Dr. Hist.

Harijs Tumans

CIVILIZCIJA UN TS IZCELSME
A) Civilizcijas jdziens
Defint, kas ir civilizcija, ir tikpat grti k defint kultru. is jdziens ir tikpat
izpldis cik daudznozmgs. Pats vrds ir atvasints no latu vrdiem civilis
pilsonisks, valstisks, cienjams, piekljgs un civilitas piekljba.
Savukrt, abi ie vrdi attiecas uz diviem citiem latu lietvrdiem, kas ietver
visu minto nozmju diapazonu un tie ir: civitas valsts, pilsou kopiena,
sabiedrba, pilsta un civis pilsonis. Ttad, paa vrda sakn ir ielikta
norde uz attsttu valstisks kopdzves formu. Td ir oti dabiski, ka
renesanses laik, kad ska veidoties civilizcijas jdziens, tas apzmja
vispirms idela cilvka pilsoa izkopts pabas, tdas k piekljba,
izgltba, pilsonisk apzia utt. Par stabilu terminu is vrds kuva tikai
apgaismbas laik, kad t nozmju lauks vl vairk tika paplaints. Vispirms
Francij un pc tam ar citur vrds civilizcija ska apzmt apgaismbu un
tikumu attstbu k pretstatu meonbai un tumsonbai. Zintniskas
koncepcijas par civilizcijas jdzienu un t btbu veidojs kop XIX gs.
skuma, kad pirmo reizi is vrds pardjs daudzskaita form. Laika gait
par civilizcijas jdzienu izveidojs dadas koncepcijas un pieejas, k
rezultt mums odien ir neiespjami izveidot vienu visaptverou
kopsavilkumu. T viet ms varam raksturot galvens pieejas, aspektus un
definanas veidus.
Zintn oti tri izveidojs divas galvens pieejas viena uzskatja
civilizciju par universlu fenomenu, kopgu visai cilvcei, bet otra, noraidot
du universlismu, atklja daudzas loklas civilizcijas cilvces vstur.
Pirmaj gadjum paveras taisnais ce uz eirocentrismu, kas ska vrtt
visas kultras caur Eiropas attstbas prizmu un kas neizbgami veidoja
augstprtgu attieksmi pret citm kultrm, kuras nav paspjuas attstties,
vai ir novirzjus no progresa taisnes. da pieeja bija ar marksisma
vstures doktrnas pamat ar ts formciju koncepciju teorij, bet praks ar
minjumiem vardarbgi iedzt tdas nepareizs tautas socilism,
prkpjot pri kapitlisma stadijai. Saska ar otru pieju katras kultras

attstba tiek aplkota k atsevis un individuls dzves cikls. Tas dod iespju
iepazt katras kultras specifiku, atkljot taj gan individulas, gan universlas
iezmes. Tau ai pieejai piemt savas vjs vietas, no kurm galven ir
neskaidrba par civilizcijas kritrijiem, kas, savukrt, paver iespjas autoru
patvaai un trauc vienoties par vienotu kopsaucju. Piemram, Osvalds
penglers ( Vakareiropas bojeja ) ir saskaitjis astoas atsevias
civilizcijas cilvces vstur, bet Arnolds Toinbijs ( Vstures ptana ) spja
ieraudzt jau divdesmit vienu civilizciju....
Civilizciju defincijas, k jau teikts, ir oti daudzas un dadas un tikpat
dadas ir ar ts interpretcijas. Btiskks no tm civilizciju odien
interpret k: 1) pretstatu meonbai un pretstatu starp attsttu un t.s.
primitvo kultru; 2) sabiedrisks attstbas visprjo idelu un progresu; 3)
cilvku / sabiedrbas sasniegumu kopumu viss dzves joms - aj zi
vrds civilizcija biei vien tiek lietots k sinonms vrdam kultra 1; 4)
materili tehnisko attstbu pretstat kultrai k gargai, radoai darbbai 2; 5)
normatvas uzvedbas kompleksu; 6) sabiedrbas attstbas lmeni; 7) pau
sabiedrbu ar visiem ts komponentiem; 8) pilstu un pilstas sabiedrisko
dzvi; 9) konkrti moderno rietumu sabiedrbu ar ts politisko un tehnoloisko
attstbas lmeni; 10) pau kultras / kultru kopumu, kas veidots uz
universlu, virsloklu vrtbu bzes3.
Ttad, interpretciju diapazons ir oti plas no kultras sinonma ldz
ts pretmetam. ajos apstkos civilizcijas jdziena izpratne katru reizi ir
atkarga no lietoanas konteksta. Piemram, runjot par civilizciju vsturi,
ms runjam par loklm kultrm, vai lielkiem kultru kopumiem un to
attstbu laika gait. d skatjum civilizcija ir plaks jdziens par kultru
un viena civilizcija var aptvert uzreiz vairkas kultras 4. Pavisam pla
lmen tiek runts ar par civilizciju tipiem, kas auj klasifict kultru kopumus
1

