Impostu no menus 1.2% 1.6% 0.5% -0.1% -1.3% -0.8% -0.4% subsdiu ba Produtu Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia no Diresaun Nasional Estatstika, Ministriu Finansas 2012

Bazeia ba dadus neebe iha, tabela ida nee hatudu katak share stor primriu tun iha tinan hitu nia laran no kaptura iha stor sekundriu no tersiriu. Liu-liu share husi stor primriu tun 8%. Persentagem neeb tun iha stor primriu barak liu kaptura iha stor tersiriu neeb share aumenta 7.7% durante periodu 2004 no 2010, no 68% GDP Laos Minarai iha 2010. Importnsia husi analiza nee maka stor servisu neeb buras los konsidera hanesan objetivu importante iha Planu Estratjiku Dezenvolvimentu (PED)13 Timor-Leste. Ikus liu, stor sekundriu, neeb iha Timor-Leste kiik tamba oras nee la iha atividade industrial, kontinua kiik too 2010: nia share aumenta 0.5 pontus durante perodu ida nee, no kontinua aas liu uitoan 10%. Haree ba kontribuisaun husi kategoria prinsipal sira ba ekonomia naun-petroliferu tinan 2010 nian; agrikultura, florestas, no stor peskas, stor administrasaun pblika, no stor komersiu (retailu ho grosu) kontribui boot liu hotu, sira nia share ida-idak maka 21.4%, 20.3%, no 15.9% (Figura 2.3.2.2.2).

13

PED Planu Estratejiku Dezenvolvimentu Nasional, 2011

Page 40 of 110

Figura 2.3.2.2.2: PIB Laos Minarai 2010 Nian Tuir Kategoria (%)
3.1% 3.9% 4.3% 5.1% 7.3% 20.3% 11.6% 15.9% 7.1% 21.4% Agriculture, forestry and fishing Public administration Retail & wholesale Real estate activities Construction Information and communication Transport Accom & restaurants Manufacturing OTHERS

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia no Diresaun Nasional Estatstika, Ministriu Finansas, 2012.

2.3.2.3: Inflasaun Domstika


Figura 2.3.2.3.1: Mudansa iha ndise Presu Konsumidor nian iha Timor Leste tinan 2006-2011 (%)
18% 16% 14% 12% 10% 8% 6% 4% 2% 0% 2006 2007 2008 2009 2010 2011 December-December Inflation Rates Annual Average Inflation Rate

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia no Diresaun Nasional Estatstika, Ministriu Finansas 2012

Iha Timor-Leste, inflasaun sukat tuir Indise Folin Konsumidor nian (IFK), neeb sukat kustu sasan no servisu sira neeb konsumidor Timor oan sira sosa. Diresaun Nasional Page 41 of 110

Estatstika (DNE) rekoil folin sasan hirak nee fula-fulan ba Dili no fulan tolu-tolu ba Timor-Leste tomak14. Ba Timor-Leste IFK hahu hosi tinan 2006 hatudu iha Figura 2.3.2.3.1. Inflasaun husi tinan ba tinan iha Dli aumenta makaas liu hotu iha fulan Janeiru 2012 ho 17.7%; hafoin tun fali ba 10.0% iha Marsu 2012, tasa neeb kiik liu hotu dezde Janeiru 2011, no depois estabiliza fali besik 11%. Iha Outubru 2012, IFK Dli nian mak 11.5% aas liu Outubru 2011 nian. Trend neeb hanesan bele mos observa iha ndise inflasaun trimestral Timor-Leste nian. Inflasaun tinan ba tinan nian sae makaas liu hotu ho 15.4% iha Dezembru 2011 no tun fali ba 11.0% iha final Q3/T3 2012 nian. Movimentu iha IFK ba Dli ho Timor-Leste iha totalidade tuir movimentus folin ai-hn ho hemu nia, tamba kategoria ida nee mesak nia todan iha lohu (basket (IFK) besik 60% hanesan hatudu iha Figura 2.3.2.3.2. Hasae produsaun domstika aihn no hamenus obstkulus (bottlenecks) iha fornesimentu (asesu neeb fsil liu ba merkadus) no hadia value chain agrikultura nian sei tulun hamenus dependnsia ba sasan espesifiku importadu sira, promove fornesimentu domstiku, no hamenus presaun inflasionria kona-ba ai-hn. Figura 2.3.2.3.2: Mudansa iha IFK Dli nian husi Tinan ba Tinan tuir Kategoria (%) (Maiu 2011 too Out ubru 2012)
20% 18% 16% 14% 12% 10% 8% 6% 4% 2% 0%

Food Clothing and Footwear Household Furnishings, Supplies and Services Recreation and Education Inflation

Alcohol & Tobacco Housing Health Transport and Communication

14

Too iha 2008, dadu ba Timor-Leste mos relata ona kada fulan, maibe hafoin periodu ida nee muda fali ba trimestral. Ida nee hatudu iha gafik.

Page 42 of 110

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia no Diresaun Nasional Estatstika, Ministriu Finansas 2012

Fator prinsipal sira neebe kauza inflasaun iha Timor-Leste mak depresiasaun US$ kompara ho osan parseirus komrsiu prinsipal Timor-Leste nia, folin komoditi merkadoria (liu-liu ai-hn) no prokura domstika neeb sae tanba despeza Governu nian.

2.3.2.4: Empregu
Publikasaun foin daudaun nee halo deskrisaun diak ida kona-ba estrutura empregu iha ekonomia. Survei Forsa Trabal 2010 (SFT) hatudu katak ih atempu neeb halao survei, forsa trabal besik 262,000, neeb 252,000 mak servisu no besik 9,000 mak la iha servisu (dezempregadus). Entre sira neeb iha servisu, 27.9% servisu iha area urbanu no 72.1% trabailador rural, no besik 68.2% husi sira neeb iha servisu mesak ema mane. Dadus hanesan nee sujere katak tasa ofisial dezempregu nian iha Timor -Leste menus 4%. Maibe tuir SFT porsaun boot populasaun nia (58.3% ema ho tinan liu 15) la halo buat ida, sira nee nein dehan empregadu ka dezempregadu. Data sira nee hatudu katak populasaun Timor-Leste sei kontinua orienta makaas liu ba servisu agrikultura no valorizasaun trabailador feto sei menus liu. Nunee mos, tasa inatividade neeb aas reflete barak liu husi nmeru estudantes neeb boot. Ida nee sujere katak forsa trabal sei aumenta makaas iha tinan hira mai. Nee signifika katak presiza hamosu tan servisu lubun ida hodi evita aumentu iha tasa dezempregu.

2.3.3: Perspetiva Prazu Badak no Mdiu (2012-2017)


Tabela 2.3.3.1: Target Ekonmiku no Previzaun, 2012-2017
2012 Kresimentu ekonmiku real (Laos Minarai) (%) Inflasaun (rolling year, %) Reseita Domstika ($ tokon) 10.6% 11.7% 134.1 2013 10.4% 7.6% 146.3 2014 10.2% 7.7% 163.1 2015 11.5% 7.7% 181.7 2016 12.1% 7.7% 200.3 2017 12.8% 7.7% 218.7

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia no Diresaun Nasional Estatstika, Ministriu Finansas, 2012.

Kresimentu ekonmiku neeb aas, djitu rua sai hanesan target ba tempu mdiu (Tabela 2.3.3.1). Tasa kresimentu hanesan nee reflete esforsu Governu atu investe iha formasaun kapital, parte importante ba dezenvolvimentu ekonmia iha tempu naruk. Nee envolve investimentus neeb presiza iha kapital fzika, liu-liu liu husi Fundu Infraestrutura, nomos husi kapital umanu. Kapital umanu no infraestrutura importante ba deznevolvimentu ekonomiku Timor-Leste iha tempu naruk. Page 43 of 110

Maioria projetus neeb finansia ho Fundu Infra-estrutura hanesan projetus multianuais. Efeitu boot husi investimentu hirak nee ba ekonomia s bele mosu wainhira halo kompletu ona projetu no ajente ekonmiku sira uza ona investimentu hirak nee. Efeitus husi Governu nia inisiativa iha investimentu kapital umanu, reflete iha orsamentu Fundu Dezenvolvimentu Kapital HUmanu (FDKU) neeb boot no aumentu iha salrius no vensimentu ba profisionais sade no profisionais ensinu superior neeb benefisia ho rejime kareira foun, neeb sei reflete iha kresimentu ekonomiku maib iha mdiu no longu prazu. Nunee mos, Governu hanoin atu dezenvolve stor ekonmiku xave laos-minarai hanesan turizmu no agrikultura neeb sei benefisia ho investimentus neeb temi iha leten no projetu espesfiku balu neeb halao daudaun, liu -liu PDD1 no PDD2, no PDID neeb foin mak atu harii. Nee mak fator prinsipal sira hodi too ba target tasa kresimentu ekonmiku real 12% husi tinan 2016 ba oin. Taisa kresimentu ekonmiku real neeb aas tebes iha metade dkade ida nee reflete mos Governu nia esforsu no determinasaun atu hatun tasa inflasaun iha mdiu prazu ba kiik liu 8%. Tasa inflasaun ida nee aas liu 4-6% hanesan target mdiu neeb hakerek iha PED, maib sei konsidera realstiku tanba iha kontekstu atividade ekonmika neeb makaas tebes. Tasa inflasaun ho alvu entre 4-6% atu too no hetan iha dkade daruak PED nia. Projesaun kona-ba Reseita Domstika sei aprezenta iha sesaun 2.5.2.

Page 44 of 110

2.4: Despeza ho Kompromisu Parseiru Dezenvolvimentu


2.4.1 Despeza tuir Fundu
Tabela tuir mai hatudu despeza tuir fundu ho valor osan (tokon) US$. Fundu Konsolidadu Timor-Leste (FKTL), Fundu Infra-estruturas no FDKU ida-idak nia persentajen mak 60.7%, 36.7% no 2.6% husi total despezas Governu nia iha 2013. Despezas iha Fundu Infra-estruturas tun iha 2013 tanba Governu hakarak mantein sustentabilidade fiskal no asegura katak projetu neeb iha ona tenki implementa didiak. Fundu FKTL nian aumenta tamba despezas neeb aas ba stor sosial no nesesidade atu mantein no dezenvolve infraestrutura hodi jere eletrisidade neeb foin harii daudaun nee. Tabela 2.4.1.1 Despeza tuir Fundu, tokon $
2011 atual Orsame ntu 2012 * Orsamentu 2013** Orsament u 2014 Orsamen tu 2015 Orsament u 2016 Orsamen tu 2017

Orsamentu Hun Kombinadu Despezas Governu tuir Fundu FKTL FDKU

1,379.8 1,095.9 604.7 16.8

2,028.3 1,806.5 893.9 37.5

1,850.9 1,647.5 1,000.7 42.4

2,088.5 1,949.0 1,040.7 40.0

2,078.4 2,045.8 1,082.4 45.0

2,015.4 2,012.3 1,125.6 45.0

2,050.9 2,050.9 1,170.7 49.0

Fundu Infra474.4 875.1 604.4 868.3 918.4 841.7 831.2 estrutura Kompromisu 283.9 221.8 203.4 139.5 32.6 3.1 0.0 Parseirus Dezenvolvimentu *Orsamentu final 2012 depois Ratifikativu no rollover ** Depois de rollover Hun: Diresaun Nasional Orsamentu no Unidade Jestaun Parseiru Dezenvolvimentu, Ministriu Finansas, 2012.

2.4.2 Despeza KFTL


Fundu FKTL hanesan fundu prinsipal Governu Timor-Leste nia. Osamentus Ministriu sira nian inklui iha fundu ida nee no despeza halao tuir kategoria dotasaun lima. Tabela tuir mai hatudu kona-ba despeza tuir kategoria apropriasaun iha fundu FKTL. Pontu prinsipal atu haree iha tabela nee mak Salrius ho Vensimentu ho Sasan no S ervisu neeb aumenta makaas 15.5% no 15.0% hosi 2012 ba 2013, bainhira Trasnfernsia sae oituan ba 2.2%. Page 45 of 110

Tabela 2.4.2.1: Despezas FKTL tuir Kategoria Dotasaun, tokon $


Orsamen tu 2011 Total Despeza FKTL Rekorente Salrius no Vensimentus Sasan no Servisu Transfernsia Pblika Kapital Kapital Kiik 604.7 491.0 111.6 236.7 142.6 113.8 27.2 Orsamen tu 2012* 893.9 719.9 139.0 347.1 233.7 174.0 49.2 Orsamen tu 2013** 1,000.7 798.6 160.5 399.1 239.0 202.1 49.6 Orsamen tu 2014 1,040.7 830.5 167.0 415.0 248.5 210.2 51.6 158.6 Orsamen tu 2015 1,082.4 863.8 173.6 431.6 258.5 218.6 53.6 164.9 Orsamen tu 2016 1,125.6 898.3 180.6 448.9 268.8 227.3 55.8 171.5 Orsamen tu 2017 1,170.7 934.2 187.8 466.9 279.6 236.4 58.0 178.4

Kapital no 86.6 124.8 152.5 Dezenvolvimentu * Orsamentu Final 2012 depois Ratifikativu no rollover ** Depois rollover Hun: Diresaun Nasional Orsamentu, Ministriu Finansas, 2012

Sesaun sira tuir mai koalia kona-ba medida foun sira no despeza ba Salrius no Vensimentus, Sasan no Servisu, Transfernsia Pblika, Kapital Kiik ho Kapital no Dezenvolvimentu detailadu.

2.4.2.1: Salriu no Vensimentu


Despeza ba Salriu no Vensimentu too tokon $160.5 nee tuir poltika Governu nia atu kria funsaun pblika ida neeb efetivu no hadia kualifikasaun, profisionalizmu no servisu neeb funsionariu tomak halao iha stor xave sira hanesan seguransa, ensinu superior no sade. Poltika prinsipal neeb halao mak aumenta despeza ba Salriu no Vensimentu iha 2013, kompara ho 2012, inklui mos: Aumenta orsamentu ba Salriu no Vensimentu ba Ministriu Sade ba tokon $22.1, liu-liu tanba rejime karreira foun ba profisional sade sira. Rejime ida nee sei aumenta pagamentu ba profisional sade ho kualifikasaun apropriada hodi nunee bele motiva sira atu servisu ho laran diak, ho efisiente no efetivu. Nunee mos, Governu sei bele hatama ba servisu no selu lolos profisional sade kualifikadu- foun sira, mai husi Cuba. Funsionariu neeb kualifikadu no motivadu sei hadia liutn kualidade kuidadu mdiku iha Timor-Leste ba longu prazu. Aumentu iha orsamentu ba Salrius no Vensimentus UNTL nian ho valor tokon $7.6 tamba rejime kareira foun ba profisional ensinu superior sira. Rejime ida nee sei kria salriu neeb kompetitivu no justu ba empregadu sira iha stor ensinu superior. Sei motiva mos funsionariu sira atu hadia sira-nia kualifikasaun Page 46 of 110

no loke dalan atu halo rekrutamentu ba funsionariu neeb kualifikadu. Nunee ba longu prazu, sei kontribui mos ba hadia kualidade ensinu superior, objetivu ida neeb temi ona iha programa PED Kintu Governu Konstitusional Timor-Leste nia. Aumentu orsmentu ba Salriu no Vensimentu PNTL nian ba tokon $13.6. Aumentu ida nee kona-ba planu atu aumenta tan polsia mane no feto hodi hadia liutn seguransa. Aumentu iha orsamentu ba Salrius no Vensimentus F-FDTL sira nian ba tokon $7.9. Aumentu ida nee kona-ba rekrutamentu soldadu foun hodi aumenta kapasidade forsa defeza nia. Aumentu iha subsdiu tokon $9.1 iha Ministriu Negsiu Estranjeiru atu harii embaixada iha Reinu Unidu-Gran Bretaa no Nova Zelndia, no mos konsuladu iha Darwin ho Atambua.

2.4.2.2: Sasan no Servisu


Orsamentu ba kategoria ida nee mak tokon $399.1 Medida prinsipal foun iha area nee inklui: Tokon $100.8 hodi selu kombustvel ba jerador sira iha EDTL. Governu fiar katak orsamentu ida nee presiza duni hodi selu aumentu nesesidade ba kombustvel tanba EDTL jera barak liutn eletrisidade. Aumentu iha kapasidade jerensia tanba Sentral Eltriku iha Hera hotu ona, no hein katak sentral eltriku Betano mos bele harii hotu ona iha Fevereiru 2013. Orsamentu ba Sasan no Servisu Ministrio das Obras Pblicas nian aumenta ba tokon $10.0 hodi selu operasaun no manutensaun sentral eltriku Hera nian. Orsamentu ida nee tenke asegura katak Hera sei kontinua funsiona efisiente no efetivu iha longu prazu. Kuaze tokon $8.0 ba rejime karreira foun ba profesor sira neebe uluk servisu hanesan voluntariu. Tokon $7.0 hodi sosa ai-moruk iha Ministriu Sade. Governu konsidera katak orsamentu ida nee sei kontribui ba hadia kuidadu sade iha Timor-Leste. Tokon $3.0 iha Agrikultura hodi sosa fini. Orsamentu ida nee sei aumentu volume no valor produsaun iha stor agrikultura iha tinan hira oin mai, hodi kontribui ba seguransa alimentar no hamenus nutrisaun-at. Page 47 of 110

Tokon $1.0 iha Ministeriu Presidensia Konsel Ministru ba Zona Ekonomia Espesial.

