Antks Grieijas arhitektra

Periodizcija:

Helnisma periods3. 1. gs. p.m. Visu grieu polisu raksturgk celtne ir templis pilstas aizstvja dieva mjoklis. Templis bija veidots aplkoanai no rpuses. Nelielo iektelpu izmanto tikai dieva statujas un pilstas kases glabanai, bet visas reliisks ceremonijas norisinjs tempa rpus. Grieu tempi bija oti vienkri, nelieli un rkrtgi harmoniski. PERIPTERS sengrieu tempa tips, taisnstrveida ka, ko no vism pusm ietver kolonde. Grieu tempa arhitektra bija izteikti racionla. Tas izpauds formu ldzsvar un proporciju saska. Grieij viena tempa celtniecba bija neprtraukts process, pakauts vienam arhitektam Griei sav celtniecbas praks nonca ar pie jaunas siju un balstu konstrukcijas izpratnes, proti, pie tektonikas. Ts pamatideja ir nesoo un sedzoo celtnes dau attiecbas. Arhaiskaj laikmet dados Grieijas apgabalos vietjo celtniecbas patnbu ietekm izveidojs divi galvenie sengrieu orderi (tipi) doriskais un joniskais orderis. Senkais bija doriskais orderis. ai order visspilgtk izpauas tektonika. Klasiskaj period ap 5. gs. p.m.. izveidojs treais ordera veids korintiskais: KORINTISKAIS ORDERIS ldzgs joniskajam orderim, atiras ar bagtk dekortu kapiteli. KARIATDE tektoniska figra, sievietes skulptra, kas balsta kas prsegumu. Kariatdei ir konstruktva funkcija, t aizstj kolonnu joniskaj vai korintiskaj order. ATNU AKROPOLE Akropole antko Atnu citadele un svtnca atrodas uzkaln, kas paceas 156 m virs jras lmea. Akropoles plnojums bija asimetrisks, jo to nosacja pakalna neregulrs kontras un atseviu vietu neviendais augstums. Ansambli ievadja galvenie vrti jeb propileji (ap 448. 432. g. p.m.., arhitekts Mnsikls). Tos veidoja divi dorisk stil darinti portiki ar frontoniem un graciozm joniskm kolonnm ej. Propileju uzbv bija iekauti ar divi marmora snu paviljoni, kuros atrads gleznu galerija (grieu gleznotju darbi) un, domjams, bibliotka. Pa labi no propilejiem atrads uzvaras dieves Nkes templis (ap 420. g. p.m.., arhitekts Kalikrats), neliela, bet pc bvformm harmoniska un skaidri izsvarota marmora celtne. Pc tempu tipa tas bija amfiprostils, kura slaiks jonisks kolonnas piera tam greznu izskatu. Akropoles augstkaj viet pacls lielkais un skaistkais templis, kds jebkad Atnai bija uzcelts. To sauca par Partenonu (ap 448. 432. g. p.m.., arhitekti Iktns un Kalikrats). Partenons bija ar visizcilk grieu klasisk posma celtne un viens no lielkajiem sasniegumiem cilvces arhitektras vstur vispr. Tas bija 20 m augsts dorisk stila peripters, celts no marmora, un pacls uz trs pakpienu platformas. Visapkrt templim stieps 10,5 m augstas kolonnas (8:17) ar kanelrm. Dorisko kolonnu parasts proporcijas te bija mazliet izmaintas, padartas vieglkas un graciozkas. Tpat vieglks bija ar antablements. Tpc Partenons uz Grieijas zilo un dzidro debesu fona izskatjs viegls un cls. Tas bija slavinjums dievietei Atnai. Tempa iekpus bija telpa svtncai, kur atrads Atnas statuja un paa zle ar etrm kolonnm, kur jauns atnietes auda Atnai svto trpu, ko nesa svingaj panatanejas gjien. Vlk, jau ap 420. 406. g. p.m.., pa kreisi no Partenona (k pretstatu Partenona diajai skaidrbai) uzcla nelielu, bet asimetrisku un greznu templi Erehtejonu (arhitekts nezinms). Tas bija celts jonisk stil, ar no marmora, un veltts diviem dieviem Atnai un jras dievam Poseidonam. Erehtejons sastvja no divm dados lmeos plnotm telpm Atnas svtncas un Poseidona svtncas. No trim pusm to apma dadas formas portiki, no kuriem viens (dienvidu pus) tiek dvts par kariatdu portiku, jo te kolonnu viet prsegumu tur kariatdes seas garos peplos trptas koru statujas. Kariatdes ir samr labi saglabjus. oti greznas bijuas Erehtejona portiku frzes ar palmeu, rozeu un prlinjumu virku vijumiem, ko papildinjuas zelttas bronzas detaas. Kopum Atnu akropoles ansambli caurstrvoja cls skaistums un svings diums, liela harmonijas izjta.

