Вы находитесь на странице: 1из 29

7

77 v
vva
aar
rra
aav
vv
k
kks
ssn
nne
ees
ss k
kkr
rr
s
ssa
aas
ss T
TTa
aav
vva
aai
ii
e
een
nne
eer
rr
i
iij
jja
aai
ii





Agita Brikmane

2014







7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 2
Viss mains
Pavasari nomaina vasara, vasaru - rudens. Pc rudens
iestjas ziema. Dab viss mains un cikliski atkrtojas. Ldz
ar prmaim dab, prmaias notiek ar msu
organism. Vai Tu kdreiz esi sev uzdevis jautjumu
kpc tiei pavasaros un rudeos cilvki jtas
visnogurukie, visnomktkie un visbiek saaukstjas?
Viena daa no mums t jtas pastvgi vai piedzvojot lielu
slodzi darb un mcbs, ko visbiek pavada ar stress. Stresa stvokl organisms
mobiliz visus spkus un atdot visas uzturvielu rezerves, lai to prvartu. Tiei tas pats
notiek, kad dab mains sezonas pai pavasaros un rudeos. Msu organisms
mobiliz visus spkus, pastiprinti patrjot vitamnus un antioksidantus, lai
pielgotos prmaim. Neemot vr sava organisma prasbas un vajadzbas, ms
nodarm pri pai sev. Un gala rezultt slimojam, jtamies nospiesti, iztukoti un bez
enerijas.
Pavasaris ir oti pas laiks dab, kad arvien biek pie debesu juma pards saulte,
dienas paliek garkas un siltkas, ldz viss saplaukst un sazao. Tau neskatoties uz to,
ka es vienmr esmu priecjusies par atmodu dab, pirmajiem pavasara ziediem un
silto sauli, 6 gadus atpaka domas par to, ka tuvojas pavasaris, mani ne pavisam
neiepriecinja, var teikt pat ausminja. Jo pavasaros es vienmr jutos oti nogurusi.
Tau pavasaris ir tas laiks, kad ne tikai daba pamostas, ar cilvki sk aktvk rosties,
bet es nespka d taj vis nevarju iesaistties, man vienkri neko negribjs
Vai ar Tev ir pazstamas das sajtas?
Tu atnc mjs pc darba un Tev neko vairk negribas, lai gan patiesb Tu labprt
gribtu bt aktvks, skt nodarboties ar fiziskajm aktivittm, pavadt vairk laika
kop ar tuviniekiem un draugiem, nodarboties ar motajiem hobijiem, aiziet uz balli
vai tetra izrdi, kaut vai pau mazumiu veltt laiku sev, lai palastu grmatu, kurai
nevari pieerties jau vairkus mneus. Tu biei par to aizdomjies, bet Tev vienkri
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 3
tam nepietiek spka Tu vakar nolsti un aizmiedz. Bet no rta viss skas no gala
negribga celans, rutnisks darbs, ikdienas neatliekamie pienkumi, atgrieans
mjs, stgas vakarias, nogurums un doans pie miera, jo vienkri nekam citam
vairk nepietiek spka Ja Tev tas ir apnicis un Tu gribi vienmr justies pilns
enerijas, gribasspka, lab noskaojum, ar prieku paveikt savus ikdienas darbus un
pienkumus, galu gal ar atrast laiku draugiem un hobijiem, tad grmata Tev
paldzs to sasniegt, atkljot ogu, augu un drzeu enerijas spku un to, cik lielu
ieguldjumu tie var sniegt Tavai veselbai. To zinm, ka saltus un drzeus st ir labi,
bet kpc, kdus un cik daudz? aj gramat uz iem jautjumiem Tu atradsi
pamatotas atbildes un ieliekot tos sav v un no vja - vder, Tu patiem
pabarosi savu organismu, prstjot slimot ar saaukstans slimbm un sajtoties
pilns enerijas!
Grmat Tu uzzinsi par konkrtiem augiem, ogm un drzeiem, kas ne tikai
atgriezs Tavu enerijas pilno pasajtu, pievienojot tos ikdienas dienkartei, bet
paldzs novrst ar tdas veselbas problmas k vzi, sirds asinsvadu saslimanas,
redzes pasliktinanos, slikt holesterna daudzumu asins, bies saslimanas ar
saaukstans slimbm un citas. Tu uzzinsi ar to, kda ir katras krsas nozme labas
pasajtas un veselbas nodroinan un kdi augi, ogas un drzei katru no tm
prstv. Sapratsi, k to nodroint praktiski, saemot dienkartes paraugu vienai
dienai un vairku dienu receptes, kas iekauj s dads ogu, augu un drzeu
krsas.
Izveidoju o grmatu tpc, ka s zinanas man paldz justies eneriskai ikdien un
ts ir paldzjuas daudziem jo daudziem maniem klientiem.
Vai Tu gribi atgriezt savu eneriju, dzvesprieku, neslimot un bt vislabkaj form?
Tad zinans, ar kurm es dalos aj grmat, Tev noteikti paldzs to iegt. Lasi to un
uzzinto noteikti sc pielietot praks. Tu bsi patiesi gandarts par iegtajiem
rezulttiem!
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 4

Saturs
Kpc augi ir tik krsaini? .............................................................................................. 5
Augu iedaljums pc to krsm ................................................................................... 7
Sarkan krsa .......................................................................................................... 7
Sarkani - violet krsa .............................................................................................. 8
Oran krsa ............................................................................................................ 9
Orani - dzelten krsa .......................................................................................... 10
Dzelteni za krsa .............................................................................................. 11
Za krsa ............................................................................................................... 12
Balti za krsa .................................................................................................... 13
dienkartes paraugi, iekaujot taj dadu krsu ogas, augus un drzeus ................. 14
dienkartes paraugs sievietei ................................................................................... 15
dienkartes paraugs vrietim .................................................................................... 16
RECEPTES .................................................................................................................. 16
Varavksnes krsu salti ar vistas krtiu ............................................................... 16
Tomtu sojas piena zupa .................................................................................... 18
Cepta menca ar balzmetii un timinu ................................................................ 19
Apceptas lapu bietes ............................................................................................. 19
Omlete no olu baltumiem ...................................................................................... 20
Salti ar tunci ......................................................................................................... 21
Saldskbie ttei .................................................................................................... 22
Salti no marintiem guriem ................................................................................ 23
Vlies efektvi sasniegt un saglabt savu rezulttu? ..................................................... 24
Par grmatas autori ..................................................................................................... 29