Vsturiski bija pat izveidojusies tda situcija, ka viena vai otra termina lietoana bija atkarga no
autora piederbas kdai nacionlai historiogrfijas skolai. Piemram, raksturojot kdu kultru, franu
ptnieki parasti lietoja vrdu civilizcija, bet vcu zintnieki to pau labprtk dvja par kultru.
2
o interpretciju radja Osvalds penglers, via skatjum civilizcija ieguva negatvu nozmi, jo ar o
vrdu vi apzmja kultras degradcijas procesu, kad materili tehnisks vrtbas izspie gargs
vrtbas. Par civilizciju vi nosauca to attstbas stadiju, kas seko pc kultras nves.
3
eit tiek domtas lielas kultru kopbas, kas aptver gan vienu, gan dadas tautas. Piemram, Samuls
Hantingtons run par rietumu civilizciju, islma, hinduisma, japu, latameriku, afriku
civilizcijm utt.
4
Pie tam dai ptnieki uzskata, ka ar visprint nozm kultra ir civilizcijas sastvdaa, jo
civilizcija aptver visus sabiedrbas aspektus, bet kultra tikai gargos.

( civilizcijas ) pc btiskkajm pazmm. Ts ir sekojoas: 1) gargs dzves

kopgs iezmes; 2) vsturisko un politisko likteu kopba, ekonomisks
attstbas kopba; 3) kultru savstarpjs saiknes lielkas kopbas ietvaros; 3)
kopgas intereses un kopgi uzdevumi. Uz o pazmju pamata var izdalt,
piemram, dus civilizciju tipus: 1) dabas tipa civilizcijas / kultras
( materili, tehniski un politiski neattsttas sabiedrbas, kas dzvo, maksimli
pakaujoties dabas ciklam un harmonij ar dabu utt.); 2)austrumu civilizcijas (
tm raksturgi: tradicionlisms, stabilitte, valstiskuma dominana pr
indivdu, valstiskas un kolektvas pauma formas, tieksme uz reliisko
atbrvoanos no pasaules, nevis uz ts prkrtoanu utt..; 3) rietumu
civilizcija ( tai raksturgi: individulisms, personas autonomija, dinamisms,
brvbas idels, privtpaums, tehnokrtisk attstba, tieksme uz pasaules
prkrtoanu utt. ); 4) msdienu globalizt civilizcija ( ekonomisks,
politisks, ekoloisks un kultras darbbas internacionalizcija ). o
tipoloisko shmu viegli var pielgot universlajam skatjumam, kas cilvces
attstbu uztver k vienu kopgu plsmu. Ja tam pievieno progresu k
universlu kategoriju, rodas t pati vec liner attstbas shma, kas visas
kultras dala progresvajs un atpalikuajs. Uz da teortisk pamata
msdiens ir radusies koncepcija par vstures beigm ( Fukujama ), kuras it
k esot iestjus pc socilisma sistmas kraha un liberli demokrtisko
vrtbu uzvaras ( ttad, vstur viss ir pankts un iestjusies laiku pilnba ).
Tau ai koncepcijai joprojm opon loklo civilizciju koncepcija, kas paredz
nkotn arvien asku civilizciju sadursmi ( S. Hantingtons ). aj kontekst
daudzie msdienu konflikti, k ar ca ar terorismu tiek interpretti k rietumu
civilizcijas sadursme ar islma civilizciju. Tas nozm, ka vsture ne tikai
nav beigusies, bet priet jaun stadij.
B) Civilizcijas izcelsme
Runjot par civilizcijas izcelsmi, ms apsprieam prejas procesu no
meonbas uz attsttm sabiedrisks dzves formm. eit vispirms rodas
jautjums par civilizcijas kritrijiem, un parasti katrs ptnieks veido tos pats,
jo ar aj gadjum vienoties ir oti grti. Viedoki ir oti atirgi, tomr tos
apkopojot, var nosaukt paas svargks civilizcijas pazmes, un ts ir:

