jas v na dar ana

Saturs:
Paties ba par v nu (v nu veidi un nedaudz v stures)
na lab s pa bas
Aug i v na dar anas pamatizejvielas
Citi v nu pamati
Aug u misk s sast vda as
Piedevas, kuras izmanto v na raoanai
Ferment cijas process
na raugs
na pagatavoanas pamatiek rtas
jas v na raoanas oblig tie noteikumi
Sulas pagatavoana
Sulas izp te (nosl guma etaps)
Ieraugs
Rauga piedevu pagatavoana
Ferment cijas process
na p rlieana
na nobrieana, ievilkan s
Filtr ana, olbaltumvielu un citu v nam nelabv gu substan u no emana
Degust cija divos etapos
na izlieana pudel s
nu nost
an s
nu glab ana
nu tr kumi un slim bas
Medus dz rieni
Aromatiz tie v ni
Dzirkstoie v ni

jas v na dar ana

Daudziem cilv kiem m jas v na raoana var k t par stu hobiju un pat profesiju. Patiesie v ndari uzskata
na dar anu par pau m kslu, r gi p ta dz riena pagatavoanas nosl pumus, glab anas un gald
pasnieganas pa mienus.
nus var gatavot visa gada garum . Vasar no zemen m, j og m vai rk og m, kas p rpiln
aug
katr vasarn . Ruden no boliem, kazen m vai rk og m. Bet ziem noder s iepriek sasald tas
vai iz
tas ogas, k ar pasteriz s ogu sulas un kompoti.
Tom r, lai k tu par sava aroda meistaru, nepiecieams bru oties ar paciet bu, jo no sulas ieg anas
momenta l dz piln gai v na gatav bai lietoanai j paiet p ris m neiem un pat daiem gadiem. Ne katrs ir
gatavs gaid t tik ilgi.
Jau sen ir zin ms, ka m renos daudzumos v nam piem t daudzas der gas pa bas. Bet t
pagatavoanas process sag
s Jums t du pau baudu, k t turpm ka degust cija imenes lok .
Mums atliek tikai nov t las jiem vesel bu, prieku un gandar jumu par pagatavotajiem dz rieniem.

Paties ba par v nu (v nu veidi un nedaudz v stures)

ns tas ir dz riens, kas ieg ts ogu sulas vai citu aug u sulas etil s r ganas rezult , un kas satur 918% alkohola. Atkar
no izejvielas, v ni iedal s aug u un v nogu v nos. At ir ba ir taj , ka v nogu sul ir
pietiekami daudz cukura, bet aug u sulu nepiecieams pasaldin t. pau grupu veido dabiskie medus v ni
un v ni no
tiem aug iem.
na raoanas pamatkrit riji ir alkohola un cukura saturs.
c alkohola satura v ni iedal s:
Vieglie (v jie) - l dz10% alkohola, Vid jie 10-14% alkohola, Stiprie 14-18%. Bet atkar
no
cukura daudzuma, kur paliek dz rien p c r ganas, v ni tiek klasific ti k :
o Galda: Sausie- l dz 1,5 % cukura, Pussausie - 1,5-4% cukura.
o Deserta: Pussaldie - 3-8% cukura, Saldie - 6-12% cukura, oti saldie vair k k 10%
cukura.
P c kr sas iz ir baltos, sarkanos un roz v nus (piem ram, no sarkanv nog m vai sarkan m
og m).
Pie speci liem v niem var attiecin t:
o Dzirkstoo v nu, kas otrreiz jas r ganas proces tiek pies tin ts ar og sk bo g zi.
Pasaul paz stam kais dzirkstoais v ns ir ampanietis. Tas ir g
ts v ns, kas ir
meh niski piepild ts ar og sk bo g zi.
o Z u v ns(vermuts) v ns ar garviel m. Dziednieciskais v ns (satur rstniec bas
prepar tus, z les).
Visiem v niem, pai m jas v niem, j
t pareizi pasniegtiem. Uzkod m der s galda v ni (baltv ni vai
sarkanv ni). Ja pamat diens ir zivis vai balt ga a, ciemi iem var s pied
t sauso vai pussauso baltv nu.
Citas ga as irnes (c kga a, liellopu ga a, p le) lieliski saskan ar galda sarkanv nu vai pussauso vermutu.

Bet saldajam dienam (torte, aug i utt.) pati par sevi uzpras s desertv ns un saldais vermuts.
Svar gi ir atcer ties ar par serv anu. T , baltv nus pasniedz atdzes tus l dz 10-14 smalk krist la
gl
s ar augstu k ji u. Sarkanv nu ielej daudz zem
un plat
gl
, stipri saaurin tu no augas.
temperat rai j
t zem kai par istabas temperat ru par daiem gr diem (14 - 18 ). Dzirkstoos
nus atdzes l dz 6 - 8 un pasniedz augstos auros ampaniea gl
s. P c profesion u v rdiem,
jaunv nam atdzes ana ir nepiecieama vair k, nek v niem, kas ievilk s daus gadus. T pat ir svar gi
zin t, ka atkor ti v ni tri zaud savu arom tu.
Nedaudz v stures...
na dar anai piem t ilga v sture. Jau senatn gatavoja k v nogu, t ar aug u v nus (no boliem,
bumbier m).
na dar anas uzplaukums attiecin ms uz devi padsmit gadsimta beig m divdesmit s kumu.
Pag ju gadsimta asto desmitajos gados milz gu v na da u, 80%, pasaules tirgum pieg
ja Eiropa,
konkr ti, It lija, Francija un Sp nija. 90.gados tai pievienoj s ar Jaun Pasaule ASV, Kan da,
Dienvidamerika, Austr lija, Jaunz lande.
Aug u v nu raoana skaita zi piek pjas tradicion lajiem v nogu v niem. Tom r, savu vietu zem saules
jau izdev s iek rot sidram bolu dz rienam ar zemu alkohola saturu (5%). Past v cer ba, ka pien ks
rta ar arom tiskajiem v niem no j og m un boliem. Ta u v nogu v ns ar n kotn negras s zaud t
savas l derpoz cijas.
Klimata sasilana tikai sekm to.
oti liela daudzveid ba v nogu irn s (Cabernet, Sauvignon, Pinot Noir, Chardonnay, Riesling), augsnes
un teritori lajos nosac jumos, k ar jauno tehnolo iju iesp jas padara par re lu jaunu gar go un
arom tisko v nu par anos.

na lab s pa bas
Atcer simies domu, kuru izteicis medic nas t vs Hipokr ts, kur, starp citu, rad ja pirmo l dz mums
non kuo sist misk s v na rst anas (enoterapijas) variantu: V ns br numain k rt atbilst k veselam,
ar slimam cilv kam, bet ar to ir j rst jas pareizi. Laikus iedotais v ns slimam cilv kam kalpo par
m, un, otr di, nelaikus izdzertais v ns var izrais t trakul bu....
l senaj Grie ij at aid ts v ns tika uzskat ts par z m paaugstin tas temperat ras rst anai;
dzek i, kas uzlabo sirds darb bu un asins cirkul ciju. V l vair k, v ns tika lietots t du slim bu k t fs,
dizent rija un hol ra profilaksei.
na bakteric du iedarb bu pier ja fran u mikrobiologs Luiss Pasters un mi is Aloizs Picks. Ir
nov rots, ka tie cilv ki, kuri regul ri dzer v nu (m renos daudzumos) ret k cie ar sirds kait m. ie
nov rojumi p rsvar ir attiecin mi uz fran iem, kuri pa stam m l un v rt sarkanv na gl zi pie pusdien m.
Sirdsl kmju skaits Francij ir iev rojami maz ks, nek cit s Eiropas valst s vai ASV. o pa bu rsti
par fran u paradoksu.
na ( pai sarkanv na) dziedniecisk s pa bas attiecas praktiski uz vis m t sast vda m: alkohols,
cukurs, vitam nu miner lie komponenti un miecvielas, bet aug u sarkanais pigments pat aizkav
organisma nu novecoan s procesu. aj zi ir oti izgl tojoa Fran a-Anselma Gr fa fon Ingelheima
gr mata Dzeriet uz vesel bu! rst an s ar v nu. Autors p rliecinoi pier da, ka m renos daudzumos
ns ir vesel gs un ir sp gs pagarin t dz vi. Vi iesaka v nu k l dzekli, kas regul asins cirkul ciju,
ku a un pulsa darb bu. Sarkanv ni ir noder gi rst jot aler ijas, an mijas, nieru akme us, miega
trauc jumus, osteoporozi. ultsp a akme u un aizciet jumu rst anai labi noder baltv ns.
Neatkar gi no zin tniskiem p jumiem, arom tisk v na gl ze pat kam komp nij garant Jums
labsaj tu un pozit vu attieksmi pret apk rt notiekoo. Ar v nu (m renos daudzumos) ir viegl k un
pat kam k dz vot.

Aug i v na dar anas pamatizejvielas

jas v ndari var r in ties ar lielu produktu izv li. Par izejviel m kalpos k ogas iri, saldie iri,
cidonijas, v nogas, mellenes, br klenes, aronijas, avenes, zemenes un mea zemenes un pl mes, t ar
boli, bumbieres, persiki un nektar ni, t.i. visi tie aug i, kurus iesp jams atrast me vai paam sav
vasarn
vai d rz . Bez tam, v nu var pagatavot, izmantojot ar daudz eksotisk kus, dienvidu aug us
(citronus, apels nus, v es, anan sus, greipfr tus, gran tus, mango un kivi).
Ta u, neapaub mi, par pau v rt ku un piem rot ku v na b zi ir un paliek v nogas.
nogu v ns k uva pai aktu ls tiei obr d, klimata glob s sasilanas apst os. Pien cis laiks ar
su valstij atz t v nogas par vienu no svar kajiem v nu pamatiem, vismaz, m jas raoanas
apst os.
Lieliska izejviela ir kompots vai sula no J su pagraba, jo uz to pamata J s var siet nodarboties ar v na
dar anu jebkur gada laik . Nepiecieams tikai preciz t rokasgr mat cukura saturu, k ar dens
daudzumu at aid anai. V na pagatavoanas noteikumi tiek aprakst ti desmitaj noda .

Citi v nu pamati
Medus var kalpot gan par dz riena pagatavoanas izejvielu, gan par piedevu v nam, kas padara to par
ku. No graudaugiem v nam der kviei un kukur za. Bet pai piepras ti ir v ni no r siem un rudziem.
Kopum no graudaugiem san k labi pussausie un pussaldie v ni.
Dievi dz riena rad an Jums pal dz s ne tikai svaigi, bet ar
ti aug i. V nus no
tiem aug iem
var gatavot visa gada garum . Izv le ir oti plaa, ta u speci listi iesaka piev rst pau uzman bu
roz m,
tiem boliem, persikiem, v m, datel m un pl
m.
rbaud s medus dz rienu, k ar no
tiem un svaigiem aug iem pagatavoto v nu receptes tiek
pied
tas divdesmit sept taj noda .

