Вы находитесь на странице: 1из 523

Noskanējis grāmatu un failun

īb
m
ā
rg
d
Ū
O
šu


zo
a
ski,I.L
žķ izveidojis Imants Ločmelis.
e
B
G
imantslochmelis@inbox.lv

IZDEVNIECĪBA «ZVAIGZNE» R lG Ā 1970


«Внутрен ние болезни» п р е д с т а в л я е т собой к р а т ­
кое р у к о в о дс тв о по внутренним бол езням , с о с т а в ­
ленное с учетом требо в а н и й п ро грам м ы препо ­
д а в а н и я этого пре д м е та в ф е л ьдш ерс к их и а к у ­
ш ерских от дел е ния х медицинских ш кол. В книге
ра ссм о трены вопросы общ ей д и агно с тик и (м е т о ­
ди к а и с сл е до в а н и я больных, л а б о р а т о р н а я д и а г ­
ностика внутренних б о л е зн е й ) , а т а к ж е д а е т с я си­
стематический р а зб о р о т дел ь н ы х нозологических
фор м внутренних болезней. Р а з б и р а ю т с я в а ж н е й ­
шие з а б о л е в а н и я сердечно-сосудистой системы,
ор ганов д ы х а н и я , о р г ан о в пи щ е ва ре ния, печени и
ж ел ч ны х путей , почек и м оче в ы во д я щ и х путей,
ж е л е з внутренней секреции, к ро в етв о рной системы
и с уставов. Д а е т с я к р а т к а я и н ф о р м ац и я о в а ж ­
нейших к о л л а г е н о з а х и а в и т а м и н о з а х , а т а к ж е
о н е о тл ож н о й терапевтич еск о й помощ и при о т р а в ­
лении.
Кннга и л л ю стриров ана.
PRIEKŠVĀRDS

I e k š ķ īg ā s slim ības ir viena no vis p la š a k a jā m un s v a r ī­


g ā k a jā m m edicīna s disciplīnām . A u to riem bija jūrisina s a režģ īts
u zdev u m s: no vienas puses, jā a p r a k s ta šī plašā disciplīna atb il­
stoši vidējā m ed icīna s personāla sa g a ta v o tīb a s līm en im pietie­
k a m i populāri un koncentrēti; no otras puses, jā r a ksta g r ā m a ta
pietiekam i plaši, lai to varētu lietot kā ro k a sg rā m a tu p a ts tā v īg ā
darbā un lai no tās varētu ieg ūt īsu inform āciju ari par m edicīnas
z in ā tn e s ja u n ā k a jie m s a s n ie g u m ie m iekšķīgo slim īb u nozarē. Grā­
m a ta s sa tu rs un a p jo m s ir p ieskaņ oti m edicīna s skolu feldšeru un
vecm āšu nodaļu iekšķīgo slim ību a pm ācības p r o g r a m m a s p ra sī­
bām. N elielas no virzes no p r o g r a m m a s d iktēju si vēlēšanās iepa­
zīs tin ā t lasītājus ari ar d a ž ā m p r o g ra m m ā neiekļautām , bet a k ­
tu ā lā m slim īb ā m ( p iem ē ra m , ar p a nkrea titiem , ko la g e n o zē m u. c.).
A ts e v iš ķ u slim ību izklā stā a kcentēti g a lv e n o k ā r t tie ja utā ju m i,
ka s s va rīg i slim īb as būtības u n d ia g n o stik a s izpratnei, k ā etiolo­
ģija, klīn is k ā aina, d ia g n o stik a s m etodes un slim īb as g a ita s īp at­
nības. L ai atvieglotu m e d iķ a iesācēja orientēšanos slim īb u etiolo­
ģijas, s im p to m u un ko m p likā c iju daudzveidībā, te k stā izcelti
sva r īg ā k o slim īb u n o zīm īg ā k ie cēloņi, pazīm es, ko m plikācijas un
ā rstēšan us paņēm ieni. A p r a k s to t s lim īb u farm akoterapiju, m inēti
tikai sva rīg ākie un biežāk lietojam ie līdzekli, uzrād ot to vidējās
terapeitiskās devas. R e tā k lietojam ie līd zekļi un ar fa rm a k o te r a ­
piju s a istītā s iespējam ās kom plikā c ijas n a v sīk ā k aplūkotas.
Top oša m m edicīnas darbin iekam ieteicam s ievērot, ka d a u d zu sli­
m ību ā rstēša nā fa rm akotera pija i ir tikai blakus n o z īm e sa līd zin ā ­
ju m ā ar režīm u, diētu u n it se v iš ķ i ar cēloniskās ārstēša n a s p a ­
sā ku m ie m , piem ēram , ar hron iskas infekcijas perēkļu likvidēšanu.

5
G rām atas tekstā uzrādītās bioloģiskās k o n s ta n te s (piem eram ,
leikocītu s k a its asinīs, p ulsa biežu m s u. c.) a tsp o g u ļo tikai vidējos
lielum us no bio loģ iskā s no rm a s variāciju ļoti plašā s skalas. T ā­
dēļ nelielas n ovirzes no šiem lielumiem, ja tās nav s a istīta s ar
citām pārliecinošām slim ība s p a zīm ēm , n av u z s k a tā m a s par p a to ­
loģiskām .
A u to ri būs pateicīgi par iesp ēja m ā m k r itis k ā m piezim ēin un
cer, ka iekšķīgo slim īb u g r ā m a ta atvieglo s topošo m edicīnas d a r ­
binieku apm ācību u n cels to s ek m es ve selībai aizsardzīb as darbā.

A u tori
iekšķīgo slim ību priekšm ets

Iekšķīgo sl imību disciplīna ir viena no l iel ākaj ām p r a k ­


t i sk ās un t eorēt is kās medi cī nas nozarēm. T ās u zd e v u m s ir i zzināt
iekšējo o r g ā n u s a s l i m š a n a s cēloņus, izpētīt sl imī bas at tī st īb as
m e hā ni s m us , a pr a k s t ī t slimību pazīmes, n o rā d īt efektīvas t e r a p i ­
j a s pri nci pus un n ov ēr s t s a s l i m š a n a s iespēju.
Iekšķīgo slimību k ur s s īsi a p s k a t a at sevi šķu o r g ā n u vai s i s ­
t ēmu a na to mi s ki fizioloģiskos dat us , iepazī sti na ar i zmek lēš anas
metodēm, dod i zm ek l ēš a na s dat u novēr tēj umu, a p s k a t a slimību
klīnisko ainu, norisi, t ā s ī pat nī bas , i es p ēj a mā s kompl ikāci jās, n o ­
d a r b o j a s ar d if er enci āl di ag no st i kas j a ut āj umi em.

SLIMĪBAS b o t ib a

P r i ek š st a t u pa r s li mī bas būt ību k a t r ā s ab ied rī ba s for­


māci jā ir ietekmējis ne tikai v i s p ā r ē j a i s d a b a s z in ā t ņ u at t īs tī ba s
līmenis, bet arī va l d oš a i s filozofiskais uzskats.
P i r m a t n ē j ā kopienā p ar sl imī bas cēloni u zs k at īj a «ļ auno garu»,
k a s p ā r ņ ē m i s cilvēka ķermeni s a k a r ā ar n o b ur ša n u, ļ au nu s kat u
utt. Tas bija p i r m a t n ē j a i s a n i m i s m s . V e r g tu ru i ekārta j a u r a ­
d ā s primitīvi mi nēj umi pa r cilvēka ķ er me ņa uzbūvi. T a d arī iz­
vei doj ās uzs ka ts, ka slimību p a m a t ā ir o r g a n i s m a šķidro s a s t ā v ­
daļu — asiņu, gļotu, m e l n ā s un d ze lt en ās žul ts — n e pa r ei za s
attiecības. Tā bija sl i mī bas i zs k ai d ro j um a d i s k r ā z i s k ā teo­
rija, k as ar nelieliem grozīj umi em v al dī j a a p m ē r a m 15 gads imt us .
Vi dus lai ku s ā k u m ā c ent ās pierādīt, ka o r g a n i s m ā ir speciāl s dzī­
vī b as spēks — a r h e j s , k as p at s n o s a k a un v a d a o r g a n i s m a
cīņu pret sl imī bām. Līdz ar to v id us lai ku mediķi bija pilnīgi bez­
spēcīgi cī ņā pret s limībām.
Zi nāt ni ski r is ināt medi cī nas j a u t ā j u m u s sāka tikai feodālisma
s a b r u k š a n a s un k a p i t ā l i s m a v ei d o š a n ā s fāzē. Medi cī na s attīstību
vei ci nā ja vi s pi rms ķīmijas, vēl āk fizikas, a n a t o m i j a s un fiziolo­
ģ i j a s attīstība.

7
Tomēr i zp ra st sl imī bas būtību t r au c ēj a vi enas vai o t r as z i n ā t ­
nes p ā r āk liela idealizācija. Tā, pi emēram, j a t ro ķī mi sk a is n o v i r­
ziens p a r g al ven o sl imību izcelsmē uzs ka tī j a o r g a n i s m a sul u ķī­
m i s k ās p ā r m a i ņ a s ( uzlabot a di skrāz is kā t eori ja) , t ur pr et im j atro-
fiziskais novi rzi ens — fizisko p a r ā dī b u p ā r m a i ņ a s . C el ul ār ai s
(š ūnu) novirziens sl imību būtību meklēja tikai šūnu vai o r g ā n u
a n a t o m i s k a j ā s i zmai ņās .
K a tr a no šim t eori jām v a i r ā k vai m a z ā k ir pal īdzējusi i zpra st
s li mī bas būtību, t aču cilvēka o r g a n i s m s j ā a p s k a t a vienībā a r a p ­
k ār tēj o vidi un ciešā s a k a r a ar dzīves apstākļiem.
Novērtējot sl ima cilvēka at šķirību no vesela, nepieciešams
ievērot ne vien bioloģiskos, bet ari sociālos faktorus. No šī vie­
dokļa s li ma is no veselā a t š ķ i r a s ar s a m a z i n ā t a m d a r b a s pēj ām.
I zņēmums, p rot ams , ir ļoti veci cilvēki un mazi bērni, kuriem s a ­
m a z i n ā t a s d a r b a sp ēj as n a v sl imī bas sekas.
S li mī bas izcelsmē s v a r ī g a s ir ari o r g a n i s m a p i em ēr o ša n ās
reakci jas ā r ē j ā s vides ar kā rt ej i em k ai ri nā tā ji em.
Mūs di enu uz sk at u p a r sl imī bas būtību v a r formulēt šādi: s l i ­
m ī b a ir t adi t r a u c ē j u m i cilvēka dzīvības procesos, kas r o ­
das, k ā d a m k a i t ī g a m a p k ā r t ē j ā s vides fa kt or a m i edarbojoties uz
o r g a n i s m a p a z em i n āt u p i em ēr o ša n ās spēju fona.
J ā uz s v e r , ka p a r a s t i k a it ī ga is faktors r a d a slimību tikai vie­
n a m k o nk rē ta m cilvēkam, nevis cilvēkiem vi spār, jo s var īg i ir
k a t r a indivīda dzīves apstākļi, dzīves veids, profesija utt. S li mī bas
b ūt ī bas i zp ra t ne palīdz d i ag no st i kā un terapi jā, t āpēc nepiecie­
š a m s k a t r a konk rē tā g ad ī j u m ā iepazltiēs a r s li mī bas etioloģiju un
patoģenēzi.

SLIMĪBU e t i o l o ģ i j a un p a t o ģ e n ē z e

Et ioloģi ja ir m ācī ba p a r slimību cēloņiem un iemesliem


( izr ai sī tāji em faktoriem).
P a t o ģ e n ē z e ir mācī ba p a r slimību at t īs tī ba s mehāni smi em.
Et ioloģi skos faktorus v a r iedalīt 6 grupas :
1) mehāni ska jos ,
2 ) ķīmiskajos,
3) fiziskajos,
4) bi oloģiskajos,
5) p s i h o gē na j os un
6 ) soci āl ajos faktoros.
Aplūkosim kat ru no šiem faktoriem sīkāk.
1. M e h ā n i s k i e f a k t o r i , kas izraisa slimības, ir t r a u m a s
un ievainojumi — kā miera, tā k a r a laikā. Pie tiem pieder griezti,
durti, šauti, cirsti ievainojumi, ķe r me ņa vai at sevi šķu o r g ā n u s a ­
situmi un saspi edumi , kaulu lūzumi, locītavu izmežģījumi. Tos
gal v en o kā r t ā r s tē ķirurgi. At sevišķos g ad ī j u m o s a r ī iekšķīgo s li ­
mību klīnikā v a r s a s t a p t meh ān is ko faktoru r a d ī t ā s slimības. Tā,

8
pi emēram, pēc k rū š u k u rv j a s a s i t u m a reizēm rodas pl ei ras telpā
as ins i zplūdums. J a t a s s ast rut o, i zveidojas empiēma.
2. Ķ ī m i s k ā m vi el ām p a r a s t i ir lielāka vai m a z ā k a toksici-
tāte. O r g a n i s m ā t ā s visbiežāk nokļ ūst pa e l p o š a n a s ceļiem, g r e ­
m o š a n a s k a n ā l u un ca ur adu.
S a s l i m s t tad, j a neievēro s an i tā ri higiēniskos noteikumus. S t r ā ­
dāj ot silikātu, ogļ u vai dzelzs putekļu at mosfēr ā, v a r ras ti es pnei-
mokoniozes: pl auš u silikoze, ant rakoze, sideroze. Akūti b ro nh u un
p l au šu boj āj umi rodas, ieelpojot i nd ī ga s k a u j a s vielas.
Iekļūstot ca ur ādu, ķ īmis kās vielas v a r ā du boj āt ( d a ž ā d a s
skābes, s ā r m i u n citi kodīgi šķī dumi) vai arī a t s t ā t to veselu
(t et ra et i ls vi ns ).
Ēdot no traukiem, kas s a t u r svinu, ar laiku v a r izveidoties
hroni ska s a i n d ē š a n ā s a r svinu — s at u r ni s m s , k a m r a k s t u r ī g a s
l ēkmjveida s āpe s vēderā.
3. No f i z i s k a j i e m f a k t o r i e m j ā m i n termiskie faktori
un daž ād i s taroj umi . Iedarbojoties t er mi s kaj i em faktoriem uz o r ­
gani smu, v a r ras ti es a p sa ld ē ju mi un a pde gumi . Sli mī ba s ā k a s
g a n d r ī z tūlīt pēc eti ol oģiskā faktora i edarbības.
No i zst aro ju mi em j ā mi n r e nt g e n a stari, ul travi ol et ā un r a di o­
aktīvā radiāci ja. R e nt g e na stari un r adi oa kt īvā r a di āci j a v a r iz­
raisīt s t a ru slimību, k a s pa r as t i s ā k a s pēc z i nā ma l at ent a perioda.
4. Visbiežāk p ar sl imī bas cēloni mēdz būt b i o l o ģ i s k i e sli­
mību i zraisītāji — mikrobi, sēnītes, vīrusi, parazī ti . Bez t a m sli­
mību v a r izraisīt arī iedzi mt ības un konst itucionāl ie faktori, kad
s li mī bas cēlonis mekl ēj am s p at o lo ģi s ka s hromos omās . Iedzimta
slimība, pi emēram, ir hemofilija, k a s i zp au ž as kā n e a p t u r a m a a s i ­
ņ o š a n a p a t pēc niecīgiem ievainojumiem. Ar hemofiliju slimo tikai
vīrieši, bet nekad sievietes.
5. No p s i h o g ē n a j i e m f a k t o r i e m j ā m i n d a ž ā d a s n e g a ­
t ī vas emocijas. T ās s ā k u m ā r a d a funkcionāl us asinsrites, si rd s un
nervu s i s tē m as d ar b ī b a s t ra uc ē jum us , kam pēc laika v a r sekot o r ­
g a n i s k a s p ā r m a i ņ a s , pi emēr am, k u ņ ģ a vai d i v p a ds m it pi rk s tu z a r ­
n a s čūla, hi pert oni skā sl imī ba utt.
Ps iho gē ni e faktori ir p a m a t ā arī j a t r o g ē n i j ā m , k a d medi cī nas
darbinieku n e u z m a n ī g a rīcība vai n e a p d o m ā t s v ā r d s p a d a r a cil­
vēku par s avu i edomu slimnieku.
6 . S o c i ā l i e f a k t o r i g al v en o k ā r t ietekmē o r g a n i s m a p r e ­
t es tī bas s p ēj a s cīņā pret d až ādi em bioloģiskiem faktoriem. Ka pi ­
t ā l i s ti s ka jā s valstīs, kur cilvēkiem bieži ir nepi et iekams u n nepi l n­
v ēr tī gs uzt urs , slikti dzīves un d a r b a apst ākļ i un ierobežota
iespēja s a ņ e m t medicīnisko palīdzību, s o ci āl a ja m fa kt or a m bieži
vien ir izšķiroša nozī me s as li ms tī bā. Tā kā sociālie faktori s ai s t ā s
a r ekonomi skaj iem apst ākļ iem, t a d m ū s u zemē tiem slimību iz­
celsmē ir m a z ā k a nozīme.
Slimību ā r s t ē š a n a visefektīvākā ir tad, j a izdodas no vēr st etio-
loģisko faktoru (to ari sau c p ar e t i o l o ģ i s k o ā r s t ē š a n u ) .
Reizēm t a s n a v ies pēj ams vai nu tāpēc, ka n e z in ā m etioloģisko

9
1. att. A l e r ģ i s k o slim īb u p a t o ģ e n ē z e .

faktoru, vai ari tāpēc, ka t a s d a r b o j a s ļoti īsu laiku (apdedzi nā-


jumi, avā ri jas , r a d iā c i j a) . S āj os g a d ī j u m o s a r s t ē š a n a būs p a t o -
ģ e n ē t i s k a , jo centīsimies v ā j i n ā t v<ū n ov ēr st sl imī bas a t t ī st ī­
šanos.
K a ut g a n ļ a u nd ab ī g o a udz ēj u etioloģija vel n a v izpētīta, ir
k ons tat ēt s, ka dau dz os g ad ī j u m o s to p at oģ ene ze liela nozīme ir
h or m o n ā l ā s r e g u lā c i j as t raucēj umiem. Šaj os g ad ī j u m o s ir m ē r ķ ­
tiecīgi lietot h or mo nā lo ( patoģenēt is ko) ā r s t ē š a n a s veidu.

10
Galvenie s li mī bas at t īs tī ba s m e hā ni s m i s ai s t ā s vai nu ar ce n­
t rāl o nervu si st ēmu un hipofizāri s u p r a r e n ā l o sistēmu, vai ar
h um or āl i em faktoriem — bioloģiski a k t ī v ā m vielām, kas palieli­
n ā t ā d a u d z u m a p a r ā d ā s sl imī bas gaitā.
V a r apgalvot , ka g a nd r ī z j ebkurā slimibā v a ir ā k vai m aza k
ies ai st ās abi šie mehāni smi .
1. at tēl ā p a r ā d ī t a al erģi sko slimību patoģenēze.
Al ergēni ir al er ģi sko slimību eti ol oģiskai s faktors. P a r aler-
gēniern v a r būt mikrobi, vīrusi, sēnītes, parazī ti , olbaltumi, kā ari
d a ž ā d a s ķī miskās vielas, kas o r g a n i s m a s avi eno ja s ar o l b a l t u m ­
vielām. To kopējais sk ai t s s as ni edz apt uveni 500 000.
O r g a n i s m s cīņai pret al er gēn iem i zs trādā antivielas, kas c e n ­
š a s nei tralizēt al er gēnus . A l e r g ēn am savienojoties ar antivielu,
i zdal ās enerģi ja, k as daļēji s a ā r d a o r g a n i s m a leikocītus, tuklās
š ū n as , trombocitus. At br īv o ja s bioķīmiski a kt īvas vielas (humo-
rālie faktori): h i st amī ns , serotonins, acetilholins un citas vielas,
k a s i zrai sa g l u d ā s m u s k u l a t ū r a s s a r a u š a n o s (br on hi āl ā a s t m a ) ,
p a s t i p r i n ā t u sekrēciju un pal iel ināt u a si n s v a d u c a url ai dī bu (urti-
k ār i j a ) . Vienlaicīgi al er ģi sk ā reakcija no māc hipofizāri s u p r a r e ­
n āl o si stēmu, t āp ēc s a m a z i n ā s v irs ni eru hormonu produkcija.