2.4.2.3: Transfernsia Pblika


Total orsamentu ba Transfernsias Pblikas iha 2013 mak tokon $239.0. Medidas prinsipais iha area ida nee inklui: Tokon $84.8 iha Diresaun Nasional ba Veteranu no Antiogo Kombatenti iha Ministriu Solidariedade Sosial hodi selu veteranus no antigus kombatantes. . Tokon $38.3 uza hodi selu subsdiu $30 fulan ida-idak ba ema sira neeb ho idade 60 ba leten no sira neeb defisiente no la bele halo servisu. Tokon $16.0 iha Primeiru-Ministru nia Gabinete hodi apoia ONGs internasional no lokal ho organizasaun relijioza sira. Instituisaun hirak nee f ona kontribuisaun boot ba Timor-Leste nia kultura, moris diak spiritual no dezenvolvimentu. Tokon $10.5 halo pagamntu ba programa Cas for work dentru SEFOPE. Hodi bele kontribui redus numeru desempregu. Tokon $8.0 iha Ministriu Estatal hodi selu programa PNDS foun hodi tulun aldeia/suku sira. Programa ida nee sei promove liutn dezenvolvimentu lokal. Tokon $5.0 ba CNE hodi suporta partidu politiku sira. Tokon $3.0 ba kompensasaun rai no tokon $5 ba programa Ita Nia Rai iha Ministriu Justisa. Tokon $2.0 ba MCIA hodi suporta programa stor privadu no kooperativas.

2.4.2.4: Kapital Menor


Tokon $49.6 aloka ona ba kapital kiik iha 2013. Nee aumenta oituan ho valor 0.8% kompara ho tinan 2012. Nee tuir duni Governu nia poltika atu kontrola ho kuidadu kresimentu iha despeza ba kategoria dotasaun hanesan nee. Medida foun neeb afeta kapital kiik mak hanesan: Tokon $5.0 hodi sosa ekipamentu mdiku iha Ministriu Sade. Orsamentu ida nee inklui osan hodi sosa lmpada no meza ba sala operasaun nia, ECGs (mkina eletroniku monitorizasaun fuan), mkina anastezia, defibrilador no ekipamentu mdiku seluktn. Despeza hanesan nee sei hadia kapasidade servisu sade atu bele halo diagnoze no trata moras, li-liu kondisaun la-komunikvel. Page 48 of 110

Tokon $5.0 hodi sosa ekipamentu ba sistema medisaun eletrisidade iha Ministeriu Obras Publika. Tokon $3.0 hodi sosa ekipamentus bee no saneamentu nian iha Ministriu Obras Pblikas. Tokon $1.3 hodi sosa mobiliriu iha PNTL no FDTL. Orsamentu ida nee presiza hodi tau sasn ba uma 300 neeb uza hanesan alojamentu ba soldadu no polsia sira. Tokon $1.2 atu sosa kareta no ekipamentu hodi hadia seguransa no efisinsia iha aeroportu. Despeza hanesan nee inklui sosa bomba insndiu ka hamate ahi nian, ba aeroportu.

2.4.2.5: Kapital no Dezenvolvimentu


Tabela tuir mai hatudu despeza Kapital no Dezenvolvimentu FKTL nian. Maioria despeza iha nee kona-ba programas dezenvolvimentu distrital. Programa ida nee nudar kontinuasaun ba programas dezenvolvimentu distrital neeb halao ho susesu iha tempu liu ba, nunee programa nee sei kontinua finansia dezenvolvimentu Infra -estrutura ho eskala kiik tuir nesesidade komunidade lokal nian. Estrada, fasilidades edukasaun, fasilidades sade, bee no saneamentu, ho sistema irigasaun sei kontroe liu husi programas hirak nee. Projetus iha programas nee fo liu -liu ba Timor oan sira neeb iha kompaia konstrusaun atu promove dezenvolvimentu lokal no mantein lukrus iha Timor-Leste. Programas nee mos hamosu oportunidade servisu ba trabailador Timor oan barak, nunee kontribui ba dezenvolvimentu, kresimentu ekonomiku, no redusaun kiak iha distritu hotu-hotu iha Timor-Leste. Tabela 2.4.2.5.1 Despeza Kapital no Dezenvolvimentu PDID ho FKTL, Tokon $
Orsame ntu 2011 PDD1 Sub-distritu, Suku no Aldeia (reapropriasaun) PDD2 Distritu Programa PDID (husi 2013 ba oin) Ministrius / Ajnsias Total Kapital no Dezenvolvimentu 15.8 26.6 N/A 44.1 86.6 Orsamen tu 2012 ** 34.4 30.1 N/A 60.3 124.8 Orsamen tu 2013** 9.4 6.3 71.3 65.5 152.5 Orsame ntu 2014 N/A N/A 90.5 68.1 158.6 Orsame ntu 2015 N/A N/A 94.1 70.8 164.9 Orsame ntu 2016 N/A N/A 97.9 73.6 171.5 Orsame ntu 2017 N/A N/A 101.8 76.6 178.4

Page 49 of 110

* Orsamentu Final 2012 depois de Ratifikativu no rollover ** Depois de rollover Hun: Diresaun Nasional Orsamentu, Ministriu Finansas, 2012

Governu hakarak iha distribuisaun justa no transparente ba projetu PDID, PP1, no PDD2 iha distritu sira iha Timor-Leste laran. Tanba nee, iha reuniaun barak ho Xefi Suku sira, sidadaun no lder komunitriu sira hodi identifika projetu oi-oin neeb atu halo. Projetu hirak neeb identifika ona, Ministriu Estatal tau hamutuk no halo revizaun hodi asegura katak despeza ba programas sira nee suporta sustentabilidade fiskal. Ministriu Estatal mos desidi distribuisaun orsamentu PDID, PDD1 no PDD2 ba distritu sira uza frmula neeb bazeia ba numeru populasaun iha distritu. Komisaun Revizaun Orsamentu mak foti desizaun final kona-ba inkluzaun projetus iha Orsamentu Estadu antes atu propoen ba Parlamentu. Governu komprometidu ona atu hamosu transparnsia no klareza kona-ba despeza iha distritu sira. Livru Orsamentu 3 hatudu despeza total no despeza per-kapita ba projetus PDID, no prejetus PDD1 no PDD2 neeb lao dadaun iha distritu ida-idak. Despeza Kapital no Dezenvolvimentu FKTL husi ministeriu no institusaun estadu sira nian kontinua kiik nafatin. Nee tuir politika Governu nia atu fo priorida de ba infraestruturas foun liu husi projetus boot no multi-anual neeb iha Fundu Infra-estrutura.

2.4.3: Fundu Infra-Estrutura


Duvida kona-ba Infra-estruturas. Estradas, fornesimentu eletrisidade neeb diak, no sistema telekomunikasaun presiza tebes atu dezenvolve no suporta ekonomia neeb modernu no produtivu. Timor-Leste nia infra-estrutura agora nee, la sufisiente no limita kresimentu stor privadu. Governu kompromete ona atu rezolve situasaun hanesan nee ho dalan halo infra-estrutura prinsipal sira atu suporta nivel kresimentu ekonmiku neeb aas. Atu bele too iha nesesidade hirak nee, Governu harii ona Fundu Infra estrutura iha 2011. Sekretariadu Projetu Boot (SBP), Komisaun Nasional Aprovizionamentu (KNA) no Ajensia Dezenvolvimentu Nasional (ADN) harii hodi halo avaliasaun, aprovizionamentu, no monitorizasaun ba projetu sira husi Fundu Infreasetrutura. Tabela 2.4.3.1 hatudu distribuisaun Orsamentu Fundu Infra-estrutura tuir programa. Koluna B hatudu Orsamentu Final 2012, depois de rollover no ratifikativu. Governu nia previzaun kona-ba despeza iha tinan 2012 hatudu klaru iha koluna C. Rollover husi 2012 ba 2013 aprezenta iha koluna D. Rollover nee kalkula tuir orsamentu final menus despeza neeb prev ba too tinan fiskal ramata. Montante adisional hanesan dotasaun iha 2013 hatudu iha koluna E. Orsamentu final 2013 ba programa ida-idak hatudu iha

Page 50 of 110

koluna F no ida nee mai husi rollover husi 2012 too 2013 (koluna D) no dotasaun foun (koluna E). Halo ona esforsu hodi halo projesaun diak ba despeza . Ministriu Finansas halo previzaun kona-ba despeza tinan ramata projetu ida-idak nia tuir revizaun detailada husi faze ida-idak iha siklu aprovizionamentu. Karik bele aplika revizaun ida kona-ba kontratu neeb relevante no avaliasaun ida kona-ba bainhira los mak pagamentus ba kontrator sira tenki halo tamba tempu ona (jatuh tempo). Maibe programa sira nee bele iha gastu kiik ka boot tamba fator sira nee la prev iha previzaun no Governu mos la bele kontrola. Governu bele, hanesan ezemplu, hare katak seksaun estrada ida nia sei hotu iha Novembru ho selu kontrator iha Dezembru. Maibe tamba baibain udan boot iha Outubru no Novembru bele atraza konstrusaun. Ida nee dehan katak kontrator la iha ona direitu ba pagamentu iha Dezembru tamba konstrusaun seidauk hotu. Nunee bele hamosu previzaun ida neeb despeza foun bele aas liu fali despezas atuais. Rollover saldu la gasta hotu iha Fundu Infra-estrutura halao tuir prtika diak internasional ho poltika Governu nian. Kontratu multi-anual sira husi projetu boot barak Fundu Infra-estrutura nia asina entre Governu ho kontrator- stor privadu sira. Kontratu hirak nee bai-bain espesfika pagamentu oi-oin; ho pagamentu ida-idak depende ba komponente konstrusaun iha faze neeb ramata. Atraza iha konstru saun tamba tempu ka buat seluk tn neeb laos iha Governu nia kontrola bele atraza mos pagamentu -. Situasaun nee sei halo orsamentu tinan ida nia la uza hotu. Nunee, osan sira nee sei lori kobre fali pagamentu programa neeb halo fali iha tinan oin. Go vernu ho rollover iha orsamentu Fundu Infra-estrutura ba projetu ida-idak bele asegura katak osan atu selu kontrator sira ba projetu multi-anual iha ona. Nee simplifika orsamentasaun tamba orsamentu ba projetu multi-anual la presiza kalkula husi zero tinan-tinan. Prosesu nee bele aumenta ezekusaun tamba orsamentu depois de rollover too hodi halo pagamentu neeb tenke halo duni bainhira too tempu. Ho dalan asegura orsamentu multi-anual, sistema ida nee fo seguransa ba kontrator sira no hamenus sira nia hanoin kona-ba risku la hetan pagamentu. Kompaia sira dala barak prepara atu simu manan kiik husi projetu bainhira sira hatene katak risku la hetan pagamentu ba sira nia servisu kiik. Ba tempu naruk, rollover orsamentu Fundu Infra-estrutura bele mos kontribui ba hatun kustu aprovizionamentu no despeza neeb efisiente liu.

Page 51 of 110

2.4.3.1 Despezas Fundu Infra-estruturas tuir Programa, tokon $


B. Orsament u 2012 depois de Virementno Rollover 9.2 13.5 7.1 301.8 114.4 31.1 9.5 10.7 12.0 49.9 11.3 117.5 6.4 12.6 1.9 123.0 D. Rollover 2012 too 2013 (=B-C) 5.8 8.6 7.1 10.0 68.5 13.8 9.5 10.0 5.8 36.9 9.9 103.5 2.3 7.8 0.4 101.5 F. Orsame nu final Final 2013 (=D+E) 8.0 10.1 6.6 123.7 88.1 18.3 8.5 11.0 10.5 40.7 9.1 46.3 2.0 17.6 1.7 139.4 19.4

A. Projetu Infraestrutura-

C. 2012 Fcasted Atual

E. 2013 Dotasaun adisional

G. Orsame ntu 2014 26.9 13.2 5.0 91.5 166.8 13.0 26.0 21.8 7.2 97.9 18.6 81.5 3.4 6.0 1.8 184.0 33.2

H. Orsame ntu 2015 37.0 27.0 1.0 89.0 115.2 7.2 24.0 29.0 5.5 65.6 22.0 65.0 3.0 1.5 1.0 269.4 35.2

I. Orsame ntu 2016 20.7 35.0 0.0 49.0 85.6 2.0 20.0 35.0 0.0 17.3 20.0 65.0 0.0 0.0 1.0 330.5 38.9

J. Orsame ntu 2017 10.0 37.0 0.0 39.0 45.9 2.0 20.0 50.0 0.0 0.0 0.0 61.1 0.0 0.0 1.0 400.0 42.3

Agrikultura no Peska Bee no Saneamentu Dezenvolvimentu rural no urbanu Eletrisidade Estrada Ponte Aeroportu Portu Teknolojia Informasaun Edifsiu Pbliku Edukasaun Objetivu Dezenvolvimentu Milniu Sade Seguransa no Defeza Solidariedade Sosial Tasi Mane

3.5 4.9 0.0 291.8 45.9 17.3 0.0 0.7 6.2 13.0 1.4 14.0 4.1 4.8 1.6 21.6

2.2 1.5 -0.5 113.6 19.6 4.5 -1.0 1.0 4.7 3.8 -0.7 -57.3 -0.3 9.8 1.3 38.0

Preparasaun, dezeinu no 0.0 0.0 0.0 19.4 supervizaun projetu foun Programa 43.1 0.0 43.1 0.5 emprstimu Total Infra875.1 430.8 444.4 160.0 estrutura-(tuir Programa) Hun: Diresaun Nasional Orsamentu, Ministriu Finansas, 2012

43.6 604.4

70.6 868.3

120.9 918.4

121.7 841.7

123.0 831.2

Tabela 2.4.3.1 hatudu mos distribuisaun despeza Fundu Infra-estrutura nian ba programa oi-oin. Programa tolu neeb boot liu, mak Tasi Mane, Elestrisidade no Page 52 of 110

Estrada neeb ida-idak nia proporsaun mak 23.1%, 20.5% no 14.6% husi total despeza. Distribuisaun despeza nee tuir duni poltika Governu no PED nian neeb fo importnsia ba stor hirak nee ba dezenvolvimentu iha Timor-Leste.

2.4.4: Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu


Tabela 2.4.4.1 Hatudu orsamentu fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu tuir programa. Rollover ba programa ida-idak hatudu iha tabela nee. Programa boot liu hotu iha FDKU mak Bolsa Estudu. Programa ida nee sei kontribui makaas ba dezenvolvimentu kapital umanu iha Timor-Leste aban bainrua. Tabela 2.4.4.1 Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu tuir Programa, tokon $
Rollover 2012 to 2013 Formasaun Vokasional/Profisio nal Formasaun Tknika Bolsa-Estudu Formasaun seluk tn Alokasaun foun (FDKU) Total 0.6 0.0 6.4 1.6 0.0 8.5 2013 Dotasoens adisionais 4.3 3.1 16.9 9.7 0.0 33.9 Orsam entu Final 2013 4.8 3.1 23.3 11.2 0.0 42.4 Orsam entu 2014 0.0 0.0 11.9 2.1 26.1 40.0 Orsam entu 2015 0.0 0.0 11.2 12.0 21.8 45.0 Orsam entu 2016 0.0 0.0 9.5 11.0 24.5 45.0 Orsam entu 2017 0.0 0.0 9.5 12.0 27.5 49.0

Hun: Diresaun Nasional Orsamentu, Ministriu Finansas, 2012

2.4.5 Parseiru- Dezenvolvimentu


Parseiru- Dezenvolvimentu sira sei fo osan tokon $203.4 hanesan doasaun ba TimorLeste iha 2013. Livru 5 explika detailu husi kompromisu hirak nee. Presiza nota katak emprstimu konsesional la inklui iha nmeru hirak nee. Figura 2.4.5.1: Kompromisu Parseiru Dezenvolvimentu, 2013 -2017, Tokon $

Page 53 of 110

250 203.4 200 $ millions 150 100 50 0 2013 Planned 2014 Planned 2015 Planned 2016 Planned 2017 Planned 139.5

32.6 3.1 0.0

Hun: Unidade Jestaun ba Parseiru- Dezenvolvimentu, Ministriu Finansas, 2012

2.4.6 Suporta Kultura Timor


Governu iha komitmentu atu fo onra no suporta kultura Timor-Leste no fo dignidade ba nia ema. Ho rasaun ida nee, orsamentu estadu 2013 inklui fundu neeb atu suporta atividade kulturais no relijioens. Despezes iha area nee inklui: Tokon $16.0 ba Primeiru Ministru nia Gabineti hodi suporta ONGs lokal no internasional, no organizasoens relijoens. Sira nee fo kontribuisaun importante ba dezenvolvimentu kultural no spiritual iha Timor-Leste. Despezas ba museums no eventus kulturais iha Ministeriu Turizmu nia orsamentu.