Aug u

misk s sast vda as

s esam apskat jui visus m jas v na pagatavoanai nepiecieamo izejvielu pamatveidus. Tagad
piev rs simies s k daiem aug u miskiem komponentiem.
dens daudzums aug os sast da 82-86%. Viss p jais saus masa (substance), t.i., aug u sul ,
iz emot dens, atrodami ar cukurs, organisk s sk bes, sl pek sk bes, pekt ni, miecvielas, kr svielas un
miner ls i.
Cukurs, kas atrodas aug os tas, p rsvar , ir glikoze, fruktoze un saharoze (neliel da ).
Polisahar di ir sastopami aug u audos sk bju un pekt nu veid . Aug a nogatavoan s proces to skaits
samazin s, bet to kl tb tne iespaido uz olbaltumvielu daudzumu v .
Organisk s sk bes, kas sastopamas aug os, ir citronsk be, bolu un v na sk bes, k ar dzintara sk be
(nelielos daudzumos). Piem ram, iros p rsvar ir bolu sk be; aven s, j og s un rk og s
citronsk be, bet v nog s ir 40% v na sk bes. Sk bju daudzums ievilkan s un glab anas laik
samazin s.
Sk bumu saturs (t.s. kop
sk buma pak pe) graudainos aug os ir 0,3-0,9%, aug os ar kauli iem - 0,81,5%, og s - 1-3%, v nog s - 0,6-0,9%. Sulu un aug u v nu sk bums tiek noteikts ar bolu sk bes
daudzumu, bet v nogu v na atbilstoi, ar v na sk bi. Miecvielas pie ir v nam s vu garu un ir v na
veidoanas svar gs komponents. Sk bek a iedarb bas un paaugstin tas temperat ras rezult
miecvielas var s k t par v na sadu oan s iemeslu. Nogulsnes var par ties ar no miecvielu
savienoanas ar met liem un olbaltumviel m. Sul ir atrodamas ar azota substances. T s ir
olbaltumvielas un to hidrol zes produkti: polipept di, pept di, am di, aminosk bes. Sal dzinoi daudz azota
savienojumu ir aven s, upen s, kazen s un iros (1,2-1,7%). S kle aug os ( boli, bumbieres) to ir
daudz maz k.
Arom tisk s substances. V na arom tu veido vesels savienojumu komplekts. Pirmk rt, tas ir spirts un
sk bes, k ar aldeh di, acet ti, ketoni, og de rai un spirti. Ieg tais mais jums r ganas proces rada

harmonisku pat kamu smaru.

Vitam ni. Vitam nu saturs v nos nav pai augsts. Saglab jas tikai C, B1 un PP(nikot nsk be) vitam ni.

Piedevas, kuras izmanto v na raoanai

Cik zin ms, Latvij ir m renais klimats. Pat vasaru nevar nosaukt par karstu. V ndariem ies
jiem
em v
is fakts. T , sul m no viet jiem aug iem ir nepiecieamas da das piedevas (cukurs, dens
un ieraugs). Dareiz nevar iztikt ar bez citronsk bes. T da ir at ir ba starp viet jo v nu un v nogu
dz rienu no silt
m valst m.
c tad augst k min s vielas ir tik oti nepiecieamas m jas v na pagatavoanai?
Apskat sim pamatiemeslus.
Cukurs, ko satur aug i, un kas tiek pielikts cukurozes veid , ir pats svar kais sulas komponents. Tiei t
ganas rezult
tiek ieg ts alkohols. Viet jie aug i un ogas nav bag ti ar cukuru, t
c, ja J s v laties
likt gald stu nostiprin tu v nu (12-14%), Jums neiztikt bez cukurozes.
Der zin t, ka ferment cijas (organisk s vielas r ganas process, kas norit, piedaloties fermentiem)
rezult
no viena kilograma cukura ieg st 0,6 litrus (0,5 kg) etilspirta. Attiec gi, 1 litrs alkohola san k no
1,67 kg cukura.
Atcerieties, ka cukuru pievieno sulai s rupa veid , t.i. cukuru iz dinot den , kas ir pagatavots un
atdzes ts. S rupa sagatavoanas laik nepiecieams no emt putas. Starp citu, no 1 kg cukura, kas
iz din ts 1 l dens, san k 1,63 l cukura s rupa.

dens
mums ir zin ms, vis m sul m, lai mazin tu to sk buma l meni, j
t at aid m ar deni, kuram j
t
ram un augstas kvalit tes. Nevajadz tu izmantot deni ar augstu kalcija un dzelzs saturu. Pirms
pievienot deni sulai, nepiecieams aut tam nost
ties.

Organisk s sk bes
na gara un arom ts ir atkar gi no organisko sk bju satura sul . Vispiem rot
s sk buma pak pes ir
no 6 l dz 10 g uz 1 l v na. Jo stipr ks un sald ks ir v ns, jo taj ir vair k sk bju. S kle aug os ( boli,
bumbieres) un aug os ar kauli iem ( iri, pl mes) ir bolu sk be, bet og s (j og s) citronsk be. Dai
aug i ir bag ti ar sk
m, t
c to sul m j
t at aid m. Dareiz, lai pagatavotu v nus no mea rozes
aug iem, meroz u aug iem, bumbier m, graudaugiem, zemen m, medus vai saldiem boliem,
nepiecieams pievienot noteiktu daudzumu citronsk bes. Tas tiek dar ts ne tikai d garas, bet ar , lai
raugs var tu att st ties tam atbilsto vid .

Miner lkomponenti
stenais v ndaris zina - lai ferment cija norit tu pareizi, sulai j satur ne tikai cukurs un sk bes, bet ar
miner lsavienojumi. Tas, k saka, ir p
jais piliens rauga att st . is sast vs t ar saucas ieraugs.
To bez p m var ieg
ties veikal . Parasti is mais jums sast v no s ra amonija un kr mnija fosf ta.
Bez ierauga neiztiks neviena sula, jo viet jos Latvijas aug os ir p k maz azota komponenu, t
c, lai
is fakts neiztrauc tu r ganu, j pievieno 3-5 g ierauga uz 10 l sulas.

Ferment cijas process

Un l k, izp tot m jas v na pamatkomponentus, m s non kam tiei pie galven s darb bas sulas
ganas.
is process norit, piedaloties v na raugam. Tas balst s uz cukura sadal anos (aptuveni puses no t
apjoma) etilspirt un og sk
g
. Neskaitot os produktus, r ganas laik izdal s ne maz k svar gi
komponenti glicer ns, dzintara sk be, eti is utt.
Ferment cijai (r ganai) ir divi etapi. Pirmais aiz em no 2 l dz 4 dien m un prasa nelielu sk bek a
daudzumu, kas nepiecieams rauga att st bai. Raoanas proces neliels daudzums O2 non k sul .
Iev rojot sterilit ti, tas dod iesp ju aizv rt balonu ar vates aizb zni, nevis ar r ganas caurul ti.

Otrais etaps norit jau bez sk bek a un ilgst ilg k daas ned as. aj laik aizv rt balon ar idrumu
sintez jas spirta pamatprocents. Rezult
no sulas, kas satur 22% cukura, san k v ns ar stiprumu 11%.
Nov rojot r ganas caurul ti ferment cijas proces , J s variet paman t og sk
s g zes izdal anos.
aj etap ir svar gi uztur t sulas temperat ru 22-25 . R ganas f zes beig s, tai j samazin s l dz 1822 .

na raugs
s jau zin m, ka raugs ir v na dar anas neat emama sast vda a. Tas attiecas uz augst k apskat m
piedev m v nam un akt vi piedal s ferment cijas proces . Bet tagad iepaz simies tuv k ar iem senajiem
m jas organismiem.
Romieu v nkopji izmantoja r ganai raugu no v nogu mizi m, t
c v ns san ca v j un nenost
jies.
Tas notika t
, ka uz aug u mizi as raugs mijiedarbojas ar bakt rij m un pel jumu. Tas pasliktina
dz riena kvalit ti. M sdien s v ndari ne tikai mazg ogas, bet ar pasteriz t s, un ieg tajai sulai pievieno
na raugu. Pateicoties tiei tam no cukura, kas pievienots sulai, veidojas spirts.
c defin cijas v na raugs ir apa as vai ov las formas vien nu organismi ar tikai 5-6 mikronu lielu
izm ru. Tie vairojas ar pumpuroanos un pieder Saccharomyces cerevisiae un Saccharomyces bayanus
dzimtai. is raugs atrodas uz aug u mizi as. P c laboratorijas apstr des t c s vari cijas izmanto v na
raoan . ds raugs, protams, ir pieejams m jas v na raot jiem. Ja to nepievieno ferment cijas
proces , tad s ksies nenotur go grupu izstumanas process. Spont nas etil s r ganas rezult ts var
sar gtin t v ndarus.
Tas notiek t
c, ka, izmantojot vien gi savva as raugu, nav iesp jams pagatavot kvalitat vu dz rienu.
Alkohola saturs knapi non k l dz 6-10%, bet tas nav pietiekams, lai v ns b tu nost
jies. No t cie gan
gara, gan kr sa.
na rauga c s irnes parasti domin p r savva as, jo t s pacie alkohola augstu saturu. T pat,
pateicoties v na raugam, r gana norit pareizi. Rezult
dz riens san k gar gs un arom tisks.
obr d ir ieg ti jauni pai v rt gi v na rauga veidi. Tos visus apvieno tas, ka tie:

Panes spirtu (izraisa sulu, kas satur 8-10% alkohola, r ganu)

Iztur gi pret cukuru (paredz ti medus dz rienu pagatavoanai)
Labi panes og sk
s g zes augstu saturu (raugs dzirkstoajiem v niem)
Labi panes miecvielu augstu saturu (raugs sarkanv niem)
Var r gt 4-10 temperat
(krio raugs)
Satur lielu daudzumu s ra dioks da (sulf ta raugs).
v na rauga veidi at iras:
p c aug iem, no kuriem tiek ieg ti,
p c izdal ma spirta daudzuma,
p c augsta miecvielu un spirta satura panesam bas,
p c iesp jas no emt no v na olbaltumvielas un piedot tam rakstur gu garu un smaru.
Atcerieties, ka J su pagatavot v na kvalit te ir tiei atkar ga no izmantojam rauga veida.
di tad rauga veidi vislab k der m jas v na pagatavoanai?
jie baltv ni, aug u v ni Sauterne, Riesling,
jie sarkanv ni Bordeaux,
Stiprie baltv ni Tokay, Madera, Sherry,
Stiprie sarkanv ni - Portwein, Burgund, Malaga.
ganas norisei sasmalcin
mas lab k b tu izmantot raugu, kas ir notur gs pret miecvielu augstu
saturu Portwein, Burgund, Malaga. Dai raugu veidi nodroina gan augstu spirta saturu, gan tru
ferment ciju. T pat tie pie ir v nam pau arom tu. Tos izmanto, lai ieg tu baltv nus, sarkanv nus un
dzirkstoos v nus. Past vot nepiecieamajiem att st bas apst iem, v na raugs sul att st s oti tri.
Cukura saturs nedr kst p rsniegt 20%. T pat ir nepiecieami azotu un fosforu saturoi miner lie

savienojumi. C lo raugu trs auganas temps nodroina to skaitlisku p rsvaru sul p c r ganas, l dz ar
to ierobeojot savva as raugu att st bu. Popul ko raugu veidu nosaukumi, kurus izmanto da du
aug u v nu raoanai, ir sniegti 1.tabul .

I
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17

1.tabula. V na rauga veidi, kurus izmanto da diem aug u un ogu tipiem.

Aug i
Sausiem un pussausiem
Saldiem un pussaldiem
II
III
IV
rk ogas
Tokay, Madera
Saldais irsis
Burgund, Sherry
Univers lie
Bumbieres
Tokay, Madera
Sauternes
boli
Tokay, Sherry
Avenes
Burgund, Madera
Tokay, Madera
Persiki
Roz nes
Sherry, Madera
Univers lie
Merozes aug i
Tokay, Sherry
Zemenes
Tokay, Maderra
Sauternes
Balt s v nogas
Tokay, Sherry
Graudaugi
Tokay, Madera
Aronijas
Burgund, Malaga
iri
Burgund, Portwein
Balt s j ogas
Tokay,Sherry
Univers lie
Sarkan s j ogas
Burgund, Madera
Bordeaux
Tum s v nogas
Burgund, Malaga
Burgund, Portwein
Kazenes

18
19

Upenes
Pl mes

Burgund, Portwein
Burgund

Rauga tipa nosaukums Univers lais run pats par sevi. T , tas var tikt izmantots jebkuriem aug u un
ogu v nu veidiem, pai stipro v nu izgatavoanai.
Rauga piedeva (starta kult ra) tiek gatavota divas dienas pirms sulas pagatavoanas, atbilstoi receptei,
kura nor ta uz raot ja eti etes.