SLIMĪBAS n o r is e

S li mī bas at tī stī bā ir novēr oja mi vai rā ki periodi. P i r ­


mai s ir s l ē p t a i s j eb i n k u b ā c i j a s periods. T as ir slimības
s āku ms , kad o r g a n i s m s ir j a u s as k ār ie s ar s li mī bas izraisītāju,
t omēr s a s l i m š a n a s paz īmj u vēl nav. S li mī b as s lēpt ai s periods j ā ­
atšķir 110 s li mī bas l a t en t ās formas, k ur a n o r is i nā s bez skai dri em
klīniskiem s imptomi em un tiek k o n s t a t ē t a nej auši vai v is pā r ne ­
tiek k o ns t at ēt a t ā s a kt īvā fāze, pi emēr am, toksoplazmozei, pl auš u
tuberkulozei, sifilisam utt.
Ot r a i s ir p r o d r o m ā l a i s periods, kurā ir neskaidri, n e r a k ­
st urī gi sl imī bas simptomi, kas pakā pen is ki pa st i pr inā s. Š a j ā p e­
riodā si mptomi v a i r ā k ā m sl imī bām ir kopīgi.
T re šai s ir i z t e i k t u k l ī n i s k o p a r ā d ī b u periods, kad
i zp au ž as dotajai slimībai ra ks tu rī gi e si mptomi (sl imības k ul mi ­
n ā c ij a ).
C e t u rt ai s ir s li mī bas n o s l ē g u m a periods, k a s v a r beigties
vai nu ar izveseļošanos, vai arī ar nāvi.
S li mī bas gai ta va r attīstīties d a ž ā d a s k o m p l i k ā c i j a s , kas
pas l ik t in a slimnieka stāvokli. Bieži n ā v e s cēlonis ir nevis slimība,
bet g a n t ā s komplikācijas.
Pēc i l gu ma izšķir a k ū t a s un h ro n is k as slimības. A k ūt as s li mī ­
b as g al ve nā paz īme ir si mpt omu ā t r a p a r ā d ī š a n ā s un a tr a n o z u ­
š an a . A k ū t a s sl imī bas p a r as t i ilgst 6— 8 nedēļas, bieži arī mazāk.
H r o n i s k a i slimībai ra ks tu rīg i, ka t ā s g a i t a ir i lgstoša un
atsevišķi si mptomi v ar s a g l a b ā t i e s visu mūžu. H r o n i s k a s slimības

11
noris ar s a a s i n ā j u m a j eb e k s a c e r b ā c i j a s periodiem,
kad s a k a r ā ar nelabvēl īgi em a r ē j ā s vides a ps t ākļ i em vai arī o r ­
g a n i s m a n o v ā j i n ā š a n ā s dēļ s li mī ba s g a it a p as l ik t in ā s un klīniskā
ai na kļūst daud z s m a g ā k a . Tā hron is ka re ima toī da pol iarl rī ta sa-
a s i n ā j u m a periodā p a s t i p r i n ā s s āpe s locītavās, l ocī tavas pietūkst,
k us t īb as kļūst ievērojami a p g r ū t i n ā t a s , v a r p a a u g s t i n ā t i e s arī ķ er ­
meņa t e m pe r at ū ra .
Ārstniecisko p a s ā k u m u vai o r g a n i s m a p ā r s k a ņ o š a n ā s rezul tāt ā
dažreiz novēro i lgstošus u z l a b o š a n a s j eb r e m i s i j a s pe­
riodus, pi emeram, b r o nh i āl ā s a s t m a s slimniekiem reizēm g adi em
ilgi n a v sl i mī bas pazīmju.

PROFILAKSE UN D I S P A N S E R I Z Ā C I J A

M ū su zemē t a u t a s veselī bas a i z s a r dz ī ba s g a l v en a i s v i r ­


ziens ir slimību profilakse, t. i., i z s a r g ā š a n ā s no s as l i m š a n as .
Ar profilaksi s a p r o t v a l s t s sociāli ekonomiskos, s ani tāros ,
higiēniskos un ār stni eci skos p a s ā ku mu s , kas uzl abo iedzīvotāju
veselību un p a g a r i n a viņu mūžu, kā ari s a m a z i n a sasl imstī bu.
P rof il ak ses efektivitāte ir cieši s ai s tī ta a r i edzīvotāju d i s p a n s e r i z ā ­
ciju. P a d o m j u ves elī bas a i z s a rd zī b as pamat li cēj s, veselī bas a i z s a r ­
dzī bas t a u t a s k o m i sā rs N. Se ma šk o n orā dīj a, ka «profilakse ir
p ad o mj u med icī nas g a l v en a i s virziens, bet di spa ns er iz ā ci j a —
metode, ar k u r a s palīdzību šis virziens tiek realizēts dzīvē».
D i s p an s er i zā c ij a ir s i s te mā ti sk a un aktīva noteiktu iedzīvotāju
g ru pu n ovēr oš an a. T ā s mērķis ir s a g l a b ā t un n o s ti p ri n āt cilvēku
veselību.
Ar p l aš a s d i s p an s er iz ā ci j as palīdzību m ūs u zemē ir ievērojami
s a m a z i n a t s profesionālo slimību skaits, likvidēta t r a h o m a un m a ­
lārija. D i s pa ns e ri zā c ij a ļauj arī sekmīgi cīnīties pret t u b e r k u ­
lozi, v e n ē r i s k a j ā m un o n ko lo ģi s ka jā m sl imībām. Visu d i s p a n s e r i ­
z ējamo k on ti n ge nt u v a r s ad a lī t di vās lielas p a m a t g r u p ā s .
P i r m a j ā grupā ietilpst veseli cilvēki, kuru fizioloģiskais s t ā ­
voklis vai n o d a r b o š a n a s veids p ra s a s is te mā ti sk u medicīnisku
uzr audzī bu. Tie ir bērni līdz 15 g a du vec uma m, j auni es au cami e,
grūtnieces, sportisti, kā ari d a ž ād u profesiju strādnieki, kuru dar bs
noris veselībai kai tī gos a ps t ākļ os ( r en t ge na un radioloģisko
iestāžu darbinieki, lopu fermu un p ā r t i k a s r ūpni ec ības strādnieki
un citi).
O t r a j ā g r u p ā ietilpst slimie cilvēki. No iekšķīgam s li mī bām
di spanser izē sl imni ekus ar r eimati smu, ko ron āro slimību, hiperto-
nisko slimību, k u ņ ģ a un d i v pa ds mi tp i rk s tu z a r n a s čūl as slimību,
a na cī do gas trī t u, holecistītu, tireotoksikozi, cukurslimību, h r o n i s ­
kam nespeci fi skām p la uš u sl imibām, tuberkulozi, nefrītiem.
Di s pa ns e ri zā c ij u i zda r a ārsti, t omēr arī vidējie medi cī nas d a r ­
binieki — feldšeri — aktīvi p iedal ās š a j ā darbā.

12
F el dš eru punkt os a t r o d a s di spans er iz ēt o kontroles kartes, k u ­
rā s norādīt s, kad sl imn iek am nepi ec ieš ama ā r s t a a p s k a t e un kāds
ā r s t ē š a n a s p lā ns jārealizē. Katr u menesi feldšeriem j ā p ā r s k a t a
kont rol es k ar te s un j āat l iek atsevišķi tās, ku rā s a t zī mē ta s p ā r ­
b a u d e s n ā k o š a j ā menesī. F el dš era u zd e v u m s ir arī sl imni ekam
aktīvi a t g ā d i n ā t p ā r b a u d e s termi ņus. Bez t a m feldšers arī seko,
lai a r s ta n o ra d it ā ā r s t ē š a n a pa ti eš ā m tiktu izdarīta.
Ar k a t r u g a d u kļūst p l aš ā k a veselo cilvēku di spanser izāci ja,
t a da veida īstenojot P S K P P r o g r a m m a s n o rā d ī j u m u s p ar to, ka
di spans er iz āci j ai j a pa kļ a uj visi mūsu zemes iedzīvotāji.

KRIEVIJAS TERAPIJAS ATTĪSTĪBAS


V Ē S T U RE

Viens no r e d z am ak a ji em iekšķīgo slimību speciālistiem


Krievijā bija M. Mudrovs (1776— 1831). Pēc M a s k a v a s Uni ver s i­
t āt es medi cī nas fakult ātes b e i g š a n a s M. M u d ro vs ilgstoši u z t ur ē­
j ā s zi nāt ni sk os k o m an d ēj u m os l a b ā k a j a s ār zemj u klīnikās (Ber­
līnē, Vīnē, P a rī z ē u. c.). Seit viņu pār st ei dz tas, ka profesori s a v a s
lekcijas p a m a t o a r ci tātiem no bībeles, s ai st a sl imī bas iz­
s k a i d r o j u m u s ar r eli ģi skām t eorijām, a t d a l a slimību no slimā
cilvēka.
Atgriezies M a s k a v a s Uni versit āt ē, M u d ro v s v adi ja medi cī nas
fakultati un i z s t r ā d ā j a s a v a s p amat t ēz es , k as j āz i n a ari k a t r a m
m ūs di enu mediķim.
1. J ā ā r s t ē n e v i s s l i m ī b a , b e t s l i m n i e k s .
K a t r s slimnieks ir at šķi rī gs , un, k a ut arī slimība ir viena un
tā pati, k a t r ā konkrēta g ad ī j u m a ā r s t ē š a n a i j ā b ū t individuālai.
2. P r o f i l a k s e i jābūt galvenajam elementam
ā r s t a d a r b ā . M. M u d ro v s sacījis: «Slimību ir vi egl āk no­
v ēr st nekā ārstēt.»
3. S l i m n i e k s j ā i z m e k l ē v i s p u s ī g i u n sistemā­
t i s k i . N e a t ka rī g i no tā, p a r ko slimnieks s ūdzas, t a s jāizmekl ē
v i s ca u r — no g a l v a s līdz p at papēžiem.
M. M u d ro vs Krievijā pi rm ai s ieviesa klīniskās sl i mī bas v ē s t u ­
res, u zs ka tī da ms , ka šis d ok umen ts ir v ēr tī gā ks p a r j ebk uru m ā ­
cību g r ā m a t u .
Lai gan M. Mud ro v s bija izcils klīnicists, vi ņš n e a i z r ā v ā s ar
medi kament ozo t erapiju, bet ieteica komp leks aj ā ā r s t ē š a n ā i z m a n ­
t ot d a b a s dziedniecības faktorus. Lekcijās vi ņš bieži a tkār toja :
« P a r j ū su aptieku j ā k ļ ū s t visai dabai.»
M. Mu dro va , ā r s t a un p e d a g o g a , dzīve ir p at ri o ti s ma un p a š ­
ai zl iedzības p a r a u g s . Vi ņš k a r ā pret Nap ol eo nu o r g a n i z ē j a m ed i ­
cīnisko palīdzību ievai not aj iem kareivjiem. Ar m edi cī nas f a k u l t ā ­
tes student iem, i esaistot d a r bā pat ģi mn āz is t us , Mu dr ov s o r g a n i ­
zēja k ar a hospitāli Novgoroda.

13
1812. g a d a pec Na pol eo na i zd zī š an as no M a s k a v a s M u d r o v s
aktīvi i esaistījās n od e d z i n ā t ā s u ni ver si t āt es a t j a u n o š a n ā . 1813.
g a d ā a t j a u n o t a s medi cī nas f akult ātes a t k l ā š a n a s dienā viņš n o l a ­
sīja referātu pa r a r s ta m o r ā l a j ā m ī pašībam, uzsverot, ka ā r s t a m
j ā b ū t ne tikai mediķim, bet arī a kt ī va m s abi edr is ka m darbini ekam.
M. M u d ro v s aktīvi p iedal īj ās hol eras a p k a r o š a n a s komisijā,
viņa vadība 1830. ga da tika likvidēta hol eras epidēmija. 1831.
g a d ā tā uzliesmoja P ē t e r b u r g ā , un tur, s n i e g d a m s palīdzību s l im ­
niekiem, M u d r o v s p at s s as l im a ar holeru un g ā ja bojā.
M u d r o v a pr og res īv ā virziena t u r p i n ā t ā j s t erapi ja un vi ņa ideju
pi lnvei dotāj s bija G. Zaharjins (1829— 1897). Z a h a r j i n s pēc M a s ­
k a v a s U n i v er s it āt e s medi cī nas fa kult āte s b e i g š a n a s divu g ad u
laikā ai zs tā vēj a dokt ora d isert āci ju p a r pēcdzemdī bu slimībām.
Pēc t a m viņš tika s ūt īts uz ār zemēm, kur s t r ā d ā j a pie l abāk aj ie m
speciālistiem: Berlīnē pie R. Vi rhova un B. Traubes, P a rī z ē pie
Kl o da - Be r nā r a un A. Truso.
Pēc a t g r i e š a n ā s M a s k a v ā G. Zah ar ji ns, l asot t er a p i j a s kursu,
izvirzīja s avu viedokli pa r patoloģiju. Pēc vi ņa d omām, o r g a ­
ni sms ir vi enot a vesela sistēma, bet slimība — ā r ē j ās vides n e l a b ­
v ē lī g as i edar bī bas rezultāts. Lai novērstu n el abvē līgos ā r ē j ā s
vides aps tākļ us , Z a h a r j i n s ieteica sīki izpētīt d a r ba un dzīves ap-
stakļus, tā l ikdams p a m a t u s higiēniski p rof il ak ti s kaj am virzie­
n a m medicīnā. Vi ņš ai zs tā vēj a funkcionālo virzienu. Z a h a r j i n s
ieviesa klīnika i ndi vi du āl ās d i a g n o s t i k a s un i n di vi du āl ās t e r a p i j a s
principu, l ikdams tā p a m a t ā v a i r ā k a s s a v a s atziņas.
P a t s g a l v e n a i s G. Z a h a r j i n a n opel ns ir a n a m n e s t i s k ā s
m e t o d e s i z s t r ā d ā š a n a slimību di agnos ti kā. « An a mn ē ze ir puse
no diagnozes,» teica G. Zah arj ins . Sīs met odes s l av a un p o p ul ar i­
t āt e b a l st ā s ne tikai uz t ās v i en k ā r š u mu un l oģi skumu, bet arī uz
prakti sko vērtību, jo ar t ās palīdzību v a r agri ko ns t at ēt funkcio­
n ā l ā s p ā r m a i ņ a s sl imā o rg a n i s m ā .
G. Z a h a r j i n s v adī j a krievu ār st u kustību p a r kuror tu izveido­
š a n u paš u zemē (līdz t a m i zman to ja tikai ā r ze mj u k ū ro r tu s ).
Viņš i z s t r ā d ā j a m i ne r ā l ū de n s l i et oš anas metodiku k u ņ ģ a un za rnu
slimību ā r s tē š an ai , kā arī pi evēr sās vi sp ārē ja i kurortol oģi jai un
kl imatoloģijai. G. Z a h a r j i n s r a d īj a arī mācību p a r p a a u g s t i n ā t u
ā d a s j u t ī g u m u a tt i ecī gās z on ā s iekšējo o r g ā n u slimību gadī ju mos .
Šodien t ā s paz īs t kā Z a h a r j i n a — He d a z on a s un i zman to di a­
gnostikā.
S. Botkins (1832— 1889) bija P ē t e r b u r g a s t e r a p i j a s skol as dibi­
n āt āj s.
Pēc medi cī nas fakult ātes b e i g š a n a s S. Botkins piedal īj as Kr i­
m a s kara, s t r a d ā d a m s Simferopoles hospitālī N. P i r o go va vadībā.
P ēc tā laika t radī ci jām, S. Bot kins 4 g a d u s a t r a d ā s ā r zemj u ko­
m an d ēj u mo s , kur g a l v en o kā r t i nt eresēj as p a r medi cī ni skās ķīmijas
un e k s p e ri me n tā lā s fizioloģijas j au t āj u mi em . Ārzemj u t e r a p ei t i s ka ­
j ā s klīnikās Bot kins ļoti kritiski i zt ur ēj ās pret p ā r ā k v i e n k ā r š a j ā m
slimnieku i z mek lēš anas met odēm un empīrisko ā r s t ē š a n a s veidu.

14
J a u k o m a n d ē j u m a laikā Bolki-
n a m r a d a s doma pa r klīniski
e k s pe r im en t āl ās l ab o ra t or ij as
nepieciešamību. 1860. g a d ā P ē ­
t er b u r g ā Bot kins ai zs t āvē ja dok­
tora di sert āci ju « P a r t a u ku u z ­
s ū k š an o s z a r n ā s » un s āk a s t r ā ­
d āt p ar t e r a p i j a s k a t e d r a s pro ­
fesoru K a r a medi cī nas a k a d ē ­
mijā. Pi rm ai s , ko Botkins veica,
bija klīniski e ks p e r i me n t ā l ā s l a ­
b o ra t or i j a s n o o r g a ni z ēš an a . S ā ­
k u m ā vi ņš pat s v a dī j a šo l ab o ­
ratoriju, bet, s ākot a r 1878.
gadu, — izcilais krievu fiziologs
I. Pavl ovs. Bez p a r a s t a j ā m klī­
n i s k a j ā m an a lī z ēm l ab ora tori jā
pētīja arī j a u n o med ik am en t u
farmak ol oģ is ko i edarbību un
e ks pe ri me nt ēj a ar dzīvniekiem,
lai n os kai dr ot u slimību p a t o ģ e ­
nēzi. S. Bot kina un ļ. P a v l o v a
kopī gai s d a r b s r a d īj a teorētisku
un prakti sku p a m a t u ne r vi sm a
teorijai. Bot kins u zs k at īj a o r g a ­
ni smu p ar vi enotu veselu sistēmu, k u r a s dar bī bu regulē nervu s is ­
tēma. Vi ņš pieļāva var būtī bu, ka dažu slimību g ad ī j u m o s s l im ­
n iekam ir t ra u c ē t a ner vu s i st ēmas n o r m ā l a darbība. Bot kins arī
do māj a, ka p a s t ā v nervu centri, kas regulē m us kuļ u darbību,
a si n sv ad u t o n u s u un ķ er me ņa t em pe r at ūr u. Vēlāk šos ner vu ce n­
t r u s pierādī ja arī eksperimentāli.
Ievēroj ami ir S. Bot kina darbi p a r aknu sl imī bām, it sevišķi
p a r k a t a r ā l o hepatītu. Botkins p i r m a i s izteica d o ma s p a r tā infek-
ciozo dabu.
Bot kins ir devis arī kl asi skus vēdera tīfa, Vol īni jas drudža
un pernici ozās a n ē m i j a s a pr aks tus .
At kār tot i piedaloties kar ā, šoreiz B al k ān o s 1877. g ad ā, S. Bot-
kinu s a t r a u c a posts, ko r adī ja nepi et ieka ma is kareivju uzturs,
sl iktais apģē rb s, a nt i s a ni t ā ri e dzīves apstākļi. S. Botkins veica
d a u dz u s h igi ēni skus un profilaktiskus p a s ā k u m u s un cī nījās par
ā r s t a a u t o r it āt es p a l i e li n āš an u ar mi jā.
S. Bot kins P e t e r b u r g ā daud z dar īj a arī s abi edr is ka jā jomā.
Seit viņš n o o r ga n iz ē j a tā s au c a m o ār st u domi, kas sni edza bez­
m a k s a s medicīnisku palīdzību iedzīvotājiem g a n a m b u l a t o r a s pie­
ņ em š a n a s , g an m ā j a s a pm ek l ēj um u veida.
Bot kins aktīvi cī nī jās arī p a r sieviešu līdztiesību medicīnā.
Vi spi rms viņš 1870. g a d ā n od ib i nā ja žēlsi rdī go m ā s u biedrību,