Homra laika periods12. 8. gs. p.m. Arhaikas periods7. 6. gs. p.m.. Klasikas periods5. 4. gs. p.m.

TETRI Klasisk perioda kultras paclums skra visas dzves un mkslas jomas, protams, ar arhitektru. Tradicionls dramaturgu sacensbas ritulos svtku laik izvirzja prasbu pc stacionri iekrtotm amfitetru km. rtbas labad ts bvja kalna nogz zem atkltm debesm un paredzja ap desmit tkstoiem skattju, jo svtku reiz vienkopus pulcjs vai visi pilstas iedzvotji. Laukumu, kur uzstjs aktieri, dvja par orhestru, t centr parasti atrads dieva Dionsa altris, jo nedrkst aizmirst, ka iem svtkiem bija reliiska raksturs. Puslok ap orhestru izveidoja milzgu akmen cirstu amfitetri, paredztu skattju sdvietm.

Antks Grieijas tlniecba

Antks Grieijas kultras vsture ir oti sena un izvrsta; tai bijui gan savi attstbas kpumi, gan ar norieta posmi. Td, lai vieglk orienttos un izprastu s dis kultras un mkslas patnbas, ir izveidota grieu mkslas periodizcija, izmantojot arhioloisko izrakumu materilus, seno autoru (filozofu, vsturnieku) tekstus un mkslas formu attstbas kritrijus Homra Grieija (11. - 8. gs. p.m..) Arhaika (7. - 6. gs. p.m..) Klasika (5. - 4. gs. p.m..) Hellnisms (4. - 1. gs. p.m..) Antks sabiedrbas pilsonis par savu galveno dzves uzdevumu uzskatja aktvu ldzdalbu pilstas politiskaj dzv, pilsonisko tiesbu un pienkumu pildanu, td ar grieu mksl, pai tlotjmksl, samr maz uzmanbas pievrsts cilvka persongajai dzvei, eksistencei, intmajai pasaulei un jtm. No Homera laikmeta (11. - 8. gs. p.m..) grieu mkslas pieminekiem gandrz nekas nav saglabjies - ne glezniecbas, ne tlniecibas darbi. No arhitektras celtnm atrodamas tikai drupas un plnojumu aprises. Aptuvenu priekstatu par Homra laikmeta telotju mkslu sniedz apgleznot keramika un skplastika. Arhaikas posm (7. - 6. gs. p.m..) arhitektr aizsks grandiozu tempu celtniecba, tlniecb - skulptru un statuju darinana. Skotnji skulptra bija saistta ar kultu, tempos izvietojot dievu statujas. Ldz pat 6. gs. vidum p.m.. bija izplattas marmor cirstas, frontlas, stvas, it k sastinguas mg mier dievu statujas, trptas garos, krokotos