Komplekts raugs + bar bas vide raugam BIOWIN

V na raugs FERMIVIN PDM(bez konservantiem) Univers lais

V na raugs BIOWIN

R ganas procesa aptur anai

Bar bas vide raugam

na pagatavoanas pamatiek rtas

Detaliz ti izp tot m jas v na sast vu, piev rs simies t pagatavoanai nepiecieam apr kojuma t mai.
Uzreiz gribam nomierin t v ndarus ies
jus- lielu l dzek u ieguld ana neb s nepiecieama. im
im visnota var tikt izmantoti trauki, kuri jau atrodas m s. T , v ndaru ies
ju pamatpiederumi ir:
Baltais plastik ta spainis,
Neilona siets,
Plastik ta karote,
Piltuve,
Virtuves svari,
Balons v nam,
Kor is balonam,
Hidroaizsvars,
Plastik ta tene v na nolieanai,
Pudeles no tum stikla,
Kor i pudel m,
Birstes pude u un balona mazg anai.

Bet vair k pieredz juiem v ndariem b s nepiecieami:

V na prese sulas izspieanai,
Cukura satura r
js areometrs ar m rskalu, kas pal dz sula pagatavoanai. Areometra
ji r ganas s kum un beig s kalpos par pamatu alkohola satura apr in anai
pagatavotaj v ,
Sk buma m
js, lai noteiktu sulas sk buma pak pi,
Spirta satura r
js,
Pipete paraugu no emanai,
Filtrs,
Ier ce pude u aizkor anai.

su v na dar tavas veidolu pabeigs mucas v nam un est tiski palikt i pudel m. Iesak m ieg
ties ar
eti etes, uz kur m j nor da v na irne un raoanas gads. Visus v na pederumus nepiecieams glab t
pa t
, t k no putek iem un mitruma. Detaliz ka inform cija par dau aksesu ru izmantoanu ir
pied
ta n kamo v na raoanas etapu aprakstos.

jas v na raoanas oblig tie noteikumi

Bet tagad v ndara savdab gs nolikums. K J s jau ziniet, v na pagatavoanas process norit daos
etapos:
Sulas ieg ana no aug iem,
Sulas r gana (pirm r gana),
Jaunv na nolieana,
V na izlieana pudel s,
Ievilkan s.
Nepiecieam bas gad jum no jaunv niem iz em olbaltumvielas. Pie pamatetapiem attiecas ar
degust cija un darb bas v nu stabiliz cijai.
Pagatavojot v nu, j atceras sekojous noteikumus:
Vienm r izmantojiet augstas kvalit tes aug us, jo p rgatavojuies aug i un ogas var izrais t
piegaru un nepat kamo smaru par anos v .
Dro bas m os nev ciet aug us pie ce a.
Apr kojums j glab ide s t bas apst os. Pasaldin anai un v na nolieanai j notiek sterilos
apst os.
V na pagatavoanai izmantojiet augstas kvalit tes deni. dens nost
an s pasarg s v nu no
bakt rij m un nepat kamas piegaras, kas veidojas s u un hlora savienojumu d .
Cukurs sulai j pievieno s rupa veid , t.i., iz diniet cukuru den un atdzes jiet.
R gana notiek, pievienojot sulai v na raugu. Pateicoties tam san k daudz sp
ks,
nost
jies v ns ar pat kamu arom tu.
Pirmaj s 2-3 dien s r ganai j notiek balon , kas ir aizv rts ar vates aizb zni. N kam
ferment cijas da a notiek balon , kas aizv rts ar caurul ti raudz anai. Balons j apsedz ar
plastik ta vai no k rkla kl giem p tu grozu.

Pirmajai r ganai j norit 20-24

temperat . P c 4-8 dien m jaunv ns j nolej nogul u d .
V ns ir j glab aukst , ne pai mitr telp 10-12 temperat .

Sulas pagatavoana
Tagad, kad esam izp jui teoriju un nostiprin m to pamatnoteikumu veid , varam erties kl t praksei.
ksim ar sulas pagatavoanu. Zin ms, ka sula no v nog m, kas izaudz tas silt s zem s, satur
pietiekamu cukura, sk bju un miner lvielu daudzumu. P c izspieanas t uzreiz tiek pak auta r ganai.
Ta u mums ir dar ana ar Latviju, kura ir diezgan v ss re ions. ejienes aug u sulas pirms ferment cijas
nepiecieams pasaldin t, at aid t (liela sk bju daudzuma d ) un bag tin t ar ieraugu.
c defin cijas aug u sula ir pasaldin ts un ar ieraugu bag tin ts no aug iem pagatavot s sulas idrums.
tiek pak auta etilai r ganai.
Sulas pagatavoanas procesam ir dai etapi:
Aug u mazg ana un iroana,
Sasmalcin ana,
Termisk apstr de,
Sulas izspieana,
Sulas gal
apstr
ana.
Apskat sim katru no iem etapiem tuv k.

Aug u mazg ana un iroana

Aug u virspus , pai boj s viet s, mitin s milz gs daudzums bakt riju. T
c boj tos aug us vienk ri
izmetam, bet veselos r gi mazg jam. o nosac jumu nedr kst noniev t, cit di tas var izrais t v nu
slim bas.
Pai nepaciet kie aj zi
ir visas ogas un aug i ar kauli iem. Tos nepiecieams apstr
t jau p c

da m stund m p c iev kanas. Ja tam nav laika, tos j nomazg un j sasald . Ja apstr
ana augst
temperat
notiek p k ilgi, sul var izveidoties pel jums, kas, savuk rt, rada mikotoks nus. Ir skaidrs,
ka aj gad jum v ns ne tikai zaud s savu garu un arom tu, bet ar k s par neder gu lietoanai.

Aug u sasmalcin ana

eit viss ir atkar gs no izv tajiem aug iem. T , zemenes, j ogas, kazenes, irus un pl mes
sasmalcina ar m anas pal dz bu. Atcerieties, ka sasmalcin anas pak pe nedr kst b t p k augsta.
Piem ram, vien gais, kas nepiecieams aug iem ar kauli iem, ir tiei kauli u iz emana. S kle aug us
boli, bumbieres) sasmalcina ar virtuves kombaina, r ves vai piesta pal dz bu. Gabali u izm riem j
t
ap 4-9 mm. P c s proced ras aug i j ievieto balt plastik ta spain ar ciei piegu ou v ku. Starp citu,
spain tim j
t tiei balt kr
. Tas ir t
c, ka, saskaroties ar sk
m, kr sa no spai a var nok t sul .

Aug u masas apstr de

Iepaz simies ar diviem apstr des veidiem. Izv le ir atkar ga no t , k dus aug us J s izmantojiet cietus
(s kle aug us) vai m kstus (ogas un aug i ar kauli iem).
kle aug us ( boli, bumbieres, v es) p c sasmalcin anas p rlej ar 1-3 l dens ar 80 temperat ru.
Tas m kstina aug u masu un neitraliz enz mus, kas atrodas aug os, un kas izraisa sulas aptumoanos.
Oblig ti iev rojiet dens un aug u masas proporcijas. Aizveriet konteineri ar ciei piegu ou v ku un
atdzes jiet. Tas nepie aus sk bek a piek uvi (un t
veid saglab s sulas kr su) un norobeos dz rienu
no kni iem.
Process norit s tr k, ja atdzes tajam mais jumam pievienot prepar tu Pektopolu. Tas satur t dus
paus enz mus k aug i. Tie, savuk rt, veicina sulas tr ku izdal anos un samazina idruma lip gumu,
d sulas izspieana norit lab k. J piez
, ka prepar ts ir l ts un taj pa laik oti efekt vs.
Zin tnieki apgalvo, ka tas palielina sulas daudzumu l dz 90%. 1-2 ml Pektopola pievienoana 10 kg
aug u masai vienk ro sulas izdal anos no mizi as. Ta u nep rsniedziet prepar ta normas, sekojiet
instrukcijai, kas nor ta uz iepakojuma.
Enz mu darb bas laik sulas temperat rai j
t ap 25 . Pateicoties tiem izmain s masas ne stoo

da u strukt ra. Ieg

sula ir vair k pies tin ta, arom tiska, lab k saglab savu kr su. Da u sulas var
ieg t ar sieta pal dz bu, bet p jo izmantojot presi.
Apstr
jot ogas un aug us ar kauli iem, var rasties daas gr bas. Kauli oblig ti j iz em, jo taj
atrodas glikoz di, kas veido sp gu indi. eit Jums lieti noder s ier ce kauli u iz emanai. Protams,
izpild t o proced ru ar v nog m un j og m b s sare
k, nek ar persiku. No citas puses, kauli u
esam ba var pa trin t sulas ieg anas procesu.
Rekomend ts izmantot tr s da tipa aug u masas apstr des tehnikas:
Masas r gana (daas dienas),
Uzsild ana,
Enz
apstr de.
Nav v rts tri tikt va no aug a mizi m. Tas var laup t v nam gan skaistu kr su, gan s vu garu. Visas
kr sain s substances un miecvielas atrodas tiei ogu mizi s. T
c var droi atst t mizi u r ganai uz
da m dien m. Raugs aj vid vairojas oti tri, un masa k st maz k lip ga. Sulas liel
da a tiek
vienk ri tecin ta, bet p rpalikumus izspie caur sietu.
s metodes papildus priekroc ba ir enz mu aktiv an s r ganas laik , kas veicina pekt nu da ju
iz din anu un izvadi. Tas atvieglo olbaltumvielu izdal anu. K J s atcerieties, r gana norit s balt
plastik ta spain , kas ir aizv rts ar v ku. Lai nepie autu infic anu, mas iejauc v na raugu. Ieteicams
pievienot ar 1-2 ml Pektopola un 10 kg aug u. Ferment cija ilgst 3-5 dienas. P c tam notecin tu sulu
rlej balon , pievienojot noteiktu daudzumu dens, cukura un ierauga. Tagad ir pien cis laiks otrreiz jai
ganai, kuras laik balons j aizver ar speci lu caurul ti.
Aug u masas r gana ir ieteicama t diem aug iem un og m k mellenes, zemenes, kazenes, tum s
nogas, upenes, pl mes un iri.
Aug u masas r gana ir ieteicama t
m og m k mellenes, zemenes, kazenes, tum s v nogas,
upenes, pl mes un iri.
Sulu no mellen m vai iriem ir viegl k ieg t, ja dau min u garum to masu uzsild t l dz 80

temperat rai. metode izraisa da ju pekt nu sadal anos, olbaltumvielu koagul ciju un pa trina
kr svielu ekstrakciju.
Pats vienk r kais un taj pa laik ar efekt vs sulas ieg anas pa miens ir pekt na enz mu ietekme.
Aug u masas strukt ras sadal an s ilgst tikai p ris stundas. J s variet izmantot Pektopolu. Tikai 2 ml
prepar ta pietiek tam, lai 25-40 temperat
sadal tos liel
10 kg aug u strukt ras da a.
Dai speci listi iesaka izsutin t izejvielas tvaika katl . Tvaika katls sast v no trim konteineriem. Vid
groz aug i uzk rst ar tvaiku un izdala sulu, kas ir at aid ts uz 15-20%. T ir slikt kas kvalit tes, nek
izspieanas rezult
ieg
sula. Bet, no otr s puses, tvaic anas laik t s procents ir diezgan augsts,
bet nogul u saturs zem ks, nek sul s no izspiestajiem aug iem.
Starp citu, aug u apstr
anai var sagatavoties iepriek. T , tos ir j sasald uz da m dien m. P c tam
s daudz viegl k sasmalcin t aug us vai ogas, un ar sulas ekstrakcija nesag
s probl mas. Ta u is
pa miens neder darbam ar mea rozes un meroz u aug iem.