7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 5

Kpc augi ir tik krsaini?
Kas ir antioksidanti un brvie radiki?
Vai Tev ir sancis kaut reizi dzv aizdomties, kpc augi, ogas un drzei ir tik
daudzkrsaini? Ja Tu esi no tiem, kas sajsminies par diena pasnieganas veidu, tad
Tev noteikti bs grti atteikties no trauka ar dadu krsu augiem un drzeiem.
Sarkani, zai, dzelteni un orani augu valsts prtikas produkti ir krdinoi! Un izrds,
ka tie ir tik krsaini ne tikai esttisk baudjuma d, bet tam ir oti praktiska nozme
gan augu, gan dzvnieku, gan msu pau - cilvku organismos. Un vaininiekus, kas
tos iekrso, sauc par antioksidantiem.
Augi em eneriju no saules un fotosintzes proces
prvr to dzvb rodas cukuri, tauki un olbaltumvielas.
o rkrtgi sareto procesu nodroina oti komplictas
miskas reakcijas auga ns, kuru laik notiek elektronu
apmaia molekulu starp. Elektroni ir starpnieki enerijas
prvadanas proces. Vide, kur norisins fotosintze,
nedaudz atgdina kodolreaktoru. Kodolreaktora aktvaj
zon rodas radioaktvo materilu (brvo radiku)
noplde, kas var bt oti kaitga apkrtjai videi. Elektroni, kas klejo pa augu, kur
saules enerija tiek prveidota miskaj enerij, ir oti rpgi jvada. Ja elektroni
procesa laik aizklst prom no sev paredztajm vietm, tie var izveidot brvos
radikus, kas auga iekien izraiss haosu. Lai tas nenotiktu, augs izveido barjeru
savdabgu vairogu ap potencili kaitgajm reakcijm, un tad uzsc s potencili
kaitgs vielas. ie vairogi sastv no antioksidantiem, kuri prtver un aprij
elektronus, kas citdk aug vartu izraist haosu.
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 6

Antioksidantu daudzveidba ir rkrtgi
liela, to skaitu mra simtos un tie
atrodas visos augos. Antioksidanti
parasti ir krsaini, jo misks pabas,
kas garant nepareizo elektronu
uzskanu, rada ar spilgtas krsas. Ir ar
bezkrsaini antioksidanti, piemram, C un E vitamni. Tie darbojas cits auga das,
kuras tpat ir nepiecieams pasargt no nomaldjuos elektronu uzbrukumiem.
Cilvku un dzvnieku organismos ar pastvgi rodas brvie radiki, kas boj nu
apvalkus. rjie apstki, tdi k saules UV starojums, piesrota vide u.c., kaitgie
ieradumi un nesabalansts uzturs noved pie t, ka ms
kstam par vidi, kur brvie radiki var veikt savu postoo
iedarbbu. Iekstot nas iekpus, radiki saboj ar DNS
struktru, bet s izmaias noved pie nopietnm
saslimanm, tdm k va, artrta un daudzm citm
vainm. Tiei brvo radiku darbbas d ms novecojam,
paliekot krunkaini, nespcgi, bez enerijas un uzmgi pret dadm slimbm.
Problma ir t, ka ms pai os vairogus neraojam, kas ms aizsargtu no brvajiem
radikiem, jo msu organism nenotiek fotosintzes process. To dara tikai un viengi
augi. Laimg krt augos esoie antioksidanti ar msu organism darbojas td pa
veid k augos. Augi izveido antioksidantus, ms tos apdam un izmantojam savas
veselbas lab, kstam eneriski un saglabjam savu jaunbu vl daudzus dzves gadus.


7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 7

Augu iedaljums pc to krsm
Pc doktora Deivida Hibera iedaljuma, kas ir Cilvka Uztura Institta direktors
Kalifornijas universitt Los-Andelos un ar viens no grmatas autores skolotjiem,
visus augus, ogas un drzeus iedala 7 grups, emot vr to vielu misko sastvu un
krsas:

