Вы находитесь на странице: 1из 84

AVOTS

LA TV IJA S ĻKJS CEN TRĀLAS K O M ITEJA S UN


LA TV IJA S PSR RAKSTN IEKU SA V IEN ĪB A S L I­
TERĀRI M Ā K S LIN IEC ISK S UN SA B IED R ISK I PO ­
LITISKS 2URN ĀLS JA UN ATN EI. IZN Ā K KOPS
1987. G . R E IZ I M ĒNESĪ. IZD O D LA TVIJA S KP CK
IZ D E V N IE C ĪB A R ĪG Ā . RAKSTNIECĪBA

REDAKCIJAS KO LĒĢ IJA : Aivars Tarvids. «Robežpārkāpējs» (2. I p p . ) \ /


A IV A R S K Ļ Ā V IS Inese Zandere. Dzeja (12. Ipp.)
(galvenais redaktors), «V iens dzejolis» (14. lp p .)V ^
JĀN IS ĀBOLTIŅŠ,
A leksejs Prokofjevs.
V IL N IS BĪRIŅ5
(a tb ild īg a is sekretārs),
«V ācu ekspresionistu dzeja» (16. Ipp.)
ILMĀRS BLUMBERGS, G e o rg s Heims. Dzeja (18. Ipp.)
GUNTARS G O D IŅ 5 A nda Kubuliņa. «Līdzsvaram» (19. I p p . ) \ /
(nodaļas redaktors), 2ans Pols Sartrs. «Istaba» (20. Ipp.)
M Ā R IS GRĪNBLATS, Eduards Aivars. Dzeja (27. Ipp.)^/'
EDVĪNS INKENS,
Uldis Bērziņš. Dzeja (28. \ p p . ) \ /
V L A D IM IR S K A Ņ IV E C S
(g a lve n ā re d akto ra
vietnieks), KULTŪRA
ALEKSANDRS K A Z A K O V S ,
PĒTERIS KRILOVS,
JURIS KRONBERGS, Jānis Tamužs. «. . . tā cēlušies ,
JĀN IS PETERS, mani zīmējumi» (30. Ipp.) V
B A IB A STASANE, Ingrīda Zā b ere. Plakāts (38. Ipp.) v
ĀDOLFS 5APIRO, V id vu d s Ingelēvics.
VIESTURS V E C G R A V IS ,
IM AN T S Z E M Z AR IS.
Fotogrāfijas (39. Ipp.)
REDAKTORI: «Viltus lozunga pavadā» (42. Ipp.) \ /
JEKATERINA BO RS Č O VA , Juris Urtāns. «Pilskalnu pētnieks
RUDĪTE K A L P IN A , Ernests Brastiņš» (44. Ipp.)
JEĻENA Ļ IS IC IN A , Ježi Grotovskis. «Tuvāk Pirmavotu
N O R M U N D S N A U M A N IS ,
E V A RUBENE.
Teātrim» (48. Ipp.)
DZEJAS KONSULTANTE
AMANDA A I Z P U R IE T E . LA IK A B IE D R A PIEZĪMES
PROZAS KONSULTANTS
A IV A R S TARVIDS.
KOREKTORE Jekaterina Borščova.
MĀRĪTE PUPIŅ A. «Maldu enerģija» (50. Ip p .J’V^
TULKOTĀJA Rudīte Kalpiņa. «Tagad, kad patiesība
ANTA SKOROVA. noskaidrota . . .» (56. Ipp.)
Aivars Kļāvis. Intervija (64. Ipp.) \ /
Tīna G rīn b e rg a . «Kas esam
un kurp ejam?» (66. Ipp.)

LITERATŪRA
M a n u sk rip tu s p ie ņ e m d iv o s e k s e m p lā ro s m a­
šīn ra k stā , n e r e c e n z ē un atp akaļ n e iz s n ie d z . A leksandrs G rīn s. «Dvēseļu putenis» (73. Ipp.)

Л И Т Е Р А Т У Р Н О -Х У Д О Ж ЕС Т В Е Н Н Ы Й И О Б Щ ЕС ТВ ЕН Н О -П О Л И ТИ Ч ЕС К И Й Ж У Р Н А Л Д Л Я М О Л О Д Е Ж И « А В О Т С » |« Р О Д Н И К » | Н А Л А Т Ы Ш С К О М И Р У С С К О М Я З Ы ­
К А Х . И З Д А Н И Е ЦК Л К С М ЛАТВИИ И С О Ю З А П И СА ТЕЛ ЕЙ Л А ТВ И Й С КО Й С С Р . И З Д А Т Е Л Ь С Т В О ЦК КП Л А ТВИ И , Р И ГА . А Д Р Е С Р Е Д А К Ц И И : Р И ГА , Б А Л А С Т А Д А М -
БИ С, 3. О Т П Е Ч А Т А Н О В Т И П О ГР А Ф И И И З Д А Т ЕЛ Ь С Т В А Ц К КП Л А ТВИ И , 226081, Г . Р И ГА , Б А Л А С Т А Д А М Б И С , 3. И З Д А Е Т С Я С (9 8 7 Г О Д А Р А З В М ЕС Я Ц .

NO DOTS S A L IK S A N A I 6.06.89. P A R A K S T ĪT S IE S P IE Š A N A I <4.07.89. JT 00440. FO R M Ā TS 60X9018. O FSE TA P A P ĪR S NR. 1 „ 2. O F S E T A T E H N IK A . 1 0 + 0 ,5 U ZS K IE S P IE D L


21.5 U Z S K . K R A S U N O V IL K ., 14,7 IZ D E V N . I . M ET IE N S 143 000 (L A T V IE Š U V A L O D A — 100 000, K R IE V U V A L O D A — 43 000) PA SŪ T NR 950 M A K S A 50 К А Р
R E D A K C IJA S A D R E S E : P A ST A IN D EK S S 226081, R ĪG A , B A L A S T A D A M B I 3. A BO N EM EN TA K A S T ĪT E 35. T E L E F O N I: G A L V . R ED 224166: G A L V RED V IE T N 224100-
A T B . S E K R E T Ā R A M UN TEH. R E D A K T O R E I 225654; P U B L IC IS T IK A S N O D. V A D . 229631; K U L T Ū R A S NO D. V A D „ M A K S L IN . RED . 210030; D Z E JA S UN P R O Z A S N O D . V A D ’
K O N S U L T A N T IE M 227208. IE S P IE S T S LK P C K IZ D E V N IE C ĪB A S T IP O G R Ā F IJĀ , 226081. R ĪG A , B A L A S T A D A M B I 3.
^V#*’^ф- ?
« i «SWLa^«^

****<‘

№ > 4 .2

>Ä .МЗМНЭПЭ;

fo to
KRIEVIŅA
ANDRA

^ d e v h ip r - k
A IV A RS TARVIDS

ROBEZPARK APEJS
ROM ĀNS
« Д о р о г а черная, без цели, б е з конца,
толчки глухие, в з д о х и вы дох,
и ж а л о б а ко лес, к а к п о ве с ть б е гле ц а
о преж ни х т ю р м а х и о б и д а х.»

( В . Н або ко в . В п о е з д е . ) *

ilc ien s ce|ā d ev ā s s a r a k s t ā precīzi n o t e i k t a jā s t u n d ā M āte Latvija s ē r o ja u kuro g a d u d e s m itu , v e c e n ī t e s p a la p ā m

V un m inū tē. M a š ī n i s t a r o k a s a t b r īv o t ie d īz e ļa z i r g ­
spēku
un
tū k s t o š i
otrpus
iegrieza
s t ik la m garām
lo k o m o tīv e s
slīd ēja
s e m a f o r u un l a t e r n u stab i, c ilv ēk u pū|i un koferu k r ā v u ­
rite ņ u s ,
s ta cija s
n o b iru šie m celiņie m nes m i ķ e l ī š u s , puķu z a g ļ i k r ū m o s s lē p j
p l a u k s t a s un p o lš u s b ikšu k a b a t ā s , un e s a t g r ie ž o s . P l ā n ­
f a s ā dper ,ā t ī g o v e ču k u , svēti pild ot n e l a iķ a p ē d ē jo g r ib u , s a b ē r u š i
s k ā r d a k ā r b ā , p a r k u r a s n o g ā d i m a k s ā t s d o lā r o s , f r a n k o s ,
mi. V ā r a n o v e m b r a s a u le sp o g u | o jā s p e r o n a pe|ķēs, b ē rn e ļu m a r k ā s v a i šeke|os, j ā , k ā d ē ļ ne šeke|os. K u n g a ceļi t a k n e ­
a c ī s un m iliču z ā b a k u s t u l m o s . T ā , uz p rie k š u , uz a p s o līt o izd ib inā m i un a p g r a iz ī t i e s v a r v ie n m ē r iespēt.
zem i, g a n d r ī z vai g r i b ē j a k lie g t A r n o ld s , b eid zo t m ā t l o g ā T e A r n o l d s p a v ē r ā s s ie v ā un p ā r s t e i g t s r e d z ē ja v iņ a s
a t v a d u s v e icie n u s paziņu p u lc iņ a m . B e t, ie s k a to t ie s b a lo ž u a cīs a s a ra s .
n o ķ ē z ī t a j ā k u lta l a ik a p u lk s t e n ī, viņ š piepeši a p t v ē r a , vēl — Tev n e s a l s t , S o flj?
ir l a ik s , tik tie š ā m vēl ir la ik s š a u t i e s k ā j ā s , m e s t ie s ā r ā no S i e v a no lie d z o ši p a p u r i n ā ja g a l v u .
k u p e ja s , d r ā z t ie s p a g u ļ a m v a g o n a g a ite n i, a t r a u t d u rv is un — Š ķ ie t, v a g o n u to m ē r k u rin a, — t e ic a A r n o l d s , t ū līt a p ­
izlēkt, k a m ē r v ilc ie n s nav ticis līd z t i lt a m , ku r a i z l i e g t ā zo n a, jē d z o t , cik j a u t a j u m s b ijis lieks, n u p a t iz m e s t ā f r ā z e s k a n ē ­
d z e lo ņ s t ie p le s , s t a r m e š i un b r u ņ o t s s a r d z e s v ī r s bū d ā . J ā p a ­ j u s i p a g a l a m d u m ji, bet s i e v a s s e j a lik u sie s s a v ā d a , j o S o f i ­
s p ē j, c itād i p irm ā lode m ā k o ņ o s , n ā k a m ā — t ē m ē t a v iņ am j a i n e r e d z ē ja a u s k a r u s . To v ie tā a u s u |ipiņās m a zi, g r ū ti m a ­
s t a r p lā p s t i ņ ā m . V e l n a milti, k a s p a v a d ī t ā ji e m uz p e r o n a b ū ­ n ā m i c a u r u m i ņ i . K ā d s s īk u m s , m ū ž a m z a i g o jo š o s b r i l ja n t u s
tu p a r izbīli, j a t ā v ie n k ā rš i k a t a p u l t ē t o s , k ū leņ o tu l a u k ā no nu a i z s t ā ji s d z ir k s to š s , s ā ļ š ū d e n tiņ š . P a r visu j ā m a k s ā , d a ž ­
v a g o n a , k a s s p a r ī g i uzņem ā t r u m u , s lie to s a u g š ā , tīrītu d u b ­ k ā r t a rī k a r ā t o s . Š t r u n t s p a r b r i l ja n t i e m , g a n n ē ģ e r i s a r a k s
ļos s a v ā r t ī t ā s b i k s e s un n e v ē r īg i p aziņ o tu , s a k , p ā r d o m ā j u , j a u n u s K i m b e r l ija s š a h t ā s , g a l v e n a i s , viņš b r a u c . I z s t a i p ī jis
k a m m a n tas g a l u g a l ā v a j a d z ī g s . E s m u k ļū d ījie s , j ā , k a j a s , A r n o l d s p a s m ī n ē ja , j o v iņ a m k ā p a s a ž ie r i m t a g a d
k|ūdījies, un k|ūdas j ā l a b o , p irm s tās pārvērtu šās p ie k lā to s a t t ī t a v īž p a p īr a pak u , lo b īt cieti v ā r ī t a s o l a s , s k r u ­
t r a ģ ē d i j ā s , v is m a z n e l a im ē s . E s m u g a t a v s n o l ū g t ie s , n o ž ē ­ b i n ā t v is t a s s p ā r n iņ u un g r a u z t rik t īg u krievu g u rķ i, pareizi,
lot. R a k s t i s k i a v īz ē s vai m u tis k i z i l a j ā e k r ā n ā . I z k a u l ē t pie­ a r ī s k r a i d īt p a v a g o n u un p r a s ī t p a v a d o n e i k a r s t u t ē ju .
d o š a n u , s t ā v o t ce|os uz d z im t ā s z e m e s .
L ī d z b r a u c ē ja k u p e jā t i k m ē r p ā r k r ā m ē j a s m a g ā s c e ļ a s o ­
P r o t a m s , viņ š p a l ik a n e k u s t īg i s ē ž a m . Uz a p s o lī t o zemi!
m a s . G a i s ā j a u d ā s d a ž n e d a ž ā d a s ēdienu s m a r ž a s . I e n ā c a p a ­
U z p rie k š u , a r piln u tvaiku uz p rie k š u ! A r n o l d s p ē kšņi a t c e ­
v a d o n e un, n o p r ie c ā ju s ie s p a r b rīv o gu|vietu, p i e v ā c a biļe te s.
r ē j ā s v ē s t u r i s k ā s f i l m a s p a r r e v o lū c iju un pilsoņu k a r u , kuru
A rn o ld s l ū d z a s a m e k l ē t t r a u k u pu ķītēm . B e t v ilc ie n s ja u
v a ro ņ i k u l s t ī j a k ā j a s no jo ņ o jo š u v a g o n u ju m t i e m , n ē s ā j a
t r a u c ā s c a u r p ie p ils ē ta s t īr u m ie m , p a m a l ē r e d z ē jā s t r a k t o r s
b u d jo n o v k a s g a l v ā un m a n d ā t u s a zo tē , ne n ie k a n e b a i d ī jā s
un v a g ā s s a lī k u š i k a r tu p e ļu ta lcin ie k i, kuri k a š ā j a l a u k ā no
no A n t a n t e s , t ī f a un k r e is a jie m e s e r ie m , s a p ņ o s d z īv o ja
dub ļiem o t ro m aizi. S o f i ja s p ītīg i k l u s ē ja , d ā m a a n g o r a s
n ā k a m ī b ā , bet n o m o d ā d z ie d ā ja p a r lo ko m o tīvi, k u r a d r ā ž uz
k o s t īm ā , tik u s i s k a i d r ī b ā p a r līd z ņ e m to b a g ā ž u , a t v ie g lo t i
p rie k š u vien, uz p rie k š u vien. A r n o l d s to b rīd r e d z ē ja d z e lz ­
a p s ē d ā s , i z š ņ a u c a d eg u n u un ņ ē m ā s s t ā s t ī t , k a b r a u c uz
c e ļ a t i lt a t ē r a u d a k o n s t r u k c i j a s , u p es d u ļķ a in o ūdeni, a k m e n ī
B r e s t u pie d ēla, J u r ī t i m a i j ā p a r ā v a a r m i j ā , viņ š ir s tu d e n ts
ie k a lt o k r a s t m a l u , svētk u t r a n s p a r e n t u s un b a z n īc u to r ņ o s
un m ā c ā s p a r v e t e r in ā r u , tie d zīv nieki puisim dikti p atīk , bet
t u p o š o s z e l ta g a i l ē n u s .s T u r p m ā k D o m a silu e tu , t r ī s s a r k a n ā
a r iz tik ša n u z a l d ā t o s gr ū ti, p u t r a s un p u t r a s , j ā b r a u c m a m ­
g r a n ī t a s t r ē ln ie k u s , Piektā g a d a d u m p in ie k u s a r k a r o g k ā t u
m a i c ie m o s , j ā a i z v e d k ā d s k ā r u m s , lai nu piesien d ūšu, a r ī
ro k ā s , n e o n a s u m i n ā ju m u P S R S tau tu n e s a t r i c i n ā m a j a i
oficie rie m j ā i e g r ū ž rīklē m e ln ie ikri un m e l n a i s b a l z a m s ,
d r a u d z ī b a i vai h o t e ļ a «Latvija» a u g s t c e l t n i n ā k s i e s a p m īļo t
c itā d i vēl a i z s ū t īs puiku uz A f g a n i s t ā n u , Č e rn o b iļu vai pie
v ie n īg i a t m i ņ ā s , m i e g ā vai p a s t k a r t ē s . A r n o l d s p a c i l ā j a v ē ­
b a l t a ji e m lā čie m . . . S ie v iete vēl t a u j ā j a , cik v iņ a m , A r n o l ­
līno ziedu p u šķ u s uz g a l d iņ a . S m a r ž o j a p ē c s v a i g a s z e m e s un
d a m , g a d u un vai viņ š d ie n ē jis a r m i j ā . A r n o l d s a t t e ic a , ka
r u d e n s . M ā r t i ņ r o z e s , g a t a v ā s kapu p u ķes. K a t r a m t ā s t u n d i ­
p a v a s a r ī p a l ik a t r ī s d e s m i t pieci, a r m i j ā n a v b ijis , s ē d ē ji s
ņ a reiz s itīs, vai, k ā d a s b a i g a s s ā p e s , e s m u b i jis l ā g a c il v ē ­
c ie t u m ā . P a r v a l s t s m a n t a s i z la u p ī š a n u , viņ š s a m i e r i ­
c iņ š , k ā d s d r a u s m ī g s z a u d ē ju m s , ak, s k a u d r a i s , a k l a i s lik-
n o ši piebild a. V i e n a l g a , siev iete n o b ā l a , v il k a t u v ā k v ē d e r a i ­
t e n s , m ie r s p īšļie m , lai v ie g la s tēvu ze m e s s m ilt is . S ē r u m a r ­
n ā s s o m a s a r c ep eš ie m un kom po tiem un lūd zoši v ē r ā s uz
ši aiz v iļņ o s a ln u v ē s i n ā t a j ā g a i s ā , dun k a p li č a s z v a n s ,
d u r v ju pu si. S o f i ja i nu v a j a d z ē j a c e ļ a b i e d r i m i e r i n ā t , s k a i d ­
ķ ē r c k o v ā rņ i, bet koki ja u k a ili un n a b a g i , c a u r z a ru s m a l c i
ro t, k a v īr s b i jis t a n k is t s , v e c ā k a is s e r ž a n t s , re izēm viņ š
t ā l u m ā s a r e d z a m a M ūžigās uguns š a u d ī g ā g ā z e s lie s m iņ a ,
m ē d z jo k o t , b e t šod ie n a b i b r a u c uz B r e s t u — e k s k u r s i j ā un
p a v e ik a lie m . T o s t a r p p a v a d o n e a t n e s a lit r a b u rk u a r ūdeni.
B eid z o t ziedi, s a li k t i t r a u k ā , v a r ē j a p a ild z in ā t a g o n i ju un
šū p o tie s līdzi v a g o n a riteņu k la b o ņ a i.
A r n o l d s a i z g ā j a līdz t a m b u r a m , kur divi v īrie ši s m ē ķ ē ja ,
k a i s ī j a p e ln u s uz g r ī d a s un r u n ā j a p a r fu tb o lu . I e s lē d z ie s
* M e l n a i s c e ļ š , be z m ē r ķ a , bez g a l a , t u a le t ē , A r n o l d s d z ē r a k o n ja k u . No k r ā n a l īd z ā s k r it a r e t a s
G r ū d i e n i d o b j i e , ie e l p a , i z e l p a ,
piles, uz p l a u k t iņ a g u l ē j a s a k a l t i s v e ļa s z ie p ju g a b a l i ņ š ,
U n r it e ņ u žē la b a s, kā bēg|a s t ā s ts
P a r p ie d z īv o ta jie m c ie tu m ie m un p ā re s tīb ā m . po d ā b a l o j a l a i k r a k s t a « P ravda» d r i s k ā s , u z r a k s t s p i e p r a s ī ­
(V . N a b o k o v s . V ilc ie n ā .) P a rin d e n is no k r ie v u vai. j a l a b ie r ī c īb a s iz m a n t o t v ie n īg i v il c ie n a k u s t ī b a s l a ik ā , b e t

2
g a r logu s l ī d ē j a r u d e n ī g a is Z e m g a l e s līd z e n u m s . A r n o l d s j a u b ū s g a b a l ā ! K u r m ē s t ā s k ā r tis g r ū d īs i m , — A r n o l d s p a ­
l ū k o jā s k a i l a jo s la u k o s un g a i d ī ja , kad s il t u m s a iz p lū d is līdz slēp a blašķ i v ē jja k a s kabatā.
pirkstu g a lie m un r o k a s p ā r s t ā s n o d e v īg i d re b ē t, kad a l k o h o ­ — P a g a i d i ! . . . J ā n o k ā š k a r tu p e ļi.
l a inde n e m a n o t n e it r a liz ē s visu a p z iņ ā k r ā t o s p r i e g u m u lī­ M ā r t i ņ š p a g r i e z ā s p re t n a m s i e n u . U r īn s k ū p ē ja s a l t a j ā
dzīg i ž v a d z o š a m e t ā l a važa i, ko pa b ru ģ i v elk b e n z īn a v e d ē ­ r ī t a g a i s ā . G a t a v a i s ka ifs, šķie t, p o g ā j o t b i k š p rie k š u , vēl r u ­
ji , n o v a d a uz zem i s t a t i s k ā s e l e k t r ī b a s lā d iņu un g l ā b j n ā j a M ā r t i ņ š , un viņi, p a ķ ē r u š i k a r o g k ā t u s , i z m e tā s no v ā r t -
c is t e r n u no e k s p l o z i ja s . O d a pēc h l o r k a ļ ķ a , bet A r n o l d s d o ­ rū m e s , lai d ie g tu p a k a ļ in s tit ū t a sv ē tk u k o lo n n a i. A r n o l d a m
m ā j a p a r p a s a ž ie r i e m v ilc ie n ā . V a g o n s p i e s m a c i s , putek|ains. b i j a u z t ic ē t s G r u z i j a s P S R k a r o g s a r zilu s a u l i, b e t M ā r t i ņ š
R e p r o d u k t o r ā s k a n m u n d r a d z ie s m a . P a v a d o n e d a l a t ē jiņ u kā pīķi s tie p a k ā d a s b r ā l ī g ā s V i d u s ā z i ja s re p u b li k a s s t a n d a r ­
a p d a u z ī t ā s g l ā z ē s un m ik lu s, d e z i n f e k c i jā b i ju š u s p a l a g u s ,
tu. S a v ē j o s viņi p a n ā c a n e t ā l u no k r a s t m a l a s . I e s k r ē j i e s virs
n a k t īs s p e k u lē a r š ņ a b i vai t i r g o a r m ie su . P re t ī sēž c i l v ē ­ lik te ņu p e s p l a š u m i e m , n e g a n t s v ē jš te p u r i n ā ja g a d s k a i t ļi e m
ciņi, kuru s e j a s p e l ē k a s un v ie n a ld z īg a s , aiz s ie n a s spiedz un s a u k ļie m r o t ā t o s t r a n s p a r e n t u s un k a r o g u s , ķ ē r ā s d e ­
zīdaiņi, s m ird s a s v ī d u š a s zeķes un t u m s ā k ā d s a p n ic īg i k r ā c . m o n s t r a n t u m ē t e ļ o s , r ā v a no b ē r n e ļ u r o k ā m g a i s a b a l o n u s
B e t riteņi tik k la u d z , p r i e k š ā ņirb s e m a f o r i un s l ē d z a s p ā r ­ un a i z p ū ta p a a s f a l t u dažu lab u p l a t m a l i. D e ž u r ē jo š i e k ā r t ī b ­
m i ja s , ā r ā n e r i m s t a s lietus un līdz h o riz o n t a m s t i e p ja s v ie n ­ nieki k r u s t o ju m o s s t e i d z i n ā ja k o lo n n u , k l a i g ā j a m e g a f o n o s
muļi a r u m i . T ā nu m ē s b r a u c a m , nezinot, kur īsti, s k a i t ā m un lika п о д т я н у т ь с я 2, tad nu i n s titū ta puiši s k rie š ie m s t ū ­
s t u n d a s un g a i d ā m g a l a s t a c i j u , a c u p rie k š ā r ē g o j a s s a r k a n s m a r a t e ļu s a r a u g s t s k o l a s e m b l ē m u — z ā ļu biķeri a p v i ju š o
s t o p k r ā n s , kuru n o r a u t niez n a g i . M ē s k l i m s t a m g a i t e ņ o s ,
č ū s k u . M iliči k o m a n d ē ja , s a b ie d r i s k ie iz p a līg i a s i s t ē j a , un
s p ē l ē ja m k ā r t is , ie d z e r a m , s m ē ķ ē ja m a t e j ā s , k n ie b ja m b ā b ā m
visi b a r ā j o z a p re tī v ē j a b r ā z m ā m , a r ī d e k ā n s — s o l ī d ā m ē t e ­
c i s k ā s un a t r a u g ā j a m i e s , tā a izrit b r a u c i e n s un jā s a m i e r i n ā s
lī, rū p īg i g l u d i n ā t ā s b ik s ē s un s a r k a n u rozeti virs k o m u n i s t a
a r v ie n īg o g u v u m u — g a r ā m zib o šo t e l e g r ā f a s t a b u a t s p u l ­
s ir d s — r i k š o j a n o r ā d ī t a j ā v ir z ie n ā . T a d ie rin d a i lik a izlīd zi­
giem a c s tīklenē.
n ā t ie s . K l a t b i ja t r i b īn e s , to a u g s t u m o s s t ā v o š ie b ied ri c ie ­
A r n o ld s l a b p a t ik ā n o r i ja vēl vienu k o n ja k a m a l k u . n īg i m ā j a sv ē tk u s v e icie n u s d a r b a ļ a u d ī m , bet p a k ā j ē pie
P a ģ i r a s b i j a p e l n ī t a s i e p r i e k š ē jā v a k a r ā , s ē ž o t pie b a g ā t ī g i k r ā š ņ ie m ziedu k u rv jie m s a l a t a u t u m e i t a s a r m ā k s l ī g a j ā m
k l ā t a g a l d a , kur d z i r k s t ī ja š a m p a n i e t i s un k r is t ā ls , f r a n č u b iz ēm . Uz d e m o n s t r a n t i e m t ē m ē ja t e le k a m e r u o b je k t īv i, un
I m p e r a t o r s no pude|u etiķ e tēm s k a i t ī j a d e lik a t e š u k u m o s u s no m ilzu p o r t r e j a s b a r g i r a u c ā s ģ e n e r ā l s e k r e t ā r a k u p lā s u z­
v ie su m u t ē s , d e g v īn a t r a u k i s l a v ē j a K rie v z e m e s «Zelta loku», a c is . D zird ot d ik to ra s u m i n ā ju m u s k a ļ r u ņ o s — «Lai dzivo
un k a r o tī š u s u d r a b s , in te liģ e n tu ro k u v a d ī t s , k a u tri p i e s k ā ­ stu dējošā jaunatne ! » — , visi b ļ ā v a pre tī — «Urrā, urāāā!. . .»
r ā s p i r m s k a r a p o r c e l ā n a m . Viņu un sievu a p s k a u d a , a r vi­ B eid zo t k o l o n n a la im īg i n o m a r š ē j a no k r a s t m a l a s , te t u v ē jā
ņiem l e p o jā s un v ē l ē j a la im īg u c e ļu . C iem iņi r u n ā j a , cik šķ ē rsie lā g a id īja kra v a s m ašīna, ku rā s a lā d ē ja g a n rateļus,
g r ū t i la u z īt ie s s v e š v a l o d ā s , a p l ie c i n ā t a u g s t s k o l u d iplo m u s, g a n k a r o g u s . K ā d s k o m ja u n a t n e s k o m i t e ja s c e n s o n i s p ā r ­
s p rie d a , kād i kur p a b a l s t i un l a b d a r ī b a s fondi, a t z ī m ē ja , ka b a u d ī j a to s k a itu un v e s e lu m u , k o n t r o l ē ja lo z u n g u s un a p ­
s ā k u m ā l ē t ā k p a r visu ē st v istu un b a n ā n u s . R u n ā j a p a r s k a t ī j a k ā t o s u z s p r a u s t ā s v a l s t s v ī r u ģ ī m e t n e s , A r n o l d s vēl
A I D S , G o r b a č o v u , i e s p ē ja m ie m žīdu g r a u t i ņ i e m un «Vņešpo- p r i e k š n i e k o t ā ja m p ie k o d in ā ja , ka, p a z a u d ē jo t k a r o g u , v is u s
siltorga» č ek iem . T ik a s t ā s t ī t a s p o litis k a s a n e k d o t e s un k r i­ iz fo r m ē s , b e t n a b a g a s e k r e t ā r u no d o s t r i b u n ā la m .
m i n ā l a s b a u m a s , d a u d z i z n ā c a s m ietie s un d e jo t, lā d ē t p a ­ Veiku ši go d p iln o p a trio tis k o p ie n ā k u m u , viņi, p i r m k u r s ­
d o m ju v a r u šeit un in f lā c iju tur. B e z m i t a s p i e m i n ē ja r a d u s nieku b a r i ņ š , v ā c a kolekti un d ru d ž a in i l ē s a , cik p o lšu s a n ā k s .
H aifā un B r a i t o n b ī č ā , z ā k ā j a m uitu un d ā r d i n ā j a d zie sm u P u iši c e r ē j a , k a v a r b ū t b o dēs būs i z m e sts lē ta is š ņ a b i s , bet
«H avanagila». V i s s a v i e n ī b a s ž a r g o n ā t a m l ī d z ī g u s r a u t u s m e it e n e s p r a s ī j a š a m p a n ie t i. Viņi s t e id z ā s p a ie lā m , k u r s v ē t ­
a p z ī m ē ja īsi — о т п л ы т и е 1. B e t prieki a t k o d ā s n e ž ē līg i. Ne­ ku reizē b i ja b l o ķ ē t a s a t ik s m e , zem k ā j ā m kā lietoti p r e z e r v a ­
g l ā b a p a t n a k t ī p ro fila k t is k i ie d z e rta is m e d i k a m e n tu k o k ­ tīvi m ē t ā j ā s s a d u r t i g a i s a b a lo n iņ i, ņ i r b ē j a pu deļu l a u s k a s un
teilis — a k t ī v ā o g l e , nervu t a b l e t e plus f e r m e n t i k u ņ ģ a d a r ­ le d u s p e ļķ ē s . I z b r a u k u m a b u fetes d ū š īg i t i r g o j a b e l a š u s un
b ī b a s u z l a b o š a n a i . V i e n a l g a , no r ī t a s m e l d z o š a g a l v a , m e l ­ a u g ļ ū d e n i, g ā j i e n ā līd z p a ņ e m tie k n a u ķ i v i c i n ā ja k a r o d z iņ u s ,
nais h u m o r s un n e n o t r u l in ā m a s n ā v e s b a i le s , šī n o l ā d ē t ā v e t e r ā n i no v a ļ ā p a s is t a ji e m m ē te ļie m ž v i d z i n ā ja m e d a ļ a s ,
d zīv e s p a v a d o n e , k a s laiku pa l a ik a m liek ie tr īs ē t ie s š a u s m ā s b e t t u v ē jo s s k v ē r o s r e d z ē ja a k o r d e o n i s t u s . Viņi b r a š i s p ē l ē j a
un izspiež uz s e j a s un p a d u s ē s e||ainu sv ie d r u l ā s e s . P r ā t s «Ķatjušu» un «Amūras viļņus», un d a u d z o v a l s ē t ā j u s e j ā s
tad a t s a k ā s a p t v e r t v is u m a b e z g a l ī b u , j o tik ļoti g r i b a s tikt r a i s ī j ā s n e v ilto ts p rie ks p a r šo dienu, i lg a ji e m m i e r a g a d ie m
līdz m a l a i un p a s k a t ī t ie s l e jā , t u k š u m ā , pie d e v ām a i z m i r s t a s , un l a b k l ā jī b u . A p k ā r t d z ir d ē jā s d z ie s m a s , g a v i le s , ie re ib u ­
ka c ilv ē k s ir tikai v a i r ā k vai m a z ā k s a r e ž ģ ī t a b i o lo ģ i s k a m a ­ š a s b a l s i s , r a g u m ū z ik a . . .
š ī n a a r s a v u g a r a n t i j a s laik u, ko n e p a i l d z i n a pat š ū n u k u r t u ­ . . . r a g u m ū z ik a un k la u v ē ji e n i pie d u rv īm . S k a n ē j a :
v ēs s a d e d z in ā t ā v i s n e v a i n ī g ā k ā d e g v ie l a — s k ā b e k l i s . T e A r ­ — Эй ты, д а в а й по-бы стрей ! .
n o ld a m g r i b ē j ā s l a m ā t i e s b e z s p ē c ī b ā , j o d v ē s e le s n e m ir s t ī b a i A rn o ld s i e li d i n ā ja sm ē ķi podā un g r i e z a s lē d z e n i. Uz
viņš n e t i c ē j a pat d z ē r u m a l i e l u m m ā n i jā v a i Z ie m s v ē tk u e g ­ s l i e k š ņ a s t ā v ē j a v ie n s no p īp m a ņ ie m . V ī r a m k ā j ā s b i j a t r e ­
līte s s v e č u g a i s m ā . n iņ b ik s e s a r izstaip ītie m ceļie m un r ū t a i n a s f i l c a č ī b a s .
— Ну, что т а к д о л г о 4?
A rn o ld s n e v iļu s i e k l a u s ī jā s . V īrie ši t a m b u r ā nu s p rie d a p a r — По бо л ьш о м у сходить, не поле перейти5, — filo z o fisk ā
sie v ie tē m . D z i r d ē j ā s tie paši v ā r d i, ko a n o n ī m s a u t o r s b i ja t o n ī n o te ica A rn o ld s .
a t s t ā j i s uz t u a l e t e s s ie n ā m , i l u s t r ē jo t t e k s t u a r p a š r o c ī g i V īrie tis ie r a s t i i z l a m ā j ā s un p a z u d a l a b i e r ī c ī b ā s .
s k r ā p ē t i e m z ī m ē ju m i e m , s k a id r ie m un n e p ā r p r o t a m i e m kā K u p e jā A rn o ld s r e d z ē ja , ka s ie v a a r m a n i k ī r s t a n d z i ņ ā m
pirm c ilv ē k u k r ic e lē ju m i alu k lin tis. A r n o l d s v ē lre iz c ē l a b l a š ­ k n ib in a n a g u s , b e t D zim te n e s a i z s t ā v j a m a m m a l a s a «Vējiem
ķi pie lū p ām un, i z g a r š o ji s m a l k u , n o p ē t ī ja g r a v ē j u m u t r a u k a lidzi». T a s b i j a p i r m s k a r a izd e v u m s, siev iete a c īm ķe rtin izķē­
k o r p u s ā — ē r g li un g o t is k o s b u r t u s «W affen SS» — a i z ­ r a v ā r d u s no p a d z e l t ē j u š a j ā m la p ā m , un p rie k s v iņ a s s e j ā m i­
s k r ū v ē j a korķi un d z ir d ē ja . . . j ā s a r s k u m ju g r i m a s ē m , k a s v a r ī t ē m v ilk a le ju p koši k r ā s o t o
... un d z ir d ē ja M ā r t i ņ a d o b jo b a l s i l īd z ā s : lūpu k a k t iņ u s .
— V e c īt , n e izlo c v isu š ņ a b i! — P a l i k a v i e g l ā k ? — n e p a c e ļo t g a l v u , v a i c ā j a S o f i j a un
-p N em uld i, k a k l a k u n g s g a t a v a i s ! — v iņ š a t t r a u c a . ņ ē m a vīlīti.
— P r ī m ā b l a š ķ e . . . No k u r ie n e s ? — J ā , — t e ic a A rn o ld s . S o f i j a b i j a g u d r a s iev iete, š ā d o s
— K a s tu, no č e k is t ie m ? g a d ī ju m o s v iņ a n e v a i b s t ī j ā s un n e c e n t ā s rīk o t h i s t ē r i ja s , j o
N e g rib i n e s a k i . . . lie liski z i n ā ja , no a l k o h o l is k a e k s c e s a A r n o l d s a t k o p j a s p r ā ­
G r o s f ā t e r s d i e n ē ja le ģ io n ā . A p s k a l o ja rīk li, lai l a b ā k tīg i, b r e m z ē d z e r š a n a s k ā r i u z m a n ī g i k ā m a š ī n i s t s s m a g s v a -
%kan «Zilais lakatiņš» un «kaula zāģ is» n e d re b ro k ā s , r a e še lo n u un n e d o m ā m irt p a ģ i r ā s a r s ir d s p a r a l ī z i. S o f i ja i
v ņ i-^ i A . . . — te d z e r š a n ā n e p i e r e d z ē ju š a is M ā r t i ņ š n o r ī s t ī ­ n a g u k n i b i n ā š a n a a i z s t ā j a t r a n k v i l i z a t o r u s , un s p r i e g o s
j ā s . — U z S ib ī r i ju a i z s ū t ī ja ? b rīž o s v iņ a s t u n d ā m v a r ē j a t ā n e k u s t īg i s ē d ē t un n o ņ e m tie s
r.’d _ D e s m it g a d u s pie Ūsainā n o l a u z a . . . E j a m , m ū s ē ji e a r s a v ā m rū p īg i k o p t a jā m r o k ā m . M ā r t i ņ r o z e s š ū p o jā s g u rķ u

-3
b u r k ā , č a b ē j a g r ā m a t a s la p a s , s p o ž a t ē r a u d a v īlīte t u r p i n ā ja jo n ā , š a u r ā kā lifta k a b īn ē , un s e k u n d e s aizz ib n e t v e r a m i ,
s k r ē ji e n u s t a r p pirkstiem — š u rp turp, š u rp turp, — un pats tika i p a g ū s t o t n o m ir d z ē t līd zīgi c ip a r o t ā m k o n t ro ls p u ld z ē m
b ū t i s k ā k a i s b ija , ka beid zot palie k v ie g lā k . . . s k a l ā , kad ka b īn e š a u j a s le ju p š a h t ā un p ā r s l o d z ē dun b u n g ­
— . . . v i e g lā k ? Vai p a lik a v i e g lā k ? — j a u kuro reizi d a k ­ ā d iņ a s . Nu k a t r s m irk lis r a d ā s un g a i s a n e b ū t īb ā g rū ti, a r
t e r e D u n s k a p r a š ņ ā j a s lim n ie k a m . piepūli. T a s b r i e d a ilg i kā ū d e n s p iliens n o m i s iņ a k r ā n a , līdz,
A r n o l d s a t r a d ā s līd zās š a i b a g ā t ī g i i e k ā r t o t a j ā i s t a b ā , kur b eid zo t u z m ilzis, z a u d ē ja a iz ķ e re s pu nktu , k r it a l e j ā un iz šķ ī­
viņ a h a l ā t s a t s p ī d ē ja mēbe|u v itrīn u s tik lo s un k ā j a s vai līdz d a, d o d a m s vietu n ā k a m a j a m . T a g a d a t l i k a s e k u n ž u r ā d ī t ā ­
potītēm s t i g a a u s t r u m n i e k u p a k l ā jā . S t ā v l a m p a i z s t a r o ja j a l a is k u m s b a l t a j ā aplī un a p j ē g a , ka n e v e ik s m e s g a d ī j u ­
s ā r t u g a i s m u , p u tek ļu s n e m a n ī ja , bet p a c ie n t a s e j a r ā d ī j ā s m ā v i s t i c a m ā k šī b lo n d īn e , a t g u v u s ie s no bēru r itu ā lie m un
n e d z īv a . Uz d ī v ā n a g u l ē j a v īrie tis im p o rt a t r e n i ņ t ē r p ā . i z m a k s ā m , p ie k lie g s p a s a u l i un p r o k u r a t ū r u , ka s t u d e n t s
K a l s n s . Ap g a d ie m p iecd esm it. K rit is k a is v e c u m s , kad p ē k ­ s le p k a v n ie k s n o z ā ļ o ji s v iņ a s H arīti.
šņi m ēd z u z k ris t in f a rk t s v a i in s u l t s . J a v ā jin ie k a m l a i m ē ja s — Ir p u ls s ! — t e ic a A r n o ld s , k l a u š i n o t sird i. — K o lē ģ a ,
izdzīvot, viņ š a r s k u b u met m a l ā s m ē ķ u s un g l ā z e s , sek o d iē­ vai j ū s p i e z v a n ījā t ?
tai un v isu a t l ik u š o mūžu v a k a r i ņ a s ziedo ie n a id n ie k a m , — Viņi b r a u c .
a b ā m r o k ā m b a l s o p a r m ē r e n īb u l a u l ī b a s g u l t ā , n ic in a liftu s, A r n o l d s p a l ū k o jā s p ā r p lecu . D u rv īs , kopā s a s p i e d u š i e s ,
rīto s s p a r ī g i v i n g r o un ilg u s g a d u s a b o n ē s p e c ia liz ē to s s t ā v ē j a m ā t e a r dēlu un d a k t e r e D u n s k a . B e t s li m n ie k a s e j ā ,
m e d ic īn is k o s ž u r n ā l u s . v ē r īg ā k ie s k a to t ie s , v a r ē j a m a n īt s ā r t u m u , ac u z īlīt e s r e a ģ ē ­
P a c i e n t a s ie v a, šķie t, p a r to n e d o m ā ja . B lo n d ā , m i e s ā s j a uz g a i s m u , fo n e n d o s k o p a m e m b r ā n a s k a id r i t v ē r a p a g a i ­
p a p lū d u s ī ku nd ze tikai l a u z ī j a r o k a s un v a i d es m ito reizi d ā m v ā r ā s d z īv ī b a s t r ī s a s .
s t ā s t ī j a p a r H arīti, k a s p ā r n ā c i s no d a r b a , iekodis, k l u b k r ē s l ā — T ad ir lab i, — viņ š i e s m ē jā s . — E s lūdzu dvielīti!
s k a t ī ji e s t e le v izo ru un n e g a id o t p a lic is k l u s s , v iņ a k a u t ko A t ģ i d u s i e s s a im n i e c e m e t ā s p ad o t s te r ilu f r o t ē dvieli, k u r ā
p r a s ī ju s i , velti, j o H aris n e m a ņ ā , p l a u k s t a s j a u lik u š ā s a u k ­ A r n o l d s s u s i n ā j a n o s v īd u š o s e ju , pie v ie n a ie e lp o jo t l a v a n ­
s t a s , un v iņ a m e t u s i e s z v a n īt «ātrajai palīdzībai». Abi a r dēlu das sm aržu.
ie cē lu ši tēti g u l t ā un g a i d īju š i a t b r a u c a m d a k t e r u s . A r n o l d s — Vai p a l ik a v ie g lā k ? — v iņ a č u k s t u s v a i c ā j a .
p a g r i e z a g a l v u . D ē ls b i ja t ī n e id ž e r a g a d o s , n o d e ld ē to s d ž in ­ — J ā , — a t č u k s t ē j a A r n o l d s un te ic a , ka nu s v a r ī g ā k a i s
s o s un s p o r t a k r e k l iņ ā a r k o k a k o l a s r e k lā m u uz krū tīm . Ir s lim n ie k u ā t r ā k p i e s l ē g t pie s is t ē m a s .
— Vai p a l ik a v ie g lā k ? . . . — a t k a l t a u j ā j a d a k t e r e un l ū ­ I e r a d ā s k a r d l o lo ģ is k ā b r i g ā d e . Ā r s ts — p a j a u n s , a u g u m ā
k o j a s a t a u s t ī t pu lsu. un k u s t ī b ā s p in g v īn a m l īd z īg s e b r e j s a r pliku g a lv v id u —
Uz g a l d i ņ a m ē t ā j ā s t u k š a s a m p u l a s , t ā m lid z ā s v a k a r a r ī k o j ā s n e c e rē ti v eik li. P ē c m inū tē m d e s m it n e s t u v e s ja u lī­
a v īz e un a u t o m a š ī n a s a t s l ē g a s b r e l o k ā a r k a u l a z llo n īš a g o j a uz m a š ī n a s pusi. S t u m j o t slim n ie k u «rafiņā», A rn o ld s
f ig ū r iņ u . B e t v īr ie š a s e j a lik ā s p e lē k a , g r u m b a s kā a r k a ltu s l ī d ē j a un g a n d r ī z n o g ā z ā s uz a p l e d o ju š ā s ietv es. D u rtiņ a s
i e g r e b t a s , m u te p u s p a v ē r t a a r l a m p a s g a i s m ā d z ir k s to š u z o ­ a i z c i r t ā s . B e t k a r d i o lo g s , b e r z ē jo t s a l ī g ā s ro ķ e le s un c a u r
bu kro nīti. A rn o ld s p a l ū k o jā s p u lk ste n ī. R ā d ī t ā j s b i ja n o ­ b r i l lē m š ķ i e l ē jo t uz D u n s k a s pusi, a t v a d u v ie tā b u r k š ķ ē ja ,
s v ī t r o ji s vēl vienu minūti c ip a r n ī c ā . S e š d e s m i t ā d a ļ a b a l t a j ā ka, nedod D ievs, viņ am reiz k r is t p a d o m ju m e d i c ī n a s b e z ­
aplī, k u ra i iz z ū d o t ,r a ķ e te j a u s a s n i e d z a u g š ē j o s a t m o s f ē r a s m a k s a s ķ e t n ā s , k a t r s lauku sk u ķ is, k am pieticis c ī t ī b a s z u b r īt
s l ā ņ u s , b e t s m a d z e ņ u š ū n a s , j ū t o t a s iņ u s t r a u m i r i m s t a m , ir d ia m a t u , tevi, a c t i ņ a s b lis in o t, n o la id īs b e d r ē . A r n o l d s u z ­
p a r piekto d aļu t u v ā k s k ā b e k ļ a b a d a n e s t a i nāv ei. s k r ē j a d zīv o klī p a ņ e m t ko ferīti. B lo n d ī n e j o p r o j ā m p a ld ie s o -
— J ū s e s a t b i ju s i I n d i jā ? — A rn o ld s n e g a id o t v a ic ā , r ā d o t j a , s a u c a viņu p a r d a k te ri un v īr a ī s t e n o g l ā b ē j u . Naudu ņ e m t
uz k a p a r a vāzi p la u k tā . A r n o l d s strik ti a t t e ic ā s , b e t ļ ā v a sev r o k ā s ie sp ie st lielu k ā r ­
— Z ie m ā . I n d i jā un C e ilo n ā, — a u t o m ā t is k i a t b i l d ē ja bu a r o r i ģ i n ā l u C e ilo n a s t ē ju . . .
s a im n ie c e , — C e ļ a z ī m e m a k s ā j a v e se lu s d iv us t ū k s t o š u s . . . . . . ie k rita b r ī v s brīd is un ā t r ā s p a l īd z ī b a s s t a c i j a s a t p ū ta s
— E sie t tik l a ip n a , a t n e s ie t tīru dvieli! t e lp ā A r n o l d s k ā r i m a l k o j a «OlcL London Ceaylon Tea».
— J ā , j ā , — s a r o s ī j ā s siev iete un g ā j a la u k ā . K ā v a r ē j a D zē rie n s t o n i z ē ja ne s li k t ā k p a r kofeīnu, kuru viņ š b i j a p a r a ­
g a id īt, d ēls s e k o j a m āte i a r p le c o s b a i lī g i iera u tu g a l v u . dis lietot, lai n o m ā k t u g u r d e n u m u g a r o n a k t s d e ž ū r u la ik ā .
— K o lē ģ a ! — t e ic a A rn o ld s . — Vai j u m s ne šķ ie t, ka sird s D u n s k a , j a u a p m ie r i n ā ju s i e s un a p ē d u s i d e s m a iz īti, t e l e ­
s tā ja s? fo n isk i i z r ī k o ja v īru, pa te ico ties k u r a m un kopīgi r a d ī t a j a m
— J ā , — č u k s t ē j a D u n s k a . V iņ a to b rīd l ī d z i n ā jā s m e i t e ­ b ē r n a m , to p o š ā d a k t e rīt e laic īg i a i z b ē g a d e k r ē t a a t v a ļ i n ā j u ­
nītei, k a s t a u s t a ro k u s v e š a m o n k u lim . — J ā s a u c k a r d i o lo - m ā un p i e r a k s t ī j ā s p r i v ā t m ā j ā B e r ģ o s , t ā iz v a iro tie s no pie­
ģiskā brigāde. n ā k u m a p ā r r a s t i e s d z i m t a jā L a t g a l e s m i e s t ā un g ū s t o t t i e ­
— A d r e n a lī n u ! s ī b a s pild īt H ip o k rā ta z v ē re stu , b r a u k ā j o t a r zilu b ā k u g u n i
— Es . . . p a r e p u b li k a s g a l v a s p i l s ē t u . A r n o l d s p ie v ā c a uz g a l d a n o ­
— B e id z k a s ī t ie s , Ilo n a ! A d r e n a līn u sird ī, citād i viņ š dzi­ s v ie s t o v a k a r a avīzi.
s īs . . . N ekrologi treknos rām jos. P a s k a t , no T a m b o v a s a t t r i e -
— Es nekad neesm u . . . c ie s , bied ru g r u p a , ord eņi un s e š a s p ē d a s L a t v i ja s ze m e s . . .
— K ā d re iz t a k jā s ā k . Filharm onijas koncerti. Ģ e n iā l a i s V o l f g a n g s A m a d e js un
— K ur te t e le f o n s ? Zvani, A rn o ld , z v a n i . . . nabagi f r a k ā s . . .
A r n o l d s n e a t b i l d ē ja , jo d z ir d ē ja t u v o ja m ie s s a im n i e c e s H okejs. A tk a l R īg a i «zāģis». L a ik a m m a z m a k s a . . .
k o r ķ a k l i k a t a s . P a v ē r i s s a v u f e l d š e r a ko ferīti, viņ š m e k l ē ja Leonīda B režņeva sūtīts apsveikum s. I n t e r e s a n t i, k a s g a n
a m p u lu un š ļirc i. A d a t a lik ā s be zd ie v īg i g a r a , v a r ē j a d o m ā t, to s s a c e r . . .
k ļū m e s g a d ī j u m ā a r tādu n a b a g a slim n ie c iņ u v a r c a u r d u r t Rūpnīcas kolektīva d arba uzvara. Š a n c ē j i e t , š a n c e j i e t . . .
un p i e s p r a u s t g u l t a i kā k o l e k c ija i no ķ ertu v ab o li. N āsīs c i r ­ K ārtējā tikšanās veterānu klubā. Veči v ie n m ē r sm ird pēc
t ā s s p ir t a a s ā d v a k a . G a lv u n e p a g r ie ž o t , A r n o ld s k o m a n ­ m īz a lie m . I n t e r e s a n t i, es a r ī t ā d s b ū š u ? . . .
dēja: S t r ē b ie n s C e ilo n a s t ē j a s , d o m a s p a r c itro n u , k o n ja k u un
— I z s a u c i e t k a r d io lo ģ is k o ! p ā r š ķ i r t a a v īz e s lap a .
Eh, cik labi būtu ie rau t spirtiņ u no m e n z ū r a s , viņ š lietišķi Televīzijas program m a. Nez, ko r ā d ī s J a u n g a d ā . . .
n o d o m ā ja , v ienu v ie n īg u d ed z ino šu m a l k u rīk lē , lai b a i le s Iz raēlas agresīv ie plāni. Vieni žīdi, k ā viņi c its citu č a ­
b eid z r a u s t ī t p ir k s t u s . N o d o m ā ja , un d ū ra . C a u ri ā d a i, ribu karē? . . .
s t a r p ā , un kr ū š u ku rv ī ie kšā. T ā , uz p rie k š u , aiz m u m s ir B ezdarbs kop ējā tirgus valstis. M eli! . . .
M a s k a v a , k a s a s a r ā m netic. A d a t a lēni i e s t r ē g a k r ū tis, v ī­ A rn o ld s n e g a id o t s a s p r i n d z i n ā ja redzi — v i r s r a k s t s «'Mi­
r i e š a s e j a p a lik a n e k u s t īg a , bet A r n o l d a s p ir t a v ē s in ā t ie p irk ­ ris Dž. Lenons» un d e s m it rin d iņ a s n o n p a r e li . Pazlstamāifs
sti ja u b ī d ī j a v irzu li un a d r e n a l ī n a k u b ik c e n tim e tr i t r i e c ā s estrād es m ākslin ieks . . . B ijušais dalībn ieks . . . Ņ ujorka . . .
sird s m u s k u lī. Š ļ i r c e tu k š a . A d a t a izvilkta, i n je k c i ja s v ieta S lep kav a — m aniaks . . . Ceļā uz slimnīcu . . . TĀSS ??-.
no tra u k ta a r tam ponu. A rn o ld s n o l ik a avīz i m a l ā .
Viņš a t k a l j u t a , cik d a ž ā d s s p ē j b ū t l a ik a p lū d u m s. P ir m īt, P a r a s t a n a k t s a t p ū ta s i s t a b ā . K ā d s s n a u ž k r ē s l ā , kād s
z ā ģ ē j o t a m p u lu , l ik ā s , tā n e b e i d z a m ā s t r a u m e ie s p ie s t a k a n ­ l a s a d ete k tīv u . Š o f e r i g r ie ž t r a d ic i o n ā l o zoli, lik m e ka p eik a

4
p u n k tā . D a k te r e B l ū m a a d a s v īte ri no p e l ē k a s lauk u d z ija s , v īn a, s t ru tu , sin e p ju p lā k s t e r u , s ird s p ilie n u un p a r f ī m u s m a ­
p s ih b r i g ā d e s tē v a iņ i aizsteid z uz I z sa u k u m u . V is s p ē kšņi li­ k a s . B e t ī s a j o s a t p ū ta s b rīž o s c i g a r e t e s d ū m s, k ū p o š a t ē ja
k ā s tu v s un n e s a s n ie d z a m s kā v a k a r ē j ā d ie n a. P l a k ā t s , k a s un sēru m ū z ik a ē t e r ā . D z ie sm a «Let it be», ko p ā r t r a u c . . .
reiz k a r ā j ā s virs v iņ a g u l t a s — č e tr i L iv e rp ū le s puiši vai
. . . ko p ā r t r a u c p a v a d o n e s s p a l g ā b a l s s . V iņ a z i ņ o ja , ka
līdz a u s īm ie sē d u š ie s milzu p u t u k r ē ju m a to rtē . Disk s «Sgt.
v ilc ie n s s t ā v ē s p ie c a s m in ū te s. L a u k ā r e d z ē jā s p r o v i n c iā l a
P eppers lonely hearts club band», d z ie s m a «Hey jude». L i­
s t a c i j a , a p n i c īg s lie tu s un p a s a ž ie ri, k a s c a u r p a n č k ā m b rid a
k ā s , viņš ir p u iše lis, ku ru lielie v a r īt ē m a t v il k u š i fiz ik a s k a ­
uz v a g o n i e m . A r n o ld s n o p ū tā s:
b in e tā un n o t u p in ā ju š i uz k a t e d r a s līd z ā s m a z ī t i ņ a m m a g n e ­
— I e d o m ā ji e s , S o f i j! New York City, Central park, kur
to f o n a m . T e h n i k a s b rīn u m u a tv e d is Z a r i ņ a tē v s, šis lie la is
p a t e ic īg ie cilv ēk i i e k ā r t o ju š i Straw berry fields. D a u d z ziedu,
p rie k š n ie k s . Rit s t a r p b r ī d i s , g r i e ž a s s p o le s , š v i r k s t lente
s v e č u , bet t ā l u m ā v a r s a m a n ī t d a u d z d z īv o k ļu m ā j u «D ako­
ska|ru nītī, p a r prieku m eitenēm dzied l a m ā t i e «bītli» un
ta», pie v ie n a no lo giem s t ā v J o k o O no t u m š ā s a c e n ē s . . .
v a ib s t ā s n o trū cie s p i r m k l a s n i e k s . . . T a s b i ja p a v is a m n e s e n ,
— Tu t a č u n e p a r k o n e g r ib ē ji Ņ u jo rk u , — iz b rīn īti t e ic a
p i e s m a k u š a i s klu b s a r s k a tu v īti, uz k u r a s s t ā v viņu g r u p e -
S o f i ja .
le — visi pieci vēl ja u n i , g a r m a t a i n i . B u ņ ģ ie r is Zigis j a u ie­
s k u r b is , un š ķ ī v ji šķind īpaši s k a ļ i. H a r a l d s pie n o s k a ņ o t ā m — Ņ u jo r k ā uz ie lā m cilv ē k u s la u p a . P ie v ā c visu līdz pēd ē­
k l a v ie r ē m s p ē lē «Let it b e » m e ld iņ u . Z ā lē p l o s ā s tīn e id ž e ru j a m , — a t r ā v u s i e s no g r ā m a t a s , s a r u n ā m e t ā s l ī d z b r a u c ē ­
e k s t ā z e un r itm e n e v iņ a p irkstiem k l a u s a tīri lab i. T u v o ja s ja .
p u s n a k t s , un k lu b a v a d ī t ā j a k u lis ē s r ā d a , ka la ik s b e i g t . . . — K a ta d , — s m ī n ē ja A r n o ld s . — B e t dienvidu š t a t o s
J ā , kur t a s laik s, kad viņi p ie c a t ā k ā p a uz b īn e s, lai g o d īg i n o ­ k u k l u k s k l a n s , b a ltie r a s is t i t r e n k ā n a b a g a n i g e r u s . O n k u ļ a
pelnītu s a v u n au d iņ u , šis d ile ta ntu b a r i ņ š a r p a š t a i s ī t ā m ģ i ­ T o m a b ū d a un S k a r l e t a s z a ļ ā s a c is .
t ā r ā m r o k ā s un o r i ģ i n ā l ā m d ž in sā m k ā j ā s , k a s s p ē l ē j a k ā z ā s — B r i e s m ī g a zem e. Dēļ n a u d a s g a t a v i vien s o t r a m rīkli
un b a ļ ļu k o s . A r n o l d s a t c e r ē j ā s , kā i z s k a ņ ā lepni p ieteica d ā ­ pārkost.
mu d e ju . T r ī s č e t r i, iet v a ļ ā d z ie s m a «G irls». T i e s a , s p ē lē jo t — J ā , j ā . N a r k o m ā n i ja , s trip tīz s un k a r a k u r i n ā š a n a . J ū s u
v a j a d z ē j a u z m a n ī t Robi, lai viņ š n e a p lū z tu p irm s b e ig ā m un d ē l a m n e n ā k t o s m a r š ē t divus g a d u s , j a tos a m ī š u s likvidētu.
spētu g o d a m n o d z ie d ā t solo. P a r a s t i n e n o v a k t ē ja un m e i t e ­ — Nu pēc p u s o t r a g a d a n ā k s m ā j ā s .
n e s p i r m ā s š ķ ē r s o j a zāli, s k a n o t «V ecpiebalgas ūdensrozēm ». — A tv e d īs j u m s b a ltk rie v u v e d e k lu , v a r b ū t a r m a z b ē r n u
Eh, Robi, Robi, vēl n o d o m ā ja A r n o ld s , j a u p ie c p a d s m it g a d u s zem s ird s .
tu pūsti, b e t š o f e r is t ī r s s t a i g ā uz b r ī v ā m k ā j ā m . Un b r a u c ā t — Nē! . . . J u r ī t i m t a č u j ā m ā c ā s .
j ū s s k a i d r ā , b r ā l ē n a m a s t o ņ p a d s m i t k ā j a s lūzum i un b a l t ā A rn o ld s n e ie b ild a. V ilcie n s j a u u z ņ ē m a g a itu . S t a c i j a s
biļete, tev a t v ē l ē t a s d iv as d ie n a s b e z s a m a ņ ā . . . K ā s t ā s t ī j a d e ž u r a n t s a r d z e lte n u zizli m ā j a a r d i e v a s , pie p ā r b r a u k t u ­
ac u lie c in ie k i, a v ā r i j a s vietā, g u ļ o t līd z ā s m o t o c ik le t a m , R obis v e s ķ ē r c a s i g n ā l z v a n s un a u t o m a š ī n a s a r zibošiem s t ik la tī­
vēl š o k ā s t e n ē ji s : «M auka tāds, riktīgs m a u k a !. . .», līdz r ī t ā ji e m g a i d ī j a b rīv u ceļu.
no rim is . B e t b ē r e s b i j a s m a g a s , m ā t e ģ ī b a , l īg a v a i s e s t a i s U z d e g ā s g r ie s t u s puldze, i e z a i g o j ā s s p o g u ļi pie k u p e ja s
g r ū t n i e c ī b a s m ē n e s i s un h i s t ē r ija . Z ā rk u n e s a viņi — a r k u ­ s ie n a m , un A r n o l d s , lū k o jo tie s s a v ā s n o g u r u š a j ā s a c ī s , s p r i e ­
riem R o b is m o n t ē j a p a s t i p r i n ā t ā ju s , s p ē l ē j a «Deep Purple» da, ka n e i z s k a t ā s d aud z v e c ā k s p a r p a s ē f ik s ē to g a d u s k a itu ,
g r ā v ē j u s un k ā z ā s n e k a u n ī g i p i e p r a s ī ja n ē ģ u s . tie s a , d o k u m e n tu «читайте, з а в и д у й т е » 6 viņš a t s t ā j šeit,
A rn o ld s a t c e r ē j ā s , k a k a p a a i z b ē r š a n a v iņ a m p a d e v ā s bet pusi m ū ž a n e t r a u c ē t i aizved līdzi, d roši n o b ē d z in ā jis n e r ­
v is v e ik lā k . Ne velti b ē r n ī b ā n ā c ā s v e r g o t ģ i m e n e s d ā r z ā un v o s , p ā r v ē r t i s g r u m b ā s , k u ņ ģ a j ē l u m ā un v ie n a ld z īb ā . A cis
s k o l a s g a d o s na u d iņ u p e lnīt a r h e o l o ģ i s k a jo s iz r a k u m o s . Cik a t t ē l ā b l ā v o j a kā a lu s p u d e ļu s t ik ls , bet viņ š i e d o m ā j ā s , ka
s k a i s t s b i j a b r o n z a s g u lb īt is — n e z i n ā m a N o v g o ro d a s r o t ­ s l i k t ā k a j ā g a d ī j u m ā v a r ē s piepeln īties M o n t e k a r lo , d a n c i ­
k a ļ a š e d e v r s , kuru viņ š n o s p ē r a k u l t ū r s l ā n ī un a t d ā v i n ā j a not p ā r z i e d ē ju š a s je ņ ķ u m i l jo n ā r e s , j o n a u d i ņ a v is u r v a j a ­
R e n ā te i. J a u k a b i j a m e ite ne , n e c e n t ā s ā t ri n o p r ec ē t. T a g a d d z īg a , bez n a u d i ņ a s g r ū š i, tād ēļ c im p e r l ī b a un s m a l k u m s
R e n ā t e t i r g o j a s a r rozēm . A p m ie r in ā t a , j o v īr s a g r o n o m s j ā m e t m a l ā , k a u t p a r līķu m a z g ā t ā j u p o l ic i ja s m o r g ā , s a n i ­
d a r b u pieprot, bet a bi dvīņi v e se li kā rutki un a u g p a r īstie m t ā r u l e p r o z o r i jā v a i pedik īr u v ā j p r ā t ī g o n a m ā . U n p a r a -
p irā tiem . A r n o l d a m ļoti g r i b ē jā s s m ē ķ ē t un, m e k lē jo t c i g a ­ noiķi n e p lē š c a u r u m u s z e ķ ē s , f e d e r ā l ā v a l d ī b a m a k s ā d o lā ­
r e t e s , p irm a is p r ā t ā n ā c a H a r a l d s , k u rš principiāli a t z i n a v ie ­ ru s, b e t p āri r o b e ž ā m c e ļo a v io a p l o k s n e s , k u r ā s k r ā s a i n a s
n īg i «Camel». Kā visi vien aud ži, H aris t i r g o j ā s a r d iskiem , b ild īte s . . .
p ā r p ir k a a r ī c i g a r e š u b lo k u s un d ž in su s. D īv a in i, t o la i k d ž in ­
. . . k r ā s a i n a s b ild īte s , lētie «Polaroyd» u z ņ ē m u m i. P a c e l
si vis n e b i ja v i e n k ā r š a s L e v i ja S t r a u s a I z g u d r o t a s b ik s e s ,
a p a r ā t u pie a c īm , n o ķ e r vlz ierī v a j a d z ī g o s k a t u , spied po gu ,
t ā s n o z ī m ē ja ko v a i r ā k p a r n au du un bodn iek u a u g s t p r ā t ī b u ,
un pēc p ā r d e s m i t se k u n d ē m Izlec g a t a v s a t t ē ls . K a p s ē t a Mi-
šo n au du t ē r ē jo t . B e t H arlm a n d e le i e p a tik ā s, un pērn v iņ am
č i g a n a s p a v a l s t ī , Id e āls m a u r i ņ š , piem inekļi, a r e k s k a v a t o r u
p ie sp r ie d a d es m itn ie k u un m a n t a s k o n fis k ā c iju p a r n e l ik u ­
r a k t a b e d r e , j a u b e to n ē ta , k u r ā nu ī p a š s a g r e g ā t s ie la id īs
m ī g ā m v a l ū t a s o p e r ā c i jā m . S a v u k ā r t g a r a i s A n d ris , k a s g r a ­
z ā r k u . L īd z ā s c ie n ī g t ē v s , s k u m ju m ā k t i bē rin ie ki, v īrie šie m
b i n ā j a b a s e n i un m ā c ī j ā s čello sp ē li, sen beid zis k o n s e r v a t o ­
ko rek ti u z v a lc iņ i un m e l n a s k a k l a s a i t e s , a r ī d ā m a s s ē r ā s ,
r iju un, ie žm ied zis s t a r p k ā j ā m lielo pijo ll, č ī g ā k a m e r o r ­
d a u d z ā m p l e c o s k a ž o k ā d u a p m e tņ i, šķie t, ir r u d e n s , la ik s
ķ e s t r ī. I z b r a u c is ā r z e m e s un m ā j u p p ā r v e d is s m a l k u s k a n ­
p a v ē s s , un d z īv a ji e m v e s e l īb a jā t a u p a . U z p o s t a m e n t a g r e z ­
k a r u s un m ilzu iedom ību . . .
n ā k a s t ē g u l o š o m ironi p ē d ē jo reizi apspīd s a u l īt e . N ela iķis
... U z s m ē ķ ē ji s g a it e n ī, A rnolds ieslēdza tranzistoru. i e b a l z a m ē t s un n o g r i m ē t s kā k in o a k tie ris , b ā l a i s v a i g s r ā d ā s
«M ajaks» r u n ā j a p a r K a r a g a n d a s a k m e ņ o g l ē m , R ī g a m ā c ī ­ c ē l ā k s n e k ā a n t ī k a m k a r a v a d o n i m m a r m o r a cilnī. D ižciltīg o
j a zv ie d ru s d z ī v o t . . . G r o z o t n iķ e lē to p o g u , viņ š n o k ļu v a m ū m i ju s a u c J ē k a b s M a č s . Dzimis p ē r n a j ā g a d s i m t ā V id ­
R ie tu m o s un d z ir d ē ja s k u m ju s v ā r d u s a n g l i s k i , v ā cis k i, z e m e s g u b e r ņ ā v e c s a im n i e k a ģ im e n ē . Ar laiku un m a n īb u
f r a n c i s k i . . . Četri šā v ie n i, a s i ņ o š a n a p l a u š ā s , un n e m ir s t ī b a ie d z īv o jie s ro c īb ā , d z ir n a v ā s , ādu ģ ē r ē t a v ā un a u g l ī g u t ī r u ­
klā t . L ēts re v o lv e r is k ā d a tur Č e p m e n a r o k ā . . . B e t «Radio m u h e k t ā r o s . P a b i ji s a i z s a r g u p rie k š n ie k o s , spiedis roku
Luxem burg» t o n a k t bez m ita s g r i e z a «bītlu» m ū ziku, a t s k a ­ m in is tru p r e z id e n ta m U lm a n im , k a l p i n ā ji s poļu l a u k s t r ā d ­
ņ o j a d z ie s m a s no n e l a i ķ a s o l o a l b u m ie m , s a v u k ā r t A r n o l d a n ie k u s , p irc is t r a k t o r u s un k u n s t s ū d u s , ie k ļu v is K o n v e r s ā ­
b r i g ā d e i d a r b a n e t r ū k a . B i j a d a u d z iz s a u k u m u — p la u š u c i j a s v ā r d n ī c ā m in ē t o t a u t i e š u s k a i t ā , u z t a i s ī ji s trim i s t a b ­
k a r s o n i s a r a u g s t u t e m p e r a t ū r u , v ī r u s a h e p a t ī t a m o c īts o k- m e it ā m p a b ē r n a m , z iedojis nau d iņ u n a b a g m ā j a i un B r ī v ī b a s
t o b r ē n s , k a m acu āb o li dzelteni kā ž u lts , m i r s t o š a v ēžin ie- piem ineklim . B iji s a p v e ltīts a r p o litisk o o žu, jo , n e n o t i c ē ji s
cp, v iņ a a l k a m o r fiju , b e t s a l d ā ē d ie n a v ie tā cilp ā ielīdis p a š ­ S t a ļ i n a k o n s t i t ū c i ja s la b u m ie m un K i r h e n š t e in a v a r e n ī b a i,
n ā v n i e k s , k u rš m e d ī j a p a s a u li a r zilu , p ie tū ku šu m ēli un, veikli š m a u c i s m e ž ā un, k a s zin, a r p ā r ā k u m a pilnu sk a tien u
šķ iro tie s no l a i c ī g ā s d zīv es, b i j a a p ķ ē z ī ji e s . L ifta k a b īn e s , no d z e l z c e ļ m a l a s krūm iem «B aig ajā gadā» p a v a d ī ji s iz s ū ­
s t ā v a s un lē z e n a s k ā p n e s , s a t r a u k u m s un a t v i e g l i n ā ju m s se- t īto e k s p l u a t a t o r u e š e l o n u s . A iz bēdzis kopā a r s a k a u t o v ē r ­
jtājs, t r ū k u m s un p ā r t i c īb a d z īv o k ļo s, p r a š ņ ā š a n a p a r s l i m ī ­ m a h tu , s t r ē b is zupu «dīpīšu» l ā ģ e r o s , r a k s t ī ji s l ū g u m u s un
b a s la p ā m un m i r š a n a s a p l ie c ī b ā m , s v ie d ru , t u a l e t e s z iepju , z ā k ā j i s s a r k a n o s , līdz, s t ā v o t uz t v a ik o ņ a k l ā ja , i e r a u d z ījis
c a u r m i g l a s v ā lie m iz n irs t a m B r ī v ī b a s s t a t u ju . Novilcis t r i m ­ m ēs, radi, tuvinieki, kā kalpi, kā u b a g i . . .
r u n ā j a A rv īd s ,
d a s z e m ē līdz d iž am v e c u m a m , n a t u r a l i z ē ji e s un d ib in ā jis Tu zini, Arnold, tāpēc es nolēmu būt komunists. Lai ir taisnī­
b r id ž a klu bu un b e i g ā s laim īg i m iris kā p e n s io n ē t s p s ih ia t ­ ba! M ačs pat no m iesigā brāļa p lēsa procentus.
r i s k ā s d z ie d in ā t a v a s k a l p o t ā js . R ad i n e la iķ im izk aisīti p a — Un t ā u zre iz p a r t i jā ? — p a v a i c ā j a A rn o ld s .
visu p a s a u l i. Dzīvie un m iru šie . No I m a n t a s līdz J u g l a i . — Tu zini, cik m ē s t a g a d labi d zīv otu, j a visi ko m unisti
No A d e l a id a s līdz K o lim ai. No G r iš č e n e s līdz F r is k o . Un, b ū tu tik g o d īg i kā e s ?
piem ino t v e co M a č u , dzīvie a l l a ž a p c e r le ģ e n d u p a r ze ltu , ko — B eidz m u ld ē t! K aim iņi d zird ē s! — A rvīd u k u š i n ā j a s ie ­
v iņ š, no krie viem b ē g o t un uz a n g ļi e m c e r o t, it k ā i e ra c is v a.
l i e l a j ā s il ā pie V a l m i e r a s c e ļ a . — Lai dzir d! . . . U n v is p ā r viņi l a t v is k i n e s a p r o t . Ņe
B ēru bilž u p a s j a n s s r i n d o jā s uz g a l d a , a tm iņ u b uķ eti d ie­ bum bum . . .
d z ē j a ģ im e n e s a lb u m i ar s k a t i e m no k ā z ā m un i e s v ē t īb ā m , S t r ī d ē t i e s n e b i ja j ē g a s , un A r n o l d s v is a m p ie k rita . Arī t a m ,
iz la id u m ie m un d z im u m d ie n ā m , ku r tad vēl t r a d i c i o n ā l ā s k a dzīve ir bez v a in a s , viņ iem p a s a u l ī g o s l a b u m u s n e v a j a g ,
k a b i n e t a f o r m ā t a f o t o g r ā f i ja s — v a ir u m ā p a d z e l t ē ju š a s , c a ­ s a v u m aizi ē d īs im , k a u t a r g a r o z u , s ū r o d a r b a g a r o z u ē d ī ­
kaini a p g r ie z t ā m m a l i ņ ā m . P a g ā t n e s r e a n i m ā c i j a t u r p i n ā jā s , sim . . . Vēl A rv īd s a t c e r ē j ā s d ie n e s t a la ik ā U k r a i n ā z a g t o s
j o pie v ie sību r ī k o t ā ji e m b i j a a t b r a u k u s i K a n ā d a s m ā s ī c a . t o m ā t u s un p i e m i n ē ja č e t r d e s m it o g a d u , kad v iņ a v e cāk u
Visi viņi i z n ā c a M a č a t r e š ā s p a k ā p e s rad in ie k i, c ē l u š i e s no m ā j ā ie m i t in ā jie s krievu oficieris, k a s v irtu v ē n e iz p ra t n ē g r o ­
v ie n a p a g a s t a , v ie n ā lu t e rā ņ u d ra u d z ē k r istīti. M ā s ī c a V ai li­ z ī jis k a f i jd z ir n a v iņ u ro k tu ri un p r a š ņ ā j i s , kā p a š o te le fo n u
j a n o s ē d i n ā t a g o d a v ie t ā . G a i š ā , k a r s t a j a m l a ik a m īsti p ie m ē ­ v a r p ie z v a n īt uz š t ā b u . . . T a d o n k u lis n e g a id o t s ā k a a t d a r i ­
ro tā v a s a r a s k o s t īm ā tē rp u s ie s , v iņ a g a l d a g a l ā bikli s k r u ­ n ā t s u ņ u r i e š a n u , un M aksis, s ie v a s t au k i b a r o t a i s k o k e r s p a ­
b i n ā j a s p e ķ a p īrā d z iņ u , bet rad i — rū pīgi s a p u c ē ju š i e s , s a ­ n ie ls , tupot uz d īv ā n a , n e iz p ra tn ē p u r i n ā ja a u s u ļ e r p a t a s .
f r i z ē ju š ie s un s a o d i e r ē ju š ie s — a p l e n c a v ie š ņ u c ie š ā lo k ā k ā P a t i s ie v a b e z s p ē c ī b ā n o l a id a ro k a s , j o p ļ ē g u r s g a l ī g i m ē m s
t u m š s v ā r n u b a r s . V a l l i j a r ā d ī j ā s m u l s a un v ie n tu ļa , kā n e k ā p a lic is , s a z in kā r ī t v a k a r tik s līdz d z ie s m u s v ē tk u k o n c e r t a m ,
p a m e s t a m ā j i ņ a O n t a r i o p ro v in c ē, š ķ ē r s o t a A t l a n t i ja , m u itā t a s t a č u tik s k a i s t i , tik- d a u d z la t v ie š u , visi s t ā v k ā j ā s un
c e ļ a s o m a s r a k ā t a s līdz p ē d ē jā m a p a k š b i k s ē m , beid zot pēc dzied p a r g a i s m a s p il i , k a s k a l n ā g a v i lē . . . B e t A r v īd s n e ­
ilg ie m , ilg iem g a d ie m sp e rts p irm a is s o lis uz d z im t ā s z e m ī ­ k l a u s ī j ā s , g l ā z ē s l i ja d e g v īn s , ja u o t r ā s p u d e le s a t l ik u m s , un
te s un s a b u č o t i rad i, k a s p a g u v u š i n o b r i e s t un n o v e co t, pie­ A r n o ld s j u t a o n k u ļ a s m a g o roku uz p le ca . V i ņ a n ā s ī s c ir t ā s
dzim t un i z a u g t lieli. V a l l i j a b i ja v e c m e it a , s t r ā d ā j a v a l s t s s p ir t a t v a ik i, bet a u s ī s s k a n ē j a š ļu p s t o š i v ārd i, k a j ā t u r a s
d a r b u un s v ē t d ie n ā s a p m e k l ē ja b a p t is t u l ū g š a n u n a m u . N a u ­ kopā, vis iem ko p ā , n e d r ī k s t n a id o tie s, l a t v ie š ie m j ā s t ā j a s
diņu c e ļ o ju m a m uz R īg u v iņ a a t l i c i n ā j a g a d i e m , bet šeit s k o ­ p a r t i jā , lai būtu v a ir ā k g o d īg u c ilv ē k u , lai t a u t a izdzīvotu , te
la s b ib lio te k ā ri s a g a i d ī j a k ā m i s t e r a V a n d e r b i l t a a t ra it n i. n e v ie n a A m e r i k a n e p a līd z ē s , A m e r i k a p a līd z ž īdiem , m u m s
K l a n ī j ā s p rie k š ā un p a k a ļā , a p d ā v i n ā j a a r t a u t i s k ā m p rie ­ v a ja d z īg a s sa v a s rokas . . .
v ītē m un d z in ta riņ ie m , s o l ī ja v e s t uz k o r a k o n ce rtie m un līdz . . . r o k a s un k a k l s a m a t n ie k a m b i j a t u m š i n o s a u ļo t l, lie­
m e l n a i t u m s a i v ā r d z i n ā j a s a r u n ā s , a l k s t o t d zir dēt, cik ilgi cin ot, k a v a s a r a p a v a d īt a uz b ū v ē m .
k a n ā d ie tim j ā s t r ā d ā , lai nopirktu m ā r c i ņ u s v i e s t a , v ie g lo — Vai b ū s t a i s n i ? — b a ž īg i v a i c ā j a A r n o l d s , s k a t o t ie s , kā
a u tiņu vai b e z iz m ē r a z e ķ u b ik se s . K u r tad vēl ra d i, d r a u g i, p a ­ m e i s t a r s f līz ē v a n n a s i s t a b a s s ie n a s .
z i ņ a s , s k a u ģ i , kaim iņi, ja u n ī b a s m ī l e s t ī b a s , s k o l a s b i e d r i un — B ū s , b ūs, — a t ņ u r d ē j a m e i s t a r s un n o s p ļ ā v ā s izlietnē.
v a r a s v ī r i , kuru lik te ņ ce ļi, p a n ā k u m i, n e l a im e s , nieru v a in a s , — Un n o s t n e l ē k s ?
s a r a ž o t ie b ē rn i, m a n t ī b a , d z īv e s v ie t a s un m ū ž a m ā j a s tik g r ū ­ — Tu n e lū r i m a n uz n a g ie m , v a g a r s g a t a v a i s ! E s p a š a m
ti a p t v e r a m a s v ie n ā v a k a r ā , kad notek t ū r is tu v īza un k a f i ja L ā c im a t e ju t a i s ī ju .
tiek d z e r t a litriem vai pintēm. — L ā c im ?
T o v a k a r , kūku ēdot, a t b r a u c ē j a s m a z g a d ī g a i s ra d in ie k s , — V iņ a m vēl p ie m ine klis Č a k s t ē m p r i e k š ā a i z c e l t s .
ku rš n e b i ja p ie d zīv o jis k a r a š a u s m a s un s o c i ā lo n e t a is n īb u , M e i s t a r s b i j a i e r u n ā ts r e s t a u r ā c i j a s k a n t o r ī, k u r s k a i t ī ­
v e d i n ā ja ta n ti V a l l i ju uz ā rz e m n ie k ie m d o m ā t o v e ik a lu n o ­ j ā s s t a r p p r a s m ī g ā k a j i e m , v e c ā k a l u m a a m a t n ie k ie m , un vi­
p irk t v iņ a m p o r t a t īv o m a g n e t o fo n u . Z ē n a m n ā c ā s v ilties, ņ a r o k a s m a k s ā j a p ie cp a d s m it ru b ļu p a r no flīzē tu k v a d r ā t ­
j o m a m m a z v ē r ē ja , k a viņ iem d zim ten ē v is a p a p iln a m , c il v ē ­ m e tru . U n t u m a in s kā visi a m a t n ie k i. P ē t e r is , be id zo t d a r b u ,
ki d zīv o un ir l a im īg i. Te d ie v b i jīg ā V a l l i j a n e i z t u r ē ja , r u n ā j a ie d z ē r a š ņ a b i , p ie d e v ā m p a ģ ē r ē j a biezu s t ik la g l ā z i a r s m a g u
pa r v a ls t i, kas s e j K a z a h s t ā n ā un p ļ a u j K a n ā d ā , m elo p a ­ peciņ u un aktīv u d a r b a d ev ē ju līd z d a līb u t r a u k a t u k š o š a n a
s a u le i un g r ib , lai citi iemīlētu krievu t a n k u s un r a ķ e te s . B e i ­ un s a r u n ā s p a r politiku. B e t u z k o d ā s s a im n i e k a m noteikti
g ā s politiku lika m i e r ā un nieka m a g n e t o f o n a v ietā rad u ģ i ­ b i j a jā l i e k loki un ķ ila v a s .
m e n e tika pie j a u n ā m žigu ļa rie p ām , k u r a s p a ts n a m a t ē v s
lepni i z r i p in ā ja no d o lā ru v e ik a la . V a lū tu V a l l i j a t ē r ē j a n ā k a ­ P ē t e r is ilgi m a z g ā j ā s pēc ka ļķ ie m un j a v a s d v a k o j o š a j ā
m a j ā d ie n ā , bet n a k t ī, kad viņu la im īg i a i z g ā d ā j a uz ho teli, v a n n a s i s t a b ā . P ā r ģ ē r b i e s , s a lic is a m a t r ī k u s m i l z īg ā p o r t fe ­
lī un rū pīgi n o g la u d i s p a p lā n o s m a t e ļ u s , viņš s ē d ā s vir tuvē
s a im n i e k s a t v ie g lo t i vilka no l e d u s s k a p ja f r ī z e r a p u ss to p u :
— B eid z o t ie ņ e m s im ko n o p ie tn āk u ! M a n no š a m p ī z e r a pie g a l d a .
r ū c v ē d e rs . . . — Nu, s a im n ie k ! — t e ic a P ē te ris , pild ot g l ā z e s . — S m u k s
D e g v īn s s a l d ē j a s m a g a n a s , ikri lik ā s p r e t īg i kā z i v je ļ ļ a d arbiņš p a d a rīts . . .
b ē r n ī b ā , b e t A r v īd o n k u ļa r u n a s a p n i c ī g a s . T ē v a b r ā l i s ik — Jā.
pēc d e s m it m in ū tē m p a l d i e s o ja , j o viņš, A r n o ld s , ir la u v a , — Pro zit!
v iņ a m ir s a k a r i , p r a t i s i z g ā d ā t a t ļ a u j u , lai V a l l i j a d r īk s tē t u V a j a d z ē j a d z ert tu k šu . V i e b jo t ie s n o d e g v īn a g a r š a s m u tē ,
a i z b r a u k t uz lauk u k a p sē tu un, p a v a d o ņ a u z m a n ī t a , nolik tu A r n o l d s d z ir d ē ja , kā P ē t e r is g r a u ž lo k u s, ie g r ū ž z a ļ u m u s
kr oni uz s a v u v e cīšu kap iņ a . «Kas viņa spiedze, vai!» n e r i m ā s s ā l s t r a u k ā un g r a u ž a t k a l . B e t ķ i l a v a s ē d a , kā s t ā v — a r
A rv īd o n k u lis , «tie im periālisti tāpat no sputņikiem nopeilē d a k š iņ u g i l jo t i n ē t ā zivtele aši a i z s l ī d ē ja v iņ a b l e ķ a z o b s t a r -
i to, ko m ēs m āgā liekam , i to, kas no tā pāri paliek.» D z e r a ­ p ā , u n s a s t r ā d ā t a j o s p irk s to s p a l ik a p a ts a s t e s g a l i ņ š .
m a i s p u d e lē p l a k a , un A rv īd s ja u l ā d ē j a r a d u s . S i e v a m e t ā s — Nu, uz o tro k ā ju , lai n a v jā k l i b o ! — P ē t e r i s ja u l a i s t ī j a
k l u s i n ā t , bet n a m a t ē v s , krietni ie s ā r t i s un d r o s m ī g s , s a u c a , š ņ a b u l ī t l.
vai R ī g a s s k u ķ is m a z zina, ko n o zīm ē c e l t i e s līdz a r g a iļie m
un dzīt g o v is g a n o s , la u k ā ru d e n s , s a l n a d z ir k s tī z ā lē , š a u s ­ S a s k a n d i n ā j a un iedzēra.
m īg i s t i n g s t k a i l ā s p ē d as, un v ie n īg a is g l ā b i ņ š ir n o s k a t ī t , — T a tu e si d a k te ris, — i e r u n ā j ā s P ē t e r is , k o š ļ ā j o t lo­
k u r š lo piņ š p a c e ļ a s t i, lai s t e i g š u s ie kā p tu k ā d ā k ū p o š ā p ļe k ā kus, — d akteris slak teris . . .
p a s ild ītie s . . . V is z v ē r ī g ā k A rv īd s z ā k ā j a v e co M a č u , s a u c a — D a k te r is . isiq
viņu p a r gn īd u un a s i n s s ū c ē ju . M a č s Z ie m s v ē t k o s m ēd zis — G rūts d a rb s? 'ē m n
d e d z in ā t d iv a s e g l ī t e s . S a im n ie k u g a l ā t u r ī g o rad u b ē rn ie m , — V i e g l s nav.
bet ķēķī — p l ik a d īd ā m . T u r b ē rn e ļi d a b ū ju š i s a v u pipark ūk u — P a re iz i. Visi grūti. J a š a n c ē .
sirdi un rie kstu rie k š a v u , g r a u z u š i n a š ķ u s un piekoduši s u t i ­ — Jā.
n ā t a s z o s s un p ī r ā g u s m a r ž a s . — To es nevaru aizmirst, — P ir m o s t r ī s t ā f i k s ā k ! — a t ģ i d ie s m e i s t a r s t v ē r a pu de­

6
62 . Mūsu Dzimtene.