Sulas filtr ana (izspieana)

Aug u masa jau ir apstr
ta. P riesim pie n kam etapa. Ieg to sulu nepiecieams izlaist caur neilona
sietu, kas ir izvietots piltuv . Ja J s pagaid m neesiet ieg
jies o piederumu, izmantojiet parasto marli.
Vienk ri p rkl jiet ar to trauku, kur tiks nolieta sula. Tagad izspieam masu, kas palika siet (vai J su
izv taj trauk ). Protams, bez speci la apr kojuma to b s gr ti izdar t. Parasti izmanto v na presi
(vis rt kie preu veidi ir pied
ti fotoatt ).

Prese (4-36 l.)

Ies kum aug u masa j ieliek a
neilona maisi , p c tam j ievieto koka ba
, un, visbeidzot, j ber
ar muri u (vai koka stampu). aj laik sula sapl st iepriek sagatavotaj trauk . Nevajag steigties
sulai j pl st l
m.
c pirm s izspieanas aug u mas v l ir diezgan daudz sulas, t
c to at aida ar nelielu karst dens
daudzumu, samaisa, atst j uz 3 stund m, un tad atk rtoti filtr . Ja nav preses, J s variet izmantot sulu
spiedi. Var ar izspiest sulu ar rok m audekla vai neilona maisi . P c tam is maisi j izmazg ,
nosusina un j glab saus viet . Neaizmirstiet, ka no da diem aug iem un og m var ieg t da du
sulas daudzumu. M jas apst os no 10 kg aug u var ieg t sekojou sulas daudzumu (litros):

rk ogas
Persiks
Saldie iri
Mellenes
Ceri i
Mea rozes aug i
Meroz u aug i
Bumbieres
boli
Kazenes
Avenes
Aprikozes
Balt s j ogas
Sarkan s j ogas
Mea zemenes
Pl mes
Mea pl mes
Zemenes
Import s v nogas
Viet s v nogas
iri
Dz rvenes

5-7
5-6
5-6
7-8
6-8
4-5
4-5
5-7
6-7,5
6-8
6-7
6,5-7,5
6,5-7,5
6-8
6-7
5-6
4-5
6-7,5
6-8
6-7,5
5,5-6,5
6-7

Sulas ievilkan s
Uzreiz p c izspieanas j eras kl t sulas r ganas procesam. Tas ir ide lais variants. Ja t das iesp jas
nav, un Jums n ksies glab t gatavu sulu daas dienas, tad oblig ti norobeojiet to no savva as rauga,
pel juma un eti a bakt riju iedarb bas, jo eti a par an s sul ir oti b stama!
Process notiek, iedarbojoties sk beklim. T , izveidojies spirts p rtop par eti a sk bi, un sulai pievienojas
asa gara un smara. P c tam sulu praktiski nav iesp jams gl bt. Graujoa ir ar sulas infic an s ar
skald mu raugu, kur t pat sadala sulu uz eti a sk bi.
Lai izvair tos no m nepatikan m, sulu nepiecieams pasteriz t vai sasald t 20
temperat .
Pal dz s ar antiseptisko vielu pievienoana daudzum 10 g uz 30-50 l sulas. V na raugs, at ir
no
savva as, ir oti notur gi pret o substanci.

Sulas izp te (nosl guma etaps)

s esam non kui pie p
sulas apstr des etapa. T k sekos pats r ganas process, bet pirms tam
mums j
rvar v l tr s pak pieni, un tiei:
Sulas sk buma noteikana un kori ana,
Atbilstoa pasaldin ana,
Ierauga pievienoana raugu pareizai att st bai un r ganai.
Apskat sim klasisku v na izejvielu v nogas. V nogu, kas izaudz ti silt klimat , sulai nav nepiecieama
cukura pievienoana vai sk buma kori ana. Tas tri r gst, bet alkohola saturs
v
ir 8-11%. V l
vair k, pasaldin t v nu, kur pagatavots no v nogu irnes Vitis Vifinera, ir aizliegts ar likumdoanu, kas
reglament v na raoanu.
Lai izgatavotu stipr ku un sald ku v nu tiek pielietotas daas vilt bas. Piem ram, raas iev kanu s c
tikai ar pirmo salnu. Bet dareiz pielieto ar v nogu koncentr tus.

cij v nogu v
iev kana ir norm la par ba. Tam par labu ir dai argumenti. Aug i tiek p rkl ti ar
pel jumu Botritis cinerea, pateicoties kurai to mizi a lab k lai cauri gaisu. T
veid
dens da ji
iztvaic jas no og m. Uz t r ina sast vs sabiez . Visp r Botritis cinerea rada daudz elementu, kas
uzlabo v na garu un smaru.
Ta u Latvijas m ren klimata nosac jumos viss nav tik vienk ri. Ja J s
t par v na pamatu viet s
nogas, neaizmirstiet pievienot sulai cukura s rupu ar minim lu dens daudzumu. Cukuru var aizvietot ar
roz m. Bez tam, nevar s iztikt bez ierauga. At ir ba starp v nogu sulu un sulu no citiem aug iem ir
cukura un sk bju daudzum . M su klimatisk s joslas aug i ir vair k sk bi, nek saldi. R ganas laik
cukura saturs strauji samazin sies, tas p rv rt sies par spirtu, bet sk bju satura izmai as b s niec gas.
Protams, nekas netrauc Jums pam in t pagatavot sulu no natur laj m aug u sul m. Bet vai rezult ts
s t v rts? Dz riens b s viegls, nenost
jies un, galvenais, sk bs. Sal dzin jumam, v ns no j og m
satur ap 3% spirta un vair k par 2% sk bju, taj pat laik pa v kaj v nogu v
7% spirta un
maz k par 1% sk bju. Tom r J su sp kos ir to labot. Nepiecieams tikai laikus pievienot cukuru un
ieraugu dabiskaj j ogu sul . P c r ganas t p rv rt sies par ori in lu v nu ar interesantu garu un
arom tu.
Sulas sk buma kori ana.
na gara un nost
an s ir tiei atkar ga no sk bju satura pak pes sul . V nogu v na kop jo sk buma
pak pi nosaka p c v nogu sk bes daudzuma. T sast da 3,5-9 g/l. Savuk rt aug u v nos domin bolu
sk be, kura nedr kst p rsniegt 4-9 g/l. Daudzos aug os un og s jau t ir par daudz sk bju, un aj
gad jum nav nepiecieams veikt sk buma kori anu. Tas neattiecas uz zemen m, mea rozes
aug iem un da m bolu irn m. Da du sulu sk bju saturs ir pied
ts 2.tabul .
Ir ac mredzams, ka sulas no j og m un rk og m ir oblig ti j at aida. Ar ave u, iru un kaze u
sul m viss nav tik stingri. Katr gad jum svar gi ir nep raut p r m ru, jo tad at aid sies ne tikai
sk bes, bet ar citi komponenti. Tas var padar t v nu par tuku un nenost
juos. Sulu var at aid t
liel kais 2 reiz s.

2.tabula. Organisko sk bju saturs 1 l sulas no da diem aug iem

Aug i
Zemenes

Organisk s sk bes (g/l)

10

rk ogas
Balt s j ogas
Persiks

19
24
8

Mellenes

10

Saldie iri

Dz rvenes
Upenes

21
24

Bumbieres
boli

3
6-15

Kazenes

11

Avenes
Pl mes

15
10

iri

13

Ja J s esiet stingri ap muies pagatavot v nu no j og m, tad emiet v , ka saska

ar v na
dar anas noteikumiem, mais jumam j satur ne maz k par 50% t s sulas. Bet emsim v , ka tas ir

gatavots m jas apst os! Masu var at aid t vair k vai sajaukt sk bo j ogu sulu ar bolu vai zeme u
sul m. Dareiz sk buma mazin anai tiek izmantota soda (kalcija karbon ts).
Sulas ar vid jo sk buma pak pi (no aven m, viet m v nog m, iriem, bolu sk
s irnes) tiek
at aid tas ar deni proporcij 0,2-0,5 g uz 1 l sulas. Tas attiecas ne tikai uz deni, bet ar uz cukura
rupu. denim, bez aub m, j
t oti labas kvalit tes. P k liels dzelzs un kalcija saturs idrum
negat vi ietekm v na garu un kr su, pie tam, tas apgr tina olbaltumvielu atdal anos.
Dati no 2.tabulas ir visai aptuveni un attiecas uz nogatavotiem aug iem. Ja J s gribiet prec zi noteikt
sk bju daudzumu, izmantojiet speci lo ier ci, bet, ja ir iesp ja misko laboratoriju.
Apl kosim t du piem ru. Jums j at aida j ogu sula un j sajauc to ar bolu sulu. T , j ogu sula satur
24 g sk bju uz 1 l sulas, bet r ganas rezult
tiks ieg ts v ns, kas satur 10 g sk bju uz 1 l sulas. Sulas
at aid anas pak pe b s 24 : 10 = 2,4. Tas noz
, ka katram sulas litram j pievieno 1,4 l dens vai
cukura s rupa, bet sulas beigu apjoms b s 2,4 l. Lai mazin tu dens daudzumu, var sajaukt to ar bolu
sulu (sk bums 6 g/l). Ieg stam vienk ru formulu:
1 l j ogu sulas + 1 l dens + 1 l bolu sulas = 3 l mais juma ar kop jo sk bumu 24 g + 6 g = 30 g;
di 1 l mais juma b s 10 g sk bju.
Vair k pieredz juiem v ndariem var ieteikt sekojoas sk bju mazin anas metodes:
Sodas (kalcija karbon ta) pievienoana. Rezult
citronsk be k st par stoo savienojumu (process
norit augst temperat
un ir aktu ls ne vis m sul m).
Redkwaswino prepar ta pievienoana.
Iepriek ja r gana ar skald mu raugu Schizosaccharomyces pombe ( darb ba netiek izpild ta bolu
sul m).
Raugu att st bai ir svar gs ar pH l menis. Tam j
ganas pal nin ties.
Sulas pasaldin ana

t liel kam par 3,2, jo pH esot zem kam par 3,0,

Cik zin ms, Latvijas viet jie aug i un ogas nav tik saldi k dienvideiropas aug i. Mazais cukura daudzums
ne auj pagatavot no tiem v nu ar 9-18% stiprumu, t
c sula ir j at aida, un v ns paliks v l sk
ks.
Parasti sul m pievieno cukurozi (baltais cukurs). eit ir svar gi nesajaukt proporcijas! Pateicoties
raugam notiek cukura r gana (k no aug iem, t ar no pievienot ), kuras rezult
rodas spirts. T , v na
stiprums ir atkar gs tiei no cukura daudzuma.
No 1 kg cukura izn k vid ji 0,6 l spirta, t.i., lai ieg tu 1 l spirta ir nepiecieami 1,7 kg cukura. Sulai, no
kuras pagatavo vieglo 9% v nu (90 g spirta uz 1 l v na) j satur cukurs
apm : 90 * 1,7 = 153 g/l.
Galda v ns ar 13% spirtu tiek gatavots no sulas ar cukura l meni 130 * 1,7 = 221 g/l. Bet desertv nam
(17% spirta) cukura l menis sul ir 170 * 1,7 = 289 g/l.
is cukura apr ins attiecas tikai uz to apjomu, no kura san k spirts. eit m s ne
mv
cukuru,
kur paliek v
t saldajai garai.
Cukura procentu lo saturu var viegl k un tr k noteikt ar areometra pal dz bu. s ier ces garums ir 30
cm, tas ir saaurin ts lejas da . No augas atrodas m rskala. Papildin jums ier cei ir plata m ene vai
cilindrs, kur ielej p mo idrumu.
jumus veic
k rt :
1. Svaigi spiesto filtr to sulu ielej m rcilindr vai plat m en , piepildot l dz 2/3 trauka,
2. Areometru pamaz m iegremd idrum . oti svar gi, lai aj moment tas neskartu trauka
sienas vai dibenu,
3. P c iegremd anas tiek nolas ts rezult ts.
4. Atcerieties, ka m anas laik sulai j sasniedz 20 temperat ra. Tad areometra b s prec zi.
Cukura daudzums aug u sul s ir pied
ts 3.tabul .