Page 54 of 110

2.5: Reseita
2.5.1: Vizaun Global - Projesun Reseita
Tabela 2.5.1.1 hatudu total reseita- neeb projeta ba Timor-Leste too 2017. Tendnsia gradual reseita-minarai tun sei kontinua nafatin, ho eksepsaun ba tinan 2015. Reseitadomstika neeb aumenta makaas sei kontinua maibe ninia proporsaun kiik. Tamba nee la kompensa kompletamente reseita minarai neeb tun. Nee fo hanoin ida kona ba reseita total neeb sei tun. Nunee fo importnsia atu fokus liu ba aumenta reseitadomstika ba oin. Tabela 2.5.1.1 Total Reseita, 2011 2017, Tokon $
2011 Atual Total Reseita Reseita Domstika Reseita Minarai 3,348.6 108.5 3,240.1 2012 Estimativa 2,887.5 134.1 2,753.4 2,455.4 146.3 2,309.1 2,135.0 163.1 1,971.9 2013 2014 2015 Projesaun 2,358.5 181.7 2,176.7 2,345.0 200.3 2,144.7 2,277.2 218.7 2,058.5 2016 2017

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia ho Fundu Minarai, Ministriu Finansas, 2012

2.5.2: Reseita Domstika


2.5.2.1: Vizaun Global
Tabela 2.5.2.1.1: Reseita- Domstika 2011 2017, Tokon $
2011 Atual Total Reseita-Domestika Impostu- Diretu Impostu- Indiretu Reseita- fiskal seluk Emolumentu ka Tasa no Enkargu Reseita Jogu- Sosial Faan Foos Faan produsaun Lokal Jurus Ajensia-Autonoma 108.5 27.9 50.7 0.0 11.6 0.5 1.0 0.0 0.1 16.8 2012 Estimativa 134.1 39.2 57.4 0.0 12.7 0.2 5.0 0.2 0.1 19.3 146.3 41.8 64.0 0.0 14.5 0.3 2.5 0.3 0.1 22.8 163.1 48.3 70.3 0.0 15.0 0.3 2.6 0.4 0.1 26.1 2013 2014 2015 Projesaun 181.7 55.0 78.4 0.0 15.6 0.3 2.7 0.4 0.1 29.2 200.3 61.8 86.7 0.0 16.3 0.3 2.8 0.4 0.1 31.8 218.7 68.9 95.2 0.0 16.9 0.3 2.9 0.4 0.1 33.9 2016 2017

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia, Ministriu Finansas, 2012

Page 55 of 110

Reseita domstika barak liu mai hosi impostu, emolumentu/taixa, enkargu, fonte reseita laos fiskal seluk (inklui programa subsdiu foos) no ajnsia autnoma. Tabela 2.5.2.1.1 hatudu kresimentu neeb projeta ba kategoria ida-idak neeb jeralmente iha aumenta. Previsaun Reseita domstika hatudu katak sei aumenta 9.2% iha tinan 2013 kompara ho iha 2012.

2.5.2.2: Impostu
Tabela 2.5.2.2.1 hatudu projesaun reseita tuir kategoria no tipu impostu. Hafoin aumenta makaas iha 2012 ba tokon $39.2, kresimentu nee sei modera iha 2013 ba tokon $41.8 molok sae hikas fali iha tinan sira tuir mai. Mudansa hanesan nee barak liu tamba aumentu investimentu Governu nia iha ekonomia liu husi despeza kapital. Kontratu edifsiu no konstrusaun tenki ba impostu retensaun. Maioria kresimentu iha impostu diretu mosu tamba ida nee. Maibe ho orsamentu infra -estrutura neeb tun iha 2013 haree katak impostu retensaun sei la aumenta barak iha tinan neeb, molok hetan fali kresimentu boot iha tinan hira tuir mai. Impostu rendimentu prev katak sei kontinua aumenta ho tasa moderada bainhira impostu korporativu kontinua aumenta lais, liu-liu bainhira loke tan komrsiu barak. Tabela 2.5.2.2.1: Total Reseitas Fiskais 2011 2017, Tokon $
2011 Total Impostu Impostus Diretu Impostu Rendimentu Rendimentu individual Rendimentu individual seluk Impostu Korporativu Impostu Retensaun Impostu Indiretu Impostu Servisu Impostu venda Impostu produtus Industrializadu Impostu Importasaun Reseita Impostu seluk 78.6 27.9 8.1 0.6 7.4 4.2 15.6 50.7 4.0 8.2 22.0 16.4 0.0 2012 96.6 39.2 8.4 1.0 7.3 6.5 24.3 57.4 4.5 15.4 26.4 11.1 0.0 2013 Estimativa 105.8 41.8 8.9 1.1 7.8 7.6 25.3 64.0 5.2 15.9 31.7 11.2 0.0 118.6 48.3 9.9 1.2 8.7 9.0 29.4 70.3 6.0 18.6 34.5 11.2 0.0 2014 2015 133.4 55.0 10.9 1.3 9.6 10.3 33.8 78.4 6.9 21.2 39.0 11.3 0.0 2016 148.6 61.8 12.1 1.5 10.6 11.6 38.2 86.7 8.0 23.9 43.5 11.3 0.0 2017 164.1 68.9 13.4 1.6 11.8 13.0 42.5 95.2 9.2 26.5 48.1 11.4 0.0

Atual

Projesaun

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia, Ministriu Finansas, 2012

Projesaun ba impostu diretu ba 2013 mak tokon $64.0, kontinua ho kresimentu makaas hanesan ho 2012 no tinan hirak neeb liu ona. Nee reflete faktu katak, Page 56 of 110

hanesan nasaun ila kiik ida neeb iha-dezenvolvimentu, Timor-Leste depende boot ba importasaun ba konsumu domstiku no investimentu. Impostu ba produtu industrializadu no Impostus Importasaun projeta atu sai bot liu 2/3 husi ImpostuIndiretu iha 2013, nunee mos sai parte neeb ho kresimentu boot aban bain rua. Mudansa poltika impostu, hanesan introdusaun VAT bele altera projesaun hirak nee aban bainrua.

2.5.2.3: Tasa no Enkargu


Tabela 2.5.2.3.1 hatudu projesaun rendimentu husi Tasa no Enkargu Utente neeb hein atu sae husi tokon $12.7 iha 2012 ba tokon $14.5 iha 2013. Tasa no Enkargu maka muda tun sae makaas iha sistema reseitas, ho mudansa barak ba nia kategoria tinantinan hanesan fahe deskrisaun tasa kareta ba - kategoria- oi-oin iha 2012, ka kategoriafoun hanesan multa- tanba tesi-ai illegal ou aluger ba propriedade- Governu nian. Tanba nee sesaun ida nee li-liu ni-nia komponenti sira sei muda iha tinan sira nebe mai tuir -reseita- foun ka poltika- Governu nian.

Page 57 of 110

Tabela 2.5.2.3.1: Projesaun Tasa no Enkargu 2011 2017, Tokon $


2011 Atual Total Tasa- no Enkargus Tasa rejistu Komersial Tasa postal Aluger Propriedade Tasa Bee Tasa Universidade Nasional TL Tasa Rejistu Kareta Tasa Inspesaun Kareta Inspesaun Importa Kareta Tasas Karta Kondusaun Tasa Franchising Transporte Pbliku Penalidade Transporte Taixas Transporte seluk nian ID no Pasaporte Tasa Vistu Tasa Ospital no Mdika Tasa seluktn Tasa Tribunal Dividen Lukru no Manan Multa no Lakon Indstria extrativa Tasa Rdiu no Televizaun Reseita husi dokumentu Konkursu Leilaun Tasa Embaixada Multa tesi ai ilegal Aluger propriedade Governu Tasa rejistu Investimentu 11.6 0.7 0.0 2.8 0.1 0.6 1.2 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.6 1.2 0.1 0.0 0.1 2.5 0.0 0.1 0.0 0.0 0.1 0.0 0.1 0.0 0.0 2012 Estimativa 12.7 1.4 0.0 2.9 0.0 0.7 0.7 0.3 0.0 0.1 0.1 0.1 0.0 0.6 1.0 0.3 0.0 0.0 3.6 0.0 0.1 0.0 0.0 0.3 0.0 0.1 0.1 0.0 14.5 2.2 0.0 2.9 0.0 0.7 0.7 0.3 0.0 0.1 0.1 0.1 0.0 0.6 1.0 0.3 0.0 0.0 4.3 0.0 0.0 0.0 0.0 0.4 0.0 0.2 0.1 0.0 15.0 2.3 0.0 3.1 0.0 0.7 0.7 0.3 0.0 0.2 0.1 0.1 0.0 0.7 1.0 0.3 0.0 0.0 4.5 0.0 0.0 0.0 0.0 0.5 0.0 0.2 0.1 0.0 2013 2014 2015 Projesaun 15.6 2.4 0.0 3.2 0.0 0.8 0.7 0.3 0.0 0.2 0.1 0.1 0.0 0.7 1.1 0.3 0.0 0.0 4.6 0.0 0.0 0.0 0.0 0.5 0.0 0.2 0.1 0.0 0.2 16.3 2.5 0.0 3.3 0.0 0.8 0.8 0.3 0.0 0.2 0.1 0.1 0.0 0.7 1.1 0.3 0.0 0.0 4.8 0.0 0.0 0.0 0.0 0.5 0.0 0.2 0.1 0.0 0.2 16.9 2.6 0.0 3.4 0.0 0.8 0.8 0.3 0.0 0.2 0.1 0.1 0.0 0.7 1.1 0.3 0.0 0.0 5.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.5 0.0 0.2 0.1 0.0 0.2 2016 2017

1.4 0.3 0.2 0.2 Reseita Laos-fiskal seluk Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia, Ministriu Finansas, 2012

Page 58 of 110

2.5.2.4: Hun Reseita- Seluk


Hun reseita boot seluk ida mak Reseita- husi Jogu-Sosial, Faan Foos, Faan Produsaun Lokal no Tasa Juru nia. Faan Foos mak durante nee boot no varivel liu hotu, ho projesaun ba futuru difsil tamba evolusaun poltika Governu nia, inserteza importasaun, total atu faan ho nvel subsdu (la hanesan ho neeb uza iha programa eskolar) no folin foos internasional aban bainrua. Projesaun iha nee bazeia ba previzaun Ministriu Komrsiu no Indstria nia ba tinan 2013 no folin foos uluk, ho previzaun aumentu gradual tinan hirak mai, maibe mudansa foun poltika folin foos ka fluktuasaun presu foos no aihn sira seluk bele muda projesaun nee hotu. Hun reseita seluk fo impaktu kiik liu ba total reseitas, ho Juru no reseita husi Jogu Sosial tuir projesaun sei kiik nafatin maski estvel iha tinan hirak oin mai. Maibe faan produtu lokal sei aumenta tinan hirak mai maibe dala ida tan depende ba fator neeb ita la hatene hanesan folin aihan iha merkadu internasional.

2.5.2.5: Ajnsia Autnoma


Tabela 2.5.2.5.1: Ajnsia Autnomia 2011 2017, Tokon $
2011 Atual Total Ajnsia Autnomia Jestaun Ekipamentu Aviasaun Portu EDTL SAMES 16.8 0.1 1.3 2.5 12.4 0.5 2012 Estimativa 19.3 0.1 1.3 2.7 14.9 0.2 22.8 0.0 1.4 3.3 17.9 0.3 26.1 0.3 1.5 3.4 20.9 0.1 2013 2014 2015 Projesaun 29.2 0.3 1.5 3.5 23.7 0.1 31.8 0.3 1.6 3.7 26.2 0.1 33.9 0.3 1.6 3.8 28.0 0.1 2016 2017

Hun: Diresaun Nasional Poltika Ekonomia, Ministriu Finansas, 2012

Reseita husi Ajnsia Autnomia sira (Jestaun Ekipamentu, Aviasaun, Portu, EDTL no SAMES) hatudu iha Tabela 2.5.2.5.1 no nia kresimentu sei kontinua estvel iha tinan hirak oin mai. Mudansa radikal ba infra-estrutura bele muda lalaok reseita hanesan mosu iha kazu reseita EDTL neeb aumenta signifikante wainhira Sentru Produsaun Eletrisidade Hera loke iha 2011. To agora EDTL mak kontribuinte signifikante ba kategoria ida nee, no hein katak nia reseita bele aumenta husi tokon $14.9 iha 2012, ba tokon $17.9 iha 2013. Aumentu ida nee tamba iha nesesidade ba eletrisidade husi konsumidor domstiku ho negosiante sira, esforsu atu fo asesu eletrisidade ba iha nasaun tomak no hadia mekanismu selu eletrisidade. Page 59 of 110

Projesaun ba kresimentu iha reseita aviasaun sei konsistenti nafatin, sei too tokon $1.4 iha 2013 maibe numeru sira nee bele muda depende ba dezenvolvimentu infraestrutura ka aumenta iha dezenvolvimentu turismu aban bainrua. Projesaun ba reseita husi portu atu atinji tokon $3.3 iha 2013 neeb kontinua kresimentu neeb estvel tamba dependnsia ba importasaun no projetus kontrusaun boot.

2.5.3: Reseitas no Fundu Minarai


Reseita Minarai mak too oras nee finansia makaas Orsamentu Estadu. Fundu Minarai sei kontribui ba jestaun neeb prudente husi rekursu minarai atu benefsia jerasaun ohin no aban-bainrua.

2.5.3.1 Reseita Minarai


Tabela 2.5.3.1.1 Reseitas Estimadas Petrleu 2011 -2017, Tokon $
2011 Atual* Total Reseita Minarai Jurus Fundu Minarai neeb simu Total Reseita Minarai eksklui Jurus BU*** FTP/ nia Royalties/direitus Lukru Petrolferu BU Impostu Rendimentu BU Impostu husi Lukru Adisional BU nia Impostu ba Valor Akrexentadu BU nia Impostu Vensimentu BU nia Pagamentus ba Pipeline BU nia Pagamentu seluk BU nia Impostu Retensaun BU Kitan 3,461.4 221.2 3,240.1 202.6 1,692.6 574.5 569.4 15.6 14.9 8.0 100.2 17.5 44.9 2012 Estimativa ** 2,961.3 207.8 2,753.4 170.5 1,388.3 410.3 450.8 13.1 10.0 8.2 50.8 0.0 251.5 Orsame ntu 2013 2,797.9 488.8 2,309.1 154.4 1,137.8 395.6 395.6 13.4 8.5 8.2 31.7 0.0 164.0 Projesaun 2014 2,614.6 642.7 1,971.9 147.5 969.6 418.9 326.6 12.9 8.7 8.2 9.6 0.0 70.0 Projesaun 2015 2,891.6 714.8 2,176.7 153.9 1,138.2 405.9 440.3 9.4 8.8 8.2 0.0 0.0 12.0 Projesaun 2016 2,947.8 803.1 2,144.7 147.4 1,166.3 374.6 423.9 9.9 9.0 8.2 0.0 0.0 5.4 Projesaun 2017 2,960.1 901.6 2,058.5 141.3 1,112.9 366.9 409.9 10.2 9.2 8.2 0.0 0.0 0.0

* Fluxu Kaixa/Osan real ba 2011 ** estiamsaun halo too Jul 2012. 2012 ba oin withholding tax husi BU inklui iha value added . *** BU: Bayu Undan Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

Page 60 of 110

Fator sira neeb determina reseita minarai mak folin, produsaun, no kustu. Kompara ho Orsamentu Estadu 2012, folin minarai iha materia ida nee tetu ba aas durante perodu previzaun, no iha deit mudansa kiik ba produsaun no kustu. Reseita minarai husi Bayu Undan no Kitan sae makaas iha 2011 no prev katak sei tun ba tokon $2,309.1 iha 2013 (eksklui jurus), molok atu estabiliza temporaria too 2017, hanesan iha Tabela sira 2.5.3.1.1 no 2.5.3.1.2. Figura 2.5.3.1.1 Mudansa Istriku no Projesaun ba futuru iha Folin Minarai WTI ($ baril ida)
250 AEO 2012 Forecast High Case WTI US$ per barrel (in 2012 $) 200 AEO 2012 Forecast Reference Case WTI Historical Prices to ESI 2013 Prices to ESI 2012 50 AEO 2012 Forecast Low Case 0 2035

150

100

0 1999

2002

2005

2008

2011

2014

2017

2020

2023

2026

2029

2032

Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

FolinFolin Petrleu Previzaun kona-ba Reseita Minarai bazeia ba folin mdiu minarai (West Texas Intermediate - WTI) iha 2012 neeb ho valor $91 baril ida, kompara ho $74 baril ida iha Orsamentu 2012.15 Folin mediu minarai prev katak sei too $87 no $91 pur bariil iha 2013 no 2014, aas liu folin ida neeb ita hein ona atu hetan. Mdi a folin minarai durante tempu moris/produsaun Bayu-Undan nian (no Kitan) prev ona katak besik 14% aas liu iha Orsamentu 2012. Previzaun kona-ba folin minarai sei prudente nafatin tamba

15

Folin produtu lkidu sira Bayu-Undan no Kitan (kondensadu no LPG) nia estimasaun bazeia ba relasaun istriku ho refernsia WTI nian. Folin Gas Natural Likefeitu (GNL) prev katak sei uza formula prezu provizriu neeb negosia entre vendedor no komprador sira. Frmula folin renegosia fali tinan tolu dala ida.

Page 61 of 110

lei ezije, kiik liu folin EIA16 no WTI17, no kiik liu tan EIA nia kazu aas, hanesan iha Figura 2.5.3.1.1. Produsaun Minarai Previzaun kona-ba produsaun lkidus (kondensadu no LPG) ba Bayu-Undan hanesan ho ida neeb iha orsamentu 2012. Produsaun total minarai husi Bayu -Undan (inklui mos LNG) sae makaas iha 2011 no tuir estimasaun atu tun molok remata iha tinan 2024, hanesan hatudu iha Tabela 2.5.3.1.2. Total produsaun baril tokon 62 ekivalente minarai iha 2011, inklui baril tokon 3 ekivalente minarai husi Kitan. Hafoin aumentu temporriu produsaun iha Kitan, projesaun total produsaun atu too baril tokon 65 ekivalente minarai iha 2012 molok hahu tun gradualmente. Planu Dezenvolvimentu iha kampu Kitan nia aprova ona iha 2010 no produsaun hah iha Q4/T4 tinan 2011. Total produsaun modesta kompara ho kampu Bayu-Undan. Kazu produsaun Kitan kiik (low) no baze (base) maka baril tokon 26.8 no tokon 35.5 minarai durante tempu projetu tomak. Reseita total Kitan tuir skenariu kiik hamutuk tokon $550.0 ka besik 5.0% husi Bayu Undan nia produsaun. Kustu Estimasaun kustu ba Projetu Bayu-Undan aas liu uitoan kompara ho estimasaun iha Orsamentu 2012, no aas liu signifikante kompara ho Orsamentu 2011. Hanesan diskuti ona iha orsamentu tinan liub, mudansa iha projesaun kustu iha Orsamentu 2011 no 2012 mai husi apresiasaun AUS$, neeb aumenta kustu, no fuhuk (corrosion) ho problema operasional balu neeb presiza hadia iha tinan hirak mai.