1) btiskas izmaias reliiskaj sistm ( t kst saretka, tiek

sistematizta un taj izdals kda centrl ideja ), k ar morli
tiskaj kodeks kopum, kas veicina btiskas prmaias pasaules
uzskat, vrtbu sistm un sabiedriskaj dzv;
2) kvalitatvas prmaias sabiedrbas organizcij un socilaj
struktr, k rezultt veidojas noteikta sabiedrisk hierarhija un
tiek izveidota valsts ar tai piemtou prvaldes sistmu;
3) rakstbas izveide un garg darba atdalana no fizisk darba;
4) ekonomisks dzves attstba, kuras rezultt pieaug darba
ragums, notiek darbu daljums, veidojas specializcijas un rodas
jaunas ekonomisks darbbas integrcijas formas, kas atbilst
jaunajai socilajai struktrai.
Tau pats galvenais jautjums ir tas, kd visas s prmaias notiek.
K un kd rodas civilizcijas? Jsaka, ka tas ir viens no tiem jautjumiem,
kuros galga un izsmeoa atbilde nevienam nav zinma. Ar eit valda
dadas pieejas un interpretcijas. Tau, vis aj viedoku raibum var
izdalt galvens nostdnes, kas dod priekroku vienam vai otram faktoram.
Viens faktors ir materilais, otrs gargais jeb mentlais.
Pirmaj gadjum par civilizcijas izcelsmes cloiem sauc dadas
ekonomisks vajadzbas, kuras vien vai cit veid stimul konkrti dabas
apstki ( irigcijas nepiecieamba utt.). Ekonomisks vajadzbas, savukrt,
veicina raoanu, darba dalanu, sabiedrisko kooperciju un socils
sistmas izveidi. o koncepciju var nosaukt par ekonomisko determinismu,
t.i., par tdu uzskatu sistmu, kas visa pamat liek ekonomiku. Civilizcija
aj skatjum kst par saimniecbas attstbas blakusproduktu. Maksimlu
izpausmi ie uzskati ir sasniegui marksisma einisma teortiu darbos.
Var teikt, ka msdienu ekonomiskais determinisms sav btb ir tas pats
marksisms, tikai bez Marksa, jo no t tiek izmesta tikai ru cas ideja un ir
pamainta frazeoloija. No metodoloisk viedoka ai koncepcijai tiek
prmesta modernizcija, t.i., msdienu stereotipu prcelana pagtn. s
koncepcijas kritii apgalvo, ka senais cilvks nav bijis tik totli atkargs no
ekonomikas k msdienu cilvks un ekonomika via motivciju sistm ir
spljusi tikai pakrtotu lomu. No saturisk viedoka neprvaramas grtbas
dai interpretcijai sagd jautjums par ekonomisk progresa cloiem.
4