3.tabula. Cukura saturs 1 l sulas no da diem aug iem

Aug i
Cukura saturs (g/l)
rk ogas
70
Mellenes
55
Sarkan s j ogas
70
Bumbieres
100
boli
100
Kazenes
60
Avenes
55
iri
100
Upenes
85
Balt s j ogas
70
Mea zemenes
60
Dzelten s pl mes
90
Zemenes
45
Tum s pl mes
100
nogas
155
Sul ir ar citas sto s vielas bezcukura (ekstrakt s). To daudzums ir 4%. Areometrs r da mums
visu to vielu summu, kas ir iz din ti sul . Pie emsim, ka noteiktas sulas r jums uz m rskalas ir 15
vien bas. Tas noz
, ka 100g sulas atrodas 15% stoo vielu. Mums ir zin ms, ka no tiem 4% ir
ekstrakt vi. T tad cukura daudzums ir 11%.
Apl kosim sulai nepiecieam cukura daudzuma apr ina piem ru:
Pie emsim, ka mums ir 6 l iru sulas, kas satur 11% cukura (areometrs uzr ja atz mi 15). M s gribas
ieg t v nu ar stiprumu 13% un ar 4% atliku cukura (neferment ) lai pie irtu v nam saldu garu.

Atbilstoi 2.tabulas datiem, iru sula satur 13 g sk bju 1 l. Ja gad jum tiek pl nots pagatavot galda
nu, kas satur ap 8 g sk bju litr , at aid ana j veic proporcij s 13 : 8 = 1,6. P c tam uz katru sulas litru
pievieno 0,6 l cukura s rupa. Ir zin ms, ka 1 l spirta san k no 1,7 kg cukura.
Bet tagad piev rs simies matem tikai. Cukura daudzums, kas nepiecieams, lai ieg tu 13% spirta saturu
(130 g spirta litr ), ir 130 * 1,7 = 221 g/l. emot v
at aid anu, cukura daudzumam uz 1,6 l j
t 1,6 *
221 g = 354 g. No skait a at emsim to cukura daudzumu, kas ir 1 l sulas, t.i., 110 g/l. Kopum cukura
daudzums, k du nepiecieams pievienot sulai ir: 354 g 110 g = 224 g.
No iem apr iniem izriet, ka 1 l iru sulas j pievieno 224 g cukura un deni, lai kop jais apjoms b ru
1,6 l idruma. Piez
sim, ka 224 g cukura palielina idruma apjomu par 224 g * 0,6 = 144 ml. Tas
noz
, ka dens daudzums, ar kuru j at aida katru sulas litru, ir 600 ml 144 ml = 456 ml.
, pamatkomponentu proporcij m j
t sekojo m:
iru sula 6 l
Cukurs 1,46 kg
dens - 2,74 l
Mais juma kop jais apjoms ir 10,2 l.
Sagatavojot sulu r ganai, atcerieties, ka cukura daudzums nedr kst p rsniegt 20%. Tas j pievieno
pak peniski, div s vai trij s da s, ar dau dienu starplaiku.
Atgriez simies pie m su piem ra:
10,2 l sast va ir 1,46 kg cukura, kas ir pievienots un 6 * 110 g = 660 g (0,66 kg) dabiska (no aug iem).
pat m s gribam, lai v
paliktu 4% nenoferment
cukura sald s garas pie iranai. Tas noz
, ka
mums j pievieno sulai v l papildus 40g * 10,2 l = 408g (0,41 kg) cukura, t tad kop jais cukura daudzums
mais jum ir 1,46 kg + 0,66 kg + 0,41 kg = 2,53 kg. Procentu laj attiec
cukura daudzums mais jum
ir 2,53 : 10,2 * 100% = 24,8 %, kas ir vair k, nek nepiecieams. Lai to izlabotu, j pievieno 1,5 kg cukura
ganas s kum , p c 5-6 dien m v l 0,5 kg cukura, bet p jo p c 12-15 dien m.

ie apr ini, kaut ar ir nepiecieami, bet tom r ir pietiekami sare ti v ndariem-ies

iesak m Jums piev rst uzman bu pieejam m v na recept m.

jiem, t

Ieraugs
s esam non kui l dz sulas izp tes p
daudzums pievienots. Atlicis tikai tikt skaidr

etapa. Sk bums jau ir kori

ar ieraugu.

ts, nepiecieamais cukura

Etil s r ganas process norit pateicoties paiem mikroorganismiem, un tiei v na raugam. T

pareizajai att st bai ferment taj sul , ir nepiecieams cukurs un da di savienojumi, kas satur azotu,
fosforu, makro- un mikroelementus, vitam nus. Viet jos aug os un og s tr kst o savienojumu. T ir sta
probl ma sul m ar augstu sk buma pak pi. Par t s risin jumu ar ir ierauga pievienoana v na raugam.
Pateicoties ieraugam tiks sasniegts:
Rauga atbilstoa att st ba,
tra r gana,
Pilna r gana,
Augsts spirta saturs.
Bez ierauga v ns b s viegls un maz k not
Ir izstr
tas daas ierauga receptes:

jies, nevar s izvair ties no s

de raa smaras.

Ieraugs Nr. 1. (tiek p rdots ar nosaukumu Ieraugs v na raugam). Tas ir miner lais ieraugs. T galven
sast vda a ir fosfors. To j pievieno daudzum 3-5 g uz 10 l mais juma.

Ieraugs Nr. 2. (tiek p rdots ar nosaukumu Ieraugs v na raugam ar B1 vitam nu). Iz emot fosforu, tas
satur B1 vitam nu un dekstr nus. Tiek pievienots daudzum 5 g uz 10 l mais juma. B1 vitam ns stimul
raugu auganu un ir sp gs r ganas aktiv js. B1 vitam na doze ir 5 mg uz 10 l mais juma.
Ieraugs Nr. 3. (tiek p rdots ar nosaukumu Ieraugs v na raugam kombi). Iz emot fosforu un B1
vitam nu, tas satur rauga nu sieni u prepar tus. Tie tiek izmantoti ieraugam, un ar absorb elementus,
kas aizkav r ganu. o ieraugu izmanto daudzum 3 g/l.
jas apst os b tu lab k izmantot ieraugus Nr.1 un Nr.2, jo ne vienm r var iepriek noteikt
savienojuma tipu pareizai rauga att st bai. Ieraugs Nr.3 b s vajadz gs gad jum , ja b s k das probl mas
ar r ganu.
Profesion i iesaka pievienot ieraugu trij s da s. Pirmo da u ferment cijas s kum , otro p c 3-5
dien m, treo p c 10 dien m no r ganas uzs kanas momenta. Rauga att st bai ir svar ga t du
savienojumu esam ba sul , kas satur k liju, magniju, kalciju un s ru. ie elementi ir aug os, ta u tos var
ieg t ar no dens, ar kuru tika at aid ta sula.

Rauga piedevas pagatavoana

ru v na raugu J s variet ieg
ties d rzniec bas pre u veikalos. Past v tr s v na rauga veidi, kas
pagatavoti p c da
m tehnolo ij m:
Raugs idrum (rauga nas ir apstr
tas ar speci lu aizsarg idrumu), daudzums 20 ml,
Sausais raugs (mobiliz ts aug u pulver ), daudzums 5 g,
Sausais import tais raugs, daudzums 5 g.
Apl kosim pirmo un otro veidus. Pirms pielikt t du raugu balon , 2-3 dienas iepriek, tos nepiecieams
at aid t ar 0,5 l sulas. T ar ir rauga piedevas pagatavoana.

Recepte ir vienk ra. 1 l pudel ielej 150 ml sulas vai ievieto ap 200 g sasmalcin tu aug u, no kuriem tiks
pagatavots v ns. P c tam pievieno 250-300 ml dens, 2 karotes cukura un daus rauga piedevas
krist lus. Pudeli aizver ar vates aizb zni un ievieto ar deni piepild
trauk . Tur t pasteriz jas 30
min u garum . P c atdzes anas pudel ielej raugu. Sula ar raugu glab jas 48 stundas 26
temperat .
Jau p c vienas diennakts idrum par sies tieva pl ve. Otraj dien , sk bek a izdal an s d ,
putoana pastiprin sies. Pien cis laiks ieliet raugu balon ar sulu. das rauga piedevas Jums pietiks
20-25 l sulas.
Neapaub mi, rauga piedevu nepiecieams gatavot sterilos apst
kur s atrad s piens.
ku rauga piedevas pagatavoanas pl nu skatieties sh

os, t

trauk . Neizmantojiet pudeles,

Pareiz rauga izv le ir tiei atkar ga no izejviel m, v na v lam

rauga atbilst bu da du aug u sul m J s atrad siet 1.tabul .

stipruma un garas patn

m. V na

Atgriez simies pie tre v na raugu veida sausais import tais raugs. Raot ji garant , ka vi u produkts
neprasa aktiv anu, ta u daudzi v ndari iesaka pirms pievienot raugu sulai, samais t raugu ar nelielu
daudzumu dens 30 temperat
un aut ievilkties 15 min tes. is process saucas rehidr cija. Tas ir
nepiecieams, jo rauga aktiv ana veicina r ganu.
Starp citu, atv rtu paci u ar import tu raugu j izlieto p c iesp jas tr k. To efekt vai darb bai
nepiecieams aktiv js (prepar ts, kas pagatavots no nu sieni m). Atcerieties, ka nepareizi
izmantojot sauso import to raugu, v nam var par ties specifiska piegara.

Ferment cijas process

Beidzot m s non

m pie r ganas procesa (ferment cijas).

Pareizi at aid tu un pasaldin tu aug u sulu ielejam balon , pie kam 1/5 trauka j paliek nepiepild tai.
idrumam pievienojam svaigi gatavotu, stipri ferment juo v na raugu. T tiek palaists un stimul ts
ganas process.
Pirm s divas r ganas dienas norit balon , kas ir aizv rts ar vates aizb zni, bet ne ar caurul ti r ganai.
c? Vates aizb znis pal dz rauga att st bai. Tiei caur to sk beklis non k balon , un t ar kav
bakt riju iek anu.
Pirmaj s r ganas dien s balonu nepiecieams periodiski sakrat t.

Sakrat ana ir nepiecieama:

Rauga viendab kai izvietoanai mais jum ,
Lai atviegloti atdz vinou elementu un sk bek a iek uvi
Rauga nu tr kai atdal anai.

s,

c div m dien m balons j aizver ar plastik ta kor i ar caurul ti r ganai. Caurul te rada praktiski
hidrauliski nosl ganu, t.i., izmanto idruma spiedienu un ierobeo gaisa piek uvi sulai. P rdoan ir
asto u da du izm ru plastik ta kor i. Tas auj aizkor t balonus ar tilpumu no 3 l dz 55 l.
ndari-ies
ji var veikt r ganu plastik ta konteineros. Tie ir l ki, tos ir viegl k un vienk r k mazg t.
da konteinera kor ir atvere, kur var ievietot caurul ti r ganai.
ganas galvenie pamatparametri:
Cukura saturs ne maz k par 20%,
Temperat ra 20-26 ,
Miecvielu saturs 2 g/l,
Sk buma pak pe zem ka par 1,2%.
ganas procesu var sadal t trijos etapos. Pirmais ilgst 2-3 dienas. aj laik raugs akt vi vairojas
(balonu var aizv rt ar vates aizb zni). Otrais etaps tas ir intens s r ganas laiks, kad veidojas spirts.
Tas aiz em daus desmitus dienu. Balonu aizver ar kor i ar r ganas caurul ti. aj etap pievieno
kamo cukura un rauga piedevu porciju. Izdal s liels daudzums og sk
s g zes, bet sulas virsmu
nokl j putas. Proces idrums izdala daudz siltuma, t
c t temperat ra nedr kst p rsniegt 28
temperat ru, cit di raugs var aiziet boj . P
r ganas ned
no sulas oti viegli var atdal t
olbaltumvielas, balona diben veidojas raugu nogulsne, intens vi izdal s g ze. Tre etapa laik
og sk
s g zes izdale samazin s. Raugs turpina nogulsn ties balona diben . Temperat ru uztur 2023 robe s. P c 5-8 ned m v nu var nepiecieams noliet. R kojieties uzman gi, jo rauga nogulsne

nedr kst non kt trauk , tas saboj s v na garu.