16 17

Administrasaun Informasaun Enerjia nian, www.eia.gov Futuru WTI nian reflete ekspetativas husi parte sira (vendedor no komprador) iha merkadu minarai tuir folin minarai no kuantidade atu haruka.

Page 62 of 110

Tabela 2.5.3.1.2 Klkulus Rendimentu Sustentvel Supoziaun (assumption) Folin, Produsaun no Reseita Minarai, 2002 -2025
Stor Minarai Timor-Leste Folin Mdiu Minarai WTI, $/Bar-il Total Total husi 1 Janeiru 2013 to 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024 0.0 0.0 0.0 0.0 41.5 56.6 66.1 72.3 99.7 62.0 79.5 94.9 90.8 86.6 91.1 95.6 98.8 102.3 105.0 107.8 110.9 114.0 117.4 120.5 123.8 Produsaun , baril tokon minarai ekivalente 932.8 462.5 0.0 0.0 16.9 29.0 57.1 57.7 64.2 61.8 57.3 61.7 64.7 60.4 53.0 52.5 48.7 45.2 38.2 39.5 36.7 35.3 26.5 20.8 5.9 Reseita Total Minarai tuir Diskontu, Tokon $ 15,451.5 15,451.5 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 0.0 2,260.4 1,840.0 1,931.8 1,807.0 1,643.3 1,261.1 1,263.0 1,140.5 1,019.5 661.6 507.7 84.3 31.5 Reseita Minarai Total La Halo Diskontu, Tokon $ 33,997.8 19,557.4 0.0 10.2 166.1 318.7 620.6 1,307.4 2,287.1 1,640.6 2,085.3 3,251.0 2,753.4 2,309.1 1,971.9 2,176.7 2,144.7 2,058.5 1,668.4 1,764.7 1,683.7 1,590.0 1,090.1 883.6 154.9 61.1

2025 126.7 0.0 Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

Page 63 of 110

2.5.3.2 Rikusoin Minarai no Klkulu RSE


Tuir Lei Fundu Minarai, Rendimentu Sustentvel Estimadu (RSE) mak osan msimu neeb bele foti husi Fundu Minarai iha tinan fiskal ida. Nunee husik hela rekursu naton iha Fundu Minarai ba tinan sira tuir mai atu foti nafatin ho valor real neeb hanesan. RSE mai hosi 3.0% rikusoin minarai (petroleum wealth) nia. Maib governu bele foti osan boot liu RSE ho justifikasaun atu ba interese tempu naruk Timor-Leste nian no Parlamentu Nasional tenki aprova. Tabela 2.5.3.2.1: Supozisoens/Iptezes Xave kona -ba ESI/RSE Rekoinesimentu Asset Rezerva Minarai no Previzaun Produsaun Previzaun Folin Minarai Previzaun reseita minarai inklui los deit projetu ho planu dezenvolvimentu neeb aprova ona. Nee inklui Bayu-Undan ho Kitan. Estimativa produsaun, operador sira mak fornese. Uza produsaun kazu baixu konsistente ho probabilidade 90.0%, katak atual bele liu previzaun. RSE ba Orsamentu 2013 prepara ho mdia kazu baixu (low case) ho kazu referensia hosi Ajnsia Informasaun Enerjia (AIE) ba leu kaman midar bokar (WTI18). Bayu Undan produz kondensadu, Gas no Minarai Likidu (GML) no Gas Natural Likidu (GNL) bainhira Kitan iha planu atu produz deit kondensadu. Supozisaun previzaun nia ba produtu ida-idak hola husi diferensa istriku neeb hare hosi WTI. Previzaun Folin Gas Natural Likidu (LNG/GNL) nian uza frmula presu provizriu neeb negosia entre fasilidade LNG Darwin (DLNG) ho komprador LNG/GNL Japaun. Frmula folin renegosia tinan tolu dala ida. Estimativa sentral kapital futuru no kustu operasiona operadores projetu sira mak fornese. Tuir Skenariu 1 Lei Fundu Minarai, tasa juru neeb uza hodi diskonta reseita minarai aban bainrua mak tasa retornu esperadu (expected) portofoliu asset finansial neeb rai iha Fundu. Matadalan Investimentu Fundu foin daudaun nee muda ba 60.0% bond no 40.0% equity.

Folin ba produtu minarai espesfiku

Kustu Produsaun

Tasa Diskontu

Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

18

EIA Low Sulphur Light Oil neeb hatudu iha dokumentasaun EIA hanesan ho WTI.

Page 64 of 110

Rikusoin minarai neeb kompostu husi saldu Fundu nian no Valor Prezente Neto (NPV) reseita minarai aban bainrua, iha estimasaun ho valor hamutuk tokon $26,231.7 iha 1 Janeiru 2013. Nunee RSE hetan osan hamutuk tokon $787.0 ba 2013. Ida nee aumentu besik tokon $142.8 kompara ho RSE 2013 tuir estimativa iha orsamentu tinan uluk nian. Supozisaun xave hodi halo klkulus hirak nee hotu alista iha Tabela 2.5.3.2.1. Tabela 2.5.3.2.2 Rikusoin Minarai no Rendimentu Sustentvel Estimadu (RSE), tokon $
2012 Orsamentu Saldu Loke Fundu Minarai NPV Reseita Aban Bainrua Rikusoin Minarai Total (PW) Rendimentu Sustentvel Estimadu (PWx3%) 8,678.9 13,496.1 22,175.0 665.3 10,776.7 15,455.0 26,231.7 787.0 12,787.6 13,809.8 26,597.4 797.9 2013 2014 2015 Projesoens 13,687.0 12,473.9 26,160.9 784.8 14,835.5 10,893.1 25,728.5 771.9 16,092.9 9,282.0 25,375.0 761.2 2016 2017

Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

Tabela 2.5.3.2.2.2 hatudu estimasaun Rikusoin Minarai no RSE husi 2012 ba oin, asume katak foti osan liu husi RSE hanesan ho dadus neeb hatudu iha tabela 2.5.3.3.2.. Figura 2.5.3.2.1 Reseita Minarai Timor -Leste no RSE, 2002-2025, tokon $.
3,500 3,000 2,500 2,000 $ millions 1,500 1,000 500 0

2013

2002

2003

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

2012

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

2021

2022

2023

Petroleum Revenue (excluding Interest) Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

ESI

Figura 2.5.3.2.1 hatudu razaun prinsipal uza RSE hanesan instrumentu poltika fiskal, i.e atu modera despeza husi rendimentu minarai neeb aas temporariamente. Lalaok esplorasaun rekursus la renovvel bai-bain nia forma hanesan sinu ho mudansa

Page 65 of 110

2024

signifikante iha kurtu prazu. RSE nee atu proteje volatilidade ida nee no salvaguarda dezenvolvimentu sustentvel iha finansas pblikas. Mudansas RSE husi 2012 too 2013 Figura 2.5.3.2.2 hatudu mudansa xave kiik sira iha RSE 2013 nian dezde Orsamentu 2012. Fator prinsipal mak determina mudansa sira nee inklui folin minarai, folin la hanesan, produsaun minarai no kustu. Dadu atual 2011 RSE ba 2013 sura ho dezenvolvimentu atual 2011, neeb hasae RSE 2013 ba tokon $28.0. Mudansa nee barak liu tanba folin minarai neeb aas liu duke previzaun. Foti osan atual 2012 husi Fundu Minarai RSE 2013 nian tuir estimativa iha Orsamentu 2012 bazeia asumsi katak Governu so foti RSE husi Fundu Minarai iha 2012. Iha 2012, Parlamentu aprova atu foti tokon $1,495.0 husi Fundu, neeb tokon $829.7 liu RSE. Foti osan barak liu iha 2012 hamenus RSE 2013 nia tokon $24.5. Produsaun Lkidu Diferensia previzaun produsaun iha materia ida nee ho Orsamentu 2012 kiik neeb hamosu aumentu tokon $11.2 iha RSE 2013. Folin Petrleu RSE ba 2013 asume katak folin mdia minarai nia maka $91 baril ida iha 2012, tuir dezenvolvimentu atual baluk dahuluk tinan nee nia no previzaun EIA nia ba oin.19 Orsamentu 2012 asumsi folin minarai $74 baril ida ba 2012. Nunee mos, previzaun folin minarai EIA nia ba tempu tomak Bayu-Undan no Kitan nia moris 14% aas liu projesaun tinan uluk. Mudansas hirak nee aumenta RSE 2013 nian ba tokon $98.4. Diferensa folin lkidu (kondensadu no LPG) Hanesan iha tinan sira uluk, projesaun folin produtu kondensadu Bayu-Undan bazeia ba relasaun ho folin refernsia WTI nia. Dezenvolvimentu iha relasaun ida nee implika folin produtu Bayu-Undan aas liu kompara previzaun sira uluk. Relasaun entre WTI ho LPG muda uitoan deit. Diferensia folin aumenta RSE 2013 nian ba tokon $51.8. Haree pargrafu iha kraik kona-ba revizaun meodolojia hodi halo diskusaun kona-ba diferensia folin.
19

Projesaun ida nee relata husi EIA nomos bele hetan iha http://www.eia.doe.gov/oiaf/aeo/index.html.

Annual Energy Outlook 2012:

Page 66 of 110

Kustu Previzaun kustu produsaun husi operador rua (COP no ENI) aas liu uitoan kustu iha materia ida nee duke iha Orsamentu 2012. Tanba nee, previzaun ida nee hamenus RSE 2013 hamutuk tokon $13.3. Tasa Diskontu Tuir Lei Timor-Leste nian, tasa diskontu neeb uza hodi kalkula NPV reseita minarai aban bainrua tenki hanesan ho tasa retornu esperadu (expected rate of return) portofoliu Fundu Minarai nia. Retornu nominal portofoliu longu prazu esperadu (nominal long term rate of return) aumenta husi 3.7% ba 5.7% tamba alokasaun baot ba equity. Tuir definisaun, aumentu tasa diskontu NPV hamenus valor NPV. Aumentu tasa diskontu NPV hamenus RSE 2013 nia hamutuk tokon $35.6. Tasa seluk Tasa seluk inklui tasa salariu, kobransa tasa husi sub-kontrator eksplorasaun kee. Tasa hirak nee prev ba Orsamentu 2013 bazeia ba anliza kobransas resentes sura kompromisus servisu esplorasaun nia tuir konseilu Autoridade Nasional Petrleu (ANP). Mudansa iha previzaun kona-ba tasa sira seluk aumenta RSE 2013 hamutuk tokon $1.4 . Figura 2.5.3.2.2 Mudansa RSE 2013 (husi Orsamentu 2012 ba Orsamentu 2013), tokon $
1,000 900 800 700 $ millions 600 500 400 300 200 100 0
2012 ESI Old 2013 ESI 2011 2012 Production WTI Price Costs Discount RateOther Actual Budgeted Differentials Taxes Data Withdrawals 2013 ESI

98.4 665.3 669.5 28.0 11.2

51.8 -13.3 1.4 -35.6

787.0

-24.5

Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

Page 67 of 110

Anliza Sensibilidade Governu nia objetivu mak atu prepara RSE neeb prudente, tuir Lei Fundu Minarai ezije. Maski klkulus bazeia ba informasaun neeb diak ho konseilu husi peritu sira, maib kada input pur-inerensia iha inserteza boot. Figura 2.5.3.2.3 hatudu oins RSE 2013 muda bainhira asumsi xave ida-idak muda. Anliza kona-ba sensibilidade hah ho RSE 2013 ho tokon $787.0 no hatudu liu husi RSE hira los mak muda, bainhira uza ipteze keta-ketak ba varivel xave ida-idak. Anlizes hatudu katak folin minarai mak too agora iha impaktu boot liu hotu fator sira seluk ba RSE. Figura 2.5.3.2.3 Anliza Sensibilidade Rendimentu Sustentvel Estimadu, tokon $
From: Low Case WTI To: Base Case WTI From: WTI - US$ 10 To: WTI + US$ 10 From: LNG Coefficient 0.14 To: LNG Coefficient 0.15 From: Costs Up 15% To: Costs Down 15% From: 2013 ESI From: 2013 ESI

203.8 60.5 11.8 18.6 0.0 0.0

206.5 60.9 11.9 19.1 30.9 18.2

500

600

700

800

900

1,000

1,100

$ millions Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

Revizaun Metodolojia Kalendriu 1 Lei Fundu Minarai ezije atu halo estimasaun RSE uza asumsi sira neeb reflete prtika internasional sira neeb diak no bazeia ba padraun internasional rekoinesidu. Ministriu Finansas halao ona revizaun abranjente kona -ba metodolojia ba RSE neeb prepara ona ba Orsamentu 2011 ho asistnsia tknika husi FMI. La iha mudansa materia iha metodolojia neeb implementa ona. Ajustamentus kiik inklui:

Page 68 of 110

Metodolojia previzaun kona-ba Produsaun ba Gas Natural Likefeitu (GNL) muda hikas fali ba metodolojia ida uluk nian. Previzaun kona-ba LNG/GNL kazu baixu ConocoPhillips (COP) nian bai-bain reflete kazu baze ba kuaze projetu tempu ezistnsia tomak. Maski nunee, iha 2011, previzaun kona-ba GNL kazu baixu COP nian limita ba Kuantidade Kontratu Anual (ACQ/KKA) ho kompradores sira. COP konfirma ona katak sira sei buka nafatin atu produz kuantidade mxima posvel GNL, neeb iha risku limitadu kapasidade produsaun husi sentral GNL neeb menus kompara ho ida neeb reflete iha baze/kazu P50 no katak iha sufisiente atu produz volume kazu baze too pelu -menus 2022. Ministriu Finansas depois haree fali iha 2011 katak previzaun GNL neeb prudente mak ida neeb konsistente ho kazu P50, mas ho korte iha 2022 konsistente ho previzoens kona-ba lkidus kazu baixu nian. Iha 2012, previzaun GNL COP nian dala ida tan halo tuir metodolojia neeb utiliza iha tinan sira molok 2011. Metodolojia RSE depois muda halo diak, utiliza produsaun kazu baixu hanesan previzaun neeb prudente. Prinspius Deskontu. Tuir Kalendriu 1 husi Lei kona-ba Fundu Petrolferu, taixa jurus neeb uza hodi deskonta futuras reseitas petrolferas, mak ta sa retornu esperadu konaba portofoliu/karteira ativus finanseirus neeb rai hela iha Fundu. Iha tinan sira liu ba, retornu esperadu halo sai hanesan ho mdia rolling/rolamentu tinan 10 nian husi produsaun/rendimentu nominal iha obrigasoens EU (estadus Unidus) nian ho vrias maturidades. Aleinde estratjia investimentu foun Fundu Petrolferu ho porsaun ativus kresimentu neeb boot liu, mak retornu real portofoliu/karteira longu prazu nian hein katak sei too 3.6% kada tinan. Retornu nominal sei too ho dalan utiliza previzaun kona ba inflasaun ofisial US nian husi Gabinete Orsamentu Kongresional Estadus Unidus nian (CBO, dezdeke ativus denomina ho US$).20 Enkuantu previzoens kona-ba inflasaun varia uitoan husi tinan ba tinan, tasa deskontu mdia kuaze 5.7% ba perodu previzaun. Iha Orsamentu 2012, tasa jurus hodi deskonta futuras reseita mak 3.7%. Atualiza ona metodolojia kona-ba previzaun ba Folin kondensadu Timor-Leste nian. Iha tinan rua nia laran, relasaun entre folin kondensadu nian ho folin WTI nian muda materialmente, hanesan bele haree iha

Figura 2.5.3.2.4.
20

Panorama Orsamental no ekonmiku: Tinan Fiskais 2011 too 2021, http://www.cbo.gov/publication/21999. Nominal ROI equals (1 + real RoI) times (1 + inflation rate).

Page 69 of 110

Figura 2.5.3.2.4 Presu kondensadu BU vs. Folin Minarai Mundial 140 120 100 $ per barrel 80 60 40 20
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012
WTI JCC Brent BU Condensate

Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

Grfiku hatudu presu kondensadu Bayu-Undan nian ho presu WTI nian ba refernsias internasionais importantes rua, Brent (mak Petrleu Mar Norte nian) no JCC, Japanese Crude Cocktail, neeb hanesan presu mdiu petroleum brutu/kru neeb Japaun importa. Too 2010, presu kondensadu Bayu-Undan (BU) nian akompaa konsistentemente ho presu neeb menus liu uitoan presu WTI nian. Dezde 2010 presu kondensadu BU aas liu presu WTI, no ko-dezenvolvimentu sai fraku liu. Verdade katak kondensadu BU nian lao tuir Brent no JCC nia pasus/ain-fatin,razoavelmente, maib la disponibiliza previzoens kona-ba kazu baixu/refernsia/altu nian ba refernsias ka parmetrus hirak nee. Entaun metodolojia RSE nian sei kontinua bazeia ba WTI, ho fatores ajustamentu atualizadus neeb konsidera relasaun neeb foun. Iha avaliasaun ida nee presupone katak relasaun entre WTI ho kondensadu BU nian sei normaliza ba t empu tomak. Partikularmente, diferensial neeb hah ho kondensadu BU nian neeb exede ka aas liu WTI nian ho 4.9% iha 2012 no tun fali ba 3.5% iha 2020.