trpos. Cilvku statujas rads daudz velk; skum tikai miruajiem, vlk - ar dzvajiem par lieliem nopelniem polisas (pilstvalsts) lab.Skum ts bija stvo poz atveidotas kailas varou (ar karavru ) statujas, t.s. kurosi ( tulk. jauneklis ). Tie vienmr bija jauni, stalti, fiziski oti attstti jauneki seno grieu idels.Ar vlk atveidoti kaili sving stvo poz, ar mazliet uz prieku izbdtu vienu kju. Lai gan statuju plastisk apdare veikta oti rpgi, atveidoto tlu sejas vaibsti stilizti un tiem nepiemt nekdas individulisma iezmes raksturgi seno grieu dzves uztverei polisai vajadzgi jauni, eneriski, oti vrigi ts aizstvji, kas neizceas individuli, bet vienoti kalpo polisas aizstvbai.Cilvku personisk dzve un sadzve mazliet tika attlota tikai vu apgleznojumos. Arhaikas pdj posm statujs jauama tiekans pc dabisku, relu formu meklanas. Sevii tas vrojams Atnu akropol atrastajs statujs, cios un frontonu skulptrs. No arhaikas beigu posma tlniecibas pai izceas jaunavu (koru) statujas, kas, lai gan vl veidotas it k sastingus pozs, tomer to vaibstos un proporcijs jau vrojams izteiksmgs plastisks modeljums. Koru statujas parasti trptas grieu sievietm raksturgajos trpos - hitonos (gar kreklveida aprbs ar daudzm krokm) ar apmetni vai peplos; roks jaunavm kda dvana: putns, zieds vai auglis. Mati savti brinigs cirts un saemti ar diadmu. No m jaunavu statujm pai izces divas: "Kora pepla" un "Kora no akropoles" Lai gan abas is statujas vl veidotas frontl statijum un it k sastingu poz, to plastiskaj risinajum jau saskatma tiekans pc dabiskkm, dzvgkm formm. Statujai "Kora pepla" jau pavisam dabiski veidota sejas izteiksme, ko akcent skaidrais, mazliet it k naivais acu skatiens un kautrais smaids. Savukrt "Kora no Akropoles" modelta sevii smalki un graciozi. Koru statujas apgleznoja gais dzvespriecgs krss : mati dzelteni, vaigistrti, acis zilas. Klasika (5. - 4. gs. p.m...) Klasikas period grieu telotjmksla sasniedz savu pilnbas pakpi un rada skulptras, kuru proporcijas un plastiskais risinjums visspcigk pau meklt skaistuma idela principus mksl. Stjtelniecb jau ap 470.