Dadas krsas uztur ir jiekauj tpc, ka attiecg krsa satur tikai tai konkrtas
miskas vielas, kas labvlgi ietekm cilvka organismu, tikai katra citdk veid.
Sarkan krsa
Sksim ar sarkano krsu. To nosaka divi antioksidanti likopns un antocianns.
Likopns samazina iespju saslimt ar vzi, sirds un asinsvadu slimbm, novr redzes
pasliktinanos. Tas samazina slikt holesterna lmeni un uzlabo imunitti. Antocianni
samazina spes, depresiju un nemieru.
Sarkanajai grupai pieder tomti, roz greipfrti un arbzi. Visi ie produkti satur
likopnu. Un lielk daa no mums likopnu uzem tiei ar iepriek mintajiem
produktiem. Te iederas ar tomtu mrces, pastas, zupas, ketups un sula.
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 8
Un tiei likopns, kas ir tomtos, var paldzt
mazint depresiju un iekaisuma procesus
organism. Likopns vriea organism
koncentrjas prostatas dziedzer, tiei tpc
tomtus sauc par vrieu drzeni. Dzelzs un
vitamns B6, kas atrodas tomtos, iesaists garastvoka reguljoo neirotransmiteru,
tdu k dopamna, serotonna un norepinefrna, radanas procesos. Magnijs savukrt
regul enerijas lmeni un mazina stresu.
Sarkani - violet krsa
ai grupai pieder vnogas, vnogu sula, sarkanais pipars, zils plmes, vlie iri,
dzrvenes, baklani, bietes, roznes, sarkanie boli, zilenes, mellenes, sarkanvns,
zemenes. Sarkani - violets krsas grupas augiem o krsu pieir antocianni, kas
pieder flavonodu grupai. Tie ir spcgi antioksidanti, kas aizsarg nas no bojjumiem
un var samazint va un insulta risku, uzlabo atmiu un ilgmbu. oti nodergi
cilvkiem, kam ir ateroskleroze, novrot trombu veidoanos.
Plmes (ar vtas) ir bagtas ar antioksidantiem, satur boru, kliju un vitamnu K.
Visi tie ir svargi kaulu veidoanas mikroelementi. Ptjums Floridas tata universitt
atklja to, ka vtas plmes paldzja palielint kaulu blvumu sievietm pc
menopauzes. Un augstais iedrvielu saturs paldzja samazint bada sajtu ditas
laik.
Mellenes paldz msu ermenim iegt tru eneriju, noreguljot optimlu insulna un
glikozes lmeni asins. Ts ir oti
ieteicamas ikdienas uztur cilvkiem, kam
ir cukura diabts. Ogs esoie
antioksidanti palielina asiu plsmu uz
smadzenm un uzlabo neironu funkciju.
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 9
Vnogas satur proantocianidnus (proanthocyanidins), kas paldz
stabilizt kolagna un elastna daudzumu. Ptjum tika
pierdts, ka ie savienojumi uzlaboja un stiprinja vnas un
uzlaboja ar varikozo vnu spju sarauties par 41% tikai 2
mneu laik. Vnogu sastv esoajiem fenoliem piemt
pretaptaukoans ietekme.
Asajos piparos esoais kapsaicns ietekm apetti, reguljot
bada hormona grelna lmeni, saska ar ptjumu, kas publicts urnl British
Journal of Nutrition. Pievienojiet nedaudz as pipara savm brokastm, lai paldztu
sev ievrot ditu, ja esat to uzskui. Ar kapsaicns paldzs Tavam organismam
atbrvot endorfnus, kas, protams, aus Tev
saglabt iekju mieru.
Zemenes ir lielisks ellagic skbes un
antioksidanta C vitamna avots, kas aizsarg
du no apkrtjs vides nelabvlgajiem
faktoriem. Iepriekmints skbes paldz tavai
dai saglabt mitrumu, bet C vitamns ir
nozmgs das olbaltumvielas kolagna raoan. Savukrt, kolagns nodroina to, ka
msu da saglab jaunbu, neveidojot krunkas un kruncias. Zemenes satur ar
salicilskbi, kas ir dabgs zobu balintjs.
Oran krsa
Augi, ogas un drzei, kas ir oran krs, bagtgi satur antioksidantus alfa un beta
karotnus, kas, nonkot organism, prvras par mums visiem pazstamo A vitamnu.
Karotni aizsarg no va un tiem ir pretvrusu iedarbba, k ar uzlabo redzi. ai grupai
pieder irbji, burkni, patisoni, kabai, saldais kartupelis, mango, aprikozes,
kantalupes melones (cantalupensis).
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 10
Vasaras irbji nogatavojas vasaras beigs un
agr ruden. Tie ir lielisks karotinodu avots
uztur. Cilvkiem, kam uztur ir augsts karotnu
saturs, ir par 43% mazka iespja saslimt ar acu
slimbu, kas var izraist aklumu. Un par 36%
mazka iespjamba nomirt no sirdslkmes.
Karotinodi, kas ir aprikozs, uzlabo organisma spju attrt aknas un tas, savukrt,
uzlabo tauku vielmaiu.
Orani - dzelten krsa
Orani dzeltens krsas grupai
pieder kukurza, apelsni, apelsnu
sula, mandarni, dzeltenie
greipfrti, persiki, citroni, papaija,
anansi, nektarni. Tie nodroina
ms ar beta kriptoksantnu, kas ir
oti reti sastopams karotinods. T
daudzums nav lielks k 0,03 mg no
6 mg visu karotinodu, kas sastda vidja amerika ikdienas uzemto normu. Vidji
87% beta kriptoksantna ms uzemam ar apelsnu sulu, apelsniem un
mandarniem. Persikos, papaij un nektarnos viela ir sastopama pavisam niecgos
daudzumos. Toties tie satur citus msu organismam nodergus antioksidantus.
Dzeltens plmes satur chlorogenic skbes, kas ir dabiskas vielas cai ar oksidatvo
stresu. Tiei tas izraisa das prieklaicgu novecoanos. Dzeltens plmes satur ar
augstu provitamna A daudzumu, kas patrina das nu veidoans procesus un
novr smalko grumbiu veidoanos. To sastv ir ar nozmgais C vitamns, kas paldz
veidot das kolagnu.
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 11

Dzelten paprika satur daudz vairk C vitamna, nek ms
domjam. Parasti par labu C vitamna avotu tiek uzskatti
citrusaugi. Tau patiesba ir tda, ka dzelten paprika satur
5,5 reizes vairk C vitamna nek apelsni. Paprikas porcij
ir 341 mg C vitamna, bet tda paa lieluma apelsnu
porcij tikai 63 mg. Arizonas tata universittes veikt
ptjuma laik konstatja, ka tie dalbnieki, kas papildinja savu dienkarti ar C
vitamna uzemanu, tauku masa samazinjs krietni vien straujk nek tiem, kam
trka C vitamna. Ko daudzi cilvki nezin, ka vitamns C msu organism ir
nepiecieams ar karnitna sintzei. ai vielai ir antioksidantu pabas un t paldz
taukus prvrst enerij. K ar zems C vitamna lmenis ir saistts ar va attstbu
organism. Ptjuma laik konstatja, ka tajos nas apgabalos, kur uztur lietoja
vismazk augu, va izplatbas rdtji bija 5 8 reizes augstki. Ptjuma laik is pats
faktors ietekmja ar sirds asinsvadu slimbu, paaugstinta asinsspiediena un insulta
gadjumu skaitu. C vitamna uzemana neprprotami rada aizsargjou efektu pret
daudzm slimbm.
Dzelteni za krsa
ai grupai pieder ziri, pupas, spinti, zaais pipars, lapu bietes, kukurzas vltes,
guri, kivi, melones un avokado. ie produkti
satur lutenu un zeaksantnu, kas ir svargi
antioksidanti labas redzes nodroinan,
samazinot kataraktas un acs dzelten punkta
deenercijas risku. ie karotinodi visvairk
koncentrjas tiei acs, nodroinot to veselbu.
Avokado ir bagts ar neaizstjamm taukskbm,
kas dabiski atrodas das ns un paldz saglabt
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 12
du gludu un elastgu. Lietojot to rji uz das, avokado var stimult kolagna
raoanu un da kst elastgka. K to izdart praktiski? Avokado sajauc ar nedaudz
skb krjuma (taj eso pienskbe paldz noemt atmirus das nas) un uzliek uz
sejas apmram 10 mintes, pc tam noskalo.
Za krsa
Te pieder brokoi, Briseles kposti, pukposts, galvikposts, lapu kposts, nas
kposts, kolrbji. Zas krsas drzei un zaumi iegst savu krsu, pateicoties
hlorofilam. Tam ir antibakterila ietekme un hlorofils ar stimul un uztur muskuu
auganu. Zaie augi ar ir bagtkais zeaksantna un lutena avots. s vielas spl
btisku lomu acu veselbas nodroinan, taj skait
ar novr kataraktas un ar vecumu saistts acs
makulas deenerciju.
11 gadus ilgs ptjums ar 1360 pieauguajiem no
Austrlijas atklja to, ka cilvkiem, kas uztur lietoja
visvairk zaos lapu drzeus, tdus k kpostus,
mangoldus un citus, samazinjs risks saslimt ar vienu
no das karcinomas jeb va veidiem par 54%
saldzinot ar tiem, kas uztur tos lietoja oti minimli. Zaie lapu drzei ir bagti ar
karotinodiem (lutenu un zeaksantnu) un plau citu mikroelementu klstu, kas var
paldzt aizsargt no UV starojuma izraist brvo radiku kaitjuma un d veid
blo audzja attstbu das viets, kas ir pakautas saules UV starojumam. Visu veidu
kposti satur sulforafnu, izotiociantu un indolus, kas stimul aknu gnus izstrdt
fermentus, kas organism norda vzi izraisos vielas.