Page 70 of 110

2.5.3.3 Jere Fundu Minarai


Modelu Fundu Minarai Lei kona-ba Fundu Minarai elabora hodi kontribui ba jestaun neeb prudente ba rekursus petrolferus Timor-Leste nian ho benefisia jerasoens agora no aban-bainrua nian. Fundu Minarai hanesan instrumentu ida neeb kontribui ba poltika fiskal neeb saudvel, hodi konsidera no tetu didiak interese sidadaun Timor-Leste nian ba futuru. Fundu Minarai tulun politika nain sira atu bele hetan informasaun sufisiente no diak hodi foti desizoens neeb diak iha situasoens neeb rendimentus petrolferus hasoru temporariamente flutuasoens. Desizaun kona-ba atu gasta hira no rai osan hira (ezemplu gasta aban bai rua) nee halo halo iha orsamentu Estadu hodi tetu prioridades tomak. Mekanizmu Fundu Minarai nian implika katak reseitas petrolferas transfere tomak ba Fundu no investe iha estranjeiru iha ativus finanseirus. Poltika kona-ba investimentu husi Fundu nee ho intensaun atu maksimiza retornu ajustadu ho risku. Unika osan neeb sai husi Fundu mak ida neeb transfere ba Orsamentu Geral Estadu nian, konforme aprovasaun husi Parlamentu Nasional. Montante neeb bele transfere ba orsamentu halao tuir Rendimentu Sustentvel estimadu ka (RSE), neeb 3.0% husi rikeza petrolfera. Asume katak investimentu husi Fundu no mos rezerva iha tasi okos hetan retornu real 3.0%; RSE mak hanesan nvel despeza neeb be le mantein poder dekompra rikeza petrolfera nian. Governa Fundu Minarai Bazeia ba Prinspius Santiago21, modelu governasaun Fundu Petrolferu mak ida neeb ho nvel transparnsia no divulgasaun informasaun aas nian. Nee tulun kria apoiu pbliku kona-ba jestaun neeb prudente relasiona ho reseitas petrolferas no reduz risku husi governasaun neeb la diak. Transparnsia asegura katak informasaun bele utiliza hodi sukat dezempeu autoridades sira-nian nomos prevene hasoru kualker posibilidade abuzu poderes. Elementu fundamental ida husi estrutura governasaun Fundu nian mak la iha ema ka instituisaun ida mak responsvel atu halo no implementa desizoens tamba parte ida-ida tenki formalmente responsvel ba seluk kona-ba sira-nia papel no iha prosesu foti-desizoens. Transparensia ida nee enkonraza atu iha konsesu no akuntabilidade, signifika katak kualker autoridade neeb jere osan publiku tenki resposanbiliza sira nia hahalok.
21

Grupu Servisu Internasional nian Sovereign Wealth Funds: Generally Accepted Principles and Practices, ka koesidu ho naran the Santiago Principles. Prinsipiu hirak nee identifika enkuadramentu ba prinsipius no pratikas jerais neeb reflekta jestaun no akuntabilidade nomos pratika investimentu ba Sovereign Wealth Funds (SWFs) prudente no diak.

Page 71 of 110

Hanesan Ezekutivu, Governu liu husi Ministriu Finansas mak responsvel ba jestaun Fundu Petrolferu ein-jeral, hodi Povu Timor-Leste tomak nia naran. Lei kona-ba Fundu Petrolferu ezije atu Governu tenki responsabiliza ba Parlamentu liu husi rekizitus reportajen ka relatrius oi-oin. Jestaun operasional Banku Sentral mak halao, hodi investe kapital Fundu nian tuir diretrizes neeb Ministriu Finansas estabelese no mandatus neeb Konsellu Konsultivu Investimentu (KKI) dezenvolve. Ministriu Finansas iha dever atu husu konsellus/pareseres husi IAB/KKI molok foti desizoens kona-ba kualker asuntu relasiona ho estratjia dezenvolvimentu ka jestaun ba Fundu Petrolferu. Politika Investimentu Fundu Minarai Poltika kona-ba Investimentu Fundu Minarai bazeia ba alokasaun asset/ativus no limites riskus tuir buta neebe define iha Lei kona-ba Fundu Petrolferu neeb emenda ona iha Agostu 2011. Poltika foun kona -ba investimentu deklara katak labele liu 50% osan Fundu nian neeb investe iha asoens, no la liu 5% neeb bele investe iha instrumentus alternativus hanesan real estate ka imveis, asoens privadas no hedge funds. Poltika kona-ba investimentu foku liu ba prinspiu diversifikasaun. Diversifikasaun hanesan prosesu atu tau portofoliu ka karteira investimentu ida ba klases assets/ativus diferentes lubun ida (pur ezemplu obrigasoens no asoens) ho assets/ativus finanseirus individuais duke konsentra singularmente ka mesak los deit iha kualker ida. Diversifikasaun hanesan estratejia diak ida hodi evita risku sira. Xave ba prosesu diversifikasaun maka klases assets diferentes ho fatores risku portofoliu sira-seluk normalmente sei la movimenta/mobiliza dala ida deit. Kombina assets ho retornus neeb ladn korelasiona perfeitamente bele reduz riskus no volatilidade. Governu rekoese katak atu hetan retornus finanseirus envolve riskus hanesan volatilidade longu prazu nian. Atu bele sai investidor longu prazu nian, volatilidade kurtu prazu neeb makaas liu ladn iha signifikadu ekonmiku. Emendas ba Fundu Petrolferu fo espasu ba portofoliu Fundu nian atu bele hetan retornu real 3% ba tempu tomak (maski retornu nee bele la garantidu), neeb bele posibilita sustentabilidade iha despezas pblikas. Primeiru pasu atu implementa poltika kona-ba investimentu mak tenke simu konsellus ka pareseres husi Konsellu Konsultivu Investimentu nian (KKI), hafoin Ministra Finansas fo instrusaun ba Banku Sentral atu progresivamente ka neineik investe too 20% husi Fundu Petrolferu iha asoens globais iha fulan Juu 2012. Iha fulan Setembru, 5% husi Fundu Schroders mak jere no 18% ba State Street Global Advisors. Restantes 77% husi Fundu investe nafatin iha Tezourarias EU nian, neeb 20% BIS mak jere no 57% jere

Page 72 of 110

internalmente husi BSTL. Tabela 2.5.3.3.1 hatudu portofoliu Fundu Petrolferu nian ho estrutura jestaun ba fulan Setembru 2012.

Tabela 2.5.3.3.1 Protofoliu Fundu Minarai ho Estrutura Jestor sira


Valores merkadu, $ tiokon 11.1 8.5 1.8 4.5 2.2 2.5 0.6 2.0 Returnus dezde insiu 4.1% 3.9% 0.4% 1.6% 4.2% 7.7% 7.9% 9.8%

Nmeru

Jestores no Mandatus ba fulan Setembru 2012

Pezut

Total Portofoliu Fundu Petrolferu nian Portofoliu Jurus Fiksus Internasionais (Obrigasoens) 1 Banku Sentral Timor-Leste BSTL (Tinan 1-3 Titulu ka Obrigasoens Tezouru EU nian) (Tinan 3-5 Titulu ka Obrigasoens Tezouru EU nian) Banku Likidasaun Internasional BLI (tinan 5-10 ttulus Tezouru EU nian) Portofoliu Ekuidade ka Asaun Internasional 3 Schroders Investment Management Schroders (MSCI world)

100.0% 77.0% 16.0% 41.0% 20.0% 23.0% 5.0% 18.0%

State Street Global Advisors SsgA (MSCI world)

Hun: BCTL - Petroleum Fund Q3 2012 Report

Segundu pasu, tenki simu tan fali pareser husi KKI, foin mak Ministra Finansas fo instrusaun ba Banku Sentral atu kontinua investe progresivamente too 40% iha asoens globais ba tinan rua oin mai, hah husi fulan Jul 2012. Oras nee, portofoliu rendimentu fiksu husi Fundu Petrolferu sei investe los deit iha Tezouru EU nian, enkuantu portofoliu asaun/ekuidade investe ba mais-de 1,000 kompaias iha pazes dezenvolvidus 23. Ekspozisaun ba kada kompaia tenki menus husi 3%. Projesaun Dezenvolvimentu Fundu Minarai Saldu Fundu nian mak tokon $11,054.4 too fulan Setembru 2012. Aumentu tokon $1,774.1 husi insiu du-anu. Saldu Fundu nian hein katak sae ba tokon $10,776.1 too final tinan 2012 depois reduz ho levantamentu estimadu ho valor tokon $1,494.9 iha 2012 neeb Parlamentu aprova ona.

Page 73 of 110

Previzaun atual, hanesan bele haree iha Tabela 2.5.3.3.2, hatudu valor total Fundu nian mak tokon $12,787.6 too final 2013 no tokon $17,343.9 too final 2017.

Tabela 2.5.3.3.2. Estimasaun Poupansa Fundu Minarai 2011-2017, tokon $


2011 Atual Saldu Loke Fundu Minarai Reseita Minarai(la inklui Jurus Fundu Minarai) Jurus Fundu Minarai, Lkidu* Total Osan Neeb Foti Saldu FM Taka 6,904.0 3,240.1 221.2 1,055.0 9,310.3 2012 Estimativa 9,310.3 2,753.4 207.8 1,494.9 10,776.7 Orsamentu 2013 10,776.7 2,309.1 488.8 787.0 12,787.6 2014 Projesaun 12,787.6 1,971.9 642.7 1,715.2 13,687.0 2015 Projesaun 13,687.0 2,176.7 714.8 1,743.1 14,835.5 2016 Projesaun 14,835.5 2,144.7 803.1 1,690.3 16,092.9 2017 Projesaun 16,092.9 2,058.5 901.6 1,709.2 17,343.9

Hun: Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru, Ministriu Finansas, 2012

Page 74 of 110

2.6: Finansiamentu
2.6.1 Definisaun kona-ba Finansiamentu
Tabela 2.6.1.1 hatudu kona-ba finansiamentu husi Orsamentu Estadu 2013 nian. Itens finansiamentu nian neeb hatudu iha kraik hanesan ho dfise naun-petrolferu (reseitas domstikas menus total despezas). Governu hatudu klaramente katak despezas tomak sei selu ho reseitas domstikas nomos husi RSE, emprstimus ka uza saldu kaixa nian. Iha razoens ekonmikas importantes hodi diferensia entre reseitas domstikas no itens finanseirus. Reseitas domstikas mai husi tasa neeb kompaia no indivdu sira produz iha Timor-Leste. Aumentu iha reseitas domstikas permite atu iha aumenta ba despezas Governu nian iha Timor-Leste maib reduz despezas kompaias no ema idaida nian. Tamba nee montante osan no prokura iha ekonomia sei neutral. Ein kontrariu, finansia despezas ho osan neeb hasai husi fundu petrolferu aumenta nvel jeral prokura iha ekonomia. Aumentu iha prokura ida nee se i la koresponde ho aumentu iha abilidade ekonomia atu produz sasan, bele provoka inflasaun makaas. Hanesan bele haree iha Tabela 2.6.1.1, iten finansiamentu tolu sei uza iha orsamentu 2013 nian. Nee mak hanesan RSE, utilizasaun saldu osan no emprstimus. Ite n boot rua neeb uza hodi finansia despeza 2013 nian mak RSE no saldu osan. Emprstimu kiik relativu ho total orsamentu neeb iha. Governu sei la foti exesu iha lev antamentus osan husi fundu petrolferu iha 2013. Ida nee hatudu governu nia komitmentu ba sustentabilidade fiskal. Iha tempu mdiu, exesu iha levantamentus osan husi fundu petrolferu sei presiza hodi finansia projetus infraestruturas prinsipais. Tabela 2.6.1.1: Finansiamentu 2013 too 2017, tokon $
2013 Finansiamentu total Rendimentu Sustentvel Estimadu (RSE) Exesu levantamentu osan husi Fundu Minarai Utilizasaun Saldu Osan Debe 1,501.2 787.0 0.0 670.6 43.6 2014 1,785.8 797.9 917.3 0.0 70.6 2015 1,864.0 784.8 958.3 0.0 120.9 2016 1,812.0 771.9 918.4 0.0 121.7 2017 1,832.2 761.2 948.0 0.0 123.0

Hun: Diresaun Nasional Orsamentu, Unidade Administrasaun Fundu Petrolifeiru no Sekretariadu Projetu Boot, Ministriu Finansas, 2012

Seksoens tolu tuir mai explika kona-ba RSE, exesu iha levantamentus, emprstimus no utilizasaun saldu osan iha detalles. Page 75 of 110

2.6.2 RSE ho Exesu Levantamentus osan


Rendimentu Sustentvel Estimadu (RSE) kalkula ho valor tokon $787.0 ba 2013, neeb hanesan aumentu ho valor tokon $142.8 husi estimativa RSE 2013 iha orsamentu tinan liub. Razaun prinsipal ba aumentu ida nee mak iha espetativa katak folin petrleu bele aas liu durante perodu previzaun.

2.6.3 Emprstimus
Poltika Governu nian ein-jeral neeb relasiona ho emprstimus mak hanesan avalia emprstimus hirak nee ho refernsia ba finansiamentu neeb presiza ba dezenvolvimentu infra-estruturas estratjikas iha Timor-Leste. Bainhira finansiamentu husi RSE no reseitas domstikas menus husi ida neeb presiza ba dezenvolvimentu, exesu levantamentus bele impoen kustus oportunidade neeb aas ba rendimentu husi investimentus fundu petrolferu nian. Emprstimus konsesionrius sai nudar opsoens atu konsidera. Atu emprstimu ida bele reprezenta valor neeb dia k ba osan, presiza identifika kualidade projetus neeb aas. Nee bele inklui estradas, pontes, bee no saneamentu, eletrisidade, portus no aeroportus tamba projetus hanesan nee normalmente iha retornus ekonmikus no sosiais boot. Tabela tuir mai hatudu akordus kona-ba emprstimus rua neeb Governu asina tiha ona. Osan husi emprstimu JICA nian sei utiliza hodi finansia konstrusaun estrada DiliManatutu-Baukau. Konstrusaun estrada nee hanesan prioridade ida no lao tuir duni poltikas Governu nian hanesan deskreve iha PED. Valor projetu ida nee nian inklui kontribuisaun Governu tokon $92.6. Emprstimu JICA iha tasa jurus fiksu menus husi 1.0% no perodu de-grasa, katak sei dauk selu, durante tinan sanulu. Emprstimu ida nee konsesional teb-tebes; no nia tasa jurus kiik liu tasa jurus ida neeb Governu tenke selu bainhira hetan emprstimu husi instituisaun finanseira stor privadu ruma ou emite/fo sai nia obrigasoens tezouru rasik. Tasa jurus ba emprstimu mos menus husi rendimentu neeb prev husi investimentus Fundu Petrolferu; signifika katak kustu oportunidade emprstimu ida nee nian kiik liu osan neeb foti husi fundu petrolferu. niku risku finanseiru neeb boot ligadu ho emprstimu ida nee mak tanba f o krditu ho osan Yen Japaun nian. Nee signifika katak bainhira osan US$ desvaloriza hasoru Yen Japaun iha tinan hira oin mai, kustus hodi selu emprstimu ho osan US$ sei aumenta. Governu asina mos akordu emprstimu ida ho Banku Dezenvolvimentu zia. Emprstimu ida nee sei uza hodi finansia konstrusaun estradas Dili-Likis no Tibar Ermera neeb kalkula katak sei iha tasa retornu ekonmiku no sosial neeb boot. Valor projetu nee nian, inklui kontribuisaun husi Governu nia kontrapartida mak tokon $53.7. Emprstimu ida nee iha komponentes rua, ida ho tasa jurus fiksu (komponente SDR) no Page 76 of 110

seluk ho tasa varivel (komponente OCR). Komponente SDR nia tasa jurus fiksa ba 1.0% ba perodu tinan 8 de-grasa, katak tempu neeb seidauk selu, hafoin ba 1.5% iha restantes tinan 32 prazu emprstimu nian. Komponente OCR iha perodu de-grasa tinan lima ho prazu tinan 25; ho tasa jurus bazeia ba Tasa London Interbank plus aumentu/ekspansaun kiik ida ho enkargu kompromisu ho 0.15%. Komponente ta sa fiksa emprstimu nian bele konsidera hanesan konsesionriu no indiskutivelmente iha kustu oportunidade kiik kompara ho foti osan husi Fundu Petrolferu. Komponente varivel husi emprstimu bele konsidera mos hanesan konsesionriu tamba Tasa London Interbank reprezenta tasaa jurus neeb banku prinsipal sira prepara atu empresta ba malu no tasa ida nee provavelmente kiik liu duke ida neeb sira bele prepara atu empresta ba Timor-Leste. Tasa atual London Interbank kiik liu rendimentu/lukru husi investimentus fundu petrolferu no tamba nee kustu oportunidade emprstimu nee nian atualmente kiik liu duke montante osan ekivalente neeb foti husi Fundu Infra-estruturas. Risku prinsipal asosiadu ho komponente tasa varivel husi emprstimu ida nee maka Tasa London Interbank bele aumenta iha futuru, neeb bele rezulta aumentu iha reembolsus. Tabela 2.6.3.1: Informasaun kona- ba Akordus Emprstimu neeb Asina
Informasaun kona-ba Akordus Debe neeb Asina Loron Assinatura Organizasaun / emprstimu neeb Governu f Montante Emprstimus ho Dlares* Total Kontribuisaun Governu nian Total Valor Projetu Tinan hanesan Perodu de-grasa Maturidade/Tinan durasaun Emprstimu 1: JICA 19.03.12 JICA / Japaun $68,700,000 $23,900,000 $92,600,000 10 30 0.7% ba obras konstrusaun, 0.01% ba servisus konsulta no enkargu kompromisu 0.1%. Fiksu kona-ba prazu Konstrusaun no Supervizaun Estradas Dili-Manatutu-Baukau (L) Emprstimu 2: ADB 02.05.12 Banku Dezenvolvimentu zia $40,000,000 $13,700,000 $53,700,000 SDR: 8 no OCR: 5 SDR: 32 no OCR: 25 SDR: Fixu ho 1,.% durante perodu de-grasa no hafoin 1.5% Varivel OCR iha LIBOR + aumentu/expansaun; enkargu kompromisu 0.15%. Komponentes Fiksus no Variveis Konstrusaun ho Supervizaun Estradas, Dili-Likis ho Tibar Ermera (L)