g. p.m.. izveidojs noteikts cilvka sejas attloanas princips: maigs, iegarens sejas ovls, taisna pieres un deguna lnija, slaidi uzacu loki un pilngas lpas. Skaista, ldzsvarota un mierga vaibstu izteiksme. Grieus neinteresja cilvka vecuma iezmts patnbas, kroplums vai pas individuls raksturojums. aj laik par galveno stjtlniecbas modeli kst atltu - sporta sacensbu uzvartju statujas. s statujas greznoja laukumus tempu priek, tirgus laukumus, sporta sacensbu vietas. Atltu statujas pastja labkajiem grieu tlniekiem par ts pilstas ldzekiem, no kuras bija ncis pats sporta spu uzvartjs. Veicot arheoloiskos izrakumus Delfos, tika atrasta samr labi saglabjusies "Braucja" statuja- tas ir jauneklis, kas piedaljies kaujas ratu sacensbs. Tipiski grieu klasikas perioda tlniecbas principiem, statujas sejas izteiksme ir apgaroti mierga, bez jebkda individula raksturojuma, savukrt kustbas atveidotas oti plastiski. Td pa gar darintas ar citas atltu statujas. Galvenais tlniecbas nolks bija atveidot tla skaists, cildinos varonbas izpausmi, kas tika pankta ar kustbu un formu daudzveidbu, ermea proporciju un muskuu grupu izteiksmgu modeljumu, nemekljot individulistisks iezmes. No klasikas perioda tlniekiem pai pieminami ir: Mirons, Polikleits, Feidijs, Praksitels un Lisips. Hellnisms (4. - 1. gs. p.m..) Hellnisma period sengrieu mkslas raksturs oti izmainjs. laika tlniecbas darbos velti meklt grieu skulptrm raksturgo harmoniju un izsmalcintbu. Raksturga tiekans pc spcgiem dramatiskiem efektiem, saretm, savtm tlu kustbm, kas nereti prtop vien liel neatetinm mudekli. Raksturgi, ka blakus daiajm un bezrpgajm mitoloisko btu figrm hellenisma laika tlnieki pievrss ar vecu un liktea satriektu cilvku tliem, kas raksturoja laika nerimtgo laika skrjienu ar daudzajm karu izraistajm negcijm. Izplattas bija ar brnu statuetes. Raksturga ai zi ir Boeta darint skulpturl grupa "Zns ar zosi" Tlnieki atveidoja un slavinja ar valdniekus un viu varonbu. Hellnisma (4. - 1. gs. p.m..) mainjs grieu mkslas idejiskais saturs (formas saglabjs) - tas kuva daudz intmks un anriski daudzveidgks. aj laik skulptru tlniecb vrojama atsacans no visprinta, idealizta tipa un tiekans izprast atseviu indivdu k konkrtu btni ar ts emocijm, dzves uztveri, nacionalitti, vecumu u.c. hellnisma laikmeta skulptrs mazliet zudusi t idel harmonijas izjta, kas vrojama klasikas perioda mksl. Grieu mkslai kopum raksturga tendence pc patiesas dzves stenbas attloanas, un to visvairk pierda skulptru apgleznoana. Sengrieu oriinls skulptras nebija tik vienveidgi baltas, kdas ts esam radui redzt pc romieu kopijm. Ts tika izkrsotas kos, dzivespriecgs krss un izskatjs k satrptas svtkiem. Bronzas statujas, savukrt, tika izrottas ar acu inkrustcijm (priekmetu izrotana ar kaula, metla, koka, perlamutra, keramikas u.c. plksntm, ko iestrd pamatmaterila virsm viend lmen ar to). Ar marmoru senie griei izmantoja citu - nevis, ka romiei, krta balto, bet dzeltengo - mazliet caurspdgo, kuru vl iervja ar vasku, kas padarja auksto marmoru it k siltku.

Antks Romas arhitektra

Senais Italiku periods Romas karau periods Etrusku kultra Romas republikas laiks Agr republika Vl valsts Romas imprija Agrs imprijas periods Vidjs imprijas periods Vls imprijas periods 3. gt. 5. gs. p.m.. 9. 6. gs. p.m.. 7. 5. gs. p.m.. 5. 3. gs p.m.. 3. 1. gs. p.m.. 1. gs. vidus p.m.. 1. gs. m.. 2. 3. gs. m.. 4. 5. gs. m..