15
k a s s a g a t a v o j a medi cī nas m ā s a s klī nikas v a ja dz ī bā m. P a t s Bot-
kins n o o r g a ni z ēj a sievietēm arī ār st u kursus, kādu Krievijā līdz
t a m nebija. Botkina z in ā t n i s k ā s koncepci jas ir p a m a t ā mūs di enu
p ad omj u medi cī nas skolai.
A. Ostroumovs (1844— 1908) — Z a h a r j i n a skolnieks, vēl āk —
M a s k a v a s Un i ve r s i t ā t e s t er a p i j a s klīnikas v adī tāj s.
Klīniskajā medi cī nā A. O s t r ou m ov s ra dī ja o ri ģi nā lu virzienu,
la s a u c a m o bioloģisko virzienu. T^s speciāli pēta ā r ē j ās vides
ietekmi uz slimo org a ni sm u. A. O s t r ou m ov s pētīja slima un v e­
sela cilvēka p i e m ē r o ša n ās s p ēj a s ār ēj ai videi, t ād ēj ādi i z m a n t o ­
d a m s klīnikā Da r vi n a idejas. Viņš viens no p i rmaj i em Krievija
pi evēr sās iedzi mt ības pr obl ēm ām iekšķīgo slimību nozarē.
S av o s da r bo s A. O s t r ou m ov s at bal st ī ja un p ap i l d i n ā j a Botkina
n e r v is m a un r efl eks ogēnās t e r a p i j a s principus. O s t r ou m ov s a t ­
klāja a si n s v a d u p a p l a š i n ā t a j u s ( v azod il at at or us ) un s a š a u r i n ā t ā -
j us ( va zokons tri kt orus ) nervus. Viņš arī n o r ā d ī j a uz d a ž ā d u
o r g ā n u funkcionāl aj iem t ra uc ē ju mi em afekta stāvokļos.
V. Obrazcovs (1849— 1920) — viens no p ad o mj u t er a p i j a s sko ­
l as pamatlicējiem.
1875. ga da pēc Ka ra med icī nas a k a d ē m i j a s b e i g š a n a s O b r a z ­
covs īsu laiku s t r a d a j a p ar ze ms te s ārstu, vēl āk pi edal īj ās krievu-
turku kar ā, bet no 1888. g a d a s t r a d ā j a Kri evij as U n i v er s it āt e s
m ed icī nas fakultātē, a r kuru s a i s t a s viss vi ņa mūža darbs. O b r a z ­
covs bija P av l o v a un Botkina n e r v is m a ideju sekotājs. Vi ņš pē­
tīja g al v en o kā r t g r e m o š a n a s o r g ā n u un si rds slimības. Obra z co v a
lielākie nopelni iekšķīgo slimību di agn os ti kā ir šādi.
1. Obr a zc ovs ieviesa klīnikā vēdera o r g ā n u dziļo slīdošo pal-
pāciju, ar k u r a s palīdzību v a r izpētīt kuņģi, t ievās un r e snās z a r ­
nas, aknas.
2. Kopā ar S tr a že s ko viņš 1909. g a d ā d i agn os t icēj a sirds in­
farktu, sl imn iek am vel dzī vam esot, ko līdz t a m uzskatī ja pa r
nei es pēj amu (līdz V. Obra zcov ai n si rds i nfar kts bija k o ns t at ēt s
tikai sekcijās).
Ob ra z co va un S tr a že s ko a p r ak s t īt o s si rds i nfar kta s i m p to m us
i zmant o t er a pe it is k aj ā klīnikā arī šodien.
3. V. ObVazcovs ieviesa klīnikā tiešo perkusiju ar vienu pi rk ­
stu; to lieto arī mūsdi enās.
N. Stražesko (1876— 1952) 1899. g a d ā beidza Ki jevas Uni ver s i­
t āt es med icī nas fakultāti, pēc t a m s t r a d ā j a V. Ob ra z cov a vadībā.
Bez kopējā d ar ba a r Ob ra z co v u p ar si rds i nfar kt a d i a g n o s ­
tiku, k as vi ņu s p a d a r ī j a p a s a ul s l av e nu s , S t r až e sk o daud z n o d a r ­
boj ās arī ar r e im a t i s m a probl ēmu — vi ņš z ināt ni ski p a m a t o j a
r e i ma ti s mu kā infekciozi al er ģi sku slimību, ko izrai sa streptokoku
infekcija.
S tr a že s ko zi nāt ni skā d a r b a a p j o m s ir ļoti liels. V i ņ am ir plaši
atzīti darbi p a r al er ģi ja s, tuberkulozes, ger ia tri ja s, he mat ol oģi jas ,
kar di ol oģi j as un ci tām probl ēmām.

16
G. La ng s (1875— 1948)
1899. g a d ā beidza Ka ra medicī­
n a s akadēmi ju. Viņa zi nāt ni sk ā
d ar b ī b a s ai s t ā s ar Ļ e ņ i n g r a d a s
I medi cī nas institūtu.
G. L a n g s 1922. g a d ā pirmo
reizi norādīj a, ka hipert oni ja —
a r t e ri ā l ā asi nsspi edi ena p a a u g ­
s t i n ā š a n ā s — v a r ras ti es bez
nieru as i ns ri t es t rau cēj umi em
vai nieru boj āj umi em (pi rms
t a m at zi na, ka hipertonija vi en­
m ēr ir nieru s a s l i m š a n a s s eka s) ,
jo t ā s p a m a t a v ar būt g a l v a s
s ma d z e ņ u g a r o za s un zemgaro-
z as r e gu lā c ij as t raucēj umi. M ā ­
cība p a r hipertonisko slimību
g u va p laš u at saucī bu mediķu
vidū. P a r šo dar bu L a n g a m pie­
šķīra V a ls t s prēmiju. L a n g s pē ­
tīja arī m i okar da slimības. Viņš 3. alt. G. Langs.
ieteica t er mi nu — «mi okarda
distrofija», a r to apzīmējot a t ­
gri ez eni skās m i okar da slimības, ko izrai sa dažādi endo gē ni vai
eksogēni faktori.
L a n g s bija arī novērojis, ka pēc k a t ar ā li em hepatī ti em (Bot-
k ina slimība) nereti a t t ī s t ā s aknu ciroze, tāpēc, pēc v iņa d omām,
ā r s t ē š a n a i j āb ū t ļoti ilgstošai.
L a n g s veica arī akt īvu o rga ni za tor is ki s abi edrisku darbu, b ū ­
d a m s visu laiku V is s av ienī bas t er apei t u bi edrī bas priekšsēdētājs,
kā arī v a i rā k u Vi ss avi en ības t era pei tu konferenču v adī tāj s.
M. Končalovskis (1875— 1942) pēc M a s k a v a s Uni ver s it āt es
med icī nas fa kult āte s b e i g š a n a s palika s t r ā d ā t klīnika p a r ārstu-
or di nat or u, bet 1918. g a d ā kļ uva par profesoru.
Pēc Lielās Okt obra s oci āl ist iskās revolūcijas Končalovskis
viens no p irmaj iem pal īdzēja o r g a n i z ē t p ad om ju veselī bas a i z s a r ­
dzību.
M. Končalovskis ieviesa as ins p ā r l i e š a n a s metodi iekšķīgo sli­
mību ā r s t ē š a n ā , sīki i zs t r a d a j a a s i n s p ā r l i e š a n a s indi kāci jas un
kont ri ndi kāci jas . M. Končalovskis pi rm ai s izteica domu, ka k u ņ ģ a
un d iv pads mi tpi rk st u z a r n a s čūla n a v vietējs process, bet o r g a ­
n i s m a v i s p ār ē ja s a s l i m š a n a . Kā g al veno p a s ā k u m u cīņā pret rei­
m a t is mu viņš ieteica fokālās infekcijas likvidāciju. Ari zi nāt ni sko
d a r bu a p j o m s M. Končal ovskim bija ļoti plašs. Vi ņš bija pret
š a u r u s pecial izēš anos un ar s avu personisko piemēru pa r ād ī ja , ka
t e r a p e i t a m kl inicistam labi j ā p a r z i n a viss s li ma is o rg a n i s m s , ne
tikai k āda at sevi šķa o r g ā n a patoloģija.
2 — 44 17
4. att. A . Mjasņikovs. 5. att. J. T a r ejev s.

A. M jasņiko vs (1899— 1965) pēc M a s k a v a s Uni ver s it āt es medi ­


cī nas fa kul tā te s b e i g š a n a s s t r ā d ā j a Ļ e n i n g r a d ā profesora G. L a n g a
vadī bā. Drīz vien, kļuvis p a r profesoru, vi ņš v a dī j a t e r a p i j a s k a ­
t ed ru Novosi bi rskā un vēlāk Ļ e n in gr a dā . Pēc t a m A. Mj as ņ ik ov s
s t r ā d ā j a p ar MZA Te r a p i j a s i ns ti tūt a vadī tāj u.
A. M ja s ņ i k o v a g a l v e n ā s z i n ā tn i sk ās pētniecības probl ēmas
bija ateroskleroze, hipert oni ja u n a kn u un žults slimības. Viņš
at kl āj a hi pert on ij as un at erosklerozes mijiedarbību, pētīja bi o­
ķ īmis kās p ā r m a i ņ a s pie at erosklerozes un ri si nāj a aterosklerozes
profilakses j a u t ā j u m u s .
J. Tarejevs (1895) ir izcils mūs di enu p ad o m j u terapeits, p r o ­
fesora Končal ovska skolnieks.
No 1936. g a d a J. T ar ej ev s v a d a M a s k a v a s I medi cī nas i n st i ­
t ū t a t e r a pi j a s katedru. Viņš ir pētījis nieru funkcionālo un o r g a ­
nisko p at ol oģi ju un akn u s li mī bas (it īpaši hep at īt us pēc v a k c i n ā ­
c i j ām ), bet pēdējā laikā pievērsies kol agenozēm, med ikamen to za i
al er ģi jai un re im at oi d am pol iart rī tam. J. T ar ej evs ir u zr ak st īj is
11 m o n o g rā f ij a s un mācī bu g r ā m a t u t era pi jā . P a r mon og rāf ij u
« M a l ā r i j a s klīnika» v i ņ a m 1946. g a d ā tika piešķirta V a l s t s prēmija.
1946. g a d a J. T ar ej evs kļuvtf par P S R S MZA k o r e s p o n d ē t ā j ­
locekli, bet 1948. g a d ā — par īst eno locekli. P a r nopel ni em p a ­
domj u veselī bas a izs ar dzī bā J. T a r e j e v a m piešķirti au gs ti v al dī ba s
a pba lvoj umi : Sociālistiskā Da r b a V a r o ņ a n os auk ums , Ļeņina o r d e ­
nis un D a r b a S a r k a n ā K a r o g a ordenis.

18
6. att. J. M ikelsons. 7. att. E. Burtnieks.

J. T arejevs aktīvi piedalījies arī Lielas M ed icīna s en cik lop ē­


d ijas un Lielās P a d o m ju enciklopēdijas sastādīšanā.

PADOMJU LATVIJAS TERAPIJAS


ATTĪSTĪ BAS VĒSTURE

Pēc P a d o m ju Latvija s n odib in āša n ās 1919. gadā tika


atvērta Latvijas augstskola. M ed icīn a s fakultāte sāka darboties
1919. ga da beigās. Pirmie latviešu ievērojam ie terapeiti klīnicisti
nāk no augstskolu m ācību spēkiem, kuru vairākum s studējuši P ē ­
terburgas Kara m edicīnas akadēm ijā vai Tērbatas Universitātē.
Pēc LU vadības aicinājum a no Krievijas ieradās vairāki m ā ­
cību spēki, to skaitā ari profesors M. Zīle (1863— 1945). A tgriezies
1921. gadā Latvijā, viņš kļuva par fakultātes terapijas katedras
vadītāju. M. Zīle dzim is A lo jā , beidzis Kara m edicīn as akadēmiju
1888. gadā. Jau 1889. gadā viņš aizstāv doktora disertāciju par
tēmu «R e s n ā s zarn as vēža statistika».
M. Zīle strādājis M aska va s, Pēterburgas, Odesas, Sevastopo-
les klīnikās gan par terapeitu, gan par nervu ārstu un prožektoru.
Ārzem ju k om andējum u laikā iepazinies ar Berlīnes, V īn es un Leip-
c ig a s klīnikām.
Odesā, strādājot profesora V e r i g o laboratorijā, Zīle pievērsās

2* 19
e l p oš an a s patofizioloģijai un el­
p o š a n a s o r g ā n u sl imību t e r a p i ­
jai. Viņš pētīja g al v en ok ā rt
bronhi āl o a s t m u un p lau šu emfi-
zēmu.
M. Zīle, b ū d a m s l abs s pe c iā ­
lists un j a u n o k a d r u a ud zi nā t āj s ,
t omēr p as au li i zpra ta ideālistiski
un, s eko da ms f a t ā l is t is k aj ām
tendencēm, k a s tolaik val dī ja
Va karei ropa, a ts p og uļ o ja šīs
tendenc es s a v ā s r u na s un r ak ­
stos.
J. Miķelsons (1888— 1952)
dzimis U m u r g a s p a g a s t a , bei­
dzis T ē r b a t a s (Ta rt u) Un i ve r si ­
t āt es med icī nas fakultāti 1917.
g ad ā, pēc t a m līdz 1921. g a d a m
s t r ā d ā j i s T o m s ka s Un i ve r si tā te s
h os p it āl ās t er a p i j a s klīnikā p ar
vecāko as is tent u pie prof. N. Le-
porska.
1921. g a d ā J. Miķelsons a t ­
gri ezās Lat vi j ā u n sāk a s t r ā d ā t
L a t vi j a s Un i ve r si tā te s medi cī nas fakultātē, bet j a u 1924. ga dā ai z­
s tāvēj a doktora di sertāciju « P a r d a ž ā m t uberkul ozes s er odiagnos -
t ikas metodēm».
No 1929. g a d a J. Mi ķel sons s āk a v ad ī t h o sp i tā lā s t e ra p ij as
k at ed r u un to d ar īj a līdz m ū ž a ga la m. Visu šo laiku vi ņa dar bs
bija cieši s ai st īts ar Rī gas p il sēt as I klīnisko slimnīcu. 1932. g a d ā
J. Mi ķel sons kļuva p a r profesoru.
1946. g a d ā prof. J. Mi ķel sonu ievēlēja par L at v i j a s P S R ZA
korespondētājlocekli. S a jā g a d ā v i ņ a m piešķīra arī Lat vi j as P S R
Nopelniem b a g ā t ā ā r s t a n os auk umu .
P r o f e so r a m J. Mi ķel so nam ir lieli nopelni d a ž ā d u tuberkulozes
profil akses p a s ā k u m u i z s t r ā d ā š a n ā , kā arī L at v i j a s m in er ā lū d eņ u
izpētē u n to i z m a n t o š a n ā k uņ ģ a un z a r n u t r a k t a slimību ā r st ē š a n ā .
E. Burt ni eks (1898— 1958) dzimis Limbažos. 1926. g a d ā bei­
dzis Ļ e ņ i n g r a d a s Medi cī na s institūtu, specializējies ftiziatrijā.
Vi ņš s t r ā d ā j i s v a i r ā k ā s tuberkul ozes ārstnieciski prof il akt iskaj ās
ies tādē s P a d o m j u Savi enī bā. Lielā Tēvi jas k a r a gado s Ļ e ņ i n g r a ­
d a s a pl en ku ma laikā E. Burt ni eks va dī j a k a r a hospitāli.
Pēc Liela Tēvi jas k a r a E. Burt ni eks s t r ā d ā j a Latvijā. No 1947.
g a d a vi ņš ir LVU medi cī nas fa kult āte s iekšķīgo slimību p rope dei ­
t i kas k a t e d r a s vadī t āj s , no 1949. g a d a — profesors. Kad 1950. g a d ā
tiek n o d i bi n āt s R ī g a s Med i cī n as i nstitūts, E. Burt ni eks kļ ūst par
t ā direktoru.
Ga lve nie E. Burt ni eka darbi ir p a r tuberkul ozes ā r s tē š an u.

20
Viņš v a dī j a j a u n ā efektīva prett uberkul ozes p r e p a r ā t a P A S S iz­
m ē ģ i n ā j u m u klīnika. Lieli nopelni E. Bu rt n ie ka m ir medi cī nas iz­
gl ītī bas o r g a ni z āc i j ā Latvijā, kā arī republi kas veselī bas a i z s a r ­
dzī bas o rg a n i z ā c i j ā vispār. 1955. g a da E. Burtnieku ievēl p a r
P S R S Medi cī na s ZA korespondētājlocekli.
K. Rudzītis (1899) dzimis Ta da i ķu p a g a s t ā . Pēc Li epā ja s Ni ko­
l aj a ģ i m n ā z i j a s b e i g š a n a s iestājies P ē t e r b u r g a s K a r a medi cī nas
akadēmi jā , ko beidzis 1922. gada. S t u de n t s būd am s, K. Rudzī tis
s t r ā d ā j i s Ka ra medi cī nas a ka d ē m i jā s int ernā klīnikā profesora
Cistoviča vadībā.
No 1923. g a d a K. Rudzītis s t r ā d ā par a si st ent u Lat vi j as U n i ­
v er s it āt e s fakult ates t e r a p i j a s klīnika. No 1929. g a d a līdz 1930.
g a d a m vi ņš papi l di na z i n ā š a n a s koloīdkīmijā pie profesora Š ād es
Ķīlē.
1932. g a d a K- Rudzī tis a izs ta v dokt ora di sertāciju p a r t e m a t u
«Klīniskie koloīdķīmiskie pētījumi p a r p a r a d o k s ā m reakci jām».
No 1938. g a da Rudzītis ir propedei tikas un d i ag n o s t i k a s k a t e d ­
r a s v ad īt āj s , vēl āk — f akult ātes t er a p i j a s k a t e d r a s vadī t āj s , p r o ­
fesors.
Bez kol oīdķīmiskajiem pētījumiem K. Rudzītim ir plaši eksperi ­
ment āl i pētījumi par t u k l a j ā m š ū n ā m, tie sakopoti monogrāf ij ā.
K. Rudzītis dau dz s t r ā d ā j i s pie r e ima ti s ma profilakses un ā r s t ē ­
š a n a s un pierādījis, ka, lai i z s a r g ā t o s no r e im a t i s m a un lai to
sekmīgi ār stētu, nepieciešams likvidēt fokālo infekciju, it ī paš i
den tāl o infekciju. Pēc v iņa domām, d e n t ā l ā infekcija kā h ron is kās
infekcijas avots ir p a m a t a d a u d z ā m slimībām.
K. Rudzītis pētījis ar ī silīcija un silikogela nozīmi o r g a n i s m ā .
Bez t a m v i ņ a m ir vai rā ki pētījumi p a r ku ror to loģ ij as jautājumiem,,
kā arī p a r at erosklerozes attīstibu.
SLIMNIEKA IZMEKLĒŠANAS METODIKA

Slimnieka s ek m ī g a s ā r s t ē š a n a s s v a r ī g ā k a i s pri ekš not ei ­


k u m s ir precīza sl imī bas iepaz īš ana jeb d iagn o st i cē ša n a. Vā r d s
• d i a g n o z e (d ia g n o sis ) cēlies no grieķu v a l o d a s un nozīmē « p a ­
z ī š a n u cauri un cauri», t. i., p a z ī š a nu visos sīkumos. T ā t a d d i a ­
gnost icēt medi cī nā nozī mē no sk ai d ro t pēc iespējas vi su p a r s li ­
mī bu — s li mī bas cēloņus, at t īs tī ba s ī pat nī bas , sl imī bas formu vai
st adi ju un prognozi ( i zv es eļ oš anās izredzes). Tikai pareizi not ei k­
t a s d i agn oze s g a d ī j u m ā mediķis v a r izvēlēties pareizo ā r s t ē š a n a s
metodi. Tā s a u c a m ā s i mp to mā ti s kā ā r s t ē š a n a , ko i zda r a n e no ­
s k a i d r o t a s d i ag no ze s g a d ī j u m ā at sevi šķu sl imī bas s i mpt om u n o ­
v ē r š an ai , p a r as t i nedod l ab u s un pal i eka mus rezul tāt us. Antīko
mediķu p a r u n a «Quis betie diagnoscit, bene curat» («Kas labāk
•diagnosticē, l abāk ārstē») visā pilnībā a t t a i s n o j a s arī mūs u
•dienās.
Lai noteiktu s li mī bas diagnozi, nepi eci ešams s av ā k t pēc iespē­
j a s pi l nīgā ku i nformāci ju par slimnieka v is pārē jo veselī bas s t ā ­
vokli un k onkrētās s li mī bas pazīmēm. Šīs i nfo rmāc ij as i evākšanai
i zman to d a ž ā d a s slimnieka i z mek lēš an as metodes, k u r a s nosacīti
v a r iedalīt s ub j ek t īv aj ās un ob jek tī vaj ās i z mekl ēš anas metodēs.
S u b j e k t ī v ā i zmek lēš anas met ode ir s a r u n a ar slimnieku —
v iņa sūdzību, sl i mī bas subjektīvo paz īmj u at t īs tī ba s a tt ēl oj uma,
dzīves un d a r b a a ps t ākļ u a p r a k s t a utt. uz kl au sī š ana . S a r u n u ar
slimnieku nolūkā iegūt di agnozei nepi ec ieš amās z iņ as s au c arī p ar
anamnēzes ievākšanu.
O b j e k t ī v ā s sli mni eka i z mekl ēš anas metodes v a r iedalīt v is ­
p ā r ī g a j ā s un s p ec iā l aj ās i z m ek l ēš a na s metodēs. V i s p ā r ī g a j ā ob ­
j e kt ī v a j ā i zmekl ēšanā, kuru d až k ā r t s au c arī p a r fizikālo izmeklē­
š a n u , mediķis i zm a n t o s a v us \ n a ņ u o r g ā n u s — redzi, dzirdi,
t aust i, ožu, garšu. Vi spār ēj o objektīvo i zmekl ēš anu ies pēj ams iz­
d ar īt bez i nst rument ie m, t omēr slimnieka i zkl aus īš ana i pa r as t i
Jieto d až u s ļoti v i en kār š us i n s t r u m e n t u s (stetoskopu, fonendo-
s kopu).