Taixas Jurus kada Tinan

Taixa Jurus Fiksu ou Varivel Deskrisaun Projetu / Objetivu Emprstimu

Hun: Diresaun Nasional Orsamentu ho Sekretariadu Projetu Bot, Ministriu Finansas, 2012

Aleinde akordus kona-ba emprstimus rua, Governu oras nee halo negosiasaun ho Banku Mundial no Banku Dezenvolvimentu zia kona-ba emprstimus seluk. Page 77 of 110

Emprstimu Banku Mundial sei utiliza hodi finansia konstrusaun estrada Aileu-AinaroMaubisse. Enkuantu ke emprstimu Banku Dezenvolvimentu zia, sei uza ba konstrusaun estrada Manatuto-Natarbora. Projetou hirak nee tuir planu PED nian no ho tasa returnu ekonomiku neeb boot. Governu kalkula ona total orsamentu neeb presiza husi imprestimu iha tinan 2013 maka tokon $223.5. Tabela tuir mai hatudu finansiamentu ho emprstimu neeb projeta ona ba projetus kada tinan nian neeb hatudu iha livru orsamentu no 6.. Livru 6 fornese deskrisaun detallada kona-ba finansiamentu husi emprstimus ho kontribuisaun husi parseirus Governu nian tuir projetu. Tabela 2.6.3.3: Total Finansiamentu ho emprstimu neeb projeta ba 2013-2017, tokon $
Total Emprstimus 479.7 2013 43.6 2014 70.6 2015 120.9 2016 121.7 2017 123.0

Hun: Diresaun Nasional Orsamentu ho Sekretariadu Projetu Boot, Ministriu Finansas, 2012

2.6.4 Utilizasaun Saldu Osan ka Kaixa nian


Governu prev daudaun ona katak despezas atuais iha 2012 sei menus duke ida neeb orsamenta ona. Nee hamutuk ho kobransas reseitas domstikas neeb boot no levantamentu osan husi Fundu Petrolferu signfika katak bele iha saldu osan rai iha kontas CFTL/FKTL, Fundu Infra-estruturas no Fundu Dezenvolvimentu Kapital Umanu bainhira tinan 2012 remata. Kaer montantes boot osan iha kontas hirak nee la ptimal; tamba tasa jurus husi kontas hirak nee kiik liu lukru (montante neeb bele hetan) husi Investimentu Fundu Petrolferu. Governu hetan osan barak liu tamba rai osan tokon $500 iha fundu Petrolferu duke hasai osan nee husi fundu petrolferu no rai fila-fali iha fundu CFTL/FKTL nian. Governu sei uza osan nee balu hodi finansia despezas iha 2013. Nee bele permite Governu foti osan uitoan liu husi Fundu Petrolferu no aumenta taixa retornu jeral husi investimentus ho osan. Montante osan neeb sei utiliza hatudu klaru iha tabela tuir mai. Tabela 2.6.4.1 Utilizasaun Saldu Osan ka Kaixa nian, Tokon $
2013 Total FKTL Fundu Infra-estrutura 670.6 260.8 401.3 2014 0.0 0.0 0.0 2015 0.0 0.0 0.0 2016 0.0 0.0 0.0 2017 0.0 0.0 0.0 0.0

8.5 0.0 0.0 0.0 FKDU Hun: Diresaun Nasional Orsamentu no Diresaun Jeral Tezouru, Ministriu Finansas, 2012

Page 78 of 110

2.6.5 Parserias Pblikas no Privadas


Governu kompleta ona poltika no kuadru legal kona-ba Parseria Pblika-Privada (PPP) iha 2012. PPPs normalmente envolve kontratu ida entre autoridade stor pbliku ho parte privadu, finanseiru, tkniku no operasional neeb substansial ka boot kona -ba projetu ida. Parserias Pblikas-Privadas iha Timor-Leste sei konsidera los deit ba projetus neeb kontribui ba objetivus dezenvolvimentu Governu nian, iha ta sa retornu neeb boot no ho hanoin atu atrai ka dada benefsius husi peritus s tor privadu nian. Vantajen potensial husi akordu PPP mak tasa retornu neeb kontrator stor privadu simu proporsiona ho kualidade servisus nunee fo valor ba osan. Agora nee iha projetus Parseria Pblika Privada rua neeb halao iha Timor-Leste. Nee mak projetus hadia no haboot liutn Aeroportu Internasional Prezidente Nicolau Lobato ho konstrusaun portu Tibar. Aeroportu Internasional Nicolau Lobato, ho partisipasaun stor privadu, sei haluan liutn hodi bele kumpri padroens internasionais kona-ba transporte areu no aumenta efisinsia iha operasoens aeroportu nian. Komponentes boot tolu husi projetu mak reabilitasaun no hadia pista deskolajen; rehabilitano hadia ka apetreixa terminal pasajeirus no operasaun ho manutensaun fasilidades aeroportu depois no durante implementasaun aeroportu. Governu kalkula daudaun ona katak projetu nee sei gasta kuaze tokon $27. Portu Tibar sei konstroe liu husi parseiru ho stor privadu atu bele tuir padroens efisinsia internasional ba kontentores no operasoens kargu nian seluk. Komponentes prinsipais projetu nian mak preparasaun kondisoens site/lokal portu nian, instalasaun fasilidades portu nian no operasaun ho manutensaun fasilidades portu nian durante no hafoin implmentasaun projetu. Total kustu projetu nee tuir estim ativa agora nian mak kuaze tokon $442. Seidauk iha konstrusaun prinsipal ruma mak halo ona ba projetus hirak nee. Maski nunee, Governu foin asina Akordu kona-ba Servisus Konsulta Finanseira ho Korporasaun Finansas Internasional (KFI) ba projetus rua nee. Tuir akordus rua nee, KFI sei tulun Governu kusteia ka finansia projetu no estrutura akordu Parseria Pblika Privada nian hodi nunee bele atrai stor privadu nia interese, alkansa objetivus projetu nian no reprezenta valor monetriu/osan ba sidadaun Timor-Leste tomak.

Page 79 of 110

Parte 3: Lei Orsamentu Jeral Estadu


Texto Substitutivo nico aprovado pela Comisso Eventual para a Recolha e Anlise de Propostas de Alterao Consensuais ao OGE para 2013 Proposta de Lei n. 2/III (1) Oramento Geral do Estado para 2013 O Oramento Geral do Estado para 2013 engloba todas as receitas e despesas do Estado de Timor-Leste. O Anexo I Lei do Oramento Geral do Estado para 2013, doravante designado OGE, estabelece o total estimado das receitas do OGE de Janeiro a Dezembro de 2013 provenientes de todas as fontes: petrolferas, no petrolferas, receitas fiscais, receitas no fiscais e provenientes de emprstimo. O total estimado de receitas de $2.987,8 milhes de dlares norte-americanos. O Anexo II presente lei estabelece todas as dotaes oramentais, sistematizadas da seguinte forma: 1. $160,531 milhes de dlares para Salrios e Vencimentos; 2. $441,530 milhes de dlares para Bens e Servios; 3. $238,985 milhes de dlares para Transferncias Pblicas; 4. $49,595 milhes de dlares para Capital Menor; 5. $756,877 milhes de dlares para Capital de Desenvolvimento. Excluindo os servios e fundos autnomos, os fundos especiais e os emprstimos, o total das dotaes oramentais de $877,547 milhes de dlares. A conta do Tesouro do Estado inclui todas as receitas e despesas a partir dos servios e fundos autnomos, nomeadamente a Electricidade de Timor-Leste (EDTL), a Administrao de Aeroportos e Navegao Area de Timor-Leste (ANATL), a Autoridade Porturia de Timor-Leste (APORTIL - Inclundo Berlim-Nakroma), o Instituto de Gesto de Equipamento (IGE) e o Servio de Administrao de Medicamentos e Equipamentos de Sade (SAMES). As despesas dessas entidades esto includas na rubrica relativa s receitas prprias dos servios e fundos autnomos no Anexo I, estando o oramento de despesas propostas inscritas no Anexo III.

Page 80 of 110

O total das estimativas das despesas para os servios e fundos autnomos em 2013 de $123,147 milhes, dos quais $100,302 milhes so transferidos a partir do OGE, a fim de subsidiar despesas superiores s suas receitas prprias. O total da dotao oramental para o Fundo das Infra-Estruturas, incluindo emprstimos, de $604,377 milhes e de $560,789 milhes excluindo emprstimos. O saldo transitado do ano de 2012, nos termos da lei, de $444,351 milhes de dlares. O total da dotao oramental para o Fundo do Desenvolvimento do Capital Humano de $42,448 milhes, dos quais o valor de $8,549 milhes corresponde ao saldo transitado do ano de 2012, nos termos da lei. O total estimado das despesas do OGE de $1.647,519 milhes de dlares. O total mximo aprovado para endividamento pblico, em 2013, de $43,6 milhes de dlares. As receitas no petrolferas estimadas so de $146,3 milhes de dlares. Assim, o dfice fiscal de $1.501,219 milhes de dlares, o qual financiado em $787 milhes de dlares a partir do Fundo Petrolfero, em $43,6 milhes atravs do recurso ao crdito pblico, em $409,8 milhes do saldo transitado dos Fundos Especiais e em $260,8 milhes a partir do saldo da Conta do Tesouro. O Parlamento Nacional decreta, nos termos da alnea d) do n. 3, do artigo 95. e do n. 1 do artigo 145. da Constituio da Repblica, para valer como lei, o seguinte: Captulo I Definies e aprovao Artigo 1. Definies Para os efeitos da presente lei, entende-se por: a) "Categoria de Despesa" O agrupamento das despesas sob as cinco categorias seguintes: i) "Salrios e Vencimentos", o montante global que um rgo pode gastar com Salrios e Vencimentos para os titulares dos cargos polticos e os funcionrios permanentes, temporrios e em tempo parcial; "Bens e Servios", o montante global que um rgo pode gastar na aquisio de Bens e Servios; Page 81 of 110

ii)

iii) Transferncias Pblicas, o montante global que um rgo pode gastar em subvenes pblicas e pagamentos consignados; iv) "Capital Menor", o montante global que um rgo pode gastar na aquisio de bens de Capital Menor; v) Capital de Desenvolvimento", o montante global que um rgo pode gastar em projectos de Capital de Desenvolvimento.

b) "Despesas Compensadas pelas Receitas", as despesas suportadas pelas receitas prprias cobradas pelos servios e fundos autnomos, desde que o montante no exceda o valor total das receitas que deram entrada nas contas relevantes do Tesouro; c) "Dotao Oramental", o montante mximo inscrito no OGE a favor de um rgo com vista realizao de determinada despesa;

d) "rgo / rgos", o termo genrico adoptado no Oramento para indicar o sector pblico administrativo sujeito disciplina oramental e que, segundo a classificao orgnica, se pode dividir em ttulos tais como, Gabinete do Presidente da Repblica, Parlamento Nacional, Governo (Gabinete do Primeiro-Ministro, Presidncia do Conselho de Ministros, Ministrios e Secretarias de Estado), Tribunais e Procuradoria Geral da Repblica, bem como outras instituies que constam do Anexo II; e) "Rubricas de Despesa", as rubricas de despesa individuais dentro de cada Categoria de Despesa, com base na estrutura de cdigo de contas de despesa mantida pelo Tesouro. Artigo 2. Aprovao aprovado o Oramento Geral do Estado para o perodo compreendido entre 1 de Janeiro de 2013 e 31 de Dezembro de 2013, incluindo: a) O total de receitas por agrupamentos, incluindo as receitas prprias dos servios e fundos autnomos, dos fundos especiais e dos emprstimos, constantes do Anexo I presente lei, dela fazendo parte integrante; b) O total de despesas por agrupamentos, incluindo as verbas a serem transferidas do Oramento Geral do Estado para os servios e fundos autnomos, em 2013, constantes do Anexo II presente lei, dela fazendo parte integrante;

Page 82 of 110

c)

O total de despesas dos servios e fundos autnomos a serem financiadas a partir das suas receitas prprias e do Oramento Geral do Estado, constantes do Anexo III presente lei, dela fazendo parte integrante;

d) O total de despesas correspondentes dotao do Fundo das InfraEstruturas, para 2013, incluindo saldos transitados e despesas financiadas atravs do recurso ao endividamento pblico, constantes do Anexo IV presente lei, dela fazendo parte integrante; e) O total das despesas correspondentes dotao do Fundo do Desenvolvimento do Capital Humano, para 2013, incluindo saldos transitados, constantes do Anexo V presente lei, dela fazendo parte integrante. Captulo II Receitas Artigo 3. Impostos e taxas Durante o ano de 2013, o Governo est autorizado a cobrar os impostos e taxas constantes da legislao em vigor. Captulo III Autorizao para transferncia do Fundo Petrolfero e uso dos saldos da Conta do Tesouro Artigo 4. Limite autorizado para crdito do OGE e uso dos saldos da Conta do Tesouro 1. Nos termos e para os efeitos do disposto no artigo 7. da Lei n. 9/2005, de 3 de Agosto, na redao que lhe foi dada pela Lei n. 12/2011, de 28 de Setembro, Lei do Fundo Petrolfero, o montante das transferncias do Fundo Petrolfero para 2013 no excede $787 milhes de dlares e s se efectua aps cumprimento do disposto no artigo 8. da supracitada lei. 2. Aps se ter atingido uma execuo oramental de $1.386,7 o Governo recorre ao uso dos saldos da Conta do Tesouro, informando o Parlamento Nacional.

Page 83 of 110

Captulo IV Constituio de Dvida Pblica Artigo 5. Montante Mximo de Endividamento Autorizado 1. Com o objectivo de fazer face s necessidades de financiamento relacionadas com a construo de infra-estruturas estratgicas para o desenvolvimento do Pas, fica o Governo autorizado, nos termos do artigo 20. da Lei n. 13/2009, de 21 de Outubro, sobre Oramento e Gesto Financeira e do artigo 3. da Lei n. 13/2011, de 28 de Setembro, sobre o Regime da Dvida Pblica a recorrer ao endividamento externo concessional at ao montante mximo de $223,5 milhes de dlares, com um prazo mximo de 40 anos. 2. Sem prejuzo do disposto no nmero anterior, em 2013 o financiamento proveniente de emprstimos no excede $43,6 milhes de dlares. Captulo V Execuo Oramental Artigo 6. Pagamento de impostos sobre importaes O Tesouro fica autorizado a estabelecer e a implementar um mecanismo de contabilidade para o registo e controlo das receitas e despesas, correspondente ao pagamento de impostos sobre importaes efectuadas pelos rgos ou em seu nome. Artigo 7. Dotaes para todo o Governo De acordo com os critrios claros e precisos estabelecidos relativamente s despesas pblicas, o Governo inscreve no oramento das Dotaes para Todo o Governo as seguintes dotaes, cuja gesto fica a cargo do Ministrio das Finanas: a) Fundo de Contrapartidas; b) Auditoria Externa; c) Reserva de Contingncia;

d) Quotas de Membro de Organizaes Internacionais; e) Pagamento de penses aos Ex-titulares e Ex-membros dos rgos de Soberania; f) Construo de Postos Integrados na Fronteira; Page 84 of 110

g)

Fundo de Contribuio s Instituies de Carcter Social;

h) Proviso para g7+; i) j) k) l) Proviso para Regulao das Telecomunicaes; Servio de Registo e Verificao Empresarial; Proviso para Impacto dos Regimes Especiais; Secretariado dos Grandes Projectos;

m) Proviso para Servios Legais; n) Agncia de Cooperao de Timor-Leste. Captulo VI Servios e fundos autnomos e fundos especiais Artigo 8. Receitas Prprias 1. As previses das receitas a serem cobradas pelos servios e fundos autnomos constam do Anexo I. 2. As despesas resultantes das transferncias a partir do OGE para os servios e fundos autnomos e para os fundos especiais, bem como a previso das respectivas despesas, constam do Anexo II. 3. Os oramentos por categoria de despesa relativos aos servios e fundos autnomos parcialmente financiados por receitas prprias constam do Anexo III. 4. A dotao do Fundo das Infra-Estruturas consta do Anexo IV. 5. A dotao do Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano consta do Anexo V. 6. Os Avisos de Autorizao de Despesa a favor dos servios e fundos autnomos, a partir das receitas prprias, s podem ser autorizados aps recepo, por parte do Estado, das respectivas receitas, sendo as referidas autorizaes obrigatoriamente de valor igual ou inferior.