M usu D z im te n e ir Pa ^ienlba. P adom ju Savie-


nība ir ļoti liela un bagaļ iMūsu va lsts s a im n i e k i 1

li. A r n o ld s g a n d a r ī t s m a n ī j a , ka d e g v īn a līm e n is t r a u k ā n o ­ — Skaidrs.


p l a c i s līdz v ā r d a m «VODĶA» uz e tiķ e te s . Nu viņi s a s k a n d i ­ — I e r a u j a m ! L ai A n n iņ ai v i e g l a s s m ilt is .
n ā j a c e r e m o n i ā li kā v a ls t s v ī r i b a n k e to s . D z e ro t A r n o l d s l ā d ē j a A n n u , k u r a b i j a p ā r c i e t u s i divus
— K l a u s ie s , d a k t e r , tu g r ib ē tu d zīv ot A m e r i k ā ? In f a r k t u s , P ē te ri, k u rš n e l a iķ a sievu b i j a dikti m ī l ē jis , un
— Es? d a k t e ri S u š k ē v ič u , ku rš s lim n ie c i iz g u ld ījis k līn ik a s korid ori,
— N ū ja . g u d ri r u n ā jo t , k a nu j ā g ā d ā im p o rta z ā l e s , t ā s e s o t v ie n īg a is
— Nē. g l ā b i ņ š . A r n o l d s k l a u s ī j ā s a r nopietnu s e j u , j o g r i b ē j a , lai
— P r ā t ī g s p u ik a . . . T u r tu b a d ā n o s p r ā g t u ! P ē t e r i s izflīzē a r ī vir tuvi, k u r a to b rīd a t g ā d i n ā j a n o lik ta v u .
— Ne visi A m e r i k ā m i r s t b a d ā . S t ū r ī k a s t e s a r flīz īt ē m , c e m e n t m a i s s , sp u nd ē tie dē|i, līd z ā s
— Visi nē. K a s š a n c ē , t a s ēd. A r s v ie stu . vēl n e u z s t ā d ī t a v e | a s m a š īn a , a r ka|ķiem n o š ķ i e s t a s k ā p n e s .
— Es a r strādātu . . . R e m o n t a h a o s ā n e s k a r t s p a lic is g a l d s un d iv a s t a b u r e t e s , uz
— Ha! . . . R e c ep tīš u r a k s t ī t ā ji . Z in ā m , z in ā m . . . K iistiru k u r ā m nu viņi s ē d ē j a un s t r ē b a p r a s t o z irg u š ņ a b i.
j ū s n e m ā k a t ielikt! B e t P ē t e r i s tik l o c ī j a ie k š ā za|os lo ku s un u z k o d a d z im tā s
B a l t i j a s ķ i l a v a s . P ilnu muti viņš r u n ā j a :
P ē t e r i s k a b a t ā a t r a d a s a ņ u r c ī t u c i g a r e š u p a c iņ u un
— Tu n e b ē d ā , ķēķi u z ta is īš u kā b o m b o n g u . C ilvē k ie m p a ­
glu ž i p ietvīcis t u r p i n ā ja :
tīk, j a š a n c ē a r g l a n c i . E s, p ie m ē ra m , d o m ā ju , k a r a n e b ū s.
— Tu e s i t ā s a u g s t ā s s k o l a s beid zis, dip lomu p iln s s k a p is, J e ņ ķ i j a u s a p r o t , k a kr ie v a m viņi ne s ū d a p a d a r ī t n e v a r .
p a r ķ e in ijs , tu m a n p a s a k i vienu, kādē| m a n s b r a č k a , t ā d s P a s k a t , H itle rīts a r , līdz V o l g a i — m ā m u ļ a i a i z g ā j a , un
p a ts s t r ā d n ie k s , t a nē, p e n s i o n ā r s , m a n v a r p a k a s p āri «dī­ kaput! Nē, kr ie v a m v a j a d z ī g s t a t ā r s , t a s viņu p a k a ļ ā , līdz
ķim» sū tīt, bet e s v iņ a m tikai s ū d a p la tīti «Te ir tava dzim ­ p a š ā m m a n d e l ē m . . . Uz m u m s noteikti n o t ē m ē t a k ā d a r a ­
tene, sm ilšainais krasts» . . . P a s a k i ! ķete . . . B u m b a !
B e t j a t a v s p e n s i o n ā r s s a s l i m s t , ko t a d ? — Uz m um s?
— D u r a k s . Vai tu nezini, m ū su d a k t e r ē š a n a l a b a , j a v a j a g — K as tu, s a s v ī d i s e si? P ā r m u m s visi kari g ā j u š i , visi,
«zilo lapu», lai p a ģ i r a s pēc j u b i l e j a s s a lā p ī t u . . . S a n i t ā r e bez k a m v a ld ī t g r i b a s , a r t a n k ie m ie k š ā , d o m ā , t a g a d b ū s s a v ā ­
p ie c īš a pie š ī b e r a n e ķ e r s ie s , p a r ju m s , s l a k t e r ie m , n a v ko d ā k ? — P ē t e r i s d ū r a ķ ilav u nikni kā k o m is ā r u . — E s ja u
ru n āt. . . v e cis. B e t tev j ā u z t r a u c a s . E s t ā s m e it a s iz m īlē ju . . . J ā ,
— Nu tu, P ē t e r , š a u j p ā r strīp u ! a t c e r o s , j a u n s b iju . . . Tie b i j a citi laiki. Visi uz o b l i g ā c i jā m
— K u -k ū ! — s m ē j a m e i s t a r s . — E s p ē r n g a d v e ce n i a p r a ­ p a r a k s t ī j ā m i e s , visi S t a ļ i n a r a k s t u s p l a u k t ā t u r ē j ā m , a r
ku . Divi in f a rk t i. E s t ā s jū s u i a z e r e t e s no i e k š ie n e s p azīstu . ķīn īze rie m d r a u d z ē jā m i e s . . . Tu zini, cik p irm a is m oskvičs
Vo! m a k s ā j a ? . . . D ev iņ us t ū k s t o š u s v e c a jā n a u d ā !

7
— T a s , ko pēc «opeļa» p a r a u g a t a i s ī j a ? — v a i c ā j a A r ­ — N upat a t c e r ē j o s , kā t a i s ī j ā m d zīv o klī re m o n tu . . . P ē ­
n o ld s , lai s a r u n a n e p ā r v ē r s t o s m o n o l o g ā . t e r is vēl s ie n a s f l ī z ē ja .
— T a s p a t s ! P ir m a ji e m v ā ģ i e m vēl b i ja o r i ģ i n ā l ā s deta|as — J ā , v ie n r e iz ē js m e i s t a r s .
a r f i r m a s s p ie d o g u . «Opel-Ķadett». M a š ī n ī t e ! F r ič i p a g r ū d a — R e m o n t ē t d zīv okli, g a t a v ā G o l g ā t a .
k a r u , j ā m a k s ā , ko tu s tip r a m p a d a r ī s i , k o n t r ib ū c i ja . . . T ev — M ierin i sevi a r domu . . .
a r s a u s a g lā z e . — S a p r a t u . I n t e r e s a n t i, k a s no rītie m s k r i e s uz z a ļ o v a n -
A rn o ld s ste id z īg i s a l ē j a un v a i c ā j a , ko P ē t e r i s k a r ā d a r ī ­ n a s i s t a b u un a t g r i e z ī s niķ e lē to s k r ā n u s ?
j i s , vai ir a r m i j ā d ie nē ji s. — A rn o ld , vai tev n a v . . .
— M a n i ? A r m i j ā ? Ne s ū d a ! — i e s a u c ā s P ē t e r is , c ie ši ieti­ — V i e n a l g a , a b s o l ū ti v ie n a lg a . Lai a i z r i j a s ! . . .
nies l ē ta s t a b a k a s d ū m os. — T ik līd z č e t r d e s m i t t r e š a j ā a t n ā ­ A r n o l d s d z ir d ē ja v ilc ie n a rite ņ u s v ie n m ē r ī g i d ā r d in ā m s li e ­
c a t ā p a v ē s t e , e s pie ra d iem uz K u rz em i, p ē c ā k s l a p s t ī j o s m e ­ žu s a l a i d u m u s . K ā s k u m jš m e t r o n o m s š īs s k a ņ a s a t b a l s o ­
žā. T u r , g a r V entu un A b avu . j ā s a p z iņ ā , un viņš ie d o m ā jā s , ka nu v iņ a c e ļ š s m a l c i n ā s š ā ­
— Vai t a d ž a n d a r m i n e t v a r s t ī j a ? dos t ē r a u d a n o g r i e ž ņ o s zem rite ņiem . Un k a t r s sliežu p o s m s
— T v a r s t ī j a , kā p i e k l ā ja s t v a r s t ī j a . . . B i j a v ie n a s m u k a t u v i n a ro b e ža i, uz k a r t e s , z e m e s un ļaužu p r ā t o s s p r a u s t a i
s a im n i e k m e i t a , t ā m a n i p i e tu rē ja . T u p ē ju kā ķ e iz a riņ š k ū t s ­ ro b e ž a i, k a s a t d a l a v a ls t i no v a l s t s , sis tē m u no s is t ē m a s ,
a u g š ā , b e t friči sētsv id ū l a k a k u rz e m n ie k u «ļurļaku» . . . š ķ e ļ c ilv ē k u s un t a u t a s , liedz p a g ā t n i un s o l a n ā k o tn i. A tliek
A lv īn e b i j a v ie n a s m u k a m e ita , — n o p ū tā s v e c a is un r i j a t a g a d n e , šis m ā n ī g a i s m irk lis , kad n av tiesību un izvēles
ķilavu kā p e lik ā n s . — V iens b r ā l i s A lv īnei b i j a p a r t i z ā n o s . ie sp ē ju . B e t r o b e ž a ir a u g s t a un n e p ā r k ā p j a m a , v a r teik t,
«Sarkan ā bulta». O t r s «kureliešos», tu zini, «m eža kaķos». g a n d r ī z a b s o l ū ti d r o š a kā t ā l a i s m ū ris . . .
B e i g ā s friči g r i b ē j a nolik v id ēt kā vie n u s, t ā o t r u s . Dzīvīte . . . . . . kā t ā l a i s m ū ris aiz B r a n d e n b u r g a s v ā r t i e m . T a s n o k r ā ­
T a d vienu n ak ti p ēc p a ik a s n ā c a v e c ā k a i s b r a č k a , citu — s o t s b a l t s , b a l t s un , j ā d o m ā , pāri lie n o š s c ilv ē c iņ š uz šī fo n a
j a u n ā k a i s , k a m t a s s o c i ā li s m s k ā r o j ā s . A lv īn e s m u t e re n ā v ī ­ k ļ ū s t līd z īg s m a z ī t i ņ a i m e l n a i b l a k t i j, v a r b ū t t a r a k ā n a m , k u ­
gi b a i d ī j ā s , k a tie t r a k i e tiek o ties ķ e r s ie s pie r īk le s p a r s a v u ru n o s is t niez n a g i. Insek ti j ā i z n ī c i n a ^ n m u šu p letni te a i z ­
L a t v i ju . J ā , k ā d a t u r politika, j a n a v ko k n i e d ē t . . . s t ā j AĶM s i s t ē m a s a u t o m ā t s . B e t g a i s a i s m ū ris vie n tu ļi s t ie ­
A rn o ld s s a l ē j a a t l ik u š o d e g v īn u . U z n ā c a n e l a b u m s , un p ā s c a u r i m i l jo n u pilsētai, b l a k u s s t ā v ē j a H o rs ts , v iņ š ka u t
viņ š m a n ī j a , ka k u ņ ģ is i e s m e l d z ā s , bet a m a t n i e k a s e j a s v a i b - ko s t ā s t ī j a l a u z ī t ā a n g ļ u m ē lē , un A r n o ld s , līd zīgi k r o p ļo jo t
sti a c īs z a u d ē a s u m u , š ķ ita , viņ š p a s a u l ē l ū k o ja s a r s e v g a l ī ­ v a lo d u , a t b i l d ē ja . Viņi b i ja ie p az in u š ie s p ē r n a j ā v a s a r ā , kad
gi n e p ie m ē ro tā m b r i l lē m . A rn o ld s s t e i g š u s ap z ie d a r u p j m a i ­ L a t v i j ā a p m a i ņ a s b r a u c i e n ā v i e s o jā s v ā cu stu d en ti. Š im pui­
zes riku a r leknu s v i e s t a k ā r tu un s t ū m a m u tē . B e t P ē t e ris sim visai m a z i n t e r e s ē ja H a n z a s p i ls ē t a s R ī g a s a r h it e k t ū r a s
n e n o g u r i s s t ā s t ī j a , k a , k a r a m uz b e ig ā m e jo t , j u t i s , nu ir k r iš - p iem inekļi, t o la i k l ē t ā s k a f i j a s k i l o g r a m i, d z in t a r a k r e l l e s un
ka, vai j ā c ē r t uz G o tla n d i vai j ā s t ā j a s p a r t i z ā n o s . S a g a d ī ­ m a t r j o š k a s . A rī ē r ģ e ļ m ū z i k a s k o n c e r t s H o rs ta m ā t ri a p r ie ­
ji e s , ka a p r ī l ī viņu un Žani p ā r s t e ig u s i patru|a, v a ja d z ē j i s b ā s , jo v iņ a t a u t i e š a B a h a f ū g a s vēl l ā g ā n e b i ja a t b a l s o j u ­
m u k t k o k o s un d u r t pie s a r k a n a j i e m . T ū līt b iju s i k a p it u lā c i ­ š ā s D o m a m a j e s t ā t i s k a j ā s v e lv ē s, kad m ū z ik a s s k a ņ a s p ā r ­
j a s d ie na k lā t, v ā c ie š i b r a u k ā ju š i p a ceļie m a r b a l t a j ā m l u ­ t r a u c a z ā lē s ē d o š o e k s k u r s a n t u ie pir kum u saiņ u p a p ī r a č a ­
p a t ā m , b e t viņš no m e ž a iz n ā c is k ā p a d o m ju p a r t i z ā n s . B e i ­ b o ņ a . H o rs ts i z r ā d ī j ā s p r a k t is k s v ā c i e t ē n s . T o re iz v iņ a d z im ­
g ā s A lv īn e viņu n o p r e c ē ju s i , b i ju s i g r ū t a un d r a u d ē ju s i , s t e r - t ā s t r ā d n ie k u un zem n iek u v a l s t s vēl d z ī v o ja l i e k u l īg ā s ilū zi­
v a , iet uz o r g ā n i e m un p a s t ā s t ī t , k a P ē t e r is n a v b i jis c ī n ī t ā j s , j ā s un c e n t ā s a b o r t u ne tik u m u n īd ēt, k o m b in ē jo t p r e z e r v a ­
b et s ū d a d e z e r t ie ris , k a s no i e s a u k u m a l e ģ i o n ā g l ā b i e s zem tīvu r e k lā m u a r lik u m a b a rd z īb u . A r n o l d a m s a k a r u n e t r ū k a ,
b ā b u b ru n č ie m . . . s ā k u m ā H o rs ts m ā c ī j ā s a r kireti iz k a s īt z a ļu g u r ķ i un, n o ­
— P a g , jū s u sievu t a k s a u c a p a r Annu . . . d e m o n s t r ē ji s d ro šu roku, t i k a līdz op z āle i, kur, s l ē p jo t zem
— P a re iz i, A n n a A lv īne. K ā d re iz d ev a d u b u lt v ā r d u s , — te m a r l e s m a s k a s ā r ie š u profilu, p a l ī d z ē ja d iv ām p a c ie n tē m
v e c a i s b l ē d ī g i u z s m a i d ī j a s a v u t ē r a u d a s m a id u . — B e t t ā p ā r t r a u k t n e v ē la m u g r ū t n ie c īb u . U z m ā j ā m H o rs ts a izv e d a
p a r t i z ā n u b ū š a n a m a n n ā v īg i p a l īd z ē ja . E s m u k a r o t ā j s , t o č- g a n a t t i e c ī g a s p r o f e s io n ā lā s i e m a ņ a s , g a n pilnu in s tr u m e n t u
no, v e t e r ā n s , un m a n ir t i e s ī b a s pirkties in v a līd u bodē kopā k o m p lek tu š īs n e l ie l ā s ķ i r u r ģ i s k ā s m a n i p u l ā c i ja s v e ik š a n a i.
a r krievu pu lk ve ž ie m . . . Nu A r n o l d s c i e m o jā s p ils ē t ā a r lāci ģ e r b o n ī, k l ā t i e n ē v ē r o ­
T o v a k a r A r n o l d s u z z i n ā ja , ka 2 a n ! p ēc k a r a n o k la p ē ju š i j a A l e k s a n d r a l a u k u m ā u z s lie to t e le to rn l un s la v e n o p u lk s t e ­
m e ž a b r ā ļi , o t rs b r ā l i s d a b ū ji s g a l u S i b ī r i ja s l ā ģ e r ī , bet A lv ī­ ni, r e d z ē ja N e fe rtīte s g a l v u un F r id r i h a L ie lā g a l v a s s e g u
nei Ir g r u n t ī g a m ā j a ka u t k u r J a u n z ē l a n d ē . P a c i l ā j i s g lā z i, m u z e jo s , p a b i ja š a r i t ē klīn ik ā un nū d istu p lu d m a lē , j a u t r ā
m e i s t a r s vēl g r i b ē j a s a b īd īt p o lšu , s a k , ko t u r p u s c e ļā palik si, b a r ā ie p a z in a B e r l ī n e s l o k ā lu s , S a n s u s ī pili un T r e p t o v p a r -
viņš t a u j ā j a p a r p u lk ste n i, j o v e ik a lu v a r cie t a iz k la p ē t , a r ī ku. I z n ā c a p a v ē r o t a r ī robežu, šo f r o n t e s līn iju divu ideo lo ­
sm ē ķ i j ā p a ņ e m . ģ i ju ķīv iņ ā , n e r ū s o š o dzelzs priekškaru, k a m p āri l i d o ja vie ­
G a n a t i e l ē ju š i e s , aibi v ie n o jā s ī s t o dropi rīkot, p ab e id zo t n īg i v ācu m a iz ē n o b a r o j u š ā s d ū ja s , sa p ņ i, lā s t i un t e le v ī z ija s
v ir tu v e s r e m o n tu . T ī r ā m ā j ā , a r trim p o lšie m , duci a l u s un p r o g r a m m a s d au d zu stu n d u g a r u m ā . P r o t a m s , b r ī v ā s p a ­
lab u z a k u s k u . s a u l e s vai s t a r p t a u t i s k ā i m p e r i ā l is m a p rie k š p o s te n i A rn o ld s
— E s pa pirm o u z t a is īš u , b ū s ķ ē ķ is kā b o m b o n g a , eh, zo- r e d z ē ja p a lielu, lielu g a b a l u . H o rs ts z i n ā j a teikt, ka c e ļ š uz
niņ, v e cs p alie k u , j a u n ī b ā izmetu p u ss to p u un n o s p ļ ā v o s , t a ­ c a u r l a i ž u pu nktu a u s t r u m u z o n ā m e t a s u s z i g z a g u s , bet
g a d pēc k o r t e ļ a uz p a k a ļ a s , — p u r p i n ā ja P ē t e r i s , k lu n k u ro - a b p u s a s f a l t a m s a c e l t i d z elo ņstiepļu a iz s p r o s t i un b a r i k ā d e s .
j o t kāp ņ u te lp ā . V i e n a r o k a b a l s t ī j ā s m a r g ā s , b e t o tru n o v il­ Ar m a š ī n u t u r n e i e s k r i e s i e s , p a t t a r a n s p a l ik s v e l t ī g s , izm i­
k a m i l z ī g a i s p o rtfe lis a r s u d r a b a m o n o g r a m m u . s u m a piln s ž e s t s . S a v u k ā r t v iņ pus s v ī t r o t a j a i b a r j e r a i g a id a
C i g a r e š u g a l u s , ķ ila v u un loku p a l ie k a s A r n o l d s ie li d i n ā ja s a r g m ā j i ņ a , no k u r a s izspu rd z m e ite n e m in ib r u n c īt ī un,
a t k r it u m u u r n ā . A r h o la n d ie š u š ķ īd u m u ilgi s p o d r i n ā j a š ķ ī v ­ iespiežo t p a s ē z ie ģ e li, vēlē b r a u c ē ji e m p a t ī k a m u c eļu , bet
j u s un g l ā z e s . B a ž ī g i o s t ī j a d a k š iņ u — k a tik t r ā n a s m a k a m a š ī n a s t ā l ā k ripo pa p latu m a ģ i s t r ā l i , ta is n u kā lin e ā ls .
n e p a lie k s t a r p ē d a m r ī k a z a rie m . A t r a u g a s n e r i m ā s , un A r ­ A r n o l d s vēl s m ī n o t p r a š ņ ā j a , k ā H o rs ts to tik s m a l k i zina,
n o ld s p ie ņ ē m a v īr iš ķ ī g u lēm um u. S a k ū l i s v a n n a s i s t a b ā litru v a r b ū t n a k t īs un d z ē r u m ā r a u š a s p ā ri m ū rim uz a m e r ik ā ņ u
s i l t a s o d a s ū d e n s , v iņ š c ē l a kokteili pie lū p ām . I z tu k š o ji s k u ņ ­ z a l d ā t i e m d o m ā t a j ā m p r i e k a m ā jā m . H o rs ts nopietni s t ā s t ī j a
ģi, A rn o ld s c a u r a s a r ā m r e d z ē ja , k a sienu o t rp u s k lo z e tp o ­ p a r Onkel Kari, k a s ik g a d u s b r a u c c ie m o s no Westberlin, tā
d am k l ā j s a l ā t z a ļ u flīz īšu s e g u m s . J a u k s s a l ā t z a ļ š to n is . . . teik t, i n f o r m ā c i ja c a u r p i r m a j ā m r o k ā m . V ie n a t a u t a , d iv a s
. . . s a l ā t z a ļ š to n is k ā t ā s k u n d z īte s k o s t īm a m . B e t d ā m a v a l s t i s . . . S a k i e t pald ies M a r k s a m un H it le r a m , a t b i l d ē ja
tik l a s a un l a s a . A iz r a u t ī g i kā i e p r i e k š ē jā g a d s i m t a l a t v ju A r n o l d s . H o rs ts izlik ās piezīmi n e d z ir d a m , te ic a , t ā a u g s t ­
c e n s o n i s , T ē r b a t a s u n iv e rs it ā t ē tiec o tie s p ē c zinību g a i s ­ c e l t n e t ā l u m ā ir š p r i n g e r a k o n c e r n s , b e t r e i h s t ā g s s a s k a t ā m s
m as. no c it a s v ie ta s , s t a r p citu, R ietum u z o n ā pie m ū r a s t ā v k ru sti
A r n o l d s p a v ē r ā s s ie v ā : n o š a u t o b ē g ļu piem iņai. T ū r is tu z i ņ k ā r e s r e m d i n ā š a n a i tur
— Tu g u li? u zb ū v ēti īp a š i s k a t u l a u k u m iņ i, bet pati s ie n a n o r a i b i n ā t a
— V i e n k ā r š i a c is a iz v ē ru . d a ž n e d a ž ā d i e m s a u k ļie m . Nopērc a e r o s o l a b a lo n iņ u , š ķ aid i

8
k r ā s u un z ā k ā k o m u n is m u vai s la v in i b r ī v o m ī l e s t ī b u , cik un K a n ā r i ju s a l a s , kur m ū su j ū r a s a r ā j i p i e s t ā j a t p ū t ā L a s -
s ird s vien kāro. p a l m a s ā un a n d e lē p ie cla tn ie k u s. L i e l ā k ā d iv d e s m it ā g a d ­
G ad ie m A r n o l d s no v ācu d r a u d z i ņ a s a ņ ē m a g l ī t a s a p s v e i ­ s im t a s u d r a b a m o n ē t a , n e a t k a r ī g ā s re p u b li k a s s im b o ls ,
kumu k a r t i ņ a s — « G lückliches Weihnacht, Frohe O stern» — , «Mildiņa» a r t a u t i s k ā m biželē m un a i c i n ā ju m u D ie v a m s v ē ­
līd z k ā d u rītu v iņ š p a s t k a s t ī t ē a t r a d a v ē s t u li a r Bundespost tīt L a t v i ju , nu ja u k o l e k c i j a s v ē rtē , k a s p ā rto p r a ib o s k a n k a ­
m ā r k u . H o rs ts r a k s t ī j a , ka nu viņ š m īt pie R e i n a s un s v ē t ­ r o s , v id e o k a s e t ē s un S i n g a p ū r ā š t a n c ē t o s t r a n z i s t o r o s vai
d ie n ā s š p a c i e r ē g a r k a t e d r ā l i, «Gruß aus Köln», b i j a u z ­ pie s ie n a s k a r i n ā m o s t e le fo n iņ o s a r c ip a r u t a s t a t ū r u . Spied
š ņ ā p t s uz k r ā s a i n ā s a t k l ā t n e s . B e t v ā c e n e i z r ā d ī j ā s reti g r ū t a p o d z iņ a s re iz e s a s t o ņ a s , k lik š ķ r e l e ji l ī n i jā s , s k a n g a r i sīc o ši
v a lo d a , t ī r ā s m o k a s a r a rtik u lie m un l o c īju m ie m . P r i v ā t s k o ­ i z s a u k u m a s ig n ā l i, un t ā l u m ā k ā d s р асе ) k l a u s u li . H allo,
l o t ā j a d a b ū j a krietni p a s v īs t , līdz A r n o l d s i e la u z ī jā s H o rst, v e c a is K am erad, a t c e r ie s , k u r š tevi m ā c ī j a k a s ī t b ā -
dižā G ē te s m ē lē , v a r ē j a l a s ī t k r i m i n ā l r o m ā n u s , k la u s īt ie s b ā m v ē d e r u s o t r a j ā m ē n e s ī, a t c e r ie s , kā g a r š o j a a l u s «Sēnī­
«D eutschlandfunk» un p u slīd z s v a b a d i b u l d u r ē t . S a s o d ī t ā tē» un l a t v ju z e lte ņ u b u č a s g u l t ā . . . K ā s a u c ā m d r a u d z ī b a s
g r a m a t i k a , ich bin, du bin a, die, d er, d a s , liec, k a s l a b ā k p a s , m ītiņ o s — Д р у ж б а , Freundschaft, S o lid a ritä t. . . Russian
v i e n a l g a d iv a s s v e š v a l o d a s plus krievu — t ā j a u ir pus E ir o ­ Vodka, o-la-la, noch ein bischen Bier trinken, гит W ohl!. . .
p a pie k ā j ā m . E ir o p a , m a z s , r o b a i n s p le ķ ītis uz g l o b u s a , a r . . . t e le fo n s uz g a l d a . P u l k s t e n is a r kū tri s līd o š ie m r ā d ī t ā ­
p l a u k s t u v a r a i z s e g t , v ie n ā pu sē p a lie k U r ā l l, o t r ā — o k e ā n s j i e m , s t ip r a s k a f i j a s m a l k s , n a k t s un c i g a r e t e s d ū m s. T r i jo s

9
n o s īc z v a n s , n e p a c ie t īg i c e l t a k l a u s u le , un Ņ u jo r k a o t r ā v a d a K a m ē r ka im iņ ie n e m e k l ē ja s īk n a u d u , viņ š lū d z a a t n e s t
g a l ā . O r b ī t ā ri ņ ķ o jo š i s a te līti, lie l is k a d z ir d a m īb a , b a i le s no d iv a s g l ā z e s a r v e rd o š u ūdeni. К ипято к , п о з а р е з у нужен
s v e š ā m a u s ī m , un ta rifs d e s m it ru b ļi m in ū tē . . . R ad u un кипяток! ,r. , ‘°
paziņu k o n s ī li js s a s p r i n g a , k l a u s ī j ā s rū p īg i p ā r d o m ā t a j ā
s a r u n ā . L a ik s ir n a u d a . Ņ u jo r k a v ie s m ī l ī g a . P a b a l s t i , i e k ā r ­ A i z s l ī d ē ja cie t d u rv is, uz m a z ā g a l d i ņ a līd z ā s p u ķ u b u rk a i
t o š a n ā s d a r b ā , v a l o d a s k u rs i un izre d ze s d a b ū t p a v a l s t n i e ­ k ū p ē ja tē ja s glāze bleķa glā žtu rī, bet kaim iņ ie n e
c īb u . V īzu d a ļ a z v ē r īg a . R e i g a n s m a l a c i s . R ī g a t u r p i n a s ē ­ iz c ē l a no s o m a s tu r z u a r s m a l k m a i z ī t ē m .
d ēt uz č e m o d ā n ie m , visi v e se li, visi c e r d rīz tikties. Neviens — V arbū t jū s arī d z e r sie t k a f i ju ? — laipni a p v a icā jā s
n e g r ib z a u d ē t c e r īb u . B e i g ā s a b a s p u se s p ā ri o k e ā n a m s ū t a S o f i ja .
s k ū p s t u s . Поцелуй Л а р о ч к у п ять р аз! П о н ял , п ять р а з ! 7
— P a ld i e s . E s no k a f i j a s n e g u l ē š u , — a t t e i c a siev iete un
P r o t a m s , ka понял. D z ir d a m īb a j a u id e ā la . K o n s p ir a to ri! ie k o d ā s n a p o l e o n ā .
P i e c a s t e l e f o n i s k a s b u č a s un R ī g ā p a z i ņ a s iz s n ie g s p ro m -
b r a u c ē ji e m piecu s t ū k s t o š u s s t e id z a m ie m tē riņ ie m , b e t Š t a ­ Š t a p ē t r e k n u m u , štap ē , a r ļa u n u prieku d o m ā j a A rn o ld s ,
t o s ra d i p a r šo d a r ī ju m u s a v s t a r p ē j i n o r ē ķ in ā s i e s b rīv i k o n ­ p a s k a t , no p l a s t i s k ā s o p e r ā c i ja s s o l ī t a ji e m s k a i s t u m i e m a t l i ­
v e r t ē j a m ā v a l ū t ā p ēc p a d o m ju s p e k u l a t ī v ā k u r s a . K o n s p i­ ku si v ien īg i r ē t a pazodē, n o h a l t u r ē ji s d a k t e r ī t s , i e k a s ē ji s
r ā c ija . . . B ūs naudiņa, v a rē s a p m a k sā t s tarp ta u tisk ās s a ­ na u d iņ u , u zstiep is ād u, b e t pie š u v ē m n a v p i e s t r ā d ā ji s , s a ­
r u n a s un m ē b e ļu p ā r s ū t ī š a n u k o n t e i n e r ā , r a d ī s i e s līd zekļi diedzis k ā l a u c in ie k s p ā r p lī s u š u tupeņu m a i s u . S a l d a i s
ierēdņ u k u k u ļo š a n a i , a t lik s a r ī u z t u r t i e s a i un h o n o r ā r a m k r ē m s , un k ā j a s , p ie t ū k u š a s , a r v a r i k o z e s sie tiem vēnu m e z g ­
ģ i m e n e s k ap u k o p ē ja i n ā k o tn ē . N iek a p i e c a s m in ū te s a r k l a u ­ liem , kas s p ie ž a s c a u r i n e i lo n a zeķēm . J ā , lab u ap e tīti un s a l ­
su li ro k ā , v ārd i, b a n ā l i v ā rd i, un pirksti vai t a u s t ā m i s a j ū t du d u s u ! . . . A r n o l d a n ī g r u m s b i j a vie g li i z s k a i d r o ja m s , n e ­
n a u d u . . . O, Ņ u jo r k a , b a g ā t ā p ils ē ta , c ionism a! c it a d e le , d a ­ g a t ī v o s e m o c iju lād iņ u s z e m a p z i ņ ā t v ē r a v is a i n e k ļū d īg i, un
ļiņ a a p s o l ī t ā s z e m e s ! V o l s t r īt s un H ā r l e m a , p a c ifis ti un b e z ­ A r n o l d s v a r ē j a d e r ē t ka u t uz k o n ja k a k a s ti, ka ku nd zīte ir
p a ju m t n i e k i c e n t r ā l ā s t e le v ī z ija s e k r ā n ā , p a piekto a v ē n iju no t ā m , k a s k a t r ā i e s p ē ja m ā reizē min v īr a p o sten i, v e cāk u
t r a u c Hmozīni, un «boinga» riteņi t e ju , t e ju s k a r s K e n e d ija n o p e ln u s u n s a v a s t i e s ī b a s . . . B e t sie v ie te t ik m ē r ķ ē r ā s pie
s t a r p t a u t i s k ā s l id o s t a s s k r e j c e ļ a beto nu, A p v ie n o t a jā s N āci­ m a g o ņ m a i z ī t e s . Uz g l ā z e s m a l i ņ a s r e d z ē jā s k a r m ī n s a r k a n i
j ā s ru n ā p a r a t b r u ņ o š a n o s , L ie lais t e ā t r i s u z r a u g a s a v u s lūpu nospied u m i.
b a l e t a p r e m je r u s , M a n h e t e n a s e l e g a n c e un n ē ģ e r u b r ī n i š ķ ī ­ Aiz l o g a n a k t s n o m ā k ti meži m i j ā s a r t īru m ie m , ho rizo n ts
gie zobi p l a t a j o s s m a id o s , p o l ic i ja t v a r s t a g a n g s t e r u s , bet g a i s a t u m s ā , b e t koki p re t d eb e s īm s t ie p ā s d rū m i un d r a u d ī ­
k a d r ā sēž M a r l o n s B r a n d o a r s a r k a n u rozi pie s m o k i n g a un gi, s a p lū s t o t s m a g ā , r ē g a i n ā sie n ā g a r d z e l z c e ļa s t ig u . L ik ā s,
s a k ā s m ī l a m A m e rik u . «Krusttēvs» g ā d ā p a r ģim e n i, s k a t ī ­ šim biezo k nim ir v is m a z t ū k s t o š g a d ī g s m ū ž s, t a s p ie re d z ē jis
t ā j s a iz tu r e lp u , film u p a v a d a Nino R o t a s m ū z ik a , b e t . . . k ņ a z u V it a u t u v e d a m t a u t i e š u s c ī ņ ā s p re t te ito ņ ie m , kā no
. . . b e t v ilc ie n s n e rim is t r a u c ā s p a ru d e n s un k r ē s l a s k l ā t a ­ S e n k ē v i č a ro m ā n ie m i z j ā j u š o s poļu k a v a l ē r i s t u s , k a s , a t v ā ­
ji e m L a t v i ja s la u k ie m . B i j a r e d z a m a s m ā j e l e s , to l o g o s b l ā ­ zuši z o b e n u s k a r o s a r zvie driem un k rie v iem , s a v u l a i k i e ņ ē ­
v o ja u g u n t i ņ a s , s ē t a s t u k š a s , ā b o li d ā r z o s sen n o la sīti. m a M a s k a v i ju , bet reiz s e p t e m b r ī m ē ģ i n ā j a a r tiem r o k ā s
M o t o c i k l i s t s uz l ie lc e ļa , k l a i ņ o jo š s s u n s un līdz p a v a s a r i m s t ā t i e s p re tī G u d e r iā n a t a n k u k o lo n n ā m . M e ž a m a s ī v s b i j a
p a m esta s tā r ķ a ligzda a u g stsp rie g u m a līn ijas b a ls ta g a lā . l ie ls , ņ i r b ē j a s t u m b r i, un š ķita, te b ie ž ņ ā v a r ē j a m a ld īt ie s
G a r ā m s l ī d ē j a n a k t s g u ļ ā no licie s m i e s t i ņ š . S il i k ā t ķ i e ģ e ļ u p a g ā n u dieviņi, v ie n tu ļniek i, m ē r a , s p i t ā l ī b a s upuru un
m ā j a s a r a u g s t u s a s l ie t ā m a n t e n ā m ju m t u k o rēs, p a p lu k u s i m e ž a b r ā ļ u d v ē s e le s . K a u t g a n a u s ī s s a u l e un a p s p īd ē s
b a z n ī c e l e un p ap lu c is t a u t a s n a m s . B e t p r o v i n c i ā l a jā s t a c i ­ k r ā š ņ u priežu silu, s t i g a s , a u t o s t ā v v i e t a s un p l a k ā t u s a r
j ā t ā l s a t i k s m e s v ilc ie n s n e p i e t u r ē ja . Z i b ē ja re z e r v e s c e ļ ā ie­ a i c i n ā ju m i e m la b i u z v e s tie s un n e m e s t ze m ē d e g o š u s
d z īt a s n a f t a s , a m o n j a k a vai c e m e n t a c i s t e r n a s , z i lā s p ā r m iju s ē r k o c iņ u s . K ā r t ē j ā i lū z ija , iedomu c u k u r g r a u d i ņ š uzk odai.
a č e l e s , t r a n s f o r m a t o r u b ū d a s un s t a c i j a s ē k a . K l u s a un v ie n ­ K ā b ē r n ī b ā , d ed zo t spuldzi bu b u ļu p i l n a jā p a g r a b ā . Kā
t u l ī g a , v ā r u la m p iņ u ap s p īd ē ta . No p e r o n a ā t r v i lc ie n a m s a ­ p u išie m , k a s m īl p lā t īt ie s , cik l u s t īg i g ā j i s a r m i j ā , vai
l u t ē ja d e ž u r a n t s n e v ē rīg i u z m a u k t ā f o r m a s c ep u rē un č ī b ā s . s ie v ie tē m , k u r a s , s ī k a ja m krūti d o d a m a s , s t ā s t a d r a u d z e n ē m ,
V irs v iņ a g a l v a s l a s ī j ā s p l ā k s n e a r n o s a u k u m u — <rM EITE­ k a t ā d s nie ks vie n b i ja , d r u s c iņ p a b r ē c a un p i e d z e m d ē ja .
NE — М Е Й Т Е Н Е » . P a v a d o n e i e n e s a g l ā z e s a r k a r s t u ūdeni, A rn o ld s a t v ā k o j a
K u r ā p a s a u l e s m a l ā vel a t r o d a s s t a c i j a a r š a d u n o s a u k u ­
k a f i j a s k ā r b u un p l ē s a c u k u r a r a f i n ā d e s p a c iņ a s .
mu, d o m ā j a A r n o ld s . V ietu, ku r iz senis g r o z ī ju š i e s s p e k u ­
— M a n k a r o tīti, — lū d z a S o f ija .
lan ti un p a d a u z a s , utīm a p lip u ši m a i š e l n i e k i un š ņ a b j a kā r i
— J ū s u v ā r d s m a n lik u m s, — A rn o ld s ja u m a i s ī j a a r o ­
z a l d ā t i , n o d ē vē t tik n e v a i n ī g ā v ā r d ā . M e ite n e , m a n a p ē d ē jā
m ā t is k u dziru.
L a t v i j a s m e ite n e , vēl ne d a u d z k ilo m e tru un k l ā t l e iš m a le .
— J ā , k a f i ju n e k u r n e v a r no pirk t, — t e ic a l ī d z b r a u c ē ja ,
— E s p a m e tu s a v u v ē s t u r is k o d zim ten i, — t e ic a A r n o ld s ,
ē d o t ā b o lk ū k u .
r a u g o t i e s z ū d o š ā s p ils ē tiņ a s u g u n īs .
— B r a z ī l i j ā kolhozi no d ibināti, — m ē ļ o j a A rn o ld s un
— T ik ai t a g a d izšķ īr ie s ?
iz tin a ž ā v ē to d esu.
— K a u liņ i ir m e s ti.
— V e ik a lo s n a v , b e t c ilv ēk i g a n k a f iju dzer, g a n s e r v e l ā -
— V a r ē j i citē t o r i ģ i n ā l ā .
tu d a bon . . .
— L a tīn is k i es zinu, kā s a u c g ū ž a s k a u lu . . . T ū l ī t b ū s
— E s z o g u . A r dūci ro k ā , — r u n ā j a A r n o l d s un , a ts itis
L ie tu v a s ro b e ž a . V is s. Dažu labu ziedu G aujā kaisiju . . .
n a z i k a u l a s p a l ā , g r ie z a d esu p l ā n ā s rip iņ ās. — J ā u z ē d d e li­
— Vai t i e š ā m L ie tu v ā ? — s a r u n ā i e j a u c ā s l ī d z b r a u c ē ja .
k a t e s e . S v ē t k u g a l d a m j a u p i e k l ā ja s .
— J ā , — a p s t i p r i n ā ja A r n o ld s , — e s a m b rā līg a jā re­
— K a s tad šod ien p ar s v ē t k ie m ? A, r e v o l ū c i ja . . .
pu b likā . P i r m a j ā pie turv ie tā m a n i s a g a i d a g o d a v ā r t i un
— O, v ie n re iz ē ji svētk i! V ie n re iz ē ji! — Te A r n o l d s j u t a
p ū tēju o r ķ e s t r i s .
S o f i j a s roku uz p le c a . — S ē ž a m s il t ā v a g o n ā , t r a u c a m i e s
— L ie tu v ā ir b r ī n i š ķ īg s b iez p ie n a s ie r s . I e s a k u a t c e ļ ā n o ­
c a u r i t u m s a i un lietiem, m i e l o j a m i e s a r k ā r u m ie m un n e a t ­
pirkt! v a ir ā m i t u v o ja m i e s n o s p r a u s t a j ā m r o b e ž l īn ijā m . . .
— P ie n a p ro d u k tu s m ē s t u r p m ā k p irksim c itā vie tā.
— T irg ū v iss š a u s m ī g i d ā r g s ! — n e g a id ī ti s ird īg i t e ic a A r n o l d s g r e m o j a desu un s p ē l ē jā s a r a l u m ī n i j a k aro tīti.
l ī d z b r a u c ē j a un n o ž v a d z i n ā ja z e l ta s t īp a s ap d elm u . — E s to V iņ š n e v iļu s d o m ā j a p a r rū dītu z a l d ā t u z ā b a k u s t u l m ā b ē ­
nevaru atļauties. d zin ā to k a r o ti un p a š a n āk o tn i, k a s a b s o l ū ti n e s k a i d r a s lē p ā s
— K a s n e s t r ā d ā , ta m n e b ū s ē s t , — iz m e t a A r n o ld s , kam k a u t kur t ā l u m ā , t u m s ā un n eziņā. Tik vien p rie ka , kā m a z o -
p a š t a i s n ā ku n d zīte ja u k r it a uz n e rv ie m . h istiski sev i b a id īt a r a u t s a i d e r a lik t e ņ a ie sp ē ju , p iln īg u k r a ­
B e t siev iete n ic īg i s a k n i e b a l ū p a s , a t k a l ķ ē r ā s pie g r ā m a ­ hu, n e n o m a k s ā t ie m rē ķiniem p a r īri un e l e k t rīb u , iz lik š a n u
t a s , un S k a r l e t a 0 " H ā r a t u r p i n ā j a n e ž ē līg o cīņu a r lik teni. uz ie la s , b e z d a r b u un l ē t ā v is k i jā s līc in ā t u g ļ ē v u m u . A iz­
Š a j ā b rīd ī d u rv is v ē r a p a v a d o n e : d z ertie s līdz r e n s t e le i, tad t a s a s n i e g u m s , g a l v e n a i s , lai g l ā ­
— К о м у горячий чай ?'’ ze būtu p a ro k a i, šī pati g l ā z e p a r s e p t iņ ā m k a p e ik ā m g a b a ­
— Чтош, м а т у ш к а , будем чаи г о н я ть9, — a t b i l d ē ja A rn o ld s . lā , k u r ā . . .

10
. . . k u rā g u l d z ē d a m s ie lija k o n ja k s , r e i b in o š a i s A r m ē n i ja s s in tē z ē s t r ā d ā j u . A r vēzi c īn ījo s . A r leikozi. Tu zini, kas ir
s a u l e s e k s t r a k t s . T ē v s kāru ro ku s t ie p ā s pēc g l ā z e s , t a d a t ­ le ik oz e ? . . . Pie m u m s ā rz e m n ie k i b r a u c a . F r ič i un j a p o š k a s .
t a p ā s , v a in īg i p a s m a i d ī j a un m e k l ē j a vēl vienu t ji k š u g lā z i. S p irta nekad netrū ka . . . M ani skauģ i noēda! Saproti, s k a u ­
Uz g a l d a to b i ja k ā d s p u sd u c is , b e t v is a s p i e g ā n ī t a s , s m i r d o ­ ģi! M ū su p a š u l a t v i e š i . . . Un t a g a d es te v ie n s ,n a v a r ko p a ­
š a s . A r n o l d s t e i c ā s n e e s a m izlepis un k o n ja k u s e v l ē j a r u n ā t , vai tu m a z sa p ro ti, kā ir, no r ī t a a t m o s t ie s , un n a v a r
a u s t r u m n i e k u p i a lā . S a z in , kā š a j ā c ū c ī g a j ā ķēķī b i ja g a d ī ­ ko p a r u n ā t . . .
ju s i e s ī s t a a u s t r u m n i e k u p i a la . Viņi k l u s ē jo t c ē l a d zērie n u — Saprotu.
pie lūpām un i e r ā v a . — Sū d u tu s a p r o t i! T a v a m ā t e a r ī visu s a p r a t a , c ū k a t ā d a ,
— K a l t ē ? — v a i c ā j a A rn o ld s . viņ ai tik a p a k š ā k ā d a m p a g u l t ie s , bet es te v ie n s, v e c s un
— I n e r u n ā , — a t b i l d ē ja tē v s , k u rš, ģ ē r b ie s m ū ž a m n e ­ slim s . . .
m a z g ā t ā p id ž a m ā , t u p ē ja uz i z ļo d z īta s ē ģip tie šu a p e ls īn u — Ie d z e rs im l a b ā k . Uz t i k š a n o s .
k a s t e s . N o tr a u s is l ū p a s pie d u rkn ē , viņ š ņ ē m ā s s t ā s t ī t , ka — I e d z e rs im , iedzersim . . . S a b u č o s a v u s ir m o tē tuk u!
šod ien b e ig s d z ert, z in a ja u , d z e r t ir slikti un k aitīg i, t ā d a — L abi, l a b i . . .
dzīv e nu jā b e i d z , n e d r ī k s t sev i dzīt p o s t ā , a r ī a k n a s s a b e i g ­ — Tu a t c e r i e s , e s tevi uz c irk u v e d u ? F i l a t o v a l ā č u s s k a t ī ­
t a s , a r a k n ā m j o k o t b īs t a m i, a k n a s p a g a i d ā m n e p ā r s t ā d a , j ā m i e s un k l a u n u s . Vēl g a i s a v i n g r o t ā ji b i j a . . . T ā d a s s m u ­
eh, d erētu b r a u k t uz dienvidiem, m i n e r ā l ū d e ņ i , ro d o n a v a n ­ k a s m e i t a s s p īd ī g o s ko s tīm o s.
n a s un v ī n o g a s n ā k p a r labu v e s e līb a i. — P ro tam s, atceros.
A rn o ld s k l u s ē jo t r a u d z ī jā s v is a p k ā r t . S e n ā k tē v s d z īv o ja A rn o ld s l ū k o jā s i e s k u r b u š a jā v īr elī, k a s p ie d u rk n ē s l a u c ī ­
S t a ļ i n a l a i k a d iv is t a b n ie k ā , nu v iņ š m i t i n ā j ā s M a s k a v a s j a d z ē r ā j a a s a r a s . U z b u rb u s i s e j a , s i r m a s m a tu š ķ i p s n a s ap
f o r š t a t ē , v i e n is t a b a s v o n u n g ā , ku r i e e ja c a u r v irtuvi, bet plik o p au ri. I n t e r e s a n t i, vai a r ī m a n i s a g a i d a m ē n e s t i ņ š g a l v ­
s a u s ā a t e j a t re p ē s . D ro ši vien s a m a i n ī j i s un p i e m a k s a s n au d u vidū, t ā d o m ā jo t , A rn o ld s n e m a n ī j a k a u t m a z ā k o l īd z jū t īb u ,
i z č u r ā ji s k o l e k t ī v a jā ķ e m e rtiņ ā vai tepa t, a u s g u s t ā . Ģ īm is iz p ra tn i vai no žēlu. S k u m ju v ietā s a l t a v ie n a ld z īb a un v ē lē ­
v e c a j a m kā ž ū p a m , ko mēdz r ā d ī t t e le v iz o rā , a t m o s t a m i e s š a n ā s tikt s v a i g ā g a i s ā . C i e š a n a s , p a t i e s a s c i e š a n a s A rn o ld s
pie b r ā g a s k a t l a . A lk o h o liķ a s im p to m i s e j ā un i z p a u s m ē s b i j a r e d z ē jis ik d ie n a s , g a d ie m b i ja liecin iek s, kā c ilv ēk i s a -
vai t īrv e id ā , kā i l u s t r ē jo t m ā c īb u g r ā m a t u . B e t d zīv o klī u r ī ­ s a g u m a zem d a b a s un lik te ņ a n e j a u š ī b a s u z k r a u t ā n e p ā r ­
na , o d e k o lo n a un p e l ē ju m a s m a k a , t u k š a s p u d e le s un ē d i e n a s ū d z a m ā l ē m u m a . Vieni lēni iz d ē d ē ja , l o c ī j ā s kā tā rp i un s a p ­
p a l ie k a s g a l d ā — a i z k o s ts z iv ju p īr ā d z iņ š , s a k a l t u s i r u p j ­ ņ o j a v a ir s tikai p a r m o r fiju . Daži c ī n ī j ā s pretī, s a k o d a zo bus
m a iz e s d o n iņ a un m a r g a r ī n a p a c iņ a . Izp u v u si g r ī d a , b a lo ž i un pēc i n je k c i jā m p at j o k o j a . Vēl citi p i e d ā v ā ja n a u d u , c e r ē ­
uz p a lo d z e s un Iļjiča s p u ld z īte pie g r ie s t ie m . j a uz m ī t i s k ā m im p o rt a z ā lē m un v ā r d o t ā j i e m , l ū d z ā s d a k t e ­
— M a n š a u s m ī g i g a r š o k o n ja k s , dēliņ! K o n ja c iņ š , — r u s vai v is ā n o p ie tn īb ā t e ic ā s d r ī z u m ā iz v e s e ļo tie s un ilgi,
š| u p stēja t ē v s un m e k l ē j a m ē s lu s p ain ī s t a r p m e n c u a s a k ā m ilg i dzīvot. B e t v iņ am , lepni r u n ā jo t , h u m ā n ā k ā s p r o f e s i ja s
cig a retes galu. p ā r s t ā v i m , a t l i k a s a r a u s t ī t b a l t ā h a l ā t a s t ū r u s , m ē r o t ceļu
— Pīp ē! — t e ic a A r n o ld s , v e lk o t no mēte|a k a b a t a s nu le līdz m i r ē j a p i e d e r ī g a jie m g a it e n ī un s a c ī t v ā r d u s , k a o p e r ā c i ­
a i z s ā k t o « K osm osa» paciņ u. j a n o v ē lo t a un n a z is n e līd zē s , vēl ļa u n ā k , o p e r ā c i j a b i ju s i v e l ­
— R ie b j a r filtru , — b u b i n ā ja t ē v s un, p ā r t r a u c i s a r h e o l o ­ t ī g a , s lim n ie k s p a lic is uz g a l d a . K a s b i j a v ie n a c iro z e s un
ģ i s k o s iz r a k u m u s , itin veikli a i z s m ē ķ ē ja no g ā z e s lie s m a s . a l k o h o l i s m a m o c ī t a v e č a ņ a u d a s p re t brīžiem , n o l ā d ē t a ji e m
Viņi ie d z ē ra, un tēv s s ū k s t ī j ā s , ka m ā j ā s n av ne c it r o n a , b rīž ie m , kad n ā c ā s s a m i e r in ā t ie s , k l u s ī b ā l a m ā t i e s p i e c s t ā v ī -
ne š o k o lā d e s . Art k a f i j a d erētu, k a r s t a , k ū p o š a k a f i ja . Š ņ ā c a g a j i e m un, v e lk o t n o s t g u m i j a s c im d u s , a t k a l a p j a u s t p a š a
p līts d eg ļi, kas s i l d ī j a virtuvi s a l t a j ā z i e m a s r īt ā , zirn e k lis b e z s p ē c īb u . M i e r in ā ju m i un gu d rie p r ā t o ju m i , k a ā r s t s l ie l a ­
k a k t ā a u d a tīklu, kaim iņi aiz s ie n a s k v i e c i n ā ja rad io, b e t tēv s j ā s p ē lītē a l l a ž p a lik s z a u d ē t ā js , n e l īd z ē ja . Lifts uz s a l d ē t a ­
n e v a r ē j a b e ig t p rie c ā tie s, cik A rn o ld s liels izau d zis, cik vu n e v e d a tikai m iro n i, kopā a r s l i m ī b a s s a ē s t o ķe r m e n i r a -
s k a i s t s un g u d r s kļuvis. t e ļo s k ā j ā m pa priekšu a i z r i p o ja a r ī v iņ a g o d k ā r e , t ic īb a p a š a
— T a d tu esi d a k t e r i s ? C ilv ē k u s ā r s t ē ? — v iņ š n e m itīg i s p ē k a m un n o ž ē la . P a l i k a p lik a a p j a u s m a , cik c ilv ē k s p a t i e s ī ­
p ā rja u tā ja . b ā ir v ā r s un n e a i z s a r g ā t s . Kādi n ie k a sep tiņi g a d u d esm iti
— J ā , j ā , — a t b i l d ē ja A rn o ld s. c a u r m ē r ā un k ā r t ē j ā trū du pika i e g u l s t k u l t ū r s l ā n ī , p a t n ā v e s
— T a s ir labi, ka tu s a v u s ir m o tēti a t c e r ē j i e s . . . M a n t ā d s c ē l o n i s tiek d o k u m e n tē ts s en m i r u š ā , n e d z īv ā v a lo d ā .
m ū ž s, s u ņ a dzīve . . . No d zīv o k ļa g r ib izlikt, e le k t rīb u n o ­ B e t t ē v s t i k m ē r š ņ a u k ā j ā s un b u b i n ā ja , k a n a v ko d irstie s,
g r ie z a , vēl č o k ā iespu nd ēs. viņ iem a b iem j ā d z ī v o kopā, viņ iem a biem b ū s tik labi, ju m t s
— Ā r s tē tie s n e s ū t ī j a ? v ir s g a l v a s , s il t u m s un daud zi la im īg i g a d i p rie k š ā . A rn o ld s
— S ū t ī j a , — t ē v s d r e b e līg ie m p irk s tie m s n i e d z ā s pec r e d z ē ja , vēl n e d a u d z , v e c a is p ļ ē g u r s a i z m i g s , un viņu n e p a -
z v a i g ž ņ o t ā s pu d e le s. — Kā vēl s ū t ī j a ! . . . P r i e k ā ! . . . D a b ū ­ m o d i n ā s p a t a t o m k a r a pirm o bum bu sp rād z ie n i.
j u rīt t a b l e t e s , pie b ļ o d a s t u p ē t . . . Un hipnoze. T a v ā ķ e r m e n ī — K l a u s ie s , t ē v ! P a r a k s t i šo p ap īru ! — A r n o l d s v ē r a
ie p lū st s ilt u m s , t a v s ķ e r m e n is k ļ ū s t s m a g ā k s . . . P i r m ā s n e ­ «diplom ātu» un p l iv i n ā ja ro k ā d o k u m e n tu , kuru uz n e t ī r a
d ē ļ a s pēc t r a k o m ā j a s kā iedzēru, t ā u z re iz j ā v e m j . N e ka s, g a l d a likt n e d r ī k s t ē j a .
p ie ra d u , p ā r g ā j a . . . Nu, p rie k ā , dēliņ! . . . — N e p a r a k s t īš u .
— P r i e k ā . Tu s t r ā d ā ? — Kāpēc?
— P a r ko tik n e e s m u s t r ā d ā j i s . . . Š l o s e r s , k r ā v ē j s b r ū z ī, — G a l v e n a i s nek o n e p a r a k s t ī t . T a d n e k o n e p ie šu s.
s a n i t ā r s s li m n īc ā , kā viņu tu r, k o p ē js z v ē r u d ā r z ā . . .
— Un t a g a d ? (Turpin ājum s s e k o s ) .
— AI, m i e s ī g s d ē ls , m i e s ī g s d ē ls , un p r a t i n a k ā i e c i r k ņ a
p i ln v a r o t a is . A t n ā k m ilt o n s , m a p īte p a d u s ē , p r a š ņ ā , kad d a r ­
1 šeit — a i z c e ļ o š a n a , (k ri ev u vai .)
b ā i e k ā r t o š o s . . . Т у н е я д с т в о " . K a u t v iņ a m pau ti n o k a ls t u ,
2 S a s tā tie s cie šāk, ( k r i e v u v a i.)
dzirdi, n o k a ls t u ! . . . B e t m a n b i ja d iv a s a u t o r a p l i e c ī b a s . G r i ­ 3 Ei, tu , ta isie s fik s ā k ! (k rie v u v a i.)
bi, p a r ā d ī š u ? 4 K o t ik ilg i? ( k r i e v u v a i.)
5 šeit — S ū r s d a r b s , s a l d i a u g ļ i ( k r i e v u v a i.)
— N e v a ja g . T icu .
b Lasiet, a p ska u d ie t (k rie vu v a i . ) — tā d z e jn ie ks V. M a ja k o v s k is
— Nē, p a r ā d ī š u ! M ū ž a m n e e s m u m e l o ji s , — s a g u m u š a i s 20 . g a d o s a i c i n ā j a ā r z e m n i e k u s a t t i e k t i e s p r e t p a d o m j u p r e s i.
v īr s s v e m p ā s k ā j ā s un d z ē r ā ja s p īt ā v a n d ī j ā s s k a p īt ī, c i l ā j a 7 N o s k ū p s t i L a r o č k u p i e c a s r e i z e s ! S a p r a t i , p i e c a s r e iz e s ! ( k r i e v u v a i . )
8 K a m k a rs tu tē ju ? ( k rie v u v a i.)
k ā d a s p a v ē s t e s un kvītis, s v ie d a uz g r ī d a s v e c a s a v īz e s , p a ­ 9 N u k o, m a m m ī t , d z e r s i m a r t o t ē j u . ( k r i e v u v a i . )
p ī r a d r a z a s , k o r ķ u s un s a ž u j u š a s d esu ā d a s . — N evaru a t ­ 10 V e r d o š s ū d e n s , ļ o t i v a j a d z ī g s v e r d o š s ū d e n s , ( k r i e v u v a i . )
r a s t . . . Eh, p a z u d u š a s . . . Eh, a u t o r a p li e c ī b a s . . . Es o r g - 11 L i e k ē d ī b a . ( k r i e v u v a i . )

11
.

es bēdājos

Tu g u li, un t e v ī staigā es b ē d ā jo s d iva s cirtaina s ilz īte s


zem i pazem es v ē ji, ka tik d a u d z manu vā rd u uz lie p u ceļa p ie tilz īte s
m e tro tu n e ju g lā s ti, kā mazi a is b e rg i un mēs rip o ja m tā lā k
smaržas un b e zize ja s, pa aukstām jū rā m d re iiē p a r auto
tu g u li, un slīd o ša s kāpnes v ē l va irā k b ē d ā jo s m ē d z d ē v ē t šo ko n s tru k c iju
v e d tavus sapņus uz d a rb u ka likte n s lēm is caur stiklu vasaras plau kum ā
kā p ro le tā rie š u s agrus, g rim t b e z d ib e n ī viņ u m ilz u ru m p jie m re d z za|ojam d e s tru k c iju
nekad raushen pa la p iņ ā m skujiņām
b lā vu s, b līv u s un skarbus;
tu s e v ī kā va g o n a s tū rī ne kad nočabas v ē ji un g a ri
p re t sienu a ts p ie d ie s , stāvus v irs ūd en s n e p a c e ltie s vā rd u s lie k tē tis un m ām iņa
n e pa m osties, p a t sajuzdam s v ie tv ā rd u s v in n ē ti kari
pēkšņas b a ile s no nāves; un smagi šū p o tie s zem p lā n ā s ādas sau lrie ts gan asiņains izskatās
tu g u li. Un ātrum u uzņem visās pasaules malās
tukšum a klabošā gaita. ja u tā ju m s tik a i p a r malām
M e ln s d e žu ra n ts s tik lo tā b ū d ā sadalās nesadalās
es priecājos sm aržīgā atmatas zālē
mazas na ud iņa s skaita.
b e id za m ā s skud riņ as rosās
es p rie c ā jo s b e id z o t satumst un ta d jau vairs
ka m ag oņ sārtu ausi v ie n īg i ē rg ļi plosā s
man š o d ie n u z d ā v ā ja pavasaris
puisītis no Pārdaugavas v ē l d ru sciņ p rie c ā jo s pašā nakts v id ū kad ize ju
ka viņ ai n e p ie skā ro s n o ž ē lo t svešus g rē kus
no sm ilšaina p a ga lm a iznāca kaķis un n e ie č u k s tē ju vē l kādus melus diva s cirta in a s ilz īte s stāv p ie te lts
un p ra s īja kāp ēc te s ie v ie te stāv no kuriem n o b ā l sveikdam as karaspēkus
b e t b laku s man stāvē ja māja kurai m a ig ie pavasari
b ija p irm a is un o tra is stāvs Kūma
ak kādus a u g ļu s p a c ie tīb a nesīs
ta d atpakaļ paga lm ā ie g ā ja kaķis P ie d zim st m alda un c e rīb a s bērns,
jo kaķim likās v iņ u kāds sauc kuram vē stu re prasās kūmās,
man a rī likās kāds sauca m ani p ie d z im s t, ie k lie d z a s , ie e lp o ,
tā n e b ija tas jau b ū tu par d a u d z es aizmiegu a p k lu s t un a iz m ie g zem krūm a.

te v tād as lietas v ē l neprasa kaķis es a iz m ie g u A k, cik ja un a un d a iļa stāv — b īu


te v viņš p a g a id ā m saka m ur lai n o v ē rtē ts tas tie k it kā n e b ū tu d z e m d ē ju s i — tTul
es g ā ju uz m ājām un d e vo s p ie m iera kā v ie n īg a is un īs ta is m ie rin ā ju m s m āte, kam acis kā ta u re ņ i skrien >063
b e t m iers b ija d e v ie s c itu r kaut kur v ē l saldāk a iz m ie g u uz nākam ā m alda pu si.
tais svešās mājās tit
p u is īt tu d z īv o trīs ielas tā lā k ku r aklas no gu rušas v ie n tu līb a s Pamostas bē rns. V is a p k ā rt kluss.
un tik a i šīs rie b īg ā s ielas mūs šķir p ie sāna v ie n a o tra i sild īd a m ā s N o rim st p ē d ē jā vēsm iņa krūm ā.
tā v ie n a kas b ija tā o tra kas būs Nav n e vie n a . Bet p ā ri tīru m a m >TW
un trešā vis p la tā k ā kura ir kā kucē ni z īž a iz m ig u š o m āti ar iz k a p ti nāk viņ a kūma. 'b

12
Li
svētdiensrīts aprīlis auļojošais aleksandrs

tu u z lie c g a lvā k a tliņ u zem e ir ie šū p o ta viņ š ir sarkans un ne valdām s


es u z la ik o ju vāciņu zem e ir ie š ū p o ta un redzam s m irk lī kad šķērso jū ru
z ie d laim e s p o g u lī tu nāc b a iļu s p rā d z ie n i abos v ē z ie n u ga lo s tas uz kariem uz kā d ie m kariem
silst kafijkan na gars un prāts sulu s p rā d z ie n i akm eņos d z e lž o s skalos ne atcero s uz a n g ļu b ū ru
ir s v ē td ie n s rīts va r ciem os ie t p u m p u ru s p rā d z ie n i le d u s kas izp la u k s t
gaišs s v ē td ie n s rīts un miesa z ie d zem e ir ie š ū p o ta p a lo s pa ga lm s p iln s ar au go šu z ā li
un g rā m a tn īc a c ie t zem e ir ie šū p o ta tu r manas d re b o šā s basās kājas
un es tu r n e p ie d a lo s ie g rim s t d z iļi es b a id o s b īs to s
aleksandrs lai neapstājas

pavasaris nekā cita tik sarkana nav


Aicinājums «Saulgrieži 88—89» viss kas nāk vē lā k d z e lte n s kā b o tk in s
m īļa is b ā li rozā ir sarkanie z irg i
jūs manas sird sap ziņa s d e p u tā ti vai te v nav b a il no šīm dom ām kurus p e ld in a p e tro v s v o d k in s
tu r a iz m ig u š o varžu pa rla m e ntos
zem le d u s b ie z ā iz tu rīg ā vāka nē kas ir b a ile s ko n o z īm ē vārd s
lai ziem a p ie d ē v ē jum s g rē kus en tos es v ie n k ā rš i a td o d o s tām es vēl n e zin u m īts vai sem īts
ar silta vē ja p irm o p ie s k ā rie n u man no kastaņu b a lta jā m rom ām skaisti izklausās e b o n īts
uz m ākoņa ar saulesstara zib u v ē jo v a ld o n īg s arom āts aleksandrs ir liesm a p ā r zem i
jum s jāparakstās būs un jā ap solā s un pa s le p e n o p u rp u ra c e ļu
ka iz p ild īs ie t v ē lē tā ju g rib u rip o zelta lo d īš u bars es to n e varu no sau kt p a r rūsu
es no ā rp rā ta c ie to k s n i ceļu un nekad es n e te ikšu a n dris
kad le du m kurā m eli vairs neaizskar p ā r manu b ē rn īb u vasaras n a k tī
nav vairs ku r d ē tie s p la ik s n ī a u ļo jo šs aleksandrs
tas ļo ti g r ib k o n s o lid ē tie s m īļa is
vai te v nav b a il no šīm dom ām
kad le du s
ba lso s p a r k o n s o lid ā c iju m anai p ie re i tu v o ja s lūpas
p ā rs tā v ie t ū d e ņ u n ā ciju
tu jau a rī
un lāstekām p ie n a g lo ts Kristus n o klu sē va irā k
svē tīs S a u lg rie žu ekstrēm istus nekā iz k lie d z v ie n tu ļi žūpas
vairs mani nemodini

sa p n ī e ju kā žira fe slaida
au to d re b in a tilta m argas
ūd en s iz p lū d u m s m ani m ām iņa mājās g a id a
manās sm adzenēs lietiskie esmu dro ša pat gaiss m ani sarga
s līk o n i slaidais pierādījum i
p ā ri p lū sto šā m aigum ā lie cu le p n i p ā r m argām kaklu
un cik d z iļi sp ļa u ju laiskām žirafes lūpām
ir b e z g a līg s p rie ks le jā up e g lu d a un čakla
m īlē s im mēs
b e t v ā rd i skop i manu a ts p u lg u k lē p ī šūpo
lai s v ē tīta ziņa
ka pastāv LO PI s a p n ī stāvu uz sava tilta
un n e tic īg ie lai smejas p a r mani lē n i saskaitu ū d e n ī lokus
k o n k rē ta e lle ko n krē ts laiks
es tic u tam p a re iz in u ar vasarām siltām
ko n krē ts p a t s līk o n is kon krētais
ka eksistē G A N I d a lu ar ziem u un ie g ū stu kokus
tik a i ne mans
iz te k ska id ri tic īb a s strauti
m īļo ta is
tu r k u r atro d a s s a p n ī sm ejos un p lū c u lapas
k o n k rē ta straum e mūs abus nes
SILE un A U T I izslē ju si ra g a in o g a lv u
kur tu b e id z ie s
it visa v e id s mani k o k i pā rvērša s ja p ā ņ o s
ku r sākos es
ik v e id a b iju m s v iņ i žira fi b a ro ar h a lvu
atkal b e ig a s ar sākum u d ra u d
ik lie ta lie tiska is p ie rā d īju m s
s ka id iņ a n e g rib ar glābšanas vēsti ziņ ne sis skrien
un raud m ani ja p ā ņ i ie k r īt u p ē
es b ijīg i d z ird u tā ta d b rie s m īg u sapni re d z m a ilīte s
m e ite n e ve c e n e krastā stāv
S A L M I un SIENS b ū ra nav un es atkal tu p u
ku ģ a ēnas tai v ie tā vairs nav
ko n krē ta s b a ile s mūs abus žņaudz t ilta m arg u d re b o š ā a ilē
atļauts tas pats
kas ne atļa uts sa p n ī u p e ie d z ie d a s skaļi
s a p n ī visu s a p ro to t sm aidu
Kurzeme k o k i kuru vē l nav ir zaļi
mani m ām iņa mājās g a id a
un akm ens no sevis kā zaļu lo k o m o tīv i
k r īt d z e lm ē izstum sapni p a r la bā ku d z īv i iz n irs t n o m o d a tu k s n e s ī klusi
sāpes g rie ž v irp u li ja tas sāpēs m anu s la p jo ja p ā ņ u rota
ie k lie g s ie s L īv i n e iz lie c ie s ka saldi dusi
tās jūsu p ro b lē m a s ku r p a liks rēta s a p n ī es esmu a p b ru ņ o ta
nāks 2aks ar īv i
un Slam pe S m ārdei tu kas m ani m o d in i rīto s
klīsto ša is h o la n d ie tis p ie g u lē s b līv i tu kas sapni p a r m ani zin i
d a m b ī ie b ā z is p irk s tu tai v ie tā k u r sapņo a td o d visu man n o la u p īto
tu r ū d e n i p a r la bā ku d z īv i un vairs m ani n e m o d in i

13
VIENS DZEJOLIS

V I Z M A BELSEVICA
LATVIJAS VESTURES MOTĪVS: VECRĪGA

V ē ji trako. V ēji kauc. Rīga klusē.


Klusē akmens sievas kailās.
Klusē heraldiskie zvēri.
Klusē torņi. Torņu galos
Gai|i klusē.

V ē ji ārdās. V ēji rēc. Rīga klusē.


Tā kā atslēga, kas klusē,
Kad ap d zelzi svīstot sitas
Paņēmēja pulss.
Iekarotājs vienm ēr krīt.
Viņa asinis uz bruģa
Klusēs.

V ē ji vēzē. V ēji sit. Rīga klusē.


V ie n a ld zīb a ! Trulum s! G|ēvums!
Nejautā. Te v neatbildēs.
Pārejošam vajag kliegt.
Taisnoties. Pierādīt.
M ūžīg a is var klusēt.

1967

N e tāpēc šo d ze jo li izvēlējos, ka sadedzināto raganu dūm i


v ē l saožami, a rī ne tāpēc, ka ap to d a u d z trītas mēles
un zob e n i. Protams, «lite rāro tiesu » drūmās dienas nedrīkst
aizmirst, nav iespējams arī aizbērt kapus un m ie rīgi d z īv o t,
jo , grib o t n e grib o t, mēs vienm ēr kaut ko meklēsim pelnos
un vēsturē.
Bet, kā jau teicu, ne tāpēc . . . Klusēšana nav mēmums.
Klusēšana nav pielāgošanās. Klusēšana nav n o d e v īb a . Klusē­
jot pateiktais nav apgāžam s un izsvītrojam s.
Klusēšana ir p o zīc ija , īpašs cīņas veids, mocekja ierocis
p ret varu. Klusēšana ir daba.
Vienkārši ieklausieties, cik skaļi šis dzejolis māk klusēt.

G U N T A R S G O D IŅ S

ht
.zmifn*
-§ги!>* t

г Ь « г *»

SARMĪTES M A L I Ņ A S z ī m ē j u m s

15
ALEKSEJS PROKOFJEVS

PĒD ĒJA IS

Sirds centrā
G a ra d zīve un īste n īb a kā vienīgais lūgum s
aizskanējuši soļi
eikt vienkārši «ekspresionisms» — tas nozīmē nepateikt ne­
T ko, vienīgi, labākajā gadījumā, atsaukt atmiņā milzum daudz
vārdu un tēlu, starp kuriem ir tik lieli attālumi, ka jebkura siste­
Kaķa fragm ents:
auss sm eļ skaņu
matizācija šī viena termina ietvaros kļūst neiespējama. Mākslā ķepa ieskrienas
ekspresionisms kopš 20. gs. sākuma turpina savu attīstību līdz pat viņa skatiens
mūsdienām. Vācu dzejā tam būtiskākā bijusi gadsimta otrā des­ deg sm a lki un rupji
mitgade, 1910. gadus dižais vācu dzejnieks Gotfrīds Benns tā arī nav glābiņa no viņa vaiga
sauc — par ekspresionistiskajiem, norādīdams uz to, ka tajos gados zieda burvīgum ā
ekspresionisms tā vai citādi izpaudās visā vācu literatūrā un tē­ bet apbruņota līd z zobiem
lotājā mākslā. un pie dvēseles viņam nekā radīšanai kopā ar m um s
Bet kas tad ir ekspresionisms kā virziens? Tā Gotfrīds Benns (A td ze jo ja AM AN D A A IZ P U R IE T E .)
jautā pats sev un tūlīt atbild: daži tā iedīgļus saskata Rilkes
dzejolī «Pantera». (Precizitātes labad lasītājiem šo dzejoli a tg ā ­ Šis dzejolis nav datēts, un varbūt tā sarakstīšanas laikam nav
dināsim parindenī: nekā kopēja ar «ekspresionistisko desmitgadi». Taču sasaukšanās
«No iešanas pāri būra stieņiem viņas skatiens tik noguris, ka ar Rilkes «Panteru» ir acīm redzama. Klē it kā sāk no tās vietas,
vairs neko neizteic. Viņa jū tas tā, it kā pastāvētu tikai tūkstoš kur Rilkes dzejolis beidzas, un attīsta tēlu tālāk pretējā virzienā.
stieņu un aiz tūkstoš stieņiem nekādas pasaules. Atsperīgi stipro Vispār ekspresionismam ir raksturīga gan slēpta, gan tieša Rilkes
soļu maigais slīdējums, griezdamies tai vismazākajā aplī, līdzinās citēšana, vēršanās pie viņa tēliem un rotaļa ar tiem. Bet pievērsī­
spēka dejošanai ap viduspunktu, kur apdullināta stāv tā varenā gri­ sim uzmanību kam citam: mākslā rodas jauna metode, nevis īste­
ba. Tikai reizēm bez skaņas paceļas augšup acu zīlītes priekškars. nības tēlaina atspoguļošana, bet jaunas īstenības radīšana, izman­
— Tad iekšā iekļūst tēls, iet caur locekļu saspringto klusumu — un tojot mākslas līdzekļus. Tai arī jābūt galvenajai tēmai, runājot
sirdī izbeidz būt.» par modernisma mākslu vispār un konkrēti par ekspresionismu.
Citi norāda uz Bergsona intuitīvismu un Huserla fenomenolo­ Termins «ekspresionisms» tēlotājā mākslā radās no vēlēšanās
ģiju kā uz Eiropas «konstruktīvā nemiera» filozofiskajiem priekš­ ja u nās mākslinieciskās vēlmes pretstatīt impresionismam — īsam,
noteikumiem. mirklīgam situācijas tvērumam, iespaidam. Jaun ā virzība bija uz
Trešie apgalvo, ka ekspresionismu radījuši Rembo un Vitmens, kaut ko mūžīgu, būtisku, likumsakarīgu. Jaun ais noskaņojums
bet vēlāk tas apguvis baroka ritmus un patosu. Vētras un dziņu tiecās arī pārvarēt jūgendstila smukumus, tā neskaidro, izplūdušo
laikmeta, Klopštoka un Helderlīna poētiku. skaistumu, tāpēc jāpiebilst: tā mērķis bija kliedzoša taisnība, bais­
Tas viss varbūt arī ir ļoti tuvu patiesībai, saka G. Benns, taču mīga patiesība.
nebūt netuvina mūs ekspresionisma izpratnei. Tālāk Benns no­ Vācu nācijai un visai cilvēcei baismīgā desmitgade piespieda tos
stāda vienu otram pretī divus jēdzienus: «gara dzīve» jeb «garīgā jaunos māksliniekus, kas visasāk pārdzīvoja laikmeta un strup­
dzīve» un «īstenība». īstenība — tas ir kapitālistisks jēdziens, tā ceļā iegājušās civilizācijas problēmas, visā meklēt jēgu, izmantot
ir zemes īpašumi un aizdevumi, rūpniecības produkcija un kredīti, visus līdzekļus lietu būtības meklējumos. Priekšplānā izvirzījās
tas viss, ko var mērīt ar naudu. Garam turpretī nav īstenības, vissvarīgākās tēmas: dzīve visā savā skaistumā un šausmīgumā,
tas gremdējas savā dzīvē, fizioloģiskā un psiholoģiskā sadursmēs, nāve kā kustības turpinājums, nāve, dzīvāka par mehānisko dzīvi,
visā visumā ar savām bākām. Jautāju m s, ar kuru Kants reiz no­ par ikdienas mehāniskumu. No šejienes radušās krāsainās, sulīgās
slēdza veselu gadsimtu filozofijā: «Vai izziņa ir iespējama?» — un plastiskās trūdēšanas, bojāejas un izviršanas ainas. Ekspresio-
šis ja u tāju m s tagad pārvietojas uz estētikas jomu un skan šādi: nisti paplašināja esības robežas, vērsdamies pie tā, kas notiek tālāk
vai ir iespējams attēlojums? No Gētes līdz Georgam un Hofman- aiz dienas, dzīves un sapņa. Dzīve un nāve — tā ir mūžīgā diena,
stālam vācu literatūra pasauli izjuta kā vienotu veselumu. Jaunā P astarās tiesas diena, kas ja u sākusies un turpinās, tagad un
mākslinieku paaudze esamību ievietoja kolbā un sāka to kondensēt vienmēr. Laika ievainotajai mākslinieciskajai apziņai šī diena nav
un filtrēt, izdarīja eksperimentus, lai šajās ekspresionistiskajās jāgaida, tā ir iestājusies. Filozofiska «koķetēšana» (lietojot G. Heima
metodēs garā paceltos līdz tām formas virsotnēm, kur mākslinieks, izteicienu) ar mistiskajiem dieva meklējumiem sevī pašā, kā tas,
un tikai viņš vienīgais, impēriju sagrū šanas brīdī var savam laik­ piemēram, notiek Rilkes «Stundu grāmatā», atkāpjas šīs utopiskās
metam un tautai dot nemirstību. idejas šausmīguma priekšā. Viss pastāv vienlaicīgi, kā tas reiz jau
bijis viduslaiku mākslā, pēc radītāja gribas — gan pagātne, gan
II tagadne, gan nākotne, — viss tiek radīts pašlaik, 20. gadsimta
mākslā, visu acu priekšā, pēc autora vēlēšanās.
Par svarīgu impulsu mākslas dzīvē kļuva vācu mākslas zi­
« Ie ja u kša n ā s» un « a b s tra k c ija » nātnieka Vorringera grāmata «Einfühlung und Abstraktion»
(1906.). Mākslinieka spējai iejusties Vorringers pretstata «abstrak­
Ekspresionisma poētiku atklāja mākslinieki — grafiķi un glez­ ciju», kuras pamatos meklējamas bailes no telpas un laika, kuras
notāji. Turklāt atklāja to ne tikai savos mākslas žanros. 1905. izjutusi cilvēce vissenākajā vēstures periodā. Tīrās līnijas un vien­
gadā Drēzdenē sāka darbību grupa «Tilts», 1911. gadā M inhenē— kāršākās ģeometriskās figūras — šīs absolūtās abstrakcijas ir ciU
«Zilais jātnieks». Tās priekšgalā atradās krievu mākslinieks V. Kan- vēka «mierinātājs līdzeklis». No šī brīža mākslai, tāpat kā cilvēces
dinskis, kura dzeja vēl nemaz nav pētīta — par kaunu literatūr­ attīstības sākumos, jāpalīdz tai saistīties ar viņpasaulīgo, jā h a r ­
zinātniekiem. Piemēram izmantosim mākslinieka Paula Klē dze­ monizē tās attiecības ar Visumu. J o pasaule atkal kļuvusi tik trausla,
joli. ka sairst tepat acu priekšā.