7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 13

Balti za krsa
Augi un drzei balt krs, tdi k iploki,
spoli, kokosrieksti, selerija, puravi, sparei,
bumbieri, artioki, endvijas, maurloki, banni,
baltvns un snes (neskatoties uz to, ka ts nepieder augu valstij, bet tiek iedaltas
atsevi - su valst) var paldzt samazint insulta risku par 52%. 10 gadu ptjumu
laik pierdts, ka balts krsas augi ir bagti ar flavonodu kuercetnu (quercetin), kam
bija vislabkie rezultti tiei insulta riska samazinan.
Spoli bagtgi satur savienojumus, kas nomc to nu
aktivitti, kas ir atbildgas par kaulu nu saelanu. To
sastv esoais kuercetns un kemferols (kaempferol) var
palielint kaulu blvumu, bet inulns palielina kalcija
uzskanos par 33%. Izmantojiet spolus dadu mru
gatavoan. Tie lieliski var paldzt novrst osteoporozi. K
ar visi spolveidgie augi satur allicnu, kas ir pazstams k
ldzeklis cai pret audzjiem. Tie bagtgi satur ar
flavonodus. No visiem antioksidantiem, ko satur drzei un
augi, visvairk ms patrjam tiei flavonodus, ldz pat 1 g dien. Flavonodi pc savas
struktras ir oti daudzveidgi.
Jaunkie ptjumi liecina, ka visparastks atmateu grupas snes (ar ampinjoni)
satur vairk antioksidantu k daas no eksotiskajm snm. Su cepurtes ir lielisks
selna, cinka un mangna avots, kas ir oti svargi antioksidanti. Atmateu grupas
snes var saturt ar daas pavisam neparastu antioksidantu molekulas, kuras sauc ar
par ergotioneniem (ergothioneine). Tiei ie savienojumi paldz novrst DNS
oksidatvos bojjumus un tas sniedz ieguldjumu lieliskai sirds un asinsvadu darbbai.
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 14
Cik iespjams, dod priekroku organiskas izcelsmes augiem,
ogm un drzeiem. Rpniecisks raoanas proces iegtie
augi ir pilni ar pesticdiem un cita veida miskm vielm, kas
nav draudzgas msu organismam.

dienkartes paraugi, iekaujot taj dadu krsu ogas, augus un drzeus
Izmantojot doktora Deivida Hibera ieteikumus un ditas paraugu 1 dienai, Tev radsies
priekstats k vienkr veid vari izveidot savu ikdienas dienkarti, iekaujot taj 7
dadu krsu augus, ogas un drzeus. Tav ikdienas uztur ir jiekauj 7 9 porcijas
dadu krsu augus, ogas un drzeus, vislielko uzsvaru liekot tiei uz drzeiem. Tu
droi vien jautsi, bet k izmrt porciju? Tava plauksta ar puspavrtiem pirkstiem ir 1
porcija. Ja Tu esi neliela auguma smalki veidota sieviete, Tev pietiks ar 6 7 porcijm
katru dienu. Savukrt, ja Tu esi liela auguma muskuots vrietis, Tev noteikti ir japd 9
porcijas 7 dadu krsu augu, ogu un drzeu dien. Augus un ogas visieteicamk st
atsevii no citiem prtikas produktiem un tiei pirms uzkodas laik starp brokastm
un pusdienm.
dienkarte sievietm ir veidota, emot vr 1200 1400 kcal patriu dien, bet
vrieiem nepiecieamais kaloriju daudzums ir 1800 2000 kcal dien. Maza auguma
vrieiem un liela auguma sievietm bs jem vr ieteikumi un kaloriju normas, kas
paredztas pretjam dzimumam. Savukrt, ja Tava ikdiena ir oti aktva, Tu daudz
sporto vai esi fiziska darba strdnieks, tad Tavam organismam bs nepiecieamba pc
lielka kaloriju patria. dita ir balstta uz sekojoiem pamatprincipiem
vadlnijm:
1.) Katru dienu sav dienkart ir jiekauj produkti no vism 7 krsu augu grupm;
2.) Olbaltums ir juzem gandrz katr dienreiz, un daai no t ir jbt uzemtai
tiei ar sojas produktiem;
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 15
3.) Ikdienas uztur jiekauj ar pilngraudu produkti k labs iedrvielu avots un pc
nepiecieambas ar dadas dabiskas izcelsmes garvielas.

dienkartes paraugs sievietei
Brokastis
Sojas putra (ir noprkama gatav veid k putra vai prslas) ar zilenm (der ar
saldtas vai aizvieto ar mellenm)
tase sojas pupiu
1 tase netrekna piena
1 tase svaigu zileu (sarkani violet krsa)
Uzkoda
1 svaigs apelsns (orani dzelten krsa)
Pusdienas
Varavksnes krsu salti ar vistas krtiu (visas krsas)
Uzkoda
100 g biezpiena un 1 tomts (sarkan krsa)
Vakarias
Tomtu sojas piena zupa (balti za, oran, sarkan krsa)
Cepta menca ar belzmetii un timinu
Apceptas lapu bietes (za krsa)




7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 16

dienkartes paraugs vrietim
Brokastis
Omlete no olu baltumiem un zaumiem (balti za, dzelteni za, sarkan krsa)
2 nelielas pilngraudu maizes ltes
Uzkoda
kantalupes melones vidja izmra (orani dzelten grupa)
Pusdienas
1 tase drzeu sulas (sarkan krsa)
Salti ar tunci (oran, dzelteni za, sarkan krsa)
Uzkoda
tase vrtu bieu (sarkani violet krsa)
tase sojas putras (ir noprkama gatav veid k putra vai prslas)
1 tase netrekna piena
Vakarias
Saldskbie ttei (za, sarkan, balti za krsa)
Salti no marintiem guriem (balti za krsa)