22
Slimnieka v i s p ā r ē j ā s o bj ekt īvās jeb fizikālas i z mek lēš an as m e­
todes ir
s li mni eka a p s k a t e jeb inspekcija,
sli mni eka i z t a u st ī ša na jeb pal pāci ja, .
slimnieka i zk la uvē š ana jeb perkusij a,
slimnieka i z kl au s īš an a jeb a us kul tācij a,
s m a k u un g a r š u not ei kšana.
P a lielākajai daļ ai pēc a n a m n ē z e s i ev āk š an as un slimnieka iz­
m e k l ē ša n as ar v i s p ā r ē j ā s obj ekt īvās i z mekl ēš an as met od ēm j au
i es pēj ams noteikt diagnozi.
S peci āl ās i z mek lēš anas met odes palīdz di agnozi aps ti pri nat ,
precizēt un papi ldi nāt . Tās v a r nosacīti iedalīt l abo r a t o r i s ka j ā s
un i n s t r u m e n t ā l a j ā s metodēs. V i e n k ā r šā kā s un p l a š ā k lietotās
l a b o ra t or is k ās i z mekl ēš an as met odes a p s k a t ī t a s at sevi šķā nodaļā.
P a r s a r e ž ģ ī t ā k a j ā m l a b or a to ri s kā m i z mek lēš anas met odēm un
i n s t r u m e n t ā l ā s d i ag n o s t i k a s met odēm s ni egt a īsa i nformāci ja pie
at sevi šķu slimibu g ru p u a p r a ks t a.

Slimnieka iztaujāšana jeb anamnēzes ievākšana


S limnieka i zmekl ēšanu p a r as t i uzsāk, i zt auj āj ot s l im ­
nieku p a r j au t ā j u m i e m , k a s saistīti a r vi ņa slimību. I z t a u j ā š a n a i
jeb a n a m n ē z e s ( a n a m n ē z e tiešā t ul ko ju mā no grieķu v a l o d a s n o ­
zīmē a t m i ņ a s ) i evākš anai ir ļoti liela d i ag no st i ska nozīme, jo tā
no skai dro ne vien subjektīvi i z j ū t am ās sl imī bas pazīmes, bet lielā
mērā arī slimnieka v is pārējo ves elī bas stāvokli, i es pēj amos s l i mī ­
b as cēloņus un citus s v a r ī g u s j a u t ā j u m u s . Da žu slimību d i a ­
gn os ti kā a n a mn ē ze i ir izšķiroša nozīme, t. i., šo slimību di ag no zi
nereti v a r j a u s a m ē r ā droši noteikt uz a n a m n ē z e s dat u p a m a t a ,
bet obj ekt īvās i z mekl ēš anas met odes dod tikai d i agn oze s a p s t i p r i ­
n ā j u m u vai p a pi l di nā jum u. Pie š ā d ā m s li mī bām p i es kai t āmas ,
pi emēr am, b r onh iāl ā a s t m a, ž u l ts ak m eņ u slimība u. c. J o r ū p ī g ā k
a n a m n ē z e ievākta, jo lielākā ir t ā s d i a g no s ti s kā vērtība. J ā p i e ­
bilst, ka a n a m n ē z e s i evākš an u kā slimnieka i z mek lēš an as metodi
p i r m ai s izcēlis krievu klīnicists G. Zaha rj ins .
Lai mērķtiecīgi no sk ai dro tu visus j au t ā j u m u s , k as ir s v ar ī gi
k o n kr ē tā s sl imī bas di agnos ti kā, i z mekl ēt āj am — ā r s t a m vai feld­
š er im — nep iec ieš amas l ab as prof es ionāl ās z in ā š a n a s . Bez tam,
ievācot ā na mn ē zi , v a j a d z ī g a z i nā ma psiholoģiska p r a s m e p a n ā k t
ar slimnieku kont akt u. J ā p r o t novērtēt slimnieks, no kura ievā­
c a m a an amn ēze. J a slimnieka g a r ī g a a t t īs tī b a vai izgl ītī bas lī me­
nis ir relatīvi zems, v ē l a m s uzdot ļoti v i enk ār š us j a u t ā j u m u s , kā
arī palīdzēt s li mni ekam at tēl ot sl i mī bas pazīmes.
P r e t slimnieku nedr īks t iztureties ne a u g s t p r ā t ī g i un vēsi, ne
familiāri. Na v ieteicams run īg u slimnieku st rauj i a p t u r ē t ar s t r u ­
piem j a u tā ju m ie m, bet g an j a c e n š a s ievirzīt viņa s t ā s t īj um u v ē l a­
m aj ā gultnē. M a z r u n ī g u un ī gnu slimnieku j ā c e n š a s p a m u d i n ā t
uz a tkl āt u s ar un u, v a j a d z ī b a s g a d ī j u m ā pas ka id ro jot , kādēļ vi ens

23.
vai ot rs j a u t ā j u m s tiek uzdot s vai kā ds šim j a u t ā j u m a m ir s a k a r s
a r sl i mī bas i epaz īš anu un ā r st ēš an u.
Viss, ko mediķis, a n a m n ē z i ievācot, u zz in āj is p a r slimnieka
dzīvi un slimību, ir medicīnisks nosl ēpums, ko n av t iesības bez
medi cī ni ska nolūka at kl āt nevienai citai personai. J a slimnieks
attiecībā uz s avu dar bu un ģi men es dzīvi ir p ā r ā k nosl ēgt s, v i ņ am
v a r u z m a n ī g i ai zrādī t, ka zi ņas pa r šiem j a u t ā j u m i e m netiks iz­
p a u s t a s , bet ka t ā s t omēr nepi eci ešamas, lai pareizi novērtēt u
sl i mī bas cēloņus.
J a slimnieka ves elī bas s tāvoklis ir ļoti s m a g s un v i ņ a m grūt i
vai n epa tī ka mi r un ā t, j ān o s k a i d r o tikai paši s v ar īgā ki e a na mn ē -
zes j a u t ā j u m i , atliekot pār ēj os uz vēlāku laiku vai nos kai dro jot
t os ar slimnieka tuvinieku palīdzību. Maziem bērniem vai s l im ­
niekiem b e z s a m a ņ a s stāvoklī visu a n a m n ē z i ievāc no tuviniekiem.
Vi sp irms ieteicams no skai dr ot slimnieka pa šr e iz ēj ās s ūdzī bas.
P a r a s t i sl imni eks s a v a s s ū dzī bas l a b p r ā t i zklāstā, un šī s t ā s t ī ­
j u m a laikā mediķis v a r g ū t p ri ekš st at u p a r slimnieka run īg umu ,
a tt ī st īb as pakāpi, a p z i ņa s skaidrību un citiem a n a m n ē z e s t ā l ā k a s
i e v ā k š a n a s t akt ikai s va r īgi em j a u t āj u mi em . Va r aprobežot ies ar
d až u s v ar ī g ā k o sūdzību u zk laus īš an u, bet v a r arī tūliņ sīki n o ­
s kai dro t slimnieka tā s a u c a m o subjektīvo stāvokli (s ta tu s prae-
s e n s s u b iectivu s), s limnieku i z ta uj āj o t pa r visu o r g ā n u sistēmu
d ar b īb a s traucēj umiem.
Pec slimnieka pašreizējo sūdzī bu n o s k a i d r o š a n a s ieteicams
ievākt slimības anamnēzi. S li mī b as a n a m n ē z e s u zd e vu ms ir n o ­
s ka id ro t p aš r ei zē jā s s a s l i m š a n a s s v a r ī g ā k ā s i z p au s me s h ro nol o­
ģi skā secībā. Pēc s li mī bas a n a m n ē z e s dat iem mediķim būtu jātiek
s kai drī bā, kad s a s l i m š a n a s ākus ies un pie k ā d a s o r g ā n u s i st ēmas
s l i mī bām ta pieder. P a r a s t i ar lielāku vai m a z ā k u v a r bū t ī bu v a r
noteikt arī iespēj amo diagnozi.
S li mī bas a n a m n ē z ē j ānos kai dro,
1) no kura laika slimnieks u zs k a t a sevi p a r s limu ar to sli­
mību, k u r a s dēļ mekle medicīnisko palīdzību, kad pa r ād īj uš ie s
p a š r e i z ē j ā s s a s l i m š a n a s si mptomi un kuri no šiem s imptomi em
p a r ā d ī j u š i e s pirmie, kādi bijuši konkrētie a ps tākļ i un iespējamie
■cēloņi, k as v a r ēj a ierosi nāt pi rmo s i mpt om u p a r ā dī š an o s.
D a ž k ā r t sl imni eks nevar precīzi u zr ād īt s a s l i m š a n a s laiku vai
arī uzs ka ta , ka s as li mi s p a v i s a m nesen. J a medi ķi m r od as a iz ­
domas, ka slimība ir hroni ska un p a s t ā v j au i lgāku laiku, siki
j ā i z t a u j ā p a r slimnieka p a š s a j ū t u periodā p ir ms s a s l i m š a n a s . P i e ­
mēra m, slimnieks, k u r a m p irms d a ž ā m d i en ām p a r ā dī j us ie s v e m ­
š a n a , u z s k a t a sevi p a r slimu kopš šī laika. Rūpīgi i ztaujājot, t o ­
mē r i zrādās, ka j a u pi rms 2 mēneš iem pas l ik ti nā jus ie s ē s tg ri b a
un pēc ē š a n a s dažrei z bijusi n e p a t ī k a m a spiediena s a j ū t a pakrūtē.
S li mī bas a n a m n ē z e t ā t a d j ā s ā k ar šā fakta a pr aks t u;
2 ) kādi bijuši s v ar īg ā ki e posmi s li mī bas s i mp to mu at tī stī bā
no sl i mī bas s ā k u m a līdz p aš r e i z ē j a m m o me n t a m . H ro ni s ku sli­
mī bu g a d ī j u m ā nepi eci ešams noskai drot , kad bijuši sl i mī bas p a ­

24
a s i n ā j u m a jeb eks a ce r ba ci j as periodi, ar k ā d ā m pa z īm ēm tic iz­
pauduši es, no kā p a s l i k t i n a j u m s iestājies un no kā t a s izbeidzies.
J a no s ka id r o, vai bijuši ilgstoši u z l a b o š a n ā s jeb r emi si jas periodi
un vai sl imī bas paz īme s š aj os periodos pilnīgi vai tikai daļēji iz­
z uduš as , kā da ir s li mī b as s i mp to m u u n g a i t a s a t k a r ī b a no dzīves
veida, d a r b a ap st ākļ iem un noteiktā režīma_ pā r kā pum ie m;
3) vai slimnieks attiecīgo slimību j a u ārstējis, k ā d ā s ā r s tn i e ­
cības iest ādēs ārstējies, kādi ā r st ni ec ības paņēmi eni lietoti, ar
kādiem p anā ku mi em;
4) s li mī bas pazīmj u ī p at n ī b a s pašreiz un pēdējās dienās pi rms
g r i e š a n ā s pēc me di cī ni skas palīdzības. Ļoti sīki j ān o s k a i d r o viss
p a r s va r ī g ā k aj i e m s as l im uš ā o r g a n a vai o r g ā n u s i s tē m a s t r a u c ē ­
j u m u s imptomiem. P i e mē ra m, j a sl imni eks s ū d z a s p a r s āp ē m p a ­
krūtē, j āno skai dro, vai šīs s ā pe s ir p a s t a v ī g a s vai par ej oš as ; vai
j ū t a m a s p l aš ā r a j o n ā vai kā dā noteiktā punkt ā; vai t ās ir s t ip ra s
vai nelielas; vai s ai s t ī t a s a r ci tām sl i mī bas pa z īm ēm (piemēram,
ar vēdera u z p ū š a n o s ) . N e p a s t ā v ī g u s āp ju g a d ī j u m ā j ano skai dro ,
vai s āpes s ā k a s pēkšņi (l ēkmjveidā) vai pakāpeni ski ; vai nov ēr o­
j a m a s āpj u s a k a r ī b a a r ēš anu, fizisku pār pūli vai citiem a p s t ā k ­
ļiem; cik ilgi j ū t a m a s sāpes; vai t ā s pāriet p a š a s no sevis vai pēc
k ā d a ārs tn iec ības līdzekļa l ietošanas. T ā p a t ļoti sīki slimnieks ja-
i zt au jā p a r pār ēj iem si mptomi em, k a s saistīti a r pašrei zēj o s a ­
s li mš anu .
Bl aku s slimības, k u r ā m n a v tieša s a k a r a ar pašreizējo s a s l i m ­
š anu, sl imī bas a n a m n ē z ē n ea p r a k s t a. Pie mē ra m, sli mni ekam, k as
ilgstoši slimo ar hipertonisko slimību un ā r s t ē j a s sli mnī cā tādēļ,
ka ra duš ie s nopietni g r e m o š a n a s t rau cēj umi un s ā p e s vēderā, zi­
ņ a s p a r hi pert oni sko slimību pa r as t i atzīmē dzīves, nevi s sl imī bas
an amnē zē.
Dzīves anamnēzē. Pēc s li mī bas a n a m n ē z e s ievāc slimnieka
dzīves a na mnē zi . T ās i e v ā k š a n a s g a l v en a i s mērķi s ir noskai drot
p aš r ei zē jā s s a s l i m š a n a s cēloņus, kas p ar a st i s lē pj as dzīves un
d ar b a apstākļos, a g r ā k p ar c ie st aj as slimībās, k ai tī gos p a r a d u ­
mos utt.
Dzīves a n a m n ē z i j au n i e m cilvēkiem un bērniem sak a r a g r ī n ā s
bēr nīb as apr ak st u. Bērniem un pu sa ud ž ie m dažreiz s var īgi n o ­
s kai dr ot (ar vecāku palīdzību) s v a r ī g ā k o s g a r ī g ā s un fiziskās a t ­
t īs tī bas po smus p i rm aj o s dzīves g a d o s — kad s ācis s t ai g ā t , kad
pa r ād īj uš ie s pirmie zobi, kad s ācis runāt, kā pieņēmies s var ā, cik
ilgi b ar o t s a r māt es pienu. K ā d a s sl i mī bas pār ci es tas pi rmaj os
dzīves g ad os ? P i e au gu š ie m un vecākiem cilvēkiem v a r a p m i e r i n ā ­
ties ar v i s p ā r ē j ā m zi ņ ām — vai a g r ī n ā s b ē r nī ba s periods n or i ­
sējis normāl i un bez ī pat nī bam.
T āl ā k i eteicams no skai dr ot p ā r c ie st ās s li mī bas hronol oģi skā
secība (sākot no b ēr nī ba s) . J a sl imni eks apga lv o, ka ne a r ko
n a v slimojis, v i ņ a m j ā a t g ā d i n a biežāk s a s t o p a m o bēr nu un pie­
a u g u š o slimību n o s au k um i vai p az īm es — v ēj bakas, bakas , g ar a i s
klepus, m as a l a s , s ka r la tī na , difterija, gripa, vēdertīfs un paratīfi,

25
di zent ēri ja, dzeltenā slimība jeb Bot kina slimība, bronhīti, pl auš u
karsoņi, pleirīti, tuberkuloze, r ei ma ti s ms , liipertoniskā slimība,
gastrīti, k u ņ ģ a čūla, žul t sp ūš ļa iekaisums, a k l ā s z a r n a s pie­
dēkļ a iekaisums, u rī n pū š ļa vai nieru bļodiņu iekaisums, m an de ļu
i ekaisums, biežas vai h ron is kas iesnas, v i d u s a u s s i ekaisums u. c.
Bieži i zrādās, ka a g r ā k it kā «veselīgais» sl imni eks pārcietis vienu
v ai v a i r ā k a s no š ī m sl imībām. J ā n os k ai dr o , cik s m a g ā formā n o ­
risējusi attiecīgā slimība, cik ilgi slimnieks ārstējies, vai n av b i j u ­
š a s kompl ikāci jas s li mī bas gaitā, vai slimība beigusies bez pal ie­
k a m ā m sekām. P a r h ro ni s kā m s l i mī bām j ān o s k a i d r o s v ar īgā ki e
at t īs tī ba s un ā r s t ē š a n a s posmi. J ā i n t e r e s ē j a s ari p a r p ā r c i es t aj ām
o p e r ā c i j ā m un t r a u m ā m (kaulu lūzumi, s m ad ze ņ u s at ri ci nājumi ,
brūces, a p de g um i u. c.).
T ā lā k j ā n o sk ai d ro dzives un d a r b a apstākļi. Cik ilgi gājis
s kolā? K ā d as b i ju šas sekmes skolā? Kā dā ve c umā u zs ā kt s a lgot s
d ar b s? K ā d a s bi juš as d a r b a vi et as un d a r b a apstākļi, sākot no
p a t s t ā v ī g ā s d a r b ī b a s s āk u m a ? Cik m ē ne šu s vai g a d u s s t r ā d ā j i s
to vai citu dar bu? Sevišķi liela vērība v el t īj ama dat iem p a r dar bu
s a s l i m š a n a s s āku mā. Da r b a apst akļ i j ān o s k a i d r o ne vien v i s p ā r ē ­
j os vilcienos, bet g an visos sīkumos, jo tikai ta v a r a t r a s t iespē­
j a m o s li mī bas cēloni. Tā, pi emēram, at slēdznieka d a r b s v a r būt
g a n veselībai kaitīgs, g a n nekaitīgs. Proti, v a r gadīties, ka a t ­
s lēdzni ekam j ā s t r ā d ā a u k s t u m ā vai ca urvēj ā, n a k t s mai ņā, ar
fizisku pārslodzi, a r n er e g u l ā ru d a r b a režīmu utt. I z ta u jā jo t g a ­
rī ga d ar ba strādni eku, j āi nt ere sēj as , vai d a r bs n av s ai st īts ar g a ­
r īg u pārslodzi, steigu vai n er vozēšanu.
Dažrei z slimnieks pat s v is par ei zāk novērtē d a r b a a p s ta kļ u
ietekmi uz s a v u veselību.
I z ta u jā jo t p a r dzīves apst ākļ iem, j ā no skai dr o, k ā d s ir dzīvok­
lis; kādi ir mat er iā li e apst ākļ i pašreiz, kādi tie bijuši a g r ā k ; vai
sl imni eks dzīvo ģ i me nē vai viens; vai a pm i e r i n ā t s ar dzīves a p ­
s tākļ iem vai v a r b ū t s a s k a t a t aj os slimību vei ci nošus faktorus;
vai sli mni eka dzīvē n av bijuši s m a g i periodi ar nepi et iekamu u z ­
t uru, pārpūli, s m a g i e m pār dzī voj umi em; vai n av a tr ad ies ieslodzī­
j u m a apstākļos. J ā n o s k a i d r o ar ī sli mni eka ē š a n a s režīms un diē­
t is kās p a r a ž a s , kā ari a t p ū t a s veids. S v ar īg āk i e j a u t āj u mi : cik
reižu diena ēd; vai ēd noteiktos laikos; vai to d ar a st ei ga vai mie­
rīgi, ar apetīti; k ād us p r odu kt us v i s v a i r ā k lieto u zt urā; cik st un du
ilgst n ak ts mi egs ; kā p a v a d a brīvo laiku dar bdi en ās ; cik ilgi dienā
u z t u r a s s v a i g ā gai sā; kā pa r as t i p a v a d a b rī vdi ena s un a t v a ļ i n ā ­
jumu. J a u t ā j u m i , kas at ti ecas uz ē š a n a s reži mu un di ēt is kām par a-
žam, sevišķi precizējami cilvēkiem, kas slimo ar g r e m o š a n a s s i s ­
t ē m a s s limībām, jo tieši ē š a n a s režī ma n ei ev ēr oš ana bieži ir d a ­
žādu g r e m o š a n a s o r g ā n u slimību cēlonis.
J ā n o s k a i d r o arī, vai s li mni ekam nav kaitīgi p ar ad umi . J a
slimnieks smēķē, j āu zz i na , no k ā d a v ec u ma to d ar a un cik p a p i ­
rosu vai ci ga r eš u dienā vidēji izsmēķē. Alkohola lietotājiem j ā ­
p ra s a , cik bieži iznāk lietot alkoholu, k ā d ā d a u d z u m ā un kādu