1*
III pilsētām un valstīm. «Būtu vajadzējis nedarīt neko, tikai visu
laiku verot mākoņus, tālos, noslēpumainos mākoņus, visbrīnišķī­
G eorgs T rā k ls un G eorgs Heims
gākos, kas bezgalīgās s k u m j ā s . . . » (Šai vietā dienasgrāmatas
teksts apraujas.) Viņa dzejas nostalģiskā tēma — nolādētība dzī­
Kā tas mākslas vēsturē bieži mēdz gadīties, vācu ekspresionisma vot mužīgaja dienā, kas kļūst par katra viņa dzejoļa vai uzmetuma
būtību dzejā vispilnīgāk un visspilgtāk izteica tie, kas stāvēja uz baismīgo idilli. Mīļotā un ienīstā Berlīne bieži parādās viņa dzejā,
jaunā virziena sliekšņa, tie, kurus vārda pilnā nozīmē pat īsti kur atrodams viss: gan visus vācu ekspresionistus vienojošās šaus­
nevar dēvēt par ekspresionistiem. Austriešu dzejnieks Georgs mas, tehnikas gadsimtam tuvojoties, gandrīz mistiskās bailes no tā,
Trākls (1887. — 1914.) radīja ireālu skumju un vientulības, ilūziju un smacīgā Berlīne ar līnijdroškām, omnibusiem, automobiļiem,
un bērnības, brīvības un nāves pasauli. Atšķirībā no vēlākajiem velkoņiem, liellaivām un vilcieniem, gan kropļu un ubagu tēli
sekotājiem — sirreālisma un dadaisma — ekspresionisms neizvēlas un ārprātīgi karuseļi.
par galvenajiem trumpjiem zem (pār) apziņu un formālus trikus. Heimam ir arī dzejoļi, kuros skumji apzināts šīs vienlaicīgi
Kaut arī tā ietvaros formas meklējumi notiek |oti aktīvi, taču aiz baismīgās un skaistās dzīves īslaicīgums. Savās milzīgajās dzīves
tiem turpina pastāvēt atpazīstamu tēlu p a s a u le — dīvaina, mis­ un radīšanas slāpēs viņš šausminājās par to, ka apkārt nekas ne­
tiska, izkropļota. Trākls aizrauj lasītājus ar dzejas brīnumaino notiek. Kā dzīvi virzošais spēks viņu piesaista Revolūcijas tēls.
intonāciju un vārdu gandrīz vai taustāmo plastiku, vienā dzejolī īpaši viņš aizrāvās ar Francijas 1848. gada revolūciju un krievu
apvienodams skumji skaisto un nospiedoši baigo. Viņa poētika revolucionāriem. Sapņoja dzīvot Perikla vai Napoleona laikos.
balstās uz gleznieciskiem līdzekļiem, tāpēc daudz krāsu apzīmē­ Karš, no kura mierīgajā 1911. gadā vēl nebija ne miņas, viņam
jumu. Kā senās freskās, viņa dzejā visbiežāk sastopams melnais, reizē graujošs un attīrošs spēks, esības katarse. Viņa trauksmai­
zeltainais, zilais, baltais, purpursārtais . . . Viss, kas notiek viņa najai dvēselei vajadzēja, lai kaut kas notiktu, piemēram, lai noga­
dzejoļos, notiek nevis ar kādu konkrētu cilvēku, pat tad, kad a u ­ linātu ķeizaru vai krievu caru. Viņam vienlaicīgi gribējās būt
tors lieto vārdu es, ne kādā konkrētā vietā, bet ar kādu abstraktu teroristam un prūšu virsniekam, taču vislabāk viņš justos, būdams
dvēseli (tātad ar visiem) kādā abstrahētā vietā (tas ir — šeit, uz ķeizars. Tā stāsta viņa dienasgrāmatas. Pēdējā no tām, iesāktā
Zemes). 1911. gadā, pirmie vārdi ir: «Georgs Heims. Kurš nezina ceļa.»
Gribētos nocitēt vienu dzejoli, lai parādītu, ar kādām grūtībām
nākas sastapties, atdzejojot Trāklu citā valodā.
IV
VECA ALBU M Ā
«C ilvēces m ijk rē s lis » un hu m ā n ism s
Arvien no jauna atgriezies tu, melanholija,
0 , vientufās dvēseles lēnprātība. Teikt «ekspresionisms» — tas nozīmē nepasacīt neko, vienīgi —
Uz galu zelta diena kvēlo. sliktākajā gadījumā — atmodināt klausītājā (lasītājā) bailes, kam
piejaucas neizskaidrojams niknums. Viņā radies stereotips priekš­
Pilns pazem ības sāpēm liecas pacietīgais, stats par kaut ko kliedzoši briesmīgu, aizlauztu, pretīgu. No ku­
Viss skanēdam s no m aigas ārprātibas. rienes šai mākslā tik daudz epatāžas, vēlēšanās ņirgāties par
Rau! Krēslo jau. mākslas lietotāju? Un kāpēc tad Lunačarskis ekspresionismu sa u ­
ca par visrevolucionārāko Rietumu mākslu? Tā nebija nejaušība, ka
Nāk a tkal nakts un gaužas m irstīgais, līdz 1933. gadam izdzīvojušie, pirmā pasaules kara ugunīs ne­
Un kāds tam Ildzi cieš. kritušie mākslinieki un dzejnieki, kas bija saistīti ar ekspresionis­
mu, nacistiskajā Vācijā tika pasludināti par «izdzimteņiem» —
Zem rudens zvaigznēm kvēlodam a, ar visām no tā izrietošajām briesmīgajām sekām. Nerunājot ne­
A r katru gadu zem āk klanās galva. maz par koncentrācijas nometnēm un vajāšanām, pieminēsim tikai
to, ka nacisti gandrīz pilnīgi iznīcināja ekspresionisma dzejas krā­
(A td z e jo jis P E T E R S B R Ū V E R IS .)
jumu «Cilvēces mijkrēslis», kas iznāca 1920. gadā un tagad atzīts
Sī «galva» uz iepriekšējā mistiskā vārdu gleznojuma fona nepado­ par labāko klasisko ekspresionisma lirikas apkopojumu. Priekš­
das galīgai, viennozīmīgai atšifrēšanai. Kas tā ir — koka virsotne, vārdā «Cilvēces mijkrēšļa» atkārtotajam izdevumam Ņujorkā
saules vainags, cilvēka galva? Atbildes nav, un no tā viss dzejo­ 1959. g. šī krājuma sastād ītājs Kurts Pintuss raksta par to gadu
lis kļūst vēl biedējošāks, būdams uzrakstīts tik maigi un labska­ ekspresionisma lirikas masveidību, kam nav atrodama analoģija li­
nīgi, ka to grūti nosaukt citādi kā par ģeniāliem, neatdzejojamiem teratūras vēsturē. Kad mēs runājam par Vētras un dziņu laikmetu
murgiem. Georgs Trākls nekrita karā. Strādādams par feldšeri vai par romantismu, vienmēr tiek domāts viens vai divi duči autoru,
austriešu hospitālī, viņš neizturēja kara šausmas un izdarīja paš­ un parasti mēs tos pazīstam. Dzejoļus, kur izpaudās ekspresionis-
nāvību neilgi pēc kaujas pie Grodekas pilsētas. tiska pasaules izjūta, rakstīja simti dzejnieku. Vēl vairāk šis skaitlis
Kādas dīvainas, liktenīgas apstākļu sakritības dēļ Prūsijā dzī­ iespaido salīdzinājumā ar literatūras virzieniem, kas vienlaicīgi ar
vojošam austriešu neprāša līdziniekam Georgam Heimam (1887.— ekspresionismu attīstījās citās valstīs. Tikai nedaudz vārdu no Apo-
1912.) arī bija lemti dzejai tikai divi trīs gadi. Agrā jaunībā Heims linēra līdz Kokto Francijā, no Ungareti līdz Montālem Itālijā, no
atbrauca uz Berlīni, lai kļūtu par juristu. Taču, tikko viņš ieso­ Hļebņikova līdz Majakovskim Krievijā utt. Cita lieta, ka daudzi vārdi
ļoja tiesas zālē, viņu — kā to liecina ieraksti dienasgrāmatā — pazuduši bez pēdām, itin kā izšķīduši literatūras straumē. Vēl vairāk,
pārņēma nevajadzības apziņa, izjūta, ka cilvēks ir pārāk niecīgs tāda bija traģiskā likteņa ironija, ka Vācijā pēc nacisma krišanas
salīdzinājumā ar milzīgo likuma mehānismu. Heima daiļrade ir par vācu ekspresionistiem uzzināja, lasot tos, kas bija mācījušies
vēl nebijušā augstumā pacelta subjektīvisma paraugs. Par ienaid­ no ekspresionistiem.
nieku numur viens viņam kļūst buržuāzijas jēlā morāle, filiste- No mūsu laikmeta augstumiem mēs ja u varam brīnīties, ka tādi
risms. Viņš vēlējās atmaksāt «savas jaunības slepkavām» un šī dzejoļi varēja būt augstākā mērā epatējoši. Un kādi gan dzejoļi
mērķa sasniegšanai bija tik patiess un kompromisus noliedzošs, tagad varētu pa īstam nobiedēt cilvēci, kas pārdzīvojusi divus pa­
ka Gēti, Georgi un Rilki uzskatīja par literāriem konformistiem, saules karus un citas nacionālas un vispasaules traģēdijas. Gluži
visādi izsmiedams viņus savās parodijās dzejā un prozā. Tiesa, pretēji, pat lielākās daļas «Cilvēces mijkrēšļa» dzejoļu atribūtika
ar Rilki ir sarežģītāk — paša Heima dzejoļi rāda, cik rūpīgi viņš mums tagad liekas ļoti tradicionāla. Runāt par šīs mākslas itin kā
lasījis Rilki, attīstīdams tālāk daudzus viņa tēlus. 1906. gadā velnišķīgo raksturu — tas tagad ja u kļuvis par šablonu. Arī Rene­
deviņpadsmitgadīgais Heims ieraksta dienasgrāmatā: «Man j ā ­ sanses humānisms tika pasludināts par velnišķu apmātību. Pēc
kļūst trīskārt egoistam, tādam man jābūt . . jo pasaule mani ir Kurta Pintusa aforistiskā vērtējuma — ekspresionisti bija piekrāp­
100 reiz vērtīgāka nekā visos pārējos. Viņi taču neko nerada. tie humānisti, jo īstenībai, ar kuru viņi saskārās, nebija nekā kopēja
Bet man jārad a.» Sis radīšanas niknums, kurš viņu īpaši pārņem ar to humānismu, kuru viņiem mācīja ģimnāzijās un universitātēs.
pēdējos trīs dzīves gados, ir galvenais, kas viņu paceļ pār citiem Šeit būtu vietā vēlreiz atgādināt, ka ekspresionistiskā pasaules uz­
viņa laika jaunajiem literātiem. To, kas viņu atšķir no priekšgā­ skata pārstāvji galvenokārt bija jaunieši, vesela jaunu cilvēku
jējiem, viņš raksturo pats: «Kas mani nošķir no Nīčes, Kleista, paaudze.
Grabēs, Helderlīna? Tas, ka es esmu daudz, daudz dzīvāks. Gan
labā, gan sliktā nozīmē.» R e d a kcija s piebilde. G eorga T rā k la d ze ja m ūsu ž u rn ā lā b ija p u b ­
Heims sacer dzejoļus — redzējumus. Tur ir kara redzējums, licē ta 1987. g. 2. n u m u rā . L a tvie šu v a lo d ā p a g aidā m v is p iln īg ā k ā
nakts redzējums, rudens kā dzīves norieta un rieta kā neatvairā­ vācu e ksp re sio n istu dzejas p u b lik ā c ija a tro d a m a R a iņ a K opoto
mas nāves redzējumi. Visai viņa daiļradei caurvijas mākoņu tēma. ra k s tu 8. sē ju m ā — viņ š b ija g a ta v o jis a td z e jo ju m u k rā ju m u , kas
Tos viņš salīdzina gan ar spokiem un miroņiem, gan neesošām b ū tu s tip ri līd z īg s šai ra k s tā m in ē ta ja m «C ilvēces m ijk rē s lim » .

17
GEORGS HEIMS Līdzenumā, kur bij rāms un vēss,
Slienas tūkstoš ugunskalnu virsotnes.
To, kas slapstās ielās, cerot palikt dzīvs,
'“•i>

Viņš grūž ugunsmežā, kurā liesmas augot pllv.

Uguns rij pēc meža mežu — pilns nav mērs,


* * * Aprij sikspārņus, kas nagus zaros cērt,
Tā kā prasmīgs krāsnkuris mēdz urdīt pagales,
Mūsu steidzīgos kuģus viļņi Saurda viņš kokus, debesis šķist dzirksteles.
Katru uz savu krastu grūž.
Mums pa mirdzošo ziemu Dižās pilsētas grimst dūmos dzeltenos,
Jānoklaiņo viss mūžs. Bezdibeņos slīd no zemes virsas nost.
Mēs dejojām jū rā starp salām Viņš — tas milzīgais — pa kvēlojošām drupām klīst,
Un negriezīsimies atpakaļ. Trīsreiz pavicina lāpu saniknotās debesis.
Kāpj ūdeņi arvien augstāk,
Un debesis klusums skaļš. Ne zem vētras saskrandātiem mākoņiem,
Ne starp sastingušās tumsas tuksnešiem
Teic, vai esi tai pilsēta, Š a jā nakti vairs nevienam patvērumu neatrast.
Kur pie vārtiem sēž Ugunīgais piķis pil uz Gomoras.
Kāds cits manā vietā,
Vai tur tavus matus plūc vējš?
Kad vakars nonīkst, * * *
Man rokās vēl alkains stars.
Tau jāju, kas tur staigā. Tavas garum garās skropstas,
Ak, tikai svešos te sastapt var. Tavu acu tumšais ūdens.
Ļauj man tur iegremdēties,
Pie apbedītajiem gāju, Atļauj dziļumos nirt.
Kur zemei vientulība sūrkst.
Meklēju ilgi un saucu, Kalnracis kāpj uz šahtu
Tevis nebija ari tur. Un šūpo nespodro lampu
Vēl es gāju pār lauku, Pie rūdas vārtiem, kas veras
Kur koki žēli sten, Augstajā ēnu sienā.
Augdami iekšā salstošās debesis,
Lapas pazaudējuši sen. Redzi, es kāpju lejup,
Lai aizmirstu tavā klēpi
Uzmeklēt tevi sūtu Visus draudus no augšas,
Kraukļus un kovārņus, Elli, mokas un dienu.
Viņi ik novakari
Pelēkā mijkrēsli ņudz Tīrumos, vēji kur stāv,
Un vēlāk ar vaidienu žēlu Piedzēruši no labības sulas,
Nakti kā akmeņi krīt. Augstie un slimīgie krūmi
Katram dzelžainā knābi vainags, S aaug pret debesīm kopā.
No salmiem un nezālēm pīts.
Dod man savu roku,
Reizēm kopā ar vēju Mēs arī saaugsim kopā,
Ieskanas tava balss. Laupījums vienam vējam,
Tava roka pa sapņiem Vientuļu putnu skrējiens.
Blakus manējai salst.
Aizlaikos reiz ja u bijis Iesim klausīties vasaru
Viss, kas šodien mums ir. Negaisu ērģelēs dobjās,
Pasaule sēru tērpā, - Peldēties rudens gaismā
Pelni uz galvas birst. Dienas zilajā krastā.
KARŠ Reizēm pie tumšā strauta
Brītiņu pastāvēsim,
Ilgi gulējušais, nu viņš piecēlies, Dziļi klusumā veroties,
Mijkrēsli stāv, nezināms un liels. Meklējot mūsu mīlu.
Velves grūst, jo viņam v ajag vietas daudz.
Mēnesi viņš melnā rokā žņaudz. Vai arī dosimies ārā
No zeltaino mežu ēnām,
Pilsētai sāk aizsmakt vakarīgā balss. Stalti vakara blāzmā,
Sveša tumsa tuvojas un nepazīstams sals. Kas pieri tev noglāstīs.
Tirgus raibais troksnis ledū pārvēršas,
Taču ļaudīm skaidri zināms nav nekas. Reiz stāvēsim pašās beigās,
Kur, dzeltenu traipu klāta,
Viņu plecus apskauj draudīgi kas baigs. J ū r a jau lēnām aizplūst
Uzdots jautājums. Nav atbildes. Un nobāl vaigs. Uz septembra līci.
Tālu zvanu duna ausis sīc,
Vīriem smailās bārdas žēli trīc. Atpūtīsimies augšā
Slāpstošu puķu namā.
Viņš jau danci sāk pa kalnu galotnēm, Dziedādams lēkās vējš
Kliegdams: kareivji, jums m ājā nenoslēpties, nē! Lejup pa klintīm.
Kad viņš melni galvu šūpo, nodārd atbalsis,
Nošķind važas, kurās pasauli viņš iekalis. Taču jau tagad no papelēm,
Kas sniedzas līdz mūžīgai zilgmei,
Viņš kā tornis ļauj sev pāri svelmei krist, Brūngana lapa krīt
Diena bēg no viņa, straumēs satek asinis. Un atpūšas tev uz kakla.
Krastā līķu tūkstošus ja u skaitīt var Ht>
Un kā balta sega klājas stipro nāvesputnu bars. Dievišķo sēru laiks,
Mūžīgās mīlas mēmums.
Nakti šķērsām pāri laukam uguni viņš sviež, Ņem kausu, pacel
Gaudo sarkans suns un zobus iež. Un miegu dzer.
Nodibinās melnās tumsas valsts,
Viņas robežās no vulkāniem krīt drausmas gaismas šalts. A tdzejoja AM AN D A AIZ P U R IE TE

18
apmēram vienā e lp ā ar « K lavierkoncertu», «E tīd i» , kam ēr «M ani
apsūdz manas usnes» (1979.) un « A r varu» (1979.) neļauj aizm irst,
ka radīšanas procesā viss ir vienkopus — gan pasaule, kurā d z īv o
bērns, gan jaunais, vēl pat ne nojausmās biezējošais «Si m inors».
LĪDZSVARAM «Ex lib ris» nav kārtots pa gadiem , kā būtu vie g lā k sakārtotājai
un p ē tniekiem . Grām atas ko m p o zīcija ve id o ta , vairāk d o m ā jo t p a r
la sītā ju un saturu tu v in o t viņa uztve re i, t. i., vienam m otīva m lo ģ is k i
p ā re jo t nākošā. Izzinošos nolūkos sekojot sarakstīšanas laikam , re ­
dzams, ka O. V ācietim īp a ši a u g līg i b iju š i 1968., 1970., 1975., 1976.,
O jārs Vācietis. Ex lib ris. R., Liesma, 1988, 574. Ipp. 1979., 1980. g a d i, kad v id ē ji ap pussimts d ze jo |u p a lie k n e p u b lic ē ti vai
ārpus grām atām, b e t 1978. gadā pat p ā ri simtam — cenzūra, « p la u k -'
G o d īg a vārda izpausmes v e id i m ēdz b ū t visdažādākie — var stošais sociālisms tip o g rā fija s jaudās lasītājam lie d za pašus būtiskākos,
p a tie s īb u paust klusi, sīksti, to var iz k lā s tīt zin o ši, e n e rģ iski, n o te ik ti spožākos darbus, darbus, kurus uzdrošinos vē rtē t par latviešu p u b li­
un var iz k lie g t s p a lg i, pat histēriski. Formu nosaka situācija un cistiskās dzejas šedevriem (« O kto b ra svētki M agadanā», «Vadoņa
te icēja tem peram ents, uzve d īb as kultūra. M ākslas vārds — a rī vis­ augšāmcelšanās», «Zorge», «Jezuītu ceļa dziesm a», « A r varu»). Pro­
traģiskākais, skaudrākais — ir sabalansēts, harm onizēts, tā p ēc ie d a r­ tams, krājum ā ir a rī tā d i, ku ri cilvē kie m , kas la b i zina d ze jn ie ka
b īg s un, neaizm irsīsim , a rī attīrošs, d zie d ē jo šs, a tšķirīb ā no zin ā t­ d a iļra d i, sauks atm iņā situācijas, tēlus, izteiksm es paņēm ienus no
niskā vai sadzīviskā. Tieši šai p ē d ē jā a p stā klī saskatu O jāra Vācieša agrākām grām atām , to m ē r pats kodols — tas paliks atklājum s katram.
n e p u b lic ē to , a rī presē palikušo darbu ko pojum a «Ex lib ris » m il­
AN DA K U B U LIŅ A
z īg o n o z īm i — š o b rīd , kad esam līd z afektam n ovesti ar m ilicijas,
p ro k u ro ra , CK un V D K dem okrātism a pārkāpum iem un p a tva/īb ā m ,
apskaidrojošs poētisks tēls vismaz novada lie k o p ā rsp rie d zi, at­ OJĀRS VĀCIETIS
d o d spēkus darbam . Tātad — a rī p o litis k i ekstrēm os apstākļos bez KA LN A
kultūras d z īv o t cilvēks vienkārši n e d rīk s t; tā līd z s v a ro ti atgādā
paliekošas pa tie sīb as:
«. . . labam vie n m ē r p re tin ie ks stāv p re tī, V a i, cik sm aržīgs
un v ie n m ē r tas ir labāk apbruņots. lejā zieds!
I r sliktajam uz zemes vairāk veidu,
tas vairāk ass un vie n m ē r vairāk glums, Kāp vien, d ē liņ , kalnā.
b e t tik a i labais c ilv ē c īb u ve id o ,
šis nožēlojam ais, b e t manējs m azākum s.» Vai, kā vējš
(«C īņas lo ģ ik a » — 1970.) druvas liec.
Par to , ka «Ex lib ris » p re cizē un n o skaidro vairākus pārpratum us
d ze jn ie ka pilsoniskajā stājā, jau rakstīts «Jaunās grāmatās». A r ī par Kāp vien, d ē liņ , kalnā.
to , ka O . Vācieša dzejas tē li runā unisonā ar visapsūdzošākajām
p u b lik ā c ijā m presē p a r to ta litā ro re žīm u , kurā d z īv o ja m , režīm u , Vai, cik mazs
p a r kuru viņam ilū z iju nebija, to tie s b ija skaidrs priekšstats, kas esmu esi
to nosaka, balsta. Laikam tālab acis ie p le tu līd z pusvaigam , un
sametās kauns, lasot V. Daugma/a vārdus (LM , 1989, 26. ja n v.), Kāp vien, d ē liņ , kalnā.
ka « V ācietim b ija p u b lic ē ti d a u d zi d z e jo li par p a rtiju un neviena —
p re t» , kauns p a r spriedum a p a v irš īb u a ttie cīb ā uz d ze jn ie ku , kas Vai, cik daudz
kopā ar V. Belševicu kopš sešdesmitajiem gadiem vārdā «rakstnieks» pasaules!
saglabāja sēmu «tautas sirdsapziņa» un tas sevi — miris būdams —
aizstāvēt nevar. Nākošā rin d ko p ā kauns pārauga n e izp ra tn ē : vai Kāp vien, d ē liņ , kalnā.
tiešām recenzents bū tu nokjuvis form ālās loģikas gūstā un aizm irsis
ņem t vērā poētiskās valodas specifiku je b vai O . Vācieša darbus, Kalna gals
a rīd z a n «Ex lib ri» , nebūtu la s ījis īl Kā tad c itā d i, pēc Daugma/a kails un vēss.
dom ām , mākslā varētu savu «pret», savu filo z o fiju izte ikt, ja ne
p a tie si un g o d īg i tē lo jo t tās zvē rība s, anorm ālības, kas ar partijas Kāp vien, d ē liņ , kalnā.
akceptu pastrādātas kopš 1918. gada un par ko runā bailes, «kā
nav mūsu tankiem , b e t kuras lir tūkstošiem čehu, kas nebrauc uz Vairs no lejas
ā rzem ēm l mājās, no Ķ īn ā svilstošām grām atām», tāpat «Pulkvedis neredzēs.
Vācietis un H irosim a», «O ktobra svētki M agadanā», «Zorge», «Potjom -
kina sādža», «No kurienes pie d zim st apātijas», «1949. gada pavasaris», Kāp vien, d ē liņ , kalnā.
«V adoņa augšāmcelšanās» u. c.f
Tātad — «Ex lib ris » p recizē vairākus būtiskus mom entus d ze jn ie ka 1976.
sabiedriskajā stājā un daža m eklējum a aizsākuma laiku p o ē tikā , kas
cenzūras apstāk|os lasītājam p alika nezinām i. Šodien uzzin ā tie ko n kre -
tiz ē ju m i sta b iliz ē satrauktos prātus, lie k apzināties, — ja O . V ācietis
spēja b ū t g a rīg i b rīv s 60.— 80. gados, tad ta g ad gara b rīv īb a se vī V e ļu nav.
(un sev a p kā rt) kopjam a jo vairāk, to iz d a rīt vie g lā k. Bez apziņas Bet kas tad baltās naktīs
b rīv īb a s , ko var d o t tik a i cenzūras likvidēšana, nebūs n ea tka rīg a ne p ā ri pļavām veļas?
ekonom ika, ne kultūra, ne suverēna Latvija. A tgādināšu d ze jn ie ka
1976. gadā teiktos vārdus: «Aiz mums b ija I tika i viena. I A p mums C eļu nav.
tagad I tik a i viena. I Un mums p riekšā I tika i viena. I Latvija. I I A t­ Bet kā tad saukts
speries I p re t kaulu kaudzi. I Esi sēkliņa I un au d zi. I Esiet viens, I un Uz gaitu g ājējs ceļas?
b ū sie t d a u d z i I Latvijā», kuri, m anuprāt, izcel p a tstā vīg a spriedum a
a u g līb u , va ja d z īb u , lai vispār kas varētu a ttīs tītie s . Bet p a tstāvīg a M ēs atceramies gadus,
domāšana rodas tu r, ku r p ie tās strādā; tā satur se vī a tb ild īb u , kas iet zilgm ē projām ,
n e lo kā m īb u . Papagailis, kā zināms, p a r iem ācītā teksta saturu ne­ mēs netveram o
a tb ild , viņš tika i to rep ro d u cē, viņš «bļauj I ļauj I ■ ■■ un s līd pār uzskatām par radu
mani I tās ēnas,l kā nesēju nav vairs . . .». un to cilvēkojam .
Viens no se p tiņ de sm ito gadu latviešu dzejas ieguvum iem ir p sih o ­
loģ iskā laika k lā tb ū tn e tē lā , kuru pirm ais ieviesa O . Vācietis « V i­ Lētā nav.
sāda garum a stundās» (1974.) un kura aizsākum i m eklējam i poēm ā Dārgs katrs mūžs,
«Balsij bez p a v a dīju m a » («D zegužlaiks», 1968.). «E* lib r ī» ir d z e ­ kas d z īv ē godam noiets.
jo ļi, kas rāda nākošo etapu m ēģinājum os, taustoties uz laika tiešu
a ttē li cilvē ka apziņā, sajūtās. Te dom āju 1970. gadā ra kstīto «Pēc Svētā nav.
kāda iaika», kurā ar slēptas g re d ze n ve id a ko m p o zīcija s p a līd z īb u Bet kā tad priekšā cilvē ki
n o ro b e žo ts izstie p ta laika n o g rie zn is, g a id o t saules lēktu, b e t « V iļņa un tautas galvu noliec?
galā» (1975.) jau dem onstrē šo p o ē tisko līd z e k li kā a pgūtu, ar kuru
turpm āk d ze jn ie ks izsaka eksistenciālas jutoņas. A r ī tā d i d a rb i kā 1978.
«Pulkvedis V ācietis un H irosim a», «Z o rg e » ap lie cin a nevien O. V ā cie ­
ša ē tisko, sa b iedrisko stāju; to izteiksm e gaiši saka, ka ra d īti tie (N o grāmatas «E* lib ris » )

19
2ANS

POLS

SARTRS

I S T A B A

D a r b e d ā kundze t u r ē ja p irk s to s g a b a l i ņ u r a h a t - l u k u m a . D a r b e d ā k u n g s ienāca uz p i r k s t g a l i e m .


V iņ a t u v i n ā ja to lū p ām p ie s a rd z īg i, a i z tu ro t elpu, b a i d ī d a ­ — E s ieiešu pie E v a s , kā k a tru c etu rtd ie n u .
m ā s , ka d v a š a nopū tis s m a l k o p u d e rc u k u r u , a r kuru bija D a r b e d ā k u nd ze v iņ am u z s m a i d īja .
a p b ā r s t ī t s g a b a l i ņ š . « K ā ro z e ,» viņ a n o d o m ā ja . T a d sp ē ji — N o sk ūpsti viņu no m a n is .
ie ko d ās s t i k l a i n a jā m īk s t u m ā , un v iņ a s m u te pie lija a r s a ­ D a r b e d ā k u n g s n e a t b i ld ē ja un s a r a u c a pieri rū p ju pilnā
s t ā v ē j u š o s s m a r ž u . «D īv ain i, cik ļoti s l i m ī b a s a a s i n a i z j ū ­ g r i m a s ē : ik c etu rtd ie n u , v ie n ā un t a j ā p a š ā s t u n d a ku rls
t a s .» V iņ a n o g r i m a d o m ā s p a r m o š e jā m , iz t ap īg ie m a u s ­ n a i d s j a u c a s v iņ a ar g r e m o š a n a s s m a g u m u .
tru m n ie k ie m (k ā z u c e ļ o ju m ā viņ a bija A l ž ī r a ) , un b ā l a s — A tc e ļā es ieiešu pie F r a n š o . E s g r ib ē tu , lai viņ š p a r u n ā
lū p a s s a v i l k ā s s m a i d a — a rī r a h a t - l u k u m s b ija iz ta p īg s. nopietni un m ē ģ in a viņu p ā rlie c in ā t.
N e s k a to t i e s uz p ie sa rd z īb u , ro k ai ar šķīvi v a i r ā k a s reizes
n o n ā k o t v ir s g r ā m a t a s la p p u sē m , t ā s p ā r k l ā j ā s a r n i e c ī g ā m V iņ a v izītes pie F r a n š o b i ja b ieža s , bet v e l t ī g a s . D a r b e d ā
b a l t ā m p ū d e r c u k u r a ka u d zītē m . R o k a s r i p i n ā ja , s l i d i n ā j a k u nd z e p a c ē la u za c is. A graK , b ū d a m a pie l a b a s v e s e l ī b a s ,
un č i r k s t i n ā j a m a z o s c u k u r a k r is t ā li ņ u s pa g l u d o p apīru : viņ a r a u s t ī j a p le cu s. B e t, kopš s li m ī b a Dija p a d a r ī ju s i ķ e r ­
« T a s m a n a t g ā d i n a A r k a š o n u , ku r es p lu d m a le l a s ī ju . » meni s m a g u , n o g u r d i n o š u s že stu s viņa a i z s t ā j a a r fiziono-
T o reiz v iņ a n ē s ā j a lielu s a lm u cep uri ar za ļu lenti un p a r a s t i m i ja s spēli: « j a » viņa teica ar a c īm , «n ē » a r lupu ka k tiņ ie m ,
ie k ā r t n i n - p aš ā k r a s t m a l ā a r Zipa vai K o le t e s I v ē r a s r o m ā n u un tā vietā, lai r a u s t ī t u p le c u s , p a c ē la u z acis.
ro k ā s . V ē j š bēra uz ceļiem s m ilš u v ir p u ļu s , un laiku pa l a i ­ — B ū tu labi, j a viņu v a r ē t u ievietot a r varu.
kam viņa n o p u r i n ā ja g r ā m a t u , tu ro t to aiz v ie n a s m a l a s . — E s j a u tev te icu, ka t a s n av i e s p ē ja m s . B e z t a m lik um s
T ā b ija ta pati s a j ū t a , tikai s m ilš u g r a u d iņ i b ija p a v isa m ir n e p iln īg s . F r a n š o man reiz s t ā s t ī j a , ka viņiem ir n e ie d o ­
s a u s i, bet m a zie c u k u r a k r is tā liņ i k u sa uz pirkstu g a lie m . m ā j a m a s g r ū t ī b a s a r ģ im e n e m , c ilv ek iem ir g r ū ti izle m t, viņi
V i ņ a i e d o m ā j ā s p ē r ja i n i p elēku d ebesu s t r e m e l i virs m e l n a s rīb tu r ē t s lim n ie k u m ā j ā s , un m e d iķiem ir s a s a i s t ī t a s ro k a s .
j ū r a s . « T a s Dija vēl pirms E v a s d z i m š a n a s . » No šo a tm iņ u iņi v a r izteikt s a v u viedokli, bet ta s a r ī viss. V a ja d z ē t u
s m a g u m a viņ a j u t ā s n o g u ru si un v ē r t īg a kā s a n d a l a š ķ i r ­ s a r ī k o t pu blisk u s k a n d ā l u , tad v iņ a pati lū g tu h o s p i t a l i z ā ­
ciju .
stiņ š . P ie p e š i a t a u s a p rāta ta r o m ā n a n o s a u k u m s , ku ru viņa
to brīd l a s ī j a — « M a z ā ku nd ze», t a s n e b i ja g a r l a i c ī g s . B e t — Tev t a i s n ī b a , — D a r b e d ā k u nd z e no te ica, — bet ta s
kopš n e z in ā m ā s lim īb a liedza D a r b e d a kundzei a t s t ā t n a v v ie n a s d ie n as d arb s.
ista b u , v iņ a deva p rie k š ro k u m e m u ā rie m un v ē s tu ris k ie m — Nē. ■
ro m ā n ie m . V iņ a v ē l ē j ā s , lai c i e š a n a s , s m a g a l a s a m v i e l a un V iņ š p a g r i e z ā s pret sp o g u li un s ā k a k n ib in āt b ārd u.
a tm iņ u m o d r īb a , d arītu i z jū t a s s m a l k a k a s un b rie d in ā tu D a r b e d ā k u n d ze bez e m o c ijā m l ū k o jā s s a v a v īr a s a r k a n a j ā ,
viņu kā labu s i l t u m n ī c a s a u g li. v a r e n a j ā p a k a u s ī.
A r nelielu u z t r a u k u m u v iņ a i e d o m ā j ā s , ka tū d a ļ pie d u r ­ — J a v iņ a ta t u r p in ā s , tad p a lik s vel t r a k a k a p ar viņu,
vīm p ie k la u v ē s v īrs. C it ā s d ie n ā s v iņ š n ā c a tikai pret v a k a r u , t a s ir ā r k ā r t ī g i n e v e se līg i. V iņa n e a tie t no viņa ne soli, iziet
n o s k ū p s t ī ja viņu uz pieres, a p s ē d ā s iepretim a t p ū t a s k r ē s l a no m ā j a s vien īg i, lai ap m ek lētu tevi, un nevienu nepieņem .
un k l u s ē jo t l a s ī j a L e T e m p s. B e t c e t u r t d ie n a s b ija D a r b e d ā N e k ad n e v e r v a ļā lo gu, j o P j ē r s to n e g r ib . It kā slim n ie k a
k u n g a d ie n a s ; tad viņš uz s tu n d u d ev a s pie m e it a s , p a r a s t i d o m a s būtu v ē rā ņ e m a m a s . B r ī n u m s , ka viņi vēl n a v n o s p r ā ­
s t a r p t rijie m un č e tr ie m . P i r m s i z ie š a n a s viņ š r ū g t u m a piln s g u ši no s m a k ā m , un m a n šķiet, ka šo k v ē p in ā m a t r a u k a
g ā j a pie s i e v a s p a tē rz ē t. Š ī s c e t u r t d ie n a s s a r u n a s , k u ru n o ­ ne tīrīb u viņi i e d o m ā j a s p a r ba z n īc u . G o d a v ā r d s , d a ž k a r t
risi v a r ē j a p a re d z ē t iepriekš līdz v i s s ī k ā k a j a i d e ta ļa i, n o g u r ­ m a n lie k a s . . . viņai ir t ā d a s d īv a in a s a c is .
d in ā ja D a r b e d ā ku ndzi. D a r b e d ā k u n g s ar s a v u k lā tb ū tn i — N e esm u i e v ē ro ju s i, — D a r b e d ā ku nd ze s a c ī j a , — m an
pie pild īja k lu so ista b u . V iņ š n e k a d n e s ē d ē ja , bet s t a i g ā j a šķiet, ka v iņ a i z s k a t ā s n o rm ā li. P r o t a m s , viņai ir s k u m j š
šurpu turpu. K a t r s š ā d s viņa jū tu u z l i e s m o ju m s e r c i n a j a skats.
D a r b e d ā ku ndzi ka p līsto šu stik lu šķ in d a . U n šī c e t u r t d ie n a — V iņ a ir līķ a b a l u m a . V a i g u ļ? V a i ed? T o l a b ā k n e j a u ­
būs vēl s m a g ā k a ne k ā p a r a s t i : do m a , ka tū d aļ v a ja d z ē s a t ­ tāt. V a r u derēt, ka, a tro d o tie s B la k u s t ā d a m b r a š a m zē n a m
k ā r t o t E v a s a t z ī š a n o s , re dzēt viņ a m ilz īg o ķe r m e n i d re b a m kā P j ē r s , viņ a n a k t ī n e a iz v e r ne aci. — V iņ š n o r a u s t ī ja p l e ­
d u s m ā s , lika D a r b e d a kundzei n o s v īs t, v iņ a p a ņ ē m a r a h a t - c u s. — U n v is d īv a i n ā k a i s ir t a s , ka m u m s , v iņ a s v e cāk ie m ,
luk um u no a p a k š t a s ī t e s , n e no teikti p a s k a t ī j ā s uz to un n a v tiesību a i z s t ā v ē t viņu pret sevi p aš u . T u r k l ā t pie F r a n š o
s k u m ji n o lik a a t p a k a ļ, viņ a n e g r i b e ja , ka v īrs redz viņu P j ē r s būtu l a b ā k apkop ts. T u r ir liels p a rk s. B e z ta m , viņ š,
ēd a m luk um u . V i ņ a s a l ē c a s , dzir dot k l a u v e ji e n u . vie g li s m a id o t, piebilda, a r sev līd zīgie m viņ š s a p r a t ī s i e s
— N āc ie kšā, — viņa n o te ica v ā r g ā b a lsī. la b ā k . Viņi ir kā b ērni un n e v a j a g v iņ us t r a u c ē t ; viņi ir kā

20
sava veida masoņu liga. Viņu vajadzēja ielikt slimnīcā jau taisnība», lai izbeigtu diskusijas . . . Laime, ka viņš nespej
pašā sākuma, pirmām kārtām Pjēra paša labā. Viņa inte­ novērtēt savu stāvokli.
reses netiktu aizskartas. Ar nepatiku viņa atcerējās Pjēra garo, ironisko, vienmēr
Pēc mirkļa viņš piebilda: mazliet sāņus pavērsto seju. Pirmajā laikā pēc Evas laulī­
— Es jau tev teicu, ka man nepatīk, ka Eva paliek ar viņu bas Darbedā kundze nebija vēlējusies neko vairāk kā maz­
viena, it īpaši naktī. Iedomājies, ja pēkšņi kas atgadās. Pjē- liet sirsnības no sava znota puses. Bet viņas pūles darīja
rain ir ārkārtīgi noslēgts izskats. Pjēru mazdūšīgu, viņš gandrīz nemaz nerunāja un bez in­
— Es domāju, ka nav vērts īpaši uztraukties, viņš vien­ tereses visam uzreiz piekrita.
mēr tāds izskatās. Vērojot viņu, rodas tāds iespaids, ka viņš Darbedā kungs turpināja savu domu:
visus izsmej. Nabaga zens, — viņa ar nopūtu turpināja, — — Franšo mani uzaicināja apmeklēt savu iestādi, viņš
ar viņa iedomību nonākt tik talu. Viņš vienmer iedomājās sacīja, ka ta esot lieliska. Katram slimniekam ir atsevišķa
esam gudrāks par mums visiem. Viņš tā prata pateikt: «Jums istaba ar ādas atpūtas krēslu un dīvānu-gultu. Tur ir tenisa

21
k o r ts , un viņi v i s t u v ā k a jā laik ā s ā k s būvēt p e ld b a s e in u . Viņš p a ņ ē m a c i md u s un t ur p i n ā j a :
V iņ š b ija n o s t ā ji e s pie lo g a un s k a t ī j ā s c a u r stik lu , m a z lie t — T a v i e n k ā r š i viņa to n e pa me t ī s . Bet , j a viņai kā ds
ļ o g o tie s uz s a v a m l ī k a ja m k ā j ā m . P ie p e ši, r o k ā m k a b a t a un i epri ekš s a g r o z ī t u g a l v u ? E s gr i b ē t u, lai viņa ma z l i e t bi ežāk
n o la is t ie m pleciem , viņ š v in g ri p a g r ie z ā s uz pap ē ža. D a r - izietu no m a j a s , r edzet u pa s a ul i . V i ņ a s a t i kt u kā du j a u k u
b edā k u n d ze ju t a , ka s ā k s v ī s t, tā t a s b ija v ie n m ē r — t a g a d z enu — t ādu kā S r e d e r s , inženi eri s pie S i m p l o n a , k u r a m ir
v iņ š s t a i g ā j a š u rp u turpu kā lā c is s p r o s t ā , un, s p e ro t s o ļu s , n ā k o t n e , t ad vi ņa p ā r d o m ā t u s a v u dzīvi un p a m a z ā m pi e­
viņa k u rp e s č i k s t ē ja . r a s t u pie d o m a s to mai nī t .
— D ra u d z iņ , a p s ē d ie s, lūdzu, tu m an i n o g u rd in i. — Tad D a r b e d ā ku nd z e neko n e a t b i l d ē j a , b a i d ī d a m ā s , ka s a ­
a r nopūtu piebild a: — M a n ir k a s n o p ie tns tev s a k ā m s . r u na v a r ē t u a t dz ī vot i e s . V ī r s n o l i e c ā s pā r viņu.
D a r b e d a k u n g s a p s e d a s a t z v e lt n e s k r ē s l ā un uzlika r o k a s — T a g a d , — viņš not ei ca, — m a n j āi et .
uz c e ļie m ; v ie g la s t r ī s a s p a r s k r ē j a p a r D a r b e d a k u n d ze s — Ar dievu, tēti, — D a r b e d ā kundz e s a c ī j a un n o g l ā s t ī j a
m u g u r u : t a s brīd is, kad v a j a d z ē j a s ā k t r u n ā t , bija k lā t . — Tu vi ņa pieri. — No s k ūps t i viņu labi stipri, m a n u d ā r g o n a b a ­
zini, — viņ a te ic a , aiz s a m u l s u m a ie k a s e jo t i e s , — otrd ien dzīti.
es tik o s a r E vu.
Ka d vī r s bi j a prom, D a r b e d ā ku nd z e i zt ukš o t a n o s l ī g a
— Jā.
a t p ū t a s k r ē s l a un ai z vē r a acis. « K ā d s d z ī v ī g u m s , » vi ņa p ā r ­
— M e s r u n ā j a m p a r visu ko, v iņ a b ija ļoti la ip n a un sen
me t o š i n o d o m ā j a . Ma z l i e t a t gu v u s i s pē kus , vi ņa lēni p a ­
n e b i ja i z r a d īju s i tād u uzticību. T a d es viņ ai šo to p a j a u t ā j u
st iepa b ā l o roku un, n e a t v e r o t aci s, s a t a u s t ī j a uz a p a k š t a s ī ­
un a p v a i c ā j o s p ar P jē r u . U n es s a p r a t u , — v iņ a te ica , no tes l uk umu.
j a u n a a p m u l s u s i , — ka E v a P j ē r a m ir ļ o t i p ie ķ ē ru sie s.
— P ie j o d a , es to labi zinu, — D a r b e d ā k u n g s ' a tt e ic a .
V i ņ š m a z lie t k a i t i n ā ja D a r b e d ā kundzi, v iņ am v a j a d z ē j a E v a a r viru dzī v o j a B a k a ielā, k ā d a s v e c a s m ā j a s p i ek t a j ā
visu iz k l ā s t ī t s īk u m o s , uzliekot p u n k tu s uz i. B e t D a r b e d ā s t ā v a . D a r b e d ā k u n g s mu nd r i u z k ā p a pa kā pņu s i mt di v­
k u nd z e v ē l ē j ā s dzīv ot tādu s m a l k u un jū t ī g u p e rs o n u s a b i e d ­ p a d s m i t pa k ā pi e n i e m. Un, kad spi eda z v a n a po gu, n e ma z
rīb ā, k u r a s visu s a p r o t no p u s v ā r d a . n e b i j a ai zel s i es . Ar s a j ū s m u viņš a t c e r ē j a s D o r m o i j a j a u n ­
— E s tev g r i b ē ju teikt, ka viņa p ie ķ ē ru sie s ta m citād i, ku nd z e s v ā r d u s : « J u s u v e c u m ā j ū s i z s k a t ā t i e s v i e n k ā r š i l i e ­
n e k ā m e s i e d o m ā jā m i e s . liski, Š a r l . » N e k a d viņš n e j u t ā s tik s t i pr s un v e s e l s ka c e t u r t ­
— D a r b e d ā k u n g s d u s m īg i un s a t r a u k t i iz b o līja a c is , kā di enās , it ī paši , kad b i j a uzvei ci s kā pne s .
ikreiz, kad viņš n e s a p r a t a k ā d a m ā j ie n a vai s t ā s t a jē g u . P a to laiku E v a bi j a a t v ē r us i durvi s. « T i e s a , vi ņa n e i z s k a ­
— K a to lai s a p r o t ? t ā s labi. Ne vi e na s l i mni e ku ko pē j a to n e v a r e t u izturēt, varu
— S a r i , — D a r b e d ā kundze s a c ī j a , — n e a p g r ū t i n i m an i. i ed o mā t i e s sevi v i ņ a s v i e t ā. » Vi ņš n o s k ū p s t ī j a mei tu:
Tev j ā s a p r o t , ka m a n kā m ātei n a v viegli s t ā s t ī t t ā d a s lie tas. « S v e i k a , m a n a d ā r g ā na b a d z ī t e . »
— No tā, ko tu m a n teici, es ne k ā n e s a p ro t u . — D a r b e d ā E v a a t b i l d ē j a a r zi nāmu vē s u mu.
k u n g s d u s m īg i n o v ilk a . • — Tu esi ma z l i e t b ā l a, — D a r b e d a k u n g s s a c ī j a , s a ņ e ­
— Nu labi! — v iņ a a tc irt a . mo t viņu aiz v a i g a , — tu pa r m a z kust i es.
— Vi ņi vēl a r v i e n . . . a r ī t a g a d ? Iestā jās klusums.
— J ā ! J ā ! J ā ! — viņa trīs rei zes d us mī gi pi e k l a u d z i n ā j a . — Kā k l ā j a s m a m m a i ? — E v a p a j a u t ā j a .
D a r b e d ā k u n g s izstiepa ro k a s , n o d ū r a g a l v u un a p k lu s a . — Ne visai. Tu biji pie vi ņ a s ot r di e n? B i j a a t n ā k u s i L u ī ­
— Š a r l , — viņ a s ie v a u z t r a u k ti n o te ica , — m a n n e v a j a ­ zes t a n t e , vi ņa b i j a pr i e cī ga. Vi ņa i pa t ī k uz ņ e mt c i emi ņus,
d z ē ja tev to teikt. B e t es n e v a r ē ju to p a t u r ē t pie sev is. j a vien tie n e k a v ē j a s p ā r ā k ilgi. L uī z e s t a n t e bi j a P a r ī z e , lai
— M ū s u b ē rn s ! — viņš klusi i e s a u c ā s . — Ar šito t r a k o ! n o k ā r t o t u to hi potēku lietu. E s t ev j a u s t ā s t ī j u , tā ir dī vai na
V iņ š pat E v u v a ir s n e p a z īs t un s a u c p ar A g a ti. V iņa droši lieta. Vi ņa bi j a i e nā kus i m a n ā bi r oj a pēc p a d o ma . E s viņai
vien z a u d ē ju s i a pziņu, ka tā u p u r ē ja s . t eicu, ka na v i zvēl ēs — j ā p ā r d o d . Vi ņa ir a t r a d u s i pat pi r ­
V iņ š p a c ē la g a l v u un b a r g i p a s k a t l j a s sie v a . c ē j u — B r e t o ne l u . Vai tu a t c e r i e s B r e t o n e l u ? V i ņ š ir i zsities
— Tu esi p ā r l i e c i n ā t a , ka s a p r a t i p areizi? uz a ug š u .
— B e z š a u b ā m . T ā p a t ka tu, — viņa dzīvi piebild a, es no D a r b e d ā k u n g s spēj i t ur p i n ā j a . E v a k l a u s ī j ā s a r pūlēm.
s ā k u m a n e g r ib ē ju ticē t, un t u r k l ā t es viņu n e s a p r o t u . No Vi ņš a r s k u m j ā m n o d o m ā j a , ka viņu v a i r s n e k a s ne i nt eres ē.
d o m a s vien, ka m a n p ie s k a r s ie s šis n a b a g a n e l a i m ī g a i s . . . — « T a s ir t a p a t ka ar g r a m a t a m . A g r ā k t ā s v a j a d z ē j a i zraut
viņa n o p ū t ā s , — M a n šķiet, ka tieši tād ēļ v iņ a tā ta m p ie ķ ē ­ viņai no r o k a m. T a g a d viņa v a i r s pat n e l a s a . »
ru sie s. — Kā k l ā j a s P j ē r a m ?
— A k vai! — D a r b e d a k u n g s i e s a u c a s . — T u a t c e r ie s , kad — Lab i , — E v a a t t ei c a, — tu gribi viņu re dz ē t ?
viņš a t n ā c a lū g t E v a s roku, ko es tev te ic u ? E s tev teicu: — B e t , p r o t a m s , — a r p ri ek u a t b i l d ē j a D a r b e d ā k u n g s , —
« M a n šķie t, ka viņ š p ā rlie k u p a t īk E v a i . » Tu vel n e g r ib e ji es ieiešu pie v i ņ a uz m a z u b r ī t i ņ u .
m a n ticēt. V i ņš bi j a pi lns l ī d z j ū t ī ba s pret šo s l i mo puisi, bet n e s p e j a
T ad pēkšņi, p a l ik d a m s lillā, v iņ š u z s ita ar duri pa g a l d u : uz l u ko t viņu bez r i e b uma . « M a n bai l no s l i mn i e k i e m. » P r o ­
— T a s ir no iz v ir t īb a s ! Viņš to a p s k a u j un s k ū p s t a , s a u k ­ t a m s , tā nav P j ē r a v a i n a , v i ņ a m ir d r a u s m ī g a i e dz i mt ī b as
d a m s p a r A g a t i, s t ā s t o t s a v a s m u ļ ķ ī b a s p a r lid o jo š a m s t a t u ­ n a s t a . D a r b e d ā k u n g s n o p ū t ā s : « V a j a d z ē j a T>ut p i e s a r d z ī ­
j ā m un vēl v e ln s zina ko! U n v iņ a to p ie ļa u j! K a s tad s t a r p g ā k a m , bet t ā d a s l iet as v i e n mē r uzzi na p a r vē l u. » Nē, P j ē r s
viņ iem g a l u g a l ā ir? L ai viņ a to žēlo no v is a s s ird s , lai n a v v a i n ī g s . B e t t o m ē r v i ņ a m v i e n mē r pi emi t is šis t r ū k u m s —
ievieto a t p ū t a s n a m ā , kur viņu v a r s a t ik t no rīta līdz v a k a ­ t a s v e i d o j a vi ņa r a k s t u r a p a ma t u , šī s l i mī b a n a v kā vēzi s
ra m . B e t es n e k a d ne b iju d o m ā ji s . . . E s d o m ā ju , ka v iņ a ir jeb t ub e r k ul o z e , no kuri em v a r a b s t r a h ē t i e s , j a g r i b s a p r a s t ,
kā a t r a i t n e . P a k l a u . Ž anete, — v iņ š u z s a k a ze m ā b a l s ī , — es k ā d s īsti ir c i l vēks. Š ī n e r v o z ā g r ā c i j a un t r a u s l u m s , kuri ta
tev te ik šu p a v i s a m a t k l a t i , m a n patiktu , j a viņ ai butu k ad s at i ka E va i , ka d vi ņš t o a pl i d o j a , n e b i j a n e k a s cits kā t r a ­
m īļ ā k a i s ! u ma ziedi. « Vi ņš biļa t r a k s j a u t ūl ī t pēc a p p r e c ē š a n ā s , tikai
— S a r i , a p k lu sti! — D a r b e d a ku nd ze i e s a u c ā s . t ad to tā n e m a n ī j a . T a s ir g r ū t s j a u t ā j u m s , » D a r b e d ā k u n g s
D a r b e d ā k u n g s p a ņ ē m a s a v u cep uri un spieķi, k u ru s i e n ā ­ d o m a j a , « k u r s a k a s a t b i l dī b a j e b d r ī z ā k — ku r t a bei dzas.
kot viņ š biļa a t s t ā j i s uz a p a ļ a g a l d iņ a . B e t v i s ā d ā zi ņā , » vi ņš t ur p i n a j a a na l i z ē t , « P j e r s v i e n me r
— P ē c ta, ko tu m a n tikko pateici, — viņ š s a c ī j a , — m a n d o m ā j i s tikai pa r sevi. B e t vai tā ir v a i n a vai s l i m ī b a s r e ­
n a v d a ud z c e r īb u . B e t to m ē r es a r viņu p a r u n a š u , j o t a s ir zultāts?»
m an s pienākum s. V i ņš s e k o j a me i t ai pa g a r o kor i doru:
D a r b e d ā k u nd ze g r i b ē ja , lai v iņ š pec i e s p e ja s ā t r ā k a i z ­ — S i s dzī vokl i s ir j u m s pa r lielu, — vi ņš t e i c a , — j u m s
vācas. v a j a d z ē t u p ā r c e l t i e s uz citu.
— T u zini, — viņ a te ic a , d r o š i n a d a m a v iru, — m a n šķiet, — T ā tu saki vi e nmē r, tēt, — E v a a t b i l d ē j a , — bet es j a u
ka E v a i tā ir d r īz ā k s t ū r g a l v ī b a n e k ā k a s c its . V iņ a zina, tev t eicu, ka P j ē r s ne gr i b a t s t ā t s a v u i st abu. — T a s bi j a p ā r ­
ka P j ē r s ir ne iz d z ie d in ā m s , bet t u r a s pie s a v a un n e g r ib , lai s t ei dz oši no E v a s puses , — v a j a d z ē t u p a j a u t ā t , va i vi ņa labi
v iņ a s i e d o m a s tiktu a t s p ē k o t a s . a p z i n ā s s a v a v i r a s t āvokl i . 1 as bi j a t r a k a i s , kuru v a j a d z ē t u
D a r b e d ā k u n g s s a p ņ a in i b r a u c ī j a b ā rd u . iesiet, bet viņa ņ ē m a v ē r a viņa l ē m u m u s un d o ma s , it kā
— Aiz s t ū r g a l v ī b a s ? J a , i e s p ē ja m s . J a tev ir t a i s n ī b a , tad j ē r s būt u pie pi lna pr ā t a .
alu g a l ā viņ a to p a m etīs . K a t r u dienu t a s n a v i z t u r a m s , — E s to s a k u tevis p a š a s l a b ā , — D a r b e d ā k u n g s , maz^
ez ta m viņš iz v a ir a s no s a r u n a m . K ad es a r viņu s a s v e i c i ­ liet no s ka i t i e s , t ur p i n ā j a . — J a es būtu sieviete, m a n butu
nos, viņ š p as n ie d z ļ e n g a n u roku un nek o n e s a k a . B e t, kad bail š a j ā s v e c a j ā s slikti a p g a i s m o t a j a s t e l pa s. E s gr i bē t u,
viņi p a lie k vieni, pie v iņ a a t g r i e ž a s f i k s ā s i d e ja s — E v a m a n lai tev butu g a i š s dzīvokl i s, k ā d u s p ē d ē j os g a d o s ceļ pie
t ā ’ te ic a. V iņ š s ā k o t kliegt, it kā k ā d s g r ie z tu ta m rīkli, j o O t o i j a s , t rī s n e l i e l a s i st a b i ņa s ar l a bu v e n t i l ā c i j u . T a g a d viņi
viņ am ir h a l u c i n ā c i ja s . Viņš no tām b a id ā s , j o ta s duc. T a s ī rni eku t r u k u m a dēļ ir p a z e m i n ā j u š i ī res ma k s u , ta butu l aba
lid o jo t ap viņu un viņ š n e s p ē jo t a t r a u t no t ā m acu. i zdevī ba.

22
E v a vi egl i p a g r i e z a d ur v j u rokturi , un viņi i e g ā j a i s t ab ā . i e s k a v a me l n u m a t u s m a g u m s . Vi ņš n o d o m ā j a , ka E v a i zska-
S m a g a v ī r a k a s m a k a ai zspi eda D a r b e d a k u n g a kakl u. A i z ­ t a s pec t r a ģ i ķ e s . « E s nezi nu, k a m tieši vi ņa l ī dzi nās, v a r b ū t
kari bi j a aizvilkti. P u s k r ē s l ā vi ņš s a s k a t ī j a uz a t pū t a s k r ē s l a tai Ru ma n i e t e j , k u r a f r an c i s k i t ē l o j a F e d r u uz m u r a O r a n ­
a t z v e l t ne s P j e r a k ā r n o p a k a us i — P j ē r s b i j a pa g r i e z i s vi ­ ža . » V i ņ š no ž ē l o j a , ka izteicis šo n e p a t ī k a m o pi ezīmi: « N e ­
ņi em m u g u r u , vi ņš ēda. v a j a d z ē j a g a n t a! Nav ko s a t r a uk t i e s p a r š ā di e m s ī k u m i e m. »
— L a b di e n, — D a r b e d ā k u n g s s a c ī j a , p a c e ļ o t bal si . — Kā — P ie d od m a n , — viņ š s m a id o t te ic a, — tu t a č u zini, ka
t ad m u m s k l ā j a s ? e s e sm u v e cs n a t u r ā l i s t s . M a n diezko n e p a t īk v i s a s šīs po-
D a r b e d ā k u n g s p i e g ā j a t uv āk . S l i m a i s s ē d ē j a pie m a z a m ā d e s , ko t a g a d s ie v ie te s triepj sev v irsū . B e t m a n n a v t a i s ­
g a l d i ņ a , viņš i z s k a t ī j ā s nos l ē dz i es sevī. n īb a , j a i e t līdzi laik am .
— Ak, mē s ē d a m mī ks t u oliņu, — D a r b e d ā k u n g s p a a u g - E v a mīļi p a s m a i d ī ja . D a r b e d ā k u n g s a iz d e d z in ā ja c ig a r e t i
s t i n a j a bal si . — Labi , labi. un ievilka d a ž u s d ūm us.
— E s n e e s mu kur l s , — P j ē r s a t b i l d ē j a m a i g ā ba l s ī . — M a n s b ē r n s , — y iņš u z s ā k a , — e s tev g r ib ē tu teikt:
D a r b e d ā k u n g s s a d u s m o t s p a s k a t ī j ā s E v ā , it ka p i e s a u k ­ p a r u n a s im abi kā a g r a k . A p se d ies un u z m a n ī g i ie k la u s ie s
d a m s viņu pa r liecinieci. B e t E v a uz me t a v i ņ a m s m a g u s k a ­ m a n ī, p a k la u s i s a v u v e co tevu.
tienu un k l u s ē j a . D a r b e d ā k u n g s s a p r a t a , ka a p v a i n o j i s — E s l a b ā k p a l i k š u s t āv o t . Ko tu m a n g r ib ē ji sa c ī t?
viņu. « T ā . J o ļ a u n ā k viņai . » Ir n e i e s p ē j a m i a t r a s t ī st o toni — E s g r i b ē ju uzdot tev p ā ris j a u t ā j u m u , — D a r b e d ā
s a r u n a i a r š o n e l a i m ī g o zēnu — v i ņ a m ir m a z ā k pr a t a ne k ā k u n g s te ica , — pie kā ta s v iss n o v e d īs ?
č et r u s g a d u s v e c a m b ē r n a m , un E v a gr i b, lai pret viņu i z t u­ — T a s v is s ? — E v a p ā r s t e ig t i a t k ā r t o j a .
r a s kā pret vīrieti. D a r b e d ā k u n g s n e v a r ē j a nol i egt , ka ar — Š ī dzīve, kād u tu to esi izv e id oju si, — viņ š t u r p in ā ja ,
ne pa c i e t ī b u g a i d a to mi rkli , kad ši s m i e k l ī g a u z m a n ī b a va i r s n e v a j a g d o m āt, ka es tevi n e s a p r o t u (v iņ a m p ēkšņi b ija
ne b ūs v a j a d z ī g a . S l i mn i e k i viņu v i e n mē r ma z l i e t k a i t i n ā j a , ra d u s i e s lab a d o m a ) . B e t t a s , ko tu d ari, s t ā v pāri c ilv ēk a
it īpaši t ra ki e , j o tie bi j a net ai sni. N a b a g a P j ē r s , pi e mē r a m , s peķiem . Tu g ribi dzīvot v ie nīg i iztēlē, vai ne? Tu ne g rib i
bi j a p a v i s a m n e t a i sn s , ne v ā r d a n e v a r ē j a i z r un ā t bez a i z v a i ­ a tzīt, ka viņš ir s li m s ? Tu negribi_ re d ze t P j ē r u tād u , k a d s
n o j u m a , un velti l ūgt vi ņam ma z l i e t l ē n p r ā t ī b a s vai kaut viņ š ir š o d ie n ? T u redzi viņu tikai tad u, k ā d s viņ š b ija a g r ā k .
ī s l a i cī gu s a v u ma l du a t z ī š a nu . M a n a d ā r g ā , m a n a m a z ā m e itiņ a ! Š ī s d erīb as' n av u z v a r a ­
E v a n o v ā c a ol u t u r a m o un č a u m a l a s . Vi ņa nol i ka P j ē r a m m a s , — D a r b e d a k u n g s t u r p in ā ja . R a u , es tev g r ib u iz s t ā s t īt
pr i e kš ā šķīvi a r nazi un dakši ņu. ka u t ko tad u , ko tu v a r b ū t nezini: kad tev b ija trīs gad iņi,
— Ko viņš ē dī s t a g a d ? — j a u t r i p a j a u t ā j a D a r b e d ā m ē s b ijā m S a b l - d ’O lo n ā , t a v a m a t e tur i e p a z m a s a r j-ģunu
ku ng s . š a r m a n t u sievieti, ku rai bija m a z s lie lis k s d ēlē n s . Tu spele-
— Bi f š t e ku. ji e s a r viņu pludmalē^ j ū s n e p ie v ē r s ā t n e v ie n a m u z m a n īb u ,
P j ē r s p a ņ ē m a d a k š i ņ u ar s a v u b ā l o pi rks t u ga l i e m. U z m a ­ tu biji viņa l īg a v a . P ē c k ād a laik a P a r ī z ē m ā te g r i b ē ja s a ­
nīgi a p l ūk o j i s to, vi ņš s ā k a s mi et i es . tikt so j a u n o sievieti, bet d a b ū ja zināt, ka viņu p ie m e k lē ju s i
— Š o r e i z nei es c a ur i , — viņš n o m u r m i n ā j a , nol i ekot to s ā ­ d r a u s m ī g a n e l a im e — v iņ a s j a u k o d elenu b ija s a b r a u k u s i
ņus, es e s m u b r ī d i nā t s . m a š ī n a . T a v a i m ā te i b i ja pieteikuši: « A p cie m o jie t viņu, bet
Ar d edzī gu i nt eresi E v a p i e g ā j a pie viņa. n e k ā d a g a d ī ju m a n e r u n ā ji e t p ar v iņ a s m a z u ļ a nāvi, viņa
— A g a t e , iedod ma n citu. n e g r ib ticēt, Ka viņ š ir m iris.» T a v a m ā t e b ija a i z g ā j u s i pie
E v a p a k l a u s ī j a , un P j ē r s s ā k a ēst. V i ņš a i z do mī g i p a ņ ē m a v iņ a s, tā b ija p u s ju k u s i , viņa i z t u r ē jā s tā, it kā v iņ a s zēns
d a kš i ņu un cieši t u r ē j a to roka, n e n o l a i ž o t no t a s acu, šķi t a, vel butu d zīv s; viņa s a r u n a j a s ar to, lika uz g a l d a šķīvi.
ka t as p r a s a no viņa mi l zī gu piepūli. «Ci k a i z do mī g i ir visi V iņ a b ija t a d a nerv u s p r i e g u m a , ka pēc se š ie m m ē n eš ie m
viņu žesti , vi s a s viņu a t t i ec ī b a s , » D a r b e d ā k u n g s n o d o m ā j a . n ā c ā s a r v a r u ievietot viņu a t p ū t a s n a m ā , kur viņ ai b ija
V i ņ a m kļ uva ma z l i e t nel abi. j a a r s t ē j a s t r ī s g a d u s . B u t u b ijis la b ā k , j a viņ a, s a ņ ē m u s i
— U z m a n ī g i , l a b ā k ņem aiz t u r a m a , ta ir z a r a i na . s p ē k u s , lū k o to s a c īs īste n īb a i. S a k u m a v iņ a, p r o t a m s , ciestu
E v a n o p ū t ā s un nol i ka dakš i ņu uz de s e r t a . D a r b e d ā k u n g s v a ir ā k , bet tad ļ a i k s to dziedētu. V i s p a r e iz ā k a i s š ā d o s g a d ī ­
k|uva ne p a c i et ī gs . Vi ņš d o ma j a , ka n a v labi pi ekāpt i es v i s am ju m o s ir r a u d z ītie s uz lie tam , k a d a s t a s ir, tici m an .
šī n e l a i m ī g ā f a n t ā z i j ā m , — pa t P j e r a dēļ t a s b i j a b ī s t a mi . — Tu kļū dies, — E v a ar pūlē m iz teica, — es ļoti labi zinu,
F r a n š o v i ņ a m b i j a labi pieteicis: « Ne k a d n e v a j a g i e dz i ļ i nā ­ ka P j ē r s ir . . .
ties s l i mn i e k a m u r g o s . » Ta viet ā, lai dotu v i ņ a m citu d a k ­ V ā r d s n e n ā c a p ār lūpām . V iņ a t u r ē j ā s ļoti t a isn i, uzlikusi
šiņu, v a j a d z ē j a viņu mi erī gi pā r l i e c i nā t , likt s a p r a s t , ka ta ro k a s uz a t p ū ta s k r ē s la a t z v e lt n e s , v iņ a s s e j a k ļu v a s a u s a
ir t ā d a pati kā ci t as . Vi ņš p a g r i e z ā s pret des e r t u, p a ņ ē m a un n e ja u k a .
d a kš i ņ u un vi egl i ar pi r ks t e m p i e s k ā r ā s t a s z ari em. P e c — T ā t a d ? . . . — D a r b e d a k u n g s b i ja p ā r s t e ig t s .
t a m p a g r i e z ā s pret P j ē r u . B e t vi ņš mi e r ī gi gr i e z a s a vu g a ļ u — T ā t a d ko?
un t ad p a c ē l a uz s i e v a s t ē v u m a i g u un n e i z t e i k s mī g u s ka t u. — Tu?...
— E s gr i b u a r tevi a p r u n a t i es , — D a r b e d a k u n g s s a c ī j a — E s m īlu viņ u ta d u , kad s viņ š ir, —• E v a n o te ica g a r ­
Evai . laik otu s k a tu .
E va p a d e vī gi s e k o j a vi ņam uz s a l o n u . Aps e ž o t i e s uz dī ­ — Tā nav taisn īb a, — D arbedā ku n gs svarīg i s a c īja . Ta
v ā n a , D a r b e d ā k u n g s i e ve r oj a, ka vel j o p r o j ā m t ur rokā d a k ­ na v ta i s n ī b a , tu viņu nem īli, tu n e v a ri viņu m īlēt. To v a r j u s t
šiņu. V i ņš to nikni no met a . pret v e se lie m un n o r m ā lie m c ilv ek iem . P r e t P j ē r u tu jū ti
— Š e i t ir l a b a k , — vi ņš no t e i c a . l īd z jū t īb u , p a r to es n e š a u b o s , t ā p a t ka es n e š a u b o s arī p a r
— E s šeit n e k a d n e u z tu ro s . to, ka tu g l a b ā a t m iņ ā t r ī s j ū s u la im e s g a d u s . B e t n e s t ā s t i ,
— D r ī k s t s mē ķē t ? m a n , ka tu viņu mīli, es tev neticu.
— B e t , p r o t a m s , tēt, — E v a a t vi e gl o t i a t b i l d ē j a . — Gr i bi E v a p alik a m ē m a un a r n e s a t r i c i n ā m u s k a t u p ē tīja p a k lā ju .
cigāru? — Tu v a r b ū t b aidies m a n a t b ild ē t ? — D a r b e d a k u n g s vesi
D a r b e d ā k u n g s deva pr i e kš r o ku c i g a r e t e i . Vi ņš n e p ā r ­ ie te ic ā s. — E s n e d o m ā ju , ka m a n šī s a r u n a ir v i e g l ā k a nekā
t r aukt i d o m ā j a par u z s ā k t o s a r u n u . R u n ā j o t a r P j ē r u , v i ņ a m tev.
bi j a j ā i e r o b e z o s a v s p r ā t s kā mi l zi m s a v s s pēks , kad t a s s p ē ­ — L a bi, j a tu viņu mīli, tad tā ir liela n e la im e , — viņš
l ē j a s ar bē rnu. V i s a p r ā t a s ka i dr ī b a , s p o ž u m s un pr e c i z i t ā t e l ie l ā s d u s m ā s ie k lie d z ā s, — tev, m a n un t a v a i n a b a g a
v ē r š a s pret viņu. m āte i, j o ir vie n a lieta, ko es tev l a b p r ā t nebū tu teicis. P i r m s
« J ā a t z ī s t a s , ka, r u n ā j o t a r n a b a g a Žanet i , notiek ka s trīs g a d ie m P j e r s b ija g a l ī g i z a u d ē ji s p rā tu , viņ š b ija ka
l ī d z ī gs . » T i e s a, D a r b e d a kundze n a v t r a k a , bet s li mī b a ir zv ērs.
viņu n o v ā j i n ā j u s i . Tur pr e t ī E v a bi j a l ī dzī ga t ē v a m, viņai D a r b e d ā k u n g s s m a g i p a s k a t ī j ā s m eitā — viņ š g r i b ē ja ,
pi emi ta t a i s n s un l o ģ i sk s prāt s, un d i s ku s i j a s a r viņu i z r a i sī j a lai šis s m a g a i s a t k l ā j u m s liek m eitai s a v a l d īt i e s .
prieku. « T a s t ā d ē j , ka es n e g r i b u i z g ā z t i e s , » vi ņš n o d o m a j a . E v a n e k u s t ē jā s , viņ a pat n e p a c e la acis.
T a d p a c ē l a aci s, lai apl ūkot u me i t a s i nt e l i ģe n t os un s m a l k o s — E s to z in ā ju .
v a i b s t us . V i ņš m a l d ī j a s — kā d r e i z tik a p d o m ī g a j a s e j ā b i j a — K a s tev to t e ic a ? — v iņ š a p s t u l b is i e v a i c a j a s .
m a n ā m s a p j u k u m s un rupj u ē na . E v a v i e n mē r bi j a ļoti — F r a n š o . E s to zinu j a u s e š u s m ē n e š u s .
s k a i st a . D a r b e d ā k u n g s i e vē r o j a , ka t a g a d viņa ir rūpī gi u z ­ — E s viņu lūdzu tevi p a s a u d z ē t , — D a r b e d ā k u n g s rū gti
k r ā s o j u s i e s , g a n d r ī z ka s v i n ī g a m g a d ī j u m a m . P l a k s t i e m no te ica . — B e t g a l u g a l ā v a r b ū t tā ir p at la b ā k . T a g a d tac u
bi j a z i l a s ē n a s un pār g a r a j ā m uz a c ī m g ā j u s i t u š a , šī l iel iska tev j ā s a p r o t , ka ir n epiedo d am i turēt P j ē r u pie sev is. T ev is
un biezā k r ā š ļ u k ā r t a a t s t ā j a uz t ēvu s m a g u i espai du. u z s ā k t ā c īņ a le m t a nev eik sm ei, s lim īb a n e a t k ā p ja s . J a vēl
— Tu esi z a ļ a zem s a v a g r i m a , — vi ņš s a c ī j a , — es b a i ­ v a rē t u ka u t ko d arīt, j a viņu v a rē tu g l ā b t a r uzsp ie stu
dos, ka ne pal i e c s l i ma . Un kā tu k r ā s o j i e s t a g a d ! Tu, ka s p alīd z īb u , es ne k ā neteiktu. P a r a u g i e s : tu esi s k a i s t a , g u d r a
a g r ā k biji tik k a u t r a . un p rie k p iln a , un tā velti sevi nom old. L a b i, p ie ņ e m s im , ka tu
E va n e a t b i l d ē j a , un D a r b e d ā k u n g s kadu mi rkl i ar s a m u l ­ biji kā a p b u r t a , bet t a g a d taču t a s ir beid zies, tu ’e si izpild īju si
s u mu l ū k o j ā s s a j a s p i d o š a j a un n o v a l k a t a j a s e j a , kuru s a v u p ie n ā k u m u un pat v a ir ā k par to — būtu ne tik u m īg i

23
t ur pi n ā t t ādu dzīvi. Ir arī pi e nā kumi pret sevi pa š u, m a n s p a š ā ir tik d a u d z nai da. Kā t uk l a e l e g a n t a sieviet e s k r ē j a
b ē r ns . U n tu n e m a z n e p a d o mā par m u m s . V a j a g , — vi ņš pret i m s k a i s t a m vīrietim. Vi ņš to a p s k a v a un n o s k ū p s t ī j a
s k a l d ī j a v ā r d u s , — ievietot P j ē r u F r a n š o kl ī ni kā. Tu p a m e ­ uz l ūpām. E v a i z g r ū d a s m a g u s mi ek l u un n o l ai d a a i z k a r u .
tīsi šo dzīvokl i , kur esi r e d z ē j u s i tikai J aunu, un p ā r n ā ks i P j e r s v a i r s ne d z i e d a j a , bet j a u n ā si evi et e no t re š ā s t ā v a
ie m u m s . U n , ia tu gri bi būt k ā d a m n o d e r ī g a un da l ī t ar b i j a a p s ē d u s i e s pie k l a v i e r e m un s p ē l ē j a kā du š o p e n a etīdi.
ādu c i e š a n a s , t ev g a l u g a l ā ir māt e. P a r viņu, na b a d z ī t i , E v a ma z l i e t n o m i e r i n ā j ā s , viņa p a s p ē r a soli uz P j ē r a i s t a ­
“ ' a s s l i mn i e k u kopē j a , kau t arī viņai but u ne p i e c i e š a m a b a s pusi, bet t ūdaļ a p s t ā j ā s un a t s p i e d ā s pret sienu, viņai
^ a aprūpe. U n viņa spētu no vē r t ē t to, ko tu dari vi ņ a s
l ab ā , un butu tev pa t e i cī ga.
bi j a ma z l i e t s k u m j i , ka k a t r u reizi, ka d vi ņa a t s t a i a i s t ab u,
do ma , ka v a j a d z ē s t ur at gr i e z t i e s , vi e s a viņa pani ku. T a č u ,
I e s t ā j a s i l gs k l u s u m s . D a r b e d ā k u n g s i zdzi r dē j a , kā b l a ­ ne s k a t ot i e s uz to, viņa z i nā j a , ka ne s pē s dzīvot ci t ādi — viņa
k u s i s t a b a dzied P i e r s . Ar pul em to v a r ē j a n o s a u k t pa r dzi e ­ m ī l ē j a i st abu. Ar a uk s t u , z i ņ k ā r ī g u s k a t i en u v i ņ a u z l ū k o j a
d ā š a n u , t a s d r ī z ā k b i j a s p a l g s t r a u k s m a i n s r e č i t a t ī vs. D a r ­ telpu bez e n a m un s m a r ž ā m , it ka v ē l ē d a m ā s i e gūt laiku un
bedā k u n g s p a l ū k o j ā s mei t ā: ga i do t a t g r i e ž a m i e s drosmi . Šī t el pa b i j a kā z o b ā r s t a k a b i ­
— T ā t a d nē? net s. Ro z ā ntnfi t as krēsl i, dī vāns , n t t u r i g a s t a b u r et e s , m a z ­
— P j ē r s pa l i k s pie ma n i s , — viņa ma i gi a t bi l d ē j a , — es liet s a l k a n i , bet pa t ī ka mi . E v a i e d o m ā j ā s nopi et nus, g a i š ā s
labi s a p r o t o s a r viņu. d r ā n a s t ē r p t u s c i l vēkus , l ī d z ī gus t i em, k u r u s vi ņa r e d z ē j a
— Ar no t e i kumu, ka visu dienu m ē r k a ķo j i e s . pa l ogu, i e n ā k a m s a l o n ā , n e p ā r t r a u c o t i e s ā k t o s a r u n u . Vi ­
E v a p a s m a i d ī j a un uz me t a t ē v a m i z s m e j o š u, g a n d r ī z ņ i e m n e b ū s v a j a d z ī g s l ai ks, lai p i e r a s t u pie a t m o s f ē r a s , viņi
j a u t r u s kat i e n u. « P a t i e s i , » ni kni n o d o m ā j a D a r b e d ā k u ng s , dr o š i e m s oļ i em dosi es līdz t e l p a s vi dum, vi e ns no vi ņi em
«viņi n e k o citu n e d a r a kā vien to, ka guļ ko pā . » g a r ā m e j o t p a s n i e g s E va i roku ka ķīli un pi e s k a r s i e s s p i l ve ­
— Tu esi g a l ī g i t r a k a , — vi ņš no t e i c a pi eceļ ot ies. ni em, l i e t ā m uz g a l d a un ne b ī s i e s no šī s s a s k a r s m e s . U n , kad
E v a s k u m j i p a s m a i d ī j a un it kā pie s evi s n o m u r m i n ā j a : k a d a mē b e l e b us tiem c eļ ā, viņi n e m e t ī s l ī kumu, bet vi e n kā r š i
— Nepi et i ekami . pa bī dī s to nost . Vi s bei dz ot , i e gr i mu š i s a v a s d a r ī š a n ā s , viņi
— Ne pi e t i e kami ? E s ne v a r u pat ei kt tev ne k o citu kā vi e ­ a ps ē dī s i e s , ne s k a t ot i e s s ev a p k ā r t . « S a l o n s n o r m ā l i e m c i l ­
nīgi to, ka es b a i d o s pa r tevi. v ē ki e m, » E v a n o d o m ā j a . Vi ņa p a s k a t ī j ā s uz a i z v ē r t o dur v j u
Vi ņš s t ei dz ī gi n o s k ū p s t ī j a mei t u un a i z g ā j a . « V a j a d z ē t u , » rokturi , un s k u m j a s s a ž ņ a u d z a v i ņ a s ka kl u. « M a n j ā i e t .
viņš n o d o m a j a , « a t s ū t ī t divus k a u š ļ u s , kuri a r spēku pi e­ E s ne k ad n e a t s t a j u viņu uz tik ilgu l ai ku. » V a j a d z ē j a a t v ē r t
veiktu šo n a b a g a mē s l u , n e p r a s o t vi ņ a s a t ļ a u j u . » šī s durvi s, E v a n o s t ā j ā s uz s l i e k š ņ a , mē ģ i n o t p i e r a d i n ā t aci s
pie p u s t u m s a s , un i st a b a a t g r ū d a viņu vi s i em spē ki e m. Dr o š i
B i j a j a u k a r u d e n s diena, v ē s a un s ka i d r a , s a u l e s p ī d ē j a vien E v a p ā r s p ī l ē j a šo pr e t e s t ī b u un a t l e c a līdz t e l p a s
g a r ā m g ā j ē j u s e j ā s . D a r b e d ā k u n g s bi j a p ā r s t e i g t s par viņu vi dum. R e a z o t P j ē r u , viņu pēkšņi p ā r ņ ē m a liela s k a u d ī b a ,
s e j a s i z t e i ks mj u v i e n k ā r š ī b u — d a ž a s b i j a g a r l a i k o t a s , c i t a s viņi em a b i e m pat i ka ņi r g ā t i e s par D a r b e d a k u n g u . B e t viņa
a p m i e r i n a t a s , bet v i s a s tās a t s p o g u ļ o j a s a v u pri eku un r ū ­ ne b i j a v a j a d z ī g a P j e r a m . E v a n e z i n ā j a , kā viņs to u z ņ e ms .
pes. P e k s ņ i ar l epn umu vi ņa i e d o m ā j a s , ka viņai v a i r s nav vi e t a s
« E s t a i s n ī g i p ā r m e t u E va i , » vi ņš pie s evi s n o d o m ā j a , e j o t ne vi ena pusē. « No r m ā l i e vel i e d o mā j ā s , ka e s e s m u pie vi ­
pa S e n - Z e r m ē n a bul v ā r i . « E s viņai p ā r m e t u dzīvi ā r p u s ņiem. B e t es n e v a r ē t u pa v a d ī t a r vi ņi em ne s t undu. M a n
c i l v ē c ī b a s r o b e ž ā m. P j ē r s v a i r s na v c i l v ē c i s k a būt ne, un j ā d z ī v o tur, t a j ā s i e n a s pusē. B e t t ur ma n i n e g r i b . » V i ņ a s
vi s a s t ā s rūpes un mī l e s t ī b a, ko vi ņa t a m vel t a, ir n o l a u p ī t a s a p k a r t n e bi j a p a m a t ī g i i z ma i n ī j us i e s . G a i s m a b i j a n o v e c o ­
cit i em c i l vēki em. Ne dr ī k s t a t ra i dī t ci t us c i l v ē k us , kad tevi j us i , tā s i r m o j a un kļ uva s m a g a ka v ā z e s ūdens , ka d to n e ­
aps ē di s vel ns. M ē s t a č u d z ī v o j a m s a b i e d r ī b ā . » n o m a i n a a r ļ a unu. Uz pr i e kš me t i e m š a j ā s i r m a j ā g a i s m ā
D a r b e d ā k u n g s u z l ūk o j a g a r ā m g ā j ē j u s a r s i m p ā t i j ā m — E v a r a d a me l a n h o l i j u , kuru viņa s ev b i j a a i zmi r s us i , — vēl a
v i ņ a m pa t i ka to s m a g i e un dzidrie s k a t i e n i . . . Š a j ā s s a u l e s ru d e n s p ē c p u s d i e n a s me l a n h o l i j u . Vi ņa n e a p ņ e m ī g i , g a n d r ī z
a p s p ī d ē t a j ā s i e l ās , s t a r p ci l v ēk i em viņš j u t ā s d r o š ī bā kā bikli r a u d z ī j ā s v i s a p k ā r t — t a s vi ss š ķi t a tik t ā l s, i s t a b ā n e ­
li el as ģ i m e n e s l okā. K ā d a si evi et e ar kai l u g a l v u b i j a a p s t ā ­ b i j a ne di e nas , ne na k t s , ne g a d a l a i k u , ne m e l a n h o l i j a s . Vi ņa
j u s i e s pie v a ļ ē j a s v i t r ī na s . Pie r o k a s vi ņa t u r ē j a ma z u m e i ­ n e s k a i d r i a t c e r ē i a s s en p a g ā j u š u s r u d e ņ u s , s a v a s o ē r n ī b a s
tenīti. r u de ņu s , t ad pē kš ņi s a s t i n g a , viņai bi j a bail no a t m i ņ ā m .
— K a s t a s t ā d s ? — me i t e nī t e j a u t ā j a , r a d o t uz T . S . F . V i ņ a i zdz i r d ē j a P j ē r a bal si .
aparātu. — A g a t e ? K u r tu esi?
— Neai zt i ec, — m ā t e s a c ī j a , — t as ir m ū z i k a s a p a r ā t s . — E s nā k u, — viņa a t s a u c ā s .
K a d u mi rkl i aiz s a j ū s m a s v i ņ a s n e v a r e j a i z r u n ā t ne v a r d a . E v a a t v ē r a durvi s un i e g ā j a i s t ab ā .
D a r b e d ā k u n g s bi j a visu to dzi r dēj i s, viņs n o l i e c ā s pār m a z o
mei t enī t i un u z s m a i d ī j a tai. S m a g a v ī r a k a s m a k a pi l dī j a n ā s i s un muti, vi ņa pl aš i a t ­
v ē r a ac i s un izst i epa uz pri ekš u r o k a s — s m a r ž u un kr ē s l u
« Vi ņš ir p r o m . » Du r v i s a i z v ē r ā s a r s a u s u kl i kšķi , E v a p a ­ vi ņa j a u i l g ā k u l aiku u z t v ē r a kā kaut ko sīvu un v at ē t u, t i k­
lika s a l o n ā vi e na: « E s gr i bēt u, lai viņš n o m i r s t . » V i ņ a s r o ­ pat v i e n k ā r š u un pi e r a s t u kā ū d e ns , g a i s s vai u g u n s — un
k a s k r a m p j a i n i s a v i l k ā s virs k r ē s l a a t z v e l t n e s , viņa a t c e r e - viņa u z m a nī g i v i r z ī j ā s uz pri ekš u uz b a l ā p l a n k u m a pusi,
j ā s t ē va acis. D a r b e d ā k u n g s b i j a nol i eci es p ā r P j ē r u , vi ņš k u r š it ka pl ī v o j a mi g l ā . T ā b i j a P j ē r a s e j a , vi ņa a p ģ ē r b s
s a c ī j a : « L a b s ir», a r t ā du s ka t u, it kā pr a s t u api et ies a r s l i m ­ ( kopš P j ē r s b i j a s l i ms , vi ņš t ē r p ā s m e l n ā ) b i j a n o g r i mi s
ni eki em, vi ņš s k a t ī j ā s P j e r ā , un P j ē r a s e j a bi j a kā i ezī met a t u m s a . P j ē r s bi j a a t gā z i s g a l v u un ai zvē r i s ac i s . V i ņs bi j a
vi na ž i g l a j ā s a c ī s . « E s i enī st u t ēvu, kad v i ņ š s k a t a s uz s k a i st s . E v a l ū k o j ā s uz vi ņa g a r a j ā m i z l i e k t a j a m s k r o p ­
Pjēru.» s t ā m, t ad a p s ē d ā s v i ņ a m l ī dzā s uz z e ma k r ē s l a . « V i ņ a m ir
E v a s r o k a s s l ī d ē j a pa a t pū t a s kr ē s l u, viņa p a g r i e z ā s pret c i e š a n u pi lns s k a t s , » vi ņa n o d o m ā j a . E v a s ac i s p a m a z ā m
l ogu un apži l ba. T e l p a bi j a pi lna s a u l e s , t a b i j a v i s a p k ā r t — p i e r a d a pie p u s k r ē s l a s . P i r m a i s p a r ā d ī j ā s s e k r e t ā r s , t ad
kā bāli riņķi uz p a k l ā j a , kā ži lbi noši put ekļi g a i s ā . E v a bi j a g u l t a un P j ē r a lietas, š ķē r e s , l ī me s podiņš, h e r b ā r i j s , kas
a t r a d u s i no šī s u z b ā z ī g ā s ž i r g t ā s g a i s m a s , k u r a visu izloz- m ē t a j ā s uz p a k l a j a pie a t p ū t a s kr ē s l a .
ņ ā j a , a p s k r ē j a v i s us k a k t us un p u l ē j a m ē b e l e s , da r o t t a s — Agate?
s p o ž a s līdzī gi l ab a i s ai mni ec e i . Vi ņa p i e g ā j a pie l og a un P j ē r s a t v ē r a a c i s un s ma i do t s k a t ī j ā s viņā.
pa c ē l a m u s l ī n a a i z k a r u , k a s k a r ā j ā s vi r s s t i kl a. T a j ā p a š a — Tu zini, d a k š i ņ a i n e b i j a n e k ā d a s v a i n a s . E s to i z da r ī j u ,
mi r k l ī D a r b e d ā k u n g s i z gā j a no m ā j a s . E v a pēkšņi p a m a ­ lai pa ba i dī t u tipu.
n ī j a vi ņa pl at os pl ecus. Vi ņš b i j a pa c ē l i s g a l v u un s k a t ī j a s E v a s b a i l e s izzuda, un vi ņa viegli i e s m ē j ā s :
debes i s, ma z l i e t pi emi edzi s aci s, t ad a t t ā l i n a j ā s pl a t i e m s o ­ — Te v t a s labi i z de vās, — vi ņa t e i c a , — tu viņu pilnīgi
ļiem kā j a u n e k l i s . «Vi ņš c e n š a s , » E v a n o d o m ā j a , «t ūl ī t būs a p s t u l bi n ā j i .
s a v ā e l e m e n t ā . » V i ņ a v a i r s n e n ī da t ēvu — v i ņ a m tik vien — P j ē r s s ma i d ī j a .
bi j a g a l v ā , kā t ā s n i e c ī gā s r ūpes — i zskat ī t i e s j a u n a m . Ka d — Tu r e d z e j i ? L a b u brīdi vi ņš bi j a a p j u c i s , t ad to s a ­
E v a r e d z ē j a D a r b e d ā k u n g u p a g r i e ž a m i e s ap S e n - Z a r m ē n a g r ā b a . Zini, k a s ir, viņi nepr ot p a ņ e mt l i et as, viņi t ā s s a ķ e r .
b u l v ā r a st ūri un p a z ū d a m , viņu a t ka l p ā r ņ ē m a d u s m a s . — T ā ir t a i s n ī b a , — E v a a t t ei c a.
« Vi ņš d o mā pa r P j e r u . D r u s k a viņu dzī ves bi j a i zspr ukus i P j ē r s vi egl i uzs i t a a r k r e i s a s r o k a s p l a u k s t u pa l a b ā s
no i s t a b a s un v i l k ā s pa i el ām, s a ul ē , s t a r p c i l veki em. Va i rokas rādī tāj pir ks tu.
tad reiz n e v a r ē t u likt m u s m i e r ā ? » — Ar to viņi ņem. Viņi t uvi na p i r ks t us p r i e k š me t a m un
B a k a iela bi j a g a n d r ī z t uk š a . K ā d a v e c a d ā m a ma z i e m s o ­ t ad s a t ve r to, p ā r k l ā j o t a r p l a u k s t u no a u g š a s kā a r s l azdu.
l īši em š ķ ē r s o j a b r a u c a m o daļ u, s m i e d a m ā s p a g ā j a g a r ā m V i ņš r u n ā j a s t ei dzīgi, vi egl i kust i not l ūpa s — viņš i z s k a ­
t rī s j a u n a s me i t e ne s. T a d viņa i e r a u d z ī j a v ī r i e š us , s m a g u s t ī j ā s a pj uc i s .
un s t i pr us vī r i e š us a r port f eļ i em rokā, tie s a r u n a j ā s s a v ā — E s t ev j a u t ā j u , ko t ad viņi īsti gri b, — P j ē r s beidzot
s t a r p ā . « N o r m ā l i ci l vēki , » E v a n o d o m ā j a , i zbrī nī t a, ka vi ņa s a c ī j a . — š i s tips j a u ir kl āt . K ā p ē c vi ņus pie m a n i s s ū t a ?