RECEPTES
Varavksnes krsu salti ar vistas krtiu
ie salti ir pagatavojami oti tri, ja pie rokas ir jau iepriek iegdti drzei, zaumi un
pagatavota vistas krtia (ja esi veetrietis, lieto pkaugus), kas ir marinta teriyaki
mrc (sald sojas mrce), cepta uz grilla un pc tam sasaldta. Ir vrts pagatavot to
vairk nek ir nepiecieams konkrtai dienreizei, jo pagatavotu to var veiksmgi
saglabt saldtav. ajos saltos ir prstvtas visas krsu grupas.
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 17
4 porcijas
Sastvdaas:
2 vistas krtias pustes
1 sauja nomazgtu, nosusintu
un saplucintu rti apdamos
gabalios zao lapu salti
1 sauja sarkano lapu salti, kas
ar ir nomazgti, nosusinti un
saplucinti rti apdamos
gabalios
iesaiojuma nomazgtu
svaigu spintu lapu
galvias sasmalcinta za galvikposta
galvias sarvta sarkan galvikposta
2 sarvtas bietes
2 sarvti burkni
1 sarvts dzeltenais irbis vai cukini, vai 1/8 sarvta sviesta irbja
sarvtas marantas saknes
Sarkana, dzeltena un orana paprika, sagriezta ls pa 1/2 no katras
1 ls sagriezts guris
100 g diedzjumu (diedztas saulespues vai cits)
200 g svaigu zao zirnu (var izmantot ar saldtus)
1 damkarote saltu mrces vai auksta spieduma eas
Pagatavoana:
Sagrie vistas krtias pustes nelielos gabalios. Bodu piepilda ar saltiem un
samaisa. Var veidot ar skaistu varavksnei ldzgu krtojumu.Ts apak ieber vistas
krtias gabalius un ieklj zaumus. Virs tiem izkrto sarvtos drzeus, skot ar
tumkas krsas augiem bodas rpus un beidzot ar gaikajiem bodas centr, radot
varavksnei ldzgu krsu gammu. Vai ar sk ar tumko krsu vien bodas pus un
beidz ar gaiko otr. Saltus garn ar ls sagrieztu papriku un guriem. Prkaisa ar
dgstiem un zaajiem zirniem. Saltiem var prliet mrci (iesaku gatavot paiem!) vai
ar pasniegt to atsevii. Saltus var apslact ar ar labu eu, svaigu citrona sulu un
lietot dadas garvielas pc savas gaumes.


7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 18

Tomtu sojas piena zupa
Zupas pagatavoanai nepiecieami
oti gatavi tomti. Ja tdi nav
pieejami, izmanto konservtus
tomtus, jo zupa sank gargka. K
ar konservanas laik tomtos
esoais likopns vieglk uzscas un ir
organismam labk izmantojams. Skbumu zupai samazina, izmantojot sojas pienu.
4 porcijas
Sastvdaas:
damkarotes eas (termiski izturgka ir kokosriekstu ea)
1 vidjs spols sagriezts plns gredzenveida lts
vidja burkna notrts un sagriezts lts
3 rupji sagrieztas iploka daivias
2 bundas (katr 400 g) konservtu tomtu sav sul
damkarote svaigu oregano jeb raudeu lapu vai 1 tjkarote vtu o pau lapu
1 ipsnia brn cukura
Sls un pipari pc garas
2 tases (tase = 240 ml) vistas buljona
tjkarote malta smarg pipara
1 tase sojas piena
1 tjkarote Voresterras (Worcestershire) mrces
Pagatavoana:
Uzsilda eu uz vidjas uguns liel zupas katl. Pievieno spolu, burknu un iploku,
kars 8 10 mintes. Pc tam pievieno konservtus tomtus kop ar to sulu, oregano,
cukuru, sli un pipariem. Vra vl 5 mintes, mcot tomtus. Pievieno buljonu un
smargo piparu un pakpeniski paaugstina ldz vrans temperatrai. Samazinia
temperatru, katlam uzliek vku un saut 45 mintes. Pc tam samaisa zupu maistj
(blender vai virtuves kombain) ldz biezzupas konsistencei. Pc tam lejot zupu
atpaka katl, to maisot, pievieno sojas pienu. Ja nepiecieams zupu papildina ar
garvielm un no jauna uzvra. Zupa ir gatava anai!
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 19

Cepta menca ar balzmetii un timinu
is ir viens no visvienkrkajiem un trkajiem
veidiem k pagatavot zivi. Zivs izdodas mksta,
mitra un oti garga. Doto metodi var izmantot
jebkuras zivs pagatavoanai. Tpat ar gatavojot
vistas krtias, pirms tam atbrvojot ts no
kauliem. Laiks zivs pagatavoanai ir atkargs no
ts biezuma: 10 mintes uz katriem 2,5 cm; pilns
pagatavoanas laiks vistas krtim ir 15
mintes.
2 porcijas
Sastvdaas:
500 g svaigas mencas filejas
Sls un smargais pipars pc garas
2 tjkarotes eas (vislabk cepanai ir kokosriekstu ea)
2 damkarotes balzmetia
1 tjkarote svaiga timina
Pagatavoana:
Prkaisa zivi no abm pusm ar sli un smargajiem pipariem. em sautjamo katliu
(ar vku), uzkars to un uzlej eu. Kad ea ir kuvusi karsta, ieliek katli zivi un kars
vidj temperatr uz nelielas liesmas 5 mintes ldz ir izveidojusies brngana
garozia. Pc tam zivi apgrie uz otru pusi, samazina vl mazku liesmu un katliam
uzliek vku. Cep vl 5 mintes. T ir gatava, kad iedurt ar daku zivs mkstum ir viegli.
Prlieciet zivi no katlia uz vja. No jauna palieliniet temperatru, ielejiet katli
balzmetii un sasildiet to, to visu laiku maisot ar karoti vai lpstiu. Izsldziet liesmu,
no jauna ielieciet zivi katli un pagrieziet no abm pusm, lai t prkljas ar mrci.
Prkaisiet zivi ar svaigu timinu un pasniedziet uz galda.
Apceptas lapu bietes
Mangolds jeb lapu bietes ir oti gargas un barojoas. Pc garas t atgdina spintus.
Lielveikalos parasti prdodas balts un sarkans bieu lapas, bet tirg var iegdties
ar citu veidu lapas: violetas, oranas un spilgti dzeltenas.
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 20
vienkr bieu lapu pagatavoanas
metode ir izmantojama ar spintiem.
2 porcijas
Sastvdaas:
1 saitis ar svaigm lapu bietm
1,5 tjkarotes eas (vislabk
cepanai ir kokosriekstu ea)
violet spola sagriezta oti plns
gredzenveida lts
2 sasmalcintas iploka daivias
Sls pc garas
Pagatavoana:
Rpgi nomazg lapu bietes un atdala ktus no lapm. Sagrie lapas lielos gabalos un
ieliek dulak. Uzsilda platka izmra sautjamo katliu un ielej taj eu. Kad ea ir
sakarsusi, katli ieliek violeto spolu un kars, visu laiku maisot, kamr izjk. Pievien
lapu bietes un iploku, turpinot karst, ldz visas sastvdaas ir izjukuas gatavas.
Beigs pc garas pievieno sli, tri apmaisa un pasniedz uz galda.

