DABAS AIZSARDZBA

Dabas aizsardzba nodarbojas ar dabas un cilvku attiecbu regulanu

Veicamie dabas aizsardzbas paskumi atkarb no mra

Nek nedarana aut visiem procesiem noritt dabiski bez iejaukans
Paskumi lai saglabtu konkrtu sugu Paskumi lai saglabtu konkrtu biotopu

Vides ministrijas struktrvienbas www.vidm.gov.lv

Dabas aizsardzbas departaments

Dabas aizsardzbas departamenta darbbas ilgtermia mris:
valsts ilgtspjgas attstbas veicinana un bioloisks daudzveidbas saglabanas nodroinana. (normatvo aktu

proj. izstrde, dabas aizsardzbas prasbu integrana tautsaimniecbas nozaru politikas plnoan)

Sugu un biotopu aizsardzbas nodaa meu, deu, lauku ilgtspjga izmantoana; Aizsargjamo teritoriju nodaa koordint ADT izveidoana, individulo aizsardzbas un izmantoanas noteikumu projekti

Vides ministrijai padots institcijas

Latvijas vides aentra

Ilgtermiu mris - ilgtspjga attstba, saglabjot vides kvalitti un bioloisko daudzveidbu.
Misija - stenot valsts politiku vides, t.sk. dabas, aizsardzbas jom, izstrdjot un stenojot politikas ievieanas programmas un paskumus, un sniedzot sabiedrbai savlaicgu, mrorienttu un ticamu informciju par vides kvalitti, ts izmaim, dabas resursiem, vides aizsardzbas paskumiem un to efektivitti.

Latvijas vides aentra

Galvens darbbas jomas:
Veido vides informcijas sistmu Regulri novro vides stvokli Veic vides paraugu testanu

Vides testanas nacionl references laboratorija

Apkopo, apstrd un analiz vides datus, informciju Prrauga misko vielu, misko produktu, biocdu apriti Sagatavo prskatus un kopsavilkumus Sniedz vides informciju sabiedrbai Latvij, Eirop un pasaul Koordin ekomarjuma sistmu Latvij Nodroina informcijas apriti par bioloisko daudzveidbu Latvij

Latvijas vides aentra

Datu bzes:
Par rcbm Atkritumi dens lietoanas ataujas

Siltumncefektu izraisoo gzu emisijas

Virszemes dens kvalittes monitorings Par vides stvokli un dabas resursiem dens lietoana un emisijas den Ezeru pases misko vielu un produktu reistrs Piesrojoo vielu reistrs Piesroto un potencili piesroto vietu reistrs Degvielas uzpildes staciju un naftas bzu reistrs

Dabas resursu nodoklis

Par slodzi vid Emisijas gais Mikroliegumi Aizsargjamo augu sugu atradnes pai aizsargjamie koki

pai aizsargjams dabas teritorijas

Latvijas vides aizsardzbas fonds

Uzraudzt un administrt budeta programmas "Vides aizsardzbas fonds" ldzeku izlietoanu, k ar nodroint to efektvu izmantoanu saska ar fonda padomes lmumiem. Izsludint konkursus un organizt projektu izvrtanu fonda finansjuma saemanai atbilstoi fonda padomes lmumiem.

Uzraudzt projektu stenoanu, kuri tiek finansti no fonda ldzekiem, un veikt to monitoringu.
stenot likum "Par dabas resursu nodokli" noteikts funkcijas.

LVAFA darbbas mris:

Veicint Latvijas ilgtspjgu attstbu atbilstoi valstiski un starptautiski atztm vides politikas priorittm.

Reionls vides prvaldes

8 reionls vides prvaldes Daugavpils, Jelgavas, Lielrgas, Liepjas, Madonas, Rzeknes, Valmieras un Ventspils.
Reionlo vides prvalu galvens funkcijas ir: administratvo aktu izdoana fiziskm un juridiskm personm vides aizsardzbas jautjumos, vides un dabas aizsardzbas normatvo aktu ievroanas kontrole, vides datu un informcijas vkana, apkopoana, nodoana uzglabanai centraliztajs datu bzs, vides informcijas sniegana.

Dabas aizsardzbas prvalde

Nodroina vienotas dabas aizsardzbas politikas realizanu Latvij Galvens funkcijas:
Koordint prvaldbu un apsaimniekoanas paskumus pai aizsargjams dabas teritorijs, kurm nav savas administrcijas;

Organizt dabas aizsardzbas plnu izstrdanu un veicint to ievieanu;

Organizt pai aizsargjamo sugu aizsardzbas plnu izstrdanu un veicint to ievieanu; Reistrt zintniskos ptjumus pai aizsargjams dabas teritorijs;

Izskatt mikroliegumu veidoanas prieklikumus (izemot jras un meu teritorijas);

Veikt Vaingtonas konvencijas Par starptautisko tirdzniecbu ar apdraudtajm savvaas dzvnieku sugm (CITES) uzraudzbas institcijas funkcijas, t.sk. izsniegt ataujas konvencijas aizsargto dzvnieku un augu ieveanai un izveanai no valsts;