24
J a viņi gr i b zi nāt , ko es d ar u, t ad v a r i zl a s ī t to uz e k r ā n a , ticies. E v a a i z vē r a ac i s un vi ņ a s kr ūt i s p a c ē l a s : « N e v a j a g
n e k u s t ot no vi e t as . Vi ņi kļ ū dā s . V i ņi e m ir v a r a , bet viņi k ļ ū ­ n e k o at bi l dēt , lai P j ē r ā n e r o d a s n e u z t i c ī b a , j o t ad vi ņš v a i r s
das. E s to ne k a d n e d a r u, un t a s ir m a n s t r u mpi s . O f f k a , — n e k o net ei ks . »
viņš s a c ī j a , — of f ka . — T a d a p t v ē r a pieri a r s a v ā m g a r a j ā m P j ē r s p a l a i d a v a ļ ā vi ņ a s roku.
r o k ā m: — Ne kr i e t ne l e ! Of f ka , pa f f ka, s u f f k a . Tu gri bi v ē l ? — E s tevi mī l u, A g a t e , — viņš s a c ī j a . — B e t es n e s p ē j u
— T a s ir z v a n s ? — E v a j a u t a j a . tevi s a p r a s t . K ā d ē ļ tu visu laiku pal i ec i s t a b ā ?
— J ā , viņa i r . p r o m . — Vi ņš b a r g i t u r p i n ā j a : — Š i s tips E v a neat bi ldēja.
ir tikai pa do t a i s . Tu viņu pazī sti , tu a r viņu a i z g a j i uz s a l o nu . — S a k i m a n , kā d ē ļ ?
Eva neatbildējaL — Tu t a č u zini, ka es tevi mī l u, — vi ņa s k a r b i at t e i c a.
— Ko vi ņš g r i b ē j a ? — P j ē r s j a u t ā j a . — V i ņ š tev t o droši — E s t ev net i cu. Kā dēļ tu ma n i mī l i? D r ī z ā k m a n būtu
vien pat ei ca. j ā i e d v e š tevī š a u s m a s .
E v a kā du mi rkl i v i l c i n ā j ā s , t ad rupji i z g r ū d a : P j ē r s s m a i d ī j a , t ač u tad pēkšņi kļ uva nopi et ns:
— Vi ņš g r i b ē j a , lai tevi i e s l o ga . — S t a r p ma n i un tevi ir si ena. E s tevi redzu, es r u n ā j u
K a d P j ē r a m t e i c a pat i e sī bu ma i g i , vi ņš n e t i c ē j a , v a j a d z ē j a a r tevi, bet tu esi ot r a puse. K a s m u m s t r a u c ē mī l ē t vi e nam
bā z t t a vi ņā paci et ī gi , lai pa r a l i z ē t u š a u b a s . E va i l a b ā k p a ­ o t ru ? M a n šķiet, ka a g r ā k t a s t o m ē r b i j a v i e n k ā r š ā k . Ha m-
tika i zteikties rupj i ne k a mel ot , kad viņa m e l o j a , t ad šķi t a, burga.
ka P j ē r s tic un E v a i r a d ā s t ā d a p a v i s a m ne l i e l a p ā r ā k u m a — J ā , — E v a s k u m j i at t ei c a. V i e n m ē r H a m b u r g a . P j ē r s
apz i ņa , k u r a r a d ī j a viņā b a i l e s no sevi s p a š a s . n e k a d n e r u n ā j a p a r viņu ī s t o p a g a t ni . Ne viņš, ne E v a ne k ad
— I es l odz ī t ma n i , — a r i roni j u a t k ā r t o j a P j e r s . — Viņi ne b i j a bi j uši H a m b u r g a .
na v pie pi lna p r ā t a . Ko g a n m a n v a r p a d a r ī t s i e na s . Viņi — M ē s s t a i g a j ā m g a r k a n ā l i e m. T u r bi j a k ā d s kl i ent s,
d o mā, ka t a s v a r ma n i a p s t ā d i na t . E s d a ž k ā r t d o m ā j u , vai a t c er i e s , š ļ s kl i ent s bi j a me l ns , vi ņš p a v a d a t u r ē j a suni.
tik vi ņu n a v d i v a s b a n d a s . V i e n a ī s t a, t a n ē ģ e r a . U n vel V i ņ š s a c e r e j a p a m a z ā m , un v i ņ a m b i j a l i e k ul ī g s s ka t i e n s .
o t r a ķi l dnieku b a nd a , kura vi s ur b ā ž s a v u de g un u un d a r a — E s t u r ē j u tevi pie r o k a s , tu biji c i t ā d a . E s t i c ē j u v i s a m,
mu ļ ķī b u pēc mu ļ ķī b a s . ko tu m a n s ac ī j i . Apkl us t i es , — vi ņš i ekl i edzās. T a d kādu
P j ē r a roka n o s l ī g a uz k r ē s l a a t z v e l t n e s , un vi ņš uz to mi rkl i k l a u s ī j ā s .
uzj aut ri nāt i p a s ka t īj ā s. — V i ņ a s t ūl i ņ b ūs kl āt , — vi ņš drūmi s a c ī j a .
— Mū r i ir p ā r v a r a m i . Ko tu viņiem at b i l d ē j i ? — viņš aiz — V i ņ a s tūliņ b ūs kl ā t ? E s d o mā j u , ka vi ņ as v a i r s ne k a d
z i ņ k ā r ī b a s p a j a u t ā j a , pag r i e ž o t i e s pret Evu. nenāks.
— Ka tevi nei esl odzī s. J a u t rī s di e na s P j ē r s b i j a m i e r ī g ā k s ne k ā p a r a s t i , s t a t u ­
P j ē r s p a r a u s t ī j a plecus. j a s n e n ā c a . P j ē r a m no s t a t u j ā m b i j a d r a u s m ī g a s bai l es ,
— N e v a j a d z ē j a ta teikt. Arī tu kļ ūdi es, vai v i s m a z n e r ī ­ k a u t arī vi ņš to n e k a d ne a t zi na . E v a ņo t ā m n e b a i d ī j ā s , bet,
koj i e s īsti pareizi. N e v a j a g ļ aut viņiem p ā r t r a u k t s a vu kad t ā s d ū k d a m a s lidoj a pa i st abu, viņai bi j a bail no P j ē r a .
spēli. — V i ņš a p k l u s a . — P a s n i e d z m a n zi utru, — P j ē r s s a c ī j a .
E v a s k u m j i n o d ū r a g a l v u : «Vi ņi tos s a ķ e r ! » Ci k ni cinoši E v a p i ec ē l ā s un p a ņ ē m a ziutru, tie b i j a s a yi e no t i k a r t o n a
viņš bi j a to pat ei ci s un cik ļoti v i ņ a m bi j a t a i s nī b a . « Va i ar ī ga b a l i ņi , k u r u s P j ē r s pat s bi j a s a l ī m ē j i s kopā — šis p r i e k š ­
es s a ķ e r u p r i e k š me t u s ? M a n v a j a g l.ibi p a v ē r o t sevi, d o m a ­ m e t s k a l p o j a s t a t u j u a t v a i r ī š a n a i . Zi ut rs b i j a l ī d zī gs z i r ­
j a m s , ka v a i r u m s m a n u žest u viņu kai t i na. B e t vi ņš neko ne kl i m. U z k a r t o n a g a b a l i ņ i e m P j e r s bi j a u z r a k s t ī j i s : « V a r a
n e s a k a . » V i ņ a pē kš ņi j u t ā s tik n o ž ē l o j a m a kā t ad, k a d viņai p ā r s l a z d u » un uz o t r a : « M e l n a i s » . U z t r e š ā b i j a u z z ī mē t a
bi j a č et r p a d s mi t g a d u un D a r b e d a kundze viegli un dzīvi g a l v a ar pi e mi e g t ā m a c ī m. T a s b i j a V o l t ē r s . P j ē r s s a t vē r a
not e i ca: « Š ķi e t , ka tu nezini, ko darī t ar s a v ā m r o k a m. » E v a z i ut ru aiz r o k t u r a un drūmi p a s k a t i j a s uz to.
n e i e d r o š i n ā j ā s pakus t ēt i e s , un tieši š a j a brī di vi ņa r a d ā s — T a s v a i r s n a v de r ī g s , — viņš not ei ca.
n e a t t u r a m a v ē l m e ma i nī t pozu. Vi ņa ma z l i e t p a k u s t i n ā j a — Kā d ē ļ ?
k ā j a s , ar pūl ēm s a s ni e d z o t tepiķi. T a d p a s k a t ī j ā s uz g a l d a — V i ņ a s m a i n ī j u š a s virzienu.
l ampu, k u r a s kupol u P j ē r s bi j a n o k r ā s o j i s me l n u un uz — Tad uzt ai si t ā m citu.
š a h a spēli. Uz dēļ a P j e r s b j j a a t s t ā j i s tikai m e l n o s b a n d i ­ P j ē r s ilgi r a u d z ī j ā s E v ā .
ni ekus. D a ž k ā r t vi ņš pi e ce ļ a s, a i z g a j a līdz g a l d a m un s a ­ — To j a u tu gr i b ē t u, — viņš c a u r zobi em novi l ka .
ņ ē m a t os rokā. Vi ņš ar tiem r u n ā j a , s a u c a par r obot i em, un E v a bi j a u z t r a uk us i e s . « I k reizi, kad t a s t u v o j a s , viņš j r
šķi t a, ka tie a t d z ī v o j a » ’ vi ņa pi r ks t os. K a d tie bi j a ma z l i e t br ī di nā t s , ka t ā s nāk , ka vi ņš ne k ad n e k ļ ū d ā s . » Zi ut rs k a r a -
a t pūt uši e s , tos s a v u M r t p a ņ ē m a E v a (vi ņai l i kās, ka t a s j ā s P j e r a pi rkst u g a l o s . « Vi ņš v i e n mē r a t r od i emesl u, lai to
i z s k a t ā s s m i e k l ī g i ) , Ain tie a t ka l k ļ u va p a r ne dz ī v i e m ko k a n e i z ma n t o t u . Ka d t ā s b i j a a t n ā k u š a s s vēt di en, vi ņš i zli kās,
g a b a l i ņ i e m , bet t a j 4 s pal i ka ka u t ka s n e i z s k a i d r o j a m s un ka p a z a u d ē j i s zi utru, bet es to re d z ē j u aiz l ī mes podiņa, un
n e n o t v e r a m s , k a u t ka s l ī dzī gs p r a t a m . «Ti e ir vi ņa p r i e k š ­ a r ī vi ņš n e v a r e j a neredzet . E s daudz ne b r ī nī t o s , j a uzzi nāt u,
met i », E v a nodomaja^. « I s t a b a n a v ne k a no m a n i s . » K ā d r e i z ka vi ņš p a t s t a s pievelk. E va i bi j a t ā d s i espai ds, ka P j e r s
viņai bi j a p i e d e r ē j u š & ^ j a ž a s mē b e l e s . S p o g u l i s ar m a z u d a ž k a r t par spīti viņai p ā r s p ī l ē n e v e s e l ī g a s i e d o ma s un vī zi ­
i nkr us t e t u ga l di ņ u , kuru "Eva bi j a m a n t o j u s i no v e c m ā m i ņ a s j a s . Ci t k ā r t viņš i zdomā . . . Vi ņš cieš. B e t cik liela mē r a viņš
un kuru P j ē r s j o k a pēc s a u c a : « t a v s ga l di ņ š » . E v a un P j e r s tic s t a t u j ā m un n ē ģ e r i e m ? S t a t u j a s , v i s ā d a ziņa ir s k a i dr s ,
to drīz vien a i zn e s a . Vi e nī gi P j ē r a m l i et as r ā d ī j a s a v u ī st o ka vi ņš t ā s ne r e dz , bet vienīgi dzird — kad t ā s lido g a r a m ,
s ej u. E v a v a r ē j a s ka t ī t i e s t a j ā s s t u n d ā m ilgi — t ā s k r ā p a v i ņ š p a g r i e ž g a l v u , bet t u r p i n a s t ā s t ī t , ka t a s redz, vi ņš t a s
viņu a r n e n o g u r s t o š u ļ aunu spītu, n e k a d n e r a d ī j a viņai v a i ­ a p r a k s t a . E v a a t c e r ē j a s a r s t a F r a n š o s ā r t o s e j u: « B e t , d a r g a
rāK par ār pus i — t ā p a t kā a r s t a m F r a n š o un D a r b e d ā k u n ­ kundze , visi šādi sli mni eki ir meļi, j ū s velti z a u d ē j a t laiku,
g a m . « T o m ē r , » vi ņa a r s k u m j ā m pie s evi s not ei ca, «e s n e ­ v ē l ē d a m a s tikt s k a i dr ī b a , ko tie i zj ūt pat i esi un ko izli ekas
s k a t o s uz l i et ām tieši t ā pat kā m a n s tēvs. T a s na v i e s p ē j a m s . » izjūtam.» Eva salecās. «Ko Fr an šo tagad darītu? Es nekad
Vi ņa ma z l i e t p a k u s t i n ā j a c eļ us, b i j a n o t i r p u š a s k a j a s . V i s s n e s p ē š u d o mā t t ā p a t kā viņš. »
ķ e r me n i s bi j a s a s p r i n g t s un s t ī vs , t as d a r ī j a E v a j s ā pe s , P j ē r s b i j a pi ecēl ies, viņš devā s i emest zi ut ru pa pī r kur vī .
viņai t a s šķi t a p ā r ā k dzīvs un ne t a k t i s k s : « E s gr i b ē t u kļūt « E s gr i b ē t u d o mā t t ā p a t ka tu, » viņa n o m u r m i n a j a . P j ē r s
n e r e d z a m a un pal i kt šeit, s ka t ī t i e s P j e r ā tā, lai vi ņš ma n i g ā j a ma z i e m s o l ī š i e m, oz pi r k s t ga l i e m, piespiedis e l ko ņu s
ne r e dz . V i ņ a m m a n i s n e v a j a g , es e s m u l ieka š a j a i s t a b ā . » pie g u r n i e m, lai a i z ņe mt u pēc i e s p ē j a s m a z ā k vi et as . Vi ņš
E v a viegli p a g r i e z a g a l v u un p a s k a t ī j ā s uz P j ē r u . U z s i e n a s a t ka l a p s ē d ā s k r ē s l a un n o s l ē g t u s k a t u p a l ū k o j a s E v a .
bi j a r ak s t ī t i draudi . E v a to z i n ā j a , bet n e s p ē j a i zlasī t. Vi ņa — V a j a d z ē t u uzl ī mēt m e l n a s t a pe t e s , — vi ņs s a c ī j a ,
bieži s k a t ī j ā s uz l i e l a j a m s a r k a n a j a m r o z ē m uz t ape t e m, — i s t a b a n a v pietiekoši me l na .
līdz t ā s s ā k a de j ot ac u pr i e kš ā. P u s k r ē s l a ro z e s m i r d z ē j a . Vi ņš b i j a n o g r i mi s k r ē s l ā . E v a s k u m j i p a s k a t ī j a s uz viņa
Dr a u di p a r a s t i b i j a r a kst ī t i pie gr i e s t i e m, ma zl i e t pa kreisi s ī k s t o ķ e r me ni , k u r š kuru ka t r u brīdi v a r ē j a s a r a u t i e s , s a ­
virs g u l t a s , bet d a ž k ā r t tie p ā r v i e t o j a s uz citu vietu: « M a n č o k ur o t i e s — r o k a s , k a j a s un g a l v a i z s k a t ī j a s ka s a r a v u š i e s .
j ā p i e c e ļ a s . E s v a i r s ne v ar u, es n e s p ē j u tik [Īgi no s ē dē t uz P u l k s t e n i s nos i t a ses t o s t undu, kl a v i e r e s bi j a a p k l u s u š a s .
v i e t a s . » U z s i e n a s b i j a bal t i diski, k a s l ī d z i n ā j ā s sīpol u r i ņ ­ E v a no pū t a s , s t a t u j a s n e n a c a , t a s v a j a d z ē j a gai dīt .
ķi em. Tie g r i e z ā s ap s a vu asi, un E v a i e v ē r o j a , ka viņai t rī c — Gr i bi , lai es iededzu g a i s m u ?
r o k a s . « I r brīži, kad e s kļ ū s t u t r a k a . Ne, » vi ņa rūgt i n o d o ­ — Da r i , ko gribi , — P j ē r s s a c ī j a .
m ā j a , «es n e v a r u kļ ūt t r a k a . E s v i e n k ā r š i u z t r a u c o s . » E v a i ededza m a z o g a l d a l a mpu , un s ā r t s m i r d z u m s par-
P ē k š ņ i vi ņa uz s a v a s r o k a s s a j u t a P j ē r a roku. ņ ē m a i st abu. Arī P j ē r s g a i d ī j a . Vi ņš n e r u n ā j a , bet vi ņa l ūpa s
— A g a t e , — ma i gi i etei cas P j e r s . k u s t ē j ā s , t a s b i j a kā divas t u m š a s ē n a s s ā r t a j a m i r d z u m ā .
Vi ņš tai u z s ma i d ī j a , bet roku t u r ē j a pi rks t u g a l i e m ar E va i pat i ka P j ē r a l ūpas. K ā d r e i z t ās bi j a k u s t ī g a s un j u t e k ­
s a v a veida ne pa t i ku, it ka t ur ēt u rokā kr ab i un va i r ī t o s no l i s ka s , t a g a d t a s s a v u j u t e k l i s k u m u bi j a z a u d ē j u š a s . T ā s
vi ņa s pī l ē m. a t k a r ā j ā s vi ena no o t r a s , ma z l i e t t rī cot , bez a p s t ā j a s s a ­
— A g a t e , — vi ņš s a c ī j a , — es tā gr i bēt u, lai tu m a n u z ­ v i e n o j a s , bi j a cieši kopa s a s p i e s t a s , t ad a t k a l no ja u n a

25
a t t ā l i n ā j ā s . T ā s b i j a v i e n ī g ā s , ka s d z ī v o j a š a j ā a k m e n s s e j ā , pūļu un vi ņa i en ā c a š a j ā t r a ģ i s k a j ā pa s a u l ē . « M a n bail no
t as i z s k a t ī j ā s ka divi d r a u s mī gi zvēri. P j ē r s v a r ē j a m u r m i n ā t s t a t u j ā m , » vi ņa n o d o m ā j a . T a s bi j a v ē t r a i n s un a k l s a p g a l ­
s t u n d ā m ilgi, ne i zdv e š ot ne s k a ņ u , d a ž k ā r t E v a |āvās šī s v o j u m s , a p v ā r d o š a n a , visi em s pē ki e m v i ņ a g r i b ē j a ti cēt s a ­
m a z ā s s p ī t i g a s k u s t ī b a s bur vī bai . « M a n pat ī k viņa mut e . » vai kl āt būt ne i , s k u m j a s , k a s p a r a l i z ē j a vi ņas l ab o s a nu,
P j ē r s viņu v a i r s n e s k ū p s t ī j a , v i ņ a m b i j a bai l no s a s k a r s m e s , vi ņa p u l ē j ā s i ztēl ot pa r j a u n u i zj ut u, par pi e s k ā r i enu. S a v ā
n a k t ī s v i ņ a m n e b i j a mi era, viņu s k ā r a c i e t a s un s a u s a s v ī ­ r o k a , s a v a p l e c ā vi ņa j u t a , ka t a s g ā j u š a s g a r ā m .
ri eša r o k a s , t ās k n a i b ī j a visu ķe r me ni , si evi et es r o k a s a r g a ­ S t a t u j a s l i doj a z e mu un leni, t ā s duča. E v a z i n a j a , ka t a s
ri em n a g i e m viņu neķī t ri g l ā s t ī j a . Bieži viņš g ā j a g u l ēt ap- i z s k a t a s d r a i s k a s , ka to a c ī m ir a k m e n s s k r o p s t a s , bet viņa
' ē r b i e s , be t r o k a s p a s l ī d ē j a z e m a p ģ ē r b a un r a u s t ī j a aiz n e v a r ē j a l abi t ā s iztēl oti es . . . V i ņ a z i n ā j a a r ī to, ka t ā s
f rekla. ne b i j a p a v i s a m dzī v ā s , ka uz to l i e l a j i e m ķ e r me ņ i e m bi j a
Rei z vi ņš d z i r dē j a s mi ek l us un j u t a u z t ū k u š a s l ūpa s uz m i e s a s p l ē k s ne s , n e d z ī v a s z v ī ņ a s , ka to pi r ks t u g a l o s
s a v ā m l ūpām. Ko p š t ās na k t s vi ņs vai r s n e s k ū p s t ī j a Evu. a k m e n s l o b ī j ā s un t ā m ni e z ē j a p l a u k s t a s . E v a n e s p e j a to
— A g a t e , — P j ē r s s a c ī j a , — n e s k a t i e s uz m a n u mut i. visu redzēt , viņai šķi t a, ka viņai vi r sū v i r z a s m i l z ī g a s g r o ­
E v a no l a i d a acis. t e s k a s s i eviet es, t a m ir c i l vēka i z s k a t s un a k m e n s bl ī vai s
— E s ne i z sl e dz u iespēj u, ka v a r i e mā c ī t i e s visu n o l as ī t spī t s. « T ā s no l i e c a s pār P j ē r u . » E v a tik ne g a n t i p ū l ē j ā s , ka
no l ūpa m, — viņš v ī z d e gu nī gi t u r p i n ā j a . viņai s ā k a t rī cē t ro k a s . P ē k š ņ i viņu a t d z e s ē j a d r a u s m ī g s
V i ņ a r o k a d r e b ē j a uz k r ē s l a l ēnes. R ā d ī t ā j p i r k s t s t r ī s r e i ­ kl i edzi ens. « T a s p i e s k a r a s v i ņ a m. » Vi ņa a t v ē r a aci s. P j ē r s
zes i z st i e pā s, p ā r ē j i e pirksti s a v i l k ā s — ta bi j a s a z v ē r e s t ī b a . b i j a s a ķ ē r i s g a l v u r o k ā s un s m a g i e l s o j a . E v a s a j u t a v ā ­
« T ūl ī t s ā Ks i e s , » E v a n o d o m ā j a . Vi ņa i r a d a s v ē l ē š a n a s p a ­ j u m u : « T a bi ia spel e, viņu m o c ī j a s i r d s a p z i ņ a s p ā r m e t umi ,
ņ e mt P j ē r u uz r o k a m. t a s n e b i j a n e k a s v a i r ā k kā spele, ne mi rkl i es t a m īsti neti-
P j ē r s i e r u n ā j ā s ļoti a u g s t a b a l s ī , tonī, k ā d ā r u nā a u g s t ā ­ c e j u. U n t a j ā p a š a l aikā P j ē r s ciet a pa ī s t a m . » P j ē r s a t s l ā b a
kās apri ndās : un s m a g i e l po j a . B e t vi ņa redzokļ i pal i ka dīvai ni ieplesti,
— Tu a t c e r i e s S a n k t - P a u l i ? vi ņš s vī da.
« Ne a t b i l dē t . T ā s droši vien ir l a m a t a s . » — Vai tu t ā s r e dz ē j i ?
— T u r e s ar t evi i epazinos, — viņš a pmi e r i nā t i s a c ī j a . — E s t ā s ne re dzu.
— E s tevi t ur a t r a d u . M ū s t i kko ne pi e kā v a , bet es s a m a k s a j u — J o l a b ā k tev, tev no t ā m būt u bai l, — vi ņš s a c ī j a ,
a t p a k a ļ c e ļ u un m a n a t ļ ā v a tevi pa ņe mt . T a s vi ss ne b i j a n e ­ — e s m u j a u pi eradis.
k a s v a i r ā k kā k o mē di j a . E v ā ’s r o k a s vēl arvi en dr e b ē j a , as i ni s bi j a s a s k r ē j u š a s
« Vi ņš me l o, vi ņš neti c n e v i e n a m v ā r d a m , ko s a k a . V i ņ š g a l v ā . P j ē r s i z ņ ē ma no k a b a t a s c i g a r e t i , pielika to pie l ū ­
zina, ka m a n i n e s a u c par Agat i . E s viņu i enīst u, ka d vi ņš p ā m, bet ne a i z de d z a .
me l o . » B e t , kad E v a i e vē r o j a P j ē r a s a s t i n g u š ā s aci s, vi ņ a s — Tā redzēt , t a s vēl nebūt u ne k as , bet ne g r i b u , ka t ā s
d u s m a s n o p l a k a . « Vi ņš ne mel o, t a s ir b e i g a s . V i ņ š j u t , ka ma n i aiztiek, es b a i do s , ka t ā s n e s a k n i e b j man i zilu.
t a s t u v o j a s , vi ņš r unā , lai ī si nā t u g a i d ī š a n u . » P j e r s uzl i ka V i ņ š mi rkl i p a d o m ā j a , t a d j a u t ā j a :
a b a s r o k a s uz k r ē s l a Ienes. Vi ņa s e j a bi j a n e s p o dr a un s m a i ­ — Va i tu t ā s dzirdēļ i?
dī j a. — J a , — E v a a t b i l d ē j a , — t as ir ka l i d m a š ī n a s mo t o r s .
— Š i e s t ā s t i bieži ir dīvaini, — viņš s a c ī j a , — bet es d o ­ ( P j ē r s šiem p a š i e m v ā r di e m bi j a t ā s a p r a k s t ī j i s p a g a j u š a j ā
m ā j u , ka t a s na v n e j a u š i . E s tev n e p r a s u , k a s tevi s ū t ī j a , es svetdiena.)
zinu, ka tu m a n to neteiksi. V i s ā d a ziņa tu esi bi j us i pi et ie­ P j ē r s ma z l i e t i eci et īgi s ma i d ī j a .
ka mi vei kl a, lai a p m ē t ā t u ma n i a r dubļ iem. — Tu pā r s pī l ē , — viņš s a c ī j a . — B e t t ad kļ uva bal s. Vi ņš
V i ņš r u n ā j a a r pūl ē m, g r i e z ī g ā un s t e i d z ī g ā b a l s ī . B i j a s k a t ī j ā s uz E v a s r o k ā m. — Te v t rī c r o k a s . T a s a t s t ā j i s uz
vār di , k u r u s viņš n e v a r ē j a i zrunāt , tie n ā c a no m u t e s mē mi tevi lielu i espai du, m a n a n a b a g a A g a t e . B e t tev v a i r s na v
un bezvei dīgi. j ā u z t r a u c a s , a g r ā k par rītu t ās ne a t g r i e z ī s i e s .
— Tu ma n i ai z r āv i pa š ā s vē t ku p l a u k u m a , s t a r p m e l n a m E v a n e s p ē j a p a r u n ā t , viņai k l a b ē j a zobi, un vi ņa b a i dī j ā s ,
m ā s i ņ ā m , bet aiz m ā s i ņ ā m bi j a s a r k a n u ac u a r m i j a , k a s s p ī ­ ka P j ē r s to v a r ieverot. P j ē r s ilgi s k a t ī j a s viņā.
d ē j a , kad e s bi j u pa g r i e z i s m u g u r u . E s d o m ā j u , ka tu devi — Tu esi ā r k ā r t ī g i s k a i st a , — vi ņš s a c ī j a , p a k r a t o t g a l v u .
viņiem z ī me s , t ur ot i es m a n pie r o k a s , bet es neko ne r e d z e j u . — Žēl, pat i esi žēl.
E s biju p ā r ā k i e dzi ļ i nāj i e s l i e l ai a k r o n ē š a n a s c e r e m o ni j a . Vi ņš veikli pa s t i e pa roku un viegli p i e s k a r a s v i ņ a s a us i j .
Vi ņš pl a š i a t v ē r t ā m ac ī m p a s k a t ī j ā s pa labi. P ā r b r a u c a — M a n s s k a i s t a i s dēmon! Tu radi m a n ne e r t ī ba s , tu esi
a r roku pā r pieri, a r ļoti āt r u, t ā d u kā ē t e r i s k u žest u, n e p ā r ­ pā r l i e k u s k a i s t a — t a s ma n i u z j a u t r i n ā t u . J a n e r u n ā t u
s t ā j o t r u n ā t — vi ņš n e g r i b ē j a p ā r s t ā t r u nā t . . par at ri si nā jumu.
— T ā b i j a R e p u b l i ka s k r o n ē š a n a , — viņš teica s p a l g ā V i ņ š p ie n ā c a t u v ā k un p ā r s t e i g t s p a l ū k o ja s E v ā :
b a l sī , — i es pa i d ī g a i zrāde, t ur b i j a no k o l o n i j ā m a t s ūt ī t i — T a s n a v t a s v ā r d s . . . T a s irTtlāt . . . T a s ir kl at , — viņš
dažādi dzīvnieki. T u b a i dī j i e s a pm a l d ī t i e s s t a r p pērt i ķi em. s m a i d o t s a c ī j a . — M a n b i j a cit s m ē l e s g a l a . . . bet šis . . .
E s s a c ī j u , s t a r p pērt i ķi em, — viņš a u g s t p r ā t ī g i a t k ā r t o j a , t a g a d v i s s ir s a v a vieta. E s a i z mi r s u, ko tev g r i b ē j u teikt.
s k a t ot i e s a p k ā r t . — B e t es v a r ē j u teikt « s t a r p n e ģ e r i e m» ! V i ­ V i ņ š m irk li p a d o m ā j a , ta d p a k r a t ī j a g a lv u .
ņi em t a s ne i z de v ās , kad tie, pa s l ī d o t zem g a l d a , d o m ā j a , ka — L a b i , es iešu gul ēt . — U n b ē r n a b a l s ī pi ebi l da: — Tu
es tos n e i e vē r oj u , tie bija kā i e nagl o t i m a n a r e d z e s l o k a . zini, A g a t e , es e s m u n o g ur i s . E s v a i r s n e s p e j u s a k o p o t s a v a s
Ai zl i e g t s a pk l u s t ! — vi ņš i ekl i edzas. — Apkl us t ! Vi si pa v i e ­ d o ma s .
t ā m un visu u z m a n ī b u s t a t u j u i e n ā k š a n a i , t ā d a ir k ā r t ī b a ! V i ņš n o m e t a c i g a r e t i un ne mi e r ī gi p a s k a t ī j ā s uz p a k l ā j u .
T r a l a l a , — vi ņš g a u d o j a , — t r a l a l a , — s a l i ka r o k a s kopā E v a pa l i k a v i ņ a m zem g a l v a s spil venu.
t a ur ē, — t r a l a l a , t r a l a l a , t r a l a l a . — Tu ar ī vari iet gul ēt , t ā s v a i r s n e a t g r i e z ī s i e s .
Vi ņš a p k l u s a , un E v a z i nā j a , ka s t a t u j a s t i kko i e n ā k u š a s « A T R I S I N Ā J U M S » . P j ē r s g u l ē j a un p a pusei nai vi
i s t a b ā. P j ē r s b i j a s as t i ndzi s , b ā l s un ni c i noš s . A r ī E v a s a ­ s m a i d ī j a , vi ņš b i j a nol ieci s g a l v u , v a r ē t u domāt , t ādēļ , lai
s t i n g a , un viņi abi g a i d ī j a kl u s ē j o t . K a d s g a j a pa kor i doru. p l e c s g l ā s t ī t u v a i g u . E v a n e v a r ē j a ai z mi gt , vi ņa d o m a j a :
T ā bija M a r i j a , m ā j k a l p o t ā j a , tā bi j a viņa, bez j e b k ā d ā m « a t r i s i n ā j u m s » . P j ē r s pēkšņi bi j a kļ uvi s kā z v ē r s , un v ā r d s
š a u b ā m . E v a n o d o m ā j a : « V a j a d z ē t u iedot viņai na udu pa r bi j a i zri pojis no vi ņa mut es, g a r š un b a l s . P j e r s pā r s t e i gt i
g ā z i . » U n t ad viņa r e d z e j a l i d o j a m s t a t u j a s , t ā s k u s t ē j ā s s k a t ī j ā s , it kā to redzētu, bet ne pazī t u, mu t e bi j a v a ļ ā , tā
s t a r p P j ē r u un E v u . P j ē r s i e v a i d e j a s un i e s l ī g a k r ē s l a , p a ­ šķi t a m ē ma , it kā vi ņā ka u t k a s būt u s a l ū z i s . V i ņš
vel kot zem sevi s k ā j a s . Vi ņš g r o z ī j a g a l v u , laiku p a l a i k a m m u r m i n ā j a . T ā bi j a pi rmā reize, kad ka u t k a s t ā d s not i ka un
v ī p s n ā d a m s , bet uz viņa pi eres p a r a d ī j ā s s vi edr u pērl ī tēs. pi e de v ā m vēl viņs to p a m a n ī j a . Vi ņš s a c ī j a , ka n e v a r s a ko po t
E v a n e v a r ē j a i zt urēt šo s ka t u, šo b a l o s e j u un m ē m o muti, s a v a s d o ma s . P j e r s s a k u s t ē j ā s , m a z a s a l d k a i r a ku s t ī b a ,
k u r a dr e b o t p ā r v e i do j ā s , viņa a i zv ē r a a c i s . Vi ņa r e d z ē j a vi egl i s a k u s t ē j ā s roka. E v a s m a g i p a s k a t ī j ā s v i ņ a: « K a tik
d e j o j a m ze l t a s t a t u j a s uz s a v u p l a k s t u s ā r t ā f ona. Ne t ā l u n e p a m o s t a s . » T a s t i r dī j a viņu. Ko ps P j e r s g u l ē j a , E v a i bi j a
s ka ļ i e l s o j a P j ē r s . « T ā s lido, duc, no l i e c a s p a r viņu . . .» j ā d o m ā , viņa n e s p ē j a at r a i dī t šī s d o ma s . E v a b a i dī j a s , ka
E v a s a j u t a vi e g l u pi e skā r i enu, ka u t ko n e p a t ī k a m u uz pl e ca v i ņš n e p a m o s t a s d u ļ ķ a i n ā m a c ī m un n e s ā k m u r m i n ā t . « E s
l a b a j ā pusē. I ns t i nk t ī v i vi ņas ķ e r me n i s no l i e c ā s pa kreisi, e s m u d u m j a , » vi ņa n o d o m ā j a , « t a s n e v a r s ā k t i e s a t r a k ka pec
it kā g r i b ē d a m s i zvai rī t i es no n e p a t ī k a m a s s a s k a r s m e s , it ka g a d a , » tā teica F r a n š o . B e t s k u m j a s viņu n e a t s t a j a , viens
g r i b ē d a m s p a l a i s t g a r ā m kādu s m a g u un nevei kl u p r i e k š ­ g a d s , vi e na zi e ma, viens p a v a s a r i s , v a s a r a un ru de ns
met u. P ē k š ņ i g r ī d a i e k r a k s t e j a s , un E v ā r a d ā s t r a k a v ē l ē ­ s ā k u m s . K ā d u dienu šie vai bs t i mai nī s i e s , vi ņš a t ļ a u s s a ņ e m t
š a n ā s a t v ē r t acis, pa s ka t ī t i e s pa labi, i zbrī vēt ar roku telpu. sevi aiz žo kļ a un pa pusei a t v ē r s s a v a s r a u d u l ī g ā s acis.
B e t vi ņa ne k o t ād u n e d a r ī j a , ac i s pal i ka a i z v ē r t a s , un E v a E v a no l i e c ā s p ā r P j ē r a roku un uzspi eda tai l upa s : « P i r m s
n o d r e b ē j a dz ē l ī gā pri ekā: «Ari m a n bail-,» viņa n o d o m a j a . t a s not i ks, es tevi n o g a l i n a š u . »
V i s s d z ī v ī ba s s p ē k s b i j a s a s k r ē j i s l a b a j o s s ā n o s . V i ņ a p a l i e ­ No franču valodas tulkojusi
c ā s uz P j ē r a pusi, n e a t v e r o t aci s. Pi e t i ka p a v i sa m m a z u I N G R ID A L E V R E N C E

26*
EDUARDS
AIVARS
K Ā NA V J Ā D Z I E D

Kamēr vēl stāv šī katedrāle, Pirmais — asiņainais duncis


Neviens man acis neaizmālēs. Otrais — asiņainais duncis
Man laikam šņabis zemē jālej, Trešais — asiņainais duncis
Kamēr vēl stāv šī katedrāle. Ceturtais es Kaupēns pats.
* * *
PILSONIS

Kamēr karali mainās, Aiz manis skudrupūžņi stāv.


Kamēr nožēlojami dumpinieki Es lēni mirstu, viņus sargādams.
ar caurspīdīgām, bārdainām Zem skudrupūžņiem avoti
sejām Tik velnišķīgi dzidri skan.
Neatzīst savu vainu
* * *
Un neaprēķināmā godkārē
Tautai nākotni sola,
Pa to laiku var dzīvot Kad vairs neviens te badā nemirst
Tīri brangi. Un visus labklājība apņem,
Vēl daži cilvēki
NOVELE Par pašnāvību sapņo.

Mums tevi nāksies nošaut, Kā varēja šie ļaudis piedzimt


Jo tu esi līdzīgs (nav svarīgi, kam). Ar untumiem tik sīkstiem,
Labi, labi; tam, kuru nošausim tā vai tā. Vai viņus nesodītus atstāt drīkstam?
Nu, neauklēsimies vairs, saki visiem «atā».
Spalgs klusums un kraukļi, sarkans sniegs. Bet tomēr ieskatieties:
Tādi laiki, jāšauj mākslinieks. Varbūt ka tie ir viņi,
Kas, mūsu sāpes paņēmuši,
* * *
Moku kalnā kāpj.

Kas šobrīd notiek abos C I L V Ē K S UN J O R A


Daugavas krastos?
Tur staigā veci cilvēki un murmina Es pārliecos pār laivas malu
kaut ko nesaprotamu. Un ar pirkstu ierakstu jūrā:
Jaunas robežas. «Здесь был Юра».

Dārzā. Cik viegli balti meli iet,


Sīkām radībām Nu, es jums teikšu, kā pa sviestu,
Veca cilvēka soļi ir kalnu pārvietošana. Tik cilvēcīgi, respektīvi, šaušalīgi, tie,
Kalniem sāp ceļgali. Ka nekur glābties.
Tiem labi, visur labi tēvu zemītē.
Ko darīt man,
Ja neprotu es krāpties?
Tu atkal atgriezies kā svētā, Sāk peldētnepratējs uz tilta margām rāpties.
Jo liktens tiešām muļķis nav.
Nu mana pieticība apdraudēta:
Tu atkal atgriezies kā svētā.
Es durvis veru jausmā necerētā
Un nodrebu: kāds sētā stāv.
Tu atkal atgriezies kā svētā,
Jo liktens tiešām muļķis nav.

27 .
UL DI S
B Ē R Z I ŅŠ
D A R Ā M A JĀ K Ā R T Ā

Me|i un g r ē k o d a m i bet s t r ā d ā d a m i zemi.


D z e rd a m i d u rv is d au z īd a m i b e t s t r ā d ā d a m i zemi.
J ā n i s v ē t ī d a m i P ē te ri s v ē t īd a m i d z e r d a m i d z ie d ā d a m i
ņ u r d ē d a m i p a ģ i r a s lāp īd am i.
N e zin ād am i n e s a p r a z d a m i b e t zem i m īlē d a m i.
Akli kā kucēni bet d eb esis re d z ē d am i.
S liņ ķ i un lie līb n ie ki b e t s t r ā d ā d a m i t a i s n ī b u ru n ā d a m i . S t ā v p a t e ik t s p a š ā d e b e s s m a l ā
U tain i k a u d a m i utis. M ē s n e p in k šķ ē sim l Nav vēl g a l ā
P u ņ ķ a in i s l a u c ī d a m i e s ,
Sp| aud am l a r k ā j u Izb erzdam i. S t ā v Ieg rie z ts ko k ā, Iek o sts r o k ā
S p ļ a u d a m i a r s a u j u izb erzdam i. Un m u ļ ķ a putns viņu p o g ā
S p ļ a u d a m i a r pieri izb erz d a m i.
M ird a m i bet d zīv o d am i. Ik reizi p alie k striķ is z a r ā
M eļi b e t ticē d a m i. R a u j mu|ķis k r o g ā , k r u ķ is k a r ā

1970 L a ik s vielo, p o litika telp o


Un L a t v i j a aiz k r ū m a elpo

1981
T E L E G R A M M A NO G. B Ļ O D N I E K A

V a l o d a m an i p a m e t a Ē ģ ip tē :
z i n ā m s , m a n a v a in a , nu g r e m ;
d e b e s īs d e c e m b r is , m ie rs vir s
ze m e s , es viens d ū ņ ze m ē , es
zem , v ā r d s ta k p erē kā p u tns!
g r a u d s c erē ! dzen, zem e, m an i,
dzen d zem ; a l o d a ! č a lo d a ! n e ­ L IT E N E
v a r s k a ļ ā k — n ā c ņem pati — no
m u t e s ņ em , j a tev p atīk , tad
ņem un n o rij, j a tev netīk, tad
i z s p ļ a u j vem, v ie n a b a d m a n M ū ­ Ko z e m e s vēzis c a k ā
s a M ē m e le , v i e n a s ā t , vai N, vai Ko s l i e k a k lu si r a k ā
M , m ē m u lis paliku s a k o s t u mēli,
v a r b ū t — m e l o ju ? n ā c , lem. Č a k s i z e lp o ja d e ln ā
Un i e d v a š o ja l a k ā
1987
Tie ne p ate ik tie vārd i
Nāk a u s ī dun kā a k ā
P O L IT E K O N O M IJA
O, L itene! o, m ele!
Uz p i r k s t g a l i e m tā s n ie d z a s pēc r a ž o š a n a s O, n o d e v ī b a t r a k ā
spēkiem un p ā r v e l k s l a p ju sūkli i ig re k ie m , i
g r ē k ie m , un s t ā v pie v iņ a s o l a un n e m itīg i r u ­ 2
n ā p a r p ie cām f o r m ā c i jā m , t a s s a p l ū s t s k a ļ ā d u ­
n ā , viņ š l ē n ā m iz stie p j p irk s tu s , un s ir d s ta m Nē, Litene! nē, mele!
lec un d a u z ā s , un dievi v a ļā m uti aiz d im e n s i­ Es k lu p šu s krūm u t a k ā
j ā m k l a u s ā s , un v iņ a ru n ā t ā l ā k , un viņu īk š ķ i
d u r a s , un t rīc un s k a r a s p l a u k s t a s , un nezin, k u ­ Es b ē g u ! dzīv s! b e t nu ja u
r a s k u r a s , un s u b je k t ī v ā telp a č īk s t , l ie k d a m ā s Es t ā kā g r a s i s m a k ā
ap viņiem , kam a s in s s p ā r d ā s ī k š ķ o s a r sīk iem
z ā b a c iņ ie m un izsp ie ž a s uz m ē le s , un š|āc iza- Re: a t r o t ī t ā m ro k ā m
p a k š n a g ie m , un niezot l a u ž a s pierē un iz lie cas E s bild ē b e n d e s j a k ā
p a r r a g i e m , un v iņ a ru n ā t ā l ā k , un a s in s a u g un
l e j a s , v er dievi d i m e n s i ja s , b len ž , s ā n o s g r ū ž Zēns m a n ī rau d un n o m ir s t
un s m e j a s . Z v ē rs m a n ī rēc un k a k ā

1982 1987

28
S Ē Ņ O T Ā JI V IE D O K L IS PAR M O Ž IB U

J a m eža sauksi, R iņ ķ o jie t, ī s ā s d ie n as


A t s a u k s ie s , lēm ēs. P|avā aiz a l k š ņ u s ie n a s

S e n s ū n a pāri. V e rie ties , d e b e s p u se s


B a il. Ilg i t ē m ē s ? M a lie t ie s , a i z s a u l e s k r u s a s

B ez g o d k ā r ī b a s . I z te c ē ju š i , ie sū k u š ie s ; L iecieties, zilie g a is i
P a ld i e s , ne m ēs. P ā r m i r o ņ a k lu so maizi

K a n e p ak lū p i, V e lie tie s, l e p n ā s m i g l a s
Lien z ā b a k s no ze m e s . B u č o ji e t m ā j u s t ik lu s

1976 L ē k ā ji e t , zaķi, pa snieg u


( N o š a u t s , v a ir s n e a i z m i e g u )

1979

* * *
N E N O T IK U Š IE ATENTĀTI
K a z a ņ ā š ķ ī b ā pūlī
E s a c īm s a u l e i m ūlī Ei, e r m o ņ ik a ! n e s p ē lē ! tu m a n v a ir s la b a
n e v ē lē drīz p u ik as plin tes ie k r a v ā s ( u n viss
Cik s a u l e m a z a , m a z a m a n s m ū ž s ir i e k a v ā s ) m a n liepās š a l k o V o k a ­
Un l e jā d r a z a , d r a z a t īv s ! bet l ik t e n īg s kļūs L o k a t īv s drīz pu ik as
plin te s i e lā d ē s ( b e t t ā l r u ņ i č u k s t i e s t ā d ē s )
K uš nu k ā lā c i s k r ā t ā v ai p ate ik ties un atte ik tie s ( t a s J a n k a tūliņ
M an p rātā nātre kātā p a te ik t i e s ! ) un b a i g a m iņ a m an i m in: cik Ro-
z e n b e r g s p a r m a n i zin? k a m jā n o t i e k t a m j ā n o ­
Dzird: l ū s t zem m ē le s ledus tiek ka u t p a š a m ķelle j ā n o l i e k un č ī g ā J u r k a
T ū k s t upes m e l n a i s m e d u s b ā l s kā k r īts un vēlu a t a u s t B a u s k ā rīts (ei,
m ī l e s t ī b a ! ) P ie p īp ē ts. Un m īle stīb u — m u z ik a n tie m .
Nu, lai k ā d s pateic c ē l ā k !
E s p a s a c ī š u v ē lāk A r s l a p ju nazi j ā n o k a u j un o z o ll a p a s j ā n o ­
r a u j un i n s t r u k c i j a s jā n o z o g un t u m š ā d ā r z ā j ā -
1982 n o ro k ne v e ln s ne J e k e l n s n e d e r ē s ( t r i e c ta n k u
dūri f e d e r ē s ! ) lai tau tu m e ita s s e d z e n ē s lai r u ­
d en s plīv o d ed z e n ē s ikviens ir i e k š ā a i c i n ā t s
pēc « O g r e s m e ž ie m » t a u j ā k ā d s s k r e j d z ir k s te le s
no grigu|iem un lē k ā s ird s zem sprigu|iem v e ln s!
m īle s t īb u n e m in ie t v e ln s! m īle s t īb u m u z ik a n tie m .
* * *
T e v , pulk vedi, b ūs la v ie rē t uz p i r k s t g a l i e m
K u n g s , vai T ev k ā d re iz ie n ā k p r ā t ā p a k la v ie r ē m a r āžiem un a r u jā k i e m tev d a n c o t
K a s n a v vēl l ā d ē t s a p a r ā t ā ? b ū s uz k ū ja k i e m tev j ā s a p r o t no p u s v ā rd ie m un j ā ­
v a i r ā s no u z v ā rd ie m stum k a r o tīti c u k u r ā ( l a i k s ?
K u n g s , vai T ev ir uz vienu roku š a u s im viņ iem m u g u r ā ! ) p a s l ī p m a l ā m p a s t ā v m a l ā m
G a n ko e s izlū d z o s, g a n zo g u ? un pie n e n e s pa g r ā v m a l ā m n av d o m ā t la ik s p a r
līd z s e c ē m t a n k s ! v ilcie n s lec no līd zte cē m
K u n g s , vai Tev s a p n ī r ā d ā s p lik a s lien lik tenis pa pielocēm š u rp a p t v e r e s ! pie
T r ī s n e a i z m i r s t ā s R e p u b li k a s ? ielo d zēm ! p a r līd u m ie m un r ū p n īc ā m m ē s k a u s i ­
m ie s uz k u p icā m d a ud z divreiz divi re iz in ā ts
1977 ei s k u r b ā s ird s je l reizi n ā c triec! lai tev
r o k a n e n o t r īc to krupi G e b e l s s n e n o r īs m ē s
K o n ju n k t īv u n e c ie š a m ei! Ādolf! le c uz e c ē š ā m !
m u m s p r i e k š ā g a l v a s a ts e d z ie t, b e t m īle stīb u
— m u z ik a n tie m .

Ne v e ln s , ne č e r č l l s n e s a p r o t b e t č a li s
* * *
č a l i n e a tro d v e ln s tav u roku n e a td o d ( v a i č a ­
lis č a li n e n o d o d ? ) m ē s ie p la k ā m un p ie p la k ā m
E rcen s padusē un u g u n s kr ita ie b la k ā m j a n e v ē la t ie s neticiet
K reics k a t r a m uz k a p a b e t m a n a m u te reti cie t cits m a n ā v ietā n e m e ­
los un s v e š i |audis n e ž ē lo s un t a v a m u te n o ­
T ā s d iv as z o r t e s vien v ē lo s j a m a n a m u te ne k v ē lo s ei! pašu v a in a ne-
T ā zole k n a p a lied ēs un s v e š a d a in a n e d zie d ās tai v ietā pu ­
ķe n eziedēs bet e lle m an i n eb iedēs m a n b ij to
T ūliņ, tūliņ v ē r s va|ā s a p n i a p b ē r t un divi v a r to a p z v ē r ē t viens pē­
S k r ie n V a l t e r s , s k r i e n R a p a l ē js o trs p u l ē t ā js ( b e t s m o k zem k a l n a G u l ē t ā j s )
es no p ū šo s un p a r a k s t o s e j m e k lē m a n i s a r a k s t o s
T ā g u d r īb a , t ā n a v m a n a m a n m ī l e s t ī b a s n e v a j a g — m et m īle s t īb u m u z i k a n ­
No papa, no p apa tiem.

1985 1973
JĀNIS TAMUZS
«...TĀ CĒLUSIES
MANI ZĪMĒJUMI»

(N o b e ig u m s .} u zcē lis savai d iv u s gadus vecai m e itiņ a i p ie m in e k li, tas tik


b r īn iš ķ īg i iz c e ļ to m ie ru, un viņ a ir a iz g ā ju s i . . . Un taisn i var
Tad vairs k a ra d a rb īb a n e n o tika . M ie r īg i. Tad b ija tirg o š a ­ n o b u č o t, kā viņ a a p g a ro visu to a p k ā rtn i. A g rā k b ij tik a i p lik a
nās — k rie v i nāca p ē c sāls p a t no P e tro g ra d a s. K rie v ijā n e b ija fig ū ra . Tā ta g a d p a zu d u si. M azās m e ite n īte s d v ē s e līte g u ļ
sāls nem az. Nāca a r k u lītē m . V iņ i nesa ādas, p a r na ud u n e p ā r­ iekšā. Tukša v ie ta ta g a d , laikam sasituši. Tas b ij smalks sm ilš­
d e va . V iņ i atnesa te ādas, tās n o v ē rtē ja un ta d m a in īja p re t sāli. akm ens. M ū su p rie k š s ē d ē tā js , tād s M a n tn ie ks, g rā vra cis, a rī
L ie lā k o tie s aitādas. vecs kom unists, vecs s tu lb e n is — pa p irm o nu m uru . Tas, kas
p a līd z ē ja d ra g ā t . . . V iņ am tā d s akm ensl Es prasu — ku r to d a ­
* * *
b ū ji, tas no tē la , kas M e d z e s pa rkā b ija . R edz, kā d i mēs esam,
tā d i s ū d a b rā ļi mēs esam.
C ik ilg i p re t lie lin ie k ie m n o stā vē jā m , ne atm in os. D z īv o jā m V ē rg a la b a z n īc a , tā b ija skaistākā visā ra jo n ā , v iņ a b ija izm ā ­
uz vie ta s, ta isījā s m ie ra svētki, kara d a rb īb a n e n o tika . Pēc tam lēta. M ā k s lin ie k s , tas tāds ig a u n is b ija . Kad viņ š sp ē lē ja , ž īd i
es d a b ū ju tīfu . Trīs re ize s atkā rto jās. V airāk es nekā n e va rē ju rau dā ja. B ij vie ns tāds b lo n d s ž īd s , visi v iņ u c ie n īja , tād s
saprast. T em p e ra tū ra 42°. T urpa t V iļa ka s v ie tē jā kara slim n īcā . Haims, V ē rg a lē viņš uzcēla sm uku m āju. Tad tu r b ij am b ulance ,
Tāda koika, eņ ģe s tā a rī izp lē su ši, d ib e n s p ie zem es, kājas ta g a d — veikals. V iņ š, p a ld ie s D ievam , p irm s šitā tra ku m a n o ­
gaisā, g a lva p a ce lta — tā es g u lē ju . K ā d i e ņ ģ e ļi, kā d i g a ri m ani m ira. V iņ am b ij d iva s m eitas, mazas m e ite n īte s , v ie n a b ij
g lā b a , ka es ne no m iru? Pārnācu mājās, atkal atkā rto jās. Trīs b lo n d a , p ē c tēva , o tra b ij tum šm ate. Tās m ā ld e ris u z ta is īja a l­
reizes d a b ū ju ciest. B eigās p a lik u tāds, ne d z īv s , ne m iris es t ā r ī kā diva s e ņ ģ e līš u galvas, u zg le zn o ta s. Tās m e ite n īte s v ie ­
b iju . Nu ta d man tik a i v ie n u m ēnesi d e v a a tv a ļin ā ju m u . Jā! Lat­ tē jie p u iši a iz v e d a uz Saku un tu r nošāva, to veco ž īd e n i ar',
vija s arm ija to re iz b rie s m īg a b ija . Nu la b i, a izb ra u cu atkal uz tai b ij dē ls Pauls, n e la im īg s pu isis, ādas p ā rd e v a . V ie tē jie ap ­
fro n ti. Prasa, kurā v ie tā es b iju iekšā? V iļā n o s . K u r es stāvu? — c ie tin ā ja un a izve d a , vai uz Saku vai uz G ro b iņ a s m ežu. Labs
8. pu lks. M a n te ic a — 10 km te v jā ie t, b e t, ja iesi pa p u rv u , ž īd s b ij, n e b ij m a n tkā rīg s.
ta d tik a i 1,5 km. Nu ko, es sukā pa p u rv u . Bet p u rvs ir n e p ā r­ Pat a ltā ris p a z u d is ar tie m a ttē lie m . Kad es ie g ā ju , g r īd a uz­
redzam s. Sīkas, mazas p rie d īte s . G rīs lis līd z ce ļie m . R edzu, lauzta, kan cele vairs n e b ija . Slavens h u lig ā n s Z īv e rts . V is i no
vie n s tā lu , tā lu prie kšā . A ts tā jis slie d e s. M in o s pa tām . B iju tāds P am pāļiem . C ik d a u d z b a znīcas iz p o s tīta s . . .
n e stip rs. Priekšā n o v a d g rā v is kā u p e un p ā ri tādas kārtiņas. M an in te re sē Z ie m u p e s b a zn īca . M an tu r iznāca a tja u n o t
Tagad es tu r n e ie tu . Bet es s te b e rē ju p ā ri. Ja es b ū tu ie k ritis , altā ra b ild i. M a n trīs dienās b ij jā u zm ā lē g lezn as. Es ta g a d ar
es vē l ta g a d g u lē tu tu r. Es n e b ū tu sp ē jis ne iz rā p tie s , ne iz p e l­ in te re s i a p ska tīto s, kā izskatās, kā mana fiksā gle zn o ša n a sa­
dēt,' nekā. P ārve lko s p ā ri, e ju , atkal tā d a p a ti u p e p rie kšā . A tk a l g la b ā ju s ie s . M ā c ītā js mani slavēja. Tad vē l tik b rīn iš ķ īg s k o k ­
tā d a s kārtiņ as. Kā es p ā rgā ju? M ans prā ts n e sp ē j briesm as p a ­ g rie z u m a altā ris. Skaidra dziesm a. V ē rg a ļo s g re z n īg a lie ta . Tas
re d z ē t. Tā es trim g rā v jie m p ā rk ū lo s p ā ri. B eigā s tik u m alā ar', b ij īs ts mākslas da rbs.
savā p u lk ā . Tā re d z i
Tālākais laiks — atkal ie c e ļ m ani p a r s k rīv e li. Un v e lis z a ld ā ­
tie m tai fro n tē l S ieveles za ld ā tie m olas nesa, p ie la b in ā tie s v a r­
b ū t. Bail a r ī b ija . Tie no olām v ie n d z īv o ja . Briesm as nekādas,
ap šau dīša nā s a rī ne, ba rojas ar olām . Es p ē c da ba s esm u švaks v īre lis . Pie Šterna es te ic u , ka m ai­
M an ar savu g a lv u jā v e d «grām atas», tās novestas līd z v e lla sus p ie kulšanas es nenesīšu, m ug ura man nav stipra . Tas ir
būšanai. Tāda lie la kaste, tu r viss samests ko p ā . M an ta g a d smags da rbs. V iņ š pie kā p ā s. Tad la bi.
n e la b i. B eigās vism az es ie v e d u tā d u « iz e jo š ie un ie e jo š ie . . . K u r ta d visi tie kara p ā rd z īv o ju m i. K rie v u a rm ijā ta g a d
raksti», un nu ta d es va rē ju o rie n tē tie s . jau ir k u n g i. M okas, kas ta g a d zaldā ta m , tas jau ir nieks. M a šīn ā
B eigās mēs a izg ā jā m uz Latvijas ro b e ž u , te mēs ilg i stāvē­ iekšā un kā p u tn iņ i . . . M ēs p irm ā karā n o R ēzeknes uz M in -
jām . Pa vasaru A lū k s n ē . Tas b ija skaisti. L iela is ezers. Tas parks sku 3 ne d ē ļa s no vie ta s gā jā m , un ce ļu n e kā d u nav. S m iltis v ie n ,
k ā d re iz b ij b rīn iš ķ īg s . Barons statujas b ija salicis. D audz kas un mēs pa tie m c e ļie m . Kāds laiks . . . un ar visu m u n īc iju m u­
saplēsts, iz n īc in ā ts . Dažām atsistas rokas, galvas. Tiem pašiem g u rā , p u te k ļi no vietas, kā m ūris pa p rie kšu , e lp u n e va r ie ņ e m t,
m ī/ie m la tv ie š ie m ir a r' velis iekšā, un s tu lb i v iņ i a ri ir i M e d z e s m ute izka ltu si, d e g u n s izka ltis, tik gaism u re d z — ta d tu esi
m uižā p ē c o trā lie lā kara, man tu r blakām b ija kara dra ug s. d z īv s . N e var saprast. Un tā 3 ne dē ļas no vie ta s, un tik a i ik pa
A g rā k parkam a p k ā rt b ija žogs, akm ens stabi, koka p ild īju m s , 10 d ie n ā m kādā upm alā d a b ū atp ūsties. Bet tas nav v ie n re iz ,
tā kā b laku s pe rson as tu r n e varē ja ie ie t. Pa v id u g ā ja u p īte , lie li tas ir visu laiku.
krasti augšā. Tagad tu r viss p a zu d is. Tad tu r v ie n a statuja b ija . Un ta d v ē l fro n te .
K un gs b ija uzcē lis savam m ā jo k lītim p ie m in e k li. Tas p je d e s tā ls Tas a r ī ir p ā rd z īv o ju m s . K ad te v sp rā g st kā vie ns ve ln s b la ­
b ij krūšu augstum ā, tā d s ru n d ā līts un uz tā b ij tā fig ū ra . Tas b ij kām un nāk otrs, trešais lā diņ š un tu d re b i, ka nu p a t, n u p a t būs,
mākslas d a rb s. A k m e n ī. Un varēja p rie c ā tie s . S kulptūras ļo ti b e t n ē l — a izg ā ja garām . Un tā b e z pā rtra u ku m a . . .
la b i izskatās b rīv ā d a b ā . Piem ēram , V ē rg a lo s . Tur ta g a d vie n s Un gūsts, cik tu r n e no m ira . . .

30
a
<

K ad es p ie Ugas Skulm es strā d ā ju , ta d es b iju p iln īg ā


b a d ā , kā gū stā. Es d a b ū ju trīs ga du s tā d z īv o t. Sausa m aize,
Pirm ā b ija p a ga stsko la , te , V ē rg a lē . M an b ija labs sko lo tā js, nekas man va irā k neiznāca.
un viņš m ani sagatavoja. Es u z re iz 2. klasē tik u ģ im n ā z ijā . Tēvs man a ts ū tīja apm ēram 80, 100 latu, un tas b ija
Skolā es b iju L ie p ā jā . Tā b ija p riv ā ts k o la , č e tru klašu ģ im n ā ­ viss. V iņ š kā īsts am e rikān is t e ic a : — Pats taisi v īru . («S e lf-
zija ar p a s tip rin ā tu la tīņ u v a lo d u . Kad to re iz a p tie ķ n ie k ie m m ade m an.») Bet kur ta d to la ik R īg ā va rē ja n o p e ln īt — b e z ­
va ja d z ē ja to stu d ē t, ta d iz g ā ja šito skolu cau ri un p ē c tam p ie ­ d a rb s. Es a r ī a iz g ā ju Zaķusalas zā ģ ē ta vā d ē ļu s nest. D ienu
ņēm a a p tie k ā p a r m ā ce kli. M um s b ija tād s K a p e n ie ks, sva rīg s no nē sāju , un tu r vie ns v e c īts te ic a — tu jau, ja u n e k līt, sa­
a p tie ķ n ie k s , tas mans sko la sb ie d rs. Tā viņš tik a lie ls v īrs , sla­ la u z īs i savus p le cu s — un tā a rī b ija . Es ilg ā k p a r v ie n u
vens un d a k te ra v ie tu iz p ild īja . C ilv ē k i va irā k g ā ja , kā p ie d a k ­ d ie n u n e va rē ju iz tu rē t. Tad atkal S arkandaugavā lā d ē ja o g ­
tera. ļu ku ģ i, es kā m u ļķ īts p ie te ic o s , a izb ra u cu . Un kā to re iz
lā d ē ja ! N o kuģa izce ļ kausu un ķerrā iekšā. Tās stalažas
ir d iv re iz augstākas kā šie g rie s ti, ar v ie n u d ē līt i. Z o n g lie rē
nu ta g a d ! M a n ī v īr i noskatās un saka, m et p ie malas, ej
Es b iju m ākslinieks jau no dzim šanas, kad g ā ju p ro ģ im n ā - ostā! Bet tu r v ē l lie lā ka e lle . V ie n a p ē c otras nāk ķerras
zijā . Es b iju tā d ā g o d ā , ka, ja v a ja d zē ja z īm ē t uz tā fe le s, ta d un p u te k ļi. To d ie n u es iz tu rē ju , 3 lati n o p e ln īju , b e t ta d es
sauca m ani. Tad b ija tāds zīm ēšanas s ko lo tā js La vrovskis, L ie ­ d iv a s d ie n a s b iju kā slims. Un atkal p e ļņ a man b e id z ā s .
p ā jā . V iņ š b ija P ē te rb u rg a s a k a d ē m iju b e id z is , tā d ā smukā Tie, kas fa b rik ā strādāja, tie m b ija la b i, b e t kaut kād u d a rb u
fo rm ā staig āja. Bet viņ š b ija m u|ķis, viņš n e ko man neiem ācTja. atrast n e varē ja. Un ta d — uz sausu m a iz īti . . .
Es b ū tu la im īg s , ja b ū tu v ē l kSds g le z n o ju m s no tie m la ikie m Un v ie n re iz uz n e rvu sabrukum a b iju . V is u d ie n u s tu d ijā
p a lic is . n o z īm ē jie s , n o g le z n o jie s un vakarā zīm ēšanas stun dā es vairs
n e va rē ju ar p iln u sparu d o m ā t.
D a rb n īc ā va rē ja visu d ie n u strādā t, no paša rīta līd z vaka­
Pēc arm ijas es g rib ē ju ie g ū t g le z n o tā ja zināšanas. 1922. ram, cik p a tīk . M o d e lis nāca tik a i vakarā.
g a d ā ar mazu tē v a p a līd z īb u g ā ju uz RTgu a p g ū t m ākslu. M an vie n s labs akts b ija L iep āja s m uze jā , b e t kāds to
Un kur? V ie n īg i K u ltū ra s veicinā šan as b ie d r īb a s stu d ijā , g le z ­ ir p ie v ā c is . Par aktu man žē l, tas b ij 20 m inūšu laikā, ā tri
nošanas, zīm ēšanas sekcijā un s k u lp tū rā . Tur mūs R. M au rs ta is īts . Es b iju v e ik ls z īm ē tā js . . .
m ā c īja . Tur es g ā ju , b e t viņ š b ija n e jē g a . M ē s tik a i p ā ris m o d e ļu s esam g le z n o ju š i b e z d rē b ē m , un
Tur a rī a k tie ri, kaut kādi ra k s tn ie c iņ i. Tur es satiku Laicenu, tā mēs katru vakaru divas stundas strādā jā m . Tad, kad mums
tas — smuks cilv ē k s , lēnā b a ls ī viņš run āja, un viņ am b ija sakrājās nauda, es b iju kasieris, un man b ija kase. S tudisti
ko m u n istu form a, ādas pra ķis. Un ta d viņ š b ija sacerējis iem aksāja man, un es atkal m aksāju p a r d z īv o k li, tas ir,
dze ja s «H o Tai». N o tie m la ikie m man viņ š p a tika . Taisni d a rb n īc u , un m o d e ļie m . M o d e ļie m m aksāja n e d ē ļa s b e ig ā s.
žē l, ka viņ š b ija tik id e jis k i d u m ji. Ticēja, ka nu M askavā
u z c e ls p a ra d īz i. C ik n o žēloja m a, m u ļķ īg a nā ve . . . M e d n ītis s tu d ijā b ija samērā maz, kād u g a d u , ta d arm ijā
,z Te es n o m ā c ījo s 2 gadus. n o g ā ja . Pēc v iņ a es b iju tas saim nieciskais d a rb in ie k s . Fo­
to g rā fijā s redzam s, ka viņš b ija arm ijas fo rm ā . K ad b ija b rīv s
b r īd is , viņ š atnāca p a strā d ā t, p a z īm ē t.

,31
viņ š m e k lē ja to o tru , ta d viņš ilg u laiku tu r nem az nenāca.
Un ta d man rā d ījā s , ka viņš man va irā k n e va r p a te ik t ar.
Tie m o d e ļi, tie ka va lie ru ķ ē rā ji uz stu d ija s a u d zē kņ ie m P aldies viņ am , d a u d z ko es g u v u no v iņ a . Un b e ig ā s viņš
c ie rē ja . U z vie na s es a rī uzķē ros, tā b ija fe in a m eita , a sto ņ ­ man n e p a tik a . V iņ š te ic a — kad jū s b e id z o t sāksiet k u b is tis k i
p a d s m it g a d i. V iņ a b ija no La tgales, p a b e ig u s i ģ im n ā z iju . g le z n o t? Tad man viņ a a u to ritā te zuda, ka var tā ru n ā t —
Tēvam m ājās va ja g , kas g rā b j sienu, b e t viņ a jau b ija tik k u b is tis k i g le z n o t, viņš jau a r ī v ie n u la ik u b ija a izrā vie s
au g sti sko lo ts cilvē ks, ka p a r kaunu b ija p ie g rā b e k |a ķ e rt je b ar to kub ism u .
kaut ko tā d u . Ie ra k s tījā s b e z d a rb n ie k o s , p ie tā b e z d a rb n ie k u Un tā mans lie la is sko lo tā js ir R īgas p ilsē ta s M ākslas m uzejs.
pa ba lsta. U z m ājām strā d ā t ne bra uca. T o re iz viņš n e b ija iz p o s tīts kā ta g a d . B rīv o s b rīž o s es g ā ju
B e z d a rb n ie k o s b ija a rī saim nieku d ē liņ i un m eitiņa s, un uz m u ze ju p ē t īt veco s m eistarus, tie man n o te ic a to visu.
v iņ ie m maksā p a b a ls tu . Tādas tās lietas b ija , n e jē d z īb a s . A u g š ā visās m azajās istab iņ ās b ija m azie h o la n d ie š i. Kad
V iņ i ja u s k a itījā s iz g līt o t i c ilv ē k i, neies jau ar dakšām un es dažus ga du s a tp akaļ b iju R īgā, P ilī, vie n s no h o la n d ie ­
g rā b e k li d a rb o tie s . šiem ir m elis p a lic is , kā kra u p i d a b ū jis . Tai P ilī viņš ie t
Tā b ija g re zn a m eita, d ū š īg a m eita. b o jā , n e va r vairs p a z īt. T āpat a rī Sv. H e ro n īm s, to re iz viņš
S tud ijā v iņ a n o s trā d ā ja labi ilg i, vairāku s m ēnešus. Pēc s p īd ē ja lie la jā zā lē kā sa u līte , ta g a d kā ē d i d a b ū jis , lin
tam a p p re c ē ja v ie n u in ž e n ie ri. V iņ a b ija tā d a seksa pīla. V ē lā k tā a p kā rtn e , tā tum sa . . .
v iņ a i b ija trīs b ē rn iņ i, tas v iņ u b ija b iš ķ i p ie p rā ta ve d is , i. S. V a i mana tē v a p irm ā sieva uz s tu d iju nāca?
p a r b ē rn ie m in te re sē jā s. Kad viņ a d z īv o ja L ie p ā jā , viņ a i J. T. Nē, viņ a strā d ā ja V alsts b ib lio tē k ā , tas ir p ie Pils
v īrs c u k u rfa b rik ā p a r in ž e n ie ri ta g a d strādā ja , ta d viņ a to m ē r laukum a. V iņ a p a r tām lie tā m ne in te re sē jā s.
atnāca a rī p ie manis. J. S. Bet c iti m ā k s lin ie k i, kā Ģ . Eliass, nāca ska tītie s, kas
M an pašam visla b ā kā s atm iņas no tie m aktu zīm ēšanas d a rb n īc ā notiek?
la ikie m . Ja man b ū tu kāda 1ida, es to la b p rā t z īm ē tu . Tā jau J. T. N ē, d a ž re iz L ie p iņ š , b e t sveši nenāca. T ur ja u b ija
ie do m āja s, ja p lik u s sieviešus zīm ē , ta d tū liņ g ā z īs ie s virsū , ko n ku re n ts Suta ar savu d a rb n īc u . Tam b ija lie lā k a pie kriša n a .
b e t nekā. M ē s tu r s tu d ijā jo ti la b i s a d z īv o jā m . Un vie n a Jo h a id ī, s ū d a b rā lis l
no tām , kad es s lim o ju ar g rip u , nāca m ani a p m e k lē t. N o J. S. V iņ š ja u b ija ne no svērts cilvē ks. Pēc savas b ū tīb a s
malas to re izē m n e s a p r o t. . . Jokaini b ija , jo k a in a ja u tā īs ts m ākslinieks. Bet b ū tīb ā g rū ts g a d īju m s .
pasaule, d z īv īte . J. T. Jā, viņ a m b ija p la ta m ute, b e t ne tād a darīšana.
Es b ū tu la im īg s , ja man b ū tu kāda, ko z īm ē t. S ie vie te s M u te viņ am b ija kā z irg u zag lim .
ķerm e nis tiešām b ija b rīn iš ķ īg s . Un neizsm e|am s skaistum a
avots. S ie vie te s ķe rm e ņ a līn ija s , tā ir cita pasaule. Par to
nav ko d e b a tē t.

I r b īt e b ija b e id za m a is saules b rā lis . V iņ š nekas n e b ija .


Bet viņš b ija m ā kslin ie ks. Es p ie Irb īš a šad un ta d a iz g ā ju .
V iņ š d z īv o ja tik n o ž ē lo ja m i, ka to n e va r ie d o m ā tie s , tas
pa ltraks, un m ū ž īg i ne m azgājies, smaka nāca. Ilg i viņ a sa­
J. Skulm e. K āda s tu d ijā b ija M . Reneslāce, v ē lā k ā D žoņa b ie d r īb ā n e va rē ja tu rē t. Divas liela s istabas, va irā k kā a p ­
L ie p iņ a sieva? Es v iņ u zin u no v ē lā k ie m la ikie m , viņ a b ija m etum s tu r nekā n e b ija , vie n ā s tū rī b ija samestas panckas,
tā d a kā n o slē g ta , man tā d s ie sp a id s no viņas p a lic is . tu r laikam viņ š g u lē ja , ta d g a ld s un v ie n s krēsls, un tu r
J. Tamužs. M an viņ a pa tika. N u, ta g a d ja u lie lie g a d i, viņ š strādā ja . V iņ š r ā d īja zīm ē ju m u s, saku, tas, tu r, ir p a r
la b i n e va r atm in ē tie s. V iņ a b ija tā d a p ils ē tn ie c is k i a ttīs tīta . d a u d z spožs, tas p a r tum šu, un viņš — p a z e m īg i klā t un
B ija tād s g rā m a tve ika ls «Lētai», tu r viņ a b ija p ā rd e v ē ja un t ū lī t to la b o ja . Tā n e vie n s n e d a rīja , tik a i Ir b īte .
vaļas b r īž o s nāca mūsu d a rb n īc ā . V iņ š ja u laikam saprata, ka p a re iz a k ritik a b ija . Un šau­
J. S. Kā viņ a strādā ja , viņ a b ija spē jīg a? b ījā s . Es pa d ra u g a m b iju . Es p a r d e s m it la tie m va rē ju n o p irk t
J. T. V iņ a b ija īp a tn ē ja . Kā v iņ a ie d o m ā jā s, tā to m o d e li to sla ve n o « K rie v u b a znīcas», tas tiešām b ija skaists. Bet es
v e id o ja . Un tā p a t g le z n o ja — m ilz īg ie m krāsu trie p ie n ie m . d o m ā ju , ka tā b ū tu viņ a apcelšana. V iņ š izstād ē d a b ū ja
V iņ a samērā īp a tn ē ja b ija , b e t te m p e ra m e n ts — n e n o lie d z a m i. d iv s im t la ti. Tas a r ī to vērts b ija .
Es viņ u atm in os ar p rie k u . Es I r b īt i re d z ē ju p ie M a d e rn ie k a 191-4. ga dā , es v ie n u
J. S. V ē lā k , kad D žo n i izm eta no akadēm ijas, viņ a b ija m ēnesi p ie M a d e rn ie k a p a strā d ā ju , ta d uznāca karš un es
ļo ti no sp ie sta . Šinīs laikos, kad sākās klapatas un m orāliskās n e v a rē ju vairs ilg ā k p ie viņ a p a lik t. I r b īt e to re iz tu r b ija
g rū tīb a s , ta d v iņ a a rī m o rā liski p ā rv ē rtā s . M a n izn āca p ie viņas ie m īļo ta is skolnie ks, un M a d e rn ie k s a rvie n atnāca un apstājās
šad ta d a iz ie t. Ļ o ti re ze rvē ta . p ie viņ a.
Sakiet, lū d z u , ko p a r H ild u VTku atceraties? V iņ i p ū ķu s z īm ē ja krāsu fa b rika n ta m R o zītē m , tas ir viņ a
J. T. Tā b ija p e rs o n īb a . V iņ a z īm ē ja tādas īp a tn ē ja s , greznas da rbs.
sie vie te s, tās vē l ta g a d kaut ku r redzam as. Tad viņ a tēvam Tad I r b īt e b ija p rīm ā skaists ja u n ie tis . B rūniem m atiem ,
rā d īja . V iņ š jau atzina, ka tas ir labs, jo tik a i tā viņ a spēj b rū n ā m acīm , un ta d viņš b ija a p ģ ē rb ie s ar kā nākas, nu īsts
strā d ā t un v e id o t m o d e ļu s — p ē c savas gaum es. V iņ a b ija m ā kslinieks.
tā d a īp a tn ē ja . Bet ļaunu ne var a tm in ē tie s. Pār v iņ a p ā rvē rša n o s n e zin u nekā un n e varu p a te ik t. To­
J. S. V a i v iņ ie m n e b ija k o n flik ti — tas, ko tē vs te ica , n e ­ re iz viņ š b ija b r īn iš ķ īg s pu isis, nu la b ā k n e va r b ū t — lie ­
b ija viņ ai ne pieņem am i? liem , g a rie m m atiem , un p ro fils , un smuks kā itā lie tis ,
J. T. Nē, nē, tēvs d ie z g a n maz iejaucās. V is p ā r b ija d e ­ b e t, kas b ija vē lā k , to es ne varu saprast. V iņ š iz d e v a tā d u
likā ts, lib e rā ls . M ē s b ijā m p a š d a rb n ie k i, viņš kaut ko am at­ b ro š ū riņ u p ie vecā S te rn a ,— tu r b ija m urgošana. (V . Irb e
n ie c is k i a iz rā d īja , un tas a rī b ija la b i, tas b ija v a ja d z īg i. sara kstīja un iz d e v a vairākas re liģ is k a rakstura b ro šūra s —
Un V īk u a r ī n e va rē ja k ritiz ē t, v iņ a i jau b ija tā d s stils iz ­ A . I.) K u r viņ š kaut kād os ie s p a id o s nāca, es nekā n e zin u .
strādāts, pašai sava pašapziņa, un tu r n e ko d a u d z n e va rē ja B et viņ š b ija p iln īg i nekas. Tajā m ūku u zva lkā , es atm inos,
g ro z īt. v iņ š skrēja pa B rīv īb a s ie lu . Pļekš, p ļekš, p ļekš, salst tak,
J. S. Sakiet, vai tik a i tos m o d ē ju s s trā d ā jā t vai kādus ko m ­ 15— 20 g rā d u v a rb ū t. Skrien, skrie n un ta d nom etās, n o tu ­
p o z īc ija s uzm etum us sace rējāt arī? pās uz nosalušām kājām , p a sild ā s un skrie n atkal, n o ž ē ­
J. T. Nē, no sākuma viņ š kaut kādus k o m p o z īc ija s u z ­ lojam s. Kā viņš n o k rita tik zemu? Kā m ā kslin ie ks viņš nav
d e vu m u s p ra s īja , b e t mēs n e b ijā m a ts a u c īg i un tā v ē lā k b ijis n o k ritis , viņ š ir b ijis b rīn iš ķ īg s v ie n m ē r. T am dēļ va ja g
p ie ru n ā jā m ie s tik a i ar tām klusām dabām un p u ķe s kādas b ū t tam ārē ja m , ja viņ am b ū tu šlip se un krāga, ta d viņ š
g le z n o jā m . V iņ š (U . Skulm e. — A . I.) mums sa ta isīja kādas b ū tu ie k ļu v is e n c ik lo p ē d ijā . V iņ š b ija tā d s, ka p ie v iņ a n e b ija
trīs četras k o m p o z īc ija s un ta d mēs la idā m vaļā. ie spē jam s p ie d u rtie s , no viņ a smaka nāca. V iņ š jau b ija s e v i i
Pirmā g a d ā viņš nāca b ie ž i, b e t b e id z a m o g a d u , ta d v i­ no šīs pasaules n o š ķ īris nost. K o tu tu r va ri saprast. Tā tie
ņam b ija tā ģ im e n e s tra ģ ē d ija — n o g a lin ā jā s p irm ā sieva un b rīn u m i rodas. V a ja g d o t m o n o g rā fiju .

32
O.
<

M an b ija vie ns ģ im en es skats, trīs la ti laikam m aksāja. strā d ā t, n o p irk a in d iā ņ a b ū d u un a iz g ā ja augšā uz A s u n s jo -


M an d a ž re iz tā d a sajūta uznāk, ka man jā m irst nost. Un nu. Bija ie d o m ā jie s , ka v a ja d z īg s siltum s, viņam no aukstu­
tā man sirds b a n g o jā s un sm adzenēs, re ib s t ga lva , un tā d ā ma b ija b a il.
re iz ē es a iz d e v u viņ u Sudm alim . Un tā n e zin u , kur viņš Brāļi b ija izm ā cīju šie s p a r ceļa te h n iķ ie m un strā d ā ja pa tstā ­
pa lika . v īg i.
Ir b īte jau d a u d z strādāja. Katru re izi v iņ u O p e rā la i­ B raucot pa Paranu, tik k o var sa re d zē t krastu, lie lā k o tie s
d a — g a le rijā p a r b r īv u . Un ta d viņš kā spičku ka s tīti, tik la b o , up e plata, tu r ir Pampa, A rg e n tīn a s step e. Kreisā krastā
mazus d a rb iņ u s zīm ē ja . Tad v ē l pa kro g ie m g ā ja zīm ēdam s, ir kaut kāda n ie c īg a in d u s trija , šāda tāda.
no d a žie m viņš d a b ū ja pa g a lv u , b e t n o p irk a jau v iņ i a rī Tur augšā satiku tē vu , p ē c ilg ie m g a d ie m viņ u re d z ē ju .
ka u t k o . Par k o ta v iņ š ie m e tīs , — n a b a g s v iņ š b ija . N ē, A k, jā, b r īn iš ķ īg i! Pazinu. Tad jau viņš b ija vecs, n e v a rīg s
n ē . K o v iņ š ē d a un ko v iņ š d z ē ra , n e z in u . V iņ š d z īv o ja p a lic is . N e zin u , vai viņš n o ž ē lo ja , ka atstājis L a tviju . V iņ š
kā v ie n s p u tn e lis . tik a i te ica , ka la b p rā t g rib ē tu g u lē t V ē rg a lu kapos zem
V ē rg a lu apsēm . Bet nekas neiznāca. T urpat, karstā zem ē
b ija jā ie g u ld a .