Omlete no olu baltumiem
Omleti visvieglk ir gatavot individuli, tpc aj recept sastvdau daudzums ir
paredzts 1 porcijai. Ja js nekad agrk neesat gatavojis omleti no olu baltumiem, ts
gara js patkami prsteigs. Omletes pagatavoanai vislabk ir izmantot vidja izmra
pannu ar slpu sieniu.

1 porcija
Sastvdaas:
1 tase svaigu spinta lapu
2 tjkarotes smalki sagrieztu lociu
2 sagriezti ampinjoni
2 damkarotes kubicios vai lts
sagrieztu tomtu
1 tjkarotes eas (vislabk cepanai ir
kokosriekstu ea)
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 21
4 sakulti olu baltumi
1 tjkarote sakaptu svaigu vai sausu aromtisku zaumu
Pagatavoana:
Sakars pannu. Pc tam liek virs spintu lapas, locius, snes un tomtu, kurus kars
apmram 2 mintes, kamr paliek mksti. Prliek drzeus uz vja. Iztra pannu ar
papra dvieli un iezie ar eu. Ielej pann sakultos olu baltumus un ik pa laikam pacil
uz augu no pannas malm, lai jlais baltums notek uz pannas un savelkas. Kad omlete
bs savilkusies uz su brdi to pagrie uz otru pusi. Uzliek pa virsu karstos drzeus un
pasniedz sev gards brokastis.

Salti ar tunci
Vrtgs tuna sastvdaas un gara
biei vien pazd, to izmantojot
saltos kop ar lielu daudzumu
biezas majonzes. aj recept
tuncim tiek pievienots tofu, drzei,
zaumi, svaiga citrona sula un
olvea. Td veid salti izdodas oti
viegli, gargi un daudzkrsaini.
4 porcijas
Sastvdaas:
tases ciet tofu sagriezta gabalios
2 damkarotes svaigas citrona sulas
tjkarotes sauso sinepju
tkjarotes sls
1/8 tjkarotes balto piparu
1,25 tjkarotes brn cukura
1 bundia (340 g) tuna sav sul
2 saknes selerijas sagrieztas mazos kubicios
tases smalki sagrieztu lociu
2 vidja izmra sarvti burkni
1 tomts sagriezts mazos kubicios
2 damkarotes olveas
2 tases rupji sagrieztu zaumu vai brokou (zaie ziedii)
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 22
Pagatavoana:
Tunci ieliek sieti vai marlt un nospie lieko idrumu. Pc tam pievieno olveu,
tofu un visas prjs sastvdaas, samaisa. Beigs prlej svaigi spiest citrona sulu.
Salti ir gatavi. Tos var likt uz galda!

Saldskbie ttei
Vl viens veiksmgs piemrs, k var izmantot sojas malto gau un iegt oti vrtgu un
uzturvielm bagtu dienu. Neskatoties uz to k diena sastv ir saldzinoi daudz
komponentu, tas gatavojas pietiekoi tri un atmaksjas ples, kas ir pieliktas t
pagatavoan, jo diens saglab savas pabas karsanas laik.
4 porcijas
Sastvdaas:
nelielas kpostgalvas (preczk lapu
daudzums, kas atbilst kpostgalvai)
170 g sojas malts gaas
tase brno rsu
Pavisam nedaudz sagrieztu lociu
tjkarotes sls
tjkarote imeu (ja garo)
tjkarotes sausa timina jeb mrsila
Svaigi malti pipari pc garas
1 tjkarote eas (cepanai vispiemrotk ir kokosriekstu ea)
buda (400 g) tomtu pasta
tases rou
1/8 tases brn cukura
damkarote svaigi spiestas citrona sulas
tjkarote rsu etia
ipsnia sls
tjkarote sasmalcinta ingvera
Pagatavoana:
Uzsildt cepeskrsni ldz 175 grdiem. Noem no kpostgalvas 4 rjs liels lapas un
nomazg ts. Prjs, kas paliek pri no galvias, sagrie plns lts. Daudzuma
zi jiznk 2 3 glzes ar grieztiem kpostiem. Katli ielej deni un pavra 5
mintes 4 liels kposta lapas.
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 23
Pc tam atdzes lapas, skalojot ts zem auksta dens krna un nov. Trauk ar
augstm malm rpgi sajauc pagatavotu sojas malto gau (uzlej virs karstu deni un
auj ievilkties, pc tam nospieot lieko deni), izvrtos rsus, zaos locius, sli,
imenes, timinu un piparus. Sautjam katli uzsilda eu un ievieto sagriezto
kpostu, karsjot apmram 10 mintes, kamr ir mksti. Pievieno tomtu pastu,
roznes, brno cukuru, citron sulu, rsu etii, sli, ingveru un visu samaisa. Kamr
gatavojas mrce, veido tteus. Centr katram ttenim ieliek pildjumu un lapu sarull.
Iegto kpostu tomtu mrci prliek katli, kur pietiks vietas visiem tteiem, liekot
tos vien sln. Virs mrces liek pagatavotos tteus un prlej ar pri palikuo mrci.
Katliu prklj ar foliju, liek iepriek uzkarst cepekrsn un atstj tur uz 1 stundu.
Ttei ir gatavi!