Dabas aizsardzbas prvalde

Normatvajos aktos noteiktaj krtb izsniedz, aptur un anul:
o atauju Latvijas dabai neraksturgo savvaas dzvnieku ievieanai (introdukcijai); o atauju izzuduo dzvnieku populcijas atjaunoanai (reintrodukcijai) dab;

o atauju nemedjamo sugu indivdu ieganai;

o citas normatvajos aktos noteikts ataujas (licences);

Ietekmes uz vidi novrtjums IVN

Galvenais uzdevums: Prraudzt ietekmes uz vidi novrtjuma procedru un nodroint, lai ietekmes uz vidi novrtjums tiktu veikts atbilstoi likumdoanas prasbm, k ar, lai sabiedrba un lmumu piemji saemtu korektu un relus faktus atspoguojou informciju.

Vides valsts inspekcija VVI

Veic vides aizsardzbas un dabas resursu izmantoanas valsts kontroli un uzraudzbu
Galvens funkcijas:
1. uzraudzt un kontrolt reionlo vides prvalu, Jras vides prvaldes un pai aizsargjamo dabas teritoriju administrciju vides valsts inspektoru darbbu, k ar metodoloiski to vadt un dot viiem saistous nordjumus, lai nodrointu vienotbu vides aizsardzbas un dabas resursu izmantoanas jautjumos; 3. veikt valsts uzraudzbu un kontroli joms, kas saisttas ar dabas resursu uzskaiti, kadastru krtoanu un piesrojoo vielu izpldi (novadanu) vid; 4. kontrolt dabas resursu lietoanas un vides piesroanas atbilstbu ataujs noteiktajiem daudzumiem; 6. kontrolt ar iepakojumu un atkritumu apsaimniekoanu saistto normatvo

aktu ievroanu;

Nacionlo parku administrcijas

Gaujas nacionlais parks emeru nacionlais parks Slteres nacionlais parks Teiu dabas rezervts Ziemevidzemes biosfras rezervts

LIFE Nature projekti

Purvu apsaimniekoanas plna ievieana Latvij Latvijas palieu pavu atjaunoana ES prioritro sugu un biotopu saglabanai Dabas parka Rzna sugu un biotopu aizsardzba Divu Eiropas nozmes putniem nozmgu vietu aizsardzba un apsaimniekoana Latvij Engures ezera dabas parka dabas aizsardzbas plna ievieana Dabas aizsardzbas paskumi Teiu reion Piekrastes biotopu aizsardzba un apsaimniekoana Latvij Mitrju aizsardzba emeru Nacionlaj park Lubnas mitrju kompleksa apsaimniekoana Ziemegaujas ielejas aizsardzba un apsaimniekoana Papes ezers - apsaimniekoana un attstba

Latvijas ratificts konvencijas

Ramsres konvencija (1971) Par starptautiskas nozmes mitrjiem, pai k densputnu dzves vidi UNESCO konvencija (1972)

Par pasaules mantojuma saglabanu

CITES (Vaingtonas) konvencija (1973) Par staptautisko tirdzniecbu ar apdraudtajm savvaas dzvnieku un augu sugm Bernes konvencija (1979) Par Eiropas dzvs dabas un dabisko dzvotu saglabanu

Latvijas ratificts konvencijas

Bonnas konvencija (1979)
Par migrjoo savvaas dzvnieku aizsardzbu Lgums par sikspru aizsardzbu Eirop (1991) Riodeaneiro konvencija (1992) Par bioloisko daudzveidbu Helsinku konvencija (1974, 1992) par Baltijas jras reiona jras vides aizsardzbu

Bioloisks daudzveidbas nacionl programma

Stratiskie mri:
Saglabt un atjaunot ekosistmu un to dabisks struktras daudzveidbu Saglabt un veicint vietjo savvaas sugu daudzveidbu Saglabt savvaas sugu, k ar kultraugu un mjdzvnieku iru entisko daudzveidbu

Veicint tradicionls ainavas struktras saglabanos

Nodroint dzvs dabas resursu ldzsvarotu un ilgtspjgu izmantoanu

Dabas aizsardzba

Par pai aizsargjamm dabas teritorijm Sugu un biotopu aizsardzbas likums

Dabas rezervti Nacionlie parki Biosfras rezervti Mikroliegumi Dabas parki Dabas piemineki Dabas liegumi Aizsargjamo ainavu apvidi

Aizsargjoslu likums

Aizsargjoslas

pai aizsargjams dabas teritorijas Latvij

Dabas rezervti
Cilvku darbbas neskartas vai mazprveidotas teritorijas, kurs tiek nodrointa dabisko procesu netraucta attstba, lai aizsargtu un izpttu retas vai tipiskas ekosistmas un to sastvdaas. Latvij ir izveidoti 4 dabas rezervti: Moricsalas (1912), Gru (1936), Krustkalnu (1977) Teiu rezervts (1982).