Izgatavojot v nu no viet jiem aug iem un og m, kas satur daudz pekt nu, r ganas procesam j norit
aug u mas , k ir aprakst ts 11.noda .
Daas dienas p c aug u iev kanas, izspiediet no tiem sulu un atst jiet r gt. Dai v ndari iesaka
nodroin t aug u masas r ganu p ris ned u laik . P c idruma tecin anas v nu atst j balon gal gai
ferment cijai un filtr anai. Izspieot sulu, past v risks, ka t infic sies ar savva as raugu un bakt rij m.
Lai izvair tos no t , pievienojiet sulai s rsk bo k liju daudzum 2 g uz 10 kg aug u masas. Tas nogalina
bakt rijas, nov r sk bekli un filtr mikrofloru r ganas laik .
Noteikt alkohola procentu ieg taj v
b s diezgan sare ti, jo spirta noteikana ar alkometru nav
iesp jama. Ier ces r
jiem trauc cukurs, sk bes un miecvielas, kas atrodas v . Ta u ne viss ir
zaud ts! M jumus var veikt ar ar cukura m
ja pal dz bu, tam Jums b s nepiecieamas:
Piez mes par pievienot cukura daudzumu,
Cukura m
ja r jumi r ganas s kum ,
Cukura m
ja r jumi p c r ganas beig m.
Ja Jums jau ir ie dati un pati ier ce, J s var siet noteikt spirta daudzumu v
rokasgr matas pielikum .

, izmantojot tabulu

na p rlieana
var raksturot r ganas beigas? Piev rsiet uzman bu sekojo m paz
m. Balona diben par
s
rauga nogulsne, og sk
g ze p rst j izdal ties, bet olbaltumvielas ir atdal tas. aj etap veic pirmo
na nolieanu. Tas pras s no Jums lielu akur tumu, jo nokri os paliek t saucamais miruais raugs. T
sadal an s pie irs v nam nepat kamu piegaru.
Vieglos v nus nepiecieams noliet tri, pai, ja r gana norit ja augst temperat . Pret
gad jum

dz riens var k t du ains un izmain t kr su.

Pirmajai v na nolieanai j notiek:
3.-5.ned
vieglajiem v niem,
4.-8. ned
galda v niem,
8.-12.ned
desertv niem.
Piev rs simies praksei. Balonu ar v nu uzman gi liek uz galda. Uzmaniet, lai idrums nesajauktos ar
nogulsn m. Zem t novieto r gi nomazg tu trauku, kur satec s v ns. Trauka izm riem j
t nedaudz
maz kiem, nek balona izm riem. Traukus savieno ar speci lu teni, kuru var nopirkt d rza piederumu
veikalos un daos lielveikalos.
Vis m darb m j notiek t
, jo v ns v l ir jauns un var viegli infic ties. aj laik J s variet nogarot
dz rienu un, nepiecieam bas gad jum , labot kaut ko (piem ram, pievienot cukuru, medu vai citu aug u
sulu).
c pirm s nolieanas v nu atkal j ielej balon , j aizver ar kor i ar caurul ti r ganai un j atst j 20C
temperat
uz 1-2 m neiem. T ir t.s. otr ferment cija. aj etap spirta pieaugums nav liels, v na
gara k st maig ka, par
s pas arom ts.
c 1-2 m neiem veicam atk rtotu nolieanu. V nu var atst t sl gt balon , ozola muc vai ar izliet
pudel s. Desertv ni j nolej tr sreiz, otro reizi p c seiem m neiem, bet treo p c gada.

na nobrieana, ievilkan s
c otr s nolieanas v nam v l nepiem t notur ga smara. Lai to ieg tu, v nam j nobriest.

na arom ts ir vesela smaru kompoz cija, kas ieg ta no:

Izmantotajiem aug iem,
Substanc m, kas rad s r ganas laik ,
Savienojumiem, kas rodas ievilkan s laik .
Paas svar kas izmai as v
notiek nobrieanas laik , pateicoties pl denai piepild anai ar sk bekli.
Tas non k v
nolieanas un p rlieanas laik , ta u O2 rpalikums var kait t dz rienam.
Atkar
no v na veida, jau p c otr s nolieanas at iras t nobrieanas un ievilkan s laiks. T , vieglos
nus, kas satur maz k par 10% spirta, var degust t jau p c 2-3 m neiem. Ja tos notur t p k ilgi,
gara saboj sies. Viegls alkoholisks dz riens var viegli infic ties, t
c tas j tur trauk , kas apstr
ts ar
pau s ru.
Vieglos bolu v nus glab gada garum , galda v nus maz kais pusgadu (bet lab k 1-1,5 gadu).
Desertv ni nobriest visilg k 2-3 gadus.
rlieanas laik v nu nepiecieams labi izv din t. Kontakts ar sk bekli nodroin s pareizu dz riena
nobrieanu. Sausie un pussausie v ni b tu j glab 5-12C temperat , sald kus 8-15C temperat .
nam j briest tum saus telp , stikla balonos vai muc s. Ide lais variants b tu ozola mucas. Koks lai
cauri nepiecieamo sk bek a daudzumu, kas veicina v na pat kamu arom tu.
nu atst j ievilkanai t
, lai nogulsn tos ne stoas da as. T
gad jum pudel s neb s
nogul u. Zin ms, ka sula nodod v nam t dus elementus k miecvielas, kr svielas, polisahar di, pekt ni
un olbaltumvielas. Nogulsnes atdala p rlieanas laik .

Lai pa trin tu nobrieanas procesu, v na raoan pielieto speci las proced ras. T s ir balst tas vai nu
uz v na atdzes anu, vai ar , otr di, uzsild anu. V na atdzes ana l dz -4C temperat rai iedarbina
koloid lo substan u vair kumu, taj skait olbaltumvielas un v nogu sk bes. To var veiksm gi izmantot
jas v na dar an .
na uzsild ana biei tiek praktiz ta Sp nij un Portug . Tas tiek apz
ta ar terminiem maderiz cija,
portv ana un diferment cija.
Klasisk maderiz cija. V nam j nost vas ozola muc saules stipri uzsild taj telp . Atkar
no
tehnolo ij m, uzsild anas temperat ra ir no 40 l dz 65C, laiks no 3 l dz 6 m neiem. Sk bek a
daudzums ir ierobeots. Maderiz cijas laik veidojas arom tisk s vielas un norit v na neenz
s
nobr nin anas reakcija. Veidojoies melan di papildina v na pau garu un smaru.
Portv

ana. V nu uzsilda 2-3 m neu garum 55-65C temperat

bez sk bek a piek anas.

Diferment cija. T ir savdab ga papildu r gana. Process norit paaugstin

raugu. is raugs oksid etilu, k rezult
san k arom tisk s vielas.

temperat

, iejaucot pau

s variet pa trin t v na nobrieanu ar misku metou pal dz bu. Stiprajam saldajam sarkanv nam
ieteicams pievienot 3-procent gu oksid tu deni (3-5 pilieni uz 1 l v na). P c tam dz riens r gi
rmaisa. Efekts izpaud sies jau p c m nea.

Filtr ana, olbaltumvielu un citu v nam nelabv

no emana

gu substan u

Iepriek s noda s biei tika piemin ta nepiecieam ba atdal t olbaltumvielas no v na. Piev rs sim
uzman bu im momentam.
Visp r olbaltumvielas paz d no v na t r ganas laik , ta u nereti p c otr s p rlieanas m s paman m,
ka process nav beidzies, un dz rien v l atrodas substance. Tas var notikt ar v nu no boliem,
rk og m vai pl
m. Olbaltumvielas var palikt ar t
gad jum , ja v na rauga viet J s izmantoj t
savva as raugu vai raugu cepanai.
na sadu oanos provoc :
Kr svielas, miecvielas, miec j-olbaltumu substances,
Olbaltumvielas,
Polisahar di,
Met la joni ( pai dzelzs vai vara),
Krist liskie savienojumi.
atz
, ka olbaltumvielu sadu oan s un krist lisk s nogulsnes ir rakstur gas v nogu v niem, bet
polisahar di bolu v niem. Miecvielu un kr svielu p rpalikums ir tipisks sarkanv niem.
Liela noz me ir o substan u iz din anas proporcij m. T , esot miecvielu p rpalikumam, tr k
iztvaic jas miec j-olbaltumu vielas un pekt ni.
Dak rt pietiek nofiltr t v nu, t.i. p rliet to caur piltuvi, kas nokl ta ar t ru audeklu vai flaneli. T pat J s
variet nopirkt speci lu vienk ru ier ci v nu filtr anai. Taj parasti tiek izmantota gravit cija un

elektriskais spriegums.
Ja Jums tom r neizdev s piln
att t v nu par p c filtr anas, izmantojiet elat nu un
rsk bi.
rsk be (miecviela) noder s gad jumos, kad v ns k uvis du ains olbaltumvielu d . Un, otr di, atdal t
sadu ojumu, kuru izrais ja miecvielas, pal dz s elat ns (olbaltumviela). No sadu oan s, kuru rad ja
met li, atbr vos k lija ferrocian ds.
Olbaltumvielu atdal anas proces nav nek sare ta. Taj piedal s, piem ram, adsorbcija, substan u
ar pret jiem l di iem pievilkan s utt. Du ain v
ievada smag s da as. T s pievelk viegl s (kuras
rada sadu ojumu) un nolai t s diben . Galvenais ir iev rot m ru, pielietot l dzekli olbaltumvielu
atdal anai stingri noteikt daudzum ! Sadu oan s pazud s, kad iest sies l dzsvars starp konkr to
substan u saturu v . J s uzreiz paman siet rezult tu v ns k s caursp gs, bet, ja ar o l dzekli
raut p ri par m ru, tad sadu ojums k s v l biez ks.
rdoan ir tr s l dzek i olbaltumvielu atdal anai m jas apst
Klarowin (benton ts),
elklar (elat ns + krama sk be)
elklar 2 (elat ns + krama sk be + benton ts).

dzidrin

js v nam Klarowin

os:

elat na dzidrin

js

Mais jumiem ir pievienotas lietoanas instrukcijas.