Salti no marintiem guriem
Pastv daudz un dadu veidu guru
marinanai. ai receptei azitisks
virtuves piegaru dod rsu vns, sojas
mrce, ingvers un pilte sezama eas.
4 porcijas
Sastvdaas:
2 palieli guri
tases as rsu etia
1 damkarote sojas mrces
1 tjkarote brn cukura
1/8 tjkarotes as sarkan pipara
tjkarotes sls
Sasmalcints gabali ingvera saknes 5 mm platum
1/8 tjkarotes sezama eas
1 tjkarte svaigu sasmalcintu diu vai tjkarote vtu
1 damkarote sagriezta ptersa
Pagatavoana:
Nogrie gurim galius no abm pusm. Noem miziu, sagrie plns lts un
ieliek saltu trauk. Prjs sastvdaas sajauc neliel trauci. Pirms marinanas to
vajag pamint un pc nepiecieambas vl pievienot garvielas. Guriem uzlej
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 24
pagatavoto marindi, sajauc ar to un uz 30 mintm ieliek ledusskap. Guri ir gatavi
anai!

Vlies efektvi sasniegt un saglabt savu rezulttu?
Jties noguris, tau gribi bt pilns enerijas? Tev ir liekie kilogrami, no kuriem oti
vlies atbrvoties? Vai tiei pretji Tev neizdodas uzemt svaru?
Piesaki savu dalbu Meistarklas! T ir domta Tev, ja vlies samazint vai palielint
svaru, k ar uzlabot savu pasajtu bez drastiskm, saretm ditm un badoans,
bet tiei ievieot dzv veselga un sabalansta uztura pamatprincipus. Pielietojot os
principus ikdien, tie dos Tev garanttu, stabilu un ilgstou rezulttu. Tas nozm tikai
to, ka Tavs jaunais svars, jauniegt figra un lielisk pasajta saglabsies ilgstoi un
uz visiem laikiem!
Meistarklase ir 4 - 24 interaktvu online
nodarbbu cikls 1 - 6 mneu garum.
Dalbas ilgumu taj izvlies Tu pats,
emot vr savus mrus un laiku, kas
reli ir nepiecieams to sasnieganai.
Nodarbbas notiek 1x ned. To ilgums
ir no 1 1,5 h. is ir visrtkais
nodarbbu apmeklanas veids, jo ts
notiek Tavs mjs pie Tava datora. Pat esot oti aizemtam vai ar atrodoties
rzems un baudot atvainjumu, sauojoties zem palmas, Tev ir iespja tajs emt
dalbu. Vieng lieta, kas ir vajadzga dators ar interneta pieslgumu. Patiesb tas
ir oti rti un komfortabli, vai ne?
Ts ir ne tikai nodarbbas ar vrtgu un dzv praktiski pielietojamu informciju!
Ikvienam Meistarklases dalbniekam ir savs persongais treneris, kur strd ar viu
individuli, izskatot ikdienas dienkarti, dodot ieteikumus un padomus, k trk un
efektvk sasniegt tiei to rezulttu, ko Tu vlies.
Kdas tmas tad ms izskatm Meistarklases laik? Pirmais nodarbbu cikls notiek 3
mneus, apskatot veselas 12 tmas! Mcmies praktiski saprast, kas ir olbaltums un
kur to atrast. Veidojam izpratni par sabalanstm brokastm, vielmaiu un fiziskm
aktivittm, ievieot ts dzv. Attrm organismu un saprotam, kpc ditas nestrd.
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 25
K ar... K iepirkties? K pareizi last etietes? K st rpus mjas? Kas galu gal ir
oghidrti kdus st, bet kdus izslgt no dienkartes? Kdi tauki ir labi un kdi n?
K, pareizi dot, uzturt veselu savu sirdi? Kas ir antioksidanti, kpc tie ir
nepiecieami un kur tos dabt? Par to visu iegstam izpratni un pielietojam praks
Meistarklases nodarbbs, iemcoties kontrolt svaru, bt vienmr eneriskiem un
saglabt labu pasajtu visam mam.
Meistarklases dalbnieces Anitas Grudules atsauksme /35 gadi, ikdien nodarbojas ar
rokdarbiem/: Es patiem priecjos, ka esmu musi dalbu Meistarklas. Varu teikt,
ka pa o laiku ir mainjies oti daudz kas man dzv. Esmu uzzinjusi un iemcjusies
izdzert savu nepiecieamo dens daudzumu. Mani anas paradumi ir oti mainjuies.
Kop dalbas uzskanas nodarbbs, esmu zaudjusi 4,5 kg svara. Neskatoties uz lielo
slodzi, man nav neprvarama noguruma un kjas nav
spjuas, lai gan ldz tam pat pus diena uz kjm un
vakar ts oti spja. Grup iesaistjos, lai pamaintu
anas paradumus, iemctos sabalanst uzturu un st
pareizi. Dabju vl bonusus, ne tikai to... :D Jaukas un
gargas dienu receptes. Visjautrks bija msu
nodarbbas un skolotja ar savu jauko attieksmi, humoru.
:) Tas bija brnigi! Liels paldies, man bija prieks
piedalties vis ai jaukaj paskum! :)
Meistarklases dalbnieces Lgas beltias atsauksme
/51 gads, ikdien strd valsts iestd/: Manas
problmas saistjs ar: nogurumu caurs miegs nakts,
grtbm no rtiem pamosties un parasti dienas otraj
pus vlme labprt pagult; neprvaramu kri pc
saldumiem konfeku kasti labk va netaist, jo ts
igli vien izkusa man mut; vdera uzpanos, k
staigtu ar balonu vder; ad tad jutu sirdi
prsitienus; problmas ar muguru krustu rajon un
cegal; mnes reizi mocja migrna.
Pateicoties mana persong Wellness koua Agitas
ieteikumiem, k ar tam, ka apmeklju vias vadts
Meistarklases nodarbbas, esmu sapratusi, ka veselgi
st ir oti svargi, mcos plnot savas dienreizes,
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 26
cenos izdzert savu dienas dens normu, kafijas viet esmu skusi dzert tju, roka pc
saldumiem nesniedzas, ar pc sviestmaizm man nav vlmes, cenos uztur lietot
daudz drzeus, ko iepriek lietoju maz. Rezultt jtos moka dien, bet nakts guu
labk, ar sirdi un vdera panos problmas neesmu manjusi, galva sp retk, iegtas
gltkas ermea aprises (-7,3kg). is rezultts sasniegts 2 mneos. Esmu, protams,
gandarta par rezulttu un turpinu veselgu dzvesveidu.
Meistarklases dalbnieces Daces tlas atsauksme /57 gadi, ikdien strd par
socilo darbinieci/: Man bija 29,5 kg liek svara (skuma svars 95,5 kg), sliktas
asinsanalzes (sevii aknu proves), paaugstints asinsspiediens, mani neapmierinja