Tēvs man kādus tr īs gadus pirm s braukšanas ko klē , —


tu b ra u c te, ko tu tu r, R īgā, n īk s ti, un tā d ā garā. Es b iju
īsts Latvijas p a trio ts , man n e tīk šo zem i atstāt. Es esmu
visus savus spēkus z ie d o jis un asinis lē jis, un ta g a d to a t­ Es tu r b a n ā n ie m raku zem i, tādas liela s b e d re s , m etru
stāt man b ija p r e tīg i, b e t tē v u ļo ti c ie n īju . V is i b rā ļi un rā d iu sā . Saliek iekšā lapas, g ru žus un stāda banānus, v i­
māsas a izb ra u ku ši . . . Un ta d trīs ga du s ie p rie k š n o p irk u ņiem p a tīk ūdens.
spāņu va lo d a s m ā c īb u , gra m atiku un vā rd u s zin ā ju jau ie ­ R eizi n e d ē ļā , katru sestd ien u, nāk p ē rk o n a lietus. Pēc
p rie kš. N e kād u s k o lo tā ju n e b ija , es pats m ā cījo s. Spāņu v a lo d a lietus, p irm d ie n , ir visvēsākais laiks, 35 g rā d i ēnā. Tad te m p e ­
ir vie nkā ršāka kā la tviešu , nav kā p ie frančiem , kur ne ­ ratūra ceļas katru d ie n u , sestdien sanāk p ie 40°, un in d iā n is
skaitām as rīk le s un d e g u n a skaņas. b ļa u j, — kāds karstum s! Un ta d no A n d ie m , no Č īle s , B o lī­
Jāsāk d o m ā t, kā es b ra ucu . . . vijas puses nāk m āko ņi. Nāk pam azām kā ka ln i, b a lti, m e ln i,
N o R īgas caur visu V ā c iju uz A n tv e rp e n i pa d z e lz c e ļu . d z e lte n i, sarkani m āko ņi. Rūgst un ceļas, un rū g st. Un, kad
N o tu rie n e s ar p re č u — pasažieru k u ģ i uz R io d e ž a n e iro . P ie­ uznāk, ta d kā cau r sietu. N eparasti, kā lie tu s strūklas tek.
stājām ies M o n te v id e o uzņem t banānus, ko vest uz B ue no saire - Z ib e ņ i skrie n uz augšu no m ākoņiem . Trako. Tad ir p lū d i,
su. Es p a lik u M o n te v id e o un diva s ne d ē ļa s g a id īju ku ģ i, b e t to visi g a id a . M itru m s jau ā tri tu r iz g a ro no zemes.
kas b ra u k tu uz A su n s jo n u . K u ģ is uz Sunsio (A su n sjo n a . — Uz rud en s pu si, ta d ik pa d ivā m n e d ē ļā m līs t. Kad nav lijis,
A . I.) g ā ja d iv re iz m ēn esī, un ie p rie k š ē ja is n u p a t b ija a iz­ ta d jau z ā līte p a lie k b rū na . A p d e g . Tur nav tā d a zāle kā
g ā jis. Braucām pie ca s dienas, tas b ija m o d e rn s ku ģ is. Pirms p ie mums, tu r — kā g r īs lītis un apakšā s īp o liņ š . T ikko u z ­
tam b ija p lū d i, un ta d pārm ainās g u ltn e . Brauc un zo n d ē , b e t līs t, ta d zaļš ārā.
pa nakti g u ļ. Tā pieca s dienas braucām .
Tēvs visu laiku d z īv o ja Buenosairesā p ie kāda m iljo n ā ­ * * *
ra p a r d ā rz n ie k u . V iņ a p ā rziņ ā b ija 30 ha lie ls skaistum a
dārzs. Tikai tad , kad viņš vecs p a lika un vairs n e varē ja M um s ja u p ie tie k — iesēj zemē vai ie b a ksti, un d ie z g a n !

33
Es tu r n e v ie n u b a ltu s ie v ie ti n e re d z ē ju , jā, tik a i vie n u
b a ltu , ja u n u . Tas izskatās jo k a in i. Jo tas b a lts izskatās d ze lte n s,
un tas izskatās s lim īg i.

Par in d iā ņ ie m .
N e kād u d a rīša n u man ar v iņ ie m d a u d z n e b ija , b e t tik u
d z ird ē jis dažādas lietas. P olicists — in d iā n is stāv uz ielas,
b e t viņ š p a t n e p ro t spāniski.
V a lp a ra is o b ija kādas d e sm it vācu ģ im e n e s apm etušās
un sāk strā d ā t, p a r s trā d n ie k ie m ņem in d iā ņ u s. Tiem visiem
ir krūm a naži — mačetes, tas ir kā zob en s. Kad ie t mežā,
jā ņe m līd z i, c itā d i ne var tik t iekšā. Tas vie n s b ija sakapājis
se p tiņ u s saim niekus. V ā cie ši ie t sū d zē tie s uz p o lic iju , b e t
"5 tie a r ī in d iā ņ i, v iņ i n o ņ u rd , un nekas, un in d iā n im nekas.
^ Kad asto to viņ š sakapājis, ta d vā cie ši g ā ja p ie p re z id e n ta .
5 Nu ta d viņš savākts. V iņ i vē l ta g a d n e ie re d z b a lto s.
u K aim iņos d z īv o ja da kteris, tēvam d ra u d z īg s kungs. V iņam
a b ija d ā rzn ie ks, vecs, sakaltis spā nietis, kas visu kop a. Katru
d ie n u viņ a k a lp o n e in d iā n ie te gā ja p ie tē va p ē c ūdens.
M anam tēva m b ija b a g ā tīb a — artēziskā aka. Ļ o ti d z iļa aka,
un, kaut a rī p u s d ie n la ik ā tu r ie s p īd ē ja saule, ūd en s turējās
vēss. V iņ a nesa ar spa iņ iem , ne vis uz ga lva s krūkā . V iņ a i
b ija k a va lie ris, kas nāca līd z , tas b ija kalsns, ka b a il p a s k a tī­
tie s. Es jau n e va rē ju uz to m e itu p a s k a tīt . . . p a s k a tīt jā, b e t
Bet tu r ne au g tik lē ti. K ukurūza, m eži un tād as lielā kas ne p a s m a id ītie s . Jo ta d jau varē ja d a b ū t — žvikts un b e ig ts !
lietas v ē l šā tā, b e t sīkākās sēkliņas — salāti, re d īs i, to s k u d ri­ Ne p a r ko ! Ne tā kā mums, kad m eklējā s. S tin g ri. Tur vēl
ņas visu aizne sīs p ro m . Tur b le ķ a ka stītē ir jā iz d ie d z ē un laikam ta g a d tā. Tas ir n e k u ltu rā li.
ta d jā p ā rstā d a . Tikai ta d kaut ko var d a b ū t. Tur ir dažādas
skudras, vienas d z īv o zemē. A k, kā mans tē vs ar tām c ī­
n ījā s, katru d ie n u lē ja ū d e n i alās. Skudras tu r ir lie la is kungs. Tēvam b ija d ra u g i vā cie ši. Tad vie ns itā lie tis , b o d n ie k s .
* * * K a trre iz — kā atnāk, sāk d z ie d ā t, cik te smuki un skaisti,
p ie mums b ū tu s m ie k līg i, b e t tu r skaisti! M an p a tika tā sieva,
A su n sjo n ā vie ns b ija dabas m uzejs, tas b ija c ie ti. M ākslas tā likās in te liģ e n ta . Bet viņš — ēze ļa gabals. V iņ š ā tri lam ā­
m uze ju n e b ija . Tur n e b ija nekādas kultūras. jās un ā tri smējās.
M o n te v id e o b ija m uzejs, b e t tas a r' b ija c ie t. U n, rādās, tu r
ne vie n s n e sta ig ā ja — nom aļā vie tā .
Buenosairesā — lie ls m uzejs. D audz ve cie spā nieši un vie ns Kad es b ra u cu mājās, tad caur vācu kon sulu jā d a b ū vīza ,
Renuārs. K aut kāda «M ā te ar b ē rn u » , b e t tas b ija tā, jo h a i- ka b ra u c caur V ā c iju . V iņ š prasa, kāp ēc es b ra u cu mājās,
d ī, u z g le z n o ts , p a v irš i, tas man tā neko. Un ta d vie ns m āk­ saku — nevaru to klim atu pa cie st. P areizi ir, šī zem e nav
slinie ks, v ie tē ja is , māsa te ica — slavens, ainavas g le z n o ja , e ir o p ie š ie m ,— tā viņš. Itā ļi, spāņi, jā , tie p ie karstum a p ie ­
b e t tā kā fo to g rā fs , man tā d a g le z n ie c is k a p rie k a n e b ija . rad uši. Un n e d a u d z vācieši. S aim nieciskā d z īv e v iņ u rokās.
Tikai vecais Renuārs un spānieši, b a zn īca s tē v i, svētie . Es P o litik ā v iņ i ne, va irā k pa sa im n ie c īb u . Spāņi ir g o d k ā rīg i,
tu r a rī z īm ē ju . V ie n s lie ls ve ika ls b ija A su n sjo n ā , laikam tie taisa p o litik u . Tur ž īd iņ i b ija sabraukuši. Tos visus b ija
am e rikāņ u. Teicu, v a rb ū t va rē tu iz s tā d īt savas b ild e s . V iņ š savākuši k u ģ ī un n o s ū tīju š i le jā uz U g u n sze m i, un ta d to kuģ i
saka, jā, jā , to var. Bet tā a rī nekas nesanāca. Ne es ie rā ­ u z s p rid z in ā ju š i. Es jau tu r klā t n e b iju , b e t tā teica .
m ējum u va rē ju atrast, nekā, un tā tas p a lika . C itā d u d a rb u T o re iz jau (1931. gadā. — A . I.) d z ird ē ja , ka v ie tē jo s k re i­
tu r n e d a b ū ju . sos ņem p ie rīk le s , un tu r nav nekas. Tā ir tā d a rūgstoša
* * * pa sau le. Iz ņ e m o t sauli, gaism u, siltu m u, tu r nekā nav. Tur
k u ltū ra nav. M ilz īg s m uzejs, b e t b a u d īt nav ko. V iņ i d z ie d ,
Tur pa visu D ie n v id a m e rik u b ija kaušanās, p o litik a . Un sp ē lē , d e jo . Kad b ra ucu ar k u ģ īti pa Paranas u p i. M ēness
tā tu rp in ā s a rī ta g a d . Tādas lietas la b p rā t p a tīk , uz tam v iņ i s p īd un tālu m ā Pampa. Un d iv i ja u n ie ši, p u isis un m e ite n e .
m alači. Jau otrā n e d ē ļa , kad atb ra ucu , — p lu ik š , p lu ik š l — V ie n s s p ē lē m a n d o līn u . Un tie d e jo . U n ta n g o d e jo . Es
šaudās. M an a tē va mājas ir nom alē, māsa a tg rie ža s no p ils ē ­ ta g a d v ē l p rie c ā jo s , kā v iņ i v ie n k ā rš i skaisti d e jo . L u s tīg i
tas un saka — šaudās . . . ļa ud is.

A su n sjo n ā Paranas upes krastā m ilz īg a ostm ale. Ie ie t ā r­


zem nieks b ā rd u n o d z īt. Šefs noskatās, ka tu rīg s vīrs, n o ­ Buenosairesa. N o šejienes es b ra u cu atpakaļ. Uz H a m bu r-
spiež p o d z iņ u , un tas n o ie t p a g ra b ā , d ib e n ā . Tur pa r īk li. g u , ar labāku k u ģ i, pasažieru, otra jā klasē.
Kas v a ja d z īg s , paņem , un viņš iz p e ld Paranas up ē. Ja tu r T o re iz, kad b ra u cu tu rp , b ija b e ļģ u v irtu v e , rū g ta , skā­
ba un neparasta, es sam aitāju v ē d e ru . A tp a k a ļb ra u c o t vācu
ie ra u d z īs līķ i, tu r nav kā p ie m u m s — tu r n e p ē tīs , kas un
v irtu v e , d a u d z salda. Priekš mūsu v ē d e rie m tuvā k.
kā, m iro n is p e ld , un lai p e ld D ieva m ie rā!
A iz A sunsjonas vē l b ija vie n a p ie s tā tn e — K oru m ba , tas K ad atb ra ucu L a tvijā , a iz g ā ju d z īv o t p ie māsas V ē rg a lē .
jau ska itījā s B ra z īlijā . Tur katram d ž e n te lm e n im , k ā rtīg a m V is i š ķ īb i skatījās — am erikānis atkal m ājās. Tad man gā ja
p ils o n im , ir šaujam ais un vesela svīta iz ta p o ņ u klāt. Un, g rū ti. U znāca kāju sāpes un b ija jā ie t slim n īcā . Smaga lie l-
ja ir kaut kāda lieta, ta d šauj. kaula o p e rā c ija , p ē c tam g a n d rīz g a d u kā k ro p lis m itin ā jo s
p ie māsas.
Es a p k ā rt n e k la iņ o ju , ko tu r! B rālis te ic a : aizbra uksim uz
v ie n u p ils ē tiņ u , — b e t tā a rī pa lika .
* * *
Sterns p a r m anām mākslas lie tā m ne ko d a u d z ne in te re sē jā s,
Tur b ija tik a i vie ns iz g līto ts kungs, b e t viņš b ija kaut un p a tie s īb ā ar visu to tas man p a t la b u p a d a rīja . V ā cu laikā
kādā amatā, un es n e zin u viņu. m uze ja (L ie p ā ja s. — A. I.) d ire k to rs Sudm alis te ica , lai at-

34
ne sot kaut ko izstā d e i. Z īm ē ju m u man n e b ija , tik a i tie A m erikas d z īv o ja š in ī atm osfērā. Tauta d z īv o ja , v iņ a i n e b ija citas iz­
g le z n o ju m i — pu lka , kād i d iv d e s m it. Es aiznesu, un viņš n o ­ ejas, kā d z īv o t. Un es a rī tu r d z īv o ju . Es tik a i p a rā d u savu
lika ve se lu sienu, un tas b ija rik tīg s p ie v ilk š a n a s p u n kts un tautas d z īv o š a n u , va irā k nekā. Un paņem tik a i, un viss,
visam m uzejam . S p īd ē ja it kā s a u līte uz tām p e lē kā m b ild ē m . n e vie n s nesaka p a ld ie s .
Sudm alis te ica , ē, nepazīstam s c ilv ē k s un, tā sakot, sveša * ♦ *
pa d a rīša n a . To es te ic u vecam Sternam . Sterns nav ļauns,
b ra u c uz L ie p ā ju un p ie d ire k to ra g a ld a runā, kas p a r lietām , — Sis zīm ē ju m s — atkal vēstu re . Tas ir, kad ve co saim nieku
viņš ir m ākslinieks, atb ra ucis no A m e rika s un n e va r p a rā d īt Sternu a p c ie tin ā ja un ve d a uz S ib īriju . V iņ š b ija m azinieks,
savus d a rb u s, es esmu vecs d e p u tā ts (Saeimas. — А . I.) . . . so ciā ld e m o krā ts, b e t b e ig ā s b ija sīk z e m n ie k u p a rtijā , viņš
Uz tā pam ata m ani p ieņ ēm a, kad viņš to ve co Sudm ali m a in īja tās ādas. V iņ š b ija Saeimas d e p u tā ts . Sterns b ija
n o tra m d īja . Tas b ija pirm ais sasniegum s, ka kāda s ie v ie te Piektā g a da re v o lu c io n ā rs , to re iz viņš tik a S ib īrijā p irm o
b ija u zra k s tīju s i c ild in o š u rakstu p a r mani un m anu m ākslu. re iz i.
* * * Tur stāv vecais Sterns, tas ir k o lh o z a p rie k š s ē d ē tā js , ro b e ž ­
sargu p rie k š n ie k s un vie ns kom unists. Un es stāvu kā p u tn u -
K o m p o z īc iju vēl var g ro z īt, tā c itā d i iz z īm ē t, b e t sm alkāk b ie d ē k lis . « А э т о т б у д е т у т е б я б а т р а к о м .» K a d S te rn u
iz z īm ē t — tas nav v a ja d z īg s . V iss ir p a rā d īts , kā ir. Tur a iz v e d a , m a n i « p ā ra d re s ē ja » p ie c ita s a im n ie k a .
ne var ne p ie ņ e m t, ne atņem t. Pagājušās dienas. * * *
Ienāca k rie v i 1945. ga dā . Un ta d jau ze m n ie ki strīp ā m
bra uca uz L ie p ā ju . Tad n o d o k ļi b ija m ilz īg i. V a ja d z ē ja kaut M an b ija kādi 120 vai 130 aktu z īm ē ju m i, p u lk a labas
ko p ā rd o t. Brauc p r e tī m atroži kravas m ašīnā, vie ns izra uj grām atas, D o sto je vskis, C o g o lis , k rie v u un p a d o m ju iz d e v u m i.
p ā ta g u zem niekam un tik s lā n ī tie m b ra u c ē jie m no vietas, K ad ienāca vā cie ši, tie m ani iz d z in a un man b ija jā d z īv o
kam tu sūdzēsies. Tas ir barbarism s. U n ta d ir p ie ra k s tīts : uz staļļaugšas. Savācu savas m antiņas, saliku p a ž o b e lē , v iņ i
«А х, ты д е р е в е н с ка я д ур а , п о к а ж у , что такая к у л ь т у р а . . .», ta d d z īv o ja un n e a iztika itin nekā. Ien āca k rie v iņ i, v irs n ie k i
tā k rie v e lis māca savu fid u . Tas pats b ija ar la tviešu tau tu . o k u p ē ja visas te lp a s un man atkal jā d z īv o staļļaugšā. Kad
« П о к а ж у , ч то та ка я к у л ь т у р а » — ar p ā ta g u . Tā p ā ta g a s k u l­ « zem ļaki» a izg ā ja p ro jā m , atnāku — viss saplēsts . . . p a t tie
tū ra b ija līd z šim laikam . Z e m n ie c īb u v iņ i iz n īc in ā ja , sim t- k rie v u klasiķi b ija saplēsti smalkos p a p īrīš o s . . . ku r b rīn u m s ,
tūkstošus p a d z in a no zemes, p a d a rīja p a r k o lh o z u v e rg ie m , tu r jē lie m p irk s tie m va ja d zē ja p a lik t, lai visas tās grām atas un
un — žviu ks, žviu ks . . . Barons tā n e d a rīja , v a rb ū t tik a i v e rg u zīm ē ju m u s sap lē stu . N o lā d ē tie ! V ē lā k nesu k lē p jie m le jā,
laikos, b e t barons p ie re d z ē ja a rī b rīv o s laikus. Barons b ija lai va rē tu g o v ij p a ka isīt.
p ie k lā jīg s cilvē ks. V iņ š, barons un vā cie tis, katrā ziņā ru n ā ­ M ā k s lin ie k a m vajag savu m āju un vajag savu ie d z īv i.
ja la tviski. Bet ta g a d — vai kāds krie vs pa p ū la s ru n ā t la tv is ­ * * *
k i ? . . . V iņ š p ie c d e s m it ga du s n o d z īv o šeit, L a tvijā , un n e p a p ū -
las ru n ā t la tviski. Kā es p ā rv ē rto s p a r kom unistu.
Un tā es to p a rā d īju . Lai ne pa zustu tas, kas to laiku M an pašam tas ir in te re sa n ti. Pirm o g a d u nē, b e t t ū līt
pa rād a, kas p a r la iku b ija , kad k o lh o z i b ija , to n o ž ē lo ja m o jau otra jā k o lh o z a gadā mani kā va irā k « гр а м о тн ы й » ie ce ļ
d z īv īt i, to N O Ž Ē L O J A M O d z īv īt i. V ai ir kāds zīm ē ju m s, kāds p a r re v īz ija s kom isijas p rie k š s ē d ē tā ju un tā visus ko lh o za
vārd s, kas to parāda? Taču nav. Bet tau ta d e sm itie m g a d u g a du s — re v īz ija s kom isijas p rie kšsē d ē tā js, un b e ig ts ! Bišķi

35
g rā m a tv e d īb a b ija jā zin , te jau b ija kursi. Uz kursiem , un un no sākuma to re d z ē ju . Teicu, jāsēj ā b o liņ š , tik k o sniegs
a p m ā c īja ! Tur ja u nekā sevišķa nav, ne kād a b īb e le s g u d r ī­ n o ie t. V iņ i — ko tu zin i, tu tik a i m ānies! K o lh o z a p rie kšsē ­
ba, un es b iju c e n tīg s . Es n e vie n u cie tu m ā neesm u ie b ā zis d ē tā ji b ija tā d i m u ļķi, tik a i p o litis k i d ro š i, m u ļķi v iņ i b ija
un ne vie nam n e p a tīka m u neesm u d a rījis . Es tā — uz vietas un ne ko no sa im n ie cīb a s nesaprata. Tad atnāca R o zen bla ts
ar c ilv ē k ie m , ja tu r kaut kas sāk ie t ne tā kā vajag, p a ru n ā jo s. vai R o zen blū m s, tas ko saprata un sāk sēt ā b o liņ u . Tad mums
Nu tā, un ta d atnāk tāds R o zen bla ts vai R o zen blū m s par b ija visaugstākā izstrād es d ie n u samaksa visā rajon ā — 5 r u b - '
p rie k š s ē d ē tā ju , viņš b ija rajon a iz p ild k o m ite jā la u k s a im n ie c ī­ ļi 30 kapeikas.
bas daļas v a d ītā js . Teica, ka ž īd s , un p ē c ž īd a a rī izska tījā s. Kad b iju p a rto rg s , it nekā n e va rē ju g ro z īt, lai lietas g rie z tu
V iņ š nāca p a r p rie k š s ē d ē tā ju , m elns, tie v s . V iņ š ē rm o ti runāja: uz la b o pusi. Partijas sapulcēs sēdi un tu ri g ro žu s, un it nekā.
«Tu Jānc, es te v akte neklausēs, ja tu nenāks p a rtijā .» V iņ š Nāca in s tru k to ri un noteica. Un it nekā n e varē ja d a rīt. V ie n ī­
b ija tas, kas m ani ie vilka . M ū ž īg i: «Stājies p a rtijā , stājies gais, ko varē ja d a rīt, tas ir kā re v id e n ts . Kad es b iju p a rto rg s ,
p a rtijā !» Tas man tā n e pa tika. Un ta d vē l tād s dra ug s, krievs, ta d man b ija lie lā ks svars kā re v id e n ta m . Tā. Bet atkal kā
tād s la tg a lis, viņš b ija m īlīg s cilvē ks, ar p rie k u atm inos. p a rto rg s nekā pa īstam n e va rē ju d a rīt! V a rb ū t tād am a rī ne ko
Tad viņš m ani paņem kā b rū ti un vazā pa d a b u . Te pa to n e v a ja d z ē ja da rīt? Tikai p a rtija s d is c ip līn a un va irā k nekas.
b irz i, es atceros. U n stāsta p a r kom u nism u , ka tas ir v ie n īg a is Tā d z īv e ir tik b rie s m īg a b iju s i . . . N e var saprast un iz ­
ceļš, pa ko tik t uz augšu, b e t tā d ā m īlīg ā v īz ē . B eigās tē lo tie s , cik b rie s m īg i b ijis . Tautas izn īcin ā ša n a b ija .
man a p n ika , ka g a d u tā gra už. L īd z b e ig ā s saka: «Nu raksti, Tagad va r c īn ītie s , jūs, ja u n ie , ta g a d c īn ie tie s . Laiks ir
Jānele, raksti ie sn ie g u m u .» Un es rakstu ar. Es jau b iju tos pa g ā jis.
baušļus ie m ā c ījie s , tā kā, — in te re sa n ti. Bija a rī tā d i u zd e vu m i un n o rā d īju m i, no ku rie m visā dā
Tad vē l b ija Staļins. v e id ā cen tos iz v a irītie s . K ad pā rn ā ca tie , kurus a tla id a no
Iesauc mani L ie p ā jā p a rtija s k o m ite jā . G ara zāle, garš no m etnē m , es atm inos, rajon a sapulcē p ā rm eta, ka mēs
g a ld s ar sarkanu d rē b i a p v ilk ts , un a p k ā rt sēž, un g a r malām ne ko neuzstājam ies p re t viņ ie m , b e z p a rte jis k ie uzstā jo tie s
v ē l sēž, kā d i p ie c d e s m it v īr i. Es ta i g a ld a galā atnāku. M an i d a u d z va irā k. Dažu n e la id a mājās, v a ja d zē ja ie t kaut ku r
sāk eksam inēt. V a i z in o t p a rtija s statūtus, tos es n o b e ru c itu r d z īv o t. Sternu ie la id a . Pirmais sekretārs pā rm e ta ko m u n is­
kā zirņus, un ta d viens o trs šādu tā d u ja u tā ju m u . N e cik tie m , ka mēs esam n e a k tīv i un n e c īn o tie s , tā sakot — « p ar
tā lu sēž vie ns, laikam čekas virsn ie ks, tā d s zilim e ln s, tāds, tām lietām » . Nu ko tu, sm ie kli — runā, runā un iztirzā ,
ka viņš ar z o b ie m varē tu apēst c ilv ē k u . «Ты в ц е р к о в ь т о ж е kaut vie ns m e llum iņš d z īv ē p a lik tu , viss ir ska id ri redzam s,
ходиш ь?» Jārunā ta is n īb u . Ja tu kaut v ie n u vā rd u sam elosi, p ie ņ e m lēm um u, un tad visi kā p ie g rē ku atlaišanas p a c ilā ti
ta d tu nekas neesi, tad te v spļau j virsū . Saku, ka paretam ie t mājās, it kā viss n o kārtots. Bet nekā — p a lie k . Un nā­
aize ju ar. « Э то го не б уд е м брать.» Tas b ija viss, vari iet. košo re iz i sākas atkal no jauna. N u, č o rtu !
Tad vēl pirm ais sekretārs no run ā, ka tas nav n o p ie tn i ņ e ­
m am i, viņš jau nav nekāds tic īg a is , b e t tam b ija g a la vā rd s
un cau ri.
V e s e lu g a d u man lika m ie ru. R o zen bla ts vai R o zen blū m s Bija mums labs Tautas nama v a d ītā js , M ākslas a k a d ē m iju
prasa: «Tu esi p a rtijā , Jānc?» Es viņam iz s tā s tīju , kā b ija . b e id z is . N o k o lh o z a zirg u staļļiem viņš iz ta is īja Tautas namu.
V iņ š saka: «Sūti lū g u m u !» Un es atkal esm u p a rtijā , tu r, L ie ­ V iņ š b ija labs a ktie ris, o rg a n iz ē ja tru p u un labas izrā de s
p ā jā . Tagad tu r sēž trīs v īr i, p irm a is sekretārs un vēl kād i ie stu d ē ja , b e t ta d ie skatījā s, ka viņš ir b ijis lie lsa im n ie ks
ie v ē ro ja m i v īr e ļi. Un ta d — statūtus zin? Es atkal sāku spe rt, nu, Ezerē, tā ta d b a ig i š a u b īg a p e rson a un ta d v iņ u — p ro m !
la b i, la bi, e jie t p ie Soņas, lai viņ a izraksta p a rtija s b iļe ti. Un es Tad ienāca tā d a fid a no v ie tē jie m , kas p ra ta tik a i b a llīte s
tā, šurp u tu rp u , un p a rtijā iekšā! ta is īt, nāca L iep āja s p u iši un kāvās ar k o lh o z a p u iš ie m . M an
b ija vie ns zīm ē ju m s ar kaušanos, b e t tas ir kaut ku r p a ­
U z re iz jau am atos nelika, tik a i pēc g a d ie m . Te b ija tā d a
licis.
Peka, veca ko m u n iste , kas te ica , lai m ani ie v ē l p a r to sekre tā ru.
«V iņ š to va r d a r īt un iz p ild īt.» Un tā kā pa rasti — visi p a ce ļ
rociņas, un tu esi savā v ie tā ! Un tā m ani m ā cīja . Es no
sākuma n e p ra tu rīk o tie s . G a lve n a is — b ie d ru naudas. Lai
D ievs p a sa rg ! Piecu vai trīs d ie n u laikā v a ja d z ē ja samaksāt, ja ■ Tagad e īm u p e n s ijā . M ie r m īlīg s c ijv ē c iņ š , kluss. Pirm o
nē, ta d ug un s un zē ve le . K o lh o z n ie k ie m b ija ļo ti m azi ie n ā k u ­ laiku man d e v a 10 ru b ļu s, tas jau n e ska itījā s. K ad n o d ib in ā ­
m i, ko tu r d a u d z va rē ja maksāt. V is ā d i b ija . M an b ija 26 ka­ jās so vh o zi, ta d es d a b ū ju 50 ru b ļu p e n s iju . Tad man n e ­
p e ika s jām aksā virsū . Bija a rī, kas va irā k n o p e ln īja . Ja p a rtija s v a ja d zē ja b ū t p a r re v īz ija s kom isijas p rie k š s ē d ē tā ju . Partijas
sapulce sagadās, ta d visi sanāk, un es varu iekasēt, b e t, ja v a d īb a man pā rcē lā s uz K a p sē d i. Tad ļcādreiz a iz g ā ju vai
v iņ i neatnāk . . . Bet K ā rkliņ š pasaules o trā galā, tr īs k ilo ­ n e a iz g ā ju uz sa p u lci, un tad man b ija m iers. Ja esot k o ­
m etrus skrej p ie viņ a, lai d a b ū tu parakstu. G a lve n a is — tā munists, ta d te v jā re d z , kas s a im n ie cīb ā n o tie k, lai var te ik t
paraksta d ē ļ! Šausmas! V ē lā k es ie m ā c ījo s tā tos parakstus savu v ā rd u ^ b e t ko ta d es — ne es zinu, ne re d z u . Es saim ­
d a rin ā t, ka s k u n s tīg i sanāca. Un tik a i parakstos, katru v ilto jo t. n ie cisko d z īw n e p a z īs tu un n e z in u , kaF n o tie k . Tagad p u lk a
Trakums v ie n k ā rš i! M an b ija m azāk vaļas nekā G o rb a čo va m . sievas no vie ta s sanākušas. N o ru n ā p rie k š s ē d ē tā js . Un ta d
Piena vešana, z a ļb a rīb a jā v e d g o v īm . A r rokām to sievas ceļ tos b rig a d ie ru s , lai saka kād u v ā rd u , b e t tas p ie ce ļa s —
iz d a rīja , b e t man tās starpas jā iz g rū ž . Un ta d v ē l slapjš lauks, b u rr, b u rr! — kādus n e iz te ik s m īg u s vārd us, un neko nepasaka.
un zāle au g kā traks, un jē ls, un n e p a d o d a s. V e lla būšana! Svins d ib e n ā . Un labi ir, p ro je k ta lēm um s ir sastādīts, un
N o d a rb īb a no a g ra rīta līd z vēlam vakaram , e jo t m ie gs p a r to tad m ie r m īlīg i n o b a lso un ie t mājās. S ovhoza d ire k to rs
uznāca. Es n e va rē ju iz g u lē tie s . B rie s m īg i la iki . . . Bet to m ē r no run ā savu runu, un, ja kāBs ko ir k ritiz ē jis , tam sadod
es visu iz p ild īju g o d s go d a m . pa d e g u n u . Tas, kas ag rāk b ija ba ron s, ta g a d s o v h o z a jļļire k to rs
un pa rtija s s e k re tā rs .
Ā b o liņ u sēja uz Jāņiem, ta d , kad b ija lie li ru d z i. Es b iju
re v īz ija s kom isija s p rie kšsē d ē tā js visu la iku , es eju ska tītie s.
R udzi lie li, pasēts ā b o liņ š . Tas ir iz d īd z is , b e t lie ls sausums, t fe ļi ___________
izk a ltis un b e ig ts . Pēc tam ir tukši lauki, nav ko ēst. G o vis
A. Ikstens. Julns tik d a u d z d a žā d i d a rb i b ija jā strā d ā .
sp rā g st nost. Un cik tū ksto ši g o v is n e n o s p rā g a . . . Tepat
V a i jūs n e n o ž ē lo ja t, ka tik maz laika p a lik a gleznošanai?
b ija lie la ferm a, saim nieks m od ern s, tu rē ja uz cem e nta sa­
J. Tamužs. Jā, n o ž ē lo ju . Tas ir mans lāsts. K aut es m a zlie t
sietas strangās d iv d e s m it g o vis, tā kā ne kād a šmuce nav
b ū tu d a b ū jis b r īv a laika
pakaļā. Uz urrā ! Bet g o v īm s ilītē nav p a t ne p a p iro s a gals,
nekas nav. N e ku stin a ne astes, ne ausis, tik g lā ža in ā m acīm
skatās un m irst. U n tas nav tu r v ie n . Tā ir visu r. M an ir tād s
zīm ē ju m s, kur b a d ā m irstošu g o v i ceļ k o lh o z n ie k i. Tas ir
p ie m in e k lis tām tūkstošām g o v īm , ko v iņ i n o s p rā d z in ā ja . N o frančiem man p a tīk tas . . . to g rū ti p a te ik t, tas ir filo z o ­
N o lā d ē tie ! Es no sākuma b iju k o lh o z a re v id e n ts , visu r g ā ju fisks ja utājum s . . . m ateriālās d z īv e s iz p ra tn e un p rie k s pa r

36
m a te riā lo un re ā lo d z īv i. M az jau es esmu re d z ē jis tos J. Skuime. Kas jum s no latviešu ra kstn ie kie m ir tie tuvākie?
franču g le z n o tā ju s . Pats K o ro un v ē l tu r d a u d z i, v iņ i p ie ­ J. Tamužs. M a n i ir a u d zin ā jis Rainis ar «G als un sākums».
ķērās, v iņ i m īl d z īv i. Pikaso, tas ja u spāņu ž īd iņ š , tā jau Tas man ir tik p a t kā ka to lim lūgšanu grām ata. Ir d a u d z i
ir sveša pa d a rīša n a . Bet vajag m īlē t to savu ā b o lu , to savu b iju š i . . . V e id e n b a u m s , E līn a Z ā līte , to lasu.
fid u , nevis tik a i tā tra k o t vie n . Tā ir d z īv e , tā ir mūsu d z īv e ,
un to m īlīg i p a rā d īt — tā ir franču īstā m āksla. D elakruā
g an runā p a r v a ro n īb a s garu, b e t viņ š saka — neskaties a p kā rt, Raksti p a r mani avīzēs, žurnālā? Tas ja u la b i, b e t c ie ­
skaties savā s ird ī. Bet vai mums kāds m ākslinieks to ir t e i­ mā tas v iņ ie m ir p iln īg i v ie n a lg a . Ja p a r to m ākslu interesējas,
cis? ta d tā, b e t v iņ ie m kaut vai p ie d ib e n a . . . Pa retam kāds
Es b iju slim n īcā , un mūs p ā rla id a uz v ie g lā k u slim n īc u , no ka im iņ ie m paskatās, ko es te daru.
tu r aiz D e v ič je p o ļe , ta d es va rē ju s ta ig ā t pa M askavu. M āksla ir jā re d z , ne ja u katrs sp ē j re d z ē t un saprast.
Es a iz k lib o ju uz T re tja ko va g a le riju . Tur es re d z ē ju R epina Tas tā p a t kā ar p lik u s ie v ie ti, kad stāv p riekšā , — visiem
« A izkrā cie šu s» . Kas ta ' es b iju — sūd ab am bā lis, nekas es jau skaidra d a rīša na, ko tu r vajag . Bet p rie c ā tie s p a r viņas
n e b iju , b e t jau ta d man to m ē r ne p a tika . Tik b rie s m īg i na­ skaistum u, par līn ija s vai formas skaistum u, to var tik a i retais.
tu rā li! Un es d o m ā ju , tas ir zirg a da rbs — tā visu iz d o m ā t Tās ir tādas lietas. M ā k s la p rie k š ta u ta s ? Tās ir d e m a g o g u
un a ttē lo t, un man n e pa tika. M an p a tika da ži p o rtre ti — kā ru n a s, tā ir ta u ta i p ie pakaļas. M ā k s la ir p rie k š iz r e d z ē ta jie m ,
ar slotu g le z n o tie . Tā kā man jau b ija kaut kāda jē g a p a r kas s p ē j saprast. Ir a rī vie nkā rši c ilv ē k i, kas viņ u spēj sa­
g le z n ie c īb u . . . prast un p rie c ā tie s , b e t lielā kā daļa taču nē. V e lti p ū lā -
Tas ir p a tīk a m i, ja p a r te v i p ie d e v iņ d e s m it g a d ie m b r ī ­ tie s ! A r ī d a u d z i tie n e v ie n k ā rš ie ne v e lla ne sap rot, ar tie m
nās, jā, jā , tas ir u z lic is kaut ko. Tas ir s m ie k līg i, tas, k u n g i, n e vie n kā rša jie m es sap rotu tos, kas ir b a u d īju š i iz g līto š a n u ,
ir s m ie k līg i! Ko es ta g a d varu uzvilkt? Bet tā ir mana d z īv e , b e t d a u d z kas v iņ ie m p a g ā jis p ā ri un nav aizķērie s.
es la bā k n e va rē ju . Tie mūsu m ā kslin ie ki ta g a d tā — sīki,
s īk i . . . b e t kad es sīki, s īk i iz z īm ē tu , ta d ne bū s tas. Tā tas ir.
K o es varu vairs šin īs dienās spē t p a rā d īt. Ja man kāda
Jums jā ņe m vērā, ka es esmu uz d z īv e s un nāves robežas.
id e ja ie n ā ktu ga lvā , ta d es to ņe m tu ! Bet visa p a g ā tn e ir
Es ne zin u, es cīn o s , es m asierējos, katru r ītu ar aukstu ū d e n i
p a rā d īta . Jau nībā, ta d es k ā rtīg i strā d ā ju . Pirm ais — ko n c e n ­
n o b e rz ē jo s , kā tas vecais p rā tn ie ks saka — savu ē z e līti vajag
trē tie s , ko tu g rib i p a te ik t. N o klā t p lā n u p irm o kā rtiņ u , k ā rtī­
k o p t, savu m iesu. Es v iņ u ko p ju , cik var. Bet tu r augšā?
gi n o k lā t visu to , ļa u t viņam n o ž ū t divas ne dē ļas. Sākt no
ja un a un atkal p a c ie tīg i tos pašus to ņ u s vai nu p a p ild in ā t,
vai p a lē n in ā t un atkal n o k lā t citu kā rtiņ u , tas ir tas, ko franči
sauc p a r N O U R R /, tas ir p ie s ā tin ā ti u zlikts. Tā ir franču Es klausos, klausos ra d io . M an in te resē , kas ta g a d no tiks.
skola. Un — klauks, klauks, klauks! — te p a t sla ve n īb a s, es ne ­ P a g rie zie n a la iki ir. N o vienas puses tie m e ln s im tn ie k i k rie v i
zin u, aizm irsu to v ā rd u , kle ķe rē un kle ķe rē . G le z n ie c īb a — tā mācās virsū , un n e va r saprast, vai n e no žņa ugs to mūsu A t ­
ir form as un te lp a s izp ra tn e . T elp ai a rī ir sava p o ē z ija . M ēs dzim šanu. Un la b i, ka mums ir kultūras m inistrs Pauls. Lai
tik do m ājam , kā to trie p t, kaut ko tā d u uz ju te k lis k ā m sfērām, D ievs viņam p a līd z , ka viņš cīn ās. Nekā ne var te ik t, mans
uz krāsu ie d a rb īb u . Tas nav tas, m ākslai ir d z iļā k a ie d a rb īb a , laiks ir p a g ā jis . Lai Dievs v iņ ie m p a līd z ! G rū ti la ik i, g rū ti
tas nav tas, m āksla ir d ziļā ka . G le z n ie c īb a b ū tīb ā ir te lp a s la ik i. Tagad tik a i v ie n o tīb a , tautas v ie n o tīb a un va irā k nekā.
iz p ra tn e . T elp ai a r ī sava p o ē z ija , savi b rīn u m i, ko n e va r Tagad tās ir va irā k, jo tauta saķerta p ie rīk le s . Bet to m ē r
c itā d i iz te ik t kā tik a i ar g le z n ie c īb u . Nu ja, ko tu, vecais kan ga ri a rī atradās. A rm ijā tād a lie ta ne pa stā vēja. Ka la tviešu
čam al, te runā, ko jē d z ! T a g a d ē jie man ir sveši, un es n e ­ s trē ln ie k i b ija , tas b ija b rīn u m s vie n kā rši, ka es jum s saku.
zin u, kā v iņ i rīk o ja s , kā d a rb o ja s un kād i id e ā li viņ ie m , T o re iz kaujā k rie v iņ i a izg ā ja p ro m , visa fro n te sabruka, visam
to es n e z in u . Tagad g le z n ie c īb a ir p o litik a s rokās. V ie n ā b ija b e ig a s, un s trē ln ie k i, neskatoties uz n ā v īg o vācu u g u n i,
žurn ālā ta g a d re d zu — k o lh o z n ie k i, atnākuši ta lc in ie k i, tā un b e z je b k ā d a s a izsa rd zīb a s, un to m ē r v iņ i tu rē jā s līd z
kā kādā o p e re tē . Kā o p e re tē v iņ i, nu ķēm i, nu ķēm i, vairāk b e id za m a m ie rin d ā . V īrs p ie v īra . Tas ir pasakaini, ne vie ns
nekas, kāds sakars v iņ ie m ar d z īv i. No d z īv e s ne var iz­ d z e jn ie k s to nav s p ē jīg s iz te ik t. Tas ir la tviešu gars. Kaut
m ukt, tā to m ē r te v b e ig u b e ig ā s d o d pa r īk li, un tu esi ta g a d tād s b ū tu ! Tas ir neizteicam s.
ap kā rt, ja neesi g ā jis viņas pē dā s. Tie m ani n o p e ln i ir tā d i, Pēc p irm ā kara La tvija a rī b ija iz p o s tīta un va ja d zē ja
ka es esmu g ā jis ar v ie n kā ršo d z īv īt i, ar to d z īv īt i, ar kosm is­ c e lt no jauna. V a r te ik t t ā — t am la tv ie tim b ija p a lic is tik a i
ko d z īv īt i. Kā mēs te esam d z īv o ju š i — ko lh o zā n a b a g i, viņ š un viņ a z e m īte . L a tvie tim nekā n e b ija , kur skatītie s,
visa tau ta ! V isa tau ta ir b iju s i — ku r skatos — ir tik a i viņas v ie n īg a is p o litis k a is ģ ē n ijs b ija K ārlis U lm anis, kas saprata
d z īv īb iņ a un viņas da rbs. Lū dzu . Es nevaru iz te ik t, es neesm u n a c io n ā lo b ū tīb u . P atie sīb ā — kas viņš b ija un ko viņš d e va
d z e jn ie k s , b e t tā viņš ir, patiesā ik d ie n a s d z īv e . Tā lie lā tautai? Labi, sa im nie kie m viņš d e va a izde vum us, ko mājas
M a je stā te ir patiesā ik d ie n a s d z īv e . P o litiķ i var g r o z īt šā c e lt, b e t līd z ar to d e va n o rā d īju m u s , lai savam la u k s trā d ­
vai tā, taču pēc de sm itie m g a d u jā a tg rie ža s atpakaļ p ie niekam uzceļ ģ im e n e s m āju. Bija no teiku m s — strādn ie kam
d z īv e s likum a. a lg u ne var a iz tu rē t, jāmaksā, ja nē — g o v i ārā no kūts. So­
c iā ld e m o k rā ti, ko v iņ i d a rīja s trā d n ie k u labā? Bet U lam anis
rīk o ja — nesamaksā, — g o v i ārā! Samaksā t ū līt! C iti visi —
p ļu r, p ļu r . . . Pat M e n d e rs, so c iā ld e m o k rā tu v a d o n is un
Kas man pa tika no sava laika m eistariem ? ķeizariņ š, b e t viņš citu ne ko n e zin āja , kā g ra u t šito valsti.
M an b ija lie la a iz ra u tīb a ar m eistaru Skulm i (U g u Skul- U n tā lieta ar visiem tie m m u ļķīšie m , kā tas d z e jn ie k s , kuru
m i. — A . I.). V ē lā k viņš p ie g rie z ā s kubism am , tas man n e ­ n o b e n d ē ja n o ž ē lo ja m i (L. Laicens. — A . I.).
pa tika. V iņ š vēl te ica , kad jūs sāksiet ku b is tis k i g lezn ot? V ie n īg a is U lm anis b ija , kas saprata na cio nālās v a ja d z īb a s .
Bet tas man ne p a tika , tas tiešām man n e pa tika. M a te riā la is pamats ir tas g a lve nais. Un tas ir tauta, un jā ­
Tad man pa tika M ie sn ie ks, viņš tiešām la b i g le z n o ja . V iņ am d o m ā p a r ta u tis k o eksiste nci un b ū tīb u . T evi n e va r g lā b t
b ija divas b rū te s. V ie n a b ija b lo n d a , o tra tie v a , m elna. Un tās ne krie vs, ne le itis , te v jā b ū t pašam sev, pašam p a r sevi,
viņš b r īn iš ķ īg i u z g le z n o ja . Un ta d viņ š vē l šo to ir u z g le z n o ­ un ta d tu vari ie t ar citie m .
jis. Tā kā labs g le z n o tā js viņš b ija . Bet p a tie s īb ā viņš b ija Es esmu tē lo jis tik a i tos nabagus, tik a i to pašu tum šo
m uļķis. V iņ š b ija krie v u skolas apstāts, tā lā k viņš n e varē ja ta u tiņ u . Tā re d z ie t, m īļie d ra u g i. A k, vai . . . G alu ga lā c il­
it neko. vē k i visu sajēdz.
V iņ š b ija īsts zem nieks, īsts m užiks.
Tā ja, cik viņš kā c ilvē ks b ija , tik viņš strādā ja . R ozentāls P. S. Jānis Tamužs atkal ir M ā k s lin ie k u s a vie n īb a s b ie d rs .
man patika, no ve cie m m eistariem . Jā, D žo nis L ie p iņ š, b e t V isve cā ka is L a tvijā . S tipru v e s e līb u !
viņš g rib ē ja p a šp u iku spē lē t. V iņ š b ija labs g le z n o tā js .
M a te riā lu p u b lic ē ša n a i s a g a ta v o ja A in ā rs Ik sten s

37
p la k ā ti
ZABERES
INGRÄDAS
studentes
VMA

L A IM O Ņ A S T IP N IE K A fotoreprodukcijas
PI ETURAS VI ETAS-
I ZSŪTĪ ŠANAS STĀSTI

K a n ā d ā d z īv o jo š a is la tv ie tis V ID V U D S I N G E L E - ra tiv itā ti, j a t a s n a v cilv ēcisk i a p d z īv o ts , p ā rd z īv o ts .


V 1 C S n o lēm is a t r a s t s a v a s d z im ta s p ēd as p a sa u lē . B e z p e r s o n i s k ā s p i e r e d z e s v i s s , k o r e d z a m , ir t i k a i
V i ņ š ir f o t o g r ā f s , t ā d ē ļ v a r « t i k a i » d o k u m e n t ā l i s m u P R I E K Š M E T I , L I E T A S . V id v u d a m s v a r ī g i t a j ā s ie lik t
un f a k t a t e h n i s k o i e m ū ž i n ā š a n u , ko s n ie d z f o t o g r ā f i ­ s u b j e k t ī v o p ā r d z ī v o j u m u . ī p a š i i n t e r e s a n t i t a s ir s i ­
j a , s a v i e n o t a r v isu citu , k a s d z im s t V id v u d a a i z r a u ­ t u ā c i j ā a r V id v u d u p a š u — iz stā d e , k a s d o m ā t a ne
t ī g a j ā f a n t ā z i j ā — v iņ š tik a i t a g a d s ā k p ē tīt L a t v i ­ tik d au d z « la tv ie tīb a s u z tu r ē š a n a i» ( j o tik s ie k ā r ­
j a s lik te ņ u s X X g a d s i m t ā . V id v u d a p r ā tu un iztēli t o t a n ev is L a tv ie š u c e n tr ā , b et g a n n e a t k a r ī g ā T o r o n ­
n e s a is t a v ē s tu r e s z in ā tn e s t r a d ic io n ā lā s d o g m a s un to fo to g a l e r i j ā ) , v ie n la ik u s b ū s m ē ģ i n ā ju m s in fo r ­
e m i g r ā c i jā , t r im d ā e k s i s t ē jo š ā s un p a la ik a m d z īv ī­ m ēt k a n ā d ie šu s p ar « sa p ņ u zem i L a tv iju » un p a ša m
g ā s a iz sp rie d u m u č a u la s « L a t v i ja s ja u t ā j u m ā » . V a r iz s t a ig ā t s a v u s e n ču s ā p ju ceļu p ro m no d z im ten e s.
t e i k t — V i d v u d s ir b r ī v s . V a r t e i k t a r ī — v i ņ š i r P a z u ­ V id v u d s to d a r a šī v ā r d a tie š ā un p ā r n e s t ā n o z īm ē —
d u ša is d ēls, k u rš n o lē m is a tg r ie z tie s . T ā vai citā d i r a u ­ v iņ š š o g a d v e ic a ceļu : K a n ā d a — L a t v i ja — V ā c i j a — K a ­
g o ties uz to p o šā s iz stā d e s d a rb ie m , jā k o n s t a t ē , k a šī n ā d a . V iņ š t u r b i ja p iln s n e z iņ a s un d r o s m e s . A t r a s t
A T G R I E Š A N Ā S ir p i e t i e k a m i d i s t a n c ē t a u n n e i t r ā l a , sev i kā la tv ieti. Lūk, V id v u d s p a ts :
lai n e s ā k tu b ir d in ā t s e n t im e n t ā la s a s a r a s . V id v u d a « V i e n m ē r ir g r ū t i r u n ā t p a r m ā k s l a s d a r b u , k a d t o
f o t o k o l ā ž a s , a p v ie n o ta s ( j e b i n s t a l ē t a s ) te lp ā a r c itie m vēl tikai r a d a . T o m ē r es g r i b u m ē ģ i n ā t šo to i z ­
sa d z īv es un m ā k s la s a trib ū tiem , p a r ā d a fa k ta deko- skaidrot A V O TA l a s ī t ā j i e m , un m a n j ā r u n ā par

39
divām g alvenajām lietām — V I E N A ir mana vēstu­
re un kā atm iņa to iespaido. Dzimis K anād ā no vecā­
kiem — latviešiem , bijis iesviests, skolojies angliski
runājošā vidē un kultūrā — tas veidoja m ani zināmu
šizofrēnisku sajūtu. Es neesmu latvietis, bet es reizē
neesmu a rī kanādietis.
U n, tikai ejot cauri manas mātes stāstītajam , «do­
kum entālai vēsturei», fotogrāfijām , m anas mātes
divu māsu dzīvesstāstiem pēc I I pasaules kara, es esmu
m ēģinājis atgūt sev manas dzimtas, manas asins vēs­
turi. Tādējādi es gribēju uzcelt tiltu pāri okeānam —
starp K anādu un L a tv iju , starp mani un maniem sen­
čiem. Tas man bija ļoti vajadzīgs.
O T R Ā lieta pēc nozīmes ir — kā mēs vispār stāstām,
kā mēs fiksējam to, kas ir noticis. Kā mēs radām
jēgas struktūru.
Piem ēram , es šoreiz lietošu fotokolāžu, diaprojek-
ciju un trīsdim ensiju objektus (solus, šūplādes, skap­
ju s ). A r to es vēlos panākt, lai manu darbu skatītāji

THE ONLY SJ PART FOR ME W B


LEAVE WAS I L IT T L E DEER ' ■
FRIEND, ONI UPON A TIME M Y l
IDAD CAME H( L PROM THE WOODS!
!WITH A s a b : E ER AND THE
DEER RAN AV fcHAT MORNING
BECAUSE OF ■ THE COMMOTION
AND THE GEI * 5 AND RAN DOWN
'Ilt TS0MS»W5 E BIRCH FOREST.
iegutu līdzīgu pieredzi kā es, kad es šos darbus r a ­
dīju un — kāpēc es tos radīju. Tā ir liela problēma,
jo mēs bieži tagad m ākslā paļaujam ies uz «brīvo in­
terpretāciju» — ko katrs grib, to saprot. C aur manām FATHER W ASN'T THERE YET
BECAU SE HE AND M r UNCLE,
«vizu ālajām struktūrām » es gribu, lai saprot mātes 1 OSVALDS, THEY BOTH TOOK O FF
BECAUSE THEY WERE I N , WHAT,
THE LA TV IA N -------SUPPOSEDLY
un manu tantu stāstus, bet es gribu, lai saprot arī m a­ THE NATIONAL GUARD OR SOME*
TH IN G . THEY WERE SUPPOSED TO
ni — jo tas ir arī mans stāsts par to, kas ar mani ne­ GO WHEREVER THEY WERE S U P - *
POSED TO GO. I DON ' T KNOW.
maz nav noticis. Tas ir svarīg i man, jo es ticu, ka vēs­ I SO WE JU S T FOLLOWED AND WE™
OUT FROM THE FARM AND,ONTO
ture kā tāda ir visnotaļ relatīva — no katra skatu THE ROAD AND, YOU KNOW
[ WERE JU S T MORE AND MOR.
punkta raugoties, tā allaž v a r m ainīties. To mēs, j PE O P L E . I RHWEI^ER I T
i A L L Y L I K E A CARAVAN. Y O i
latvieši, protams, labi zinām — kā var eksistēt dažādas i FOLLOWED EVapYBdDY E L S E .'
|_ T H IN K THE GRRMA1S MUST
vēstures un pieredzes. U n tieši šī pieredze reizēm JOLDteMPnWkMlBAKpTIoS
nosaka, no kādām sociālajām pozīcijām mēs runājam .
Tāpēc n av iemesla noliegt vēstures dažādību, unificēt
tik dažādās patiesības, kas pieder cilvēkiem un
tautām .»

S a r u n ā jā s N O R M U N D S N A U M A N IS

41
VILTUS
LOZUNGA PAVADĀ
<0
TI -c§
tj ~Z
a i 55

īgas šoferi, kas pieraduši p ie nevainojamas kārtības mu. Partijas un ideoloģiskais aktīvs notikum u vietā veica
ielās, vakar b ija ā rk ā rtīg i sašutuši. Pašā pilsētas cent­ izskaidrošanas darbu. Tiesību aizsardzības orgānu d a rb in ie ­
rā p ie B rīvības piem inekļa mašīnas b ija spiestas p a ­ ki aizturēja personas, kas pārkāpa sabiedrisko kā rtīb u . V e iktie
lēnināt gaitu. Šeit, p ie monumenta, kurā iecirsti vienkārši un pasākumi ļāva lo ka lizē t pretsabiedriskās parādības.
katram cilvēkam tu v i vā rd i «Tēvzemei un B rīv īb a i» , pulcējās Notikum iem , kas šā gada 23. augustā risinājās p ie B rī­
grupa cilvēku, kas centās iz k ro p ļo t šos svētos jēdzienus. Pa­ vības piem inekļa, ir acīm redzam i negatīvs, p o litis k i bīstams
klausīdam i ASV kongresa locekļiem un Rietumu radiobalsīm raksturs.
un par sava saieta dienu izvēlēdam ies 23. augustu — PSRS un
Vācijas neuzbrukšanas līgum a parakstīšanas gadadienu —,v iņ i *
sagrozīja šī vēsturiskā fakta īsto saturu un n o zīm i. Novērtēdam i
to nevis kā PSRS rūpes par savas tautas un Baltijas re p u b liku Vēsture kopš tiem laikiem tālu pavirzījusies uz priekšu,
d ro šīb u fašisma draudu apstākļos, b e t gan kā latviešu «pa­ Ulmaņa režīms sen padzīts, latviešu tauta ie t pašas izvē lēto
verdzināšanas» sākuma aktu, š ī saieta o rg a n izē tā ji centās ceļu kopā ar citām b rā līg a jā m padom ju tautām. Un B rīvības
uzstāties ar nacionālistiskiem lozungiem . piem ineklis mums tagad arīdzan atgādina, ka kādreiz Lat­
v ijā ar b rīv īb a s vārdu segta neaprobežota buržuāzijas d ikta ­
* tūra un visi tās «labum i» — darbaļaužu ekspluatācija, strād­
nieku šķiras policejiska apspiestība un b e ztie sība , bezdarbs
Jau iepriekš šīs akcijas o rg a n izē tā ji vervēja statistus — un nabadzība. V ie n īg i reakcionārajai latviešu em igrācijai,
tieši uz ielas gāja p ie jauniešu grupām un aģitēja tās noteiktā kas jau kopš «aukstā kara» laikiem u z c ītīg i piedalās visādās
laikā ierasties pie piem inekļa «patrokšņot». p re tp a d o m ju kampaņās, ned o d m ieru atmiņas par B rīvības
Daži no tiem , kas b ija sapulcējušies p ie piem inekļa, iz ­ p ie m in e kli.
turējās izaicinoši, m ēģināja izp ro v o c ē t incidentus ar kārtības Tūliņ pēc kara, četrdesm ito gadu nogalē un pat vēl p ie c ­
sargāšanas orgānu darbiniekiem un izsauca provokatoriskus desmitajos gados, šie « b rīvīb a s c īn ītā ji» klaigāja par b o ļše ­
aicinājumus. Tur b ija a rī ne mazums huligānisku elem entu, viku vandālism u. Tagad v iņ i tu rp in a sēt in d īg o pretpadom ju
kas b ija paņēmuši līd z i nažus, rokassprādzes ar asiem d z e lk ­ naida sēklu tautā, izmantodami atsevišķu sabiedrības slāņu
šņiem un nūjas. A tb ild o t uz m ilicijas lik u m īg o prasību at­ neizpratni par otrā pasaules kara priekšvakara notikum iem .
b rīv o t brauktuvi un netraucēt satiksmi, h u lig ā n i ru p ji a p ­ Par nožēlošanu tom ēr atradās cilvēki, kas uzķērušies uz
vainoja kārtības sargus un uzbruka tiem . Tāpēc nācās lie ­ šīs p retpadom ju makšķeres, paklausīdam i Rietumu radiobalsu
to t piespied u līd z e k li — dažas personas aizturēt. aicinājumam. Bet lie lā ģim enē jau gadās visādi, a rī lē ttic īg ie .

* *
Ziedus nolika tie , kas visu mūžu cīn īju šie s p re t padom ju No okeāna viņas puses organizētajā un d iriģ ē ta jā p re t­
varu, un viņu p ie d e rīg ie , kas a ttie c īg i audzināti. padom ju balagānā kā statisti, tā galvenie varoņi, visi ir vienādi
sejā, tā p a t kā vie n ā d i ir a rī viņu mērķi pro vokācijā pie
* grandiozā tautas vēstures piem inekļa. V iņ i kļuvuši par ieroci
to 20 Savienoto Valstu senatoru musinošajā akcijā, kuri uz­

R
23. augustā dažs pie B rīvības piem inekļa gāja ar ziediem
rokās, b e t cits — ar nazi kabatā.

*
ņēmušies Baltijas tautu skolotāju un aizgādņu lomu, tiem
g a līg i nepiem ērotu lomu. Tā ir iejaukšanās PSRS iekšējās
lietās.
« A izvā cie t provokatorus no ielas!» — p ie B rīvības p ie m i­
nekļa skanēja latviešu strādnieku, studentu un inteliģences
Tas viss lielākajā daļā pilsoņu izraisīja pamatotu sašutu­ pārstāvju balsis.

42
I
*
N otikum i pie B rīvības piem inekļa nejauj b ū t vie n a ld zīg a i
a rī Tatjanai Beļevičai, eksporta iecirkņa atslēdzniecei m ontē­
tā ja i. Tāpēc ar pamatotu sašutumu viņa, tā p a t kā daudzi viņas
b ie d ri, runāja par to , ka tie , kas uzķērās uz rietum valstu āķa,
ir aizskāruši rīd z in ie k u jūtas, kuri ciena un m īl savu pilsētu
un savu d zim te n i. Sajās dienās Padomju Latvija PSRS Tautas
saim niecības sasniegumu izstādē dem onstrēja panākumus,
ko tā guvusi pagājušajos 47 gados. Sie panākumi b ija ie ­
spējami tika i k o p īg ā darbā un pateicoties visu mūsu daudz­
nacionālās Dzimtenes tautu b rā līg a i savstarpējai p a līd z īb a i.
Urālu metāls, Doņeckas ogles un U zbekijas kokvilna d e ­
vuši d z īv īb u daudzām Latvijas rūpniecības nozarēm, ar kuru
izstrādājum iem mēs tagad lepojam ies.

Vai gan var aizm irst bezdarbu un ganu gaitas! Bet to


visu cenšas a td z īv in ā t nacionālisti un dažādu «balsu» līd z ­
skrējēji. Jābūt aklam, lai neredzētu visu, kas saistīts ar mūsu
republikas izaugsmi.
Taču provokatoriem tas nerūp. A vantūristi vienm ēr paliek
avantūristi.

Kas devis tiesības šim pūlim p ie B rīvīb a s piem inekļa uz­


ņemties a tb ild īb u par veselas tautas lik te n i!

*
Esmu p ā rlie cin ā ts: tagadējiem jauniešiem paveras apskau­
žamas perspektīvas. Un nespēju saprast, kāpēc vienam otram
no jaunajiem rodas vēlēšanās p a g rie zt vēstures ratu atpakaļ!
Tēvu un vectēvu, to cilvēku piem iņa, kas aizstāvēja tautas
varu V e n ts p ilī, neļaus viņu mazdēliem kļū t par viņu sāktās
labākās d zīves veidošanas nodevējiem . Par to, labāko d z īv i,
liecina la b ie kā rto tie d zīvo ja m o namu masīvi vienā no mūsu
republikas lielākajiem rūpniecības centriem , par kādu p ā r­
vērtusies V entspils — kādreizējā zvejnieku pilsētiņa.

*
23. augusta notikum i p ie B rīvīb a s piem inekļa uzskatāmi
p arā d īja , kas katrs ir. A rī to , ka aklais dundurs, pats būdams
neredzīgs, tom ēr karstā vasaras dienā p ro t atrast vietu, kui
iekost. Bet tautā mēdz te ik t, ka aklā dundura mūžs esot
gaužām īss — to vai nu vienkārši nosit ar asti, vai arī pats
nomirst d a b īg ā nāvē.*
1987. gada augusta un septem bra
Padom ju Latvijas ce n trā lo presi
lasīja L A IL A PA K A LN IŅ A

* B e t cits la tv ie š u ta u ta s sa k ā m va rd s a tg ā d in a — n e sp ļa u j b ļo d a , no kuras
ē d ! To a r ī š īg a d a a ug ustā g r ib ē jā s a tg ā d in ā t šiem c e n tīg a jie m p a v ā rie m .

43
JURIS URTĀNS
PILSKALNU
PĒTNI EKS
E. Brastiņš m ācījās Štiglica mākslas skolā
Pēterburgā, pēc tam dienēja arm ijā latviešu
strēlnieku pulkos un piedalījās brīvības cī­
ņās.
1922. gadā no 1. jūn ija līdz 15. septem­
brim E. Brastiņš vadīja pilskalnu apzinā­
šanas pirmo ekspedīciju Kurzemē: Trijos ar
pusi mēnešos, kājām ejot aiz pajūga, guļot
teltī un pārvarot dažādas pēckara grūtības,
tika noiets ap 1500 kilometru un apmeklētas

H z '
ap 100 senvietas. E. Brastiņš savāca balt­
vācu literatūru par Kurzemes pilskalniem
un konsekventi un metodiski šīs ziņas pār­
baudīja. Katrs pilskalns tika fotografēts un

СЛ Г pusinstrumentāli uzmērīts pēc paša E. B r a s ­


tiņa izstrādātās metodes. Ekspedīcijas sa­
stāvā pamatā bija četri cilvēki: ekspedīcijas
vadītājs E. Brastiņš, viņa palīgs pie mērnie­
cības darbiem, fotogrāfs un braucējs. Pēdē­
jais bija arm ijas piekomandēts k aravīrs ar
zirgu un ratiem; viņa pienākums bija rūpē­

Z<
ties par ekspedīcijas saimniecību. E. Bras-
tiņa vadītajai ekspedīcijai ilgāku vai īsāku
laiku pievienojās arī citi interesenti. To vidū
bija arī Liepājas muzeja dibinātājs, m āk­
slinieks un etnogrāfs J. Sudm alis, kas par
saviem iespaidiem uzrakstīja plašu repor­
tāžu avīzēs «Kurzemes Vārds» un «K u rze ­
mes Vēstnesis», Savu pirmo iespaidu par

UJ со
ekspedīciju J . Sudm alis aprakstīja tā: « S e ­
kodams K a ra muzeja pārziņa laipnajam
uzaicinājumam, ar rīta vilcienu ierados G ro ­
biņā. Tur bruņinieku pilsdrupās atradu eks­
pedīcijas nometni. Kā stalta piram īda jau
notālēm redzama balta telts. B laku s kvēlo
ugunskurs, pār kuru uzkārts tējas katliņš.
Turpat novietoti transporta rati un drusku
tālāk treknajā zālē ganās zirdziņš. Telts
ēnā, pie ieejas spraugas, nopietns, saulē un
vējos norūdīts, sēd, nolīcis pār kartēm, eks­
pedīcijas galva. Pārējie darbinieki — muzeja
glabātājs Jansons ar kundzi, Etnogrāfiskā
E . B ra s tiņ š , uzmērot p ilskaln u I km rietum os K r ā s la v a i 1925. gada 14. j ū ­ muzeja priekšstāvis Krieviņš un vecais brau­
lijā . Foto: M . S am s (no L P S R V ēstu re s m uzeja fo n d iem ). P ē c 11 pasaules cējs sēd ap ugunskuru un dzer tēju. Teltī un
kara p ilsk aln s izn īcin ā ts, tā vietā ierīkota au tom ašīn u stāvv ie ta. tās priekšā redzami dažādi ceļojumā nepie­
ciešami piederumi, ka aparāti, binokļi, karšu
Lai labāk saprastu tā darba lielo nozīmi, ka K. Lēviss of Menārs katra pilskalna ap­ ruļļi, produktu kastes, saiņi utt. Vēl tikai
ko mūsu gadsimta divdesmitajos gados L a t­ rakstam veltīja tikai vienu vai dažas rindi­ jāizdara daži fotogrāfiski uzņēmumi tad
vijas pilskalnu pētniecībā paveica Ernests ņas. Daudzus pilskalnus viņš pats nebija re­ varēs mantas kraut vezumā un doties tālāk.»
Brastiņš, jāatskatās tālākā pagātnē. Pirm ie dzējis un uzdeva tos pēc nepārbaudītām da­ Ziemā pēc ekspedīcijas nobeiguma E.
nopietnākie atsevišķu La tv ija s pilskalnu ap­ žādu informatoru sniegtajām ziņām. A rī Brastiņš sagatavoja publicēšanai un 1923.
raksti un uzmērījumi parādījās jau 18. gad­ pats pilskalna jēdziens K. Lēvisam of Me- gadā izdeva grāmatu «L atvija s pilskalni.
simta beigās. Te butu atzīmējams J. L. Ber- riāram bija nenoteikts. Kuršu zeme», jau toreiz paredzot, ka se­
gera 1778. gadā publicētais Skaņkalnes Šādā situācijā L atvijas republikas pirm a­ kos arī citas grām atas. Ša jā grām atā iz­
pilskalna plāns un grāfa L. A. M ellina 1794. jos pastāvēšanas gados atsākās senatnes smeļoši aprakstīti 59 Kurzemes pilskalni.
gada Cērteties pilskalna apraksts un uzmē­ pieminekļu, to skaitā arī pilskalnu, apzināša­ Parad īti arī autora spriedumi par šo pils­
rījums. 19. gadsimta pirm aja pusē rakstos na un pētīšana. Sākum ā šo darbu uzņēmās kalnu piederību un datējumu. K a tra pilskal­
parādījās vel dažu ciiu Latvijas pilskalnu Latvijas senatnes pētītāju biedrība un K a ra na aprakstu papildināja tā uzmērījums,
apraksti, tomēr nopietnāks to apzinašanas muzejs. Tas bija sadalīts četrās nodaļās, no griezumi, fotoattēls un izgriezums no topo­
un pētniecības darbs sākās 19. gadsimta ot kurām viena bija veltīta pilskalniem un ap­ grāfiskās kartes, kur bija tuvāk norādīta
rajā pusē un saistījās ar baltvācu m ācītāja tvēra Latvijas senatni līdz vācu ienākšanai. pilskalna atrašanās vieta. E. Brastiņš pie­
A. Bilenšteina vārdu. 19. gadsimta beigās 1921. gada novembrī par Kara muzeja p ā r­ minēja arī, viņaprāt, par īslaicīgām paslēp­
pilskalnu pētīšanā un apzināšanā iesaistījās zini tika iecelts virsleitnants Ernests B r a s ­ tuvēm izmantotus pilskalnus, kuriem nebija
jauna baltvācu pētnieku paaudze, no kuriem tiņš. kas šajā amatā sabija divus gadus — īpašu ārējo pārveidojumu. Šādus kalnus
redzamākais pārstāvis bija K. Lēviss of Me- līdz 1923. gada novembrim, kad no dienesta E. Brastiņš nosauca par pilenēm un šāds ap­
nārs. 1922. gadā viņš publicēja Livonijas arm ijā izstājās. zīmējums tādiem kalniem ir saglabājies līdz
pilskalnu reģistru, kur summēja savu ilgga E, Brastiņš dzimis 1892. gada 19. martā mūsdienām.
dējo pilskalnu pētniecības darbu. Ša ja gra- Lielstraupes Lapaiņos lauku amatnieka ģi­ Kritika E. Brastiņa grāmatu novērtēja
rnatā bija sakopotas ziņas par visiem līdz menē. Pēc tam viņa vecāki kopā ar bērniem visai atzinīgi, lai gan bija ari piezīmes par
tain laikam zināmajiem Livonijas, tajā sk ai­ pārcēlās uz dzīvi Rīgā, tad atpakaļ uz la u ­ iespiedkļūdām un karšu slikto kvalitāti.
ta ari Latvijas, pilskalniem. Tomēr jāatzīm ē, kiem Dikļos. No 1911. līdz 1916. gadam Tā 1922. gadā sākās E. Brastiņa vadītās

44
Ū d r ā ju p ils k a ln a (K r ā s la v a s raj. E z e rn ie k u c ie m ā ) u z m ēro ju m s, apra ksts,
s itu ā c ija un fo to g r ā fija E. B ra stiņ a L a tg a le s p ilsk a ln u g rā m a tā . . . . un tā —
p a r katru p ilsk a ln u .

P»i' „»ubituku" laiiiH» pilskalnu v]*«|>k*rt. HrmS l<sra«<-, «t#v 9 m.


apr Hu* muiža* pa# i^ r a Ja t-k-am plakatnaf», bet otra 2 m , atamiik par pirmo
#»>m & . S i* <-}<>{»« atrada» '* km. %tem r i? au#tr, «SomalU ptrroži t e r m * Snura »0
Bukm«t?.ai. »kaistajam A v m * aizmil»«»!, totia» rt»<i»atn&ka nira i v m m .
t<»ara«i. t «ik»«** h ļ ļ h j i * un Makam* ma**, it'gafuni apaļ* J a atskaita
..nufcauka" h'iiaPta JPxupa B a rk a v ā * ipa n<>»t J m augat« uitbatlntnu ZN'mt'ļgala, t»*i
sum& Nal amsmajai &p H> h kalttainas t v vt#« g a r a m « tikai >'t5 m , un pialu«»* i » m
ma# aa pil#kat«u apdraud arkls vltiit pilskalna piakiuaa \ 2 m.
J> u bau kai“ %&? mnirn «/ k u m p is. p a rk ia t» tm’l « «
mtem Iet Ih'ku'ļA «<> Uitk m itu « kā rtu . M ītņ u fcart««
m uiža» uz KaamuU'tn «a b U n m m ap tt.5 n u 'tr i » »
kalti« «trūda* *a IP? }<>*?{«* ta s a tu r »a v i fra a k u la « «
kraia& puaa. ka*. «igP's, «lauzt tu » akme
Biatutnpusi* kalsaa» ;>( \\m. K n d i c iti a lra 'lu iu t šiai
ruda# n H IH * v t iņ k ««akts p itska tttft nav aumiH K »h *s
j i a lt a l » asara,“ (lit'ti ap a «*l/lš bleau'm k r*t»(ia «v
vidu» part talajai jpa-Aaivk» t«>* № \ m aa ta isīt»
augat« kalu# ..Rut>Jn>ik«'' » rfik « »! sa*'ln/*'m<- sava
JH ib a u k a s’ pj&kalaant sakou <Jar»a. {,«1 p a iln o aitta
trijaR pase* pdi krauja« un Na k a !« » a u t i ņ i , v iņ š i»'Fi-
a ug tas. VI»augstākais stias k o jis plaknam aa^uuaaaata
jsim kainaut au>drut»pu»(\ itaž.as K a rttip c }« «P-a^s.
jo t*> tam jakrtt, kamēr «» M al# >Plam # N ao lt»*». )a
snlod/ pļava sava ļtp’kaja Apbirta«?*pļi p ilskfttm » »a ktu t» a tt.
80 m . Bietumpuae kalna tat? Aita i)fPMtn a*gt«b#i|te«
«&na kraujais kritām» tarpta&ja# tikai 1?» *0. ka v a k a rta is tt* š a i v«>pJa l « s v ē rtīg s
par ka ai iv/.('ai al*diļ?st Zi«*a» rMua*o« J P i nr« {m Ho ģiskPnn patiJiatsH>ni, c tto* itd xlg i
haukai" pavisam }*'*«>ni s&ttl aa tiafinšii »p<(* P u rin ā to » pilnRahatK ?»Hyu k ftrta ja u P o jftt»,
<-igl Pēdu uti «ala rad*aroi -t labi veidoti No M p IN k a in » aolm a tva ra » krftAps <t»l>as
a*tM?*l»»il ua tikpat grāvju šfo rakuad pal­ «kaU. T š iu a u i jv<f*a?a» satam h a g «ta is -N'^a
iet div»a trra.M's, ka» apjož pilskalna «anu»
re p ro d u k c ija s
Vanagas
Marikas
sturu mietiem , 40 gab. sasp rau . m ie­
tiņiem , 1 gab. vid us kārts, 1 gab. k ārts
cepurīte, 2 gab. striķ i A. 40 pēdu g a ri,
4 gab. m ezglu aiz sa rg i,
2. I m aza k a re iv ja lāp stiņa a r kātu,
3. 1 liela lāp stiņā a r katu,
4. 1 m azs c irv ītis ,
5. 1 dzelzs z irg u pin eklis ar 2 atslēgam ,
6. 1 dzelzs zirgu ķede 6 m etri g ara,
7. I em a ljēta tējas kanna,
8. 1 panna (tā lā k u zskaititi m erām ie in ­
stru m enti, A. B ile n šte in a g rā m a ta un
L a tv ija s k a rte s).
A tz īm ēja m s, ka eksped īcijai b ija a ri s a ­
va izk ārtne un ek sped īcijas d alīb nieki n o ­
d arb ojās a rī ar p iem inekļu a iz sa rd zīb a s p ro ­
pagandu. P a r to liecina 1924. gad a 6. jū n ija
vēstule:
« P iem in ek ļu vald e s P ils k a ln u ek sped īci­
ja s v a d īta ja m E . B ra s tiņ a kgm.
Lid z a r šo rakstu Pie m in e k ļu v a ld e Ju m s
nosūta:
1) 1800 eks. u zsaukum u «Sa u d z ie t se­
n atn i!»
2) izk ārtn i « I. M . (Iz g lītīb a s m in is tri­
ja s — J . U .) Pie m in e k ļu vald e s p ilsk aln u
uzm ērošanas ek sp ed īcija»
P ils k a ln a « G o re la ja g o ra » p u sin stru m e n tālā uzm ērīšan a Lu d z as ap riņķa
3) Ls. 100 archeoloģisko, etn o g rāfisko
Rundānu pag asta G orod ok as ciemā 1925. g ad a 25. jū lijā . E . B ra s tiņ š
(k re is a jā pusē) ar p ailg u . Fo to : M . S a m s (no L P S R V ēstu re s m uzeja u. c. priekšm etu a tp irk ša n a i (g a d īju m o s,
fo n d iem ). M ū sd ie n ās p ilsk aln s apaudzis kokiem. kad d ā vin ā ša n a s ceļā n av ie g ū s ta m a s ).»
Ek s p e d īc ija s d arb a ritm s b ija sekojošs:
p ilsk aln a u zm ērīšan ai, fo to g ra fēšan a i un
a p ra k stīša n a i p a ra sti tik a ve ltīta puse d ie­
nas. Tai pašā laika tika a p ta u jā ti ap k artn es
ied zīvo tāji, v a k ti n ostāsti un teikas par p ils ­
kaln u , ta u jā ts par citiem a p k ārtn es p ils k a l­
niem un citiem piem inekļiem . Dienas otra
puse, dažreiz pat visa diena tika ve ltīta pār-
b raueien am un nākošā p ilsk a ln a uzm eklē­
šanai. C eļa g a d ījā s d ažād i pārsteigum i un
piedzīvojum i. P a r to liecina ka dokum enti,
ta eksped īcijas dalībnieku a tm iņ a s un p u b li­
k ā cijā s tā laik a prese. Pie m ē ra m , n ea p ša u ­
bāmi nep atīkam s bija notikum s, par kuru
E . B ra s tiņ š Pie m in e k ļu va ld e i ra k s tīja 1925.
gada 16. jū n ija :
« Z iņ o ju , ka cefā esmu p azau d ējis s v ā r ­
kus, kuros a tra d ā s m an izdotā eksped īcijas
va d īš a n a s apliecība un in stru k cija s. P a r zu ­
dumu ziņots p o licijai. G a d īju m ā , ja p a z a u ­
dētie dokum enti nebutu atgriezu šies, piem.,
va ld ē , lūdzu man izsniegt jau n u s. E k s p e d ī­
ciju turp in u va d it a r p ērn a jā m bezterm iņa
ap liecīb ām .»
V a ir ā k k ā rt eksped īcijas d a līb n iek i tika
noturēti p ar lau p ītā jiem . 1927. gad ā, p u b li­
cējot K u rzem es ek sped īcijas dienasgrām a-
, tas izvilku m u s, E . B ra s tiņ š ra k s tīja : « Ir gan
ju k u ši šejienes (V o rm sā te s — J . U .) p o li­
cisti. Šo n ak t sam o b ilizeju ši visa p ag asta a iz ­
sa rg u s un pl. 1 n akti atn āk u ši dokum entus
P ils k a ln u u z m ērīšan as eksp edīcijas nom etne pie B a lte ņ u p ilsk aln a R ē ­ kontrolēt. La b i, ka nenotika ap ša u d īša n a s,
zeknes ap riņķa K a u n a ta s pag astā 1925. gadā. Fo to : M . S a m s (no L P S R
jo Ja n s o n s ja u bija pakam pis sa vu n ag an u ,
V ē stu re s m uzeja fo nd iem ).
dom ādam s, ka uzbrūk la u p itā ji. Teltij a p ­
kārt a iz sarg u ķēde. M es esot noturēti par
p ilsk a ln u a p zin āšan as eksped īcijas. V ē lā k E . B ra s tiņ š , v iņ a p a līg s, vē lā k p azīstam s lau p ītā jiem , kas pārbēguši no Lie tu v a s un
ekspedīciju org an iz ēšan u uzņēm ās 1923. senvēstu res pētnieks H. Riekstiņ š un fo to ­ slapstoties pa mežiem. G rū ti bija aizm igt
gadā d ibinātā Pie m in e k ļu valde. S ta rp P ie ­ g rā fs M ā rtiņ š Sa m s. B ra u c ē js ka p arasti pec iztraucētās nakts.»
m inekļu v a ld i un K a r a m uzeju pat ra d ā s b ija a rm ija s kom andēts k a ra v īrs . 1926. gad a L īd z īg i pied zīvo ju m i g a d ījā s a ri L a tg a lē ,
nesaskaņ as p ar ek sped īcijas m ateriālo n o ­ 19. m a ijā P ie m in e k ļu va ld e b rau cējam iz ­ kur vien u n a kt k a rtīb a s sa rg i pat pa kluso
d ro šin āšan u un iegūtā m a teriā la iz m a n ­ sniedza šada s a tu ra apliecību: «la u p ītā jie m », resp ektīvi — eksped īcijai,
tošanu. « š īs apliecīb as u z rā d ītā js A n d re js Gurec- «re k viz ē ja » zirgu.
1923. g ad a v a s a rā E . B ra s tiņ š devās u z ­ kis ir Pie m in e k ļu va ld e s p ilsk a ln u u z m ē rī­ G a d ijā s a ri citi kuriozi piedzīvojum i. P ie ­
m ērīt Z em g ales p ilsk a ln u s, 1924. gad a v a ­ ša n as ek sped īcijas važonis un viņ a rīcīb ā m ēram , 1922. gad a 29. jū lijā D u rb ē, kur
sa rā viņ a va d ītā eksped īcija strā d ā ja A u g š ­ ir Pie m in e kļu va ld e s zirg s un p ajū g s.» ekspedīcija uzslēja sa vu telti p ilsd ru p as,
zemē un L a tg a lē . K o p um ā Z e m g a lē un Lai novērtētu ek sped īcijas in ven tāru , ieradās, ka ra k s tīja J . S u d m a lis, «ļoti ik ­
A ugšzem ē u zm ērīti 43 p ilsk a ln i, kas, tāp at ieskatam Pie m in e k ļu va ld e s 1924. gad a dienišķa izskata cilvēks», kas iz rā d ījā s D u r ­
ka K u rzem es p ilsk a ln i, apkopoti un izdoti 3. jū n ija k vitē ju m s K a ra m uzejam par s a ­ bes pilsētas g a lv a , un p aziņoja, ka, «la i ie rī­
a tsevišķ ā g rā m a tā 1926. gadā. G a lv e n o k ā rt ņ em tajam m an tām : kotu šeit bufeti, ju m s jād a b o n a ttiecīg a a t ­
L a tg a le s un Vidzem es pilskalniem tiek v e l­ « K a r a m uzejam . Pie m in e k ļu va ld e p azi­ ļa u ja no pilsētas va ld e s». P ils ē ta s g a lv a m
tīta s 1925., 1926. un 1927. gadu va s a ra s . ņo, ka saņēm use lietošanā s a rīk o ja m a i p ils ­ bija labu b rid i ja ie s k a id ro , ka te n av d a r ī­
E k s p e d īc ija s sa stā vs un darba stils gadu kalnu u zm ērīšan as eksped īcijai sekošus šan a ar «k ro ģ e ri un zaļu m b a lles bufeti, bet
gaitā ja u b ija nostabilizējies. Tā, piem ēram , K a r a m uzeja rīk us un priekšm etus: a r a rm ija s virsn ieku un zinātnisku ekspe­
1925. gad ā L a tg a lē ekspedīcijā p ie d a līja s 1. 1 brezenta telti a r piederum iem : 4 gab. dīciju ». S a v u k ā rt 20. aug usta notikum us