k, daas piez mes par sadu ojumiem un to likvid cijas t mu:
sadu ojumi, kuri rad s d kr sviel m, miecviel m un miec j-kr so m substanc m, ir virspus ji un
piedien tikai sarkanv nam. Liel
da a o savienojumu paz d r ganas laik . N kam to nogulsn an s
kait oksid anai un kondens anai ievilkan s laik . Likvid t du sadu oanos var, atdzes jot v nu
dz -5C vai atdalot olbaltumvielas ar elat na vai elat na un krama sk bes pal dz bu.
Starp citu, t
gad jum tiek izmantots elat ns ar oksid anas pak pi 50-120 p c Bl ma (Bloom)
skalas. Tas rada v
papildus l di u, apvienojoties ar piel
tiem kolo diem, kas izraisa to likvid anu.
Atcerieties, ka elat na p rm ga lietoana var izprovoc t sadu ojuma par anos. T
c elat ns ar
krama sk bi eit der lab k. Sadu ojumi, kurus izrais ja olbaltumvielu substances, bie k rodas v nogu
nos un medus dz rienos. Olbaltumvielas var apvienoties ar miecviel m un met liem.
gad jum
pal dz s benton ts (m ls). stot den , tas palielin s izm ros. Tas ir pai aktu ls, ja v na sk buma
pak pe ir augsta, bet miecvielu ir sal dzinoi maz. Prepar tu izmanto attiec
10 g uz 10 l v na. Efektu
no t var s nov rt t jau p c da m dien m.
Gad jum , ja sadu ojumus izrais ja miecvielas, kr svielas vai olbaltumvielas, k ar tad, kad ir gr ti

nov rt t sadu ojuma tipu, izmanto elat na, krama sk bes un benton ta kombin ciju.
nogu v nos var par ties krist liskas nogulsnes. o sadu ojumu galven sast vda a ir t.s. v na
akme i. Tos iesp jams izn cin t, atdzes jot v nu l dz 5C temperat rai.
Sadu ojumi no polisahar du p rpalikuma ir rakstur gi bolu v niem. Ja sulas pagatavoanas laik J s
izmantoj t Pektopolu, sadu ojums neveidosies. Ja n , tad pievienojiet l dzekli jau p c sadu oan s.
is prepar ts satur enz mus, kas izraisa pekt nu un cietes hidrol zi. Atbr voties no olbaltumviel m var ar
ar aktiv to og u pal dz bu. Ta u tas atdala ar kr svielu un garas substan u da u. P rdoan ir divi
aktiv to og u veidi G tips (garas substan u adsorbcijai) un B tips (miecvielu un kr svielu
apvienoanai). Ogles var atbr vot v nu no nepat kamas piegaras. Ja tiek izmantoti ar citi l dzek i
olbaltumvielu atdal anai, tas aktiv s ogles pievieno paos pirmos, v k benton tu vai elat nu ar
krama sk bi.
Met lu (galvenok rt dzelzs) izrais tu sadu ojumu likvid anai tiek izmantoti k lija ferrocian ds un
ne stoie s i. os l dzek us nav ieteicams izmantot m jas v na dar an , t
c centieties izmantot
aug us, kas izaudz ti augsn bez met liem.

Degust cija divos etapos

Pat p c r ganas, filtr anas un olbaltumvielu atdal anas v nam joproj m nav harmoniskas garas un
arom ta. s pa bas par
s tikai ievilkan s laik . Dz riena kvalit ti tiei ietekm uztur anas
nosac jumi: temperat ra, mitrums, gaismas piek uve. Vislab k ir glab t v nu 9-12C temperat .
Jau senatn v ndari bag tin ja v na garu ar biu medu,
m v m, safr nu, v rmeli, kalmi un cit m
garviel m. odien laba dz riena pagatavoanai nepiecieama degust cija, kas norit divos etapos:
da du v nu sajaukana, lai ieg tu dz rienu ar pa m arom ta un garas pa m;
garas kori ana ar cukura, medus, karameles, arom tisko esen u, spirta pal dz bu.
Te b s dai v nu sajaukanas piem ri:

Sk bos v nus no j og m var apvienot ar bolu, zeme u un bumbieru v niem,

Interesanta kompoz cija san k no ogu v na sajaukana ar iru v nu,
rk ogu v nu var sajaukt ar bolu, j ogu vai zeme u v niem.
Sajauktais v ns j atst j ievilkties vismaz uz 1-2 m neiem.
Otrais degust cijas etaps ir t.s. v na garas kori ana, kura komponentiem (spirts, cukurs, sk bes,
arom tisk s substances) j
t vien
s proporcij s. Neraugoties uz p m un apr iniem, biei vien v na
gara at iras no v ndara iecer s. To var ietekm t daudzi faktori: paa aug u irne; nepiem rota
temperat ra telp , kur glab s v ns; olbaltumvielu nogulsnes utt.
Tiei ievilkan s periods ir stais laiks labot visas pie aut s k das. Piem ram, v nu var pasaldin t,
izmain t t kr su un arom tu, kori t sk buma pak pi. is process priec stu v ndari t pat k rezult ts,
jo tagad viss ir J su rok s, un ir atkar gs tikai no J su garas ieradumiem. Vispirms der tu
paeksperiment t ar nelielu v na daudzumu (piem ram, 0,5 l). Tas pal dz s Jums piemekl t pareizu
elementu daudzumu, lai v k pievienotu to visam dz rienam.
Ja v ns it s Jums nepietiekami salds, pievienojiet tam cukuru vai medu. Bet, ja dz riens ir par v ju,
izmantojiet spirtu. V ns k s stipr ks un saus ks. 1% j pievieno 12 ml 95% spirta uz 1 l v na. Lai kori tu
sk buma pak pi, saldo v nu sajauc ar sk bo, un otr di.
Karamele pie ir skaistu kr su baltv nam. T s daudzumu nosaka 0,5 l v nam. Lai ieg tu da dus kr sas
ton jumus, sarkanv nam var pievienot melle u, ceri u vai upe u v nu. Ja t nav pie rokas, izmantojiet
iru vai aroniju sulu. Bag tin t v na arom tu var ar roz u, riekstu, ceri u un krustnagli u esenc m.
pat noder s mais jumi no vermuta.

na izlieana pudel s
ns ir gatavs izlieanai pudel s. Iesak m izmantot t ras pudeles no tum stikla. Traukus var dezinfic t
ar spirtu vai 2%-3% s rsk bo k liju (20-30 g uz 1 l dens).

Atcerieties, k J s p rl t v nu ar tenes pal dz bu p c pirm s r ganas. V na izlieana pudel s notiek

pat. Neaizmirstiet izmazg t teni ar 70%spirtu. Tagad j aizpilda l dz mal m pudeles, kas ir
paredz tas ilgai glab anai. 1-2 cm starp v nu un kor i j atst j tuki. Ja J s gribiet pasteriz t idrumu,
atst jiet 4 cm. Izmantojiet dab go cilindrisk s formas kor i 3-5 cm garuma, kuram j
t plat kam par
pudeli par 2 mm. Starp citu, no s kuma paturiet kor i aukst den , bet p c da m min m karst . Tas
padar s to m kst ku, un to b s viegl k ievietot pudel . Pirms aizkor anas iem rc jiet kor i 70% spirt .
Pudel m piel
eti etes, kur s nor da sekojoo inform ciju:
V na veidu (piem ram, v ns no meroz u aug iem, j og m un rk og m, pussaldais),
Raoanas vietu, raot ja nosaukumu,
Gadu,
V na stiprumu.

nu nost

an s

Dareiz glab anas laik v ns k st sadu ojies, neskatoties uz vis m pieliktaj m p m, lai atdal tu
olbaltumvielas. Main s kr sa, pasliktin s gara un arom ts. P rsvar tas gad s ar v niem, kas satur
maz k par 14% alkohola.
na kvalitat vu nost
anos sekm :
Apstr de ar s ru. Balon ar v nu j pievieno s rsk bo k liju (2-3 g uz 10 l v na), r gi j samaisa,
nofiltr un j izlej pudel s. At de otas s rsk bes pie aujamais daudzums ir 200 mg/l, bet br
SO2 40 mg/l.
Pasteriz cija. V nu, kas izliets pudel s, j uzsilda l dz 72-74C temperat rai 25-30 min u laik .

Neaizmirstiet, ka starp v nu un kor i j

t 4 cm. Uzsild anas laik v ns var izspiest kor i
no
pudeles, t
c tas (kor is) j nostiprina ar stiepli. Pudeles iegremd augst trauk , kas piepild ts
ar deni. T k l
m uzsildiet visu l dz 72-74C temperat rai un atst jiet uz 30 min m. P c
pasteriz cijas no emiet stiepli.
Stiprs konserv anas l dzeklis ir spirts. Lai palielin tu t saturu par 3%, katram litram v na pievieno 3 * 12
ml = 36 ml 95% spirta.

nu glab ana
gi aizv rtas v na pudeles ar piel
m uzl
m glab saus gai telp 9-12 temperat . Tos
novieto gu us uz plauktiem ar kakli u pret sienu. Kor iem visu laiku nepiecieams b t mitrin tiem ar v nu
no iekpuses, t dej di tie paliek tvirti un ciei aizkor pudeles. Papildus dro bu nodroina termoiztur gi
kor u fiksatori. Glab anas laik notiek p rmai as, kas atspogu ojas uz v na nobrieanas.

nu tr kumi un slim bas

Galvenie m jas v na pagatavoanas noteikumi (saska ar agr k pied
m rekomend cij m):
Aug iem, no kuriem tiks gatavots v ns, j
t veseliem un r gi nomazg tiem,
Procesam j notiek sterilos apst os,
Sula, dens un cukurs j savieno vien
s proporcij s (tas garant norm lu r ganas norisi),
Sast vam j
t bag tin tam ar v na raugu.
Pat ja visi nosac jumi tiks iev roti, ieg tam v nam var b t tr kumi (k garas, t ar
jie). Ko dar t
gad jum ? Defektu likvid cijas metodes ir pied
ti tabul .

nu tr kumi
Sadu oan s, ko izrais ja olbaltumvielas un pekt ni
Sadu oan s, ko izrais ja raugs
Sadu oan s, ko izrais ja olbaltumvielas, pekt ni
un miecvielas
na nomeln ana (p rm gs dzelzs jonu un
miecvielu daudzums)
na br
kr sa
Zems alkohola saturs
rm

ga sk buma pak pe

Zema sk buma pak pe

as metodes
Substan u atdal ana ar elat na pal dz bu
(pa miens Nr.1. un Nr.2.)
Spirta pievienoana, substan u atdal ana ar
pa mienu Nr.1.
Pa miens Nr.2.
Pa miens Nr.2., sajaukana ar sk bajiem v niem,
citronsk bes pievienoana
Pasteriz cija, apstr de ar s ru, v na oksid ana
Papildu v na rauga ar B vitam nu vai Kombi
iejaukana; r gana 22-24 temperat
Samais ana ar maz k sk bu v nu; cukura, dens
un rauga pievienoana; rauga piedeva Kombi;
atk rtota r gana
Sajaukana ar sk
ku v nu, citronsk bes
pievienoana

Situ cija sare sies, ja mums b s dar ana ar v nu slim

infic anas v nu nedr kst dzert.
ji notur gas grupas, kas sp
savva as raugs,
aug u bakt rijas,
piena bakt rijas,

gas saboj t v nu:

m, kurus izrais ja bakt rijas. P c t das

pel jums.
Savva as rauga att st ba veido uz v na virspuses gaiu aplikumu. Tas apdraud v jus v nus ar zemu
sk buma pak pi un vairojas tikai sk bek a kl tb tn . Tas var notikt, ja J s glab jiet v nu v ji aizv rt
balon vai pudel s.
pat par slim bas iemeslu var b t nepietiekama rauga nogul u atdal ana. aj gad jum v ns j
rlej
trauk , kas apstr
ts ar s ru, un nepie aut sk bek a piek uvi.
Ja glab t dz rienu slikti not
trauk , tas var infic ties ar eti a bakt rij m. Praktiski spirts p rv ras par
eti sk bi. V na virspus rodas k rti a, tam par
s asa gara un nepat kama smara. Diem l to nav
iesp jams gl bt. Agr naj stadij procesu var pam in t apst din t ar pasteriz anu, trauka
apstr
anu ar s ru un aizsardz bu no sk bek a piek uves.
ni, kas nav l dz galam izr ganu, un kurus glab , piem ram, kop ar k postiem vai gur iem, var
infic ties ar piena bakt rij m. To iedarb
no cukura veidojas piena sk be. V nam par
s slikta gara,
gtena un sk ba. Piena r ganai ir pak auti vieglie, laikus neatt tie v ni, kuros tr kst sk bju un
miecvielu. Slim bas att st bu var aptur t, apstr
jot v nu ar s rsk bo k liju daudzum 2 g uz 10 l v na.
c tam nepiecieams atdal t visas substances, nofiltr t sulu un pievienot citronsk bi (1-2 g/l).
Cita tipa bakt rijas att st s at aid taj s sul s ar zemu sk buma pak pi un provoc nepat kamu smaru.
Gl bt v nu var tikai s kuma stadij , p rlejot to daas reizes. P c tam seko apstr de ar s ru un
steriliz cija.
nus, kurus glab mitr telp vai slikti izmazg s koka muc s, apdraud pel jums. Ies kum t rodas uz
mucas sien m, bet v k non k dz rien . P rlejiet v nu ar s ra piegaru steriliz
trauk un pievienojiet
20-100 g aktiv to og u uz 10 l v na. Mais jumu atst jiet uz 6-8 ned m, neaizmirstot p rmais t to ik p c

da m dien m. P c tam v ns j

rlej n kamaj steriliz

trauk un j atst j ievilkanai.

jie v ni ar zemu sk bju un miecvielu saturu, neskatoties uz bezsk bek a nosac jumiem, var sadu oties,
t biez ki vai g otaini. Tas notiek temperat , kas augst ka par 25C. Iz rst t v nu iesp jams, atdalot
nelabv gas substances, p c k j pievieno raugs un v ns j pak auj ferment cijai.