26
dzērienu veidā. Pie kaitīgiem p ar a d u m i e m j āpi es ka it a arī p ā r m ē ­
rī ga pupi ņu kafijas, kā ari bieža m ed i ka me nt u l ietošana (it s e ­
višķi mi eg a zāļu, p r e ts ā pj u līdzekļu un, prot ams , na rkoti sko
līdzekļu l iet oš ana) .
Pie dzīves a n a m n ē z e s pieder ari j au t āj u mi , k a s saistīti ar
dzi mumfu nk ci jām. Sievietēm a t z ī m ē j a m s mēnešrei žu i lg u ms ( p a ­
rasti t a s ir 3—4 di enas ), cikla r e gula ri tāt e, izdal īj umu d au d z u m s
(daudz, maz, mēre ni ), p a š s a j ū t a s t rauc ēj umi m en st ru āc i ju laika
( g a l va s sā pe s, s āp es vēde rā vai m u g u r ā , n og ur um s, slikta dūša
utt.).
J ā n o s k a i d r o arī, k ā d ā vec umā m en s t r u ā c i j a s ies āk uš ās un (ve­
cā k ām sievietēm) kad m e n s t r u ā c i j a s i zbeigušās. J a t ā s i zbeigušās,
j ā j a u t ā , vai m e ns t r u āc i j u i zb ei g ša n ās jeb kl ima kt ēr is ka jā perioda
ir bijuši veselī bas t rauc ēj umi un kādi. Nopi et nas sl i mī bas vai
p ār pū le s r e zul t āt ā iespējami cikla t r a u c ēj u m i — p a r as t i k ār t ē j ā s
m e n s t r u ā c i j a s ai zk a vē ja s vai arī ir m a z ā k a s kā par as ti.
J ān os k a i d r o , cik un kad b i juš as dzemdī bas, vai t ā s n or is ēj ušas
n ormāl i vai a r s ar ežģ īj umi em. Cik abortu bijis, vai tie bijuši
s p o nt ān i vai artificiāli? K ā d a s sieviešu s li mī bas p ār ci es tas ? Vīrie­
šiem j ā j a u t ā , kad s ā k u š ā s polūcijas, no k ā d a vec u ma sākuši
dzimumdzīvi, vai nav dzi mumfunkci ju t raucēj umi. Atsevišķos g a ­
dī jumos del ikāt ākus j a u t ā j u m u s , kas saistīti a r dzi mumfunkci ju
sfēru, v a r ari nenoskaidr ot, pi emēram, veciem cilvēkiem, taču
visos gadi ju mo s, kur s a s l i m š a n a s ai st īta a r iekšējās sekrēcijas vai
ner vu s i s tē m a s funkciju trau cēj umi em, sīka s ek suā la a n a m n ē z e
ir absolūti nepieciešama.
Ģimenes anamnēze. Ģi menes an a mn ē zi ievāc g a l ve no k ār t t ā ­
dēļ, lai n os kai dr ot u iedzi mt ības lomu a tt iecī gās sl imi bas izcelsmē.
J ā n o s k a i d r o slimnieka vecāku, brā ļu u n māsu, kā ar ī citu t u ­
vāko radinieku veselības s tāvoklis (mi ruš iem — n āv es cēlonis).
J ā u z z i n a arī slimnieka p a š a n o d i b i nā t as ģi men es locekļu s kai ts
un veselī bas stāvoklis.
Sevišķi liela u z m a n ī b a p i ev ēr šama š ā d ā m s li mī bām ģi menē vai
t u v āk a j o s rados: tuberkulozei, ļ aun d ab ī gi em audzējiem, iekšējās
sekr ēci jas dziedzeru sl imī bām, i edzi mt ām fiziskām kroplībām,
g a r a jeb p si hi skā m sl imī bām, v i el ma iņ as s li mī bām un a ler ģi sk am
s limībām. Mi nēt o slimību izcelsmē z i n ā m a nozīme ir iedzimtības
faktoriem.
A n a mn ē zi ievācot, n a v j ā v a d ā s pēc n e m a i n ī g a š abl ona. Tā,
pi emēr am, ievācot a n a m n ē z i hroni ska b ronhī ta s limniekam, n av
nepieciešams ļoti sīki nos kai dr ot diētiskās p a r a ž a s vai ģi menes
a n a m n ē z e s sīkumus, bet u z m a n ī b a j āk on ce n tr ē v a i r ā k uz dzīves
un d a r ba a ps t ākļ u un a g r ā k pārciesto slimību analīzi. G r e m o š a ­
n a s s i s tē m a s slimniēka a n a m n ē z ē g a l ve nā vērība pi ev ēr š am a ē š a ­
n a s režīma un diētisko p a r a ž u analīzei, bet m a z ā k — b ēr nībā p ā r ­
ci estām s li mī bā m utt.
A n a mn ē zi pi erakstot sl imī bas vēsturē, a t me ta mi ma zs va r īgi e
dati, bet izceļami tie, kuri em ir tieša d i a gn o st i sk a nozīme.

27
Inspekcija jeb slim nieka apskate

Slimnieka objektīvo i zmekl ēšanu sāk ar apskati. P a ­


reiza un r ūp īg a a p s k a t e v a r dot d au dz v ē r tī g u n o rā d īj u mu
d ia gn oz e s not ei kšanai. Apskat i j a u uzsāk, pirmoreiz i eraugot
slimnieku, un t u rp i na a n a m n ē z c s i e v ā k š a n a s laikā. R ūp ī ga i un
pilnīgai i zmekl ēš anai t omēr ar š ād u v ē r o ša nu nepietiek — nepie­
c ieš ams a ps k a t ī t visu slimnieka ķermeni. Tādē | a p s k a t e pēc i espējas
j ā i z d a r a siltā telpā, lai slimnieks v ar ēt u pilnīgi izģērbties. S li m ­
nieks j ā a p s k a t a labā a p g a i s m o j u m ā , v ē l a m s — di enas g ai s mā.
Ap s ka te i zd a r a m a pēc no tei kt as si stēmas , jo citādi k āda ķ e r ­
m eņ a d a | a v a r paliki n ea ps kat ī ta . P a r a s t i to sak ar vi spārējo
s omat is ko r a ks t u r o j u mu — ar sli mni eka stāvokļa, apz iņ as ,
a u g u m a , b a r o j u m a , k ons ti tū cij as tipa, kaulu un locītavu sistēmas,
m u s k u l a t ū r a s un ā d a s novērtēj umu. P ē c t a m a p s k a t a sīkāk galvu,
m ut es dobumu, kaklu, krūšukurvi , vēderu, rokas un kājas.
Slim nieka ķerm eņa stā v o k lis v a r b ū t akt īvs vai pasīvs. J a
sl imni eks pat s v a r ķer meņa stāvokli aktīvi mainīt, t ad š ād u s t ā ­
vokli apzīmē p a r a k t ī v u . Tur pr et i m tad, j a slimnieks pat s n a v
spēj īgs piecelties, apsēsti es vai p a t pagr iezt ies gultā, v i ņa s t ā v o k ­
lis ir p a s ī v s . P a s ī v s s tāvokl is p ar a s t i mēdz būt s m a g u , pro-
gnostiski nopietnu slimību gadī jumos .
Aktīvs s tāvokl is v a r būt brīvs vai piespiedu. J a slimnieks a k ­
tīvi ieņem un ilgstoši s a g l a b ā kādu noteiktu ķe r me ņa stāvokli vai
pozu, tādēļ ka citi stāvokļi vai pozas v i ņ a m r a d a n e p a t ī k a m a s
s a j ū t a s vai sāpes, t ad run ā par piespiedu stāvokli. Piespiedu s t ā ­
vokli novēro dažu slimību gadī ju mos . Pie mē ra m, j a ir s m a g a
s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamība, sl imni eks p a r as t i ieņem s ēdus vai
p us sē du s stāvokli, jo š ād ā s tāvoklī m a z ā k j ū t a m s elpas trūkums.
Piespiedu s ēdus stāvokli ieņem arī slimnieks b ro nh i ā l ā s a s t m a s
lēkmes laikā.
A pziņas stā vo k lis. Ap zi ņa s jeb s a m a ņ a s stāvokli daļēji n o ­
vēr tē pēc a p sk a te s rezultātiem, daļēji pēc s a r u n a s vai s a r u n a s
m ē ģ i n ā j u m a ar slimnieku. N o r mā l u ap zi ņu r a k s tu r o s a p r ā t ī g s
slimnieka izskats, s kai dra s, s a v l ai c īg a s at bi ldes uz j a u t ā j u m i e m
un s t r a u j a reakcija uz spēcīgiem a p k ā r t ē j ā s vi des k ai ri nā jum iem
(s pi lg tu g ai smu, skaļ u troksni, n e ga id ī tu pi eskārienu vai s āp ju
izra isī t āj u k a i r i n ā t ā j u ) . S o m n o l e n c i jeb m ie ga in u a p z i ņa s s t ā ­
vokli r a k s tu r o ai zkavēt as , dažrei z arī nepr ecī za s at bildes uz j a u t ā ­
j umiem un n o v ā j i n ā t a s re a kc ij as uz a p k ā r t ē j ā s vides k a i r i n ā j u ­
miem. S omnol ence v a r būt fiziskas vai g a r ī g a s pārpūles, kā arī
n e i z g u l ē š a n ā s sekas, t aču d až k ā r t t ā ir nopi et nāku a p z iņ a s t r a u ­
cējumu priekšvēstnesis.
S o p o r o z s un s t u p o r o z s a p z i ņa s stāvoklis ir pusbez-
s a m a ņ a s stāvoklis. Šos s t āvo kļ us r a k s t u r o sli mni eka dziļa v ien­
al dzī ba pret a p k ā r t ē j ā s vi des kai ri nā jumi em, uz kuriem slimnieks
dažrei z n er eaģē, bet dažrei z r e aģ ē a r a i z k a vē ša no s vai n e a d e k ­
vāti. Be zno sa c īj uma refleksi t o mē r s a g l a b ā j a s , un a r z i n ā m ā m

28
pūlēm no slimnieka i zd od as iegūt i nformāciju, pi emēram, par
sāpj u lokalizāciju.
K o m a t o z s stāvokl is jeb k o m a ir d zi ļas b e z s a m a ņ a s s t ā ­
voklis. Ar slimnieku n ek ādu k ont akt u n od ib ināt neizdodas. Uz
ka ir inā jum ie m slimnieks nereaģē, m u s k u l a t ū r a v i ņ a m at sl ābusi
un lielākā daļ a b ez nos acī j uma refleksu izzudusi.
Visbiežāk a p z i ņ a s t rauc ēj umi r oda s d a ž ā d u c e n t r ā l ā s nervu
s i s tē m as slimību, s m a g u intoksikāciju (urēmij a, acet onēmi ja,
s m a g a aknu nepietiekamība, ek so gē n as i nt oks ikāci jas ar m ed i k a ­
mentiem, alkoholu u. c.) un s m a g u infekciju slimību gadījumos.
Auguma, barojuma un ķermeņa uzbūves tipa novērtējums. A p ­
s ka te s laikā v ar gū t v is pā rē ju pri ekš st at u par slimnieka a u g u m u
un bar ojumu. Precīzāk a u g u m u un b a r o j um u v a r novēr tēt pēc
ķer me ņa g a r u m a un s v a r a i zmēr īš anas . Cilvēka g a r u m s p ar as ti
s v ā r s t ā s robežas no 150 līdz 200 cm. Ļoti liels vai ļoti mazs
a u g u m s bieži liecina pa r endokr īno dziedzeru d a r bī ba s nopietniem
t r aucēj umiem, un nereti t a s ir s ai st its a r ci tām endokrīno dzie­
dzeru funkciju t r a uc ē ju m u izpausmēm. Ķe rmeņ a s v a r s a t k a r ī g s
ne vien no bar oju ma , bet ari no m u s k u l a t ū r a s at tī stī bas. S l i m ­
niekiem p a a u g s t i n ā t a vai p a z e m i n ā t a ķe r me ņa s v a r ā cēlonis va r
but ari p a a u g s t i n ā t s vai p a z e m i n ā t s ūd en s d a u d z u m s o r g a n i s m ā
(o e d em a vai exicosis). Vīriešiem ķ er me ņ a s v a r s s a l ī dz in āj u mā ar
t ā d a p a š a a u g u m a sievietēm p a r as t i ir lielāks s a k a r a ar spēcīgāku
m u s k u l a t ū r a s attīstību. J a u n i e m cilvēkiem ķer me ņa s v a r s par as ti
ir m a z ā k s nekā vecākiem cilvēkiem s a k a r ā ar m a z ā k u t a u k a u d u
d a u d z u m u ( n o r m ā l ā s a u g u m a un s v a r a attiecības skat. 15. t a ­
bulā 431. lpp.). P a r p ā r m ē r ī g u b a r o ju m u (a d ip o sita s) runa, ja ir
v a i r ā k neka 10— 15 k g virs n o rm ā l ā s va r a. Slimniekiem ar p ā r ­
m ēr īgu b a r o j u m u biežāk nekā cilvēkiem ar n or mā lu ķe r me ņa s va r u
novēro aterosklerozes, cuk ur s li mī bas urī ž u l t sa km eņ u attīstību.
Ļoti v āj š b a r o j u m s (cachexia, m a r a s m u s ) — t rūk st v a i r ā k p ar
20 k g s v a r a — v a r liecināt p a r b ad oš an os , s m ag i em g r e m o š a ­
n a s t raucēj umiem, n o v ā r d z i n o š ā m sl imī bām, piemēram, akt īvu t u ­
berkulozi vai vēzi, kā arī p a r endokr īno dziedzeru slimībām.
Aps kat ē s var īgi pieverst u zm a n ī b u slimnieka ķe r me ņa uzbūves
ī p a t n i b a m jeb ķer meņa konstitūcijai. P ēc ķer meņa uzbūves izšķir
t rī s g al v en os konst itucionāl os tipus: normost ēni sko, hi postēnisko
un hi perst ēni sko tipu.
N o r m o s t ē n i s k a j a m t i p a m ir h a r mo ni s k a, proporci o­
n ā l a ķ er me ņ a uzbūve, kura i nepi emī t abu t ā lā k a pr a ks t īt o tipu
ī p a t n ī b a s un t rūkumi. Sis ķer me ņa uzbūves tips ir vi sbi ežāk s a s t o ­
p amai s.
Hiperstēniskajam j eb p i k n i s k a j a m t i p a m r a k ­
s t u r ī g a s š ā d a s pazīmes: īss kakls, plati pleci, ī ss un liels krūšu-
kurvis, e p i g a s t r ā l a i s leņķis (leņķis, ko veido ribu loki pakr ūtē)
lielāks p a r 90°, liels vēders, ī sa s kāj as, īsi roku pirksti, m as ī va
m u sk ul a t ū ra , bieza āda. Ķe r me ņa s v a r s šiem cilvēkiem p a r as t i ir
ievērojami lielāks p a r normālo.

29
II i p o s t ē n i s k a j a m jeb a s t ē n i s k a j a m t i p a m ir š ā ­
d a s pazimes: gar š kakls, š au ri pleci, g a r š un š a u r s krūšukurvi s,
e p i g a s t r ā l a i s leņķis m a z ā k s par 90°, neliels vēders, g a r a s rokas
un kajas, gar i pirksti, vāji at tī stī ta m us k ul at ū ra , p l ān a āda. Ķe r ­
me ņa s v a r s šiem cilvēkiem pa r as t i ir m a z ā k s pa r normālo.
Ķe r me ņa u zbūves ī p at n ī b a s daļēji iedzimst, t aču arī dzīves a p ­
s tākļ iem ir liela nozīme viena vai otra tipa izveidē. Tā, pi emēram,
v aj a u zt ur a a ps t ā k ļ o s hiperstēniķis v ar ievērojami za udēt s a v a s
ķ er me ņ a uzbūves ī pat nī bas .
Novērots, ka cilvēki, kuriem ir h ipers tēni ska is k on st itūc ij as
tips, biežāk nekā normost eni ķi vai astēniķi slimo ar aterosklerozi,
hi pertoniju un ci tām a si ns ri tes s i s tē m as sl imī bām, t a p a t ari ar
a p t a u k o š a n o s un aknu un žul t sv ad u slimīb'am. Il ipostēniķiem jeb
ast ēni ķi em t u rp re ti m biežāk novēro pl auš u s li mī bas un iekšējo
o r g ā n u noslīdējumus.
Kaulu un locītavu sistēmas novērtējums. Aps kat ē v a r k o n s t a ­
tēt kaulu deformāci jas, kā arī locītavu for mas p a r m a i ņ a s ( p a m ­
pums, def ormāci ja) . J a liek sl imni ek am p a s t a i g ā t un izdarīt d a ž ā ­
d a s kustības, i es pej ams novēr tēt locītavu funkcijas. Sīkāku par-
s ka tu p a r locītavu funkcij ām iegūst, izdarot l oci tavās p as ī v ā s
ku st ī ba s (sk. nodaļ u pa r slimnieka pal pāc ij u) . Va ir āk u locītavu
i ev ēr oj amas def ormāci jas ar kustību a pj o m a ierobežojumu visbie­
ž ā k ir re ima to īd ā pol iart rī ta sekas. G a l v a s k a u s a , krū š uk ur vj a
un kāj u g a r o kaulu def ormāci jas nereti s as top pēc bērnībā p ā r ­
ciesta rahīt a. Kā d a locekļa kaul u def ormāci ja bieži ir t r a u m a s vai
osteomielīta sekas.
M u g u r k a u l a s m a g a s d ef ormāci jas (st iprs izliekums uz ār pus i
k ā d ā m u g u r k a u l a d aļ ā — kupris) visbiežāk izveidojas pēc b ēr ­
nībā pār ci est a tuberkul oza iekai suma m u g u r k a u l a skriemeļos, bet
dažrei z š ā d a deformācija v a r ras ti es arī pēc t r a u m a s . M u g u r ­
kaul a izliekums uz s āni em jeb skolioze var būt s a k a r ā ar n e p a ­
reizu d a r ba režīmu vai neparei zu s ē d ē ša nu skol as solā vai krēslā.
T ā ds izliekums v a r ras ti es arī pēc v i enp us ēj ām op er ā ci j ām krušu-
kurvī vai pēc s m a g i e m vi enpusēj iem r ē t o š a n ā s procesiem p l au š ā s
vai pleiras telpā. Vi en mēr īgs m u g u r k a u l a izliekums a r izteiktu
m u g u r a s s tī vumu visbiežāk a tt ī s t ā s Beht ereva s li mī bas g adī j um ā.
Muskulatūra. M u s k u l a t ū r a s a tt īs tī ba ir a t k a r ī g a no mu skuļ u
n o d a r b in a tī ba s . J a u n i e m cilvēkiem, fiziska d a r b a st rādniekiem,
sportistiem, vīriešiem un hiperst ēni ķi em m u s k u l a t ū r a p a r as t i l a ­
bāk at tī stī ta nekā veciem cilvēkiem, g a r ī g a d a r b a s trādniekiem,
sievietēm un hipostēniķiem. Vi s pā r ēj a mu sku ļu atrofija at t īs tā s
slimniekiem ar s m a g ā m , n o vā r d z i n o š ā m sl imī bām ( s m a g a t u b e r ­
kuloze, sepse, vēzis, izteikti g r e m o š a n a s t rauc ēj umi u. c.). Lokāla
mus kuļ u atrofija, ko vi s la bā k v ar novērot locekļos, a tt ī s t a s tad,
ja kaul a vai l ocī tavas sl imī bas d£ļ at ti ecī gai s loceklis ilgstoši n av
n o d a r b i n ā t s vai n o d a r b i n a t s ievērojami m a z ā k nekā a tbi ls to ša is
veselai s loceklis. K ā d a locekļa muskuļi v a r atrofēties ar ī s a k a r ā
ar s m ag i em as i ns ri t es t ra uc ē jum ie m loceklī (obliterējoša a t e r o ­