46
P ilte n ē J . S u d m a lis a p ra k s tīja šād i: «Tikko stā vo k lis. B ija iegūtas visa s tās ziņas, kas un m ākslu (« G le z n ie cīb a s p a stard ien a »
telti esam uzcēluši, s a la s ā s ap m um s liels bija nepieciešam as vē stu risk a i ģ eo g rāfija i, (1922.); « L a tv ie š u o rn a m en tik a » (1923.);
pūlis z iņ k ā rīg o pilteniešu, daži pat visā no­ tip o lo ģ ija i, aiz sa rd zīb a i pret p ostījum iem « L a t v ju ra ksta k o m p o zīcija» (1925.); « L a t ­
pietnība pieņem mūs p ar kum ēdiņu r a d īt ā ­ un a rc h a io lo ģ isk a i pētīšan ai.» Šiem E. B r a s ­ viešu d ie vtu rib a s a tja u n o ju m s» (1925.);
jiem un a p ja u tā ja s , kad sākšoties izrāde. tiņ a vērtējum iem pilnīb a v a r pievienoties. « D a iļa sēta» (1926.); « B e v e rīn a s p ilsvie ta »
V a k a rā te ltī mūs apciem o pilsētas g a lv a ar L a t v ija s va ls ts lidz a r E . B ra s tiņ a d a r ­ (1927.) u. c .). V iņ š d ib in ā ja uz dainām un
sa vu ģim eni.» bību senatnes piem inekļu ap zināšan a b ija fo lk lo ra s b alstītu reliģisku kustību — diev-
U z m ēro t Lu d z a s a p riņ ķ a P ild ā s p ag asta spērusi plašu soli uz priekšu. P ils k a ln u g r ā ­ turib u. T rīsd esm ita jo s gados, īpaši pēc
P a rk a |u p ilsk a ln u , kas atrod as padziļi mežā, m atas kā Pie m in e k ļu v a ld e s izdevum i a p ­ K. U lm a ņ a a p vērsu m a , E . B ra s tiņ š k ļu va
eksped īcija n ejau ši iz rā d ījā s starp p ag asta m a iņ a s k ā rtīb ā nonāca lie lā k a jā s E iro p a s par vienu no vad o ša jiem n acio n ālism a ideo­
org an iz ētajiem vilk u dzinējiem un m ed nie­ bibliotēkās un tu r tika speciālistu p ienācīgi logiem L a tv ijā . Šķ iet, ka tas bija par iem es­
kiem. V ilk u dzinēji u z sk a tīja par in te re sa n ­ n o vērtētas. P ils k a ln u totālā ap zināšan a lu, lai ja u 1940. gad a 8. aug ustā E. B ra s tiņ u
tāku pavērot, kā svešie kungi m ēra «go- ļa v a izd arit d ažād us apkopojum us un se­ apcietinātu. K ā liecina V a le ria n a V iļč u k a
rodoku», neka tren kāt vilk u s, un tāpēc m e d ī­ cin ā ju m u s. P ie m ē ra m , pam atojoties uz atm iņ as, tad E. B ra s tiņ š no R īg a s C e n t r ā l­
bas p iln īg i izjuka. E . B ra s tiņ a L a tg a le s p ilsk a ln u k a rto g ra fē ­ cietum a izvests uz austrum iem ar pēdējo
S irm a is m āk slin iek s un senatnes pētnieks šan as m a teriāliem , profesors E. B a lo d is iz­ ieslodzīto ešelonu 1941. gada 20. jū n ijā .
A. G u s ā rs , kam 1924. gad ā bija pirm ā ekspe­ v irz īja v ē lā k d aud z k ārt ap strīd ēto teo riju E g ila Ju ris o n a p ie ra k s tīta jā s a tm iņ ā s par
d īcija kopa ar E . B ra s tiņ u , atcerejās, ka v a ­ p ar d iv k āršo p ilsk a ln u rindu, kas kā a iz ­ pazīstam o sportistu Jā n i Dim zu V. V iļč u k s
karos pie u g u n sk u ra bieži d iskutējuši par sa rd z īb a s v a ln is vē rsta pret austrum iem . stā stīja (p u b licēts la ik ra k stā «S p o rts»
d ažādām senatnes problēm ām . E . B ra s tiņ a m E . B ra s tiņ š b ija k ļu vis par vien īgo cilvēku 1989. g. 25. m a r t ā ): «P ē c spriedum a p a s lu ­
bija stip ra loģika, taču savo s oponentos, kas L a t v ijā , kas redzējis tik d audzus p ilsk a ln u s d in ā ša n as m ani aizveda no R īg a s. Ešelo n s
pie tam p a ra sti bija par E. B ra s tiņ u ja u n ā k i, (d o m ā ju , ka a rī m ūsdienās L a t v ijā n av tād a bija g a rš, ap pussim ta vag o n u, b raucām
viņ š ne vien m ēr pienācīgi ieklausij ies. Ekspe- c ilvēk a , kas būtu redzējis tik d aud zus p ils k a l­ ilgi. K ā d u v a k a ru , bija ja u tum šs, a p s tā jā ­
d lcija s v a d ītā js necieta iebildum us, un viņ a nus, kā savā laikā E . B r a s t iņ š ). V iņ š iz s trā ­ mies, un atsk an ē ja kom anda kāpt ārā. B ija
rīcīb ā iezīm ējās virsn iek a grib as kategoris- d ā ja a rī sa vu p ilsk aln u k la s ifik ā c ija s sistē­ ļoti aug sts uzbērum s, un mēs kā a r savam
kums. K ā d re iz ekspedīciju p a v a d īju š a s ari mu, kas gan vē lāk o s gados tik a p ā rvē rtē ta . p auniņām no va g o n a lau k ā , tā veļam ies
kādas ja u n a s sk o lo tā ja s va i studentes, k u ­ P a m a to jo tie s uz sa vā m z in āšan ām par kūleņiem va rb ū t m etrus desmit lejā pa to
rām tad E. B ra s tiņ š v e ltījis lielu u zm anību. p ilsk a ln u ģeo grāfisko no vieto ju m u , E. B r a s ­ uzbērum u, dažs cepuri p azau dēja, dažs
V a k a rā g u ļa s vieta te lti vienm ēr tika ie r ī­ tiņ š iz v irz īja hipotēzi par teik sm ain ās un v ē s ­ pauniņu . . . K ā d i 20 va g o n i p alik a, pārējos
kota tā, ka cie n īja m ā jau n k u n d z e dusēja turn iek u v a irā k u paaudžu m eklētās B e v e ­ lokom otīve a iz vilk a tā lā k . Redzējām p a m a ­
telts iek šm alā, tad bija E . B ra s tiņ a vieta un rīn a s pils vietu, ku ru tas lokalizē'.'i P a u n a s lē b lāzm u, tāta d tu r jā b ū t lielai pilsētai. V ē ­
tad g u lē ja visi p ārējie eksped īcijas d a līb ­ T a n is a k aln ā. Š I hipotēze izsauca profesora lāk u zzin ājām — K u ib iševa.
nieki. V ie n am o tram eksped īcijas loceklim F. B a lo ž a k ritik u , un 1928. gadā starp M ū s dzina pa lau ku ceļu — skriešus, k i­
šāds g u ļa s vietu sad ales v a ria n ts n eizlikās E . B ra s tiņ u un F . B a lo d i rakstos tika iz c ī­ lom etrus desmit va i pat va irā k . Sān celiņ o s
taisn īg s. n īta sīva polem ika. F. B a lo d is aiz stā vēja redzējām jā tn ie k u s ar suņiem , visu laiku —
E. B ra s tiņ š b ija ļoti d arb īgs. V a k a ro s m ī­ hipotēzi par B e v e rīn a s lokalizēšan u Kau- bistrei, bistrei, — un šā va p āri m ūsu g a l­
lējis, satinies m ēteli, sēdēt pie u g u n sk u ra guru P e k a s k a ln ā . Z īm īg i ir rakstu un p re t­ vām , lodes vien spindza un suņi rēja. M a n
un filozofēt va i a ri studēt vecos latiņ u te k ­ rak stu , kas sekoja viens pēc otra, n o sa u ­ to la ik b ija tik ai 30 gadi, un es, gluži kā a g ­
stus In d riķ a L iv o n ija s hronikā. A r i vēlāko s kum i. U z E . B ra s tiņ a rakstu , kas v ē lā k rāk p a va sa ra krosā, izskrēju c a u ri visa i ko­
gados, cik A. G u s ā ra m bija izdevība tikties tika izdots atsevišķ ā g rā m a tā « B e v e rin a s lonnai līdz pašam p irm a ja m g a la m , tad
a r E . B ra s tiņ u , vien m ēr tam bijis m a n u ­ p ilsvie ta », F. B a lo d is a tb ild ē ja a r p re tra k ­ sāku a tp a likt, sāku a tp a lik t un vēro ju -
skrip tu un g rā m a tu ap k ra u ts g a ld s un ik ­ stu «Raunas T a n is a ka ln s». S a v u k ā rt kas ir ta ja kolonnā.
reiz kaut kas tika pētīts un g atavots. E . B ra s tiņ a atb ild es ra k sta v irs ra k s ts s k a ­ Ie ra u d z īju Ju lij u Lā c i, A le k sa n d ru G r ī ­
L a tg a le s p ilsk alniem ve ltītā g rā m a ta nēja « P e k a s k a ln s va i T a n is a k a ln s?»,, uz nu, Ern e stu B ra s tiņ u , Leonīdu B re ik šu , Leo
nāca k la jā 1928. g a d ā, bet V idzem es p ils ­ ko F. B a lo d is a tb ild ē ja a r rakstu «N e T a n īs a Iciksonu — F eld h ū n a znotu, p u lkved i Ādam-
kaln u g rā m a ta , kur apkopotas ziņas par k aln s, bet Pe k a s kaln s!». sonu, kurš bija A rs e n ā la d irektors . . . D a u ­
98 senajiem n o cietin āju m iem — 1930. gadā. E . B ra s tiņ š ra k s tīja a rī par zem gaļu pils dzus ierau dzīju . (. .) M u s ieslo d zīja cie tu ­
L a tg a lē E . B ra s tiņ š u z m ērīja 82 p ilsk a ln u s; Sid ra b e s a tra š a n ā s vietu un Tērvetes p ils ­ mā, kas, kā s tā s tīja , b ija pārb ūvēts no v e ­
iepriekš K. L ē v iss of M e n ā rs šajā L a t v ija s kaln u kā zem gaļu g a lv a sp ilsētu . P resē pu b ­ ciem staļļiem , no g rā fa O rlo v a zirgu s t a ļ­
n ovadā b ija uzdevis tik a i 20 p ilsk a ln u s, no licēti vēl daži citi sīk āki raksti p ar L a t v ija s ļiem.»
kuriem 7 pēc p ārb aud es p ar īstiem p ils k a l­ p ilskalniem . D o m āja m s, ka E . B ra s tiņ š nobendēts ja u
niem netika atzīti. L a i a ri E . B ra s tiņ š s a va s d arb īb a s re z u l­ 1941. g ad a v a s a rā vai rudeni. A r i L a tv ija s
tātā b ija a p g u v is ļoti plašu m a teriā lu p ar p ilskaln u fo to g rāfu un ž u rn ā listu 'M ā rtiņ u
Pē d ē jā s p ilsk a ln u g rā m a ta s, kā a tceras
L a t v ija s senatni, tom ēr pēc iz g lītīb a s viņ š S a m u s a g a id īja tād s pats m ocekļa liktenis.
A. G u s ā rs , tik a sa g a ta v o ta s p u blicēšan ai
n ebija vesturn ieks. Liek a s, ka tāpēc vietām E. B ra s tiņ a d arb īb a s visp u sīg s iz vē rtē ­
tag a d v a irs neesošajā zem ajā koka nam ā ju m s izgaism os vēl d aud zas šķautnes viņ a
m a z a jā L a z a re te s ielā pie D z irn a vu ielas, viņ a darbos ieskanas k ād a m ā k slin iecisk a
v a i ro m an tiska stig a, kāds dom as u z p la ik ­ p ersonībā, tom ēr ja u ta g a d a r p iln u p ā rlie ­
k u r a tra d ā s N e a tk a rīg o m ākslinieku v ie n ī­
s n īju m s bez vē stu rn iek am o b lig ātā cēlo ņ ­ cību v a r teikt, ka E . B ra s tiņ a nopelni L a t ­
bas mītne. T a g a d ša jā vietā ierīkots skvērs.
sa k a rīb u ķēdes u z rā d īju m a . T a s gan p a d a ­ v ija s senatnes piem inekļu, īpaši p ilskaln u ,
1937. gad ā, vērtējot p ilsk a ln u ek sp e d īci­ rīja E . B ra s tiņ a d arb us p ar senatni v a irā k pētniecībā ir lieli un nenoliedzam i.
ja s darb u, E . B ra s tiņ š ra k s tīja : «Šo d ien, k o lo rītus, tom ēr o b je k tīvs un zinošs k riti­
pēc 15 g., v a r teikt, ka p ilsk aln u p ā rb a u d ī­ E. B ra s tiņ a L a tv ija s pilskaln u g rām ata s:
ķis ne vienu vien E . B ra s tiņ a domu v a rē ja
šan as eksped īcija, kas p ā rs ta ig ā ja L a t v iju E. B r a s t i ņ š . L a t v ija s p ilskaln i. K u ršu
apšaubīt. zeme. — R.: L a t v ija s senatnes p ētītāju b ie d rī­
sešas v a s a ra s pēc k ā rta s un beidza darbu
E . B ra s tiņ a veiku m s L a t v ija s p ilskaln u ba; « V ā lo d z e » . — 1923. — 138 lpp.
1927. gad ā, gan laik am b ija v is p rim itīv ā k ā E. B r a s t i ņ š . L a t v ija s pilskaln i. Z em g ale
z in ātn iskā ekspedīcija pasaulē. T a i nebija ap zināšan ā a ri m ūsdienās nav k a rd in ā li u z ­
un Augšzem e. — R.: Pie m in e k ļu vald es izde­
ne auto m o b iļa, ne aero p lān u , ne citu kādu labots. Tiesa, šobrid L a t v ijā zinām i ja u p āri vum s, 1926. 104 lpp.
m odernu satiksm es līdzekļu. E k s p e d īc ija s par 460 p ilsk a ln i, tom ēr lielākā daļa ja u n ­ E. B r a s t i ņ š . L a t v ija s p ilsk aln i. L a t g a ­
d alīb nieki visu laiku g ā ja kā jā m no viena a tk lā to p ilsk a ln u ap rak stu un u zm ērīju m u le. — R.: Piem inekļu vald es izdevum s, 1928. —
p ilsk a ln a uz otru, n o staig ād am i v a irā k nekā g la b ā ja s a rh iv o s un p la šā k a m interesentu 166 lpp.
lokam n av pieejam i. A r i kaim iņ u republikās E. B r a s t i ņ š . L a t v ija s p ilskaln i. V id z e ­
10 000 kilom etru g aru ceļa gab alu sešās v a ­
p ilsk a ln i gan ir uzm ērīti un a p ra k stīti, to ­ me. — R .: Piem inekļu vald es izdevum s, 1930. —
sa rā s un p ā rb au d īd a m i v a irā k kā 1000 a iz ­ 210 lpp.
dom īgu vietu. G ā jē jie m sekoja zirgs ar v e ­ mēr m ūsdienu p u blicēšan as iespējas nebija
R aksta sa g a ta vo š a n a i izm antotas V a ls ts
zum u, kurā a tra d ā s uzturs, instrum enti un ļā v u š a s p a rā d īt p ilsk aln u precīzus u z m ē rī­ k u ltū ras piem inekļu aiz sard z īb as inspekcijas
telts. Tas notikās L a t v ija s p irm ajo s t r ū c ī­ ju m u s un ģeo grāfisko n o vietojum u. Tas Z in ātn isk ā s doku m entācijas un in fo rm ācijas
gajo s gados, kad sa jū sm a s bija v a irā k nekā viss ceļ E. B ra s tiņ a d arb a vērtīb u un n o zī­ 10042
m ību a ri m ūsdienās. centra a rh iva lietas N r. -------- I
līdzekļu. V is a s g rū tīb a s p ārsp ēd am a, šī p ils ­ 1595— 80
kalnu p ā rb a u d īš a n a s ekspedīcija pilnā m ērā E rn e s ts B ra s tiņ š bija sare žģ īta un d a u d z ­ m ate riāli par L a tv ija s pilskaln u apzināšanu,
veica sa vu uzdevum u un p ā rvē rta p ilsk a ln u p u sīga, n eap šaub ām i ta la n tīg a personība. ekspedīcijas d alīb nieka A . G u s ā ra un citu a t­
rom antiku noteiktos zinātniskos datos. D ivd esm ita jo s gados, a iz rā vie s a r latviešu miņu stā stīju m i, paša E. B ra s tiņ a p u b likācijas
1927. g ad a rudeni, kad no V idzem es a tg r ie ­ o rn am en tik u , fo lk lo ru un senatni, E. B r a s ­ un J . S u d m a|a un M. S a m a p u b lik ācijas par
p ilskalnu ap zin ašan as g aitu ta laika prese. Iz ­
zās pēdējā p ilsk a ln u p ā rb au d īš an a s ekspe­ tiņ š p a ra lē li m āk slin iek a, sko lo tā ja un p ils ­
saku pateicību m uzeju d arbiniekam J . Ķirškal-
d īcija , n o sk a id ro jās g a līg i L a tv ija s p ils k a l­ k aln u pētnieka d arb am s a ra k s tīja vēl ve se ­ nam par laipno a tja u ju iepazīties ar viņ a s a v ā k ­
nu d audzum s, lielum s, veids, vecum s un lu v irk n i g rā m a tu par o rn am en tik u , fo lklo ru tajiem m ateriāliem par E . B ra s tiņ u .

47
JEŽI GROTOVSKI S

T U V Ā K P I R M A V O T U

T E Ā T R I M
(Turpinajum s )

Kad runā par iesācēja mākslu, runā tu», kas nozīmē tikai citu cilvēka dalī­ iespējai. Tā ir stratēģija, darbs il­
par sākumu. Ko nozīmē būt s ā k u m ā ? juma veidu. Bet, kad es runāju par gam laika posmam, skriešana ar pieri
Vai tas nozīmē meklēt vēsturiskās ķermeni, es runāju par cilvēku. sienā, tā ir apzināšanās un aizmirša­
saknes, to, kas kādreiz ir bijis? Vai na, redzes, rīcības, nojausmu asums . . .
var jautāt — kā sākas teātris, kā tas Kur ir mūsu robežas? Bet kur ir Sau­
les robežas? Paskatīsimies: tā ir vibrē­ Tas ir smags darbs, to lūdzu neaiz­
attīstās? Var, bet es domāju ko citu. mirst. Liekas, ja nav šīs otrās iespē­
Būt sākumā nozīmē — būt kaut kam joša lode ar savām protuberancēm un
vētrām. Un mēs domājam, ka tās ir jas, nav vispār nevienas no tām. Kāpēc
par darbības cēloni. Kad mēs runā­ šodien sākt ar atbrīvošanos no dre­
jam par kaut ko tādu, bieži iedomāja­ robežas. Bet tās ir tikai Saules ķerme­
ņa robežas. Astronomi taču runā par sūras? Tāpēc, ka mēs dzīvojam teh­
mies bērnus. Bet — iedomājamies sen­ niskā civilizācijā, kas neapšaubāmi at­
timentāli. No tā jātiek va|ā. Jāaizmirst «saules vēju». Kas tas ir? Tās ir Saules
matērijas daļiņas, kas ietiecas Saules tīstās; tai piemīt savi pašradīti efek­
arī bērna cietsirdība un egoisms. Tas ti, un mēs pie tiem esam pieraduši. Šai
viss eksistē. Bet ir arī cits aspekts, ne­ sistēmas dzīlēs un veido savdabīgu
apvalku, kas aizsargā sistēmu no ārē­ civilizācijā planētas, sevis, dzīves,
parasts, īpaši noteiktā periodā. Tas, domu kolonizācija, kas sākas ar mums
kas pastāv no paša sākuma, iedīglī. jiem kosmiskiem strāvojumiem. Varbūt
tās ir Saules robežas? Iespējams. Bet. pašiem, mūsu organismu, ir aizgājusi
Tas, ka viņam viss ir pirmoreiz. Mežs, tik tālu, ka radusies nepieciešamība to
kurā viņš ieiet, ir pirmais mežs. Un tā­ ja tā, tad tas nozīmē, ka mēs atroda­
mies Saulei iekšpusē. Tas pats ir ar līdzsvarot. Var teikt, ka mēs atroda­
da nekur citur nav. Bet mēs jau esam mies paškolonizācijas periodā, sākot
tā apmācīti, tā izdresēti, tā ieprogram­ mūsu ķermeni. Kad es domāju par sevi,
vai mana asinsrites sistēma pieder vispirms ar mūsu ķermeni. Te varētu
mēti, ka mums katrs mežs, pat tas, ko izmantot dažādus zinātniskus jēdzie­
redzam pirmo reizi, ir tas pats mežs, man? Acīmredzot. Tikpat acīmredzami
kā tas, ko mēs saucam par «iekšējo nus, piemēram, «ekoloģija» . . . Bet ne­
un mēs sev sakām: «Tas ir tikai mežs.» var aizmirst, ka pirmsākums visam
Neskatoties uz to, ka šis mežs katru pasauli». Manam ķermenim ir ceturtā
dimensija. Bet man ir arī tas, ko sauc ir ķermenis, manas jūtas. Tas ir pir­
dienu ir citāds. Tātad būt sākumā nozī­ mais izziņas avots, kas dots cilvēkam.
mē patiesi pieņemt visu, kas notiek, un par «ārējo pasauli». Lai izzinātu savu
ķermeni, man jāizzina tavējais. Bet to Bet nākošais avots esi tu. Es un Tu
piedalīties visā. no Lielā Pirm avota viedokļa? Dzīves
Būt sākumā — tas nozīmē hic et es nevaru izdarīt, ja nemīlu tevi tā, kā
vienīgi es to spēju. Un, atklājis savu pasaules viedokļa? Bet, tā kā dzīve
nunc, vai labāk hic stans un nunc «starp» ir pakļauta tam pašam, kam
stans. ķermeni, es atklāju koka ķermeni, de­
bess ķermeni, zemes ķermeni, jebkuras cilvēka ķermenis, pat pārvērsts ģip­
Vienmēr, kad mēs ko darām, domā­ sī un līmē, tad kaut vai tāpēc ir jā ­
jam par kaut ko jau bijušu. Par katru lietas ķermeni. Dimensija, kura netiek
atvasināta no asinsrites sistēmas . . . sāk ar otro tehniku, bet ne ar pirmo.
ceļā ieraudzītu koku mēs domājam for­ Es redzu nepieciešamību pēc jauna
mulās par «koku tēmu». Jeb atmiņās. tā eksiste kā mūs aptveroša mērvienību
sistēma, kad mēs debess veidolā parā­ līdzsvara. Bet, ja kāds sāk ar pirmo
Mums prātā ir kaut kādi sapņi un ne­ tehniku, es viņu saprotu un cienu. No
miers par nākotni. Tāpēc mēs vienmēr dāmies astronomiem un uz mums no­
raugās zvaigznes. kuras puses arī nesāktu, vienalga, ir
esam starp pagātni un nākotni. Būt jānonāk ari pie pretējās.
sākumā nozīmē atteikties no neklātbūt- Kad runā par sākuma tehniku, tā Te mēs pārkāpjam «cilvēku pasau­
nes. Izvairīšanās notiek, pateicoties nav fiksēta kādā pagātnes brīdī, tā ir les» robežu: e s — tu. Vai es — tu no­
mūsu intelektuālajam kompjūteram. tikai nepārtrauktība tās sākotnē. No zīmē es un tu? Vai tas nozīmē — di­
Šis kompjūters mūsos ir viena no būtis­ sākum a— tas ir tagad, tāpēc jebkurš vi? Tā ir neīsta matemātika. Tie ir divi,
kākajām dabas dāvanām. Ir iaiks, kad brīdis — tas ir sākums. kas veido vienu? Nē, tas ir viens, kas
jāstrādā, un ir laiks, kad jāatpūšas. Taču lai iegūtu sākuma pieredzi, jā ­ sastāv no diviem? Nē. Kad mēs — mū­
Un vienmēr jābut formā. Un vienmēr apgūst kaut kas, kas ir vēl pirms gru­ su civilizācijas ietvaros — par tādām
jābūt atbildīgam par programmu. Kas pas jēdziena. Grupa var būt kaut kas lietām jeb, vēl labāk, par ķermeni, ru­
ir uztvere? Tā ir pieredze, eksperiments. svarīgs, kaut kas mūs atbalstošs. Tā nājam, jebkura pane Duļska redz tikai
Tas ir kaut kas taustāms, dabisks, ir. Bet, lai tā nebutu tikai patiesību seksuālās attiecības un dod vaļu savai
pirmreizējs. Bet mūsu kompjūters ir tā kolekcija, kas izteiktas, atklājot bailes fantāzijai, kas aptver tikai vienu tēmu.
ierīkots, ka mēs esam atrauti no šīs dzīves priekšā, lai tā nebūtu par likum­ Viņas kompjūters ir tā ieprogrammēts,
vienkāršās lietas. Un uztveram domas, sakarīgu tikšanos, tas ir j āizzina pirms ka pieņem ķermeņa un jūtu realitāti
ne faktus. pievienošanās grupai. Tas ir kas indi­ tikai tā. Es negribu teikt, ka šis kom­
Un tieši tāpēc (ka uztveram domas, viduāls, jēdziens «pastāvēšana — pa­ pjūters nepaliek fundamentāls attiecība
ne faktus) es gribu runāt par ķer­ stāvēšana». Tikai pēc tam grupa var pret citām lietām — tā nav. Bet ne
meni, nevis par dvēseli. Kad runā par kļūt par radošu vienību. par to es runāju. Es — tu. Tas ir kaut
«dvēseli» jeb «garu», viegli nonākt Es jau minēju, ka ir divas iespējas, kas vairāk nekā es un tu. Te neiznāk: es
pseidomisticismā, kas īstenībā ir senti­ kā nonākt sākumā: pirmā tehnika — pārstāju eksistēt, kur esi tu? Šajā jē ­
mentalitāte. Viegli kļūt neīsti poētis­ ar treniņu un pilnīgu atteikšanos no tā, dzienā ir viss. Ja naktī suņi rej, skan
kam. Tomēr daudzās valodās vārds un otrā tehnika — ar atbrīvošanos no tālas balsis, ir vējš un zeme, kas kus­
«gars» kļūdaini asociējas ar «intelek- dresūras. Es dodu priekšroku otrajai tas — tā nav mirusi. Putna kliedziens,
48
zvaigznes, uguns, milzu jūra. Viss ir. ir, bija un varētu būt dramatiskās pa­ Liekas, ka — melnās, baltās, dzelte­
Bet tagad es pāriešu tieši pie Pirm ­ rādības. Viegli ir stāstīt teātra skolu nās, sarkanās un kādās vien gribat
avotu Teātra. studentiem par «drāmas trīsvienību» kultūrās — apsēstība — tā ir sekošana
senajā Grieķijā,, bet tā pastāv arī paš­ plūsmai, iekļaušanās mūžīgajā apritē,
P IR M A V O T U T EĀ T R IS laik, pastāv un var pastāvēt. Viegli un mums ir darīšana ar kailu cilvēku,
teikt, ka teātris cilvēkam vajadzīgs. Ta­ kas ir atradis iietu mēru. Tagad, k a d
Pirmavotu Teātris — tā nav māksli­ ču ir vietas, kur eksistē (etnoloģijas visu to stāstu, domāju par veci, kas lī­
nieka mikstūra, sajaukta no domā­ valodā runājot) «dramatiskās reliģi­ dzīgs Zosimam no «Brāļiem Karamazo-
tājiem, jogiem, šamaņiem un burvjiem. jas», un tur teātris vienkārši nav viem», par Antiohas Teofilu, kas dzī­
Tie nav folkloras svētki, «trešās pasau­ vajadzīgs, tāpēc ka tas kļūst par dzīves vojis mūsu ēras sākumā. Viņš teicis:
les» festivāls, tas neattiecas uz sinkrē- daļu, atraujoties no ikdienas rutīnas. «Parādi man savu cilvēku, un es p a r ā ­
tismu, «jauno sintēzi», tās nav Bali Par to runāja profesors Marss, kad pie­ dīšu tev savu Dievu.» Kādam tas var­
salas dejas kopā ar jogu un ainiņām minēja «dramatiskās reliģijas», kas būt neko nenozīmē, ja to saprot t. s. g a ­
no Kastanedas grāmatām. Tā nav pār­ saistītas ar nēģeru cilšu tradīcijām. rīgā nozīmē, kā metaforu. Bet tas j ā ­
būve. Taču vieglāk ir pateikt, ka tas Saskarsmē ar dabu iestājas tas, ko saprot burtiski. Parādi man savu cil­
nav, nekā definēt to. Lai vispār spētu es kā psihiatrs nosauktu par dievu vēku, un es parādīšu tev savu Dievu.
par to runāt, es vispirms parunāšu riņ­ «apsētības uzbrukumu», kas nodarbo­ Tas notiek dažos gadījumos, ko pro­
ķī un apkārt, došu dažus piemērus. jas ar «laužu iejādi»; tā ir «identifi­ fesors Marss sauc par «dramatiskām
Tas ir viss. Tāpēc, ka neprotu tādu kācija», «transformācija» — tā es to es­ reliģijām». Bet tas notiek ne tikai tur
valodu, kurā varētu teoretizēt par šo mu nosaucis. un ne tikai tā. Tā ir satikšanās.
tēmu. Viegli teikt, ka «apsēstības uzbru­ . Kad tiek doti piemēri, provocējas ne­
Bet es esmu vienmēr atradis tādu va ­ kums» saistīts ar histēriju, tāpēc ka saprašanās. Kad es dodu piemērus
lodu katrā dzīves posmā, kad kaut kas tas tiešām reizēm tā ir. Bet interesan­ no Indijas, man pārmet atkarību no
ir bijis padarīts. Reizēm tas notika tad, ti, ka vienādi tas notiek visos platuma austrumu ietekmēm un nodarbošanos
kad tas viss jau bija priekš manis mi­ grādos. Taču jāsaka, ka praksē histē­ ar jogu vai panteismu. Kad runāju
ris. Te es esmu vēl ceļā, nevaru atrast rijas motivācija nav sevišķi pārlieci­ par Ziemeļamerikas indiāņiem, man
tādu valodu. Ceru, ka tas viss nezaudēs noša — tā izskaidro tikai daļu gadī­ pārmet spēlēšanos ar šamanismu. Kad
dzīvotspēju. jumu. Interesanti arī, ka biežāk tie izsakos par «vudu» (woodoo) jeb nē­
Ir viegli kļūdīties un noturēt Pirm ­ parādās tādās «dramatisko reliģiju» ģeru cilšu tradīcijām, saka, ka es «ap­
avotu Teātri par teātra pirmavotiem formās, kas vai nu paredzētas tūristiem sēstības» tehniku gribot pārnest uz
jeb identificēt to ar tehniku, kas ir pa­ (un tāpēc nav īstas), vai ir novēro­ postindustriālu sabiedrību. Nekā tam lī­
matā teātrim. Tad es runātu par sākot­ jamas piepilsētu rajonos, kur iespēja­ dzīga. Bet padomāsim mūsu civilizā­
nējo tehniku. Var atrast piemērus no mas dažādas ietekmes un blakus pa­ cijas kontekstā par atbrīvošanos no
dažādām kultūrām: mistēriju tehnika, rādības. Un, kaut arī ērtāk būtu teikt, apsēstības. Kaut vai veselības labad.
joga (eksistē jogas muzikāli dramatis­ ka tā vispār ir tikai histērija, tomēr Tāpēc, ka mums draud apsēstība — tā­
kā forma — bauli), parādības japāņu lielākajā daļā gadījumu tas nav du cilvēku apsēstība, kas dzīvē stāv
dzen-budismā un No teātra saskarsmes tiesa. Tāds ir arī profesora Marsa vie­ pretrunīgās pozīcijās. Tādus spēkus
punktos, pārdzimšanas procesi («ap­ doklis, ja jāatsaucas uz ārstu uzska­ sauc par Mamona spēkiem. Tie iekļūst
sēstība») nēģeru cilšu kultūrās, daži tiem. pa logiem un durvīm. Un runa nav
indiešu tehnikas veidi, kurus mūsdienu tikai par naudu. Šiem spēkiem ir sava
Kas tad tas ir? Simulācija? Tēlu
valodā varētu saukt par «ekoloģisko tehnika, piemēram, karjera un vispār
radīšana teatrālā nozīmē? Lomas,
sirdsapziņu» (pasaule kā cilvēka dzīvā tieksme mērķa vārdā attaisnot līdzek­
tēla atspulgi? Dažreiz jā, piemēram,
māja, kurā viņš nav radības kronis, ļus. Ir cilvēki, arī šajā zālē, kas ir
brazīliešu «makumbē tūristiem». Bet
bet «būtne un viesis dižajā pasaulē»). slikti novecojuši. Viņu sejas ir izmai­
īstā, pilnā makumbē — nē. Pat ja «tē­
Tāpēc varētu runāt par pirmavotu teh­ nījušās. Tas ir dīvaini — skatīties uz
la robežas» saprot pēc Staņislavska —
nikām. Bet ir kaut kas, tas ir mūsos sejām, kuras novecojot netiek apzīmo­
kā pārdzīvojumu. Loti grūti par to
vienmēr, kas kļūst par mūsu iedabas gotas ar dzīves pilnības zīmogu, bet
teoretizēt. Pietiek to redzēt savām acīm
aizmirsto ainavu. Runa ir par meklē­ tikai atspoguļo skumju, neapmierino­
jebkurā pasaules malā, lai saprastu —
jumiem, kuros darbojas tieši sakari šu, nepilnīgu, negaršīgu mazu dzīvī­
tās nav tēla robežas. Ir viņš un ir kaut
starp cilvēkiem un to, bez kā viņi ne­ ti, kas sastāv no nodarbošanās ar ie­
kas — bet ne tēls, ko viņš rada.
var dzīvot. Tāpēc mums svarīgāk nekā nīstām lietām. Ir teikts: «Nedariet to,
pirmavotu tehnikas ir tehnikas pirm­ Bet, ja tā nav tēla radīšana, kas tad ko jūs neieredzat.» Kā es pats tam
avoti. Kas tie ir? Psihologs teiktu, ka ir viņš un kaut kas? Viņš — tā ir ap­ tieku pāri? Nākas. «Pēc četrdesmit cil­
tas ir neapzinātais. Bet tas nav gluži ziņa, «es», apzinātais, kaut kas — tas ir vēka seja ir kaut kas tāds, par ko
tas. Mickevičs, runājot par «pilnvērtīgu neapzinātais, pareizāk sakot, tēls, ie­ viņš ir atbildīgs.» Cilvēks ir atbil­
cilvēku», ar veidu, kā runājis, ir pie­ slēgti noteiktā valodas organiskā formā dīgs par asarainu grēksūdzi ar glāzi
tuvojies lietas būtībai. un tātad arī priekšmeta redzējumā. rokā. Mamons mūs sagrābj, šis sabied­
Paņemsim tālāku piemēru — apsēs­ Kad Haiti mēs runājām ar profesoru riskais dēmons. Un, kad es runāju par
tības procesi nēģeru cilšu kultūrās. Marsu, tad arī nācās izmantot šo Ju n ­ atbrīvošanos no dresūras, par sāku­
Kas tajos ir no pirmavotu tehnikas, kas ga terminoloģiju. Dažus cilvēkus «ie­ miem, par iedzimto stāvokli, es runāju
no tehnikas pirmavotiem? Jāizanalizē. jā j» daži dievi. Vai var teikt (Junga par atbrīvošanos no Mamona spēkiem;
terminoloģijā), ka tas ir «autonomais tāpēc ka laba ir cita apsēstība — kā
Profesors Marss, psihiatrs no Haiti,
komplekss», «psihoīda» paveids, daļi­ Antiohas Teofilam.
mūs vakar izaicināja, kad runāja par
noteiktu — neeiropocentrisku — d ra ­ ņas, kas atrautas no dotā cilvēka psi­ Ir dažādi vārdi, kas apzīmē sāku­
matisku parādību tradīciju. Bet, liekas, hes, kļuvušas autonomas un funkcionē mu. Grieķiski arche, zemnieku valodā
neviens to neņēma vērā. Taču var arī kā alter ego? Droši vien, ka var. Dažos, guine (Āfrika, Gvineja nozīmē «senču
retākos, gadījumos «arhetips» kļuvis zeme»), japāņu valodā izmanto hiero­
nesaprast, ka tas, ko mēs Eiropā sau­
cam p-ar teātri (dramatiskās mākslas patstāvīgs un uz mirkli izstūmis «es». glifus, kas apzīmē sakni, sanskritā —
nozīmē), ir svaiga doma, bet vairāk Tad attiecīgā dieva izpausmes forma sahadza, t. i., «dzimis tur, k u r . . .».
piederīga baroka laikmetam, pat ne liekas identiska, neskatoties uz «apsēs­ Tur, kur mēs saskaramies ar sākumu,
apgaismībai. Šo domu piesavinājusies tību». Un tas kaut kādā mērā saistās mēs saskaramies ar tehnikas avotiem.
mietpilsoniskā sabiedrība un pielā­ ar pirmavotu tehniku. Tas ir veids, kā apieties ar tevi, bet tā
gojusies saviem spēles noteikumiem, Bet tehnikas pirmavoti? Aplūko­ nav zinātne.
un tie ir tikai maza daļa no tā, kas sim, piemēram, apsēstības procesus. ( N o b e ig u m s sekos žu rn ā la 10. n r . )

49
M A L D U

E N E R Ģ I J A
W

M an s sarunu b ie d rs — Latvijas V alsts u n iversitātes p ro fesors. Ja man būtu jān o sau c mūsu p ilsētas in te liģ e n ti, es
n e d o m ād am a pirm o m inētu Jā z e p a E id u s a v ā rd u . K a u t sākotnējais iesp aid s — ā rie n e , runa, m anieres — viss it kā ne no
mūsu d ie n ā m (vien laik u s b e z m azākās p re te n cio z itā te s). D om āju, ka neesm u v ie n īg ā , kurai īs ta in te liģ e n c e aso ciē ja s
ar kaut ko v e c m o d īg u , aizg āju šu . Saskarsm e ar k ā rtīg u , iz g līto tu , lab i a u d z in ātu cilvē k u — p ie k rītie t, tā šo d ie n ir reta
b a u d a . N o šo d ien as ak tu ā lo p u b lik ā c iju un runu au to riem g a id u ne tikai p ro g re s īv a s id ejas, b e t a r ī au g stā km in ē to īp a ­
šīb u izpausm i. To izskaušana — pats lielāk ais zaudējum s mūsu kultūrai. G a lv e n a is , ko varam likt p re tī tam n ekrietn ajam
un b rie sm īg ajam , ko d z em d in āju si n e c ilv ē c īg ā iekārta, kurā d z īv o ja m — tā ir c ilv ē c īb a un p ašcieņ a.
Š o d ie n p rofesors E id u ss ir pazīstam s zinātnieks, n o d arb o ja s ar sp e k tro sk o p ija s o rg an isko sa vien o ju m u p ro b lē m ām ,
taču par savas d z īv e s lie lā k o veikum u uzskata L u k rē cija d a rb a « P a r lie tu k ā rtīb u » tulkojum u no latīņ u va lo d a s latviešu
va lo d ā .
JE K A T E R IN A B O R 5 Č O V A

— Profesor, jūsu neparastajā d z īv ē krustojušās, manuprāt, dažādas p a g rīd e s kom jaunatnē. No sākuma tie b ija M ā c īb u centra m ācību
laikmeta tendences. Šīs pretrunīgās pasaules a ttīs tīb a s tendences p u lciņ i, tos v a d īja p a g rīd n ie k i, pieauguši cilv ē k i, viņu īsto s vārdus
sastopas, iegūst miesu un asinis viena atsevišķa cilvēk a likten ī. Tad mēs to re iz nezinājām , tikai iesaukas. Latvijā ie sū tīja daudzus saga­
šis tapušais nesavienojam ā savienojum s rada apjausmu, ka tas, kas tavotus cilvēkus no Savienības, viņus sauca par «nelegālistiem ». V ē ­
noticis ar cilvēkiem — ir likum sakarība. Komunistiskā ideja taču iekā r­ lāk M ā cīb u centru izform ēja un p ie v ie n o ja kom jaunatnei. Un tā es
d ināja ne tikai krievu, K rievijas padom ju cilvēku. Kā tas notika ar jum s ? b iju augsti idejisks. Visu, ko rakstīja p a dom ju pro p a g a n d a, es p ie ­
— Visa mūsu ģ im en e b ija «sarkana». Tēvs, sociāldem okrāts, p ie d a ­ ņēmu par « tīru zeltu». Padomju grāmatas, avīzes, rad io — tas viss
lījā s 1905. gada revo lū cijā, savulaik b ija izsūtīts uz Arhange|skas g u ­ mums b ija svēts. Turpretim antisovetisko p ro p a g a n d u, visu, ko rakstīja
berņ u . Diem žēl par viņa d a rb īb u zinu visai maz. Viņš augstu vē rtē ja tai laikā p o p u lā rā Rīgas a vīze «Segodņa», a rī latviešu, vācu prese —
Februāra re v o lū c iju un galēji n o lie d zo ši — O kto b ra re vo lū ciju . Mans to mēs uzskatījām par m eliem . Pārliecināt par p re tē jo mūs n e b ija
vecākais brālēns Benno, juridiskās fakultātes students, b ija komunists. iespējams. M ēs rīšus aprijām O gņeva grām atu «Kostjas Rjabceva d ie ­
V iņ š apgaism oja mūs, jaunākos, daudz stāstīja, deva la sīt grāmatas. nasgrāmata». Vai esat d zird ē ju si par tā d u grāmatu? V ēl «Kostja Rjab-
Benno divas reizes sēdēja cietum ā, tika nāvējoši ievainots bēgšanas cevs augstskolā», kur stāstīts par jaunajām p a dom ju apm ācības m e­
m ēģinājum ā un cietum ā nomira. P a grīdē b ija a rī mana māsa Tamāra un to d ēm . A v d e je n k o «Es m īlu», slavenā l|jin a grām ata par piecgadēm
māsīcas: Ļuba Futļika — viņa š o b rīd strādā žurnālā «Skola un Ģ i­ «Stāsti par L ie lo plānu».
mene», A īd a Eiduse, patlaban d z īv o Izraēlā, b rā lē n i: Zālamans, vē ­ — Tātad jūs lasījāt to pašu, ko jūsu vien aud ži Padomju S a v ie n īb ā ?
lāk pazīstam s žurnālists, nu jau miris, un Aleksandrs, kurš gāja b o jā — Un visi tu r b ija tā d i la b i, un viss b ija tik labsi
partizānu v ie n īb ā . Un visi mēs, izņ e m o t Tamāru, sēdējām cietum ā. — A r ko vēl barojās jūsu ticība?
Senebreju valodas pasniedzējs, a rī komunists, savas stundas lie liski — Bija kā reiz smagais 1931. gads, ekonom iskā krīze . B ezdarbnieku
izm antoja p ro p a g a n d a i. dem onstrācijas, kom unistu bēres, kuras iz k līd in ā ja p o lic ija . V isp ā r
Es p a b eidzu vienu no labākajām, senākajām skolām Latvijā, tās mēs uz visu skatījām ies no komunistiskās propagandas vie d o kļa .
pirm sākum i m eklējam i vecajā Doma skolā, kas 1528. gadā tika p ā r­ — Bet represijas ?
ve id o ta hum anitārajā skolā. Tā b ija vācu klasiskā ģ im nāzija, Skolas — Pirmās ziņas par represijām mēs saņēmām no buržuāziskās p re ­
ielā 11. Tajā m ācījās g a lve n okā rt vācieši, b e t cittautiešus — ebrejus, ses: p iln īg a ko le ktivizā cija , bads. Tam visam mēs neticējām . Cietumā
krievus, latviešus — uzņēma hom eopātiskās devās, pa 2— 3 cilvē kie m atļāva izra kstīt avīzes, tā ka mēs bijām lietas kursā par 1937. gada tie ­
klasē. M ūsu d ire k to rs uzskatīja, ka cittautieši p ie š ķ ir skolai pikantum u, sas procesiem Padom ju Savienībā. Šejienes a vīze s d ie zg a n sīki tos
ce| klases in te le k tu ā lo līm eni. a prakstīja, p u b lic ē ja Višinska uzstāšanās un apsūdzēto atzīšanās ru ­
— V ai skolā ju tā tie s svešs? nas. Mums viņ u vaina b ija acīm redzama. K a te g o riski n o ra id ījā m
— Es p ā rd z īv o ju , ka esmu ebrejs, ziniet, tās to la ik b ija diezgan iespēju, ka varētu tik t arestēti n e v a in īg i |audis. Kaut a rī jāsaka, daudz
iz p la tīta s sajūtas. M an likās, ka tiem , kas nav e b re ji, d z īv ē ir krietni kas man šķita nesaprotams, d īva in s. Es g riezo s pēc padom a p ie p ie ­
lielākas iespējas. Kaut arT līd z Ulmaņa apvērsumam darbs valsts redzes bagātiem b ie d rie m , kom unistiem , viņ i centās visu paskaidrot.
aparātā e b re jie m p rin c ip ā netika liegts, b ija pat m inistrs — ebrejs, taču Starp citu, b ija garas sarunas ar Kārli O zo liņ u . Blakus vie n n īcā sēdēja
situācija m ainījās, un 1934. gadā valsts dienestā e b re ju praktiski vairs nelegālists Dūms. V iņš palaida cietum ā vēstuli, kuru visi parakstīja.
nebija, kaut palika citas nozares — m edicīna, m ūzika u. tm l. Ģ im nāzijā A tceros šīs vēstules sākumu: «Slava tē rauda Staļinam . . . Lai viņš ar
man lika saprast, ka esmu viesis, b ija pat sīki in cid e n ti. Bet kopum ā — dzelzs roku izrēķinās ar tautas iena id n iekiem . . .» Tādā garā. Pats
izturēšanās b ija a n tidiskrim inējoša. Ebrejiem , kuri to vēlējās, rabīns pa­ traģiskākais slēpās tai apstāklī, ka Dūmam Padom ju S avienībā b ija
sniedza tic īb a s mācTbu. (Es apm eklēju dažas n o d arb īb a s, taču pēc tam p a likusi sieva un b ē rn i, viņi b ija arestēti un gājuši b o jā . V iņš to , p ro ­
uz visiem laikiem kļu vu par b e z d ie v i, kaut p re t re liģ iju vie n m ē r a ttie ­ tams, nezināja, tika i ļo ti p ā rd z īv o ja , ka vairs nesaņem vēstules un pa­
cos ar p ie tā ti.) Kad sākās nacionālsociālism a laiks, vācu jaunatne ar ciņas. 1937. gadā beidzās viņa soda term iņš. Pēc to re iz ē jie m likum iem
to s tip ri vien aizrāvās, b e t mūsu sko lo tā ji šos ekstrēm istiskos g ā jie n i- n elegālistus izsū tīja no valsts, parasti uz Padomju S avienību. Bet pa­
ņus nepavisam neatzina. Mūsu m ācību iestāde b ija |o ti stingra, ko n ­ d o m ju konsulāts atteicās izsn ie g t Dūmam vīzu , un viņš tu rp in ā ja sēdēt
serva tīvi dem okrātiska. N e a tka rīg i no tā, vai esi barona, grāfa vai cietum ā, uz tā saucamā Kerenska likuma pamata, kurš noteica, ka p o li­
strādnieka dēls, tika aizlie g ts labi ģ ē rb tie s, nest uz skolu lepnas b ro ­ tisku p re tin ie k u var tu rē t cietum ā bez tiesas, ja viņš neatsakās no p o li­
kastis utt. Turklāt ģim nāzija garantēja lie lisku iz g lītīb u . M ēs m ācījā ­ tiskās d a rb īb a s vai neem igrē. A tte iktie s no p o litiskā s d a rb īb a s p a rtija
mies la tīņ u , g rieķu valodas, g lu ž i kā vecā režīm a skolās. Tagad, pēc atļāva tika i tajos g adījum os, kad ie slo d zīju m s ap d ra u d ē ja cilvēka
tik daudziem gadiem , izrādījās, ka esmu spē jīg s p ā rtu lk o t latviski Luk- d z īv īb u . Bija tā d i, kas p arakstīja atteikšanos bez šīs atļaujas, viņus
rēciju. Pasniedzēju sastāvs b ija |o ti spēcīgs, tie b ija cilv ē k i ar zin ā t­ izslēdza no partijas, uzskatīja par a tkritē jie m . Dūms, d a b iski, n e a tte i­
niskiem g rādiem , viņu vārdus var atrast e n ciklo p ē d ijā s. Kā p e rso n īb a cās, b e t viņš p iln īg i nesaprata, kas par lie tu . Kad Dūmu 1940. gadā
es iz v e id o jo s ģim nā zijā un esmu tai d audz p a teicīb as parādā. izla id a un viņš visu uzzināja, viņš sajuka prātā. C ietum ā ne le g ālistu b ija
To es saprotu tagad, b e t to la ik uzskatīju, ka mana skola ir šausm īgi ļo ti daudz, viņus visus a tb rīv o ja tika i četrdesm itais gads. D audzi pēc
n ovecojusi un neko ne d od . (D iem žēl, tieši p ro te s tē jo t p re t klasisko tam spēlēja ievērojam as lomas Latvijā.
IzglītTbu, es iestājos universitātes Ķ īm ijas fakultātē, jo mana a ttie k­ — A r ko jūs p a g rīd ē nodarbojāties?
sme p re t visu b ija d z iji u tilitā ra : jaunās sa b ie d rīb a s celšanai n e p ie ­ — L īd z savam arestam 1934. gadā es b iju ļo ti a ktīvs, kādā skolā
ciešami te h n o k rā ti.) Es b iju re vo lu cio n ā ru id e ju p ā rp iln s un sajūsmi­ v a d īju kom jauniešu pu lciņ u . Bet, kad iestājos universitātē, v a d īju vācu
nājos par visu, kas n o tie k Padomju Savienībā. Bet tu r notika dažādi studentu g ru p u . Biju a rī p a g rīd e s pro p a g a n d istiskajā k o lē ģ ijā . M ēs
eksp e rim e n ti a pm ācību sfērā: b rig ā d e s m etode, D altona plāns (tu rklā t staigājām pa šūniņām un lasījām referātus; izkārām sarkanos karogus;
angļu izcelsm es). Un 1931. gadā, kad man b ija 15 gadu, es iestājos rakstījām uz žogiem tā saucamos trafaretus; «N ostl . . . N ostl . . .»,

50
1. Ģimnāzijas emblēma.
2. Ģimnāzijas ēka Skolas (tagad. A. UpTša) ielā 11.
3. 1933. gada izlaiduma klase. Pirmais no kreisās J. Eiduss, sestais —
A. Feldhūns, nākamais antīkās literatūras tulkotājs.
4. Lēģerī.
5. Lēģerī.
6. Ģimnāzijas absolventu tikšanās 1988. gadā, VFR.

oe
iz p la tījā m n e le g ālo lite ra tū ru ; metām pastkastītēs lapiņas. Rūpnīcās sū tn ie cīb u un uz tās rēķina a tg rie ztie s dzim tenē, vēlāk atm aksājot
pēc darba b eigām pēkšņi uzradās daži lo zu n g i, proklam ācijas, skre­ parādu. To sauca «aizsūtīt pa etapu». Palika p ē d ējā iespēja. Mans
jošais m ītiņ š. Tā visa b ija «praktiskā d a rb īb a » , b e t «id e o lo ģiskā » no­ b ie d rs b ija izkā rto jis tikšanos ar savu d ra u d ze n i Trūdu, aspiranti fiz iķ i,
tika p a g rīd e s šūniņu sapulcēs. Viss b ija , kā pienākas: iesaukas, «jav- kura b ija e m igrē ju si no Vācijas. Sī tikšanās b ija ļo ti dram atiska, jo
kas», k o n s p ira tīv ie d z īv o k ļi. Tās ir zināmas p a g rīd e s darba sastāvda­ Trūda aizveda mani uz kafejnīcu, b e t es nevarēju samaksāt. Jutu, ka
ļas, kas d ro ši vien pastāvējušas visur un visos laikos. A r tip o g rā fijā m d rīz nokjūšu nepatīkam ā situācijā, kā Z oščenko pazīstam ā stāsta va­
man sakaru nebija. V iena no tām atradās kafejnīcas «Flora» pagrabā, ronis. Trūda b rīn ījā s , kāpēc es neko nepasūtu. Viņa mani pa m a tīg i
pašā pilsētas centrā, Vatera cim du d a rb n īcā . M ateriālus no tip o g rā ­ izprašņāja, palū d za manu adresi. Es pat kjuvu m azliet rupjš pasakot:
fijas iznēsāja rajona tehniķis — tas b ija visbīstam ākais darbs. A r to «Es saprotu, ka jūs g rib a t man p a līd z ē t, b e t ko jūs varat? Kam jums
n o darbojās Taņa, vēl skolniece, tu rīg u vecāku m eita, vie n m ē r e le ­ mana adrese?» Trūda mani nom ierināja, un tā kā pasts A n g lijā , kā
gantos tērpos, b e z b a ilīg a . V isp ā r konspirācija b ija ļo ti stingra, zināms, strādā zibens ātrumā, nākamajā rītā saņēmu a tk lā tn īti: «Dear
un to visu es uzzināju tika i pēc kara. M iste r Eid u sl M y friend Trūda Scharff has told me about you. I u nd er­
— V a i jūs skaidri zinājāt, p a r kādu valsti c īn ā tie s ? stand that you are rather lo n e ly here. W o u ld you care to spend a
— Ļoti p rim itīv i: visu rūp n īcu nacionalizācija, nacionālās d is k rim i­ w e ek en d w ith an English family. I'll you pick up tom o rro w .» (D ārgais
nācijas likvidēšana, ta isn īg u m s! Es nedom āju, ka man nāksies ieņem t m ister Eidusl M ana draudzem e Trūda Sarfa man pastāstīja par Jums.
kaut kādu p osteni v a ld īb ā , mēs vienkārši cīn ījā m ie s par re vo lū ciju . Es saprotu, ka Jūs šeit esat d ie zg a n vientuļš. Vai nevēlaties p a v a d īt
Pēc Ulmaņa apvērsum a mani arestēja, b ija tiesa, spriedum s. M aksi­ v īk e n d u angļu ģim enē? Iebraukšu pēc Jums r īt.) No rīta p ie mājas
mālais sods par p o litis k o d a rb īb u b ija 8 gadi katorgā. Likums p a re ­ stāvēja lepns fo rd s un p ie stūres sēdēja sieviete, kas likās izkāpusi no
dzēja dažāda ve id a ie slo d zīju m u : cietoksnis, cietums, pārm ācības kinoekrāna. Augsta, slaida, an g lie te, sirma, skaista, ar caururbjoši
nams un katorga. V isi tie atšķīrās ar režīm u : tikšanās, sarakstes, zilām acīm, seja ie degusi un vēja appūsta. Viss b ija kā k in o . «M ister
pienesum u biežum s, personiskā apģērba nēsāšana. Pats skarbākais b i­ Eidus, are you ready?» (M iste r Eidus, vai esat gatavs?) M ēs braucām
ja katorgas režīm s. K a to rdzn ie ki pārsvarā sēdēja viennīcās. M an p ie ­ pa fantastiskām D ienvidaustrum anglijas vietām , Surrejas grāfisti. Viņa
sprieda 4 gadus katorgā. Manu māsu Tamāru attaisnoja p ie rā d īju m u aizveda mani uz savu trīsstāvu māju, ie p a zīstin ā ja ar v īru , b io lo ģ ija s
trūkum a dēļ. Viss b ija pēc likuma. Saprotiet, es uzskatīju, ka sēžu «par profesoru, viņiem b ija če tri b ē rn i.
lietu», ka viņ u vietā bū tu rīk o jie s tie ši tāpat. Maskavas forštates pa- M an ie rā d īja guļam istabu. Mēs daudz pastaigājām ies, вели свет­
g rīd n ie k ie m b ija tāda dziesm iņa: ские р а зговоры , klausījām ies m ūziku, dzērām konjaku. Pēc tam viņa
vaicāja: «Un kādi ir jūsu plāni?» Pateicu, ka, lai m ācītos, man vispirm s
jā a tro d darbs, b e t nepieciešam s kāda ieteikum s. īsi sakot, šī dāma
«Быть м о ж е т в это врем я
uzņēmās a izb ild n e s lom u un ie g rū d a man 50 funtus. D z īv o jo t ļo ti p ie ­
У нас будет провал,
tic īg i, ar tiem varēja iz tik t apmēram gadu. V iņ a p a līd z ē ja man a rī
А быть м о ж е т в то ж е врем я
vēlāk, kad iestājos universitātē. Viņas b ē rn i m ācījās ļo ti interesantā,
Провалится капитал.
p ro g re sīvā Tom linsona p rivātskolā (vēlāk le ib o ristu v a ld īb ā viņš
Быть м о ж е т в это врем я
kļuva par iz g lītīb a s m inistru). Sī skola b a lstījā s uz īpašiem apm ācības
П опадаем мы все в тю р ьм у,
p rin c ip ie m : p iln īg a pašpārvalde no b ē rn u puses, priekšm etus var
А м о ж е т в это время izvēlēties, o b lig ā ta s sporta n o d arb īb a s, grupās 5— 7 c ilv ē k i. Skolā
У нас будет Гэпэу.» m ācījās a rī b ē g ļi no Vācijas, C ehoslovakijas, ku ri nezināja angļu va­
Vecāki manas idejas n o so dīja kā radikālas. Tēvs palika so ciā ld e m o ­ lodu. Savukārt es p iln īb ā p ā rv a ld īju vācu va lodu un pasniedzu viņiem
krāts līd z savas d z īv e s beigām . Nezinu gan, vai līd z pašām beigām . fiziku , ķ īm iju , m atem ātiku. Tur a rī mani ēdināja, maksāja kaut kādu
Es aizbraucu 1938. gadā, b e t vecāki kara laikā gāja b o jā g e to . . . Bet naudu. Pats m ācījos Fizikas fakultātes vakara nodaļā. Kara laikā, lai
par mūsu d a rb īb u v iņ i neko nezināja un |o ti smagi p ā rd z īv o ja manu p a ātrinātu m ācību apguves procesu, sāku m ācīties gan no rīta , gan
un Taņas arestu. Kad māte atrakstīja uz cietum u, ķa es esot sabojājis vakarā, un, p ie ķ e ro t klāt a rī kursus, p a b e id zu u n ive rsitā ti 3 gados.
sev d z īv i un tm l., es aizg ā ju tik tā l, ka a tb ild ē ju viņ a i: «Ja tu neattaisno 1939. gadā, kad skola tika evakuēta, es pa liku Londonā un strādāju
manu d a rb īb u , vari nenākt uz tikšanos.» N epieņēm u pienesum us, par naktssargu. Tā kā m ācījos labi, p ē d ējā kursā mani pieņēm a k o ­
atteicos ie t uz tikšanos. Es taču b iju fanātiķis. Bet vecākie b ie d ri sa­ ledžā par subasistentu — es v a d īju praktiskās n o d a rb īb a s p irm kurs­
cīja , ka ar māti tā nevar. Viņa ļo ti p ā rd z īv o ja , un es «apžēlojos». niekiem .
— Vai cietum ā n ep ārvērtējāt savus uzskatus ? — Kāpēc šī ang lie te tik enerģiski ietekm ēja jūsu likteni?
— Ko jūs! Cietumā mums b ija ļo ti d ra u d zīg s p o litie s lo d z īto k o le k ­ — Tā ir A n g lija . A n g ļi vienm ēr ir tā pusē, kuru sit, u n d e rd o g . Mans
tīv s , mēs m ācījām ies m arksism a-ļeņinism a te o riju . Grāmatas saņēmām likte n is ne b ija unikāls, viņ i p a līd z ē ja visiem vajātajiem . Bija daudz
kaut kādu rom ānu apvākos. Kamēr sēdēju kopējās kamerās, m ācības b ē g ļu ne tika i no Vācijas un C ehoslovakijas, b e t vēlāk a rī no Fran­
b ija sistemātiskas, d is c ip līn a ļo ti stingra. Uz A n g liju aizbraucu kā cijas, N o rvēģijas, un neviens nepazuda. Tā b ija nacionāla m ēroga
liesmains komunists. charity (la b d a b īb a , žē ls ird īb a ). (Tagad runā, ka tu r viss m ainījie s, esot
— Jūs g rasījāties uzsākt p o litis k o d a rb īb u A n g lijā ? b e zp a ju m tn ie ki.) S a līd zin o t ar Latviju, kurā b ija dikta torisks režīm s,
— Nē. Ā rze m n ie kie m tas b ija aizlie g ts. Es aizbraucu uz ārzemēm, d z īv o t A n g lijā b ija daudz patīkam āk. Un vispār angļi man b ija ļo ti
lai tu rp in ā tu m ācības. Tas b ija mans partijas uzdevum s. Uzņēmu to p ie sirds. V ē l jāpasaka par viņu ie c ie tīb u , kas sākumā man b ija p il­
visā n o p ie tn īb ā , nolēm u ātri p a b e ig t m ācības un pēc iespējas d rīz ā k n īg i nesaprotama. Piemēram, es b iju maksimālists, fundam entālists,
a tg rie ztie s d zim tenē, lai tu rp in ā tu p o litis k o d a rb īb u . kā ta g ad saka. V iņ i n o so d īja manus uzskatus, b e t tas netraucēja mums
— Dot savu iegu ld īju m u . . . u ztu rē t labas, d ra u d zīg a s attiecības. Mūsu students' Un io n (Studentu
— N ezinu. A pšaubām i. Kāpēc A nglija? V ispirm s, mans tēvs b ija savienības) sapulcē tika spriests, cik attaisnojam s A n g lija s karš p re t
pārstāvis angļu firm ām , kas Latvijā realizēja siļķes. Bet galvenais V āciju . Tas b ija vēl pirms PSRS iesaistīšanās karā. Es u zska tīju : ja
iemesls b ija cits. M ūsu p a g rīd e s o rg a n izā cijā strādāja Taņas brālēns. reiz Padom ju Savienība k a ri nepiedalās, tas ir netaisnīgs un im p e ­
(V iņ a tēvs, starp citu, b ija Rīgas stikla fabrikas «Em olips» galvenais riālistisks, nevis atbrīvošanās k a rj. Tāpēc g a n d rīz vai vēlam a Vācijas
in že n ie ris.) Kad mani arestēja, izdevās uz laiku novērst no viņa aiz­ uzvara. 5im v ie d o k lim atradās gan o p o n e n ti, gan p ie k ritē ji. Bet sa­
domas. Tēvs paguva a izsū tīt d ē lu uz A n g liju , un tu r viņš iestājās u n i­ p u lce n o ritē ja kā nākas, pēc rituā la : «This House holds . . . This House
versitātē. M anā p ē d ējā ie slo d zīju m a gadā viņš rakstīja: «Brauc šurp. holds . . kā angļu parlam entā. Pieņēma angļu sapulcei raksturīgu
Te tu varēsi iekārtoties. A n g lija ir tāda zeme, kur cilvēks nepazūd.» re zo lū ciju . Vairum s a tbalstīja karu p re t V āciju, taču neviens
Un mana māsa Tamāra jau b ija tur. neapvainoja mani par p re tē ju uzskatu paušanu.
M ani ne izla id a uzreiz, viņ i pat nedaudz patielējās, jo es atrados — Bet Padom ju S a vien īb a joprojām bija jūsu id e ā lsi
p o lic ija s u zra u d zīb ā . Kuka aģentūrā, kas atradās līd zā s viesnīcai — Jā, es taču b iju komunists.
«Roma» (tagad tai vietā viesnīca «R īga»), tēvs man n o p irka trešās — Jūs grib ējāt, lai A n g lijā būtu tāda pati sabiedriskā iekārta kā
klases dzelzceļa b iļe ti «Rīga— Londona», ar pārsēšanos B e rlīn ē , Padom ju Savienībā?
O stendē. Un, lūk, — V ikto rija s stacija. Mans draugs šajā dienā devās — Jā, es uzskatīju, ka A n g lijā pastāv visi kapitālistiskās sab ie d rīb a s
atvaļinājum ā, tāpēc tik a i sa g aidīja m ani un ie kā rto ja p ie sava la b o ­ n etikum i.
ranta mātes, kura izdeva istabas — b e d and breakfast (gu lta svie ta un — V ai jūs aizdom ājāties, kas notiks a r A n g liju , ja tajā n o d ibināsies
b rokastis). Samaksāju par nedēļu uz priekšu. Draugs atstāja dažādas kom unistisks režīms?
adreses. Bija ļo ti d audz o rg a nizāciju, kas p a līd z ē ja em igra n tie m : — Tāda dom a man neienāca prātā. Kā tas varētu būt, p irm o re iz
In te rn a tio n a l Students' Service (Starptautiskais studentu dienests), sapratu, pirm s gadiem divd e sm it izla so t O rve la «1984. gads».
kvakeri, angļu a ro d b ie d rīb a s, daži parlam enta d e p u tā ti p a līd z ē ja no — Kā jūsos sad zīvo ja A n g lija un jūsu uzskati ? V ald z in o šā ang liete
saviem līd z e k ļie m . Sāku skra id īt pa šīm adresēm kā uz darb u . V isur taču neizsauca jūsos šķirisku p ro te stu , kaut viņa p ie d e rē ja valdošajām
uzņēma labi, sacīja, ka tas ir ļo ti interesanti, b e t vai šeit ir kaut viena aprindām .
d z īv a dvēsele, kas var a pstiprināt, ka es patiešām esmu p o litiska is — V iņa n e b ija ekspluatatore. Kā lo rd a m eita, viņa d z īv o ja no p ro ­
em igrants. (Tamāras šai laikā Londonā nebija, viņa ceļoja pa V elsu.) centiem , ko ienesa vecāku atstātais kapitāls. V iņai pie m ita tas, ko sauc
N edēļa, tā p a t nauda, gāja uz beigām . (Tēvs man varēja ie d o t tika i p a r incom e. V iņ a lie lis k i brauca ar m ašīnu un visu kara laiku, jau d ie z ­
vienu funtu un p a te ik t «uz neko vairāk neceri», b e t mamma savāca gan cienījam os gados, strādāja uz first aid (ātrās p a līd z īb a s ), vadāja
ceļam p ā rtik u .) Es b iju izmisumā. Protams, es varēju iet uz Latvijas ievainotos.

52
Mēs daudz strīdējām ies. Viņa p ie rā d īja , ka komunism s ir neiespē­ neizdevās parunāties. Kāds angļu m atrozis no mūsu kuģa palūdza
jams, jo tas ir p re tru n ā ar cilvēka dabu, kas nekad nem ainīsies. Es sa­ zaldātam z v a ig z n īti, zaldāts devās p ie sava kom andiera: «Prasa zva ig ­
vu kā rt p ie rā d īju , ka Padom ju Savienībā izaudzis jauns cilvēks, ko le k- z n īti.» — «Nē, nē, nekādā g a d īju m ā l» . Es p a ko ķetē ju ar ļo ti sim pā­
tīv is ts . C ilvēcisko a ttie c īb u paraugs man b ija p o litie s lo d z īto savstar­ tisku kom jaunieti, p ie d ā vā ju viņai šo ko lā d i: «Es vienkārši g rib u jūs
pējās attie cīb as cietum ā. ie p rie cin ā t, ta g ad taču tāds laiks.» — «O i, nē, n e d rīkst, mēs neko ne­
— Ja jūs tagad satiktos ar to liesm aino jaunekli, kāds toreiz bijāt, d rīkstam ņemt.» Tas a rī man likās d īv a in i. Bet ar angļiem paguvu sa­
ar kādiem argum entiem jūs m ēģinātu viņu p ārliecin āt p ar p re tē jo ? dra u d zē tie s. Starp viņiem b ija interesants cilvēks — Edvards Krenkšo,
— Es necenstos viņ u p ā rliecinā t. Es viņam p astāstītu šo to no tā, atašejs Maskavā, vēlāk — laikraksta «O bserver» kom entētājs. V ēl
kas b ija p a tie sīb ā, b e t secinājumus lai izdara pats. m ajors Bers, viņš līd z revo lū cijai b ija d z īv o jis Pēterburgā, strādājis
— Bet vēlēšanās p asargāt! Tik daudz sakropļotu likteņu. kādā tird z n ie c īb a s firm ā. Ļoti iz g līto ts cilvēks, b rīv i runāja krieviski.
— Es neko n e u ztiep tu , lai izvēlas pats. A g rā k taču tā b ija id e ā lis ­ Kā man vēlāk paskaidroja Lubjankā, viņ i b iju ši Secret In te lli gence
tiski noskaņota, tīru uzskatu cilvēka norm āla p ā rlie c īb a . Pati ideja Service aģ e nti. Sī pazīšanās 1953. gadā kļuva par vienu no a p s ū d z ī­
b ija no pirksta izzīsta, sadomāta. Pirms atbrīvošanās man cietum ā b ija bas punktiem . A r duglasu mēs a izlid o jā m uz Maskavu. A n g ļi b ija
saruna ar Rīgas rajona politiskās pārvaldes p riekšnieku A p rā n u. To­ atveduši, šķiet, radara iekārtas un aicināja mani strādāt s ū tn ie cīb ā:
reiz tā b ija pieņem ts. Saruna b ija interesanta, gara. Viņš man p ie d ā ­ «Tu esi fiziķis, zini valodas, noderēsi mums.» Ie v ē ro jo t savus uzska­
vāja visādus labumus, a icin o t uz sa d a rb īb u , es samērā d ip lo m ā tiski tus, es, dabiski, atteicos. Es dom āju, ka tieši mani šeit tika i gaida. Mēs
atsacījos. V iņš teica: «Tu, protam s, vari rīko tie s, kā g rib i, taču neaiz­ šķīrām ies vasarīgā pļavā bijušajā H odinkā. A r d iviem čem odāniem
m irsti, ka atnāks ta v ē jie un te vi p irm o p ie liks p ie sienas.» Parādīja un ve lo sip ē d u, angļu paziņas dāvanu, es aizm inos līd z b ū d iņ a i ar uz­
man «Pravdu», kur b ija rakstīts par procesiem . Es a u g s tp rā tīg i a tg ai­ rakstu «Kom andantūra». Tas b ija 16. o k to b rī, vācu daļas atradās Him -
ņājos. A tce rē jo s šo e p iz o d i krietni vēlāk . . . Es tiko s ar m ilzum d au­ kos, 25 km no Kremļa. M askavieši bēga. Atceros visur izkārta p a z iņ o ­
dziem komunisma p re tin ie kie m , b e t b iju absolūti nelokāms. jum a tekstu: «Maskavas ie d z īv o tā jil Vācu fašistiskie u zb ru cē ji p ā rrā ­
M an taču b ija daudz d o m u b ie d ru . Biedrs, kurš mani ataicināja uz vuši fro n ti p ie Vjazm as. G alvaspilsētai radies d ra u d īg s stāvoklis. A i­
A n g liju , b ija pārliecināts, stingrs komunists. (V ē lā k Rīgā viņš kļuva cinām visus ie vē ro t maksimālu m o d rīb u , aukstasinību, d is c ip lin ē ­
p ar Ķ īm ijas fakultātes p a rto rg u, fro n tē — par rotas p o litis k o v a d ītā ju tīb u !» Kom andantūrā sēdēja kāds leitnantiņš. N o liku čem odānus uz
un v a ro n īg i gāja b o jā p ie Maskavas. V isp ā r puse no Latviešu d iv ī­ g rīd a s : «Sveiki, esmu atbraucis no ārzem ēm.» D rudžaini dom āju, kur
zijas pirm ā iesaukuma g a n d rīz visi palika p ie Maskavas, jo gāja uz­ man vispār braukt, nob urkšķē ju : « A iz v e d ie t mani uz partijas C entrāl-
brukum ā visā augumā, neliecoties vācu priekšā. Viņus taču lāgā pat ko m ite ju l» Un, lai cik d īv a in i nebūtu, viņš pat ne p ap ra sīja manus d o ­
neapm ācīja kaujām.) M an nekad nav b iju si vēlēšanās kādu va in o t kumentus. Es b iju tik pašpārliecināts, ka pat tādā mom entā viņš man
tajā, kas ar mani noticis. Un a rī tagad nav. noticēja, iedom ājieties?! Pašapzinīgi p ie b ild u : «Čemodānus atstāju
Bet to re iz b iju p a š a iz lie d zīg s ko m u n isti, sajūsmināts par Pāvelu šeit, r īt pēc tiem iebraukšu.» Viņš aizveda mani uz CK. Es metos p ir ­
K orčaginu, un p ro p a g a n d ē ju komunism u. Rīgā mūsu o rg a n izā cijā majās d u rvīs, kas g a d ījā s pa ceļam, b e t mani apstādināja zaldāts ar
ie v ilk u pat vienu grāfu, vācie ti, pēcāk viņš kļuva pazīstam s zinātnieks. šauteni: «Uz kurieni? C a u rlaidi!» Es vispār pat nezināju tāda vārda.
Pēc kara cilvē ka g e n o tip s izm ainījās, pa lika p iln īg i citāds. Ja es savos Caurlaižu b iro jā stā d ījo s priekšā: «Esmu kom unists no Latvijas, man
astoņpadsm it būtu n o kļu vis šodienas vid ē , es tajā nespētu iekļauties. vajag atrast latviešus.» «A, no Baltijas, tad jum s jā ie t uz Vorovska
Tāpēc ta g ad runāt to ideālu term inos — tas ir n e v ie n līd z īg i. Kom u­ ielu 24.» Tur izrā d ījā s Lietuvas p ā rstā vn ie cīb a , kā vienm ēr padom ju
nistiskā id e ja tālaika ve id o lā aizgājusi pagātnē, atkāpusies realitātes ļaudis jauc lietuviešus ar latviešiem un o trā d i. Uz ielas jau b ija tumšs,
priekšā. un m ilicis mani n o sū tīja uz viesnīcu «M oskva». Tur m ilz īg s vestibils,
— Kā p a reizi ievēro jis S. L. Franks, «tās (sociālistiskās tic īb a s) īste ­ p iln īg s tukšums, klusums un aukstums, b e t stū rī sēž večiņa. Palūdzu
nošana d z īv ē pati p ar sevi nozīm ē ticīb as valdzinājum a izzušanu». atļauju pārnakšņot, sniedzu desm it funtu b a n kno ti. M an a tb ild : «Va­
B et jums iep azīšanās ar šo praktisko pusi vēl b ija priekšā. lūtu maina bankā. M e k lē jie t citu viesnīcu.» Tas pats atkārtojās «G rand-
— Tagad mēs visu uztveram caur pagājušo gadu desm itu prizm u, H o te lī» , « M e tro p o lē » , «National». Nolēm u rīk o tie s kā A n g lijā . Tur
b e t to re iz es b iju laim īgs, ka Latvija kļuva par p adom ju re p u b liku . n e d rīk s t kla iņ o t un, ja tu n a ktī esi palicis uz ielas un viesnīcā nevari
U zzināju par to tā. A v īž u zēni nēsāja uz krūtīm plakātus ar sva rīg ā ­ ie kļū t, p ie e j p ie p olicista, un viņš te vi a izve d īs uz p o licija s iecirkn i,
kajiem virsrakstiem . Un vienā lieliskā vasaras rītā es izla s īju : «Stalin kur te vi ieslēdz speciālā tīrā kamerā un no rīta atlaiž. Palūdzu m ilicim :
grābs Baltie.» (Staļins sagrābj Baltiju.) Es b iju sajūsmā, ka ta g ad kom u­ « A iz v e d ie t mani uz ie cirkni.» Viņš u zreiz pārgāja uz «tu»: «Par ko
nisti izies no p a g rīd e s, ieņems valstiskus amatus un iem iesos d z īv ē te v i vest uz nodaļu?» Paskaidroju situāciju un man atkal n o ticē ja ! De-
savas idejas. N ekavējoties devos uz p a dom ju sū tn ie cīb u un p ie p ra ­ žū rm ilicis aizveda m ani uz «Savu» (tu r tagad viesnīca « B erlīne»), pa­
sīju , lai mani nosūta uz PSRS, es b iju gatavs pamest visu. Bet to re iz čukstējās ar m eitenēm , viņi paņēma manu «ф илькину грам оту» un
b ija ko n flikta situācija, un es varēju tik a i p ie re ģ istrē tie s. Toties ar pa­ ie la id a uz k re d īta . Bet galvenais, izdeva k v īti par dzīvo ša n u viesnīcā,
va lstn ie cīb u mani ap m ā n īja visrupjākā veidā. Paņēma manu Latvijas tā izg lā b a man d z īv īb u . Šajā viesnīcā apmetās augsta ranga m ilitā r­
pasi, kura pasaulē tie k a tzīta jo p ro jā m , un izdeva grām atiņu, sakot, ka personas, un kvīts liecināja, ka es neesmu vienkāršs cilvēciņš. No rīta
tā ir p a dom ju pase. Biju pārliecināts, ka man ir «серпастый, м оло ткас- devos m eklēt Vorovska ielu. Maskava b ija ļo ti tukša, atg ād in ā ja m i­
тый . . . читайте, завидуйте . . .». Bet tā b ija atļauja d zīvošanai, p a p ī­ rušu pilsētu, kā Bergmaņa film ā «Zem eņu lauks». Tikpat fantasm ago-
riņš, kuru iz d o d b ē g ļie m , tas atļauj uzturēties PSRS, b e t p ils o n īb u riski b ija mani g ā jie n i pa ielām . Es n e p ārtrau kti uzrāvos uz m odriem
nedod. ļa u d īm . Ikviens, kuram pra sīju ceļu, uzskatīja par savu pienākum u
Par laim i, fro n tē m ani do ku m e n ti pazuda, pēc hospitāļa saņēmu sar­ aizvest mani uz m ilic iju , jo es šeit acīm redzam i b iju svešinieks. Stai­
kanarmieša grām atiņu un vēlāk uz tās pamata — pasi. Par apmānu gāju dienas trīs , p a b iju visās centra m ilicijas nodaļās, divas reizes
uzzināju tik a i pēc kara, kad no A n g lija s atgriezās Tamāra. V iņa g rib ē ja Lubjankā. Es u zrā d īju k v īti, viņ i zvanīja uz vie sn īcu un atlaida mani.
Rīgā p ie ra kstītie s, b e t m ilicijā viņai pateica: « A p žē lo jie tie s, šis p a p īrs B e id zo t atradu lietuviešus un viņ i a izsū tīja mani uz A rm janskij p e reu-
taču nav nekāda pase. Tas vispār nav dokum ents, un jūs neesat PSRS lok, kur atradās Latvijas p ā rstāvniecība. Tur satiku pazīstam os no pa­
pilsone.» Nācās lū g t p a līd z īb u draugiem . g rīd e s un cietum a laikiem , un jūs nevarat iedom āties, cik labi man
Č etrdesm it pirm ā gada vasarā es p a b e id zu u n ive rsitā ti un, kad sā­ kļuva ap sird i. M an iedeva 300 rubļus, lai es apmaksātu viesnīcu, un
kās Lielais Tēvijas karš, g a n d rīz vairs n eizgāju no p a d om ju sū tn ie c ī­ nākamajā rītā ar smago mašīnu izbraucām uz G orohovecas nom etni,
bas. B e id zo t man izdeva A n g lija s kara m inistra vēstuli, adresētu PSRS kur form ējās Latviešu d iv īz ija . Tā sākās mana armijas d z īv e .
s ū tn ie c īb a i: «Pēc Jūsu lūgum a mēs p ie šķīrām vie tu uz kuģa Jūsu p il­ M ani kā fiz iķ i n o rīk o ja strādāt sakarnieku rotā p ie rācijas. Es b iju ļo ti
sonim Eidusa kungam .» Tas b ija sūtņa Maiska nopelns. V ē lā k viņam
ce n tīg s zaldāts, fiziski spēcīgs un centos uzņem ties to smagāko daļu,
tā d ē ļ b ija nepatikšanas. Kad 1953. gadā mani a p cietināja, savā lietā lai kļūtu vēl stiprāks. Nedaudz sarūgtināja tas, ka uz mani g re iz i ska­
es izla sīju Maiska pratināšanas p ro to k o lu . Viņš b ija pratināts par tās. V ēlāk notika kauju un p o litiskā s g atavības .teicamnieku ap b al­
to , kā un kāpēc viņš p a līd z ē ja man atg rie ztie s PSRS. Cik man zināms, vošana, un a p b a lvo ja vienu zaldātu, šausmīgu v id u v ē jīb u . Viņš bija,
b iju v ie n īg a is, kurš no A n g lija s devās ka ro t Sarkanās Arm ijas rindās. kā saka, «vienkāršs p a dom ju cilvēks». Toreiz vēl nesapratu, ka tas ir
Privātai personai to re iz tas b ija praktiski neiespējam i. Transporta g ra ­ pats galvenais. Reiz 50. gados universitātē p a rtijā uzņēma dāmu bez
fiks — stingrā s le p e n īb ā no vācu izlū kd ie n e sta. A r m ilzu g rū tīb ā m , mazākās g u d rīb a s pazīm ēm , un to re izē ja is partijas organizācijas
dziļas konspirācijas apstākļos es aizkļuvu līd z kuģim , uz kura atradās sekretārs par labāko viņas īp a š īb u iz v irz īja to, ka viņa ne ar ko neat­
angļu m isija. Viss b ija kā spiegu rom ānā. Kuģis devās uz Islandi, tu r šķiras no citie m : «Tas ir parasts padom ju cilvēks, tā d i p a rtija i vaja­
savācās karavāna un kara eskorts, g a lve n okā rt am erikāņu. Ce|ojum s d z īg i.»
ilg a apmēram mēnesi, gājām aiz Polārā loka. Bija o kto b ris, vētras. A p
40% no kuģiem gāja bojā. 5. d e ce m b rī, kad sākās uzbrukum s p ie Maskavas, mūs n o sū tīja uz
T uvojoties A rhangeļskai, es satiku p irm o p adom ju cilvē ku uz pa ­ fro n ti. Tas b ija smags maršs. M ēs gājām pa d ziļu sniegu, trīs dienās —
do m ju zemes. Tas b ija locmanis. Entuziasma pilns, uzsāku sarunu un ļo ti 160 km, visapkārt m īn ē ti lauki, puiši uzrāvās uz m īnām . Pa ceļam —
b rīn ījo s , ka viņš tik n e g rib īg i a tb ild , nestāsta par p a dom ju d z īv i. V ie ­ neviena kociņa, p iln īg a postaža. Es nesu uz m uguras ie va in o to, ku­
n īgais, ko uzzināju — ka viņš atpūties Krim ā. Nokāpām krastā, d o k u ­ ram b ija norautas pēdas un visu laiku tecēja asinis. Viņš nepārtraukti
mentus mums n e p ārb a u d īja , tika i pavaicāja, vai ir šaujamie ie ­ klie d za : «Vai — vai, manas kājiņas!» Pirmās Latviešu d iv īz ija s kaujas
roči. Pilsētā jutos p iln īg i ne a tka rīg i, b rīv i, kā jau cilvēks ar tīru sirds­ b ija die n vid a ustru m u virzienā — Narofom inska, Borovska. Tur krita
apziņu. Izkraut kuģi ieradās kom jaunieši un zaldāti. A r ī ar viņiem ļo ti daudzi, b e t man paveicās, man vispār veicās. Londonā b iju zem

53
visādām bom bardēšanām . V ie n re iz mēs ar draugu devām ies m azliet b ija sastopami daudzi vācu m ilitārās formas e lem enti. C ilvēku b ija
u z d z īv o t, bet, kad atgriezām ies, māja, kurā d z īv o ju , b ija p iln īb ā sa­ maz, daudzi d z īv o k ļi stāvēja tukši.
grauta. Vanna, aizķērusies ar kāju p ie griestiem , lēni šūpojās . . . Pēc — Kā atcerējās vāciešus?
kaujām es ar d iz e n tē riju nokļuvu h o s p itā lī. Pēc atgriešanās daļā vēl — Dažādi, to m ē r no vāciešiem b a id ījā s mazāk nekā no padom ēm .
b iju a ktīvists, b e t vairs ne tik ce n tīg s. Divos mēnešos b iju p ie re d z ē ­ Tauta b ija ie b ie d ē ta , ļo ti b a id ījā s no represijām , jo visiem svaigā at­
jis daudz m u ļķ īb u , n e k rie tn īb u . O fic ie ri staigāja p iedzērušies. Bezat­ m iņā vēl b ija 1941. gada d e p ortācijas. Kaut kā pat nejutās, ka vācu
b ild īb a s d ē ļ zaudējām daudz cilvē ku . Piemēram, vezums ar va|eņkiem laikā te bijušas nometnes, g e to . To d roši vien no ie d z īv o tā jie m pras­
p a stā vīg i nevarēja mūs panākt, un ļo ti daudzi apsaldēja kājas. M ē rķ ­ m īg i slēpa vai a rī ļaudis uzskatīja, ka tas uz viņ ie m neattiecas.
tie c īg a s cie ts ird īb a s nebija, b e t viens kom andieris, p u s iz g līto ts c il­ A r ī unive rsitā tē negāja sevišķi ja u tri. D audzi pasn ie dzē ji atradās
vēks, šausm īgi n īd a in te liģ e n tu s, runāja, ka viņ i ir b a ilu ļi, neceļas uz­ Kurzem ē, «Kurzemes katlā». V iņ i b ija aizgājuši ar vāciešiem un tu r
brukum am , un sū tīja viņus pašos netīrākajos, bīstam ākajos u zd e vu ­ iestrēguši. V iņ u d z īv o k ļi a rī stāvēja tukši. M a n īg ā k ie ieb ra u cē ji sa­
mos. grāba labākos d z īv o k ļu s ar visām m ēbelēm , traukiem , a p ģ ērb u . Ļau­
Sajā laikā m ani sāka m ocīt doma, ka ar savu kva lifikā ciju es gan dis iekārtojās. Tas man nedaudz atgādināja kapitāla sākotnējo uzkrā­
varētu b ū t karā d audz no d erīg ā ks. Un pēkšņi atbrauca Latvijas KP CK šanu. Diem žēl es p a liku zaudētājos — sākumā nācās d z īv o t p ie sve­
sekretārs Am eriks, ar kuru mēs kādreiz kopā sēdējām cietum ā. D a lī­ šiem un tika i pēc 8 mēnešiem saņēmu no universitātes 2 istabas. Bija
jos savās pārdom ās ar viņu. «Vai g rib i partizānos?» — «Protams, g rib u kartīšu sistēma, stin g ri lim itē ta e le k tro e n e rģ ija . Parādījās daudzas
ka lp o t lie ta il» Un m ani n o sūtīja uz M askavu, uz partizānu skolu. Pavi­ privātas b o d īte s , cenas tajās b ija augstas. Diezgan ātri pasliktinājās
sam b ija trīs tāda ve id a skolas — p o litd a rb in ie k u , sp ridzinā tā ju , sakar­ pārtikas stāvoklis. N ostrādāja savienoto trauku likum s, un d rīz vien
nieku. M ūsu, sakarnieku, skola atradās tagadējās sabiedrisko zinātņu d z īv e s līm enis tuvojās padom ju d zīve s līm enim , kaut b ija a rī a tš ķ irī­
akadēm ijas ēkā, ie p re tim Cehova un Berijas m ājām. Pēc kursu b e ig ­ bas. Ļoti ā tri nostiprinājās uzskats, ka Pri baltika ir labāka, kulturālāka,
šanas, līd z b rīd im , kad par mani atnāks pavēle, pa liku skolā par ins­ tīrā ka , un |audis no citiem PSRS apgabaliem centās n o k ļū t šeit. V ie ­
tru k to ru . V ie n īb ā m ani jau g a id īja . Un te notika kārtējais likteņa pa­ nādošanas te n de n ce bija, b e t tā strādāja ar zinām u in e rci, tu rk lā t vē l
g rieziens. M ani izsauca uz kom jaunatnes CK d o t in te rv iju ārzem ju n e b ija notikusi ko le ktivizā cija , b ija privātās saim niecības, bagāts t ir ­
koresp o n d e n tiem . Interesants o b je kts: Londonas universitātes a b so l­ gus. A r visu stin g ro caurlaižu sistēmu c ilv ē k i to m ē r pam anījās izb rau kt
vents, karojis p ie Maskavas. M an i a ttie c īg i apstrādāja: ko var runāt, uz laukiem pēc p ro d u ktie m . Protams, ka, s a līd z in o t ar kara laika K rie ­
ko ne. Pēc uzstāšanās pienāca viena am erikāniete, Dženeta U vīve ke : viju , te b ija labāk.
«Te no tevis nekā nevar uzzināt, kas tā par d rē b il» «W e cannot M ēs u zreiz ķērām ies pie universitātes atjaunošanas, strādājām
p ro p e rly talk hare. D on't be afraid. I'm O K . M y husband is in the p a š a iz lie d z īg i, izdevās ā tri atjaunot la b oratorijas, iz re m o n tē t telpas,
Com intern. I'm a C orresp ond ent of the «D aily W o rk e r» . » (A r mani kas b ija cietušas bom bardēšanās. 1944. gada beigās atsākās m ācības
viss kā rtīb ā . Mans vīrs strādā K om internē, b e t es esmu «Deili V o rke r» visos piecos kursos. Studenti, apmēram 30 cilvēku, b ija no tiem , kas
ko re sp o n d e n te . A tnāc p ie manis ciem os.) V iņa d z īv o ja uz Sivcev p a likuši un g rib ē ja tu rp in ā t m ācības, daļai no viņiem n e b ija iespēju
vražek. D ženeta b ija no bagātas D žordžijas aristokrātu ģim enes, id e ā ­ m ācīties vācu okupācijas laikā, citi atgriezās no evakuācijas.
listisku uzskatu rezultātā k|uvusi par kom unisti. Pēc kara viņa izstājās — Vai jums p astāvēja jautājums, kāda būs Latvija — padom ju vai
no kom partijas, izšķīrās ar vīru , kas ar viņu n o tika tālāk, nezinu. Sī buržuāziska?
sieviete a rī nospēlēja lie lu lomu manā d z īv ē . No b rīža , kad iebraucu — Nē, b e t riņ ķoja nem itīgas baumas, ka ļo ti d rīz am erikāņi a tb rī­
Padomju Savienībā, n e b iju b ijis nevienā norm ālā mājā, n e b iju n o r­ vo šo t B altiju no b o ļševikiem .
m āli ēdis no šķīvja, n e b iju g u lē jis norm ālā gu ltā , nezināju normālas — Un jūs uzskatījāt, ka tas ir dabiski un likum īgi, ja Latvija būs
cilvēciskas attiecības. Visu laiku re d zē ju tika i d zīve s a tbaidošo pusi: padom ju republika.
karš, asinis, bads, o fic ie ru nievājošā izturēšanās un nogut-umsl b e z­ — Jā, ne ša ub īg i.
g a līg s nogurum s. Biju izm ocīts, izb a d ē jie s, kā Dieva nepieņem ts, kā — Jūs nem ulsināja pat d z īve s līm eņa salīdzinājum s Latvijā un P a ­
pamests kaķēns. Bet te b ija viss: māja ar ka lp o n i, b rīn iš ķ īg s ēdiens dom ju S a v ie n īb ā ?
un gudra, p ie v ilc īg a sieviete. Ā rze m ju kore sp o n d e n tiem b ija in te ­ — Man ta d likās, ka zināma specifika, īp a tn īb a Baltijā paliks un ka
resanta d z īv e . V iņ ie m b ija atvērtas visas durvis, v iņ i brauca pa kauju d z īv e šeit vie n m ē r būs labāka.
vietām , in te rvē ja aculieciniekus, redzēja krie tn i vairāk nekā jebkurš — Bet jūs neaizdom ājāties, kāpēc Padom ju S a vie n īb ā tik slikti!
zaldāts. T urklāt viņ i d z īv o ja b a g āti, izklaidējās, tiku m i b ija b rīv i. Tra­ — Nē, pat neaizdom ājos. Es taču tu r no kļu vu 1941. gadā un uzska­
k u līg a d z īv e . Ļoti p re c īz i tas aprakstīts grām atā « M e e tin g with M a rs» tīju , ka viss redzam ais ir kara sekas, zem o d z īv e s līm e n i es nekādā
(Tikšanās ar M arsu). A u to ra vārdu neatceros. ve id ā nesaistīju ar ko lhozu iekārtu un ar p a dom ju iekārtu vispār. Par
Reiz mani palūdza uzstāties pa rad io A n g lija i. Tamāra ta d strādāja represijām zināju d ie zg a n maz un n e n ote ikti, tā p at kā agrāk uzskatīju,
TASS aģentūrā Londonā, pieņēm a ziņas, ra id īju m u s un pā rd e va tos ka represētie p e ln īju š i tādu likte n i.
dažādām aģentūrām . Un šī kā reiz b ija viņas dežūra. Kas tas viņai b ija Kļuvu ļo ti aktīvs kom jaunietis, 1948. gadā mani uzņēma p a rtijā . Ļoti
par p ā rd z īv o ju m u ! V iņ a taču neko nezināja par mani kopš b rīž a , kad o rto d o ksā li aizstāvēju kom unistiskos ideālus. M ūs a izsū tīja uz laukiem
aizbraucu no A ng lija s. a ģ itē t par pārtikas n o d o k li, runāju, kā mums lika, ka Baltijā kolhozu
N e g a id īti mani izsauca uz Latvijas KP CK un p ie d ā vāja strādāt la t­ nebūs. Tā b ija o ficiā lā nostādne. Es tai ticē ju līd z momentam, kad
viešu redakcijā radio. Es uzsprāgu. «Es atbraucu no A n g lija s karot, no o rg a n izē jā s pirm ais kolhozs, šķiet, «Nākotne», un a rī vēlāk. Šau­
nevis sēdēt aizm ugurē.» Pelše mani apsauca: «Jūs esat kom jaunietis b ītie s sāku tika i pēc 1949. gada d e p ortā cijā m . Sīm akcijām m o b iliz ē ja
vai neesat? Un jūs zināt, ja p a rtija pavēl . . .» Protams, standart- daudzus partijas b ie d ru s. Nezinu, kā es b ū tu rīk o jie s šajā situācijā,
frāze. M an i d e m o b iliz ē ja , tā ka arm ijā n o d ie n ē ju tika i pusotra gada. b e t tie b ie d ri, kuri p ie d a lījā s, redzētā rezultātā b ija smagi nospiesti.
Radio strādāja p iln a internacionāle, pārsvarā ārzem ju kom unisti. Katrā grupā, kurai b ija uzdots izvest vienu ģ im en i, bez V D K un ie k ­
M ūsu p o litp u lc iņ u , piem ēram , v a d īja Palm iro T o lja tti, kurš K om internē šējā karaspēka pārstāvjiem b ija viens partijas b ie d rs. M ani b ie d ri b ija
b ija pazīstam s kā Erkols. Ļoti iz g līto ti, s o līd i ļaudis, p ā rlie cin ā ti kom u­ centušies d o t cilvē kie m ilgāku laiku savākties ceļam, b e t ne ar ko
nisti. Tiesa, viņ i d z īv o ja m azliet p riv iliģ ē to s apstākļos, b e t vēlāk p a līd z ē t, protam s, nevarēja. Pilsētā v a ld īja nospiests klusums, a rī
daudziem no viņiem neklājās v ie g li. Iepazinos ar radiožurnālistikas u nive rsitā tē iztrūka daudz cilvē ku . V ie tē jie ie d z īv o tā ji to la ik k rie ­
« virtu vi» . D zīve b ija no slo g ota : sešas pārraides dienā, pirm ā — sešos viski runāja ļo ti slikti vai vispār nezināja krievu valodu. M ežos b ija
no rīta, p ē d ējā — vienpadsm itos vakarā, bez b rīv d ie n ā m . Lielisks d audz m ežabrāļu. Kad mūs sū tīja uz laukiem pēc pārtikas, klāt p ie lik a
laiks! Maskavā saradās daudz pazīstam u. Starp viņiem — Kadegs, cilvēkus no pašaizsardzības grupas, pat izdeva ieročus. Nu, sajūta
pirm ais universitātes rektors pēc kara. Ļoti kā rtīg s cilvēks. Kara beigās patiešām b ija šausmīga. Daži no mūsu cilvē kie m , īpaši pa sn ie dzē ji,
sāka o rg a n iz ē t tā saucamās ope ra tīvā s grupas, lai u zreiz pēc Latvijas cieta. Pastāvēja antikom unistiskā fo lklo ra .
atbrīvošanas varētu fu n kcio n ē t p adom ju vara. Es b iju universitātes «Kad būs visi zemē sisti,
o p e ra tīv a jā grupā, strādāt tajā mani uzaicināja Kadegs. 14. d e ce m b rī Tie, kas stāv uz m elno listi,
es atbraucu uz Rīgu un tajā pašā dienā mani ie ska itīja universitātē. Paliks čisti kom unisti.»
Biju la im īgs, ka esmu atgriezies. Rīga atstāja uz mani ļo ti sp ēcīgu Jā, nevar te ikt, ka ie d z īv o tā ju attieksme b ija ļo ti d ra u d z īg a . Katrā
iespaidu. Ja neskaita īs o p e rio d u pēc iznākšanas no cietum a līd z ziņā tie latvieši, ar kuriem man nācās satikties, n o rā d īja uz daudzām
aizbraukšanai uz A n g liju , izrā dījā s, ka g a n d rīz 10 gadus, sākot ar b e zjē d zīb ā m , uz atsū tīto priekšn ie ku n e p ie d ie n īg o u z v e d īb u — viņi
1934. gadu, esmu b ijis šķirts no Rīgas. Pirmajās dienās daudz staigāju šeit ie d zīvo jā s, apzaga pamestos d zīvo kļu s. A r to d ie m žē l n o d a rb o ­
pa aptum šoto pilsētu, b ija p atīkam i re d z ē t vecās ielas, p ū lē jo s samek­ jās a rī kom unisti, un ne mazums. A ttie c īg i a rī m elnajā tirg ū p a rā d ījā s
lēt pazīstam os. Rīga b ija aizlaista, kaut no p o stīju m ie m ga lve n okā rt da u dz labu lie tu . ' •''6i
b ija cietusi pilsētas vecākā daļa, uz to b ija s ā p īg i skatīties. Pārsteidza — V ai neizjutāt ko līd z īg u kaunam p ar padom ju varu?
d īva in ā atmosfēra. Ļaudis no visa b a id ījā s, runāja viens ar otru ļo ti — Es izju tu nevis kaunu, b e t g a rīg u d isko m fo rtu , kad man n o rā d īja 9
p ie s a rd z īg i. Pret tiem , kas atbraukuši no K rievijas, Latviešu d iv īz ija s uz acīm redzam iem ētikas likum u pārkāpum iem , bezsaim nieciskum tt, ■!
karavīriem izturējās ļo ti a iz d o m īg i un ļo ti silti atsaucās par le ģ io n ā ­ citie m trūkum iem . Nevarēju tam ne p ie krist, b e t tajā pašā laikā m arti’ d
riem . V isp ā r radās sajūta, ka atrodos svešā pilsē tā . Joprojām b ija pienākum s b ija kaut kā aizstāvēt p a dom ju varu.
d audz vārdu un re ā liju , kas liecināja par vācu okupācijas p e rio d a — Tomēr tā nebija jūsu p ā rlie c īb a , tikai pienākum s ? 1 ur-eib
id d z īv i: pārtikas kartītes, veikali, grāmatas, runas par Tautas p a lī­ — Nē, tā b ija p ā rlie c īb a . Es uzskatīju, ka tās visas ir detaļas,'>v'wspv
d z īb u . Staigāja erzacapģērbā, nēsāja apavus uz koka zolēm, it visur tiks labots, visam jā b ū t citādi.