Nacionlie parki
Plai apvidi ar nacionli nozmgiem izciliem dabas veidojumiem, cilvka darbbas neskartm vai mazprveidotm ainavm, biotopu daudzveidbu, kultras un vstures piemineku bagtbu. Ldztekus dabas aizsardzbai, nozmgu vietu ieem zintnisk izpte, izgltoana un atptas organizana.
Latvij ir 3 nacionlie parki:

Gaujas nacionlais parks (1973),

emeru nacionlais parks (1997) Slteres nacionlais parks (1999).

Biosfras rezervti
Plaas teritorijas, kurs atrodas starptautiski nozmgas ainavas un ekosistmas. To mris ir nodroint dabas daudzveidbas saglabanu un veicint teritorijas ilgtspjgu attstbu. 1997. gad Latvij ir izveidots Ziemevidzemes biosfras rezervts. Tas ir iekauts starptautiskaj biosfras rezervtu tkl.

Dabas parki
Teritorijas, kas prstv noteikta apvidus dabas un kultrvsturisks vrtbas, un ir piemrotas sabiedrbas atptai, izgltoanai un audzinanai.
Latvij ir 43 dabas parki. Pazstamkie ir Engures ezera dabas parks, Trvetes dabas parks un dabas parks Daugavas loki.

Dabas piemineki
Atsevii, savrupi dabas veidojumi aizsargjami koki, dendroloiskie stdjumi, alejas, eoloiskie un eomorfoloiskie dabas piemineki un citi dabas retumi, kam ir zintniska, kultrvsturiska, esttiska vai ekoloiska vrtba.
Latvij tiek aizsargti 206 eoloiskie un eomorfoloiskie dabas piemineki 89 dendroloiskie stdjumi

Dabas liegumi
Cilvka darbbas mazprveidotas vai dad pakp prveidotas dabas teritorijas, kas ietver pai aizsargjamas savvaas augu un dzvnieku sugu dzvotnes un pai aizsargjamus biotopus. Latvij pavisam ir 278 dabas liegumi

Aizsargjamo ainavu apvidi

Teritorijas, kas izceas ar savdabgu vai daudzveidgu ainavu un pau skaistumu. To mris ir aizsargt un saglabt Latvijai raksturgo kultrvidi un ainavu ts daudzveidb, k ar nodroint sabiedrbas atptai un trismam piemrotas vides saglabanu un dabu saudzjou metou pielietoanu. Latvij ir 9 aizsargjamo ainavu apvidi

ADT Aizkraukles rajon

ADT Aizkraukles rajon

Aizkraukles purvs un mei, dabas liegums Aklais purvs, dabas liegums Daugavas ieleja, dabas parks Ozolkalni, dabas liegums Dzilnas dumbrji, dabas liegums Elltes purvs, dabas liegums Gasparsona purvs, dabas liegums Klintaine, dabas liegums Korkuu sausgultne un pazemes upe, dabas piemineklis Mazzalvtes purvs, dabas liegums Seru trelis, dabas liegums ibu purvs, dabas liegums Vveres ezers, dabas liegums Vesetas palienes purvs, dabas liegums* Dezera purvs, dabas liegums

Aizkraukles purvs un mei, dabas liegums

Aizsardzbas kategorija: dabas liegums, Natura 2000 teritorija
Administatvais iedaljums: Aizkraukles pagasts Platba: 1532 ha Dibinanas gads: 1999

Dabas vrtbas:
Augstais purvs ar prejas un zem purva elementiem. Purv vairkas salas ar dadiem mea tipiem - gru, vri, dumbrju. Lielkaj purva sal veca liepu gra mistrojum ar oiem. Apkrtjiem meiem raksturgi oti daudzveidgi mea auganas apstku tipi, kas mozakveidgi nomaina cits citu. Liela purvu un mea auganas apstku tipu daudzveidba. Daudz veco meaudu. Ligzdo vairku retu sugu putni. Daudz retu augu un bezmugurkaulnieku sugu. Dabas aizsardzbas plns: nav

Individulie aizsardzbas un izmantoanas noteikumi: nav

Natura 2000
Eiropas Savienbas valstu kopgs aizsargjamo teritoriju tkls ar nosaukumu Natura 2000.
Teritoriju izveidoanas pamatnosacjums ir vis Eirop retu un apdraudtu augu un dzvnieku sugu un to dzves vietu (biotopu) aizsardzba. No direktvu sarakstos iekautajm sugm un biotopiem Latvij atrodamas un tiek aizsargtas 20 augu, 20 bezmugurkaulnieku, 5 zdtju, 3 rpuu, 11 zivju, 70 putnu sugas un 60 biotopu veidi.

Natura 2000
Natura 2000 tkl Latvij ir iekautas 336 teritorijas 4 dabas rezervti, 3 nacionlie parki,

250 dabas liegumi,

38 dabas parki, 9 aizsargjamo ainavu apvidi, 9 dabas piemineki 23 mikroliegumi. Ts kop aizem 11,9 % no Latvijas platbas.