30
skleroze vai enda r te ri ī ts ) vai perifērās nervu s i s tē ma s s li mī bām
(poliomielīts, radikulīts, p ol i n e i r i t s ) .
Āda. Aps kat ot ādu, v i sp i rm s j ā no vē r t ē t ā s krāsa. Tā v a r n e ­
at bi lst p a r a s t a i k ra sai g an visā ķermeni, g an tikai k ād ā ķe r me ņa
r ajonā . Vi s p ār ē j ā s ā d a s k r ā s a s p ā r m a i ņ a s vi sl ab āk n ov ēr o j a m a s
uz sejas.
B ā l a āda v i s r a k s t u r ī g ā k ā st iprai m a za s in īb a i vai vi spārēji em
a s in s ri t es t rauc ēj umi em (kolapss, ak ūt s sirds v āj ums , a o r t a s v ā r ­
stuļu kaites, n ef rog ēn a hipert oni ja u. c.). Vietējs ā d a s b ā lu ms
locekļu di s tā la s d aļ ās visbiežāk mēdz būt akūt u vietēju as i ns ri t es
t r a u c ē j u m u g a d īj u mo s (Reno s li mī bas lēkme, embolija kā dā lo­
cekļu ar tē ri j ā u. c . ) .
Ādas a p s ā r t u r n s (e r y th e m a ) uz vi sa ķe r me ņa v a r būt pie
i evērojami p a a u g s t i n a t a s ķer me ņa t em p e r a t ū r a s , kā ari s aul es un
si ltuma dūri ena ga dī j um ā. Spilgti s ār t a sej as ad a ir slimniekiem
a r p a a u g s t i n ā t u eritrocītu d a u d z u m u asinīs, kā ari slimniekiem ar
l cen ko — Kuš ing a slimību. Vietējs ā d a s s ā r t u m s kādā ķ er me ņa daļ ā
visbiežāk liecina p ar akūtu i ekaisuma procesu, k as lokalizējies at-
tiecigā r a jon a ādā vai dziļāk guļošos audos.
D z e l t e n a vai iedzeltena a d a s k r ā s a (icteru s) m ūs u rases
cilvēkiem no rā d a visbiežāk uz p a a u g s t i n ā t u bi lirubīna līmeni a s i ­
nis, k a s v a r būt ak nu va i žul t sp ūš ļa slimību sekas, vai arī uz
p a s t i p r i n ā t u eritrocītu no ār d īš a no s , pi emēram, sepsis, s a i n d ē š a ­
nās, h emol īti skās m a z a s i n ī b a s un citos gadī jumos . Uz krāj ot ies
o r g a n i s m ā bilirubīnam, vi spi rms dzelteni kļūst acu baltumi, tikai
pēc t a m — āda.
Vietēja dzeltena a d a s kr ā sa visbiežāk r oda s vecu z e mā d a s
a s i n s i zpl udumu vietās, pi emēr am, s a s i t u m u vietās.
Z i l g a n a a d a s kr ā sa (c ya n o sis) uz visa ķ er me ņa mēdz būt
tad, ja asi nī s maz oksi hemogl obīna, bet relatīvi da ud z (v is maz
6 , 5%) reducētā hemogl obī na. Vi spār ēj ā cianoze v i s l ab āk r e d za ma
uz d eguna , l ū pām un a us s ļipiņām. C ian oze v a r bū t pie n op iet nām
e l p oš an a s o r g ā n u sl imī bām, s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamības, d a ž ā m
iedzi mt ām si rdskai tēm, ka ari pēc s a i n d ē š a n ā s ar vielām, kas
kavē oks ih emo gl obīna vei došanos, — ar oglekļa oksīdu, antifeb-
rina g r u p a s pr eparāti em, anilīnu u. c. Ci ano ze v iegl āk a t t ī st ās
s limniekiem ar pal iel ināt u eritrocītu s kai tu asinis.
Vietēja cianoze visbiežāk v ēr o j a m a roku un kāju pirkstos. Tā
v a r ras ti es s a k a r ā ar nepi et iekamu vietēju ar teri āl o as iņu piegādi
(obliterējoša at eroskleroze vai enda rt er iī t s) vai ari s a k a r a ar
v en o zā s as i ns ri t es t ra uc ē jum ie m (trornboflebīts, vēnu p a p l a š i n ā ­
j um i ) .
B rū n a ā d a s k rā s a uz visa ķ er me ņa v a r rasti es no s a uļ o ša nā s .
Brūni pelēka ā d a s krā sa, vi sv ai rāk sejā, p l au ks t ā s u n locītavu
r a jon a, ir r a k s t u r ī g a vi rsni eru g a r o z a s d a ļ a s nepietiekamībai —
Adi sona slimībai. Vietēja b r ū n a ā d a s k rā s a p l an k u m u veidā uz
sejas, vede ra vi dus līni jā un ap krūšu galiem roda s sievietēm g r ū t ­
niecības periodā, bet uz apa kš sti lb iem to vi sbi ežāk novēro

31
hr oni sku vietēju v en o z ā s a si ns ri t es t r a uc ē ju m u gadī jumos. B r ū n ­
g ani pl ankumi uz a d a s v a r izveidoties t a j ā s vietas, kas ilgstoši
k a r s ē t a s ar termoforu vai citu i nt ens īva s il tuma avotu.
Ap skat ē j ān o vē r tē ari ā d a s tīrība un j ā a p s k a t ā s , vai uz t ā s
n a v kadi veidojumi. Izsitumi uz ā d a s visbiežāk ir d až ā du ā d a s
vai infekcijas slimību i zpaus me vai arī ā d a s reakci ja uz m ed i k a ­
ment u vai citu al er genu iedarbību. Izsit umu veidi, kā arī kār pas ,
d zi mu mzī mes un citi a d a s veidojumi sī kāk a pr ak st īt i ā d a s sli­
mību mācī bu g r ā m a t ā s .
J āpi evē rš u z m a n ī b a rētām, kas izveidojas pēc t r a u m ā m vai
oper āci jām, kā ari pēc s as t r u t o j u m i e m un dažiem a d a s izsitumiem.
S ā k u m ā s ar ta s, vēl āk baltas, š ķ ē r s ā m ej oš as n e r e g u l ā r a s s v īt ra s
(stria e disten sa e) uz vēdera, krūšu vai gu rnu a d a s nereti r o d a s
sievietēm g r ūt ni ec īb as periodā, ka arī tad, j a st rauj i pi eņemas
sv ar a.
Galva. G a l v a s a ps k a t ē svar īgi ievērot s ej as īpat nī bas. Dažrei z
j a u s ej as ī p at n ī b a s vien ļauj noteikt diagnozi, piemēram, p a a u g ­
s t i n ā t a s vai rog dz ied ze ra funkcijas, Icenko— Kuš i ng a sl imī bas vai
a k r o m e g ā l i j a s g ad īj umā. P a r d a ž ā d ā m sl imī bām r a k s t u r ī g a j ā m
s e ja s ī p a t n ī b a m sīkāk sk. attiecīgo slimību klīniskās a i n a s a p ­
rakstā.
Aps kat ot galvu, pi evēr šama u z m a n ī b a acīm. Normāli acu
s p r a u g a s a b ā m acīm ir vienādi pl at as, un, acis aizverot, pl akstiņi
pilnīgi nosedz acu ābolus. Zīlītes a b ā s acīs ir vienādi lielas, a p a ­
ļas, melnas, t ā s a t r o d a s tieši acs abol a priekšējā pola centrā. Aci
a p ga i s m oj o t a r spi lgtu g ai smu, zīlīte s a š a u r i n ā s , bet, aizsedzot
aci ar roku, zīlīte p a pl a ši n ā s. Liekot sl imni ekam konce ntr ēt s kat u
uz pirkstu, ko t u vi na acīm pa vidusl īni ju paralēli d e g u n a g a r e n i s ­
kaj ai asij, novēro acu ābolu konver ģenci — abu zīlīšu t u v i n ā š a ­
nos acs iekšējam kakt i ņam. Kus ti not pirkstu pa labi un pa kreisi
neliela a t s t a t u m a no acīm, n or māl i novēro ko ordi nēt as abu acu
ābolu ku st ī ba s atbilstoši pirksta ku st ī bas virzienam. Pla ks ti ņu ,
acu abola vai zīlītes s ta bi l as i z m a i ņ a s vai kustību t rau cēj umi vi s ­
biežāk ir nervu vai acu slimību pazīme. Ļoti p l a t a s zīlītes a b ā s
acīs mēdz būt pie s a i n d ē š a n ā s a r at ropī nu vai c it ām līdzīgas
iedar bī bas vielām. Ļoti š a u r a s zīlītes ab ā s acīs v a r būt, ja no ti ­
kusi s a i n d ē š a n ā s a r morfiju vai citiem opija g r u p a s preparāti em.
P l a k s t i ņ u t ūs ka dažreiz ir nieru sl imī bas pazīme.
Ļoti liela d ia gn os t is k a un ār stni eci skā nozīme ir r ūpī gai mu­
tes dobuma apskatei, jo m ut es d ob umā bieži a t r od a mi hroniski
infekcijas perēkļi, kas v a r būt p a r cēloni d a ž ā d a m iekšķīgām sli­
mī bām. Lai mut es dobumu būt u ē r tā k apskatī t, lieto speciālu koka
vai met al a mentīti jeb ta s a u c a m o špāteli, ar kuru nospiež uz leju
vai nobīda v a j a d z ī g ā virzienā jnēli. Sp āt el es vietā v ar lietot arī
tēj karoti vai desertkaroti.
Ap sk at o t z o b u s , j ano skai dro, kuri zobi pilnīgi veseli, kuri
plombēti, kuri bojāti, bet nelaboti, kuri apvilkti. P a r plombētiem,
boj āt iem (nelabotiem) un apvilktiem zobiem j āuzz in a, vai tiem

32
ir vesels ner vs (dzīvi jeb vitāli zobi), vai arī t a s gāj is bojā zoba
p u lp as i ek ai su ma vai s a k ne s k a n ā l a t ī r ī š a n a s r e zul t āt ā (nedzīvi
jeb devitāli zobi). Kā h ro ni s ka s s t r u t a i n a s infekcijas a v o t a m m u ­
tes do b um ā nozīme praktiski ir tikai devitāliem zobiem, bet nevis
dzīviem jeb vi tāl iem zobiem. No devi tāl a zoba cietajiem audi em
infekcija c a u r s ak n es k a n ā l u nokļ ūs t aud os ap zoba sakni, kur
•mikrobi s a g l a b ā j a s un v a r ilgstoši u z r ād ī t lielāku vai mazā ku
aktivitāti. Slimnieks pie t a m va r ne jus t n ek ā d a s pazīmes, kas
liecinātu p a r zobu s ak ne s r a jo na a u d u hroni sku iekaisumu, bet
ļoti bieži r oda s vi spārēji veselī bas t rau cēj umi v i s d a ž ā d ā k ā s for­
mās. Noskai drot, vai zobs ir dzīvs vai nedzīvs, palīdz a na m n e z e
(ja b ij uš as s t i p r as a i z do m ī gā zoba s āpes vai s ak ne s k a n a l a tī rī ­
ša na , zobs u z s k a t ā m s p a r ne dz īvu) , ka arī zoba a ps k a t e (devitā-
lais zobs nereti ar laiku m a i na krāsu, kļūst iepelēks) un apklau-
v ē š a n a ( de vit āla is zobs dažreiz ap kl au v ēj o t ir n eda u dz j u tī g s ) .
Dažreiz, lai nos kai dro tu zoba vi talitāti, nepi eci ešama z o b ā r s t a un
r e n t ge n ol o g a palīdzība.
Ap sk at o t s m a g a n a s , j āp ie vē r š u zmanī ba , vai t ā s n a v u z t ū ­
k uš as vai a p s ā r t u š a s — t a s liecina p a r s m a g a n u iekaisumu. Vie­
tējs s m a g a n u iekai sums v a r rasti es no zoba s as t r u t o j u m a . Biežāk
novēro s m a g a n u difūzu u zt u ku m u un nelielu as iņ oš an u, ja s m a ­
g a n ā m uzspiež. S ā d u s m a g a n u stāvokli nereti i zrai sa aknu sli­
mī b as un g r e m o š a n a s t r au c ēj u mi vai nepi et iekams v i t a m īn u d a u ­
d zu ms uzt urā. Vi spār ēj i veselības t rauc ēj umi, kā arī mut es
dobuma h i g i ēn as n ei evēroš ana ir p a r a d on t o ze s p am a t ā . P a r a d o n t o -
zes slimniekiem s m a g a n a s ir u zt ūkuš as , k a b a t ā s s t a r p s m a g a n ā m
un zobiem u z k r ā j a s s t r u t a i n s š ķi drums . Šai slimībai ieilgstot, zobi
sāk kustēties un beidzot izkrīt. P a r a s t i vi s pi rms izkrīt priekšzobi
apakšžoklī. P a r a d o n t o z e enerģiski ā r s t ē j a m a pie st omat ol og a, jo
sl imn iek am d r a u d ne vien zobu i zkri šana , bet arī ar s m a g a n u
hronisko s t r u t a i n o infekciju s ai s t ī t a s komplikācijas.
M ē l e ves el am cilvēkam ir s ā r t ā krāsā, mi tra un ku st ī ga vi ­
sos virzienos. J a mēles vi rs a ir b ā l g a n a vai pa t brūna, saka, ka
mēle ir aplikta. Apl ikums s a s t ā v g al veno kā rt no epi tēlijšūnām,
mikrobiem un leikocītiem.
Ba lt s mēles apl i ku ms vi sbi ežāk mēdz būt slimniekiem ar a k ū ­
tiem vai hroniskiem g r e m o š a n a s t raucēj umiem, kā ar ī slimniekiem
ar i nfekcijas s l i mī bām vai dru d ža stāvoklī. Apl ikuma bi ezums d a ­
ļēji a t k a r ī g s no mu t es d ob u ma higiēnas. J a slimnieks rūpīgi tīra
zobus un skal o muti, a pl i ku ma biezums mazi nās.
B r ū n g a n s mēles a pl i kum s v ē r oj am s vēdert īfa slimniekiem. Koši
s a r t a a v e ņ k r ā s a s mēle a r h ip ert rof ēt ām g a r š a s k ā r p i ņ ā m ir skar-
l at ī n a s slimniekiem. Koši s ā r ta , ļoti gl ud a mēle a r i zl īdzi nāt ām
g a r š a s k ā r p i ņ ā m v ēr o j a m a Bi2 v i t a m ī n a deficīta a n ē mi j a s un d a ž ­
reiz arī aknu cirozes slimniekiem. Mēle v a r būt a p s ā r t u s i s a k a r a
ar difūzu mut es g ļ o t ā d a s iekaisumu, pi emēr am, j a i lg stoš a i n t e n ­
sīva ant ibi oti ku l iet ošana izraisījusi avi tami nozi un mut es d obu ma
disbakteriozi.
3 — 44 33
S a u s a mēle mēdz būt s m a g u s u b ak ūt u vai akūt u vē de r a d o ­
b u m a o r g ā n u slimību g ad ī j u m o s ( zar nu s a m e š a n a s , k u ņ ģ a plī­
sums, vēderpl ēves iekai sums u. c.), kā arī tad, j a o r g a n i s m s ir
a t ū d eņ ot s s a k a r ā a r v e m š a n u vai intensīvu caureju. S a u s a mēle
v a r s a s pr ē g āt . Mēles kustību t r a u c ē j u m u s novēro pie neiroloģis-
k ām slimībām.
Mut es d obu ma a ps ka ti nobeidz a r rīkles g | o t ā d a s un rīkles
m an de ļu apskati. Normāli r ī k l e s g ļ o t ā d a ir s ār ta , bet iekai­
s u m a g a dī j um a — koši s a r k a n a . Dzeltenu vai z a ļ g a n u gļ ot u pi kas
uz rīkles g ļ o t ā d a s v a r b ū t k rē p as no bronhi em vai gļ ot as no
iekai suša d e g u n a d obu ma vai d eg un a bl akus dobumi em. Rīkles
m a n d e l e s n or māl i n ep ā rs n ie dz vai tikai n e d a ud z p ār sni ed z to
sedz oš ās g ļ o t ā d a s krokas iekšējo malu. P al i e l i n ā t a s m an de le s ne ­
reti v ē r o j a m a s bērniem un pusaudžiem. Ne vi enmēr t ā s n o r ā da
uz m an d eļ u hroni sku iekaisumu, t ā p a t kā n o r m ā l a lieluma vai
m a z a s m an de le s neizslēdz i ekai suma iespēju.
Ak ūt a iekai suma g a d ī j u m a m an d el e s ir a p s ā r t u š a s , un uz t ā m
d a ž k ā r t redz b al t u s s trut u p ūs lī šu s vai s t ru t u m a sa s, k a s veido
ta s a u c a m o s korķus, kuri daļēji noslēpti m an deļ u v i rs a s iedobu­
mos jeb l akūnās. Hro ni s ka i ekai suma g a d ī j u m ā s t ru t u korķus d a ž ­
k ār t v a r ieraudzī t tikai pēc m an d e ļ u s a s p i e š a n a s ar špāteli. Akūts,
bet it sevišķi hron is ks m an d eļ u iekaisums, t ā p a t kā hron is ka zobu
infekcija, ir vi ens no s va r ī g ā k aj i e m d a u d z u iekšķīgo slimību cēlo­
ņiem, tādēļ m an d e ļ u iekaisumi rūpīgi un radikāli ār stējami.
Pel ēkbal ta, gr ūt i n o ņ e m a m a plēve uz m a nd el ē m ir difterijas
pazīme.
Kakla apskatē pi evēr šama u z m a n ī b a v ai ro gd z ie dz e ra lielu­
mam. Kakla d ef or māci j as v a r izraisīt ievērojami palielināti limf­
mezgli ( iekai sums vai audzēj a process l imf mezgl os ). P ie t ūk ums
uz kakla aiz a pa kš žo kļ a leņķa tieši zem a u s s v ē r o j a m s pi eauss
siekalu dziedzera i ekai suma gadī j umā.
Krūšukurvja jeb ribeņa apskatē v i s p ir ms j ā no v ēr t ē t ā forma.
I e v ē r oj a m as k rū š u k u rv j a def ormāci jas visbiežāk ir ra hī ta vai
s m a g u m u g u r k a u l a def ormāciju sekas. Normāli k rūš uk ur vi s s ā n u
virzienā ir ievērojami p l a t ā k s neka p r i e k š a s - m u g u r a s virzienā.
Slimniekiem a r izteiktu p l a u š a u d u el as ti ci tāt es z ud u m u (pi emē­
ra m, pie pl auš u emfi zēmas) k rū š uk u rv i s p a p l a š i n ā s p r i e k ša s -m u ­
g u r a s virzienā un v a i r ā k vai m a z ā k a t g ā d i n a m u c a s formu. Ribu
loku vei dot ai s leņķis p a kr ū te s bedrīte pie t a m p a p l a š i n ā s u n n e ­
reti stipri pār snie dz n o rm āl o s 90°. Kr ūš u ku r vj a ku st ī bas dziļas
e l p oš an a s laikā slimniekiem ar pl auš u emfizēmu ir m a n ā m i n o v ā ­
j i n ā t as . E m fi zē ma s slimniekiem e l p oš an a s akt ā v a i r ā k k u s t a s v ē ­
ders nekā krūšukurvis.
K r ū šu ku r vj a a p k ā r t m ē r s v i s p l a t ā k a j ā vietā no rmāl i ir pus e vai
n e d a ud z v a ir ā k kā puse no a u g u m a g a r u m a . Dziļā ieelpā un dziļā
izelpā k rū š u k u rv j a a p k ā r t m ē r s no rmāl i a t š ķi ra s p a r 10— 15 cm.
Kr ūš u ku r vj a e lp o š a n a s k u s t ī ba s ir stipri i erobežotas ne vien s l i m ­
niekiem ar pl au šu emfizēmu, bet arī p l a u š a u d u vai pl ci ras izteik-