Senais Italiku periods Itlijas piekrast izveidojas Etrusku valsts pilstvalsts ar nocietinjuma mriem (ap pilstu). Apbedjumi veidoti ldzen viet, bvjot bdas (tumuluss) ap 2 m augstas, no mra, ko sedz nests kupols, iek vieta 1-2 cilvkiem. Ap 5. gs. p.m.. (kad Roma kst par spcgko pilstu Apennu pussal) tiek bvti labiekrtoti cei, akvedukti, kas pievadja deni no kalnu strautiem. Republikas laik ldz 1. gs. m.. dzvojamo ku un tempu celtniecb romieu meistari balstjs galvenokrt uz etrusku tradcijm. Etrusku tempa tips ar kolonnm dziaj portik t ar palika raksturgs romieu templim, kaut gan hellnisma kultras ietekm rads ar citi t paveidi. Romiei attstja un pilnveidoja galvenokrt utilitrs arhitektras formas un ldzs meistargi bvtiem ceiem un tiltiem radja vairkus celtu tipus: viaduktus tiltu, pa kuru brauc; akveduktu tiltu, pa kuru aizvada deni; cirku celtni ar slgtu, nesegtu, garum izstieptu telpu galvenokrt zirgu sackstm; amfitetri celtni ar slgtu, nesegtu elipsveida telpu, kas kalpoja gladiatoru cm; termas velvtas telpas pirts vajadzbm; baziliku lmeniski prsegtu celtni ar iekjo kolondes vainagu, kur notika tiesas procesi un tirdznieciski darjumi. ai laik sastopams tetra celtniecbas formas bija aizgtas no hellnisma kultras un pilnveidotas Rom. Bez tam romiei radja jaunu memorilas celtnes tipu triumfa arku, kuras uzdevums bija iemint kda karavadoa izcntas uzvaras. Pirms msu ras romiei galvenokrt cla akmens bloku tehnik, kaut ar jau 3. gs. beigs p.m.. bija apguvusi javas jaukanu, iepazinui betonu un ieeli k bvmaterilus. To izmantoana pla mroga sks tikai m.. 1. gs. imprijas laik, nesaldzinmi patrinot celtniecbu. Pamats starp divm parallm apdedzintu ieeu rindm tika aizpildts ar embm, piepildts ar betona javu, noblietts. Tam sekoja jauna balsta krta. T izveidojs viengabalaina siena, kuras biezums reizm sasniedza pat 6m (Panteons). Romas betona svargk sastvdaa bija vulknisks smiltis, kas Itlij bija pieejamas liel vairum. Visu romieu eksterjeru noteica arkde. Rom ts forma attstjs tiltu un akveduktu bv 4. 2. gs. p.m.. 1. gs. p.m.. romiei ska jsmot par grieu celtu apdari un ska ne tikai aplikt betona celtnes ar marmora un cita akmens plksnm, t tuvinot to rjo izskatu grieu celtnm, bet iespaidgumu papildinja ar sien iemonttiem plastiskiem elementiem puskolonnm. T grieu arhitektrai raksturgos risinjumus (kolonnas, sijas) romiei aizstja ar forms ldzgiem tri dekoratviem risinjumiem, imprija slaik mainot ar grieu celtnm raksturgs proporcijas - nosvrtbas viet akcentjot grandiozitti. Ar puskolonnm tika rottas arku konstrukcijas, izveidojot romieu arhitektras raksturgko ordera arku kompozciju. Parasti celtnes siena veidojs k vairkstvu arkde. d gadjum t apakj stv tika bagtinta ar Tosknas puskolonnu, otraj stv ar jonieu puskolonnu, piemram, Tabulrij, Kolizej. Pasaules arhitektras vstur romiei guvui slavu k velvju tehnikas izveidotji, kaut ar arku jau lietoja gan Mezopotmijas, gan Etrrijas celtniecb. Ar kupolu piemri atrodami jau 1. gt. p.m.. asrieu mla celtns. Tau romiei, galvenokrt imprijas laik, termu celtniecb radjui jaunus un nesaldzinmi pilngkus arku un kupolu problmu risinjumus. No aptuveni 800 Romas termm drupu veid saglabjus tikai m.. 3. gs. imperatoru Karakallas un Diokletina celts. Drupas auj spriest par Karakallas termu grandiozajiem izmriem (365*535m), par sienu gigantisko augstumu un velvju dadbu 25 m platas krusta velves, cilindra velves, ka ar karsts pirts (kaldrija) kupolu. Pretji Grieija sarjitektrai, kas atspoguoja tikai balstu un siju tektonisku, romieu arhitekti izstrdja un plai izmantoja ciklodas arkas tektonisku, k ar vairku ciklodu mijiedarbbu savstarpjo ldzsvaroanos, dada augstuma velvju un kupolu koordincijas sistmu. Sienu dekoranai izmantoto puskolonnnu un portikos izvietoto kolonnu kapitei bija veidoti pc grieu orderiem. Velvju arhitektras piemri bija ar romieu pilis (imperatoru Flviju pils Palatn m.. 1. gs. imperatora Adriana villa Tivoli m.. 2. gs. ).No