~4r
— N o virzīšan ās no ģenerālās līnijas. — V ēl lē ģ e rī iepazinos ar ļo ti interesantiem cilvē kie m . V iņiem
— Es neapšaubām i vē l atrados savu ja u n īb a s id e ju ietekm ē. esmu p a te icīb u parādā par ap g aism īb u . īp a ši atceros b iju šo G ruzijas
— Taču Pa domju S a v ie n īb a a rī n eizrād ījās tāda, kā jūs ied o m ājā­ KP CK o tro sekretāru. Viņš labi pazina gan Staļinu, gan Beriju. Kolim ā
ties. To visu jūs norakstījāt uz kara rēķina? b ija p a va d ījis 18 gadus un, šķiet, Berijas lietā b ija izsaukts uz M as­
— Jā, šo to centos nere d zē t. Saka, ka ērtāk ir ne re d zē t, b e t d z īv o t kavu. Viņš b ija d audz redzējis, daudz zināja, vēl vairāk dom āja un
ar d u b u lta p z iņ u a rī nav visai v ie g li. Privātās sarunās kom unistu vid ē p ā rvē rtē ja . V iņa un citu kameras b ie d ru nostāsti, paša p ā rd z īv o ju m i
sāka ieskanēties kritiski m o tīv i, kaut die zg a n neska nīgi. Parādījās un pārdom as — tas viss pamazām sakārtojās n o teiktā sistēmā un p a lī­
skepticism s. Kopum ā es b iju ļo ti ta isn p rā tīg s, b e t sīkum os izlauzās d zē ja man kaut d a ļē ji saprast šo vēstures p e rio d u , zem kura riteņa
tas, ko ta d sauca par ļodzīšanos, slīgšanu sīkburžuāzism ā, m ie tp ils o ­ es b iju pakļuvis.
n īb ā . T olaik pastāvēja tāda te rm in o lo ģ ija . Bet g a līg i m ani vē rtē ju m i n o b rie d a 1956. gada fe b ru ā rī pēc Hruš­
— Turklāt tā b ija ļoti veiksm īg i izdom āta un strādāja vienkārši te i­ čova referāta XX kongresā, par ko man a tra kstīja mana draudzene
cami. Termins «p retp ad om ju » tika p ie tau p īts galējiem gadījum iem , Ļubaša M erva rte , ju riste . M an pie šķīra 13 diennakšu ilg u atvaļinājum u
kad vajad zēja «sēdināt». Lai nokauninātu vien, d arb ā laida vien kār­ bez tie sīb ā m ierasties Maskavā un Ļeņingradā. Tom ēr nolēm u b raukt
šākus vārdus. M ietpilsonisks, sīkpilsonisks — tas neskanēja šausmīgi, uz Maskavu, lai pakarotu par sevi. M ēs ar Ļubašu devām ies uz kara
b et a p vain o jo ši, p azem ojoši. It kā vēlēšanās d z īv o t norm ālos c ilvē c is­ p ro ku ra tū ru . Jūs nevarat iedom āties, kas tu r d a rījā s! Bija sākusies
kos apstākļos būtu apkaunojoša. Tomēr jūs arestēja p ar krietni n o p iet­ m asveida re a b ilitā cija , un pro ku ra tūrā b ija īsts sajukums. Tā kā M as­
nākiem grēkiem . kavā b iju n e lik u m īg i, p ie p ro ku ro ra sū tīju Ļubašu. Un te notika tāda
— Jā, kā angļu spiegu, 1953. gadā. Par mani u zra kstīja ziņojum u scēna. Pieņemamā istaba ļaužu p ā rp ild īta , atveras durvis, iznāk p ro k u ­
viens mans kolēģis, iz g līto ts cilvēks, spīdošs lektors, kurš zināja va i­ rors un saka: «Kurš šeit ir Eiduss?» «Es,» a tb ild u ļo ti b ik li. «Ko jūs
rākas valodas. Uz viņa sirdsapziņas ir desm itiem Rīgas in te liģ e n tu baidāties? Tā taču ta g ad kā rtīg a cilvē ka p a zīm e . Ienāciet!»
aresti 40. gadu beigās un 50. gadu sākumā. Taču pats interesantākais — Profesor, man palikuši daži jautājum i. Raksturojot cilvēkus, jūs
manā lietā b ija nevis n o zie g um i, kurus man in krim inēja, b e t izm eklētāja b ie ž i sakāt: g o d īg s komunists, p ārliecināts komunists. Kādu dom u jūs
lo ģ ika , viņa m otivā cija manas vainas p ie rā d īša n a i. V iņa dom u gaita b ija ieliekat šajā form ulējum ā? V a i šeit nav pretrunas term inos ?
apmēram šāda: «Tev b ija laba d zīve A n g lijā . Un to m ē r tu atbrauci uz — š o d ie n man šie te rm in i n ozīm ē sekojošo: noteiktas kārtīgum a,
PSRS, tu rk lā t vēl uz Maskavu, un vēl tajā m om entā, kad ikviens k o p d zīve s, ko le ktīvism a normas, reizēm a rī pašuzupurēšanās. Fak­
norm āls cilvēks centās a iz b ē g t no tu rie n e s. Uz tā d u r īc īb u sp ē jīg s tis k i tās ir vispārcilvēciskas vē rtīb a s. Daudz mazāk tās saistītas ar k o ­
tik a i vai nu spiegs, vai p iln īg s idiots, pēc kura tu neizskaties.» Uz munisma, marksisma, dem okrātijas vai kāda cita «isma» jē d z ie n u . Kat­
manu jautājum u, vai manu rīc īb u nevarēja d ik tē t patriotism a jūtas, rā ziņā, tās ir sp ē cīg i d e p olitizē ta s.
sekoja ciniska a tb ild e : «Kādas m uļķības! Tā nevar būt.» — Viens no komunistiskā pasaules uzskata sākumiem, jūsuprāt, ir
— Cietum s, lē ģ e ris — tas vispirms n ozīm ē ciešanas, taču a rī jaunu ideālistiski nolūki. Te droši vien dom āta jē d zie n a «id e ā lis­
p ie red z i, jaunas zināšanas. Ko jums d e v a lē ģ e ris ? tisks» lietošana sadzīviskā nozīm ē. Ja atļaujat, es izteikšu savu v ie ­
— D zīves pazīšanu, par kuru es agrāk pat neiedom ājos. Tā taču ir d okli, protams, n ep re te n d ē jo t uz oriģinalitāti, šis ideālisms b ū tīb ā ir
vesela īpaša pasaule. M ūsu lē ģ e rī pārsvarā b ija za g ļi. Zagļu pa­ ticīb a , ka cilvēks var un viņam jābūt labam un laim īgam . A tcerieties,
saule — tā b ija pavisam cita K rie vija . Cits g a rīg u m a līm enis, absolūts jūsu a n g lie te runāja p a r cilvē ka n e m a in īg o dabu. Tas nav skepticisms,
kultūras trūkum s, p iln īg i iz k ro p ļo ti priekšstati par cilvē cisko a ttie cīb u d rīzāk tic īb a cilvēkam , p ieņem ot viņu tādu, kāds viņš ir. Cilvēks ir
elem entārajiem pa m a tp rin cip iem . Tas, ko es red zē ju , izju tu , atstāja sp ējīgs uz visu, taču viņam dāvāta izvēles b rīv īb a starp la b o un (auno.
m ilz īg u iespaidu, uzlika zīm o g u manai attieksm ei p re t d z īv i, p re t pa­ Komunistiskā id e o lo ģ ija to pašu ideālistisko nolūku d ē | p reten d ē
d om ju īs te n īb u . Kā kas tāds varēja rasties uz PSRS komunistiskās id e o ­ uz valsts tiesīb ām iejaukties pašā trauslākajā, kas ir cilvēk ā — viņa
loģijas, humānisma fona, par kuru mums tā iegalvoja? Kaut kas tik d vē selē, tā d ē jā d i lie d z o t viņam personisko, b rīv o izvēli. Pati ideja
šausmīgs, m anuprāt, nekad un nekur pasaulē nav eksistējis. Es nevarēju jau ir briesm īga, jo tas ir m ēģinājum s stihiju, kas ir d z īv īb u radoša,
savienot šo id e o lo ģ iju un G U LAG a īs te n īb u , visa K rie vija taču b ija iesp īlē t stingros ietvaros. Tom ēr stihija paliek stihija un jaunums vie n ­
noklāta lēģeriem . kārši pieņem citas form as. Paliek a rī p a ti izvē le , tik a i b rie s m īg ā un
Un to m ē r a rī lē ģ e rī ne mazākā vē rtē b ija augsta ga rīg u m a , c ilv ē ­ n e cilvē cīg ā formā: k/ūt par n elieti vai p ar upuri. Tiem, kurus d z īv e
ciski ļaudis. V iņus c ie n īja p a t b latņiku varza, ja viņ i nejaucās tās lie ­ pasargājusi no šīs dilem m as, laimējies.
tās. V isp ā r b ia tņ ik i ļo ti c ie n īja iz g lītīb u , viņiem b ija va ja d z īg i cilvē ki, — A tce rie tie s la b s ird īg o p o litv a d ītā ju Beļiku, kuru es nosaucu par
kas uzrakstītu vēstuli, s ū d z īb u . Caurām naktīm viņ i, mutes atplētuši, k ā rtīg u , p ā rliecinā tu kom unistu. Viņš uzskatīja, ka kom unista galvenā
klausījās interesantas grāmatas pārstāstu. Tas saucās «тискать романы ». īp a š īb a ir cilvē cīb a , un viņa m ērķis — p ā ra u d zin ā t nozie d znieku s
M an i c ie n īja par to, ka es spēlēju uz garmoškas. Un man g ribē jā s pa­ un uzvest viņus uz patiesības ceļa. Un, lūk, es atg rie zo s no nometnes
līd z ē t ar skološanos vairākiem puišiem , īp a ši jaunajiem . Rīgā, kad iz v irz īja d e p u tā tu kandidātus. Nejauši atrados a u d ito rijā ,
— Jūs viņiem jutāt līd zi? kur notika izvirzīšana. Saraksts jau b ija a pstiprināts, kad pēkšņi sekre­
— V ie n i b ija tā saucamie b ia tņ iki, o tri — m užiki, kuri n e p ie de rē ja tārs pateica: «Es p ie d ā vāju Eidusu,» un mani ie vē lē ja , pat uz d ivie m
p irm o «klasei»: kabatas zaglēni, a izbēguši bērnu namu audzēkņi, te rm iņ ie m . Kad u zra kstīju par to Be|ikam, viņš b ija ļo ti lepns: «Lūk,
b e zp a ju m tn ie ki, g a d īju m a c ilvē ki. Šie mūs ar patiku klausījās, iztaujāja: re d zie t, kā mēs strādājam ar cilvēkiem . A tsēdēja cilvēks nom etnē —
«Paskaidro: kāpēc tas, kāpēc šitas?» M ūsu biedrošanās ie g u va noteiktu un kjuva par d eputātu.»
m ē rķ tie c īb u , kad (p ie Hruščova, 1954. gadā) ieviesa p o litv a d ītā ja — Laim īgs, kam d o ta tic īb a . . . Es ne mazākā mērā n egrib ētu a p ­
amatu un p ie mums atsūtīja m ilitā rp e rso nu , a rtilēristu , ar valsts d ro ­ vainot labu, g o d īg u cilvē ku , kurš tik da u dz d a rījis jūsu un ne tikai
š īb u viņam n e b ija nekāda sakara. Tas b ija g o d īg s komunists, la b p rā t jūsu labā. Taču ticīb u vajag barot, šo ideālism u varēja barot tikai ilū­
nosaucu viņa vārdu: N ikolajs Konstantinovičs Beļiks. Es a rī tagad zijas, bet tik ilgi un veiksm īg i uzdot ilūzijas p ar realitāti — tas ir upuru
uzturu ar viņ u d ra u d zīg a s attiecības. Viņš ātri un n o p ie tn i ķērās p ie vērts, kā rāda mūsu vēsturiskā p ie red z e, lielu upuru vērts. N e velti
darba, izska tīja p e rso n īg ā s lietas un izvēlējās in te liģ e n tu s cilvēkus. Staļins tik p lā n v e id īg i izn īd ēja «citādo domāšanu», m azāko tās
Tad es g riezo s p ie viņa: «Vai nevar o rg a n izē t m ācību grupu?» Beļiks p azīm i un katram gadījum am vispār je b ku ru domāšanu un cēla šo mūri,
u zreiz b ija ar m ieru, a tb rīv o ja zonā veselu baraku, reģ istrē ja skolu lai nošķirtu P SR S no pārējās pasaules. Jūs runājat p ar p a dom ju p ro ­
rajona tautas iz g lītīb a s nodaļā. Sāku strādāt par m arkšeideru, b e t va­ pagandas lom u jūsu uzskatu veidošanā. V isp ā r pati Sta/ina p erso ­
karos — par pasniedzēju. V ēlāk man p ie b ie d ro jā s mans tuvs draugs nības problēm a, tiekšanās pēc varas, viltība, cietsird ība, paranoja
ģ e o lo g s M artjanovs, Tomskas universitātes pasniedzējs, a rī m āksli­ man nešķiet tik būtiska. Viņš vienkārši turpināja komunistiskās id e ­
nieks un in ženieris. M ūsu a u d ito rija b ija ļo ti p a te icīg a , darbojās ar jas, šīs abstrakcijas realizāciju. K ad strīdas p ar šo tēmu, es vienm ēr
lie lu a iz ra u tīb u . Redzēju, ka ar saviem spēkiem mums galā n etikt, atceros rietum vācu d ze jn ie ka Hansa En cesb erg era d zejo li:
ie rosināju Beļikam uzaicināt skolotājas no ciema skolas. No sākuma «Воистину великолепны
viņš b ija p re t: «Ko jūs, ko jūs, mums ir tāds ko n tin ge n ts — viņas sa­ великие замыслы:
p lo s īs !» Es parunāju ar puišiem : «Jūs a tb ild a t par skolotājām , viss at­ всеобщ ее братство . . .
karīgs no jums.» V iņ i u zreiz b ija ar m ieru. Un, lūk, p ie sardzes sko lo ­ Все это было бы вполне д ости ж и м о ,
tājas vie n m ē r sa g aidīja un p a va d īja līd z skolas barakai, kas atradās если бы не люди.
lēģera galā. Viņas vie n m ē r ļo ti g a id īja , posās pirm s viņ u atnākša­ Л ю ди только м еш аю т:
nas. Biatņiki netraucēja, tikai pasmējās. Bija nopietnas m ācības, tika П утаются под ногами . . .
izsniegtas gatavības a p lie cīb a s. Skola strādāja a rī pēc manas aizb ra u k­ Если бы не они,
šanas. Beļiks mums jo ti p a līd zē ja , p re t visiem izturējās cilvē ciski, mēs если бы не люди,
esam viņa p a rā d n ie ki, jo viņš a tvie g lo ja mūsu d z īv i. Viņš ļo ti ā tri aiz­ какая настала бы ж и зн ь !»
gāja no šīs sistēmas, vēlāk Kijevā strādāja par in že n ie ri. A r ī pati Bet tas, ka a rī padom ju d z īvē b iju s i kārtība un vīrišķīb a, un paš­
lē ģeru sistēma sāka šķo b ītie s. Mēs ta d d zīvo jā m aiz zonas, gājām uzupurēšanās, nav id e o lo ģ ija s nopelns. Pasaulē ir a rī citas vērtības.
b rīv s o lī, es braucu uz V o rk u tu pēc grām atām. Pēc lē ģera mans lik ­ — Jā, patiešām, galu galā visu izšķir tas pats cilvēciskais fak­
tenis ie g ro z ījā s norm āli. Es b iju re a b ilitē ts un jau ar atbraukšanas tors, par ko p ē d ējā laikā runā aizvien vairāk. 2 ē l tika i, ka cilvēces
die n u Rīgā tik u ieskaitīts u n ive rsitā tē . Tiesa, pirm o« 8 m # n e lu i d z ī­ vēsturē dziļākas pēdas parasti atstāj nevis labais, b e t ļaunais.
vo ju la b o ra to rijā .
t īg ~ f e c f b u V jUmS' Pr° feSOr' раГ jŪSU stās,Ji um u- P ar
— Kad tad nāca a p sk a id rīb a i


«TAGAD, KAD PATIESĪBA
NOSKAIDROTA..»
Intervija ar Jāni Vēveri
«T agad , kad p a tie s īb a noskaidrota šanas up u riem », par kādiem tika m ē ģ i­ par vēsturi un ģ e o g rā fiju . Sk o lo jo s no
p iln īg i un n eatsp ēkojam i, kad savākti nāts iztēlot, teiksim , Rietum u sp e c iā lo oficiālajiem iz d e vu m iem , jo Latvijas la i­
p ā rlie cin o ši fakti un lietiskie p ie r ā d ī­ d ienestu sp ie g u s Skudru, N ie d ri, Bū- ka grām atas m an tikpat kā n e b ija p ie e ja ­
jum i p ar atkritēju saujiņas p retvalstisko m eistaru un Lism ani. mas, par trim dā izdotajām nem az n e ru ­
d a rb īb u , p ie n ā c is laiks par v iņ ie m runāt (••) nājot. A r lielu u zm anību lasīju p a r « b u r­
p u b lisk i. 1983. g a d a ru d e n ī Latvijas PSR N e v ie n s cits kā «G aism as ak cija» un žuāziskās L atvijas» sa im n ie c īb u , p olitiku,
A u g stāk ā tie sa s o d īja ar b r īv īb a s atņem ­ tās d o m u b ie d ri, arī no pazīstam ās M in- kultūru. Pārsvarā lamas, no kurām iz lo ­
šanu uz laiku no trim līdz sešiem gad iem steres latviešu ģim nāzijas V ā c ija s F e ­ b īju visu se v d e rīg o , esm u p a te ic īg s
Jān i Ro žkaln u , Jān i V ā v e r i un Intu C ā ­ d e ra tīv a jā R e p u b lik ā , sevišķi c īt īg i m ē­ par ik vien u grām atu, kas vē rsta pret Lat­
līti, b e t īsi pirm s tam — L id iju D o roņ in u ģin ājuši un jo p ro jā m m ēģ in a saindēt viju, p ret la tviešu tautu, jo tas b ija v ie ­
(dzim ušu Lasm ani). V iņ i tika atmaskoti po litiskā un tikum iskā ziņā n e n o b rie d u ­ n īg ais avots, no kura sm elties ziņas savu
mūsu valsts iek šp o litik u un ā rp o litik u šās jau natnes daļas apzinu. nojausm u ap stip rin āšan ai. Esm u p a te i­
ap m elo jo šu m ateriālu vākšanā un iz p la ­ (■ .) cīg s gan dzintariem , gan d rīz u ļie m —
tīša n ā , tika p ie rā d īts , ka viņ i m usinājuši «G aism as ak cija» atklāja p asau lei šau­ jo va irā k lasīju, jo p ārlie cin ā tā k s L a tv i­
gāzt sociālistisk o iekārtu, kas n o d ib in ā ta šalīgus «faktus». Bet kur ir inform ācija, jas n eatka rīb as piekritējs kļuvu.
saskaņā ar latviešu tautas g rib u . kas tos ap stip rin a? Tādas nav.
Tolaik nesatiku n e vie n u c ilvē k u , kas
Tai pašā laikā ar visiem p ie rā d īju m ie m (■•)
atzin īg i vērtētu notieko šo , d o m u b ie d ru
un lie c īb ā m to kopum ā v ē lre iz tika at­ Jau labu laiku vairāk u em igran tu iz­
b ija d iez g an dau d z . Tiesa, mūsu uzskati
m askota un m orāli n o so d īta «G aism as devum u slejās p arād ās te n d e n c io z i iz­
par cīņ as līd z e k ļu iz vē li glu ži n esaska­
akcija», kuras vilto tajā pasē rakstīts, ka ra ud zīti fakti un p ad o m ju iekārtai klaji
n a id īg a s p u b lik ācijas. Piem ēram , n o fo ­ nēja. P ā rlie c īb a , ka v ie n īg a is ie s p ē ja ­
tā ir kristiešu b a p tis tu o rg an iz ā c ija, b et
mais ceļš ir — stāties v ie n īg a jā partijā
kuras īstā n o d arb o šan ās ir antikom unis- to g rafē ta m āja, ko p ared z ēts nojaukt.
un izmantot to mūsu tautas interesēs,
m a, an tiso vetism a un g a lēja n a c io n ā lis­ Taču teksts v ē s tī: lūk, kādā n a b a d z īb ā
b ija visai p o p u lā ra . M a n tā n e b ija p ie ­
ma izplatīšan a. d z īv o latvieši.
ņem am a.
(• ■)
(■ ■) D abiski, kāri tv ē ru inform āciju a rī par
Bo nn a izdotajā lapiņ ā ar p re te n cio z u
T urpretim «D a u g a va s va n a g u » , citu p re td a rb īb u , kas sākusies L atv ijā 1940.
uzrunu «K ristie ti, kur ir ta vs b rā lis?»
d a ž ā d o em ig ran tu « a p v ie n īb u » , «asam ­ g a d a 17. jū n ijā , p a r m ežab rāļiem , p ar
K ļa v iņ a kungs tos d ē v ē p a r «m orāli n e ­
b le ju » , «fo n d u » un «akciju» fašistiskā cilvē k ie m , kuri pa vienam tie k arestēti,
vain o jam iem c ilv ē k ie m » . V iņ š tik sīki
p u b lik a, atseg d am a savas pronacistis- ap m elo ti. Ju rģ is Skulm e, studenti M a s ­
apraksta ciešanas ie s lo d z īju m ā , ka sirds
kās saknes, glu ži kā p ēc kom andas kavā, G u n ārs A stra. 70. g a d u vid ū es
vai sastingst. Tos m ērd ējo t b a d ā , tiem
p a g rie z a m uguru pasau les s a b ie d ris k a ­ pirm o reizi sastapos ar c ilv ē k ie m — a p ­
liekot ciest aukstumu un slāpes. N e k ā ­
jai dom ai. (K la u sa B a rb jē lietas sakarā. — zinātu spēku, kuriem b ija tā d i paši uz­
dus p ie rā d īju m u s, kas ap stip rin ātu viņ a
R. K. Tā a p g a lv o šī raksta autors.) To skati kā man. Tas, protam s, n en o tika n e ­
nekrietnos m e līg o s a p g alvo ju m u s, viņš
rupori savos ziņojum os d e v a priekšroku jauši. 70. g ad u v id ū pasau les s a b ie d r ī­
nem in, un tā d u arī n e v a r būt.
«faktiem » par latviešu nācijas un tās k u l­ bai tik a nosūtīts «45 b a ltie šu m em o ­
tūras « tra ģ ē d iju » . Tas tika d arīts, lai aiz
(■ •) rands», to parak stīja igauņi, latvieši, lie ­
. . lai ar n ep atiesu ziņojum u p a līd z īb u
dūm u aizse g a p a slē p tu realitāti, proti, tu v ieši, un pirm o reizi p ē ck ara p e rio d ā
p ie rā d ītu n e p ie rā d ā m o — ka Padom ju
rep u b lik as n e p ie re d z ē ti dinam isko v is­ no p a v e rd z in ā to tautu puses atskanēja
S a v ie n īb ā , Pa d o m ju Latvijā p astāv kaut
p u s īg o uzplaukum u, vai a rī n o p u lg o tu atgād in ājum s par M o lo to v a — Riben-
kāda o rg a n iz ē ta p retošanās. Tam n o ­
tās d z īv i. K a d v ie n varēja, tie sacēla tro p a paktu. C ilv ē k u s , kas p arak stīja šo
p ietn i tic ē t va r v ie n īg i tie, kas slim o ar
b rie sm īg u troksni it kā par c ilv ē k a t ie ­ m em orandu, vēlāk , protam s, re p re sē ja.
n e d z ie d in ā m u no stalģ iju p ē c z a u d ē ta ­
sīb u m īd īša n u kājām vai sirdsapziņas — Kā šī p retd a rb īb a izpaudās salīdzinoši
jām p riv ilē ģ ijā m un ienākum iem , b e z c e ­
b r īv īb a s ie ro b e ž o ša n u «aiz dzelzs nesenā p a g ā tn ē ?
rīg i sap ņ o par sen p a g ā ju šo laiku at­
p riekškara».
grieša n o s.» — 80. g a d u sākum ā iz p la tījām v a irā ­
(■ •) kus simtus sk rejlap u . Pavisam 3 v e id a :
B ez tam tika ievestas klišejas iz p la tī­ Sie ir izvilkum i no L A T IN F O R M ko­ vien ā b ija aicinājum s svin ēt 18. n o ve m ­
šanai p a re d z ē tu p re tp ad o m ju lapiņ u p a ­ re s p o n d e n ta V . Šiliņ a raksta ««G aism as b ri; otrajā — aicinājum s n e p ie d a lītie s
vairo šan ai, a p m e lo jo ša literatūra, sle- akcijas» tum šie d a rb i» , kas 1984. g a d a falsificētās vē lē ša n ā s, n e p ie d a lītie s m e ­
p enraksta līd z e k ļi, fo to ap a rāti, m a g n e ­ 17. ja n v ā r ī p u b lic ē ts laikrakstā « C īņ a » . los; trešajā b ija citēts kāds V is p ā r ē ­
to fo n i, m usinošas kinofilm as un nauda. A tce rē sim ie s, ka nolikt ziedus p ie B r ī­ jās c ilv ē k tie s īb u d e k la rācijas pants, ku­
« K o re s p o n d e n tie m » d o tajiem u z d e ­ v īb a s p ie m in e k ļa šodien nav tas pats, ram g rib ē jā s p ie vē rs t cilvē k u uzm an īb u .
vum iem b ija d iv ē jā d s mērķis. N o vien as kas vakar. (Je b to m ē r?) N e v ie n a m no B ie ž i p a v a iro ju literatūru — m anās ro ­
puses, viņiem va ja d z ē ja kultivēt n a c io ­ mums nav n ek ād u garan tiju. Jo p ro jā m . kās n on āca film iņas, no kurām ta isīju
nālistiskus aizsp ried um us un sanaido t fotog rāfijas — trim das a v īz e «Laiks»,
latviešus ar citām b rā līg a jā m tautām . — Esmu dzim is 1954. g a d ā R īg ā . P a ­ «L o n d o n as A v īz e » , atsevišķas brošūras,
Tika laisti d arb ā g a līg i n o d e ld ē ti id e o lo ­ tie s īb u par to , kas 1940. g a d ā noticis k rievu Sam izdata literatūra u. c. V ā c ā m
ģiski šab loni — latviešu tautai esot at­ Latvijā, uzzināju no saviem vecāk iem . d až ād a rakstura inform āciju. Bet, tā kā
ņem ta n a cio n ā lā s a v d a b īb a , cilvē k u s M a n laim ējās, dau d z i vecāk i, lai pasar­ šeit tā n evien am n eb ija v a ja d z īg a , d e ­
va jā jo t p ē c n acio n ālā un reliģ isk ā p rin ­ gātu b ērn u s no nepatikšanām , n estāstīja vām to trim das p re se i, rad io . Kā vē lāk
cipa. N etrū k a atklātu aicinājum u atjau­ neko vai m elo ja. To tā lā k o — kas ir Lat­ p ask aid ro ja izm eklētājs, viņ i to vairāk
not bu ržuāzisku režīm u. N o otras puses, vija, kāda tā b ija, a p g u v u pats. Un skolā neesot varēju ši p aciest.
va ja d z ē ja vākt ziņas, kas celtu neslavu jutos ļoti p ārsteigts, ka n ebū t ne visi lat­ Šur tur b ija uzvilkti sarkanbaltsarka­
p ad o m ju varai, piem ēram , «faktus» par vie ši dom ā tā p a t kā es. nie k arog i. D audzos g a d īju m o s to d a rīja
« n e v a in īg a jie m c ilv ē k a tie s īb u pārkāp- V id u ssk o las g ad o s īp a ši interesējo s cilvē k i, kas nem az n e b ija saistīti ar

56
mums. K a ro g i p a rā d ījā s uz lauku ceļiem , K a d p ie b rau cām E n g e ls a ielas ēkai, Pirm ās brokastis — putras b ļo d iņ a —
šosejām , kokos, to rņ o s, g a n d rīz kā p ie k ­ b ija jau v ē la p ē c p u s d ie n a . V is a iela p ie ­ mani ļoti iz b rīn īja . V ē l m aize un tūtiņa
tajā g a d ā sarkanie karog i. V a ra s o rg ā ­ b līv ē ta ar m ašīnām . N o autom ašīnām ar cukuru. Iz rā d ījā s , ka cukura d e v a p a ­
nus tas tracin āja. D ivi v a ro n īg i puiši, Jā ­ nesa d až ād as mantas, v e d a cilvēk u s. Z i­ re d z ēta vairākām d ien ām . V ē lā k m iežu
nis Pa u cītis un O jā rs V ītiņ š, piem ēram , nāmā m ērā pat n o p rie cā jo s , ka viņi atkal putriņa ieg aršo jās un ta g a d es to ēd u
uzvilka to virs Lim bažu izpildkom itejas. p a rād a pasau lei, kas ir kas. Tik liela m ē­ labprāt, b e t to re iz tā likās šausm ī­
Sim bolisks atg ād in āju m s, ka tauta nav ro g a kratīšanas R īg ā laikam n e b ija p ie ­ ga.
aizm irsusi šo karogu. d z īvo ta s kopš p ē d ē jā m d e p o rtācijām .
A v īz e s — « С о в е т с к а я Л а т в и я » , « C ī­
— 1983. gada 6. ja n v ā rī jūs ap cietin a . . . Ie s p a id s tiešām gran d ioz s.
ņa», « И з в е с т и я » . C itas kam erās n e d e va .
V isp irm s m ani ie v e d a kādā kab inetā,
Tā kā inform āciju va rēja ie g ū t tikai no
— Jā, tai rītā atgriezos no dežūras tu r atradās kāds jauns cilvēk s. V iņ a uz­
šiem laikrakstiem , izlasīju tos no pirm ās
d arb a v ie tā . B ija m azliet pāri astoņiem , d evum s laikam b ija p ak a vēt man laiku.
visi d z īv o k ļa log i gaiši — tas iz b rīn īja . līd z p ē d ē ja i rin d iņ ai. Un jo p ro jām n e tie ­
V iņ š stāstīja, ka saprotot m ani, latviešu
Pie m ājas v o lg a , v ē l n o d o m āju, ka ag rāk ku vaļā no šī ieradum a, tu rklāt ta g ad
tauta esot šķ aid īta un m ocīta, taču j ā ­
presi visp ā r n e v a r p ag ū t izlasīt.
tā d u te neesm u m an ījis. A tta isījis d z ī­ ņem vērā realitātes, ja pirms 1940. g a d a
vo k ļa d u rvis, k o rid o rā ie ra u d z īju svešus L atv ija n ebūtu iekļauta S a v ie n īb ā , tad G a lv e n o k ā rt mani p ratin āja majors
cilvē k u s. Tādu b rīž u n av mazums, d z ī­ p ēc kara tai būtu Po lijas vai C eh o slo va- M ārtiņ š N eila n d s. G u d rs , in teliģ en ts,
vo ju kopā ar māsu un tēvu , p ie viņiem kijas statuss, b e t nu vairs nekas nav m ai­ viltīg s cilvē k s. O fic iā lā p ro p a g a n d a
nāk c ilv ē k i, kurus n ep az īstu . Bet šoreiz, nāms un lai n evien s ne uz ko n ecer. džentlm eņ u sarunu līm e n ī.
tik līd z p a v ē ru d u rvis, vien ā m irk lī visu Pa r tā lā k o ilūziju neb ija. Jum ītis un D aļēji izlikos, ka man g a lv ā sajukums,
sapratu. M an tū līt p ie lē c a klāt, b ija j ā ­ U p e n ie k s manam tēvam gan sacīja, ka jo sapratu — ja viņi ap jau tīs, ka es no sa­
p a c e ļ rokas g aisā, glu ži kā film ā, braši «d roši vien būs atpakaļ, nakti jau nebūs vas p ā rlie c īb a s nekad neatteikšos un ka
zēni p aņ ēm a p ortfeli un iz čam d īja mani. p ie mums jā p a v a d a » , taču pirm s tam viņ i m ana r īc īb a b iju si un būs m ē rķ tie cīg a ,
B r īd ī, kad g ā ju iekšā d z īv o k lī, p a z ib ē ja saskatījās, un tas izteica vairāk nekā šie dab ūšu garākus g ad u s, likšos viņiem
d om a — nu, Jān i, nu te v būs jāsēž . Jo vā rd i. bīstam āks. T āp ē c centos ra d īt iesp aid u ,
m ājās b ija film iņa un jau gatavas fo to ­ Tad mani ie v e d a p ie izm eklētāja Rē- ka esm u g a d īju m a p ē c n okļuvis viņu re ­
grāfijas, va ld a , vē lā k d au d z nācās d z ird ē t šo uz­ d zeslo k ā kā cilvē k s, kurš it kā iered z
vā rd u . U zz in āju , ka tieku arestēts it kā vai n e ie re d z «k rie vu s » (b e t kurš to nav
Protam s, c iv iliz ē tā s zem ēs to v ie n ­
Ģ e d e r ta M e ln g a iļa sakarā. Taču es n e ­ an aliz ējis?), in terese par p o litik u ir, bet
kārši sauc p a r inform ācijas izplatīšan u ,
pazinu šo c ilvē k u . Protam s, n eiz p alik a noteiktas g ribas p reto ties — nav, ir v ē ­
tikai ne tik p rim itīvie m līd z e k ļie m , un
jau tājum i par grām atām — k āp ē c tās ir lēšanās lasīt it kā aizlieg tas grām atas un
n ekādā g a d īju m ā n av noziegum s. Taču
p ie m anis, no ku rienes? Tā b ija pirm ā g a lv e n o k ā rt tikai tas.
es d z īv o ju šeit un man n e b ija ilūziju.
ātrā pratināšana. P ēc tam atņēm a p u lk ­ Pratināja arī A n d ris Strautm anis, jauns
Šādam b rīd im ap zin āti biju gatavs.
steni, p erson iskās lietas un R ē va ld s v e ­ superm ens. N e ila n d s — m aigs in te le k ­
K ratītā ju pavisam b ija trīs. A p a k š p u lk ­
tuālis, Strautm anis — asāks, niknāks.
ve d is U p e n ie k s , ve c ā kaluma vīrs, kurš d a mani leju p . Tur mūs s a g a id īja vīrs ar
tum ši ziliem u zp lečiem , un tad jau at­ V a rb ū t katram sava loma. R e iz izm ek­
lie lījā s, ka m anos g a d o s tā d u s kā es
lēšanas kabinetā ied rāzās a rī kāds labi
sp u n d ē jis cietum ā un sūtījis uz S ib ī­ skanēja k rievu va lo d a . M e tā la sienas
barots pusm ūža vīrs, viņš au roja k rie ­
riju. A rn is Ju m ītis — jaunās p aau d zes kā lo p k a u tu vē , p am atīg as d u rvis, р уки
за спиной un п о ш е л , sarunāties čukstus, viski un sita dūri g a ld ā — ja tu, V ē v e r,
cilvē k s, kurš visu ļoti labi saprot, taču
klausīt p a v ē lē m ! dom ā mūs m uļķot un vazāt aiz d e g u n a ,
karjeras, kom fortablas d z īv e s d ē ļ gatavs
Kam erā lika iz ģ ē rb tie s , rū p īg i ap sk a­ tādu s kā te v i esm u red z ējis sim tiem , no
uz visu. Latvija, b r īv īb a , tē v z e m e — n o ­
tīja a p ģ ē rb a gabalus, atņēm a jostu, šņ o­ te v is paša atkarīgs, vai tu tiksi cauri ar
ve c o ju ši jē d z ie n i. V ē l b ija kāds krievu
res. Tad b ija jā iz ģ ē rb ja s p iln īg i kailam . v ie g lu iz b īli vai a rī būs jāsit g a lv a pret
ta u tīb as d arb in ie k s, u zvārdu neatceros,
Biju lasījis So lž e ņ icin u , a p tu ve n i zināju, g ald u , kam ēr tu nāksi pie p rā ta!
viņš jau tad prata dažus vārd u s latviski.
V iņ š a rī atrada sk a p ī noliktās film iņas kā notiek apskate, un tā a rī b ija. Sek o ja — Vai izmeklēšanas laikā b ija a rī citi
p ro c e d ū ra , par kuru iz b rīn ījo s , b e t no draudi?
un, ar trium fu izvilcis, p ra sīja: kas tas
ir? U n v ē l lie cin ie k i, kas d rīz āk a tg ā d i­ lasītā atcerējo s, ka a rī tā d a ir, lai p am a­ — Jau no sākum a tiku inform ēts, ka
nāja līd zstrā d n ie k u s. tīg ā k pazem otu un nezinošam cilvēk am netiks p ie lie to ta s v a rd a rb īg a s m eto d es.
dotu pirm o p sih o lo ģ isk o trie c ie n u . Tom ēr uzskatu, ka man tika p ie d ra u d ē ts
V ie sista b ā sekcijā b ija ielik ta u zlīm e
A r prātu visu sapratu un n otiekošajā ar fizisku sp īd z in āša n u . O tra jā vai tr e ­
ar Latvijas R e p u b lik a s ģ e rb o n i. To ie ra u ­
pat saskatīju zinām u komismu, to m ē r šajā m ē n e s ī N e ila n d s sacīja, ka, ja reiz
d zījis, U p e n ie k s ie b rē c ās, un pirm ais,
b ija va ja d z īg s laiks, lai saņem tos, nosta­ sarunas n e ve d a s, nav jē g a s tu rē t mani
ko viņ i m anā k lā tb ū tn ē d a rīja — k n ib i­
b iliz ē to s un iekšēji sakoptos. M a n p a v e i­ V D K , kur ir labi apstākļi, ka laiku
nāja ārā no stikliem uzlīm i. Kā lie c īb u
cās, mani a restēja p ie k td ie n ā un iz e ja ­ līd z tie sa i es varot p a v a d īt C e n trā l­
p ie v ie n o ja p ro to k o lam . Tāpat ar sarkan­
mās d ie n ā s pratināšanas nenotika. Ja cietum ā. T o b rīd kam erā kopā ar
b altsarkanām lentēm , relik vijām , kuras
pirm ajā d ie n ā kāds p ateiktu, ka šai ie s tā­ mani atradās kāds restorānu «izsitējs»,
b ija lieto jis kāds V is p ā rē jo dziesm u
d ē p a v a d īš u vairāk nekā g a d u , laikam valūtas spekulants, kurš sīki un smalki
svētku d iriģ e n ts n eatkarīb as laikā. To
gan būtu sajucis prātā. stāstīja, kas notiek C e n trā lc ie tu m a kam e­
sakarā b ija d au d z jautājum u. Starp tiem
V ē lā k v a rē ja p asū tīt grām atas no rās. V is n e ie d o m ā ja m ā k ā s sišanas un p a ­
a rī — ko šīs krāsas n ozīm ē? A tb ild ē ju ,
b ib lio tē k as, iz v ē le d ie z g a n n ie c īg a , zem ošanas. To zina visi izm eklētāji, a d ­
ka tās ir Latvijas valsts karoga krāsas.
visjau n āk ie — 1970. g a d a iz d evu m i. vokāti, Tieslietu m inistrijas d arb in ie k i,
U p e n ie k s sāka kliegt, ka tādas valsts nav
Taču kaut kā laiku vilkt varēja. N ekas cits un to m ē r nekas netiek darīts. Es to zināju
un g a lu galā p ie d ra u d ē ja iz ā rd īt d z ī­
vien k ārši neatlika. jau agrāk, ta ču uzņēm u kā liku m sakarī­
vo k li, viņ ie m tādas tie s īb a s eso t. Lai sa­
Ik d ie n as ritms, saprotam s, n e b ija p ā ­ gas sistēmas sekas. R īg a s C e n trā lc ie ­
kot p a ld ie s , ka viņ i neizm anto savas t i e ­
rāk d a u d z v e id īg s . C elšan ās d ie z g a n tum a ir vien s no šausm īgākajiem P S R S .
sības. Saprotam s, ka visu, kas vie n b ija
agri, sešos, seko g ā jie n s uz tu a leti. A r ī N om etn ēs, eta p o s cilvēk u s sit p ar to
sarkanbaltsarkanās krāsās, p ie v ie n o ja
tu a le te zinām ā m ērā ir kam era, kurā īs ­ vien , ka viņi nāk no R īg a s C e n trā lc ie ­
p ārē jie m ieg u vu m iem .
la ic īg i ie slo g a. D u rvīs lod ziņ š un v ē l tum a, un sit tie , kas savulaik paši tu r c ie ­
Liels atradum s b ija 30. g a d u av īz e s , vien s caurum s, pa kuru ie s lo d z īto n o­ tuši. Taču tā ir cita tēm a.
b rošūras, b e t tās atstāja. Toties p aņēm a vē ro , jo tu a le te ie s lo d z īta jie m jo p ro jām Tā kā N e ila n d s zināja, ko stāsta mans
šai p e rio d ā izdotās grām atas, kuras b iju kalpo par inform ācijas apm aiņas p u n ­ kam eras b ie d rs, tad uzskatu, ka tie b ija
p ārp ircis p ē d ē jo g a d u laikā. V ē lā k u zzi­ ktu. Tādas 20. g adsim ta greznu m lietas klaji d ra u d i. Kas, p a ld ie s D ievam , tā arī
nāju, ka citur grām atas atstātas, b e t p a ­ kā p o d a , tur, dab iski, nav, stacijas v a ­ p alika tikai d rau d i.
ņem ta p e rio d ik a . L o ģ ik u laikam ve lti riants. P ēc tam v e d atpakaļ. G a id u b r o ­ — V a i izmeklēšanas laikā tikāties ar p ā rē ­
m eklēt. kastis. jiem iespējam ajiem likteņa b ie d rie m ?

57
— A r citiem c ilvē k ie m satikos tikai Sē d i v a d īja tiesn esis Krastiņš. A p m ē ­ cošs, jo tur visi kopā — sle p k avas, zagļi,
tad, kad sāka vest uz tiesas sēd ēm . N o ram p ē c g a d a n om etn ē uzzināju, ka viņš spekulanti, m ahinatori, arī m ēs. U zrau g u
sākum a to g r ib ē ja p asn ieg t kā v ie n u lie ­ ap cie tin ā ts sakarā ar R o g o ļe v a lietu un kliegšana, rupjas lamas k rie vu va lo d ā ,
tu — «s a p īt» kopā G u n ā ru A stru, L i­ uz g ad u notiesāts, kaut p ro ku rors p ra s ī­ sie vie tē m līd z īg i rad īju m i form ās. Iz ­
diju D oroņinu-Lasm ani, Intu C ā līti, Jān i jis vairāk. v e d a p ag alm ā. A r lielu p rieku ierau ­
Rožkalnu, G u n ā ru Freim ani, mani. Bet G a lv e n o s ap vain o ju m u s va r form ulēt d z īju — nāk G u n ā rs Astra, kā vie n m ē r
laikam apjauta, ka tas būtu šūts pārāk d ie z g a n īsi — ka mēs sistem ātiski un možs. V iņ a skatiens vie n jau ie d ve sa
b altiem d ie g ie m un ka galu g a lā nav a rī n e a tla id īg i esam iz p la tīju ši pretpa- p a ļā v īb u .
iz d e v īg i. T iesājo t tik lielu g rup u, var dom ju m ateriālus. Tātad p re tp ad o m ju N ez iņ a par g a id ā m o , acu priekšā fa n ­
rasties priekšstats p a r lielu p a g rīd e s a ģ itā c ija un p ro p a g a n d a . A v īz e s tastisks skats: tum sa, p ro ž e k to ri, m ilzīg i
kustību, s p ē c īg u o rg a n iz ā c iju . Tolaik «Laiks», « L o n d o n a s A v īz e » , b ro š ū ra vārti, cietum a pagalm s, ap sarg i, a u to ­
no nosauktajiem c ilvē k ie m pazin u tikai «K ā u zvesties n o p ra tin ā šan ā?», to sarak­ māti, suņi, pufaikas, skūtās g a lvas, visi
Jān i Rožkalnu. stījis kāds m askavietis, bijušais a d v o ­ izskatās cits p a r citu šausm īgāki, lūr kā
M ūs a rī tie sā ja kopā — m ani, Jān i kāts, « Х р о н и к а за щ и ты прав ч е л о в е к а в zvēri, acis s p īd . V ā rti rīb ē d a m i atveras,
R ožkalnu un A lfrē d u L ē v a ld u . V is p ā r С С С Р » un 3 grām atas. P ro to k o lā b ija seko p a v ē le в п е р е д ! U zrau g u k lie d z ie ­
b ija m ēģin āju m s « v ilk t» R o žk aln a un rakstīts, ka d ivas n odotas V alsts b ib lio ­ ni neatšķiras no suņu rejām . D o d am ies
L ē v a ld a «m ate riā lu s» uz sp ieg o šan as tēk ai, un tās v ē l ceru saņem t atpakaļ: pa eju, kurai abās pusēs d ē ļu žogs, vē jā
pusi, jo L ē v a ld a m b ija aparāts, kas kon­ Jā ņ a L a p iņ a « S a p ņ i un īs te n īb a » — d o ­ šūpojas pusizsistas lam pas, sals, sniegs,
statē p aau g stin ātu ra d io ak tivitā ti. Un mas par Latvijas valsti, runas, kas te ik ­ skrejoši suņi. G a lā laukums, ta d vilcie n s.
vairākās uz R ietu m iem sūtītās vēstu lēs tas 1915. g a d ā . O tra — K ristap a Bah- — Pastāstiet p ar pašu etapu, sa b ie d rīb a
dažas rin diņ as b ija slepen rakstā. S p ie ­ m aņa «L a tvie ši U krainā 1919. g a d ā » . p ar to zina visai maz.
g o šan a — tas ir p avisam cits pants, a u g ­ Trešā — Jē k a b a K a ln iņ a grām ata « K o — Pats va g o n s iekārtots līd z īg i plac-
stākais so d a m ērs, ar to varētu šantažēt čekas m o cek ļi runā» — p az u d a m o­ karšu va g o n ie m , tik ai līd z p u se i restots,
cilvē k u s. Taču laikam tika nolem ts, ka m entā. tā d ē jā d i iz ve id o ja s kaut kas līd z īg s res-
« s p ie g o ša n a » šoreiz n av va ja d z īg a . L ī ­ Pa r lielu no zieg u m u tika uzskatīta totiem krātiņiem , tur ir cilvē k s p ie c il­
d z īg i ac īm re d z o t tie k «taisītas» a rī citas skrejlapu iz p la tīšan a. Jo to p am atd o ­ vēka, kad ej garām , d ra u sm īg s skats, p ie
sp ie g o šan as lietas, jo nom etnē n evien u ma — c īņ a, a ģ itā cija p a r n eatk a rīg u Lat­ restēm sejas, no augšas līd z apakšai
īstu sp ie g u nesatiku. L īd z pat tiesas sē­ viju. A r ī karog s — pats p a r sevi n e ­ pilns ar rokām un kājām , atsevišķo s n o ­
d e i mēs n ezinājām , ka A lfrēd s L ē va ld s b ūtu nekas, b e t izmantots kā p re tp a ­ d alīju m o s sie v ie te s visd a ž ā d ā k a jā s p o ­
1983. g a d a 6. ja n v ā ra rītā, sākoties kra­ dom ju aģ itā cija s sim bols, tā p ē c jāsaņem zās, liekas, ka bruks te v virsū, visi rēc,
tīšan a i, savā m ājā no sirdslēkm es miris. sods. b ļau j, lam ājas. G aiss, protam s, n e p a n e ­
M a š īn ā , kas c ilvē k u s no dažādām V ē l izm eklēšanas laikā N e ila n d s iz d a ­ sams. O tra jā d aļā ir kupejas, kur d z īv o
ie s lo d z īju m a vietām v e d a uz tiesu , ie p a ­ rīja m anā d z īv o k lī otru kratīšanu. P a ­ apsard ze.
zinos ar R aim o n d u B iten iek u, kas vēlāk ņem tie m ūzikas ieraksti, p lates, arī trim ­ D abiski, atkal visi juku jukām . G a n
b ija vie n s no grup as «H elsinki-86» d ib i­ das la tviešu izdotās, tik a atdotas ra d i­ tā d i, kas b ra u c uz atb rīvo ša n o s , gan
nātājiem . V iņ š b ija m ēģ in ājis p ārbraukt niekiem . Teicu, ka tas ir solis uz priekšu tā d i, kam sam azināts term iņš, kas b rau c
pāri jūrai uz Z v ie d riju , tom ēr n e v e ik ­ un ka varbūt p ē c dažiem g a d ie m a rī g r ā ­ uz no m etinājum ā vietu , kas c e ļā uz so d a
sm īgi. C itre iz m ašīnā sa g a d ījo s kopā ar matas un p e rio d ik u c ilv ē k i va rēs b r īv i izciešanas vietu . R ū d īti b a n d īti, zaļi ie s ā ­
G u n ā ru A stru. Jau pirm ajā re iz ē A stra lasīt un iz p latīt. N e ila n d s a tb ild ē ja a p ­ c ēji, kantora ap z ad zē js — visi ko p ā. A r ī
atstāja satriecošu ie sp aid u . Lietišķs, m ēram šādiem vā rd ie m : «N u, V ē v e r , uz mūsu n o d alīju m ā notika gan atņem ša­
d z īvs , iein teresēts, ļoti konkrēts. Bez to n e ceriet, tā nekad nebūs. K am ēr p a ­ nas, gan p iekaušanas. Pārtika — sausa
liekām ce re m o n ijām ie p azin ām ie s. V iņ a stāvēs d iva s antagonistiskas sistēmas, m aize un ū d en s. Iz tie c kā g rib i. Freim a­
e n e rģ ija ļoti la b v ē līg i ietek m ēja arī d ivas nom etnes, to n e g a id ie t. V a i nu — nis, A stra un es sa sp ie d ām ie s vie n ā
mani. vai nui» stūrī un bijām paši par sevi. Pam azām
Tie, kas m ani labi pazina, zināja, ka mūsu n o d alīju m s tukšojās.
— Kā n o ritē ja liesas sēde?
es neko n e n o ž ē lo ju , savus uzskatus n e ­ Pirm ā p ie tu ra — Plesk avas cietum s.
— Latvijā pad o m ju laikā šādas tiesas kad n em ain īšu un ka arī turpm āk savu Tā pati p ro c e d ū ra — suņi, lamas, k lie ­
vie n m ē r b ijušas slēgtas. Un iz m ek lēša­ ie sp ēju ro b ež ās d arīšu visu m ērķa labā. dzien i. Tad sadzina kravas au tom ašīn ās,
nas laikā man tā arī tika teikts. Taču, Un ka iz līd z o s ar m eliem tā p ē c , lai n e ­ tā ka cits citam uz g a lvas. Ple sk avas c ie ­
ie g ājis tiesas zālē, p ārsteigts konstatēju, iz p e ln īto s lielā k u so d a term iņ u. Es tum ā, un tas a r ī b ija v ie n īg a is g ad īju m s,
ka tā ir atklāta tiesas sē d e . Pašas p o litis ­ iz d a rīju kļūdu, tiesā u z v e d o s tā p at kā satiku cietum a ie rē d n i, kurš n e k lie d z a,
kās p rā vas u ztvēru kā izrādes, kurās b ija pieņem ts tā laik a s a b ie d rīb ā — b e t m ie rīg ā b a ls ī p ild īja savu p ie n ā ­
man jā s p ē lē sava lom a. A p s ū d z īb u uz­ dom āt vien u , d a rīt citu. Pietrū k a v īr iš ķ ī­ kumu. Biju pat šokā no c ilvē c is k ā , m ie ­
tu rē ja proku rors Jā n is Batarags, kurš bas. V ē lā k uzzināju, ka v ie n īg a is , kurš rīg ā to ņ a .
sp e c ia liz ē jie s uz šādām lietām . V iņ š sim tp ro c e n tīg i izm antojis šo situ āciju — M ūs ar Freim ani n o v e d a p a g ra b ā , ka­
b ie ž i p ie d a lījā s p ratināšan ās. P ro k u ro ­ atklāto tiesas sēd i — b ijis G u n ārs A stra. m erā. T ik līd z ie g ājām , p r e t ī p rie c īg s
ram jā re a liz ē u z ra u d z īb a p ār iz m e k lē ­ V iņ š ap z in ājās m irkļa svarīg u m u un m etās Rožkalns. Kam erā b ija v ē l kādi
šanu, taču B atarags faktiski b ija tā d s pats p a te ic a visu, kas uz sirds un ko mēs visi desm it c ilvē k i, d ie z g a n m ie rīg a s a b ie d ­
pratinātājs. A b i ar N e ila n d u vien s pret g ribam . T urpm ākajā c e ļā satikām ies, un rība. K ā d u d ie n u no citām kam erām at­
otru iztu rējās kā v e c i drau gi. A stra man pārm eta, vai es eso t p a d o m ā ­ skanēja aurošana, d u rv ju d au z īšan a. A t ­
M a n a aizstāve b ija ad vo k āte R au da, jis, kādu ie s p a id u uz zālē sēd o šajiem nesa av īz e s , ie ra u d z ījā m m e ln o rāmi un
kuru, gan pret manu g rib u , b ija sam ek­ atstājis mans teikum s p a r «n o ž ē lo ša n u » , A n d ro p o v a vā rd u . D rīz trak o šan a sākās
lējusi m ana m āte. A d v o k ā te s R audas ka es n e d rīk stē ju tā d arīt. A r ī ig auņ i arī mūsu kam erā. M ē s , p o litisk ie, s ē d ē ­
g a lv e n ā s rū p es b ija — lai es tie sā n e ­ no m etnē te ic a to pašu. jām klusi un m aziņi, n o rau d z ījām ie s v is­
censtos tē lo t varo n i. Protam s, mums ar M a n p ie s p rie d a trīs gad u s stingrā p ārē jā līksm ē, šķita, tū līt vē rsie s c ie ­
viņ u b ija d až ād as pārrunas, viņ a p ā r d z ī­ rež īm a nom etn ē, Rožkalnam — p ie cu s tum a vārti un mēs iesim b r īv īb ā .
voju si dau dzas mūsu gadsim ta ko līzijas. gadus stingrā režīm a no m etnē un trīs Kam erā b ija n o p lū d is ū d en s un v is­
Un m ē ģ in ā ja mani p ārlie cin ā t, ka vairs nom etinājum ā. maz pāris d iena s skalojās g a r p o tītē m .
nav jā ie t p ie B rīv īb a s p iem in ek ļa, ka viss P ē c tiesas v ē l kādu n e d ē ļu p a v a d īju Pa kārtai to sm ēlām un lējām p o d ā , kas;L
ir m ain ījie s, k ād re iz b iju si v ie n a ta is n ī­ V D K . Tad a iz v e d a uz C e n trā lcietu m u , atradās kam eras v id ū uz tā d a kā p a a u g ­
ba, ta g a d cita. Es d o m āju , no vien as p u ­ ie v ie to ja īs la ic īg ā ie s lo d z īju m a kam erā, stinājum a. L o g s izsists, ārā sals un
ses, viņ ai un d au d z ie m citiem neko n e ­ v ie tē jā leksikā to sauc par v o kza/čiku. sniegs. Ū d e n ī m ita d ē le s un kukaiņi.
var pārm est, apstākļi parasti ir s p ē c īg ā k i Tur jau b ija G u n ārs Freim anis. D rīz iz­ V airāk as reizes sū d z ējā m ie s un cietum a
par c ilvē k ie m , taču te ir a rī jautājum s sauca k o rid o rā, kur ierin d ā kārtojās n ā ­ p rie k š n ie c īb a nāca apsk atīt, b e t rokas
p ar nācijas p rin cip ia litā ti. kamā e ta p a d a līb n ie k i. Ie s p a id s satrie­ vie n n o p lā tīja — sapro tiet, g rū tīb a s ar

58c
te lp ā m , n a v, k u r jū s iz m itin ā t, v a r ta č u — Nē, jau ieslo d z īju m ā es ap zin ājos, Šai pašai dzim tenes n o d e v ē ju grup ai
t o ū d e n i p a s m e lt ā rā . ka tas ir to vērts. Šis p ārb a u d īju m s lika tika p iesk aitīti tie ja u n ie puiši, kas, n e ­
K a d R o ž k a ln u p a ņ ē m a uz e ta p u , m ūs izšķirties un saprast pašam sevi, n o ­ varēd am i armijā izturēt visus p a z e m o ­
ar F re im a n i p ā r v ie t o ja uz c itu k a m e ru . skaidrot, vai p aliek u p ie savas p ā r lie ­ jumus, b ija p ā rb ē g u ši pāri P S R S ro b e ­
Tā it kā b ija la b ā k a , ta č u a r ī t u r lo g s c īb a s vai ne. Ie p a z in o s ar lielisk iem c il­ žai. Bet b a ilē s no m e ž o n īg a jie m R ie tu ­
b ija iz s is ts . D ie n a s un n a ktis p a v a d ījā m , vēk iem , kuri b ija so d īti par saviem uz­ miem nākuši atpakaļ, cerēju ši, ka D zim ­
s a ģ ē rb u š i v irs ū v is u , kas v ie n b ija . T āds skatiem . Lab āk izpratu V D K d a rb a m e ­ te n e n o vērtē s viņ u p ē d ē jo soli un p ie ­
s īk u m s kā iz s is ts lo g s n e v ie n u n e in te ­ hānism u. Turklāt ie s lo d z īju m a laikā c il­ dos. D zim tene viņus a p d ā v in ā ja ar 10 g a ­
re s ē ja . vēks spēj fantastiski k o n cen trētie s d o ­ diem nom etnē.
N ā k a m a jā e ta p a p o s m ā b ijā m k o p ā ar m āšanai. M an tas b ija n e p ie c ie ­ V ie n s no šiem cilvē k ie m b ija pat ticis
s e v iš ķ ā re ž īm a a p c ie tin ā ta jie m s t r īp a i­ šams. līdz A m erik ai, viņam piešķ irta A S V
nos a re s ta n tu tē r p o s . 5ajā re ž īm ā ie s lo ­ N o m etn e atrodas Perm as a p g a b a la p ils o n īb a . Strādājis d až ād u s g a d ī­
d z īt ie v is u la ik u p a v a d a ka m e rā s. T u r­ d ie n v id d a ļā , Č u so vaja s rajonā. Z iem ās jum a d arbus. Taču d ie z g an n e s p ē jīg s
p a t t ie k s trā d ā ts , ēsts, g u lē ts . īsas p a s ta i­ sals d a ž d ie n sasnied za — 4 0 °. D audz un n eta lan tīg s cilvēk s, v a irījie s a rī no
g a s. Šis re ž īm s b ija p ie s p rie s ts a r ī G u ­ sn ieg a. Klim ats k ontinen tāls, g a d alaik u krievu e m ig rācijas s a b ie d rīb a s . M ā te ,
n ā ra m A s tra m . U z b r ī d i n o k ļu v ā m k o p ā . m aiņa ļoti strauja. V D K d arb in ie k u saskubināta, rakstījusi
V a g o n ā n o tik a īs a un ā tra iz r ē ķ in ā š a ­ M a n i n o rīk o ja strādāt par p avāru , tu r sirdi plosošas vē stu les, ka D zim tene p ie ­
nās — tie m , kas b ra u c a uz n o m e tin ā - ir pierasts, ka b altie ši tie tīrā k ie un labāk dos, lai b ra u c uz m ājām , uz K rie v iju .
ju m a v ie tu , a tņ ē m a v is u , kas n o zo n a s g a ta v o . M an am darbam vism az b ija j ē ­ M ask avā, tu rpat p ie lidm ašīn as, viņu
b ija s a d o ts līd z i. K lu s u m ā un m ie rā . C ie ­ ga, es b aro ju visu nom etni. Biju sevi n o ­ saņēm uši ciet. Iz turējušies laip n i un so ­
tu m a ie r ē d ņ i ļo ti la b i z in a , ka n e v a r la is t skaņojis zinām ai v ie n a ld z īb a i, v e s e lī­ lījušies ilgi n eaizk avēt. Tikai — lai atsa­
v is u s k o p ā , b e t r īk o ja s p iln īg i b e z a t b il­ gai ap ā tijai un n o d e rē ja a rī armijas rū­ koties no A S V p a v a ls tn ie c īb a s . Kā P S R S
d ī g i. G u n ā ru A s tru c ie n īja un n e a iz ­ dīju m s, tā la b nom etnes režīm u pacietu pilsonim viņam p iesp riesti d esm it gad i
tik a . R e d z o t, ka e sa m k o p ā a r v iņ u , a r ī v ie g lā k nekā citi. pārdom ām . N o m etn ē viņš vaim an āja, ka
m ūs lik a m ie rā . A s tra s m ilz īg a is a u g u m s Pavisam no m etnē b ija ap 70— 100 c il­ p iekrāp ts, vairākas reizes m ē ģ in ā ja iz­
v ie n ja u ie d v e s a c ie ņ u . K a d v iņ u v e d a , vēk u , šis skaitlis svārstījās. Turklāt tas d arīt p a š n ā v īb u , ar viņ u au k lējās kā ar
n o v is ā m p u s ē m a ts k a n ē ja : « О х , в о т э то ir ļoti maz, blakus nom etnēs b ija tū k ­ mazu b ē rn u . Būdam s tiešs cilvē k s, viņš
д а !» stoši. Pārsvarā — tā saucam ie D zim tenes V D K d a rb in ie k ie m te ic a acīs, ka gaid a,
J a ro s la v ļa s c ie tu m ā n o tik a ta s , n o kā n o d e v ē ji — tie , kas d ie n ē ju ši vācu p o li­ lai šis n oziegu m s p ret viņ u tiktu p ā r­
v is v a irā k b a id ījo s , m a n i ie v ie to ja k o ­ cijā, arm ijā. Šie c ilvē k i jau sirm galvju traukts. G a lu galā viņš d a rb a v ie tā p a ­
p ē jā k a m e rā , k u r b ija a p p ie c d e s m it c il­ g a d o s b ija ap c ie tin ā ti 70. g ad u sākum ā. kārās.
v ē k u , v a rb ū t v a irā k . K a m e ra s p o rta z ā le s L atvieši — ab solū ti n e v a in īg i. N ākam ajā g rup ā — tā saucam ie s p ie ­
lie lu m ā . A tk a l d ra u s m īg a n e t īr īb a , K ara b e ig ā s , lai iz vairīto s no iesauk­ gi. To vid ū arī daži b iju šie čekisti, kas
v ie n ā s tū r ī c a u ru m s d a b is k o v a ja d z īb u šanas krievu arm ijā, ie b ē g u š i m ežā. To it kā p ieķ erti sakaros ar C IP . V iņ i varb ū t
iz d a rīš a n a i, g a r s ie n ā m lāvas d iv o s stā ­ ieteicis ikviens sa p rātīg s c ilvēk s. Lat­ v ie n īg ie patiešām b ija uzņēm uši n o p ie t­
vo s , c iti g u lē ja u z g r īd a s , n e a ts tā s tā m a viešiem dom as un c e rīb a s saistījās tikai nākus kontaktus. Bet par p ā rē jo « s p ie ­
s m ird o ņ a . T u r m an g a n d r īz iz g ā ja p a v i­ ar Latvijas valsti, un o k u p ā c iju p e rio d i g ošanu » va rē ja tikai pasm ieties. Blakus
sam b ē d ī g i, ta č u g a lu g a lā n o s k a id ro jā s , tika uzskatīti par p ā rejo šie m . Sauc vie n ā nom etnē vie n s no tā d ie m « s p ie g ie m »
p a r k o e s m u n o tie s ā ts , un tas p a g lā b a n o arm ijā, sauc otrā. G a n atnāks an gļi un b ija Būm eistars. Latvijas patriots. Z in u ,
d a ž ā d a v e id a p a z e m o ju m ie m . am erikāņi, pasau le visu nokārtos, un at­ ka viņš g rib ē jis L atvijā d ib in ā t s o c iā l­
P erm as c ie tu m ā a tk a l b ijā m tr ija tā — kal būs Latvija. M ež ā puiši, d ab isk i, p ie ­ dem okrātu o rg a n iz ā c iju .
A s tra , F re im a n is un e s . A r ī R o ž k a ln s . m etušies p ie c īn ītā jie m . Iz p ild īju š i n e ­
— Spriežot pēc visa, nu jau to drīkst
Šajā c ie tu m ā sava k ā r tīb a . K a tru d ie n u n o z īm īg u s uzdevum us. P S R S v a ld īb a
darīt.
jā m a z g ā k a m e ra . K a tru d ie n u d z in a ā rā p aslu d in āju si am nestiju, lai nāk no m e ­
— Biju vie n ā n o m etn ē ar Zan i S k u d ­
k o r id o r ā un t u r b ija jā n o tu p s ta s p ie s ie ­ žiem ārā, ka tiem , kas nav b iju ši vā cu
ru. N otiesāts it kā par sp ie g o šan u . K o
nas u z c e ļie m . U z r a u g i tik m ē r ka m e rā form ās, nekas nebūs. Puiši p a k la u sī­
šis cilvē k s b ija n o z ie d z ie s? V ā c is ziņas
a r m ilz īg u k o k a ā m u ru d a u z īja p a s ie ­ juši, arī c īn ītā ji viņus m ie rīg i a tla i­
par biju šajiem pag astiem , ap sek o jis iz­
nā m , g u ltā m , k rē s lie m . P s ih o lo ģ is k i duši. Daļa no iznākušajiem n o d ie n ē ju ši
nīkstošos p iem in ekļu s, fo to g ra fē jis sa­
ļo ti n o s p ie d o š i, n o v ie n a s p u se s — g r i ­ arm ijā, citi a td e vu ši savu ja u n īb u k o l­
grautās b a z n īc a s, k o le k c io n ē jis avīž u
b a s s m ie tie s , n o o tra s — n e a ts tā j s a jū ta , hozu pirm sākum iem , v īr a gad u s sm agā
izgriezum us par kultūras jau tāju m iem .
ka a tro d ie s tr a k o n a m ā . K la u d z ie n i skan darb ā par p u sv e lti. Pārsvarā šie v e c ie
V iņ š nom etnēs p a v a d īja vism az astoņus
ilg i, k a m ē r iz s ta ig ā visa s ka m e ra s. U n v īri b ija no Latg ales. V ie n s no viņ iem ,
gadus. Sk aitījās sp iegs.
tā k a tru d ie n u . R o b erts Pelšs, par iev ē ro ja m ie m sa sn ie­
B et visjūtam āk politiskās zonas seju
A tk a l v ilc ie n s . F re im a n i un A s tr u iz ­ gu m iem la u k saim n iecīb ā ap b a lv o ts ar
n o teica c ilvē k i, kas n otiesāti par pret-
s ē d in ā ja ā trā k . M ū s a r R o ž k a in u , p a š ie m Tautas sasn ieg u m u izstādes m ed aļu. K a d
pad om ju aģ itā ciju un p ro p a g a n d u , n o ­
un p ā rē jie m p a r iz b r īn u , n o v ilc ie n a es ie rad o s nom etnē, viņ š jau b ija miris.
lūkā graut un v ā jin ā t p ad o m ju varu.
ie s ē d in ā ja p a ra s tā a u to b u s iņ ā . A r m um s P ā rē jie jo p ro jā m tur. Sep tiņ d e s m ito
D audzi no viņ iem b ija ar au gstāko iz­
v ē l š o fe ris , t r īs a u to m ā tis ti un su n s. R o ž ­ g a d u sākumā viņi b ija saņēm uši p a v ē s ­
g lītīb u , v is d a ž ā d ā k o profesiju , radošās
k a ln u a iz v e d a līd z v iņ a n o m e tn e i, m ēs tes ierasties V D K . Turpat uz vietas ares­
in te liģ e n c e s p ārstāvji.
a tv a d ījā m ie s , r e d z ē ju , kā v iņ u ie v e d tēti. V iņ ie m p askaid ro ts, ka am nestija ir
am nestija, b e t noziegum s izdarīts, un — Cik b ie ž i un kādi sakari ar tuviniekiem ?
p a v ā rtie m . Tā š ķ īrā m ie s u z tr im g a d ie m ,
ie k a m s R īg a s s ta c ijā a tka l s a tik ā m ie s . Pa d o m ju valsts neko neatstāj n e so d ītu . — V ē s tu le s uz m ājām var rakstīt v ie ­
M ē s b ie ž i p ā rru n ā jā m , v a i n ā ksie s D raudēts ar n ā v e sso d u . Tādos apstākļos, nu reizi m ēn esī. Taču tās pakļautas c e n ­
« n o la u z t» v is u s p ie s p rie s to s gadus. dab iski, c ilv ē k i ātri paraksta visu, ko zūrai, n av nekāds prieks, ka te v i p ā r­
R o ž k a ln s b ija p ā r lie c in ā ts , ka n ē , v iņ a m liek. L. B re ž ņ e vs b ija p ateicis «н и кто не lasa, studē tavas em o cijas. Saņemt, v ē s ­
b a ls s n o a ugšas b ija s a c īju s i, un v iņ š за б ы т, н ичто не з а б ы т о » , un tie , kam rū­ tu les v a rē ja b e z ie ro b e ž o ju m ie m , tikai
pa ts ju ta , ka nāks lie la s p ā rm a iņ a s . Es p ē ja jaunas z v a ig z n īte s uz u z p lečiem , no ārzem ēm nekas n e p ie n ā c a .
tā d a i ie s p ē ja m īb a i v ie n k ā rš i n e tic ē ju un iztulko ja šo teiku m u pa savam un m etās V ie n re iz gadā iesp ējam a garā tikša­
d o m ā ju , ka n o s ē d ē š u « n o z v a n a līd z kara n o z ie d z n ie k u m eklējum os. 1984. nās — līd z trīs d ie nn a ktīm . īsajai nav
z v a n a m » . A r m a n i tā a r ī n o tik a , b e t a r ī g a d ā m ilz īg ie so d a term iņi jau nāca uz jē g as. Kurš d z īsie s tūkstošiem kilo m et­
R o ž k a ln a m iz r ā d ījā s ta is n īb a . b e ig ā m . N o m e tn ē šie v īri strād ā ja d a ­ ru, lai dažas stundas caur restēm uzrau­
M ū s u e ta p s ilg a a p m ē ra m m ē n e s i. žādus d arbu s, s p rie d e lē š a n a par p o li­ gu k lātbū tn ē paru n āto s? G arās tikšanās
— N om etne, cilvēki, kurus tur satikāt: vai tiku viņ iem b ija sveša lieta, viņ i b ija atņem šana ir ļoti liels sods, nom etņu
p iered zētais nem udināja domāt, ka galu galā vien k ārši lauku c ilvē k i un uz tā d ie m kā adm inistrācijas b ie ž i m an ip u lē it kā ar
šis upuris bijis veltīg s? es ra ud zījās d ie z g a n skeptiski. savām tie sīb ā m , tā kārtojot rēķinus ar n e ­

59
p atīkam iem , n e p a k la u sīg ie m ie s lo d z ī­ gram m u «Laik s» — gaisā va rēja just uz L ie p ā ju , lai stātos tiešā kontaktā, un
tajiem . D ažreiz c ilv ē k i, zinot, ka tikša­ ķādas p o z itīv a s vēsm as, kaut tā va rē ja uzreiz iestājās g ru p ā . G ru p a s to re iz ē jā
nās lieg ta, to m ē r b ra u c ar visiem b ē r ­ būt arī kārtējā kam paņa. struktūra (tag ad a r ī R īg a s n o d aļas struk­
niem to c e ļa g a b alu . Un viņus nelaiž. K ā d u d ie n u mani izsauca uzraugs un tūra) b ija ļoti p ārd o m āta : vien s ir šie
V a r izstaigāt visā d u p riek šn iek u k a b i­ v e d a uz d e ž ū rb ū d iņ u , esot g aidām as red zam ie sa b ie d ris k ie p ā rstā vji, b e t
netus — b e z rezultātiem . A iz ž o g a ir sīkas n epatikšanas vai kas ta m līd z īg s . otrs — ka šajā g rup ā var iestāties d a u ­
vīrs, n ereti viņam dara zinām u, ka tu v i­ Sēd os b rīž o s nojauta p ie m e k lē ik vien u dzi, p u b lisk i neu zrād o t savu p ie d e rīb u
nieki te p a t b lak u s, taču panākt neko n e ­ c ilv ē k u . Sapratu, ka m ani v e d noform ēt tai.
var. Tas ir b rie s m īg i. atb rīvo ša n as dokum entus, un skumu,
— K ā d i jums p ē c šiem frim gadiem likās
V isus, kas atb rauc uz tikšanos, a rī ka neesm u a tv a d ījie s no lik te ņ b ie d rie m . cilvēki, sa b ie d rīb a kopum ā?
sie v ie te s , pakļauj tā d a i pašai fiz io lo ģ is ­ A tp ak a ļ m ani vairs n ela id a , nom etņu
— N eteik šu , ka b ūtu jutis kādas n o ­
kai apskatei kā ie slo d z īto s. C ilvē k ie m , adm inistrācijas n eg rib p ieļau t in fo rm āci­
kuri nav so d īti, jāļa u jas šādam p a z e m o ­ p ietnas pārm aiņas. V airum s jo p ro jām
jas izvešanu.
jum am , jāiz cie š. d om āja vien u , d a rīja otru, visi g rib ē ja
C u so vajas stacijā p a p ā rp ild ītu p e r o ­
iz d z īvo t. B e t pasau lē straujos tem p o s
N esam ierin ām u s «taisn īb a s m e k lē tā ­ nu m ani v e d a sp e ciāla is k on vojs — pa
tu rp in ājās te h n o lo ģ is k a is p ro g ress, ku­
jus» so d īja , atņem ot iesp ēju iep irk ties priekšu virsnieks, abās pusēs p a k a ra v ī­
ram šis režīm s vien k ārši nesp ēj tu rēt
ve ik a lā . Par mazo, n o p e ln īto naudiņu ram ar iero ci. N e v ie n s n ecentās mani
līd z i. Inform ācijas ie g u v e s v e id u s nākas
v a rē ja nopirkt šo to no pārtikas, rak­ slēpt no ap k ārtējiem , iespējam s, ka C u ­
kontrolēt aiz vie n grūtāk, tu rklāt tas pats
stām p ied eru m u s, dažu a p ģ ē rb a g ab alu. sovajas stacijā tas ir ikdienišķs skats. A r ī
v id e o skar c ilv ē k a in tereses, iz k la id ē ­
D z īve s v ie n m u ļīb ā veikals to m ē r ir n o ­ turpm ākajā c e ļā no apsard zes puses
šanos, tā ir b rīv u cilvē k u inform ācija, ko
tikums. N em az n e ru n ājo t p ar pakām un man tika v e ltīta g ra n d io z a uzm anība,
n e v ie n a vara un o rg a n iz ā c ija nav tie s īg a
b a n d ro lē m . D ivas reizes g a d ā atļautas tā ka b rīž ie m pat ša u b ījo s, vai tiešām
a izlieg t. N o s p rie d ā m , ka šeit varam n o ­
b a n d ro le s svarā līd z 1 kg un vie n re iz v e d uz atb rīvo ša n u .
ra u d z ītie s p iln īg ā m ierā, šo d arb u mūsu
gad ā paka svarā līd z 5 kg. Ja atņem šo R īg a s stacijā ieb raucām 25. d e c e m ­
vietā p a v e ik s kom erciālās ap rin das.
pašu v ie n īg o reizi . . . G a d ā s , nav glu ži b rī. Jutos sevišķi saviļņ ots, ka b e id z o t
ērti so d īt c ilvē k u p ar to, ka viņ š p acēlis esm u R īg ā , aiz loga b r īv i staigā c ilv ē k i, — Jūs šo b rīd esat «Helsinki-86» Rīgas n o ­
daļas pārstāvis, L N N K d a līb n iek s. M anuprāt,
b alsi. A tro d citus ieganstus. P o g a ne tā uz Jūrm alu iet e le k tro v ilc ie n i. D ro šīb as
tieši 1987. gada vasaras «kalen dāra nem ie­
p iešū ta, apkakle nav aizp o g āta. D ienas kom itejā nokļuvām vē lā vakarā. Tiku sa­ ri» — 14. jūnijs un 23. augusts — kalpoja par
laikā ned rīk st sē d ē t gultā, tikai uz ķ e b ­ g a id īts kā pazudušais dēls. Runas — katalizatoru visdažādāko sociālo slāņu tu rp ­
līša. C ilv ē k s aizm irsies un uz b rītiņ u m ierīg a s, d ra u d z īg a s. Sm aržo p ē c o d e ­ mākajām aktivitātēm , ietekm ēja nākamo sa­
atsēd ies gu ltā. Ja uzraugs redz, seko zi­ kolona, visap k ārt tīr īb a , m ājīgum s. Bar- b ied riski politisko organizāciju veidošanos,
ņojum s — un va r atņem t gan veik alu , roja d ū š īg i, V e c g a d a vakarā pat tik a iez van īja jaunu laiku Latvijā.
gan paku. izsniegts p īrā g s , to d e v a visiem ie s lo ­ — Ierosin āju m s 14. jū n ijā p iem in ēt
— Tātad — sodu sistēma nom etnē . . . d zīta jiem . d e p o rtā c iju upurus nāca no L in ard a
1986. g a d a 6. ja n v ā r ī mani b ija jā a t­ G ran tiņ a. Bet tas b ija kaut kas vairāk.
— Pats šausm īgākais ir karceris. Esmu
b rīv o . A tb rīv o š a n a s m irklis, protam s, ir M ē s g rib ē jām p ā rlie c in ā tie s , vai tauta
red z ējis, ka ve cāk ie m vīriem no šī vā rd a
neaizm irstam s. Pa p a rā d e s d u rv īm mani mums sekos vai nē, va i tautā v ē l s a g la b ā ­
vie n sāk trīc ē t rokas. Ja k a rc e rī uzliek
iz v e d a kāds augstāks virsnieks. P ie s te i­ jusies kaut m inim āla p ašap ziņ a, b r īv īb a s
pašu stin g rāk o režīm u , iz d z īvo t nav
dzās māsa, b rīd i ru nājām ies, līd z jau ilgas, drosm e. Tā b ija kā p ā rb a u d e , vai
iespējam s. Kam eras d ē ļu b ū d iņ ā . A p k u ­
m inētais virsnieks, tram īg i skatīdam ies tauta v ē l ir d z īv a .
res cau ru les it kā p ienāk , taču kaut cik
apkārt, m u d in āja mūs ātrāk iet prom . Lin ards G ra n tiņ š, M ārtiņ š Bariss un
silta ir tikai v ie n a kam era. G u lē t tād ā
Tas b ija d ie z g a n kom iski, kaut sa p ro ­ R aim onds B iten iek s n e ilg i pirm s tam tika
aukstumā nav iesp ējam s. Jā v in g ro , līd z
tam i — droši vie n viņ š b a ž ījā s, ka kāds izolēti, taču, p a te ic o tie s gru p as u zb ū ve i,
cilvē k s p ārg u ris aizm ieg, p ē c m inūtēm
mani varētu fo to g ra fēt. Tad a rī n e k a v ē ­ sagatavošanās darbs no tā n ecieta.
desm it atkal pam ostas no šausm īg a auk­
jām ies. A r m ašīnu p a v iz in ājām ie s pa M ē s n ezinājām , kā viss b e ig sie s, b i­
stuma un b a d a . A tk al jā v in g ro . Term iņi
pilsētu un braucām uz m ājām . Jutos kā jām g a ta v i a rī arestiem . L ē cie n s tum sā —
v is d a ž ā d ā k ie : 3— 5— 15 d ie n n a k tis .
p ē c gara, n o g u rd in o ša sapņa. Ik d ien as tā v a r ap z īm ēt mūsu to re iz ē jā s sajūtas.
Silts ē d ie n s ik p ē c d ienas, taču , kam ēr
ritmā iejutos pam azām . T āp ēc dažas d ien a s pirms 14. jū n ija visi
no virtu v e s pa salu aiznes, no siltum a
Biju nolēm is tu rp in āt iesākto — strā­ kopā aizgājām uz B rāļu kapiem n o fo ­
ne vēsts.
dāt un ie sp ēju ro b e ž ās d arb o tie s tā lāk , to g rafēties,
Parastā norm a b ija 50— 60 g g rau d u
p ie ļa u jo t ie s p ē ju , ka agri vai vē lu to m ē r P ie n ā c a 14. jū n ija p ē c p u sd ie n a . Biju
uz litru ūdens. Ēd ie n a m , ko g a ta v o ja
atkal varu nokļūt nom etnē. dom ājis, ka atnāks kādi 50 cilvē k i, un
karcerim — 20 g graudu, praktiski
R ežīm s lib e ra liz ē jā s. P ē c n o d ib in ā ­ a r ī tas būs d au d z. Es ap z in ājo s — pat
ūd en s, n e k ād u ta u k v ie lu , p ē c p a r e d z ē ­
šanās tika a p c ie tin ā ta g ru p a «H elsinki- ja n e v ie n a nebūs, tie ši es esm u tas, ku­
tās norm as — vie n s eļļas p iliens.
86», taču palaista va ļā . Bija ziņas, ka šur ram jā ie t. Taču, ie ra d ie s Bastejk ain ā, ju ­
M ē s to ig n o rē jām , un arī a d m in istrā­
tu r atlaisti p o litie s lo d z ītie . Piem ēram , tos v i e n ie u ē ji pārsteigts.
cija skatījās caur pirkstiem . K au t zināja,
e b re ju aktīvistu A n a to liju Sčaranski at­ Ir m u ļķ īg i skand ināt, ka šī «akcija»
ka karcerim ē d ie n s atsevišķi netika v ā ­
b r īv o ja p rie k š la ic īg i, gan v ē l ve c a jā sti­ b iju si «R ie tu m u raidstaciju in sp irē ta».
rīts. R eizēm iznāca d ažādi pārp ratu m i,
lā — «izm eta» ārpu s S a v ie n īb a s , pat V a i mums 1987. g a d ā b ija ie s p ē ja to
ta d pāris d ien as u zraugi stāvēja blakus
nein fo rm ējot tu v in ie k u s . Taču šis fakts izziņot v ie tē jo s masu inform ācijas lī­
un k o n tro lēja, līd z viss atkal aiz g ā ja v e ­
jau lie c in ā ja par situācijas maiņu. dzek ļo s?
cajās slie d ē s. Tas laikam ir tā saucam ais
1986. g a d a b e ig ā s pēkšņi tika a tb rī­ A r ī V D K n e b ija tā īsti g a ta v a šim n o ­
krie vu bardaks, kad p ē c likum iem un
vots bīstam ais n o z ied z n iek s Rožkalns. tikum am . V iņ i n eticēja, ka mums iz d o ­
pantiem — gals klāt, taču n ek o n se k ­
K ļu v a skaidrs, ka pārm aiņas ir reālas. sies realizēt ie c e rē to , p a ļā v ā s , ka tau ta
v e n c e šo likumu ie vē ro šan ā d o d ie sp ēju
A tb r īv o ja Jan u K irbu, Borisu G re z in u , ir sastindzināta b ailē s . T om ēr katram
iz d z īvo t. Tom ēr karceris ir ļoti smags,
R o la n d u Sila rau p u , G u n ā ru Freim ani. g ad īju m am p ie B r īv īb a s p ie m in e k ļa tika
n e cilvē cisk s «p ārm ācīšan as m ērs» un,
Tiesa, viņ u statuss b ija visai d iv d o ­ sarīkotas sporta sacīkstes, lai rastu iz­
pat ja laim ējas, uz visu atlikušo mūžu
m īg s — it kā ap ž ēlo ti, it kā n e: nek ād as skaidrojum u, g a d īju m ā , ja tu r p a rā d īto s
dziļi ie d ra g ā c ilv ē k a v e s e līb u .
vainas apziņas no valsts puses, to m ēr cilvē k i.
— 1985. gada ziemā soda izciešanas te r­ a tb rīvo ti.
miņš tuvojās beigām . . . — U n kur vēl paša B rīv īb a s piem inekļa
Pirm os grup as «H elsinki-86» d o k u ­ «reabilitācijas» kampaņa burtiski dažas d ie ­
— K a d pie varas n āca G o rb a č o v s un m entus uzņēm ām ar sajūsmu, varbūt tie nas pirms 14. jūnija! Piem inekļa attēls pēc
sāka runāt par atk lātīb u , d e m o k ra tiz ā ­ n e b ija g lu ži p iln īg i, taču neap šau b ām i daudziem gadiem avīzēs un pirm oreiz t e le ­
ciju, ie s lo d z īto vairum s sm īnēja vien . p a u d a visas mūsu tautas sāp es un uz­ vīzijā. Valsts puķes, riteņbraukšanas svēt­
M ē s lasījām av īz e s , skatījām ies p ro ­ skatus. C ik atceros, Silarau p s aizb rau ca ki . . .