34
9. att. Ķ erm eņ a p r ie k šē ja s v i r ­ 10. att. Ķ erm eņ a m u g u -
sm as topogrāfiskās l īn ija s un rējā s v i r s m a s t o p o g r ā f i s ­
zonas: k ā s līnija s:
I — ķ e rm e ņ a v id u s līn ija ; 2 — k r ū š u ­ / —■ ķ e rm e ņ a vid u s līn ija ; 2 —
k a u l a je b s t e r n ā l ā lī n ija ; 3 — pa- paravertebrālā lī nija ; 3 —
r a s t e r n ā l ā lī nij a ; 4 — a t s l ē g a s k a u la lā p s t iņ a s lī nija : 4 mugu-
vid u s līn ija ; 5 — prie k š ē j ā p a d u s e s lī ­ rē jā p a d u s e s līnija.
nij a ; 6 — vidējā p a d u s e s lī nija ; 7 —
e p i g a s t r i j s ; 8 — m e z o g a s t r i j s ; 9 — hi-
p o g a s tr ijs .

t a s s a r ē t o š a n ā s vai stipru pleiralu s āp ju gadī j umā. Ierobežotas


el p o š a n a s k us t īb as vi ena k r ū š u k u r v j a pusē ir s ai s t ī t a s ar v ie np u­
sēju p l a u š a u d u s ar ē t o j u m u vai vi en p us ēj ā m sāpēm.
I nspekci jas metodi lieto ari e l p o š a n a s biežuma noteikšanai.
Pēc k r ū šu k ur vj a k u s t ī b ā m neuzkrītoši s a s k a i t a e lp o š a n a s frek­
venci. Slimnieku par to iepriekš nebr īdi na, lai t a s tīši vai netīši
n ei zma in īt u e l p oš an a s ritmu. Vesels pi eaudzi s cilvēks miera stāvoklī
elpo 14—20 reizes minūtē. E l p o š an a n e d a u d z p a a t r i n ā s u z b u d i n ā ­
j u m a un d r ud ž a s tāvok|os. Ievēroj ami p a ā t r i n ā t a e lp o ša na v ēr o ­
j a m a slimniekiem a r no pi et n ām e l p oš an a s o r g ā n u sl imī bām, kā
arī slimniekiem ar s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamību. P a ā t r i n ā t u elpo­
š an u , k a s s a i st ī ta ar v a ir ā k vai m a z a k izteiktu el pas t r ū k u m a s a ­
jūtu, s au c p a r ai zdusu ( dy spno e).
Li elākajai daļ ai cilvēku kreisā pusē uz k r ū š uk u rv j a V—VI
r i b s t a r p a s r a j o n ā a p m ē r a m uz a t s l ē g a s ka ul a vi dus lī ni j as r e d z am a
s irds g a l ot n es pulsācija.
K r ū š u ku r vj a t o p og rā f is k ās l īnijas sk. 9. un 10. attēlā.
V ēdera a p sk ate. G u ļ o š a m cilvēkam normāl i vēders ir k r ū š u ­
k urvj a līmenī vai n e d a u d z zem tā. Vē ders vi rs k rū š u k u rv j a līmeņa
v a r būt s a k a r ā ar a p t a u k o š a n o s vai grūtniecību, kā ari s a k a r ā
a r v ēd era u zp ūš ano s, š ķ i d r u m a u z k r ā š a n o s vēdera d obu ma vai,
3* 35
retāk, ar lielu audzēj u v ēd era dobumā. J a zem vēdera ā d a s va r
redzēt pa p l a š i nā t u vēnu tīklojumu, j ā d om ā p ar p a a u g s t i n ā t u spie­
dienu v ār tu v ēn a s sistēmā.
Lai v ar ēt u ērti a p r a k s t ī t d a ž ā d u s vei doj umus, kas redzami uz
vēdera a d a s vai t a u s t ā m i vēdera dobumā, vēde ru s a d a l a not ei k­
t ās t o pog rā f is kā s zon ās (sk. 9. att.).
Locekļu apskate. Pirkstu, pl auks tu un pēdu i evērojamu palie­
l i n ā š a no s novēro pie a k r o m e g ā l i j a s (hipofīzes sl imī ba). P ir kst u
g al u s a b ie z in āš an os ( bun gvā lī š u pirksti) un ī p a t n ē j a s n a g u for­
m a s vei doš anos ( pul ks teņs ti kli ņa veida n ag i ) g al v en ok ā rt novēro
slimniekiem ar h r on i sk ām s tr ut o jo š a r a k s t u r a slimībām. Izteikti
d ef ormēt as roku un kāju locī tavas r e d z a m a s tā s a u c a m o def ormē­
j ošo a rtr īt u gadī jumo s. Roku pirkstu trīce, ko p ā r b a u d a , sl i mni e­
k a m s tāvot ar a i z vē r tā m acīm un uz priekšu i zs ti ept ām rokām
un pirkstiem, liecina p a r u zb ud i nā ju mu , bet it sevišķi p a r p a a u g ­
s t i n āt u v ai rog dz iedze ra funkciju.
A pa kšs ti lbos d a ž k ā r t v ē r o j a m a s p a p l a š i n ā t a s vēnas. Venoza
s a s t r ē g u m a r e zu lt āt ā ( sa k a r ā ar vēnu p a p l a š i n ā j u m u vai p ā r ­
ciestu tromboflebītu) uz ap ak šs ti lbi em ar laiku at rof ēj as ā d a un
r o d a s b r ū n g a n a pi gmen tāci j a. No vi s ni ec īgā kā m t r a u m ā m vai arī
d a ž k ā r t bez r e d z a m a iemesla š a j ā s vi et ās viegli i zveidojas grūti
d zī st oš as čūlas. Vi enpusēja kāju z e m ā d a s aud u t ūs ka ar ī pa r as t i
ir kāju vēnu s a s l i m š a n a s pazīme.

Palpācija jeb slimnieka iztaustīšana


Ar p a lp āc i ja s metodi g ū s t pri ek šs tat u p a r d a ž ād u audu
vei doj umu un o r g ā n u lielumu, formu, konsistenci, p ār viet ojamī bu,
s a p l g u m u un t e mp er a tū ru . P a l p ā c i j a s met ode ir sevišķi nozī mī ga
v ēdera dobuma o r g ā n u i zmekl ēšanā.
P a l p āc ij a i z d a r a m a siltas telpās. Iz me kl ēt āj a r okām j ā b ū t sil­
t ā m un tīram, ar īsi apgr iezt iem nagiem.
Si st e mā ti s ku pal pāci ju ieteicams u zs ā kt ar ā d a s un z e mā d a s
audu i zt au st ī šanu . Ta us t ot ādu ar v i en as vai abu roku pirkstu
galiem, v a r pārli eci nāt ies par ā d a s t e m p er a t ū r u, mi tr umu, glu-
dumu, elasticitāti un pārviet ojamī bu. Vi et ēj a ā d a s t e m p e r a t ū r a s
p a a u g s t i n ā š a n ā s , pi emēram, virs k ā d a s l ocītavas, pa r as t i liecina
p a r i ekaisuma procesu a tt i ecī gaj ā rajonā. Vietēja ā d a s t e m p e r a ­
t ū r a s p a z e m i n ā š a n ā s , piemēram, vi enas k ā j a s pēdā, liecina p ar
a s in s ri t es t r au c ēj u mi em at ti ecī gaj ā r ajonā . Vi s pā r ēj a ā d a s t e mp e ­
r a t ū r a s p a a u g s t i n ā š a n ā s no v ēr o ja ma slimniekiem a r p a a u g s t i n ā t u
ķ er me ņa t emp er at ūr u. Nelielu ķer me ņa t e m p e r a t ū r a s p a a u g s t i n ā ­
š a no s ar p al pāci ju grūti konstatēt.
Mi t ra ā d a liecina par p a s t i p r i n ā t u sviedru izdalīšanos. To
novēro slimniekiem ar p a a u g s t i n ā t u ķ er me ņa t e mp er a tū ru , a u g ­
s t a s a p k ā r t ē j ā s vi des t e m p e r a t ū r a s apst ākļ os, pēc fiziskas slodzes,
kā arī slimniekiem ar i evērojami p a a u g s t i n ā t u v iel mai ņu vai p a ­
a u g s t i n ā t u v eģ e t a t ī vā s ner vu s i st ēmas uz bu di nāmi bu.

36
Adas e l a s t i c i t ā t i p ā r b a u d a , s a ņ e m o t pi rkst os uz d až ā m
m i n ūt ē m ā d a s kroku un pēc t a m to atlaižot. J a kroka g a n d r ī z m o­
m en t ā n i izlīdzinās, ā d a s elasti ci tāt e ir laba. P a z e m i n ā t a ā d a s
el ast ici tāt e ir v ecumā, kā arī s m a g u , novār dzi no šu slimību vai
o r g a n i s m a a t ū d e ņ o š a n a s gadī j umā, pi emēr am, pēc i n te ns ī va s v e m ­
š a n a s vai caurej as.
Pa lp ēj o t ādu, pār li eci nās arī p a r t ās g l u d um u un d a ž ā d u ā d a s
vei doj umu formu, konsistenci un s āp ī gu mu . S āpī gi veidojumi ādā
p a r a s t i liecina p a r i ekai suma procesu.
Vi enl ai kus ar ādu pal pē arī z e m ā d a s audus . A p a ļ a s formas,
e l a s t ī g a s konsistences, nes āp īgi veidojumi z e m ā d a s au do s pa r as t i
ir l ipoma s — l abd ab īg i t a u k a u d u audzēji. Tie v a r s a s n i e g t ievē­
r o ja mu lielumu.
Z e m ā d a s au do s viegli u z k r ā j ā s t ū s k a s šķi drums, j a o r g a ­
n i s m ā notiek š ķ idr uma un s ā | u ai zt ur e (visbiežāk s a k a r ā ar nieru
funkciju t ra uc ē jum ie m vai s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bu). S t a i g ā ­
j o š a m vai s ēdo ša m sl imn iek am t ū s k a s š ķ i dr um s v i sv a i r ā k u z k r ā ­
j a s a pa kš s ti l bu z e m ā d a s audos, bet gu ļo ša m sl imni ekam — krustu
r a j o n a vai m u g u r a s z e m ā d a s audos.
Lai ko n st at ēt u t ūs ku kāj ās, 10—20 s ekundes st i ng ri j āspiež
p irk st s apa k šs ti l ba l ej as d aļ ā uz p r i ek šē jā s- medi āl ās vi rs mas .
J a t ūs ka ir liela, pēc pi rkst a a t l a i š a n a s uz ap a kš s ti l ba r e d za ma
bedrīte. J a t ūska neliela, bedrīti v a r neredzēt, bet tikai s at aus tī t,
pārvel kot a t t ie cī g aj a m a d a s r a j o n a m ar pirkstu. Lī dzī gā veidā
p ā r b a u d a tūsku uz k rus ti em un citos ķer me ņa rajonos, ku r n e ­
lielā dzi ļumā zem ā d a s u n z e m ā d a s audi em ir kauls. Ie s pē ja ma s
arī vi et ēj as t ū s k a s — visbiežāk vi enā vai ab ā s kāj ās . Vietēju
tūsku cēlonis k āj ās vi sbi ežāk ir s v a i g a s vai a g r ā k p ā r ci es t as kāju
vēnu trombozes. Reizēm k ā j ā s ir t ū s k a s no li mfas s a s t r ē g u m a .
Tās ir ļoti cietas un v a r s a s n i e g t i evēr oj amus a pm ē r u s (ele-
fa nt iā ze).
Z e m ā d a s aud os noteiktos ķe r me ņa ra jo no s p a l pē ja mi arī limf­
mezgli. Tie mekl ēj ami uz kakl a zem apakšžokļ a, pi eaus s rajonā,
p a ka u sī g a l v a s a p m a t o j u m a a p a k š ē j ā s ro be žas r aj onā , uz kakla
lielā g a l v a s liecējmuskuļ a pri ekšpusē un m u g u rp us ē, bedrītē virs
a t s l ē g a s kaul a un tūliņ zem tā, padusēs, a u g š d e l m a iekšpusē rievā
aiz bicepsa, cirkšņu rievās un paceles bedrītē. P al p ēj o t jāpi evērš
u z m a n ī b a li mfmezgl u n ovi et oj uma m, l ielumam, konsistencei, s k a i ­
tam, s ā p ī g u m a m , pār bī dā mi ba i.
Ve se lam p i e a u g u š a m cilvēkam limfmezgli p ar a st i n a v p al p ē ­
jami . Pal iel ināt i un sāpīgi limfmezgli visbiežāk liecina, ka at ti e­
c ī ga jā r a j o n ā vai tā tiešā t u v u m ā ir akūt a vai hron is ka iekai­
s u m a perēklis. I e kai s uma procesi rokā i zr ai sa li mfmezgl u pal i e­
l i nā ju mu a u g š d e l m ā un padusē, bet kāj ā — paceles un cirkšņa
r ajonā . I e kai s uma procesi mut es un d e g u n a dobumā ( man de ļu
iekaisums, zobu s as t ru t oj u mi , d eg un a b la ku s do b um u iekaisumi)
p a r a s t i v is pi rms izra isa l imf mezgl u i ekai sumu zemžokļ a r ajonā ,
bet n eā r s t ē t os g ad ī j u m o s v a r pievienoties arī z emā k novietoto

37
kakl a limfmezgl u un p a t p ad us e s un ci rkšņa l imfmezglu iekai­
sums.
Nesāpīgi, cieti, nelieli limfmezgli, j a tie i z t a us t ām i tikai kā dā
r a jon ā, pi emēr am, padusē, nereti s a g l a b ā j a s kā seka s no a g r ā k
pār ci es ta i ek ai su ma šai r ajonā . Nesāpī gi, palielināti limfmezgli
d a ž ā d o s ķ e r me ņ a ra jo n os t a u s t ā m i ari d a ž ād u akūtu un hroni sku
slimību g a d ī j u m o s (bruceloze, t ul arē mi j a, t ub erkul oze u. c.), ka
arī pie d a ž ā m a s i n s r a d o š ā s s i s tē m as s l i mī bām (leikoze, limfo-
g r a n u l o m a t o z e ) . Pal iel ināt i, nes ā pī gi limfmezgli v a r b ū t ari s a ­
k a r ā ar ļ a u n d a b ī g a aud zēj a m e t a s t ā z ē m š aj os limfmezglos. P l a u š u
vēzis p a r as t i v i s p i r ms m et a s t a z ē n e i z t a u s t ā m a j o s pl auš u s a k ņ u
limfmezglos, bet nereti ari l imf mezgl os vi rs a t s l ē g a s kaula, sevišķi
labaj a pusē. T u r p a t v a r m e t a s t a z ē t ari k u ņ ģ a vēzis. P i e na dzi e­
dzera vēzis p a r a s t i m e t a s t a z ē p ad u s e s limfmezglos. Lieli, cieti,
gr ūt i pār bī dā mi , nesāpīgi limfmezgli bieži ir t āl u p r o g r e s ē j u š a
au dz ēj a m e t a s t ā z e s vai ar ī pa šu l imfmezglu p r i m ā r a ļ a u n d a b ī g a
aud zē ja pazīme.
Liela u z m a n ī b a pi evēr šama zemžokļ a limfmezgl u r ūpī gai pal-
pācijai, jo šī r a j o n a li mfmezgl u s ā p ī g s p al i el i nāj ums bieži mēdz
b ūt mu tes d o bu ma infekcijas pazīme. Zemžokļa l imf me zgl us ietei­
c a m s palpēt, nos tāj ot ie s aiz slimnieka, īkšķi uzliekot uz a p a k š ­
žokļa ā r m a l a s , bet pār ēj os če tr us pi rks tus bīdot g ar apa kš žo kļ a
iekšmalu un cenšoties piespiest s a t a u s t ā m o s l imf mezgl us a p a k š ­
žoklim. Pēc mu tes d o bu ma infekcijas l ik vi dē šanas palielinātie
limfmezgli d ažu nedēļu laikā izzūd vai arī s a g l a b ā j a s daži n e s ā ­
pīgi, mazi un cieti limfmezgli.
P al p ēj o t z e m ā d a s a u d u s kaklā, j āp a l p ē arī v a i r o g d z i e d z e ­
r i s . T a s p a r as t i l okalizējas tieši zem b al s en es skri mšļ a. Ar
pal pāc ij u j ā n o s a k a dziedzera lielums, elasticitāte, t e m p e r a t ū r a ,
v i en dabī gu ms . Vi enmēr īgi palielināts, el as t īgs u n silts v ai r o g d z i e ­
dzeris bieži p a l p ē j a m s p a a u g s t i n ā t a s dziedzera funkcijas g ad īj um ā.
Mez glvei da s abi ez ēj ums dzi edzera m a s ā v a r būt a u d z ēj a pazīme.
P a l p ēj o t krūš u r a j on a adu, j a p a l p ē arī piena dziedzeri. Sāpī gi
s acietējumi piena dziedzerī p ar a s t i n o rā d a uz iekaisumu. Ne sāpī gi
s acietējumi va r būt l a b d a b ī g a vai ļ a u n d a b ī g a au dz ē ja pazīme.
P a l pē jo t m us k u l a t ū r u , j ā n o s a k a muskuļ u t o nu s s jeb s p r a i g u m a
pakāpe, s pēks un mu sku ļu m a s a s lielums. Rokas mu skuļ u speķu
v a r p ār bau dī t , liekot s l imn i ek a m s as pi es t i zmekl ēt āj a roku. Ja r o ­
k a s vai k ā j a s kon s ta tē muskuļ u, t onus a, m a s a s un spēka a s i ­
metriju, j a d o m ā p a r neiroloģisku s a s l i m š a n u vai s m a g i e m vietē­
jiem as i ns ri t es t raucēj umiem.
Kaulu un locītavu palpācija. Lo cī t ava s funkcij as p ār b a u d a ,
uzliekot vienu roku virs p ā r b a u d ā m ā s locī tavas un ar ot ru roku
attiecīgo locītavu kust inot visos iespēj amos virzienos. J ā p ā r b a u d a
visu locītavu funkcijas. J a l ocī tavas v i r s m a s n a v g l u d as s a k a r ā
ar hroni sku i ekai sumu vai d eģ ener at īvi em procesiem, locītavu k u s ­
tinot, j ū t a m a b r i k šķ ēš a na jeb krepitācija.
J a locītava ir stipri pi epampusi , j ā p ā r b a u d a , vai l ocī tavas