Nordes uz dabas un klimatiskajiem apstkiem neko neatrisina, jo td

gadjum nevar saprast, kd viendi apstki uz dadm sabiedrbm
atstj tik atirgu iespaidu un kd viend situcij dadas tautas rkojas
oti dadi. Tas viss liek meklt citus faktorus, kas vartu bt noteicoi
civilizcijas tapanas proces. Msdiens arvien vairk ptnieku pieem
viedokli, ka visa pamat bija nevis ekonomisks vajadzbas, bet cilvku
apzia.
Doma par to, ka sabiedrisko attstbu nosaka pau cilvku apzias
faktors, nav jauna, ts skumi mekljami XIX gadsimt. Jau daudzkrt ticis
apgalvots, ka katras lielas kultras pamat ir kds idejisks impulss, kas to ir
radjis. Domstarpbas rodas tad, kad ptnieki mina noformult, kas ir tas,
kas liek cilvku dvsels iedegties radoajam garam. Viens run par mistisko
kultras dvseli (O. penglers ), nepaskaidrojot ts btbu, cits sprie par
kdu lielu ilziju, kas baro kultru ( J. Andrejevs ), bet treais defin to k
kultras bzes scenriju, uz kura pamata tiek veidotas visas kultras formas
( V. Rozins ). o definjumu dadba norda uz zinmm metodoloiskm
grtbm, bet kopum var secint, ka visos gadjumos tiek runts par kdu
augstku ideju, kas skotnji veidoja kultras saturisko kodolu un motivja
cilvkus radoai darbbai un sabiedriskai organizcijai. Svargi ir tas, ka visos
gadjumos ms varam atrast kdu iem cilvkiem oti btisku idejisku
motivciju, kurai nav pragmtisks raksturs. Tas ir dabiski, jo radoais gars
nevar iedvesmoties no ikdienim vajadzbm, tam ir nepiecieams
augstka lmea stimuls. Pats par sevi saprotams, ka dzves uzturanas
uzdevumu risinanai nav vajadzga kultra. Mksla, dzeja un viss prjais,
ko ms pieskaitm pie kultras, nav vajadzgs, lai tiktu pie dienis maizes
un uzturtu cilvka bioloisko eksistenci. Ttad, kultra apkalpo kdas citas,
neutilitras vajadzbas. Senie cilvki bvja piramdas, svtncas un kapenes
ne td, lai veicintu ekonomisko efektivitti. s bves prasja lielus plius
un visas sabiedrbas spku koncentrciju augstko mru lab. Nedz
piramdas, nedz svtncas nav padarjuas cilvku dzvi komfortablku un
bagtku. Ar paiem valdniekiem ts nebija vajadzgas, jo viu autoritti
svtja reliija un viiem nebija jdom par to, vai vii tiks ievlti nkamajs
vlans...

Ttad, ir skaidrs, ka visi ideju impulsi, kas ir radjui lielas civilizcijas, ir

dzimui reliisks pasaules ainas ietvaros. Reliija bija tas spks, kas
piera jgu ikvienai cilvku darbbai politiskai, socilai, ekonomiskai.
Msdienu arheologu ptjumi rda, ka visas sens civilizcijas ir radus
pilsts, tau visas senks pilstas, kas mums ir pazstamas, vispirms ir
bijui reliiskie centri un tikai vlk laika gait ir izveidojuies par varas un
valsts centriem. Ptnieki odien pierda divas lietas: pirmkrt, pilstu izveidi
noteica kaut kdi mentli, neekonomiski faktori, jeb, pavisam vienkri
runjot, t bija cilvku vlme dzvot kop. eit savu lomu splja gan drobas
faktors, gan idejiskais faktors. Otrkrt, palaik ir jau pilngi skaidrs, ka pirms
pilstas veidojs apkrt senkm svtncm, kuras veidoja o pilstu sakrlo
un administratvo centru. Valsts un valdnieka pils pardjs vlk. Ttad,
svtnca bija katras agrns civilizcijas integrjoais centrs. Tas nozm, ka
izirou lomu gan pilstu, gan civilizciju izveid splja reliija. Katr senaj
civilizcij ms varam atrast du galveno reliisko ideju, kas ir ts pamat un
ir ts veidotja. Piemram, senajai Divupes civilizcijai o ideju var noformult
k dievam kalpoanas ideju ( katra pilsta apkalpoja savu dievu, kas mjoja
ts svtnc ), senaj ipt t bija nemirstbas un mbas ideja, ko
iemiesoja faraons, Indij t bija karmisks krtbas ideja, ko iemiesoja visa
socil iekrta un kastu ( varnu ) sistma, bet senaj n t bija ideja par
cilvka harmonisku iekauanos kosmisks dzves ritul. Ar skatoties uz
msdienu civilizcijm ms redzam, ka galvens atirbas starp tm veido
pasaules uzskatu sistmas, kas nosaka visas prjs sabiedrisks dzves
formas politisko, ekonomisko, socilo utt.