romieu kupola celtnm saglabjies tikai Romas panteons, kura kupols sasniedzis grandiozus izmrus, kas palika neprspti ldz par 19. gs. beigm. Visiem dieviem velttais templis Panteons bija celts ap 125. gadu, imperatora Adriana valdanas laik. Panteons ir cilindriska ar puslodes kupolu prsegta celtne ar portiku. Celtne sfasde ir oti majesttiska. Panteonu var uzskatt par pirmo celtni, kur ir izveidots interjers, kur ar telpiskiem efektiem ir sasniegta emocionl izteiksmba.

Antks Romas tlniecba un glezniecba.

Vsprgi: Visam,pie k rs romiei,bija skaidri izteikts praktiskais raksturs. Jau pa skotnj Romas kultras attstbas perioda tai bija raksturga citu tautu sasniegumu izmantoana. (bdami galvnokrt zemkopji un lopkopji, romiei piesavinjs no kultras zi prks etrusku cilts gan rakstbu,gan mkslas un pilstbuvniecbas, gan velvju arhitektras principus. Roma izmantoja ar citu Itlijas tautu, Itlijas grieu koloniju, hellnisma un Austrumu tautu kultru devumu. Romas attieksme pret aizguvumiem bija divjda:

o o

1.kategorija- ieskaitja visu praktiski vrtgo un to attstja. (to Roma izmantoja tlkajiem mekljumiem un sasniedza jaunu pakpi, radot savas-piem. Romisks tradcijas arhitektr). 2.kategorija. ierindoja visu, kam nebija s praktisks vrtbas: mkslas darbus,filozofu mcbas,reliiskos kultus u.c. un tos neattstja, bet piekopa td pa lmen, kdas ts bija. (s vrtbas/tradicijas R labprt piesavinjs,bet neuzskatja par vajadzgu ts tlk kopt.R pret m vrtbm bija it k zinma piette,un vii atrada par pareizu ts vienkri kopt (piem,k grieu dievu tlu/ mitoloisko gleznu gleznu kopijas). Tikai tajos gadjomos,kad Romai vajadzja iemnt vsturiskas personas/notikumus, vii pieveras tlotjai mkslai un radja patnjas un reiz patiesi relistiskas mkslas vtbas. Pie tdm pieder R portrets un vsturiskais cilnis (piem,cii Tiia ark, Trajna colonna u.c)

Tlniecba:

Romas skulpturlais portrets ir pirmais piemrs pasaules mkslas vstur, kad tlotj mksl pards cilvka tls, visa pilnba atbilstos modelim. Romas relisms ir konkrts un ass. Romas tlnieki parasti necents glaimot pat imperatoram. Romas portrets attstjs,darinot miruo pcnves maskas,kas tika izgatavotas vask. Tau,kad Roma bija iepazinusies ar grieu tlnieku darbiem,miru pcnves maska vairs nevarja apmierint pasttja un skattja prasbas,un to aizstja ar bisti,kuras izpildjum reizm vrojama tda pati konkrtba un patiesgums, kdu deva vaska nospiedumi, bet dakrt sasniegts lielks visprinjums, dots dziks psiholoiskais raksturojums. Patiesguma iespaidu pastiprinja izkrsojums. Tau, skot ar m.. II gs. Otro pusi, Roma to aizstja ar dadu akmens virsmas dau atirgu apdari. T,piem, ac ieurba zlti, miesas daas pulja,bet matus veidoja ar dziiem urbumiem,virsmu atstjot raupju. Piem, Augusta, Vespasina, Karakallas, Antinoja portreti.