60
1988. g a d a 14. jū n ijā , R īg ā . 1987. g a d a 23. a u g u sts R īg ā .

61
— Tom ēr ša u b ījo s, vai tie d a u d z ie uzlauztas. A p ie š a n ā s b ija ļoti rupja, uz vijas ta g a d ē ja i v a ld īb a i, kas, protam s,
c ilv ē k i nav atnākuši uz riteņbraukšanas R ožk aln a jautājum u, va i viņi apzinās, nav tie š i va in o jam a notikušajā, to m ē r j ā ­
svētkiem . B et, kad re d z ēju , kā viņ i stāv ko viņi dara, ka viņ i p ārkāpj K o n s titū ­ atzīst iz d arīta is noziegu m s. Ja tā p a tie ­
un raugās apkārt, un it kā kaut ko g a id a , cijas norm as, sekoja a tb ild e : да, м ы šām g rib kļūt par c iv iliz ē tā s p asau les
ka šie c ilv ē k i nākuši tikai ar v ie n u d o ­ з н а е м , ну и что? P iln īg a visa tļa u tīb a. sastāvdaļu, tai jā la b o iz d arītā s kļūdas.
mu — atbalstīt mūs, tas b ija liels sa viļ­ C ilvē k u s sabāza m ašīnās un a iz v e d a uz V isp irm s šai varai se v i jā n o sa u c par o k u ­
ņojum a un g a n d a rīju m a b rīd is . G a lv e n o m ilicijas p ā rv a ld i. p ācijas varu un Latvijai, L ie tu v a i, Ig a u ­
Pa to laiku uz p iem in ek li p lū d a a iz ­ nijai jā p ie š ķ ir o k u p ētu te rito riju statuss.
«H elsinki-86» p ārstā vji stā v ē ja ar z ie­
v ie n va irā k un va irāk cilvē k u . T ālāko Stāvoklis, protam s, ir sa re žģ īts, mūsu
d ie m rokās, un uz lentēm p irm o reizi
visi zina, sek oja b ru tā la izrēķin āšanās. eko nom ikas ir cieši saistītas, p are izā k ,
p ē c k a ra Latvijā b ija rakstīts « D ie v s , s v ē tī
Dažas d etaļas p ar tēm u « v a ra un c il­ m āk slīg i atk arīgas v ie n a no otras, te ir
L a tv iju » un «T ē vz e m e i un B r īv īb a i» . K a d
vēk s». B ie d in ā š a n a i b ija izsauktas u g u n s­ P S R S p ilso ņ i, dažos m ēnešos n av ie s p ē ­
b ija jā ie t p ie p ie m in e k ļa , c ilv ē k i sakļāvās
d z ē s ē ju m ašīnas. U g u n s d z ē s ē ji v irz īja jam s visu m ain īt. Tas jā d a ra p ak ā p e n isk i,
b līv ā masā aiz «Helsinki-86» p ā rs tā v ­
šļūtenes uz autobusiem , kas la id a iz p lū ­ m ie rīg i, sa d a rb īb ā ar o k u p ācijas varu.
jiem . Priekšā b ija d au d z p aceltu roku ar
d e s gā zes, jo b ija ie sp aid s, ka tie d e g . Pat esošais stāvoklis var sa g la b ātie s
sarkanbaltsarkaniem ziediem . Pirm o reizi
U n , g o d s kam g o d s, kad sekoja p a v ē le d ie z g a n ilg i, tikai ta d ilu zo rie a p z īm ē ­
jutos kā savā pilsētā savu d o m u b ie d ru
laist putas virsū c ilvē k ie m , n evis a u to ­ jum i Latvijas P S R (tāp at IP S R un L P S R )
vid ū .
busiem , u g u n sd z ē sē ji atteicās to d arīt. jān o m a in a ar faktiskajiem — o k u p ācijas
A tc e rē jo s dažas vecas fo to g rāfijas.
Z inām i p ā rd z īv o ju m i, es p ie ļa u ju , b ija p ā rv a ld i, kura mums var atļaut m aksi­
1941. g a d ā , kad sarkanarm ija jau b ija
a rī vien am otram autobusu šoferim. mālu p a š p ā rv a ld i. U n p ē c tam , p iln īg ā
p rojām un vā c ie š i v ē l tā īsti n e b ija ie n ā ­
saskaņā ar A N O , starptautisko n o v ē ro ­
kuši, c ilv ē k i sp o n tān i d e v ā s p ie B rīv īb a s — Kādi b ija un ir jūsu uzskati p a r Latvijas
tāju k lātbū tn ē p ak ā p en isk ā c e ļā , n e a iz ­
p ie m in e kļa, lū dza D ie v u , a p ra u d ā ja aiz­ o ficiā lo in teliģenci?
va in o jo t P S R S pilsoņus, mēs varam veik t
vestos, n o sle p k avo to s, pašu Latvijas v a l­ — Pa šre iz ē jai latviešu in te liģ e n c e i ok u p ācijas p ā rv a ld e s d em o n tāžu , n o ­
sti. Sie ab i b rīž i b ija savienojam i, sa lī­ nav tā d as īstas ģ enētiskas saiknes ar m ainot to ar n eatk a rīg ās Latvijas valsts
d zin ām i. A rī vecas sieviņ as t e i­ ie p rie k šē jo in te liģ e n c e s p aa u d zi, kuras o rg ān iem . L īd z īg s p ro ce ss notika Ro-
ca — ta g a d v a r mirt, nu ir p ie re d z ē ts lie lā k ā d aļa 1944. g a d ā d e v ā s svešum ā, d ēz ijā , ta g a d ē jā Z im b a b v ē un N am ībi-
tas, ko sirds ilg o jās visus šos gadus. b e t atlikusī g ā ja b o jā S ib īrijā . In t e li­ jā, tas iespējam s a rī šeit. Tas ir v ie n ī­
Sai g ā jie n ā izzu d a p aau d žu atšķirības. ģ e n c e s stāvoklis — d z īv e laikm eta d ik ­ gais ceļš, kā iz va irītie s no m eliem . P S R S
Tām vairs n e b ija nozīm es. Tauta n o d e ­ tētā situ ācijā — ir sevišķi neapskaužam s. v a ld īb a ar v ie n u rā vie n u atrisinātu d ip ­
m onstrēja savu sp ītu un uzskatus, p a rā ­ U n to m ē r . . . lom ātiskās n e ē rtīb a s , kas n e m itīg i rodas,
d īja pasau lei un vispirm s se v , ka nav B ijušo lielā m ērā va rē tu raksturot d ie z ­ pastāvot d ivām Latvijām .
salauzta un netic m eliem . gan īs i — klusēšana, p iekriša n a, « n o ­ G o rb a č o v s aicin a nosaukt lietas to
Pirms 23. augusta p resē b ija n eg an ta d e v a s c ariem » — iz d z īvo ša n a . Tom ēr īstajos vā rd o s. Bet vai visa p a tie s īb a ir
kam paņa pret «H elsinki-86». V ie n la i­ mēs sekojām katrai rin d iņ ai, m e d ījā m v a ja d z īg a ? Ja kāda p atie s īb a s d aļa tiks
kus a rī s p ie d ie n s uz biju šajiem p o lit­ zem tekstus, līd z īb a s , lai gūtu a p lie c i­ slēpta, agri vai v ē lu tā atsauksies mums
ie slo d z ītajie m , lai viņ i p ē c iesp ējas ātrāk nājum u, ka vism az s e v ī šis c ilvē k s ir p a ­ par sliktu. M ē s jau neprasām neko v a i­
atstātu Latviju. Daži to iep riekš paši b ija tiess. A tc e ro s , 14. jū n ijā re d z ē ju dažus rāk p ar to, kas mums p ienākas. Turklāt
g rib ē ju ši. Kā v ē lā k te ic a G un ārs A stra — aktierus. B ija a r ī M avrik s V ulfso n s, tie sa , *■ eko nom iskā ziņā p atiesi su ve rē n as B a l­
viņš n e vē la s atstāt Latviju, b e t, ja viņam ta d v ē l o p o n e n ta lom ā. Tautā pazīstam u tijas valstis K r ie v ija i b ūtu d a u d z iz d e v ī­
liktu iz vē lē tie s : vai nu cietum s, kas n o ­ c ilvē k u k lātb ū tn e ie p rie c in ā ja . M ilz īg s gākas nekā noslauktas rep u b lik as. M ē s
zīm ē lēnu un pūstošu fizisku b o jā e ju , uzm undrinājum s pirms 23. augusta b ija strādāsim lab i tikai tad , kad būsim sa v­
vai trim d a, tad viņš, protam s, d o to s trim ­ «Literatū ras un M ā k sla s» numurs ar pilnu starpēji b rīv i, tad uzplauks nāciju ta ­
dā. Tā a rī šie aizb ra u cēji uzskatīja, ka B rīv īb a s p ie m in e k ļa attēlu uz vāka, a r ī lanti. Som ijas p iem ērs. V a i tiešām nav
šeit savu ir p a d a rīju ši. Jo mēs dom ājām , satura ziņā nep ārp rotam s. Tad es sa­ n e v ie n a ekonom ista, kas iz d arītu reālu s
ka p ē c dažiem m ēn ešiem biju šos p o lit­ pratu, — jā, a rī viņi ir p ie slē g u šie s . 23. ap rēķin us, uz kuriem zinām ā m ērā v a ­
ie s lo d z īto s atkal ņems ciet. Turklāt n e ­ augustā p ie p ie m in e k ļa b ija m ūziķi, ak­ rētu b a lstīt K rie v ija s ārp o litik u ? A r ī pašu
p ārp ro tam i tika pateikts, ka viņ u d ro š īb u tieri, žurnālisti. C ilv ē k i, to, protam s, K rie v iju taču v a ja d z ē tu pakļaut c iv ili­
te n e vie n s vairs n egarantē. ie v ē ro ja , un tas sp ē cin āja , ra d īja k o p īb a s zācijai.
Pa r 23. augustu dom as d a lījā s . Daļa sajūtu. P ie n ā c is laiks taktisku apsvērum u d ē ļ
uzskatīja, ka n e va ja g izaicināt likteni, — Kāds, jūsuprāt, ir vai kādam jā b ū t Lat­ vairs n e ie la istie s arī sīkos m elos, jāsaka
ka iesāktais jā tu rp in a ārē ji m azāk re d z a ­ vijas pašreizējam statusam? Vai iespējams at­ tas, ko patiešām g ribam . C itā d i p asau lei
mās form ās, ka atkārtojum s nav v a ja ­ gūt Latvijas valstiskumu «garīgās a tb rīvo ša ­ par mums var rasties d īv a in s priekšstats.
d z īg s . Taču 14. jūn ijs b ija p ārsteid zis nās cīņās», kādi ce ļi ejam i un vai jums liekas, « V e s e līg ie sp ēk i», m azākā ļaunum a
igauņus un lietu viešu s. D abiski, ka at­ ka b rīv a un neatkarīga Latvija (š ī jēd z ien a
p rin cip a p ie k ritē ji, kas s a b ie d rīb ā n ereti
neap traip ītā no zīm ē) iespējam a kā d rīz a
b alstījām kaimiņus. ieņem redzam u stāvo kli, parasti n o rād a
realitāte?
Sajā d ie n ā «H elsinki-86» ak tīvā k ie uz otru c e ļu — t. i., S a v ie n īb a s līg u m a
p ārstā vji faktiski tika izolēti. G ru p a b ija — V ē l pirms 5— 6 g a d iem es dom āju, p iln v e id o ša n a , n eiz virz o t o k u p ācijas
p aziņ o ju si, ka ziedus ies nolikt p ē c p u s ­ ka gluži v ie n a lg a , kādā ceļā mēs a tg ū s­ faktu kā izejas punktu p ro b lē m u atrisi­
d ie n ā . Taču rīta p u sē n ezinājām , ko d a ­ tam Latvijas valstiskum u. T ag ad esm u nāšanai. Lai viņ i rīko jas atbilstoši saviem
rīt, b ijām stingri b rīd in ā ti, ka tiksim a iz ­ ie p az in ies ar starptautisko tie s īb u n or­ uzskatiem , tikai tā d ā g a d īju m ā n e v a ja ­
tu rēti. Daži g rib ē ja likt ziedus tū līt, ka­ mām un likum iem , tā p ē c uzskatu, ka dzētu aizmirst p ie b ilst v ie n u teik u m u :
m ēr varas ie stād es v ē l atļauj. G a lu galā k lieg ša n a p a r Latvijas n e a tk a rīb u vairs tā jā d a ra tikai tā p ē c , ka P S R S v a ld īb a
visi nolēm ām iet p ared zēta jā laikā. Tur­ nav tik sv a rīg a , d rīz āk jāiz strād ā tiesisks n e p ie k rīt Baltijas valstu p atiesai n eatka­
pat Pa d o m ju b u lv ā ra m ājā d z īv o ja Gin- tās rea lizācijas plāns. rīb ai, un šis kom prom iss ir v ie n īg a is re ā ­
te ru ģ im e n e , tu r arī c ilvēk i n o g a id īja . C ilv ē k i, kas aģ itē par Latvijas izstāša­ lais solis, ko p ašre iz ējā situ ācijā ie s p ē ­
M ā ja tik a ielen k ta, k āp n ēs sabru ka V D K nos no P S R S , stipri kļū dās. L a tv ija nekad jam s izdarīt. Bez šī p ask aid ro ju m a atkal
d a rb in ie k i un m ilicijas form ās tērp tas nav iestājusies P S R S , un ja mēs prasām to p jau n i m eli, turklāt pašu sp ēkiem , un
person as, n e v ie n u n e la id a ne iekšā, ne izstāšanos, ta d iestāšanos P S R S au to m ā­ tā ir uzspiesta s a v ie n īb a , kurā mēs n e ­
ārā, d z īv o k li n o b lo ķ ē ja . Lai paziņ otu tiski atzīstam p a r liku m īgu . Ja vien ā b r ī ­ apšau bām i n o sp ēlēja m visas savu in te ­
par n o tie k o šo , c ilv ē k i uz p a la g a uzrak­ d ī m ēs runājam par o k u p āciju , b e t otrā rešu kārtis.
stīja «Seit ie s lo d z īta H elsinku g ru p a» un to noklusējam , ta d ja u n o L atviju atkal
izkāra pa lo g u . U z rau d z ītāju s tas satra­ m ēģinām celt uz m eliem .
cin āja tik lie lā m ērā, ka d z īv o k ļa d urvis Jāb ū t stingrai un nelok ām ai p ā r lie c ī­ In te rv ē ja RUDĪTE K A L P IŅ A
tika m e ž o n īg i dau zītas, sp ā rd ītas, līd z b a i: L atv ija 1940. g a d ā ir o k u p ē ta : K r ie ­ 1989. g a d a a p r īlis — m aijs

«2
1988. g a d a 14. jū n ijs. P ē c ilg ie m g a d ie m 1987. g a d a jū n ijā , Brā |u k a p o s. L ē c ie n s tum sā 1987. g a d a 14. jū n ijā , B a s te jk a ln ā . M a v r ik s
ca u ri R īg a i p l ī v o s a rk a n b a lts a rk a n a is k a ro g s. To v ē l p rie k š ā . N o k re is ā s: R o la n d s S ila ra u p s , B o riss V u lfs o n s un g ru p a s « H e lsin k i- 8 6 » p ā rs tā v is H e i­
nes K o n s ta n tīn s P u p u rs, to la ik L V U stud ents. G r e z in s , Jā n is V ē v e r is , L in a rd s G r a n tiņ š , Ja n s nis Lām a.
K ir b a , Jā n is R o ž k aln s.

> iг: -- 1о0


im
■č Л, <
i>a>
.г с
,s а о I
'I c i » "
■-»■g 5
0 .=•I ш
Z t Е «*
.« • О Q.
йS ш =
>
-S я-
<0 <0 -
ггс
> £ С
< Üj S
1987. g a d a jū lijs, R īg a s sta cija. R o la n d s S ila ­
^ “ Е "О ra u p s atstāj P S R S te rito riju .
— С 0 с
— - I— лз
а| ö
« ..а “
"О ’J2 »- I ui

01 '»О1ГС
■^ с -*
г» N л
S-S^S-“
— I® С - * m
i ï * E
<йо!»

N o lab ās — Jā n is R o ž k a ln s p ē c a tb rīv o š a n a s
R īg a s sta cijā 1987. g a d a sākum ā.

1988. g a d a 23. a u g u sts, R īg a . «H e lsin k i- 8 6 »


R īg a s n o d a ļa un cie m iņ i no A rm ē n ija s .
I NTER VIJA
AR LA TVIJA S PSR VALSTS DROŠĪBAS
KO M ITEJA S PRIEKŠSĒDĒTAJU S TA Ņ ISLA V U ZU K U LI
— I e s ā k u m a v arbūt p astāstiet n e d a u d z 1987. gad ā V D K , vēl noziegum a s a g a t a ­ — J ū s u d o m a s par L a tv ija s suv e renitā ti
par sevi. vo šan as sta d ijā , no vērsa m ē ģ in ā ju m u ar un ari par d a u d z a j ā m n e fo r m ā l a jā m o r g a ­
F.sniu dzim is R īg ā , strā d n iek a ģimene. bru ņo tu spēku sa g rā b t « K o m ē ta s» tipa ā t r ­ nizācijām ? — Tauta s fronti, In terfron ti,
Līd z ka ra sāku m am pabeidzu četra s klases. g a ita s jū r a s ku ģi, a r k u ru cilvēku g ru p a Vides k lu b u , L N N K .
No 1941. līdz 1946. g ad am atrad o s e v a k u ā ­ grib ēja bēgt uz ārzem ēm . T ika a p d rau d ēta — U z sk a tu , ka pēc p a stāvo šās P S R S un
cijā N o vo sib irsk a s un Tom skas a p g ab alo s, pasažieru ve selīb a un d zīvīb a, v a rē ja iet L a t v ija s P S R k o n stitū cija s repu b lik as s u v e ­
kur tu rp in ā ju m ācīb ās p am atsko lā. Pēc a t ­ bojā kuģis. renitāte p ra k tisk i ir tik a i d e k la rā c ija , kas
g rieša n a s pabeidzu vid ussko lu un 1954. g a ­ K o p īg i a.r m u itas darb iniekiem tra n z īta reāli un visp u sīg i vēl n av n o drošin āta. P i l ­
da L V U Ju rid is k o fa k u ltā ti. Ja u strā d ājo t k ra v ā tik a a tk la ta k o n tra b a n d a — 1200 kg nībā a tb alstu A n a to lija G o rb u n o v a P S R S
V a ls ts dro šības kom itejā, gadu m ācījo s Ļe- h ašiša 22 m iljo n u d o lāru vē rtīb ā . M a t e r iā ­ T a u ta s deputātu kongresā izteiktos p riek š­
ņ in g ra d ā sp e ciāla jā skola un v ē lā k vēl d ivus lus n odevām In te rp o lam , lai ārzem ēs a tm a s ­ liku m u s p ar izm aiņ ām k o n stitū cijā, lai p a ­
gad us M a s k a v a . P ēc sk o las b eigšan as biju kotu sta rp ta u tisk o s n ark o tik u tirg o tā ju s. p lašin ātu repu b liku su ve ren itā ti. T a s no­
ilgstošā ko m an dēju m ā ārzem ēs. Repu b lika P a šre iz ē jo s ap stākļo s a k tu ā ls kļūst tād s zīmē atg rie ša n o s pie ļeņ in isk ajiem fed erāU s­
atgriezos tik a i 60. gad u beigas. T u rp in ā ju va ls ts noziegum a veids kā sta rp n a c io n ā lā ma principiem . S a v ie n īb a i jā b ū t su verēnu
dienestu L P S R V D K ka noda|as un d a ļa s naid a k u rin ā ša n a. N e a trisin ā tie sta rp n a c io ­ so ciālistisko repu b liku b rīv p rā tīg a i fe d e rā ­
priekšnieks. 1984. gada m a ijā tik u nozīm ēts cija i, k u ra v a rē tu b alstīties uz Sa v ie n īb a s
nālo attiecību ja u tā ju m i atsevišķu ekstrē-
par p riekšsēd ētāju . T ā d ē jā d i m ana d arb īb a m istiski noskaņotu personu o rg a n iz a to ris ­ līg u m a p am ata. C eru , ka lēm um i š a jā j a u ­
šajā a m atā s a k rita ar pārbūves procesa s a ­ kas d arb īb a s re zu ltā tā izsau ca sa b ied risk ās tāju m ā tiks pieņemti ja u tu v ā k a jā L P S R
kumu va lstī. k ā rtīb a s tra u c ē ju m u s, n evē la m as s a d u r ­ A u g s tā k ā s P a d o m es sesijā.
— Kādi pa šlaik ir V alsts d rošības k o m i ­ sm es dažādos P S R S reģionos un iz ra is īja P a r attieksm i pret sa b ie d ris k a jā m o r g a ­
tejas u z d e v u m i — g a n stratēģiskie, gan sm ag a s sekas. A k tu ā ls V D K u zd evum s ir n iz ācijām . A tb a lstu visu s tos spēkus, kas
ta ktiskie? Ja n a v n o slē p u m s, a p m ē r a m cik s a v la ic īg i a tk lā t un inform ēt v a ld īb u , p a r ­ veicin a p ā rk ā rto ša n o s, d e m o k rātija s un
cilvēku strā d ā k o m ite jā , ar ko n o d a rb o ­ tija s un sa b ie d risk ā s o rg a n iz ā c ija s par a tk lā tu m a p a p la šin ā ša n u . M u m s ir daudz
ja s? briestošajiem kon fliktiem , lai cēloņus va rē tu n eatrisin ātu problēm u. S a b ie d risk ā s o r g a ­
— V D K g a lv e n ie uzdevum i, ap tverot gan n ovērst politiskiem līdzekļiem . niz ā cija s pam ato ti pievērš u zm an ību ekono­
stratēģisko s, gan tak tisk o s, īsi fo rm u lē ja m i m ikai un ek o lo ģ ija i, sasāp ēju šiem s ta rp n a ­
šadi: P la š ā k a i sa b ie d rīb a i m az zinām s, ka ja u cionālo attiecību, va lo d u , k u ltū ra s un citiem
— atm asko t k a p itā listisk o v a ls tu iz lū k ­ kopš P S K P X X kongresa V D K veic lielu ja u tā ju m ie m , nepieciešam ībai pilnveidot li­
dienestu g ra u jo šo d arb īb u , ka a ri pretpa- d arb u a g rā k nepam atoti sodītu pilsoņu re a ­ kum došanu, lai izveidotu tiešām tiesisku
dom ju g a rā ek stre m istisk i noskaņoto p ilso ­ b ilitā c ijā . Se v iš ķ i ak tivizējies šis darbs pē­ va lsti. Diem žēl v a irā k ā s s a b ie d ris k a jā s o r ­
ņu n a id īg ā s a k cija s , kas vērstas uz p a s tā v o ­ dējos gados, tom ēr jā a tz ls t, ka virz ā s uz g a n iz ā c ijā s ir a r i p ā rā k ra d ik ā li noskaņoti
šas ie k ā rtās g ra u ša n u un likvid ēšan u , priekšu lēni, kaut a ri ne m ūsu v a in a s dēļ. elem enti, k u ru d a rb īb a reizēm izsauc n ep a ­
nodrošināt m ilitā ro un va ls ts n oslēpu­ G rib ētos a tg ā d in a t. ka pilsoņiem ja u tā ju m o s m atotu un n e v a ja d z īg u p olitiskās situ ā c i­
mu, tai skaitā zin ātn es un teh nikas jom ā, par viņu va i rad in ieku re a b ilitā c iju sa k a rā ar ja s sa a sin āšan o s, v a r izprovocēt sad u rsm es
s a g la b ā ša n u , nepam atotu sodām ību nepieciešam s griezties ar sm ag ā m sekām . P a r L N N K . . . U z s k a tu ,
— kopīgi a r ro b ežapsard zības karasp ēk a a r iesniegum u L a t v ija s P S R P ro k u ra tū rā , ka šī kustība ir re alitā te, ar kuru jā rē ķ in ā s.
vien ībām nodrošināt m usu va lsts robežu ne­ ku ra šos iesniegum us izskata, un gad īj umos, Jā ņ e m vē rā , ka šīs ku stīb as 2. kongress d a ­
aiz sk a ra m īb u , kad nepieciešam a rū p īg ā k a pārbaude, no­ ļēji p ā rs k a tīja p ro g ra m m as, sta tū tu un a t ­
c īn īties pret tero rism u, d iv e rs ijām , sūta m a te riā lu s uz V D K . Pēc tam tie tiek sevišķu rezolūciju fo rm u lē ju m u s atbilstoši
ko n trab and u un citiem noziegum iem a t ­ p ā rsū tīti uz tiesu, kur ja u tā ju m u izšķir pēc re p u b lik as K o n s titū c ija i un s ta rp ta u tis k a ­
bilstoši V D K kompetencei, būtības. jiem Ilgum iem . K a d ša jā kongresā pieņem ­
- s a v la ic īg i a tk lā t un novērst cēloņus, G rib u u zsvērt, ka V D K m ērķis ir nevis so­ tie dokum enti tiks o ficiā li nodoti a tk lā tīb a i,
kas v a r izsaukt ā rk ā rtē ju s notikum us d zelz­ dīt cilvēk u , bet nepieļaut v a ls ts noziegum u repu b lik as A P izlem s ja u tā ju m u p ar L N N K
ceļa, a v iā c ija s , jū ra s tra n sp o rtā (k a ta s tr o ­ iz d a rīš a n u , n ovērst tos sta d ijā , kad persona tu rp m āko darb īb u . C e ru , ka a u g u stā , kad
fas, a v a r ija s , kuģu n o lau p īšan as, kam v a r vēl tik ai g a ta v o ja s to izd arīt. Ja u m inēju iznāks ž u rn ā ls, a rī šis ja u tā ju m s ja u būs
būt sm ag a s sekas, tai sk a itā cilvēk u u p u ri). par s a v la ic īg i novērsto ku ģa «K o m ē ta » b ru ­ a trisin ā ts.
Pie m ē ra m . D a ž u s g a d u s atp a k a ļ V D K ņotās s a g rā b ša n a s g a ta v o šan u . Tā kā šis — Kā p ā rk ā r t o š a n ā s attiecas u z VDK?
saņēm a in fo rm ā ciju p ar to, ka R īg a s lidostā noziegum s tika n o vērsts ja u g a ta v o š a n a s Ko tas nozīm ē, k ā to sa p r a st un kā tā re a­
viena no p asažieru lid m a šīn am a tro d a s s p ri­ sta d ija , p ersonas, kas to iz d a rīja , netika lizējas praksē?
dzeklis. T o b rīd pasažieri ja u a tra d ā s lid m a ­ sa u k ta s pie k rim in ā la tb ild īb a s , bet stin g ri — K ā visās m ūsu dzīves sfērās, a rī V D K
šīnā un g a ta v o jā s izlidot. Steid z a m i n ācās b rīd in ā ta s. norit p ā rk ā rto ša n ā s. M u m s ir ja u n a pie­
atcelt reisu, evaku ēt cilvēk u s, rū p īgi p ā rb a u ­ R u n ājo t p ar V D K d arb in ieku sk a itlisk o eja un n o vērtēju m s visā v a ls ti un republikā
dīt lid m a šīn u un ta ja iekrau to b agāžu . T ik a sa stā vu un ņemot vērā m ūsu iestādes spe­ notiekošajiem m asu p o litiz ācija s procesiem
veikti a ri o p e ra tīv ā s m eklēšanas pasākum i. cifiku, v a ru pateikt, ka par to tiks info rm ēta d e m o k ratiz ā c ijas un a tk lā tu m a a ttīstīb a s
Ta ka in fo rm ā ciju saņ ēm ām pa telefonu un a ttiecīg a L a t v ija s P S R A u g s tā k a s Pado m es rezu ltātā. P ā rk ā rto š a n ā s izvirza V D K j a u ­
z v a n ītā js , spriežot pēc balss, — b ija ja u n s kom iteja v a i ko m isija, k u ra sask aņ ā a r re ­ nu, sv a rīg u uzdevum u — aiz stā vēt šo p ro ­
cilvēk s, ra d ā s ve rsija , ka viņ a nodom s ir iz­ p u b lik as K o n s titū c iju acīm red zo t tiks iz ve i­ cesu. V ien s no s v a rīg ā k a jie m ja u tā ju m ie m
jokot kādu paziņu no p asažieriem . V ē lā k v e r ­ dota. P ro ta m s , ja ko m isija to uzskatīs par p ašlaik ir p rasību p a a u g stin ā ša n a pret ko­
sija a p stip rin ā jā s . V a ru tikai piezīm ēt, ka nepieciešam u. m itejas kad riem . E s te d om āju m ūsu d a r ­
tādu «jo k u » re zu ltā tā tiek no darīti m a te riā ­ V a ir a k ā r t esmu d zird ējis rad io un te le ­ binieku m āku strā d ā t ja u n o s ap stākļos,
lie zau d ēju m i un psihiski tra u m ēti cilvēki. v īz ija s p ā rra id ē s, it kā L a t v ijā 40. un 41. g a ­ ja u n ā politiskā, tik u m isk a gaisotnē, kas
T a jā pašā laik ā iepriekš n eva r paredzēt, cik da a r ī esot d a rb o ju šā s bēdīgi sla v e n a s « ā r ­ veid o jas sa b ied rīb ā. C en šam ies p anākt, lai
atb ilsto ša patiesīb ai v a r būt šāda in fo rm ā ­ k ā rtē jā s tro ik a s», kas lēm a cilvēk u likteņus darbinieki iem ācītos atteikties no stereo ti­
c ija , tāpēc m ūsu p ienākum s k a trā g a d īju m ā tiesas vietā. A p g a lv o ju , ka pie m um s tād a s piem do m āšan ā. Se v iš ķ i s v a rīg i ir p a stā ­
rū p īgi fak tu s p ā rb au d īt. S a k a rā a r n o d a rī­ n a v d a rb o ju šā s, kaut a ri atsevišķu L a t v ija s v īg i celt pro fesio nālism u , kompetences un
tajiem m a te riā la jie m zaudējum iem un lid o ­ ied zīvo tāju likteni līdz 53. g ad am izlēm a tiesiskās k u ltū ra s līm eni, katego riski ievē­
ju m a d ez o rg an izāciju minēto « jo k d a ri» tā sa u ca m ā s «se višķā s apspriedes», rot lik u m a p rasības. P ēd ē jo s gad o s p a p la ­
sauca pie k rim in ā la tb ild īb a s p ar ļa u n p rā tī­ — A r ko « se v iš ķā s ap sp r ie d e s» a tšķ iras šinās V D K sa d a rb īb a a r d arb a ko lektīviem ,
gu h u lig ān ism u . So d a m ers — b rīv īb a s a t ­ no «troikām»? sa b ie d risk ajām o rg a n iz ā c ijā m un m asu in ­
ņem šana uz trim gadiem , tom ēr, ņemot vē rā — « S e v iš ķ ā s apspriedes» pieņēma lēm u ­ fo rm ā cija s līdzekļiem . A k tīv i veicin ām a t k lā ­
va in īg ā A le k s a n d ra B ru k a (dz. 1970. g., mu. «T ro ik ā m » nekada lēm um a nebija. P i r ­ tumu m ūsu d arb a ja u tā ju m o s un to atsp o ­
P T S a u d z ēk ņ a ) vecum u, ta izpilde tika a t ­ m a jā s d a rb o jā s ju ris ti, o tra jā s p a ra sti p ie­ gu ļo jum u presē, rad io , te le vīz ijā . Diem žēl
likta uz diviem gadiem . C ik zinām , v ē lā k d a lījā s p ā rstā v is no a p g ab a la p a rtija s ko­ d ažkārt presē p a rā d ā s n ep ārb au d īti m a te­
šis ja u n ie tis sa u k ts pie atb ild īb as par citu m itejas (p irm a is s e k re tā rs ), p ro ku ro rs un riāli. S v a r īg i, lai tau ta zinātu un sa p ra stu ,
noziegum u izd arīšan u . čekas priekšnieks. pret ko un kāpēc c īn ās V D K d arb in iek i, ne­

64
pieciešam ības g a d īju m o s pat riskējot ar m a iņ u? Kā to vērtē j ū s u darbinieki, k a s u zm an īgi u zk lau sa a tb ild īg i darbinieki. P i l ­
savu dzīvīb u. Š a jā sa k a rīb ā v a ru pateikt, ta jā laikā centīgi pildīja s a v u s p i e n ā k u m u s ? soņu paziņoto in fo rm ā ciju par konkrētiem
ka kom itejā ir izveidota speciāla gru p a s a ­ Viņi vairs n e strā d ā VDK? faktiem un noziegum a pazīm ēm rū p īg i p ā r­
d arb īb ai a r m asu in fo rm ā c ija s līdzekļiem . — S a s k a ņ ā ar līdz šim p astāvošo lik u m ­ bauda. G rib u piezīmēt, ka n av pareizi a p ­
— Vai j ū s u rīcībā ir inform ācija par r e ā ­ došanu tiešām tika sodīti atsevišķ i pilsoņi, vainot tos p adom ju pilsoņus, ku ri sniedz
liem m ē ģ i n ā ju m ie m a p d ra u d ē t p ā rb ū v i un k uri veica a rī tād a s d arb īb a s kā s a rk a n b a lt­ konkrētu p a līd zīb u kom itejai tās kom peten­
de m o k r a tiz ā c iju L atv ijā ? Ko dara vai, iespē­ s a rk a n o karo gu iz k ā rša n a sab ie d riskā s v ie ­ cei noteikto v a ls ts noziegum u a tk lā š a n ā un
j a m s , ja u d a rījusi V D K , lai n e k a s t a m l ī ­ tās, rz g a ta vo ja, g la b ā ja iz p la tīš a n a s n o lū ­ izm eklēšanā. Jū s u term in s « z iņ o tā js» skan
d z ī g s nen otiktu? kos un iz p la tīja P a d o m ju v a ls ti un sab ied ­ kā tād s d enuncētājs, t. i., apm elo tājs. Tās
— P ā rk ā rto š a n ā s process ir n ea tg rie ze­ risko iekārtu apm elojošu lite ra tū ru . T ā d u acīm redzot cilvēku apziņā ir a tra u g a s no
nisks un vē stu risk i o b jektīvs. Tom ēr mēs personu d arb īb u vē rtē ja un sodu noteica drū m a jiem sta ļin ism a gadiem , kad pietika
n ed rīkstam aizm irst, ka ir cilvēk i, ku ri cen ­ tiesas o rg ā n i, pam ato jo ties uz L a t v ija s P S R a r šādu m elīgu ziņ oju m u , lai cilvēk s n o ­
šas šo procesu traucēt. K rim in ā lk o d e k sa 65. pantu (p re tp ad o m ju nāktu cietum ā va i vēl |aunāk. E s gribētu
Lū k , piemērs. P a g ā ju š ā gada jū n ijā pēc a ģ itā c ija un p ro p a g a n d a ). S a k a r ā a r dem o­ minēt citu piem ēru. V isie m zinām s par no­
radošo savien īb u plēnum a un 14. jū n ija m ī­ k ra tiz ā c ija s un a tk lā tīb a s procesu m ūsu ziegum u, ku ru O rd ž on ik id z ē iz d a rīja no­
tiņ a v a irā k u repu b lik as la ik ra k stu re d a k ­ v a ls tī, tiesiskas v a ls ts celtniecību, tiek p ā r ­ ziedznieku g ru p a Ja k š ija n c a va d īb ā , kad
cija s saņēm a krievu va lo d ā m a šīn ra k stā sk a tīta k rim in ā lā liku m d o šan a, par ko es par ķīlniekiem b and ītu rokās n o k ļu va b ēr­
ra k stīta s lap iņ a s ar a tk lā tiem aicin āju m ie m ja u m inēju. T a i skaitā tiek p ā rsk a tīta a rī ni. K ā vē lā k n o sk a id ro jās , p ar šo nozie­
uz bruņotu cīņu pret p adom ju v a ru . Tās b ija liku m d o šan a par va ls ts noziegum iem . S a ­ gumu ja u tā g a ta v o š a n a s sta d ijā z in ā ja v a i­
p a ra k s tīju š i ano n īm i « R īg a s patrioti». S v a ­ sk aņ ā ar P S R S A u g s tā k ā s P a d o m es P r e z i­ rāki pieauguši, s a p rā tīg i cilvēk i. Taču n e­
rīg i atzīm ēt, ka šie dokum enti p a rā d ījā s d ija 1989. g ad a 8. a p rīļa dekrētu ir veik tas viens n eu zsk atīja par v a ja d z īg u to s a v la i­
L K P C K plēnum a p rie k šva k a rā un to m ē r­ izm aiņ as liku m ā par k rim in ā la tb ild īb u par cīgi paziņot. D o m āju — šāda rīcīb a pelna
ķis acīm redzot b ija ietekm ēt p lēnum a gaitu v a ls ts noziegum iem un līdz ar to a rī m inētā sab ied rīb as nopēlum u.
un lēm um us. N ed au d z v ē lā k šādi dokum enti L a t v ija s P S R K rim in ā lk o d e k sa 65. pants V D K s a rg ā v a ls ts intereses, v a ls ts d ro ­
tik a izp la tīti ja u In terfro n tes vā rd ā . P a r m i­ ir atcelts. Jā p ie z īm ē , ka pēdējos gados m ūsu šību. Tā dēļ tai s a v la ic īg i jā g ū s t in fo rm ā cija
nētā ano n īm ā dokum enta, kurš m u sin āja rep u b lik ā neviena persona pēc šī panta n av p ar ā rv a ls tu izlūkd ien estu nodom u pret
uz n acion ālo naidu un sēja nesaticību sta rp sau k ta pie k rim in ā lā s atb ild īb as. mūsu zemi. B ū tu n aivi a p g a lvo t, ka tikai
L a t v ijā d z īvo jo šajā m tau tām , iz p la tīšan u — Jūs teicāt — apm elo joša literatūra. profesionāli V D K d arb in ie k i veic s a vu s pie­
L P S R P ro k u ra tū ra iero sin āja k rim in ā llie tu . Kas bija tie, k a s spēja atšķirt ap m e lo jo š u nākum us. A r ī citi padom ju patrioti s a re ž ģ ī­
Apzinoties tā b īstam īb u un politisko rezo­ literatū ru no ne ap m elojo šas? tos, nereti ek strem ālo s apstāk|os izpilda
nansi, V D K d arb in ieki a k tīv i veica o p e ra ­ — Iz m e k lē tā ji, eksperti, un g a līg i noteica V D K u zdevum us v a ls ts dro šības interesēs.
tīv o m eklēšanu. L ie la ap jom a d arb a re z u l­ tiesa.
— Jūs piem in ējāt pastu. Kā izsk aid rot
tā tā n o sk a id ro jās, ka minēto dokum entu — B et ta g a d izrādā s, ka tolaik par a p m e ­
to, k a no ā r z e m ē m p ien ā k o šā s bandroles
au to rs un iz p ild ītā js , pēc visām p a z ī­ lojo šie m s a u k t ie darbi ne vien u vairs ne-
ž u r n ā la « A vots» redakcija siste m ā tis ki s a ­
mēm, ir la ik ra k s ta « U č ite |s k a ja gazeta» apm elo, V D K da rbin ieku a tti e k s m e m a in ā s
ņ e m atp lēstā iesa iņo jum ā? Vai ari tu r va in o ­
korespondents B a lt ija s repu b lik ās V . Kur- atbilstoši iz m a i ņ ā m sabiedrībā, tom ēr l i k u m ­
j a m s pasts?
m ajevs. R ū p īg i p ā rb a u d ījā m , vai viņ am n av do š a n ā k o p u m ā (a tsk a ito t j ū s u m inētos pie­
— T ik a i pasta d arb in ieki. A r tād u totālu
dom ubiedru un vai šo darbību n av veikusi m ē r u s ) pēc b ū tības n e k a s n a v mainījies. P a ­
sistem ātisku kontroli mēs nem az nebutu
o rgan izēta personu gru p a. Kad b ijā m p ā rlie ­ m a t ā tā pati lik u m d o š a n a ir sp ē k ā ari šodien.
spējīgi nodarboties, un tas m um s n av v a j a ­
cin āju šies, ka V . K u rm a je v s to veicis vien s Vai tas, m aigi izsakoties, nen o stā d a V D K
dzīgs.
pats, V D K sa vāk to s m a teriā lu s šī gad a j a n ­ k u te līg ā situācijā?
— J ā , tā tas ir. Lik u m i ja u n a v atcelti, bet
— K a m p a k ļa u t a V D K ? N o k ā die m lī­
v ā rī nodeva repu b likas P ro k u ra tū ra i, k u ra
d ze k ļiem tā tiek fin a n s ē ta ? Kas to vad a un
veica tā lā k o k rim in ā llie ta s izm eklēšanu. ja ru n ā ja m konkrēti, tad, p iem ēram , L P S R
k a s kontrolē tās da rb īb u ? Kam tā a ts k a i ­
K ā man zinām s, šī g ad a 8. jū n ijā p ilso ­ K rim in ā lk o d e k sa 183.1 p ants (a p z in āti n ep a­
tās?
nim V . K u rm a je v a m celta apsūdzība nozie­ tiesu izd o m āju m u iz p la tīš a n a , k u ri d is k re ­
— P ēc sa va sta tu sa L P S R V D K kā S a ­
gum a iz d a rīšan ā , kas paredzēta L a t v ija s ditē padom ju v a ls ti un sab ied risko ie k ā rtu )
vien ības re p u b likān isk ā va ls ts kom iteja ir
P S R K rim in ā lk o d e k sa 69. pantā. P a r m u s i­ praksē netiek pielietots. G a id ā m jau n u li­
pak|au ta repu b lik as M in is tru Pado m ei,
nāšanu uz n acion ālu naidu. ku m došanu, tāpēc a tsevišķ u liku m u d arb īb a,
A u g s tā k a ja i Pad o m ei, kā a rī P S R S V D K .
— A stra , D o r o ņ in a - L a sm a n e , Cālītis, v a rē tu teikt, pagaid ām ir ap turēta.
M ēs s trā d ā ja m p a rtija s v a d īb ā , un p a rtija
Ziemelis, Freimanis, Vēveris, R o žk a ln s , •
— Daži « sa d z īv e s s ī k u m i », k a s tomēr i n ­
kontrolē m ūsu d arb u. P a r sa vu d arb īb u
G rantiņš, Sila raup s. Vēl nesen šie un citi cil­ teresē sabiedrību. P ie m ē ram , vai n o k la u s ā s
a tskaitām ies au g stā k m in ētajām in s ta n ­
vēki lika tiesāti kā disidenti un spiegi. Kā telefona sa r u n a s, vai tiek ko n tr o lē ts pasts,
cēm. Tā tas ir līdz šim . K ā P S R S m ilitā rā
j ū s to vērtējat no šodienas pozīcijām? vai m ēs v aram ju stie s droši sa v o s d z īv o k ļo s
resora s a s tā v d a ļa V D K tiek fin an sēta no
— M in ē tā s personas, kas tika sa u k ta s pie un vai p atie šām no trim cilvēkiem viens ir z i ­
V issa vie n īb a s budžeta līdzek|iem . M ū su
k rim in ā la tb ild īb a s so d īja nevis kā d isid en ­ ņ otājs, kas sa d a r b o ja s ar j ū s u v a dīto k o m i ­
d a rb s sk a r pilsoņu intereses, tāpēc V D K
tus, t. i., «citā d i d o m ājošus», bet gan sa k a rā teju? K ā das ir j ū s u d o m a s par tiem, k u r u s
darb īb a a tro d a s p a stā v īg ā P ro k u ra tū ra s
ar konkrētiem faktiem viņu d arbībā, ie vē ro ­ ta u tā sauc par s t u k a i i e m , info r m a to riem
u zrau d zīb ā. S tin g ri ievēro jam p astāvošos
jot tai laik ā pastāvošo likum došanu. Š īs vai ziņ otājiem ?
likum us. K a tr a p ielaistā kļūd a liku m īb as
lietas tika izsk a tīta s a tk lā tā s repu b likas — V is a V D K d arb īb a norit stin g ri ko n ­
p ā rk ā p šan ā ir ā rk ā rtē js g a d īju m s, par ko
A u g s tā k ā s tiesas sēdēs. Tiesa a r ī noteica s titū cija s ietvaro s. B a ls to tie s uz L P S R K r i ­
tiek b a rg i sodīti je b k u ra ra n g a darbinieki.
soda mēru. m in ālp ro cesa kodeksu, sa k a rā a r k rim in ā l­
V a ru a p g alvo t, ka pie m um s ja u v a irā k u s
K ā ja u iepriekš m inēju, V D K un tas d a r ­ lietas izm eklēšanu, izm ek lētājam ir tiesīb as
gad us n a v b iju ši so ciā listisk ā s lik u m īb as
binieku attieksm e pret šīm lietām m ainās a r p ro k u ro ra sa n k ciju uzlikt a restu k o n krē­
p ārkāpum i.
atbilstoši izm aiņām sa b ied rīb as v ē rtē ju m ā , tas personas pasta, te le g rā fa ko resp on d en ­
— N e kā d i nepieļauju d o m u , k a p r o g r e ­
ku ra re z u ltā tā p atlab an tiek p ā rsk a tīta k r i­ cei, ja tai ir s a k a rs ar izm eklējam o lietu.
sīvie spēki P S R S v arē tu zaud ēt. Bet,
m in ālā lik u m d o šan a. A p sp rie ša n a i ja u p u b ­ T āp at ar p ro ku ro ra ' sa n k ciju izm eklētājs
j a n u t o m ē r . . . K ā d u pozīciju, jū su p rā t,
licēts k rim in ā lā s lik u m d o šan as pam atu p ro ­ v a r izd a rīt k ra tīš a n u a ttie c īg ā s personas
šādā situācijā ieņ e m s V D K ? Vai d a rb i­
jekts. G a ta v o liku m u a rī par va ls ts drošību, d zīvo k lī un d a rb avie tā . N o p rakses v a ru
nieki, kas ir tās ierindā ne vienu g a d u vien,
ku rš noteiks V D K statu su un vietu m ūsu teikt, ka k ap itā listisk o va lstu izlūkd ienesti
atkal, tikai vēl centīg āk, nepildīs pavēles
sab ied rīb ā. Tom ēr, lai ru n ātu konkrēti par s a vā darbībā pret m ūsu v a ls ti izm anto j a u ­
no a u g ša s , kā tas bija pirm s desm it, t r ī s ­
m inētajiem cilvēkiem , jā iz s k a ta k a tra lieta nākos zinātnes un teh nikas sasn iegu m u s.
desmit vai piecdesmit g ad iem ?
atsevišķi. Te n e va r tā . . . visus kopā . . . Šie Tādē| a rī V D K , a iz stāvo t v a ls ts intereses,
— V D K a tb a lsta un a iz stāv v a ls tī notie­
cilvēki v a i viņu p iederīgie v a r vien īg i liku m ā pielieto savu s profesionālos līd zek ļu s, tai
košo pārb ūves procesu, ku ra p riek šg a lā ir
p ared z ētajā k ā rtīb ā griezties P ro k u ra tū rā , sk aitā a rī speciālo tehniku. B et pie
P S K P C K ģ e n e rā lse k re tā rs un P S R S A P
lai tu r tiktu izsk atīts ja u tā ju m s p ar viņu m um s n e va ld a «spiegu m ā n ija » un m ū s­
priekšsēdētājs M ih a ils G o rb a čo vs. U z sk a tu ,
re ab ilitāciju . dienu apstāk|os, kad cilvēki b rīv i v a r izteikt
ka d em o k ratizā cijas process m ūsu v a ls tī ir
■u- Vēl pirm s dažiem g a d ie m g a n s a r k a n ­ sa va s dom as, n av nekāda p am ata pilsoņu
neatgriezenisks. Ņem ot vē rā s tra u ji augošo
ba lts a rk a n a is karogs, k as ta g a d pilnībā to tā la i izsekošanai, kā to viens otrs d iem ­
tau ta s m asu politisko a k tivitā ti, v a ru tikai
reabilitēts, g a n d a u d z i literārie darbi, kas žēl iedom ājas.
piebilst, ka vēstu re s ra ts a tp a k a ļ n av p a ­
ta g a d publicēti, gan t ā d a s s a r u n a s k u l u ā ­ V D K nebūtu sp ējīga darboties un veikt
griežam s. Tād ē| jū s u izteik tajām bažām
ros, k u ra s ta g a d p u b liski atkaujas pat vis- tai izvirz īto s u zd evum us bez ta u ta s a tb a l­
un m inējum iem n a v nekād a p am ata,
a u g s t ā k s t ā v o š ie p a rtija s darbinieki, varēja sta, bez p a stāv īg iem sa k a riem ar d a rb a ļa u ­
no v est un n o v ed a c ilv ēk u s u z a p s ū d z ē to dīm. K o m ite jā dažādos ja u tā ju m o s gad ā J a u t ā ju m u s u z d e v a
sola. Kā j ū s vērtējat šo kraso situācijas griežas tūkstošiem cilvēku . V isu s pilsoņus A IV A R S K Ļ Ā V IS

65»1
foto
KRAUZES
A LD A S
KAS ESAM
UN
rgint
črnu[

KURP EJAM? fiļBb


fiŽOb

! i> 1 6 1 :

>tqu
I N T E R V I J A AR F I L O Z O F U
V I L NI Z A R I Ņ U .
Ž U R N Ā L U « A V O T S » P ĀRST ĀV
TINA GRĪNBERGA.

■ ■ ■ ■ ■ ■
Avots. Ķā jū s raksturotu pašreizējo periodu mūsu dziv ē? Baltijā migrācija un citāda rakstura mehāniska cilvēku
V. Z. Ja tas jāizsaka dažos vārdos, tad jārunā par laiku, jaukšana noritējusi intensīvāk.
kad sabiedrības apakšslāņi vairs negrib dzīvot pa vecam, Avots. D a žk ā rt izteiktas domas, ka vā r d s «m ig r a n ts» esot
bet augšslāņi vairs nevar valdīt pa vecam. Tas sasniegts aizskarošs. Tas p a ze m o jo t cilvēku cieņu. Ieceļotājus labāk
daudzmiljonu masu ilgstošu, pašaizliedzīgu pūļu rezultātā va ja g o t sau kt par iebraucējiem, viesiem, kolonistiem vai
izcilu valstsvīru tālredzīgā vadībā. vēl kā citādi. K ā d a s ir jūsu dom as?
Avots. Vai esa t pārliecināts par sa v u vērtējum u o bjektivi­ V. Z. Ar vārdu «migrants» es izprotu cilvēku, kas mainījis
tāti? savu dzīves vietu, kas pametis savu dzimteni un ieceļojis
V. Z. Sabiedriskās dzīves notikumu vērtējumā nav iespē­ citā zemē. Tas nav nekāds goda nosaukums, bet nav arī no­
jams būt vienlīdz uzmanīgam un iejūtīgam pret visu un pēlums, tikai ieceļošanas fakta konstatējums. Daudzās ze­
visiem. Var censties būt patiesīgs pret sevi, bet nevar pilnīgi mēs, tajā skaitā Ā SV, izšķir pat vairākas migrantu paau­
izslēgt savas simpātijas un intereses. Sevišķi grūti spriest dzes.
par notikumiem, kuru liecinieki un dalībnieki esam. Tomēr, Pirmās paaudzes migranti, it īpaši savas uzturēšanās sā­
ja visi kāda laikmeta cilvēki, baidīdamies būt neobjektīvi, ti­ kumā, jaunajā dzīves vietā jūtas kā svešumā. Viņi nezina
kai klusēs, tad citu zemju un citu laikmetu ļaudis nekad nesa­ jaunās dzimtenes paražas un dzīvesveidu, nereti nepietie­
pratīs, kas īsti noticis un kādēļ. Dažādu atšķirīgu sprie­ kami prot arī jaunās dzimtenes valodu, tādēļ nevar pilnvēr­
dumu par mūsu laikmetu jau ir tik daudz, ka vēl viens kon­ tīgi iekļauties tās dzīvē. Garīgā diskomforta situācijā pir­
statējums, ja ari tas nav gluži brīvs no subjektīvisma, neko mās pakāpes migranti biedrojas galvenokārt ar saviem
būtiski negrozīs. novadniekiem, dažkārt kļūst ķildīgi, pat agresīvi, viegli
Avots. Kādēļ, jūsuprāt, L atvijā izveidojās Tautas fronte un demoralizējas. Bet ir arī tādi, kas garīgo diskomfortu kom­
citas neform ālās organizācijas? pensē ar lieliem veikumiem darbā, zinātnē, mākslā, mantas
V. Z. Pēc 1988. gada jūnija sākumā notikušā Radošo sa­ raušanu un citām nodarbībām, kas prasa ilgstošu sasprin-
vienību plēnuma, demokratizācijas jeb, kā to sauc citi, libe­ dzinātību.
ralizācijas process Latvijā notiek galvenokārt pēc inicia­ Otrās paaudzes migrantiem un arī tiem, kuri jaunajā vietā
tīvas «no apakšas» ar samērā plašu sabiedrības aprindu līdz­ nokļuvuši bērnībā, ir it kā divas dzimtenes. Viņi nereti brīvi
dalību. Šajā laikā izveidojies nozīmīgs demokratizāciju runā gan vecās, gan jaunās dzimtenes valodā, bet kultūrā
veicinošs'sabiedrisks spēks — Tautas fronte. Nedaudz vē­ parasti paveic mazāk nekā viņu vecāki vai viņu bērni tādēļ,
lāk izveidojies dažādu neviendabīgu konservatīvu slāņu vei­ ka viņu vecākiem, cīnoties par eksistenci svešos apstākļos,
dots konglomerāts, tā saucamā «darbaļaužu interfronte», nav bijis iespējams veltīt daudz rūpju viņu audzināšanai.
kas kļuvusi par ārēji vislabāk pamanāmo reakcijas spēku Protams, šajā ziņā netrūkst izņēmumu.
mūsdienu Latvijā. Daži maz informēti vai apzināti neobjek­ Trešās paaudzes migranti sevi jau identificē ar jauno
tīvi cilvēki šīs «frontes» nereti min līdzās vai arī pretstata dzimteni, bet no tās pamatiedzīvotāju vairuma atšķiras ar
vienu otrai. Pat centrālajās avīzēs man nācies lasīt, ka Tau­ to, ka vairāk vai mazāk pilnīgi prot savu vectēvu valodu
tas fronte organizējot galvenokārt latviešus, bet Inter­ un spēj just «no iekšpuses» senču dzimtenes kultūru. No
fronte — citu tautību Latvijas iedzīvotājus. Šāds apgalvo­ šo ļaužu vidus nāk vislabākie sarežģītu literatūras un arī
jums ir pilnīgi aplams. filozofijas sacerējumu tulkotāji jaunās dzimtenes valodā.
Tautas fronte ir tas spēks, kas veicina ne tikai latviešu, Dažkārt to labi spēj arī otrās paaudzes migranti.
bet ari visu citu Latvijā dzīvojošo tautību piederīgo sabied­ Avots. Bet, ja d ažiem m igranta v ā r d s nepatik, vai nevar
risko atmodu, kultūras attīstību un augšupeju, kamēr inter­ izd o m ā t citu?
fronte daudzās nozarēs, bet īpaši nacionālajā jautājumā, V. Z. Četrdesmitajos gados, tūlīt pēc kara, migrantus Lat­
galvenokārt atgremo staļiniskā šovinisma standartrecep- vijā sauca par «angļiem», jo tolaik avīzēs daudz rakstīja par
tes. Interfronte vēršas arī pret visaugstāk kvalificētākajiem angļu bezpajumtniekiem, kas klīstot apkārt, labāku dzīvi
un demokrātiski noskaņotajiem krievu kultūras veidotā­ meklēdami. Arī tas skaitījās netaktiskums. Nevis pret
jiem Latvijā, bet pret citu tautu kultūras centieniem izturas angļiem, kas dzīvo Anglijā, bet pret šiem ieceļotājiem, kam
atklāti naidīgi. Tādēļ šai organizācijai nav nekā kopīga ne salīdzinājums ar Rietumu imperiālistiem varētu likties
ar darbaļaužu interesēm, ne ar internacionālismu. apvainojošs. Manis dēļ migrantus varētu dēvēt kaut par
Mazliet tuvāks ir atzinums, ka Tautas frontē, neatkarīgi zelta cīrulīšiem vai par karsti mīļotajiem draugiem, bet
no nacionālās piederības, organizējušies galvenokārt La t­ skaistu frāžu virknēšana nespēj mainīt realitāti, tādēļ tā
vijas pastāvīgie iedzīvotāji, bet Interfrontē — galvenokārt būtu vēl aizskarošāka nekā lietu saukšana īstajos vārdos.
migranti. Tomēr arī šādam atzinumam vajadzīgs precizē­ Daļu izceļotāju no šī nepatīkamā vārda tomēr var atbrī­
jums, jo kulturālākā un morāli augstvērtīgākā migrantu vot, precizējot viņu statusu. Migrācija ir cilvēku pārvietoša­
daļa jau atradusi ceļu uz Tautas fronti vai arī ieņem nogai­ nās starp līdztiesiskām zemēm, teritorijām utt. Migranti
došu pozīciju, taču ar Interfronti nestājas nekādās darīša­ cenšas iespējami ātri un optimāli iekļauties jaunajos apstāk­
nās. ļos un neiet, tēlaini runājot, svešā klosterī ar saviem statū­
Tautas fronte Latvijā ir nepieciešama tādēļ, ka tradicio­ tiem. Ja runājam par ieceļošanu nelīdztiesiskā, pakļautā
nālās sabiedriskās struktūras ir zaudējušas autoritāti savu zemē, tad iebraucēji necenšas apgūt vietējo valodu, dzīves­
rupjo kļūdu, kā arī daudzu darbinieku egoisma un neobjek- veidu utt., bet gan tīko vietējiem iedzīvotājiem uzspiest sa­
tivitātes dēļ. Ja nebūtu Tautas frontes un citu demokrātisko vējo. Tādā gadījumā nav pamata runāt par migrāciju, bet
tautas organizāciju, tad sabiedriskās pretrunas Baltijā iz­ gan par kolonizāciju. Tipisks kolonizācijas piemērs bija
paustos tādās pašās formās kā Kaukāzā, pat vēl asāk, jo franču apmetnes Alžīrijā 19. gadsimta otrajā pusē un

67
20. gadsimtā līdz sešdesmitajiem gadiem. Ieceļotājiem no šiem strādniekiem bieži trūkst vispārīgās izglītības, bet
Francijas un arī pārfrančotiem izceļotājiem no Spānijas, dažos gadījumos arī profesionālās prasmes. Daudzi no
Maltas salas un citām Vidusjūras baseina zemēm, ja vien viņiem sevi gan uzskata par krieviski runājošiem, tomēr
viņi sevi atzina par franciski runājošiem, ierādīja auglīgā­ krietna daļa nav krievi, bet pārkrievoti ukraiņi, baltkrievi,
kos zemes gabalus laukos un ērtākos kvartālus pilsētās, kur Pievolgas, Urālu un citu reģionu tautu piederīgie, kas dzimto
celt mājas, iepriekš padzenot no šīm vietām pamatiedzīvo­ valodu un senču tradīcijas gan paguvuši aizmirst, bet pilsē­
tājus. Viņus labprāt pieņēma darbā administratīvajās iestā­ tas kultūru un arī to pašu krievu valodu, kuras vārdā viņi
dēs, kas darbojās franču valodā. Arī saimniecisko uzņē­ it kā uzstājas, apguvuši vēl ļoti virspusīgi. Šai migrantu
mumu lietvedība bija jākārto franciski, lai franču inspek­ grupai aicinājums drīzumā iemācīties arī vēl latviešu valodu
tori, kas vietējās — arābu un berberu valodas nevēlējās mā­ šķiet briesmīgs un neiespējams. Augšminētajam slānim jā ­
cīties, viegli varētu visu pārbaudīt. Šādas kārtības rezul­ pieskaita vēl arī zināms daudzums klaidoņu un citu dekla-
tātā pat tie nedaudzie arābu izcelsmes inženieri un citu no­ sētu elementu, kas Latvijā ieklīduši nejauši vai arī nonākuši
zaru speciālisti, kas bija ieguvuši augstāko izglītību franču plānveidīgas citu republiku kriminālnoziedznieku nometinā­
augstskolās, jo citu nebija, nespēja dzimtajā valodā sa­ šanas rezultātā. No šīm aprindām Interfrontei ir vislielākās
viem tautasbrāļiem neko jēdzīgi paskaidrot, jo arābu va­ izredzes savervēt «šturmovikus», ja tā centīsies ar jaunu
loda pakļautajā Alžīrijā bija izspiesta no lietošanas gan provokāciju palīdzību traucēt sabiedrības mierīgu attīstību
militārajā jomā, gan fundamentālajās zinātnēs, gan valsts Latvijā. Interfrontē ir arī zināms daudzums kvalificēto strād­
iestādēs, gan vidējās un augstākās izglītības iestādēs utt. nieku un inženieru, kas tur nonākuši šovinistiskās audzinā­
Arī lielākie laikraksti, kas saturēja plašu informāciju, iznāca šanas un impēriskās domāšanas tradīciju dēļ. Šīm aprindām
vienīgi franču valodā. Kad Alžīrija ieguva reālu suvereni­ atrašanās Interfrontē drīzāk ir pārpratums, jo tās savu
tāti, situācija būtiski mainījās un vairums franču kolonistu, eksistenci spēj nodrošināt arī ar godīgu darbu. Taču pa­
kas tur bija nodzīvojuši četras līdz piecas paaudzes, taču saulē daudz kas notiek neloģiski un latviešu tautai, iespē­
nebija spējuši vai nebija gribējuši iekļauties vietējā dzīvē, jams, vēl ilgi nāksies ciest par to, ka daudzās tehniskajās
bet tikai diktēt savus noteikumus, atgriezās savu reālo vai augstskolās tiklab Latvijā, kā Krievijā iegūstamās humani­
iztēloto senču dzimtenē Francijā, kuras valodai viņi bija pa­ tārās kultūras slānītis ir tik plāns.
likuši uzticīgi. Interfrontes spēku krietni mazina tas, ka abi pirmie mi­
Es nezinu, cik Latvijā ir tādu ieceļotāju, kas negribētu nētie sociālie grupējumi trešo sirds dziļumos nicina, bet pretī
mācīties latviešu valodu, negribētu apgūt Latvijas kultūru, saņem ne mazāk sirsnīgu naidu, jo birokrātu «neredzamie
bet gan tīkotu diktēt savus noteikumus. Man šķiet, ka tādu ienākumi» un arī bijušo varasvīru relatīvi stabilā labklājība
ļaužu, kas līdz ar to varētu pretendēt uz kolonista nosau­ nepaliek apslēpta kopmītnēs dzīvojošo melnstrādnieku mod­
kumu, nav visai daudz, tādēļ vairumam būs jāpaliek pie rajām acīm.
migrantu vārda, kamēr nav izdomāts skaistāks.
Interfronte pamazām polarizējas mērenajā spārnā, kas
Jāatceras, ka arī vārds «pamatiedzīvotājs» automātiski cenšas darboties galvenokārt ar sabiedriskas un ideoloģis­
negarantē cieņu. Tiklab migrantu, kā arī pamatiedzīvotāju kas cīņas līdzekļiem un arī izmantot faktu, ka daudzās par­
vidū visur sastopami gan krietni, gan arī visai šaubīgi ļau­ tijas organizācijās, sevišķi Rīgā, demobilizēto virsnieku un
dis. Turklāt dzimšanas vieta pati par sevi vēl negarantē tā citu ieceļojušo pensionāru ir vairāk par pusi no visa biedru
vai cita cilvēka politiskās simpātijas. Runājot par abām skaita. Šo aprindu piederīgie ir pārliecināti, ka, pieņemot
«frontēm», jāpiebilst, ka ir arī zināms skaits Latvijas pastā­ lēmumus partijas organizācijās, tajā skaitā pat Rīgas parti­
vīgo iedzīvotāju, kurus demoralizējusi strauja karjera jas komitejā, viņi varēs pilnīgi ignorēt latviešu tautas vaja­
birokrātiski administratīvā aparāta ietvaros un ar šo kar­ dzības un intereses, bet savukārt latviešu tauta aiz cieņas
jeru saistītie labumi, vai arī cerība šādu karjeru taisīt un pret viņu dižajiem veikumiem personības kulta un stag­
gūt labumus, ja vien birokrātiskais aparāts un tā tikumi nācijas gados, sīkumaini un bez ierunām ņems vērā visus
saglabātos. Minētie varas vai varas izredžu apreibinātie viņu vadošos norādījumus. Ja paturam vērā, ka Rīgas orga­
Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kurus vispareizāk būtu saukt nizācijā ir tikai apmēram ceturtā daļa latviešu, ieskaitot
par kompradoriem, arī diezgan prāvā skaitā atraduši ceļu stipri pārkrievotos un demoralizētos, tad jāatzīst, ka gluži
pie Interfrontes, kaut gan viņu īpatsvars šajā kustībā ir nie­ bez pamata tamlīdzīgi aprēķini nav. Līdzās mērenajam spār­
cīgs, jo Interfronte tomēr pamatos ir migrantu apvienība, nam Interfrontes ietvaros pamazām konsolidējas ekstrēmis-
tāpat kā vairākas Rīgas pilsētas organizācijas. kais, kurš ar ultimātu, ekonomikas šantāžas un dažādu pro­
Avots. Lūdzu, pasakiet, kas ir kom pradori un ko jūs u z s k a ­ vokāciju palīdzību cenšas Latvijā izraisīt sabiedrisku un
tāt par Interfrontes ga lven o sociālo bāzi? padziļinātu ekonomisko krīzi, kas attiecīgām iestādēm sa­
V. Z. Kompradori portugāļu valodā nozīmē starpnieki. Par gādātu ieganstu te izsludināt ārkārtēju stāvokli un ievest
kompradoriem sauca galvenokārt tos Āzijas un arī citu karaspēku, lai tādējādi aizkavētu sabiedrības demokrati­
kontinentu atkarīgo vai pusneatkarīgo zemju un teritoriju zāciju.
mantīgos slāņus, kas veidoja savu labklājību, darbodamies
kā starpnieki starp savu tautu un eiropiešiem vai citiem sveš­ Interfrontes nākotnes izredzes Latvijā, kā man šķiet, nav
zemniekiem. Viņiem parasti bija slikta slava, jo viņi bieži spožas. Ikvienas sabiedriskas kustības panākumus lielā
vien personīga labuma dēļ nodeva savas tautas intereses. mērā nosaka tās dalībnieku informētība, personīgais kriet­
Taču šāda reputācija no nosaukuma neizriet un to nevar me­ nums, godīgums, nesavtība, intelektuālās spējas utt. Taču
hāniski attiecināt uz mūsdienu Latviju. Domāju, ka Latvijā Interfrontes vadītāji, kuri tur tiek uzskatīti par pašiem gud­
ikvienam sabiedriskajam un administratīvajam darbinie­ rākajiem, ar patiesīgumu un principialitāti sevišķi neizceļas.
kam ir tāda reputācija, kādu viņš pats personīgi nopelnījis, Savukārt daudziem Interfrontes ierindas darbiniekiem, kuru
vait pat drusku labāka. Mūsu dienās grūti kādu autoritāti godīgumu nav pamata apšaubīt, trūkst zināšanu par reālo
nodibināt vai sagraut ar runāšanu no malas. stāvokli Latvijā. Pagaidām viņiem bieži trūkst arī iemaņu
un prasmes par sabiedriskajiem jautājumiem spriest pašiem
«Darbaļaužu Internacionālā fronte», cik man iespējams ar savu galvu. Tādēļ dažkārt viņi dāvā uzticību arī tādiem
spriest par to no ārpuses, sociālā ziņā sastāv galvenokārt līderiem, kas to nav pelnījuši. Var sagaidīt, ka laika gaitā
no trim neviendabīgiem slāņiem: 1) no neveiksmīgiem un daudzi Interfrontes biedri sāks domāt patstāvīgāk un tad,
neprasmīgiem birokrātiem, kas baiļojas par saviem ama­ iespējams, sabiedriskajām problēmām viņi meklēs krietna
tiem, 2) no ieceļojušiem pensionētiem virsniekiem jeb, precī­ cilvēka cieņai atbilstošākus risinājumus.
zāk, no šo virsnieku mazāk kulturālās daļas, jo arī demo­
bilizēto virsnieku vidū ir gaiši cilvēki, kas izturas lojāli pret Tikai nevajadzētu aizmirst, ka tā saucamā Latvijas Dar­
latviešu tautu, tās valodu un kultūru, 3) no pēdējos gadu baļaužu interfronte ir tikai viens posms daudz plašākā reak­
desmitos neproporcionālās saimniecības attīstības gaitā cionāru veidojumu ķēdē. Galvenās nostādnes un, iespējams,
Latvijā iepludinātiem strādniekiem, sevišķi to mazāk kvali­ arī sīkākas instrukcijas tā, visticamāk, saņem no citurienes.
ficētās daļas. Tikai ar šādas hipotēzes palīdzību iespējams izskaidrot šķie­

68
tami dīvaino sakritību, kādēj Interfronte tik saskaņoti dar­ rīgs no daudziem citiem faktoriem, kas nav Tautas frontes
bojas visas Baltijas mērogā un kādēj varas iestāžu represi­ varā, bet bez vienības tie var kļūt ļoti problemātiski.
jām pret tautas kustībām Viļņā un Minskā ir tik līdzīgs Vienība ir pats svarīgākais, bet nebūt ne vienīgais priekš­
Interfrontes rokraksts. Tikai Tbilisi asiņainajā svētdienā noteikums Tautas frontes panākumiem. Daudz kas ir atka­
jūtami spēcīgāki uzspiedieni ar tālāk ejošiem mērķiem. Ir rīgs arī no tā, cik prasmīgi darbosies tās vadība, un vai visa
pamats uzskatīt Latvijas Interfronti par vienu no redzama­ kustība vai arī kāda tās daļa nenonāks maldinošu ilūziju
jām virsotnēm daudz masīvākam reakcijas aisbergam, kura varā. Atšķirībā no Interfrontes, kur čum un mudž no piere-
smaguma centrs mūsu acīm ir slēpts. dzejušiem organizatoriem, Tautas frontē pagaidām ir ass
Latvijas Interfrontes galvenais spēks ir pieredzējušu or­ augstākās kvalifikācijas politiķu deficīts. Citādi arī nevarēja
ganizatoru un administratoru pārbagātība, kā arī dažādu būt. Kopš 1940. gada un dažā ziņā jau kopš 1934. gada paš­
konservatīvu sabiedrisku grupējumu simpātijas. Tomēr šis iniciatīvas bagātu politisku darbinieku izaugsme Latvijā
spēks tajā pašā laikā ir arī tās vājuma avots. Pieredzējušie, nekādi netika veicināta. Kavēta gan. Kopš 1940. gada līdz
bet pie šabloniskas domāšanas un administratīvas subordi- pat 1988. gadam Latvija tika pārvaldīta galvenokārt ar iesū­
nācijas pieradušie organizatori nav vingrinājušies domāt tītu vietvalžu palīdzību. Tikai 1988. gadā trīs augstākajos
radoši, nespēj adaptēties mainīgajā situācijā, kas kļūst amatos nonāca Latvijā dzimuši un auguši cilvēki, bet no
citāda ne tikai Latvijā, bet arī P S R S un visas pasaules mē­ tā vēl neizriet, ka viņiem būtu arī liela teikšana.
rogā. Viņi nespēj ilgstoši valdzināt tādus ļaudis, kas nav Plašas sabiedriskās aprindas Latvijā šodien ir ar ļoti nie­
viņiem pakļauti administratīvā kārtā un, negribēdami sa­ cīgu politiskās darbības pieredzi, jo daudzos vadošos ama­
mierināties ar savu pozīciju novājināšanos, papildus iz­ tos pēckara periodā, ja šie amati bija paredzēti latviešiem,
strādā dažādas muļķības, kas vēl paātrina viņu norietu. tika iecelti Krievijas latvieši no tām aprindām, kurām lat­
Reakcijas spēku intelektuālā aprobežotība Latvijā uzska­ viešu tautas vairums pamatoti neuzticas un kuras Tautas
tāmi bija redzama šī gada pavasarī. Kulminācijas punkts frontes mērķiem parasti nesimpatizē. Tādēļ Tautas frontei
šo aprindu ofensīvai bija aprīļa beigas, kad Interfronte tīkoja vadošie politiķi jāaudzina ļoti straujos tempos, lai jau pēc
izraisīt streiku, kas dezorganizētu Latvijas saimniecisko pāris gadiem latviešu politiķu profesionālā prasme būtu
dzīvi, bet L K P Rīgas komiteja — rīkot uzbrukumu Latvijas daudz augstākā līmenī nekā šodien. Ja Tautas frontes vadī­
P S R Augstākajai Padomei un masu informācijas līdzek­ tājiem pirmie panākumi nesakāps galvā, kā gailim San-
ļiem. Abas šīs kampaņas izgāzās tādēļ, ka plašāka mēroga teklēram (Skaņdziedim) franču pasakā, kurš iedomājās, ka
reakcijas spēki pēc saviem asins darbiem Gruzijā 9. aprīlī saule lec viņa dziedāšanas rezultātā, domāju, ka ar igauņu
izrādījās nonākuši izolācijā, jo viņu rīcība nebija izraisījusi un lietuviešu atbalstu viņi kārtējos uzdevumus spēs risināt
sabiedrībā šovinisma uzplūdus, ko varētu vērst pret sabied­ gluži labi.
rības demokratizāciju, bet izsauca vienīgi šausmas un rie