Medus dz rieni
ndaru starp lieli popularit ti izpeln s medus v ns, jo medus ir dabisks un vesel gs, tam piem t
ori in la gara un izteiksm gs ziedu arom ts.
Medus dz riens izr dz jies biu medus (medus misa). Neskaitot deni un medu, misa var satur t aug u
sulas, z les, garvielas, apini.
vieni no pirmajiem, medus dz rienu s ka gatavot sl vi un v ciei. Medus v ana krievu, po u un
lietuvieu zem s bija tikpat ierasta lieta k maizes cepana. Senie v st jumi piemin medus raoanu
vov , Gda sk un Krievzem . pai paz stami ir lietuvieu baltais dzeramais medus (uz liepziedu medus
pamata), po u medus ar api a pievienoanu un Varavas medus ar iru vai ave u sul m.
Medus tips ir atkar gs no at aid anas ar dens daudzumu un no piedev m, kas bag tina misu.
Dz rienus, kas ieg ti medus un sulas mais juma r ganas rezult
sauc par medus v niem.
Atkar

no medus at aid anas proporcij m, iz ir:

pusotra 1 l medus + 0,5 l dens,
divk ro 1 l medus + 1 l dens,
tr sk ro 1 l medus + 2 l dens,

 etrk rt go 1 l medus + 3 l dens.

No tr sk r s misas san k pussaldais medus dz riens, bet no etrk rt nost
jies. Divk r un
tr sk r misas r gst pietiekami ilgi, san k oti saldi, ta u prasa divus gadus ilgu ievilkanos. No tiem
pagatavotus dz rienus sauc par karaliskajiem.
Medus dz rienus, kas ieg ti klasisk s r ganas rezult
dabiskiem.

(pievienojot tikai citronsk bi) sauc par

Ja J s savienosiet misu ar apini (5-10 g uz 10 l), tad ieg siet api a v nu. No medus misas, pievienojot tai
kan li, krustnagli as, rolapi as, piparm tras lapas, mandeles, citronu vai apels na mizi u ieg st
smar gos z u medus dz rienus. pau grupu veido aug u medus dz rieni (medus + aug u sula), kuru
an var izmantot sulas no iriem, aven m, rk og m, p da. Aug u medus dz rieni satur ap 75%
cukura. Medus bl vums ir 1,38-1,45 g/ml. Sodas saturs sv rst s 18-20% robe s. Sk bju saturs ir neliels
1-3 g/l.
Medum (dabiskajam fruktozes un glikozes mais jumam) piem t augsta uzturv rt ba un daudzas
rstnieciskas pa bas. Medus dz rienus iedala pies tin tos un nepies tin tos. Nepies tin
medus
misu ieg st, sajaucot misu ar aukstu deni. ds medus ir oti arom tisks. Nepies tin
misa r gst ilgi,
no t s ir sare ti atdal t nelabv
s substances, bet gatav dz rien var just biu vaska piegaru.
10 l nepies tin
medus dz riena pagatavoanas recepte:
emalj
katl uzsildam ap 5 l dens l dz 50C temperat rai,
pievienojam 2,5-3 l medus, visu sajaucam l dz piln gai medus iz ianai,
pievienojam citronsk bi daudzum 30 g uz 10 l misas,
pielejam deni, palielinot misas apjomu l dz 10 l,

mais jumu l
m uzsildam (uzman gi misa oti viegli putojas!),
no emam putas no misas (intens s putoanas gad jum pielejam misai nelielu daudzumu auksta
dens).
Pagatavoanas procesu pabeidzam p c 30 min m.
Karstai misai var pievienot garvielas un z les, kuras j ieliek auduma maisi .
Mais jumu gatavojam 20 min tes, iz emam maisi u un atdzes jam misu.
Kompens jam iztvaic juo deni, pielejot to un palielinot apjomu l dz 10 l.
Pagatavojot aug u medus dz rienus, aug u sulu nepiecieams pasteriz t pusstundu 70-75C
temperat . P c atdzes anas sajauciet to ar misu. Cukura saturu p rbaudiet ar cukura m
ju.
jumiem j
t 25-28 g/100 ml, tr sk r medus dz riena gad jum 31-36 g/100 ml. Pievienojiet
misai rauga piedevu (3-7 g/10 l). T k med ir maz organisko sk bju, misai j pievieno citronsk be
(pirmo da u misas pagatavoanas laik , otro p
r ganas f
). R gana notiek ar v na rauga medus pal dz bu, kuru raksturo augsta notur ba pret cukuru.
Medus dz rienu r gana l dzin s aug u sulu r ganai. Tumais medus r gst tr k, nek gaiais.
ganas temperat rai j
t 20-25C. Dzeramo medu nepiecieams p rliet reizi trijos m neos. Medus
dz rienus j atst j ievilkties ozola muc s 10-15C temperat .
Tr sk rie medus dz rieni briest apm ram 1 gadu, divk rie ap diviem gadiem. Ievilkan s laik
iesp jams kori t garu, pievienojot citronsk bi, spirtu vai z u uzl jumus. Medus dz rienu
pagatavoanas receptes ir pied
tas 27.noda .

Aromatiz tie v ni
Daudzi no mums ar prieku iedzers pie deserta gl zi vermuta. im v nam ir daas irnes, tas tiek raots
da
s Dienvideiropas valst s. Par vermuta dzimteni tiek uzskat ts Tur nes apvidus (It lij ).
diem v niem pievieno spirta smar gus z u ekstraktus, cukurozi vai sulu koncentr tus. Dai no tiem ir
rstnieciski. Paz stam kie vermuti tiek gatavoti uz v nogu v nu pamata, ta u tos var ieg t ar no aug u
niem. P c profesion u teikt , vislab k b tu izmantot balt s j ogas, rk ogas, bolus, rudzus vai
sus. Vermuti, kas pagatavoti no baltv niem san k daudz smalk ki, nek tie, kas pagatavoti no
sarkanv na. Dareiz o z u dz rienu pagatavo pat no neizdevuies v niem, ja vien tie nav p k sk bi.
Aromatiz tos v nus var gatavot divos veidos:
Pievienojot z u kompoz ciju tiei r ganas laik ,
Pielejot z u esenci, kas pagatavota 0,5-1 l jaunv na ievilkan s laik .
Visbie k pielieto otro metodi, kura auj Jums patst gi rad t v na arom tu, emot proves no neliela
dz riena daudzuma. Pateicoties esences pagatavoanai, var izvair ties no nev lam s kr sas izmai as,
kura var notikt dau z u iedarb .
Esenci vermutam var viegli pagatavot m jas apst os. Jums b s nepiecieami gatavie smar gu z u
mais jumi, kurus iesp jams nopirkt veikalos ar v na aksesu riem.
Tiek rekomend ts p rliet sauso z u mais jumu ar deni (ar 70C temperat ru) proporcij 1:1, bet v k
pievienot spirtu t
daudzum , lai alkohola saturs b tu 40%.
Vermuta esen u recepu ir daudz, bet gala rezult ts parasti at iras no starprezult ta. Z

m, atkar

no to izcelsmes, piem t da ds arom ta sp ks.

Arvien bie k z u v na raoanai izmanto vani a un kan a ekstraktus, k ar citrona un apels na
mizi as. P c cukurozes un alkohola esences pievienoanas vermuts j atst j ievilkties vismaz uz m nesi.
nu da s dien s vajag atdzes t l dz 3-6C temperat rai. Tas labv gi ietekm s t garu, arom tu un
stabilit ti.

Garas piedevas v nam BIOWIN

(Ciociosan)
(Sarkan vermuta)
(Balt vermuta)
( Sangria)

Dzirkstoie v ni
Par dzirkstoiem sauc t dus v nus, kuri ir pies tin ti ar og sk bo g zi, kas rodas otr s r ganas laik . To
pagatavoanas laik r gana notiek sl gt trauk . Dzirkstoie v ni parasti satur 10-12% alkohola un l dz
10% cukura.

du dz rienu parasti d
par ampanieti, ta u t ir k da, jo is nosaukums tika izdom ts speci li
niem, kas n k no Francijas provinces ampa as (Champagne), un kuri pagatavoti no t
m v nogu
irn m k Chardonnay, Pinot Noir vai Pinot Meunier.
Dzirkstoie v ni saglab og sk bo g zi l dz pudeles atv ranai, kura daudzums ir atkar gs no
temperat ras, olbaltumvielu un aminosk bju, aldeh du kl tb tnes, spirta un cukura satura. V nu pozit vi
ietekm rauga sadal an s.
pn
dzirkstoais v ns tiek pagatavots di: no s kuma tiek ieg ts b zes v ns, kuru pasaldina pirms
otr s r ganas; p c tam notiek r gana pudel s vai kann s, rauga nogul u atdal ana un v na izlieana
pudel s.
jas apst os process samazin s l dz trim posmiem:
B zes v na ieg ana (p c klasisk v na receptes),
V na pasaldin ana pirms otr s r ganas,
R gana pudel s.
Par pamatu dzirkstoajam v nam var kalpot gan baltv ns, gan sarkanv ns, kuru pagatavoanai izmanto
pau v na raugu (raugs dzirkstoajiem v niem - ampanieiem), kas ir notur gi pret og sk
s g zes
augsto spiedienu. P c r ganas jaunv nu nolej, atdalot nogulsnes. Starp citu, da ai sulas j paliek, jo
atk rtota r gana norit ar t s piedal anos.
Nolietajam v nam j pievieno cukurs (2-4%) uz j izlej dz riens pudel s, atst jot 7 cm no augas tukas.
Neizmantojiet daudz cukura, cit di spiediens pudel s var k t oti augsts. R gi aizveriet trauku ar
plastik ta kor i un izgatavojiet droin ju no stieples. Atst jiet pudeles telp 15-18C temperat
uz
da m dien m. P c tam p rvietojiet t s uz glab tuvi 10-12C temperat
uz daiem m neiem.
dos apst os r gana norit s pietiekami l ni un droi. Novietojiet pudeles gu us, ar kakli iem pret
sienu. Pirms ievilkan s p
m ned m novietojiet t s vertik li. V na caursp guma ieg anai un
piln gai nogulsn anai, dz rienu nepiecieams atdzes t divu diennaku laik l dz 4-5C temperat rai.

jas apst os ir gr ti atdal t nogulsnes no idruma, t

c nebr nieties, atkl jot pudeles diben raugu.
Tas labv gi ietekm v na garas pa bas uz aiztur og sk bo g zi. Ar r pn
diezgan ilgi patur raugu
, un atdala to tikai pirms izlieanas pudel s.