ar mans vizulais izskats, jo dejoju tautas deju kolektv.
Pateicoties mana persong Wellness koua Agitas
Brikmanes ieteikumiem un iegtajm zinanm,
apmekljot vias vadto Meistarklases nodarbbu ciklu,
esmu sapratusi, cik oti svargi ir saemt kvalitatvas un
pietieko daudzum olbaltumvielas, ka sabalanstas
brokastis ir svargs prieknoteikums veselgam
dzvesveidam.
Praktiski izmainot savu dienkarti un anas ieradumus,
t rezultt 2 mneu laik esmu atbrvojusies no 10,7
kg liek svara, kopsumm samazinjusi 48 cm no sava
ermea apkrtmriem, ir uzlabojus asinsanalzes -
holesterns, cukura lmenis, aknu analu rdjumi, du
daudz mazk saldumu un konditorijas izstrdjumu,
nelietoju gztos, saldintos dzrienus, nedaudz
pazeminjies asinsspiediens, lietoju uz pusi mazk
medikamentu, kas domti asinsspiediena
pazeminanai, vispr vairs nelietoju pretspju
asinsidrinoos un urndzenoos ldzekus, samazinjuies karstuma vii nakts un
vispr labk guu un izguos, ctgi esmu strdjusi pie gremoanas sistmas
sakrtoanas un pirmie rezultti jau ir (labka vdera izeja) un ir uzlabojies ar mans
vizulais tls esmu kuvusi slaidka, varu valkt pieguoku aprbu, tautas trpi
vairs nav apsplti.
Esmu oti priecga, gandarta par to, ka iesaistjos Meistarklases nodarbbs, ka
uzzinju un iemcjos tik daudz jauna par sabalanstu uzturu un veselgu dzvesveidu
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 27
un sku pielietot dzv s zinanas, kas jau ir
izveidojus un vl veidojas par manm paliekoajm
iemam un ieradumiem. Esmu priecga, ka jtos un
izskatos tik labi!
Meistarklases dalbnieces Ingas Teilnes atsauksme
/29 gadi, pilna laika mamma/: Man trka enerijas,
biei jutos nogurusi, pc dienreizm jutu smaguma
sajtu, no rtiem nevarju pamosties, kafiju vajadzja
gan no rta, gan pcpusdien, bez saldumiem ar
nevarju iztikt, bija ar das problmas, pumpas.
Pateicoties mana persong Wellness koua Agitas Brikmanes ieteikumiem un
iegtajm zinanm, apmekljot vias vadto seminru K atjaunot mikroorganismu
ldzsvaru organism un atgt eneriju", pc tam intensvo treniu un Meistarklases
nodarbbu ciklu, esmu sapratusi, cik oti uzturs ietekm to, k jtamies. Praktiski
izmainot savu dienkarti un anas ieradumus, t rezultt jau pirmaj ned sajutu
vairk enerijas, pazuda vlme pc saldumiem, varju atteikties no kafijas, vairs nejutu
smaguma sajtu pc dienreizm, das stvoklis ska uzlaboties un jutos slaidka,
kaut ar liek svara man nebija. Un to visu es sku just jau trenia pirmaj ned.
Esmu oti priecga, ka pieteicos Agitas Brikmanes seminram un td veid uzzinju
daudz ko jaunu par ietami pasaprotamm lietm, jo liks, ka es jau par veselgu
uzturu zinu pietiekami daudz, lai pati sev vartu paldzt, tikai nesapratu, kpc manas
metodes nedeva vlamo rezulttu. Tikai apmekljot Agitas vadtos seminrus,
intensvo treniu un Meistarklasi, uzzinju, kdi ir galvenie pamatprincipi labai
pasajtai un veselbai. Bija oti interesanti, patika ar tas, ka tika piedvti papildus
izgltojoi materili gan rakstu, gan filmu veid, gan ar idejas gargm un veselgm
receptm.
Iesaku katram apmeklt Agitas seminrus, trenius un Meistarklasi un uzzint, k tas,
ko dam ietekm to, k jtamies, k var uzlabot savu pasajtu un veselbu tikai
ievieot konkrtas izmaias sav dienkart.
Meistarklases dalbnieces Gintas Lauznes atsauksme /32 gadi, audzina brnus un
vada bbu skolias nodarbbas/: Man bija nedaudz svars virs optiml svara un das
problmas (sausa, pumpas). Interesja, k uzlabot brnu veselbas stvokli. Pateicoties
mana persong Wellness koua AgitasBrikmanes ieteikumiem un iegtajm
zinanm, apmekljot vias, k ar Ingnas Priednieces vadto Meistarklases
7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 28
nodarbbu ciklu, esmu sapratusi, ka svargs ir
sabalansts uzturs, uzzinju, cik svargi ir svaigi
drzei un augi uztur, olbaltumvielas, pareizas
dienu kombincijas, neaizrauties ar saldumiem un
dzert deni.
Praktiski izmainot savu dienkarti, anas un
dzvesveida ieradumus, t rezultt esmu ieguvusi
labku du sev un brniem, slaidku vidukli (- 6 cm
viduklim), savu optimlo svaru (- 3 kg). Man vairs
nepas vders, nav vairs bijuas problmas ar kui,
nezinu vairs, kas ir caureja (agrk biei slimoju ar
vdervrusiem), slimojusi neesmu vairs vispr, pat ar iesnm ne. Ar brni oziem
nopietni neslimoja, bija tikai iesnas.
Esmu oti priecga, ka ar pc visu lekciju noklausans ir iespja turpint dalbu
Meistarklass un uzdot sev interesjous jautjumus.










7 varavksnes krsas Tavai enerijai

Sajties pilns enerijas! {Agita Brikmane} 29

Par grmatas autori
Agita Brikmane ir Wellness kous - eksperts sabalansta
uztura un veselga dzvesveida jautjumos. Via izglto
visus, kam jau ir pri 25. Agita ar mca par pareiza uztura
pamatprincipiem, paldzot izveidot veselgus anas
ieradumus, uzturt sevi lab form, bt eneriskiem,
neslimojot un saglabjot jaunbu un pievilcbu. K
Wellness kous jau aktvi darbojas 5. gadu. Vada Meistarklases, online seminrus,
trenius un praktiskas sejas kopanas nodarbbas.
Tev ir radies kds jautjums, uz kuru vlies saemt personisku atbildi? Vienreizjai
individulai 30 minu bezmaksas konsultcijai vari pieteikties, rakstot Agitai uz e-
pastu: agitaibrikmanei@gmail.com. Pieejamas konsultcijas gan caur Skype, gan
kltien.
Uz tikanos Meistarklases nodarbbs un online seminros!

SPER PIRMO SOLI TLT!

Вам также может понравиться