Page 85 of 110

Captulo VII Disposies Finais

Artigo 9. Financiamento atravs de doadores independentes 1. Cada rgo s pode estabelecer acordos com doadores independentes para o fornecimento de recursos adicionais ou complementares ao financiamento contido nas afectaes oramentais na presente lei, mediante parecer prvio obrigatrio do ministro responsvel pela rea das Finanas. 2. A gesto deste financiamento deve ser feita de acordo com as directivas emitidas pelo Ministrio das Finanas e com os requisitos dos doadores. Artigo 10. Responsabilidade 1. A assinatura de contratos sem cabimento oramental gera responsabilidade poltica, financeira, civil e criminal, nos termos do artigo 46. da Lei n. 13/2009, de 21 de Outubro, sobre Oramento e Gesto Financeira. 2. Para efeitos de efectivao da responsabilidade financeira prevista no nmero anterior, considera-se que o titular do cargo poltico procede a um pagamento indevido, sujeito a condenao em reposio da quantia correspondente, nos termos do artigo 44. e seguintes da Lei n. 9/2011, de 17 de Agosto, que aprova a Orgnica da Cmara de Contas do Tribunal Superior Administrativo, Fiscal e de Contas.

Page 86 of 110

Artigo 11. Entrada em vigor A presente lei entra em vigor no dia seguinte ao da sua publicao, com efeitos a partir de 1 de Janeiro de 2013.

Aprovada em O Presidente do Parlamento Nacional,

Vicente da Silva Guterres

Promulgada em Publique-se.

O Presidente da Repblica,

Taur Matan Ruak

Page 87 of 110

Anexo I Estimativa de receitas a serem cobradas, emprstimos e saldos dos fundos especiais do Oramento Geral do Estado para 2013 (US$ milhes)
Tabela I - Estimativa de receitas e emprstimos 1 1.1 1.1.1 1.1.2 1.1.3 1.1.4 1.1.5 1.1.6 1.2 1.2.1 1.2.2 1.2.3 1.2.4 1.2.5 1.2.6 1.2.7 1.3 1.4 1.5 Receitas Totais Receitas Petrolferas Impostos sobre lucros petrolferos Impostos do Mar de Timor (incluindo Kitan) Impostos sobre o Rendimento Impostos sobre Lucros Adicionais Outros Impostos e Taxas Petrolferas Juros do Fundo Petrolfero Receitas No Petrolferas Impostos Directos Impostos Indirectos Outras Receitas e Taxas Receitas dos Jogos Sociais Vendas de Arroz Vendas de Produtos Locais Juros da Conta do Tesouro Doaes Receitas Prprias dos Servios e Fundos Autnomos Emprstimos 2.987,8 2.797,9 1.137,8 318,4 395,6 395,6 61,7 488,8 146,3 41,8 64,0 14,5 0,3 2,5 0,3 0,1 0,0 22,8 43,6

Tabela II Financiamento e receitas

Receitas No Petrolferas Transferncia do Fundo Petrolfero Emprstimos Utilizao do Saldo da Conta do Tesouro Saldo do Fundo das Infra-Estruturas Saldo do Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano Total

146,3 787,0 43,6 260,8 401,3 8,5 1.647,5

Page 88 of 110

Anexo II Dotaes Oramentais para 2013 (US$000)


Salrios e Vencimentos Bens e Servios Transferncias Capital Menor Capital Desenvolvimento Total das Despesas

Incluindo Servios e Fundos Autnomos, Fundos Especiais e Emprstimos Excluindo Servios e Fundos Autnomos, Fundos Especiais e Emprstimos Incluindo Servios e Fundos Autnomos Total Servios e Fundos Autnomos Total Fundos Especiais Fundos Especiais (Excluindo Emprstimo) Nova Dotao Fundos Especiais (Excluindo Emprstimo) Saldo Transitado 2012 Emprstimo Nova Dotao Emprstimo Saldo Transitado 2012 Presidncia da Repblica Casa Civil Direco-Geral Casa Militar Secretariado Tcnico Post CAVR Equipa para a Reforma e Desenvolvimento Parlamento Nacional Parlamento Nacional Gabinete do Presidente do Parlamento Bancadas Parlamentares Secretariado do Parlamento Nacional Comisso A Comisso B Comisso C Comisso D Comisso E

160,531 156,314 160,531 4,217 581 60 521 4,273 3,283 72 918 -

441,530 280,313 399,082 118,769 42,448 33,899 8,549 4,579 2,402 1,275 528 374 7,665 838 571 3,907 282 141 202 274 315

238,985 238,985 238,985 131 131 436 436 -

49,595 49,434 49,595 161 773 679 94 2,720 1,400 1,231 -

756,877 152,500 152,500 604,377 159,526 401,263 500 43,088 810 810 100 100 -

1,647,519 877,547 1,000,694 123,147 646,825 193,425 409,812 500 43,088 6,874 2,593 3,285 528 468 15,194 5,521 643 436 6,156 282 141 202 274 315

Page 89 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Comisso F Comisso G Conselho de Fiscalizao SNI Conselho Consultivo do Fundo Petrolfero Grupo Mulheres Parlamentares de Timor-Leste Primeiro-Ministro Gabinete do Primeiro-Ministro Secretariado do Primeiro-Ministro Gabinete da Inspeco-Geral (IG) Direco-Geral Direco Nacional de Administrao e Finanas Direco Nacional de Recursos Humanos Assessoria da Sociedade Civil Residncia Oficial do Primeiro-Ministro Agncia de Desenvolvimento Nacional (ADN) Programa Desenvolvimento Integrado Distrital (PDID) Comisso Nacional de Aprovisionamento (CNA) Servio Nacional de Inteligncia (SNI) Vice-Primeiro-Ministro, Coordenador dos Assuntos Sociais Gabinete do Vice-Primeiro-Ministro Ministro de Estado e da Presidncia do Conselho dos Ministros Gabinete do Ministro Direco Nacional de Administrao e de Apoio ao Conselho de Ministros Direco Nacional dos Servios de Traduo Unidade de Apoio Jurdico Projecto de Zona Especial de Economia Social de Mercado Secretaria de Estado do Conselho de Ministros Gabinete do Secretrio de Estado Grfica Nacional

842 92 18 330 18 91 68 28 197 175 175 380 79 214 56 31 159 64 95

266 107 302 367 94 10,123 1,435 508 4 814 38 47 109 2,146 3,630 1,392 897 897 3,873 1,149 1,132 104 488 1,000 510 294 216

15,950 15,950 -

10 79 959 150 142 312 5 350 65 65 65 65 645 645

77,622 6,280 71,342 -

266 107 312 446 94 105,496 92 1,603 838 22 1,047 106 16,025 109 8,738 71,342 3,635 1,939 1,137 1,137 4,318 1,293 1,346 160 519 1,000 1,314 358 956

Page 90 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Secretaria de Estado dos Assuntos Parlamentares Gabinete da Secretria de Estado Secretaria de Estado da Comunicao Social Gabinete do Secretrio de Estado Direco de Disseminao de Informao Centro de Rdios Comunitrias Secretaria de Estado do Fortalecimento Institucional Gabinete do Secretrio de Estado Secretaria de Estado para o Apoio e Promoo do Sector Privado Gabinete da Secretria de Estado Instituto de Apoio ao Desenvolvimento Empresarial Agncia Especializada de Investimento Secretaria de Estado para a Promoo da Igualdade Gabinete da Secretria de Estado Direco-Geral Direco Nacional de Administrao, Logstica e Finanas Direco Nacional de Poltica e Desenvolvimento do Gnero Secretaria de Estado da Juventude e do Desporto Gabinete do Secretrio de Estado Direco-Geral Direco Nacional de Administrao e Finanas Direco Nacional da Juventude Direco Nacional da Educao Fsica e Desporto Direco Nacional da Poltica do Desenvolvimento Direco Nacional de Comunicao Secretaria de Estado para a Poltica da Formao Profissional e Emprego Gabinete do Secretrio de Estado Inspeco-Geral do Trabalho Direco-Geral

89 89 165 64 62 39 125 125 520 68 437 15 277 65 51 69 92 441 65 10 193 78 26 38 31 1,295 65 95 126

97 97 1,134 153 673 308 487 487 2,251 1,691 309 251 1,357 221 177 411 548 1,537 773 25 619 10 10 21 79 983 73 44 38

1,200 1,200 500 500 2,737 137 423 1,778 399 10,623 -

65 65 294 65 229 85 85 322 212 61 49 33 33 100 100 52 -

251 251 1,593 282 735 576 697 697 4,293 3,171 807 315 2,167 286 228 513 1,140 4,815 838 35 1,049 511 1,814 458 110 12,953 138 139 164

Page 91 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Direco Nacional de Administrao e Finanas Direco Nacional do Aprovisionamento Direco Nacional da Condio do Trabalho Direco Nacional da Preveno de Risco Profissional Direco Nacional da Colocao, Emprego e Proteco do Desemprego Direco Nacional da Segurana e Proteco Social Direco Nacional da Formao Profissional Direco Nacional de Emprego Direco Nacional das Relaes de Trabalho Secretaria de Apoio ao Conselho Nacional de Trabalho Gabinete de Assistncia Jurdica Instituto Nacional do Desenvolvimento de Mo-de-Obra Gabinete do Fundo de Emprego e Formao Profissional Adido do Trabalho na Coreia do Sul Centro de Formao SENAI Ministrio dos Negcios Estrangeiros e Cooperao Gabinete do Ministro Gabinete do Vice-Ministro Gabinete do Secretrio de Estado para os Assuntos da ASEAN Secretaria-Geral Desvalorizao do Dlar Celebrao dos Dias Nacionais Misso Permanente em Nova Iorque Embaixada Lisboa Embaixada Jacarta Consulado Denpasar Consulado Kupang Demarcao da Fronteira Terrestre Embaixada Washington

288 21 39 28 28 28 113 101 82 41 34 9 6 182 9 10,735 30 26 23 10,656 -

484 12 8 8 8 8 21 74 44 22 7 9 13 64 46 13,576 363 273 296 5,933 600 150 383 159 174 116 32 1,040 308

100 10,500 23 500 500 -

14 21 4 4 4 4 1 1,042 392 30 3 45 45 238 45

1,550 1,550 -

886 54 51 40 40 40 134 10,675 150 63 41 18 19 246 55 27,403 393 299 319 17,481 630 150 386 159 219 1,711 32 1,278 353

Page 92 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Embaixada Canberra Consulado Sidney Consulado Darwin Embaixada Kuala Lumpur Embaixada Bruxelas Consulado Manchester Embaixada Banguecoque Embaixada Tquio Embaixada Pequim Embaixada Maputo Embaixada Havana Embaixada Manila Embaixada Genebra Embaixada Vaticano Embaixada Brasilia Embaixada Seul Embaixada CPLP/Unesco Embaixada Pretria Embaixada Luanda Embaixada Singapura Embaixada Vietname Ministrio da Defesa e Segurana Ministro da Defesa e Segurana Gabinete do Ministro Secretaria de Estado da Defesa Gabinete do Secretrio de Estado Direco-Geral Gabinete de Inspeco e Auditoria Direco Nacional de Administrao e Finanas

25,870 72 72 792 390 51 20 73

266 57 200 118 212 75 131 319 232 143 161 68 213 112 194 271 186 132 227 364 68 34,947 2,059 2,059 2,090 671 6 4 99

200 200 200 -

27 2 83 51 3 57 7 3 1 2 2 5 1 6,358 1,335 1,335 -

825 165 -

293 59 283 169 212 75 134 376 232 150 164 69 215 112 196 271 186 137 228 364 68 68,199 3,666 3,666 3,047 1,061 57 24 172

Page 93 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Direco Nacional de Planeamento e Intercmbio Internacional Direco Nacional de Aprovisionamento Direco Nacional do Patrimnio Instituto de Defesa Nacional FALINTIL Foras de Defesa de Timor-Leste FALINTIL Foras de Defesa de Timor-Leste Quartel-Geral das F-FDTL Secretaria de Estado da Segurana Gabinete do Secretrio de Estado Direco-Geral Gabinete de Inspeco e Auditoria Direco Nacional de Administrao Direco Nacional de Finanas Direco Nacional de Proteco Civil Direco Nacional de Segurana de Edifcios Pblicos Direco Nacional de Preveno de Conflitos Comunitrios Direco Nacional de Aprovisionamento Servios de Migrao Civil Polcia Nacional de Timor-Leste Direco Nacional de Administrao e Finanas Unidade Especial da Polcia Unidade de Patrulhamento das Frontreiras Unidade Martima Comando Nacional de Operaes Centro de Formao da Polcia Regio I Regio II Regio III

51 29 33 145 7,949 7,949 3,467 65 39 44 105 57 1,063 1,806 105 79 102 13,590 13,590 -

15 19 231 1,045 14,907 12,283 2,624 4,031 70 56 22 695 31 704 1,582 101 44 726 11,860 3,746 1,531 801 1,186 908 1,654 920 526 473

3,304 2,787 517 521 34 1 53 13 201 88 5 21 105 1,198 463 546 120 12 54 4 -

165 660 660 -

66 48 429 1,190 26,160 15,070 11,090 8,679 135 129 67 1,513 101 1,968 3,476 211 144 933 26,648 17,799 2,077 921 1,198 962 1,658 920 526 473

Page 94 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Regio Oecusse Ministrio das Finanas Gabinetes da Ministra e da Vice-Ministra Direco-Geral dos Servios Corporativos Direco -Geral de Finanas do Estado Direco-Geral do Tesouro Direco-Geral de Impostos Direco-Geral das Alfndegas Direco-Geral de Estatstica Unidades Orgnicas do Ministrio Dotaes para todo o Governo Fundo de Contrapartidas Auditoria Externa Reserva de Contingncia Quotas de Membro de Instituies Internacionais Penses aos Ex Titulares e Ex-Membros dos rgos de Soberania Construo de Postos Integrados na Fronteira Fundo de Contribuio s Institues de Carcter Social Proviso para g7+ Proviso para Regulao das Telecomunices Servio de Registo e Verificao Empresarial Proviso para Impacto dos Regimes Especiais Secretariado dos Grandes Projectos Proviso para Servios Legais Agncia de Cooperao de Timor-Leste Ministrio da Justia Gabinete do Ministro Gabinete do Vice-Ministro Gabinete do Secretrio de Estado de Terras e Propriedades

4,062 201 1,544 527 293 342 702 273 180 60 60 2,979 84 69 36

114 16,070 16,070 48,752 2,000 2,000 19,332 1,885 1,500 1,500 177 8,000 1,558 10,000 800 5,112 56 53 43

5,000 5,000 3,200 3,000 200 8,000 -

117 117 4,450 4,000 450 832 -

234 234 3,140 2,740 400 864 -

114 25,483 201 22,965 527 293 342 702 273 180 59,602 2,000 2,000 19,332 1,885 3,000 6,740 200 1,500 1,500 1,087 8,000 1,558 10,000 800 17,787 140 122 79

Page 95 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Direco-Geral Gabinete de Inspeco e Auditoria Direco Nacional de Administrao e Finanas Direco Nacional de Assessoria Jurdica e Legislao Direco Nacional dos Direitos Humanos e da Cidadania Direco Nacional dos Registos e do Notariado Direco Nacional dos Servios Prisionais e Reinsero Social Centro de Formao Jurdica Defensoria Pblica Direco Nacional de Terras, Propriedades e Servios Cadastrais Comisso Nacional dos Direitos da Criana Direco da Polcia de Investigao Criminal Ministrio da Sade Incluindo Servios e Fundos Autnomos Ministrio da Sade Excluindo Servios e Fundos Autnomos Gabinete do Ministro Gabinete da Vice-Ministra da tica e Prestao de Servios Gabinete da Vice-Ministra para Gesto, Apoio e Recursos Gabinete de Inspeco, Fiscalizao e Auditoria Direco-Geral Direco Nacional de Administrao, Logstica e Aprovisionamento Direco Nacional do Plano e Finanas Direco Nacional de Sade Comunitria Direco Nacional de Recursos Humanos Direco Nacional de Servios Hospitalares Laboratrio Nacional Hospital Nacional Guido Valadares Hospital Referncia de Baucau Hospital Referncia de Maliana Hospital Referncia de Maubisse

22 33 223 91 95 442 705 76 583 499 25 22,468 22,060 79 68 71 127 234 211 176 436 90 395 250 2,884 950 505 416

14 129 892 59 39 1,276 966 112 302 1,069 103 21,088 20,764 417 99 117 113 348 1,010 8,792 1,442 304 447 254 1,926 1,028 502 522

8,000 11,213 11,213 860 5,783 120 4,450 -

10 39 151 2 1 82 5 9 529 4 7,289 7,175 63 34 1,535 1,472 200 276

864 -

46 201 1,266 152 135 1,718 2,617 193 894 10,097 132 62,058 61,212 496 167 188 240 582 1,284 8,968 2,772 6,177 962 504 10,795 3,450 1,207 1,214

Page 96 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Hospital Referncia de Oecusse Hospital Referncia de Suai Servios Distritais de Sade de Aileu Servios Distritais de Sade de Ainaro Servios Distritais de Sade de Baucau Servios Distritais de Sade de Bobonaro Servios Distritais de Sade de Covalima Servios Distritais de Sade de Dili Servios Distritais de Sade de Ermera Servios Distritais de Sade de Lautm Servios Distritais de Sade de Liqui Servios Distritais de Sade de Manatuto Servios Distritais de Sade de Manufahi Instituto de Cincias da Sade Servios Distritais de Sade de Oecusse Servios Distritais de Sade de Viqueque SAMES (Servio e Fundo Autnomo) Ministrio da Educao Gabinete do Ministro Gabinete do Vice-Ministro do Ensino Bsico Gabinete do Vice-Ministro do Ensino Secundrio Gabinete do Vice-Ministro do Ensino Superior e Cincia Gabinete do Inspector-Geral Gabinete de Protocolo e Mdia Gabinete Jurdico Direco-Geral dos Servios Corporativos Direco-Geral de Administrao Escolar, Inovao e Desenvolvimento Curricular Direco-Geral do Ensino Superior

506 543 822 622 1,526 1,167 1,026 1,515 1,336 1,116 754 1,172 905 157 718 1,283 408 47,004 75 65 60 65 91 91 47 114 48 49

247 218 191 193 209 205 235 307 197 193 176 251 203 238 177 203 324 38,490 174 61 70 49 147 67 20 22 18

2,500 -

238 268 142 142 204 226 132 151 315 185 176 192 187 452 585 114 4,014 -

991 1,029 1,155 957 1,939 1,598 1,393 1,973 1,848 1,494 1,106 1,615 1,295 395 1,347 2,071 846 92,008 249 126 130 114 238 158 47 134 70 67

Page 97 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Direco Nacional de Desenvolivmento das Cincias e Tecnologias Direco Nacional do Ensino Superior Tcnico Direco Nacional de Aco Social Escolar Direco Nacional do Plano, Estatsticas e Tecnologias de Informao Direco Nacional de Aprovisionamento Direco Nacional de Educao Pr-Escolar Direco Nacional de Finanas e Logstica Direco Nacional do Curriculo e Avaliao Escolar Direco Nacional do Ensino Bsico Direco Nacional do Ensino Recorrente Direco Nacional do Ensino Secundrio Geral Direco Nacional do Ensino Secundrio Tcnico Vocacional Direco Nacional do Ensino Superior Universitrio Direco Nacional dos Recursos Humanos Direco Regional Oecusse Instituto Nacional de Formao de Docentes e Profissionais da Educao (INFORDOPE) Servios Distritais de Educao de Dili Servios Distritais de Educao de Baucau Servios Distritais de Educao de Aileu Servios Distritais de Educao de Ainaro Servios Distritais de Educao de Bobonaro Servios Distritais de Educao de Ermera Servios Distritais de Educao de Lautm Servios Distritais de Educao de Liqui Servios Distritais de Educao de Manatuto Servios Distritais de Educao de Manufahi Servios Distritais de Educao de Covalima Servios Distritais de Educao de Viqueque

62 67 63 185 46 698 250 98 34,463 306 5,880 1,317 76 196 207 412 390 120 114 144 184 128 153 127 119 150 205 139

10 22 12,692 31 13 98 10,864 3,785 3,518 2,149 220 738 649 19 44 2,230 38 49 47 40 53 60 60 44 47 51 53 48

2,500 -

4,014 -

72 89 12,755 216 59 796 15,128 3,883 37,981 2,455 6,100 2,055 3,225 215 251 2,642 428 169 161 184 237 188 213 171 166 201 258 187

Page 98 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Agncia Nacional para Avaliao e Acreditao Acadmicas (ANAAA) Ministrio da Administrao Estatal Gabinete do Ministro Gabinete do Secretrio de Estado da Descentralizao Administrativa Gabinete do Secretrio de Estado do Desenvolvimento Local Gabinete do Inspector-Geral Direco-Geral Direco Nacional da Administrao e Finanas Arquivo Nacional Secretariado Tcnico da Administrao Eleitoral (STAE) Direco Nacional de Planeamento, Avaliao e Cooperao Externa Direco Nacional da Administrao Local Direco Nacional de Apoio Administrao de Sucos Programa Nacional Desenvolvimento de Sucos (PNDS) Direco Nacional do Desenvolvimento Local Pacote de Desenvolvimento Descentralizado I Administrao do Distrito de Manufahi Administrao do Distrito de Viqueque Administrao do Distrito de Lautm Administrao do Distrito de Manatuto Administrao do Distrito de Covalima Administrao do Distrito de Ainaro Administrao do Distrito de Aileu Administrao do Distrito de Ermera Administrao do Distrito de Liqui Administrao do Distrito de Dili Administrao do Distrito de Bobonaro Administrao do Distrito de Baucau Administrao do Distrito de Oecusse

5,712 77 63 64 105 32 597 91 380 116 352 1,508 266 91 113 100 118 143 97 87 106 73 807 117 123 87

190 8,599 45 84 103 60 76 3,501 61 265 362 153 629 337 90 95 95 101 107 90 90 95 84 867 101 101 90

13,088 7,961 327 467 373 287 345 270 337 619 287 448 518 669 179

1,424 1,424 -

9,406 9,406 -

190 38,228 122 147 167 165 108 5,522 152 645 478 505 2,137 7,961 603 9,406 508 675 568 506 595 457 514 820 444 2,122 736 893 356

Page 99 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Comisso Instaladora dos Municpios Ministrio do Comrcio, Indstria e do Ambiente Gabinete do Ministro Gabinete do Vice-Ministro Gabinete do Secretrio de Estado do Comrcio Gabinete do Secretrio de Estado da Indstria e Cooperativas Gabinete do Secretrio de Estado do Meio Ambiente Gabinete de Auditoria Interna Gabinete Jurdico Direco-Geral dos Servios Corporativos Direco-Geral do Ambiente Direco-Geral da Indstria e Cooperativas Direco-Geral do Comrcio Inspeco Alimentar e Econmica Fundo de Segurana Alimentar Ministrio da Solidariedade Social Gabinete da Ministra Gabinete do Vice-Ministro Gabinete do Secretrio de Estado para os Assuntos dos Antigos Combatentes da Libertao Nacional Gabinete do Secretrio de Estado da Segurana Social Inspeco e Auditoria Interna Direco-Geral Direco Nacional de Administrao e Finanas Direco Nacional dos Assuntos dos Antigos Combatentes da Libertao Nacional Direco Nacional da Assistncia Social Direco Nacional de Reinsero Social Direco Nacional de Gesto de Desastres

2,339 77 65 64 63 63 38 14 382 585 345 480 99 64 1,834 79 61 64 65 45 68 730 134 173 138 124

918 12,300 284 198 183 191 198 49 112 3,278 443 1,166 1,092 271 4,835 4,093 174 33 354 33 39 312 1,148 365 868 259 381

2,000 250 1,600 150 141,208 92,101 1,346 6,054 3,420

343 4 7 9 10 12 61 33 110 85 12 715 7 13 302 50 312 12 15

1,108 508 600 -

918 16,982 365 270 256 264 273 87 126 3,721 1,311 3,221 1,807 382 4,899 148,958 253 94 418 98 91 393 2,688 93,250 2,699 6,463 3,940

Page 100 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Direco Nacional da Segurana Social Ministrio das Obras Pblicas Incluindo Servios e Fundos Autnomos Ministrio das Obras Pblicas Excluindo Servios e Fundos Autnomos Gabinete do Ministro Gabinete do Secretrio de Estado das Obras Pblicas Gabinete do Secretrio de Estado da Eletricidade Gabinete do Secretrio de Estado de gua, Saneamento e Urbanizao Direco-Geral dos Servios Corporativos Direco-Geral das Obras Pblicas Direco-Geral da Electricidade Direco-Geral de gua, Saneamento e Urbanizao Electricidade de Timor Leste EDTL (Servio e Fundo Autnomo) Instituto Pblico de Gesto de Equipmentos (Servio e Fundo Autnomo) Ministrio dos Transportes e Comunicaes Incluindo Servios e Fundos Autnomos Ministrio dos Transportes e Comunicaes Excluindo Servios e Fundos Autnomos Gabinete do Ministro Gabinete do Vice-Ministro Direco-Geral dos Servios Corporativos Direco-Geral dos Transportes e Comunicaes Autoridade da Aviao Civil de Timor-Leste Administrao de Aeroportos e Navegao Area de Timor-Leste (Servio e Fundo Autnomo) Autoridade Porturia de Timor-Leste (Servio e Fundo Autnomo) Ministrio da Agricultura e Pescas Gabinete do Ministro Gabinete do Vice-Ministro Gabinete do Secretrio de Estado das Florestas e Conservao da Natureza Gabinete do Secretrio de Estado das Pescas

153 6,441 3,066 78 64 63 63 313 1,258 16 1,211 2,316 1,059 1,514 1,080 70 70 178 690 72 298 136 5,886 78 130 63 63

127 120,804 5,358 65 45 32 28 2,662 784 16 1,726 112,270 3,176 7,274 4,275 51 49 4,175 301 2,698 12,396 56 48 36 36

38,287 6,000 6,000 6,000 1,000 -

4 11,076 11,076 11,076 2,951 2,904 18 2 2,884 38 9 699 2 2 2 2

46,500 46,500 46,500 620 620 620 5,183 -

38,571 190,821 72,000 143 109 95 91 66,551 2,042 32 2,937 114,586 4,235 12,359 8,879 139 121 7,857 690 72 637 2,843 25,164 136 180 101 101

Page 101 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Gabinete do Secretrio de Estado da Pecuria Inspeco e Auditoria Gabinete do Director-Geral Direco Nacional de Administrao e Finanas Gabinete Jurdico Gabinete do Protocolo e Comunicao Social Direco Nacional de Pesquisa e Servios Especiais Direco Nacional de Quarentena e Biosegurana Direco Nacional de Formao Tcnica Agrcola Direco Nacional de Poltica e Planeamento Direco Nacional de Agricultura e Horticultura Direco Nacional de Plantas, Indstria e Agro comrcio Direco Nacional de Florestas Direco Nacional de Irrigao e Gesto da Utilizao de gua Direco Nacional das Pescas e Aquicultura Direco Nacional de Pecuria e Veterinria Direco Nacional de Apoio ao Desenvolvimento Comunitrio Agrcola Servios de Agricultura do Distrito de Aileu Servios de Agricultura do Distrito de Ainaro Servios de Agricultura do Distrito de Baucau Servios de Agricultura do Distrito de Bobonaro Servios de Agricultura do Distrito de Covalima Servios de Agricultura do Distrito de Ermera Servios de Agricultura do Distrito de Liqui Servios de Agricultura do Distrito de Lautm Servios de Agricultura do Distrito de Manatuto Servios de Agricultura do Distrito de Manufahi Servios de Agricultura do Distrito de Oecusse Servios de Agricultura do Distrito de Viqueque

63 21 26 386 21 15 222 200 468 111 229 140 262 150 305 288 136 119 155 272 267 256 166 150 194 207 232 236 255

35 19 22 714 10 9 84 104 315 86 5,987 308 718 875 629 1,256 293 55 50 74 72 73 51 65 62 57 71 57 69

35 965 -

2 375 1 23 81 3 1 190 15 -

800 1,305 478 750 900 950

100 40 48 1,475 32 24 306 327 864 200 6,216 449 1,015 1,025 934 1,734 1,409 174 1,005 1,651 339 329 695 965 256 264 303 1,193 1,274

Page 102 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Ministrio do Turismo Gabinete do Ministro Gabinete da Secretria de Estado da Arte e Cultura Direco-Geral do Turismo Direco-Geral da Cultura Inspeco-Geral de Jogos Direcco Nacional dos Museus e Biblioteca Direco Nacional do Patrimnio Cultural Direco Nacional de Artes, Cultura e Indstrias Criativas Culturais Direco Nacional de Marketing do Turismo Direco Nacional do Plano e Desenvolvimento Turstico Direco Nacional de Empreendimentos, Actividades e Produtos Tursticos Ministrio do Petrleo e Recursos Minerais Gabinete do Ministro Direco Nacional de Administrao e Finanas Direco Nacional de Minerais Tribunais Conselho Superior da Magistratura Judicial Tribunal de Recurso Tribunais Distritais Procuradoria-Geral da Repblica Procuradoria-Geral da Repblica Procuradoria Distrital de Baucau Procuradoria Distrital de Suai Procuradoria Distrital de Oecusse Provedoria dos Direitos Humanos e Justia Provedoria dos Direitos Humanos e Justia Rdio e Televiso de Timor-Leste Direco de Informaco

944 72 63 317 53 82 95 68 70 46 30 48 253 57 131 65 1,014 31 642 341 1,508 1,224 118 84 82 520 520 734 245

3,379 807 141 2,431 1,940 611 830 499 2,191 8 1,975 208 1,707 1,601 40 37 29 994 994 1,574 132

1,500 1,500 7,000 7,000 -

265 8 3 254 108 108 212 135 77 179 179 20 20 891 14

200 200 2,320 100 2,220 1,372 1,372 646 646 -

6,288 887 207 4,702 53 82 95 68 70 46 30 48 9,301 668 8,069 564 5,737 39 2,852 2,846 4,766 4,376 158 121 111 2,180 2,180 3,199 391

Page 103 of 110

Salrios e Vencimentos

Bens e Servios

Transferncias

Capital Menor

Capital Desenvolvimento

Total das Despesas

Direco de Administrao e Finanas Direco de Programao Direco de Apoio Tcnico Comisso Nacional de Eleies Comisso Nacional de Eleies Comisso Anti-Corrupo Comisso Anti-Corrupo Comisso da Funo Pblica Comisso da Funo Pblica Instituto Nacional de Administrao Pblica Universidade Nacional de Timor Lorosa'e Universidade Nacional de Timor Lorosa'e

142 153 195 542 542 387 387 846 576 270 7,558 7,558

1,149 205 88 695 695 1,318 1,318 3,125 3,003 122 3,166 3,166

5,000 5,000 -

421 50 406 44 44 50 50 158 158 180 180

1,712 408 689 6,281 6,281 1,755 1,755 4,129 3,737 392 10,904 10,904

Page 104 of 110

Anexo III Servios e Fundos Autnomos parcialmente financiados por receitas prprias dentro do Oramento Geral do Estado para 2013 (US$000)
Despesas ANATL Salrios e Vencimentos Bens e Servios Capital Menor Capital Desenvolvimento Transferncias Total APORTIL (Inc. Berlin-Nakroma) Salrios e Vencimentos Bens e Servios Capital Menor Capital Desenvolvimento Transferncias Total EDTL Salrios e Vencimentos Bens e Servios Capital Menor Capital Desenvolvimento Transferncias Total IGE Salrios e Vencimentos Bens e Servios Capital Menor Capital Desenvolvimento Transferncias Total SAMES Salrios e Vencimentos Bens e Servios Capital Menor Capital Desenvolvimento Transferncias Total Total dos Servios e Fundos Autnomos 408 324 114 0 0 846 123,147 1,059 3,176 0 0 0 4,235 2,316 112,270 0 0 0 114,586 136 2,698 9 0 0 2,843 298 301 38 0 0 637 Receitas Prprias Financiamento do OGE

1,404

-767

3,277

-434

17,868

96,718

4,235

296 22,845

550 100,302

Page 105 of 110

Anexo IV Dotaes Oramentais para 2013 (US$000) Fundo das Infra-Estruturas

Programas \ Subprogramas Total Incluindo Emprstimos Total Excluindo Emprstimos Total Emprstimos

Despesas Financiadas por Saldo Transitado de 2012 444,351 401,263 43,088

Salrios e Vencimentos -

Bens e Servios -

Transferncias -

Capital Menor -

Capital Desenvolvimento 160,026 159,526 500

Total Final das Despesas 604,377 560,789 43,588

Programas Excluindo Emprstimos Agricultura Irrigao gua e Saneamento Plano mestre Desenvolvimento Urbano e Rural Desenvolvimento Urbano e Rural Energia Elctrica Energia Elctrica Estradas Estradas Pontes Pontes Aeroportos Aerportos Portos Portos Equipamento Informatico Equipamento informtico Edifcios Pblicos 5,754 5,754 8,598 8,598 7,076 7,076 10,038 10,038 68,504 68,504 13,837 13,837 9,467 9,467 10,000 10,000 5,791 5,791 36,881 2,199 2,199 1,500 1,500 -500 -500 113,629 113,629 19,581 19,581 4,452 4,452 -1,000 -1,000 975 975 4,700 4,700 3,787 7,953 7,953 10,098 10,098 6,576 6,576 123,667 123,667 88,085 88,085 18,289 18,289 8,467 8,467 10,975 10,975 10,491 10,491 40,668

Page 106 of 110

Edifcios Pblicos Educao Escolas Universidades MDG gua e Saneamento Habitao Sade Hospital / Clnica Segurana e Defesa Segurana e Defesa Solidaridade social Monumentos Tasi Mane Aeroportos Estradas e Pontes Petrleo e Gs Preparao de Desenhos e Superviso - Novos Projectos Preparao de Desenhos e Superviso - Novos Projectos gua e Saneamento Esgotos Estradas Estradas

36,881 9,882 3,937 5,945 103,517 24,504 79,013 2,324 2,324 7,780 7,780 363 363 101,452 6,620 25,565 69,267 20,000 20,000 23,088 23,088

3,787 -747 620 -1,368 -57,254 -17,574 -39,680 -283 -283 9,819 9,819 1,300 1,300 37,950 11,000 8,475 18,475 19,418 19,418 500 500

40,668 9,135 4,557 4,577 46,263 6,930 39,333 2,041 2,041 17,599 17,599 1,663 1,663 139,402 17,620 34,040 87,742 19,418 19,418 20,000 20,000 23,588 23,588

Programas Emprstimos

Page 107 of 110

Anexo V Dotaes Oramentais para 2013 (US$000) Fundo de Desenvolvimento do Capital Humano
Programas Despesas Financiadas por Saldo Transitado de 2012 8,549 593 6,398 de 1,558 3,100 16,862 9,687 11,245 Salrios e Vencimentos Bens e Servios Transferncias Capital Menor Capital Desenvolvimento Total Final das Despesas

Total Formao Profissional Formao Tcnica Bolsas de Estudo Outros Tipos Formao

33,899 4,250

42,448 4,843 3,100 23,260

Page 108 of 110

Parte 4: Documentus Suplementarios


4.1: Lei Fundu Petroliu Artiqu 8
4.1.1: Tranferensia Husi Fundu Mina Rai neeb Requere

Page 109 of 110

4.1.2: Relatoriu Reafirmasaun Independente

Page 110 of 110

MINISTERIU FINANSAS
Edifcio 5, 1. Andar, Palcio do Governo, Dli, Timor-Leste Phone - +670 3339510 Fax - +670 3331204

Website - www.mof.gov.tl

Вам также может понравиться