38
s omi ņā n av uzkr āj ies š ķ i d r u ms lielākā d au dz u mā . Šim nol ūkam
vienu vai divus p ir ks tus uzliek locītavai vi enā pusē, bet no o t ra s
puses locītavai viegli piesit. J a locītavā ir lielāks š ķ i d ru m a d a u ­
dzums, pret pirkstiem j ū t a m s š ķ i d ru m a m a s a s ra d īt a is s a t r i c i n ā ­
j u m s ( flukt uāci ja).
J a ir a i z do m a s par ka ul a l ūzumu vai slēptu p at ol oģi sku p r o ­
cesu kaulā, ka ul s rūpīgi j ā i z t a u s t a . Virs l ū zu ma vai slēpta p a t o ­
l oģiska procesa vietas p a r as t i at ro d stipru s āp j u punktu. Mekl ē­
j ot m u g u r k a u l a pat ol oģi ju, rūpīgi i zt aus t a un i zklauvē v is us mu-
m ur k a u l a skriemeļu m u g u r a s i zaug umu s. J a uzspiež uz slimnieka
pleciem m u g u r k a u l a g a r e n i s k ā s as s virzienā, sl imni eks dažreiz
j ū t s ā p e s sl imā skri emeļ a rajonā.
Krūšukurvja palpācija. Lai a r p a l p ā c i j a s metodi gū t u priekš­
s t a t u p a r k rū š u k u r v j a elasticitāti, k rū š uk u rv i s j ā s a sp i ež priek-
š a s - m u g u r a s un s ā n u virzienos. Ciets, ne e la s tī gs krūš ukurvi s
mēdz b ūt lielā vecumā, kā arī nereti s m a g u hroni sku e lpo ša na s
s i s t ē m a s slimību g a d ī j u m ā ( pl auš u emfizērna, pneimoskleroze
utt.). J a uzliek p l a u k s t a s k r ū š u k u r v j a sienai s i m e tr is k ās vietās
a b ā s k r ū šu k ur vj a pusēs un liek s li mni ekam runāt, j ū t a m a neliela
k r ū š u k u r v j a s ienas d re b ē š a n a — fr e m itu s pectoralis. Normāli šī
d r e b ē š a n a v i e nā da a b ā s k rū š u k u rv j a pusēs. P a s t i p r i n ā t a drebe-
š a n a vi enā k rū š u k u rv j a pusē v a r būt s a k a r ā a r pl au šu iekaisumu
(p ne imoni ju) š a j ā pusē. Ievēroj ami n o vā j i n ā t u k rū šu k u r v j a d re ­
b ēš a nu vi enā pusē novēro, j a a tt i ecī gaj ā pusē ir š ķ i dr um s vai
g ai s s pl ei ras telpā vai ar i plaši p l a u š a u d u un pl ei ras sarēt ojumi .
Lai k r ū šu ku rv j a d re b ē š a n u l ab ā k j ust u, sl imni ekam p a r as t i liek
i z ru n āt vār d us , kuros a t k ā r t o j a s b u r t s «r», pi emēr am, «trīs reizes
trīs» vai «t rī sdes mi t trīs».
Sirds un asinsvadu palpācija. To p a r a s t i s āk ar pul sa palpā-
ciju. P u l s s ir a r t ē r i j a s s i eni ņas s vār st ī ba, ko izrai sa s i rd s d ar b ī b a s
sistoles periodā a r t ē ri j ā s ieplūstošo as i ņu m a s a un spiediens. Pulsē
v i s a s ķe r me ņa ar tē ri j as , p at sīkākie ar t ē r i j u s az a ro j um i, t aču iz­
t a u s t ī t ar tē ri j u pul sāci ju v a r tikai d a ž ā s ķer me ņa vietās, kur r e la ­
tīvi liela ar tē ri j a a t r o d a s t uvu ādai. Vi sv iegl āk pul su v a r izt aust īt
a p a k š d e l m a iekšpusē l ej as d aļ ā īkšķa pusē, uz kakl a — lielā g a l ­
v a s l iecējmuskuļa a u g š d a ļ a s pri ekšpusē un ci rkšņa rievā a p m ē ­
r a m uz rob ežas s t a rp iekšējo un vidējo t reš daļu. P u l su v ar t aus tī t
a r ī elkoņa bedrītē, paceles bedrītē, v ir s a t s l ē g a s k aul a, deniņu r a ­
jonā, apa k šž ok ļ a leņķa r a jon ā, aiz i ekšējās potītes un uz pēdas
virsas. P u l s a t r ū k u m s uz p ēd a s v i r s a s 1111 aiz iekšējās potītes n e ­
reti ir kaj u ar tē ri j u obl iterēj ošā e nd a r t er i ī t a vai obliterējošās
at er osklerozes pazīme.
Di agn os t is ki em nolūkiem pulsu v i sē rt āk t a u st ī t uz spieķa a r t ē ­
r ij as a pa kš del mā. T a u st o t pulsu šai r aj on ā, īkšķi novieto uz a p a k š ­
del ma l ej a s d a ļ a s ār ēj ā pusē, bet ar p ār ēj iem 4 pirkstiem t a u s t a
pulsu a pa k š d e l m a iekšējā pusē. J āp i ev ē rš u z ma nī b a š ā d ā m pul sa
ī pašī bām:
1) p u l s a biežumam j eb f r e k v e n c e i . Pieaugušam
cilvēkam miera stāvoklī pul sa bi ežums n ormāl i ir 60—80 reizes
minūtē. P a ā t r i n ā t s pul ss — t a h i k a r d i j a — ir fiziska d ar ba laikā,
emoci onālā u z b u d i n ā j u m a ietekmē, pie p a a u g s t i n ā t a s ķer me ņa
t e m p e r a t ū r a s ( t e mp e r at ū r a i p a a u gs t i no t i es p a r 1°, pulsa frekvence
pi eau g a p m ē r a m p a r 10 sitieniem m i n ū tē ) , d au d z u si rds slimību
( si r d s d a r b ī b a s nepietiekamība, mi okardī ts, ko la ps s ), izteiktas m a z ­
asinības, p a a u g s t i n ā t a s v ai rog dz ied ze ra funkcij as un citos g a d ī ­
jumos. P a l ē n i n ā t u pulsu — b r a di k ar d i j u — novēro pie d až ā m
s m a d z e ņ u un d a ž ā m sirds sl imī bām, kl ej ot āj ner va s ti pr a k a i r i n ā ­
j u m a g a d ī j u m ā utt.;
2) p u l s a r i t m a m . Ve se lam cilvēkam pul ss ir ritmisks,
t. i., pul sa sitieni seko cits ci tam a r praktiski v i en ād u laika i nt er ­
vālu ( pa r ri t ma t ra uc ē ju mi em sk. 168. l p p . ) ;
3) p u l s a p i l d ī j u m a m . P a r labi pildītu s au c pulsu, kas
dod pietiekami aug st u, labi s a j u t a m u pac ēl umu zem pirkstiem. J a
p ul ss vāji pildīts, p ac ēl ums ir niecīgs, dažreiz t a s tikko s a j ū t a m s
(diegveida pu l ss ). P u l s a pi ldīj ums ir a t k a r ī g s g al v e n o k ā r t no
a s i n s v a d a m ca ur pl ū st oš o a si ņu d a u d z u m a un spiediena, bet n e ­
d au dz arī no ar t ē r i j a s s ie na s t on us a. Ļoti vāji pildīts pul ss t a u s ­
t ā m s slimniekiem pēc lieliem as ins z a udēj umie m, šoka un kolapsa,
kā ari a g o n ā l ā stāvoklī;
4) p u l s a s p r i e g u m a m . P u ls a s p r i eg um u nosaka, m ē ģ i ­
not pul sēj ošo a s i n s v a d u s as pi es t pret kaulu. J a pulsējošo a rtēri ju
s as pi es t un līdz ar to pulsāciju p ā r t r a u k t i zdodas viegli, saka, ka
pul ss ir mīksts. S pri egu pul su s as pi es t grūti. P u l s a s p r i e g u m s a t ­
k a r īg s g a l v en ok ā rt no asinsspi edi ena. Mī ksts pul ss liecina p ar
p a z e m i n ā t u asinsspiedienu, s pri egs — p ar p a a u g s t i n ā t u ;
5) p u l s a s i m e t r i a k u m airi. Normāli pulss a b ā s rokā s ir
vienāds. P u l s a a si m e t ri j a s cēlonis v a r būt i edzi mt as a s i n s v a d u
lieluma vai novi et oj uma a no m āl i j a s , kā arī vi enpus ēj a ar tēri ju
o r g a n i s k a vai funkcionāla s a s l i m š a n a . P u l s a asi met ri j u s a k a r ā ar
ar tēri ju t o n u s a viet ēj ām i zm a i ņ ā m d až k a r t novēro s ā p j u lēkmes
laikā (it sevišķi s t en o ka r d i j a s un i nfar kta g a dī j um o s) .
Nepieci ešams p ā r b a u d ī t arī a o r t a s pulsāciju. P a r a s t i j au n ie m
un veseliem cilvēkiem a o r t a s pul sāci ja n a v p al p ēj a ma . Ao rt as
pulsāciju meklē kakl a bedrītē tieši virs k r ū š u k a u l a u n vēdera do­
bumā. Izteikta a or t a s pul sāci ja bedrītē virs k r ū š u k a u l a liecina p ar
a o r t a s loka p a p l a š i n ā š a n o s un p a g a r i n a š a n o s . Visbiežāk šīs p ā r ­
m a i ņ a s i zrai sa a o r t a s skleroze, bet dažreiz a o r t a s loka p a p l a š i ­
n ā š a n ā s v ē r o j a m a ieilguša, nepietiekami ā r s t ē t a sifilisa s li mni e­
kiem. In ten sī va a o r t a s pul sāci ja, kas dažreiz i z t a u s t ā m a cauri
p lā na i v ēd era sienai, visbiežāk v ēr o j a m a v ēd er a a o r t a s a t e r o ­
sklerozes g ad īj umos , bet dažreiz ar ī hi per to ni j as slimniekiem vai
slimniekiem ar a or t a s v ā r s t u l e s nepietiekamību. Int ens īva p u l s ā ­
cija, k a s j ū t a m a tikai k ā d ā noteiktā vēde ra d o bu ma vietā, v a r būt
a o r t a s at er os kle rot is kas a n e i r i s m a s pazīme.
P a l p ā c i j a s metodi i zm an t o arī vēnu pār baudei . J a z e mā d a s

40
v ē n a s k āda ķer me ņa r a j o nā ir s abi ez ēt as un s āp ī ga s, j ad o m ā par
vēnu i ekai sumu jeb t romboflebītu. Visbiežāk v ēn as iekaist kājās.
P a l p ē j o t kr ūš ukurvi sirds r ajonā , ga nd r īz vi enmēr izdodas iz­
t au st ī t si rds gal ot nes pul sāci ju (ietus cordis). P a r a s t i si rds g a ­
lotnes pu ls āci j a t a u s t ā m a V un VI r ib s ta rp ā uz v e r ti k āl ās līnijas,
k a s d a la uz p us ēm a t s l ē g a s kaulu. J a sirds ga lo t ne lokalizējas
aiz ribas, t ā s pulsāciju v a r nes ata us tī t.
S ir ds gal ot nes p ul sāci j a p a r as t i n av plaša. Tā n o j m a l i j ū t a m a
l auk um ā, kura d i am e t r s n ep ār sn i ed z 2— 2,5 cm. P l a š ā k a sirds
g a lo t ne s pul sāci ja liecina p ar sirds kreisā k a m b a r a p ap l a š i n a š a -
nos. J a si rds ievērojami p a p l a š i n ā t a , m a i ņ a s arī si rds gal ot nes
pul s āc ij as novi et oj ums - gal ot nes pul sāci ja pārbīdās; uz leju un
uz kreiso pusi. S ir ds g al o tn es pulsācija n o v ā j i n ā s vai p at pilnīgi
izzūd, ja sirds s omi ņā ir lielāks š ķi dr um a d a u d z u m s vai ja izteik­
t a s pl au šu enfizēmas dēļ sirds gal ot ne ir at bī dī ta no k r ū šu k ur vj a
sienas. Arī a p t a u k o š a n a s v a r a p g r ū t i n ā t sirds gal ot nes p ul sāci j as
palpāciju.
Gremošanas orgānu palpācija. Pie g r e m o š a n a s o r g ā n u s is tē­
m a s nosacīti v a r pieskaitīt arī mu t es dobumu. M u t e s d o b u m ā
ar pal pāc ij u va r pār liecināties par s m a g a n u , zobu un rīkles m a n ­
deļu s āp ī gu mu . J a, uzspiežot s m a g a n a m , r od as neliela a si ņo ša na ,
j ā d o m ā p a r s m a g a n u akūt u vai hronisku iekaisumu (gingivīts,
p a r a d o n t o z e ) , hi povi tami nozi vai h e mo rā ģ is ku diatēzi. Zoba sā-
p ī g u ms pal pēj ot vai apkl auv ēj ot liecina p a r i ekaisumu vai s a s t r u ­
toj umu a ud os ap zoba s akni — peridontītu. T ā d u s zobus ietei­
c a m s izraut, lai p a s a r g ā t u o r g a n i s m u no hro n is k as zobu infekci­
j as b ī s t a m a j ā m sekām. J a pal pēj ot rīkles m a nd el e ir sāpī ga,
j ā d o m ā p a r akūt u vai hroni sku m a n d e l e s iekaisumu^
Vē der a d obuma pa lpā c ij u p a r a s t i i zd ar a s limniekam, kas gu|
uz m u g u r a s . Lai p a n ā k t u pi l nīgā ku vēde ra m u s k u l a t ū r a s a t s l ā ­
bumu, s li mni ekam v ē l a m s gulēt bez p a g a l v j a un ar ceļgal os ne ­
da ud z s al iekt ām kāj ām. D a ž u s v ēd era d obuma o r g ā n u s v a r pal pēt
arī s t ā v o š a m sl imni ekam, k a s n e d a ud z saliecies uz priekšu, kā arī
s limniekam, k as guļ uz vieniem vai otriem sāniem.
V ēder a d ob uma i zt a u s t ī š a nu p a r a s t i s āk ar orientējošu v i r s ­
p u s ē j u pal pāci ju, viegli piespiežot v ēd er a sienai d a ž a d ā s vie­
t ā s roku pi rkstus. Tā pārliecinās, vai vēdera d obu mā n a v stipri
sāpī gi rajoni, kuru dziļa p al pāc ij a nebūt u vēl ama . Pēc v i rs p u s ē j a s
p a l p ā c i j a s u zs ā k d z i ļ o s is te māt is ko pal pāc ij u — uzliek ab a s
ro ka s uz vēdera s ienas un pi rk st us lēni bīda dziļumā — virzienā
uz v ēd era m u g ur ē j o sienu. Pēc krievu klīnicista V. Obr azco va
ieteikuma, p a r a s t i pi rks tus bīda vēde ra d ob uma dziļuma izelpas
fāzē, cenšoties ar s lī došām pirkstu k us t īb ām noteikt d zi | umā n o ­
vietoto o r g ā n u vai pat ol oģi sko vei doj umu kon tū ras . P a l pē j ot j ā ­
vērš u z m a n ī b a uz p a l p ē j a m o o r g ā n u vai vei doj umu novietojumu,
lielumu, formu, konsistenci, g lud umu , p ār bī dā mī bu , s āpī gumu.
J āp i ev ē rš u z m a n ī b a arī v ē d e r a s i e n a s stāvoklim. Vēdera
sienā v a r būt p a l pē ja mi defekti — trūces, pa k u r ā m vēdera

41
d obuma s a t u r s v a r iespiesties z e m ā d a s audos. Trūces p a r as t i veido
mī kstas, e l a s t ī g a s konsi stences i zspīlējumus, kuri palielinās, s a ­
s pr in dzi no t v edera presi vai klepojot. Visbiežāk trūces palpēja-
m a s cirkšņu, bet nereti ari n a b a s r a j o n ā vai pa vēde ra vidusl īni ju
virs nabas.
J a v ēdera m u s k u l a t ū r a k ād a r a j on ā ir s avi lkt a un s āpī ga, v a r
d o mā t p a r a kūt u i ekai suma procesu v ēd e ra do buma a tt iecī gaj ā
r a j o n ā vai pat p a r kāda v ēd e ra d obuma o r g ā n a pl īsumu. S ā p ī ­
g aj ā r a j o na j ā p ā r b a u d a B l u m b e r g a — Sčot ki na si mptoms. Sis s i m ­
p toms ir pozitīvs, ja brīdī, kad izmekl ēt āj s s t r au j i at l ai ž v ēd era
sienai piespiestos pirkstus, slimnieks j ū t s t i pr a s sāpes. Pozitīvs
B l u m b e r g a — Sčot ki na s i m pt o ms liecina p a r vēderpl ēves k a i r i n ā ­
j u mu at t iecī gaj ā rajona. Tas p a r a s t i mēdz būt pozitīvs pie vēdera
dobuma o r g ā n u akūtiem iekai sumi em vai plīsumiem.
Vesel am cilvēkam, k u r a m vēdera priekšējā siena ir s ti ng ra,
v ēdera dobuma o r g ā n u s i zpalpēt nei zdo da s un pal pāc ij a nei zr ai sa
sāpes. D a ž ād u sl imību g ad ī j u m o s ar p al pāci ju kon st at ē s ā pe s vai
p at o lo ģ is k as o r g ā n u k on t ū r a s k ā dā vēdera d o bu ma r ajonā . K u ņ ­
ģ i s lokalizējas v ēdera d ob u ma v i d u sd aļ ā r a jon ā virs n aba s. P a ­
rasti k u ņ ģa k on t ūr as n av p a l pē ja ma s . S ti ng ri lokalizēts s ā p ī g u m s
k a d a k u ņ ģ a proj ekci jas zo na s p un kt ā bieži ir k u ņ ģ a čūl as pazīme,
bet plaši lokalizēts s ā p ī g u m s k u ņ ģ a r a j o n ā (bez m a k s i m ā l a sāpj u
p un kt a) — g a s t r ī t a pazīme. Ku ņ ģ a audzēj u a g r ī n ā s t ad i j ā i zpal ­
pēt neizdodas. D i v p a d s m i t p i r k s t u z a r n a (duodēns) n a v
pa lp ēj a ma . Duo d ēn a čū las g a d ī j u m o s s ā p e s p a r as t i lokal izēj as
n e d a ud z pa labi un uz a u g š u no naba s.
Ari t i e v ā s z a r n a s n a v p al p ē j a ma s , i zņemot gad īj umu s,
kad m e hā ni s ka z a r n u n o s p ro s to j um a dēļ k āda z a r n u cilpa ir stipri
u z p ūs t a un izspīlējas zem vēdera sienas. R e s n a z a r n a d a ž ­
reiz ir p a l p ē j a m a ar ī veseliem cilvēkiem, ja tiem v ed er a siena ir
pietiekami mīksta. Bieži resno z a r n u pal pē slimniekiem, kuriem ir
hroniski aizcietejumi. S ā pī g a, sabi ezēt a un s a š a u r i n ā t a resnā
z a r n a mēdz būt s pas t is ku kolitu g adī j umā. Resno z a r n u reU iz­
dodas pal pēt visā t ā s g a r u m a . Vi sbiežāk v a r izpal pēt S veida
z a r n u virs kreisās cirkšņu rievas, bieži arī aklo z a r n u un l ej u p­
ejošo (descendējošo) daļu, retāk — citas r e s n ā s z a r n a s daļas.
P a l p ēj o t resno za rnu, p irks tus bīda v ēd era d obu ma dzi ļumā un
pēc t a m virzienā uz v ēde ra d ob u ma s ān u sienu p er pendi kul āri
z a r n a s g ar e n i s k a j a i asij. Pi rk st ie m j āslīd pāri z a r na i šķērs-
virziena.
Pie akl ās z a r n a s piedēkļa i ekai suma visl ielākās s āpe s pal pēj ot
p a r a s t i ko ns t at ē t ā s a u c a m a j ā M ak be r ni ja punk ta, kas a t r od a s
tieši vidū uz līnijas, k as savi eno n a b u ar z a r n k a u l a aug šē jo
priekšējo smaili l ab aj ā pusē.
A k n a s pa r as t i n a v p al p ēj a ma s . Ka ut g a n a kn u kreisā m al a
p a kr ū te s bedrītes r a j o nā p a r a s t i ir n e d a ud z zem ribu loka, i zpal ­
pēt to nevar, jo to klāj vēdera t a i s n a i s muskulis. A kn a s kļūst
t a u s t ā m a s , j a t ā s ir p al i el i nāt as vai nosl īdēj ušas. Ak na s palpē,

42
\

i zelpas laikā bī dot v i e n a s rokas vai abu roku p ir ks tus vēdera


d ob umā n e d a u d z zem labā ribu loka. Sl imn iekam dziļi elpojot,
ieelpas laikā a k n a s neda u dz noslīd uz leju un a t d u r a s pret iz­
mekl ēt āj a pirkstiem vai noslīd g a r tiem. J ā a tz ī mē , cik ce nti met ru
p l at u m a a k n a s p a l p ē j a m a s zem ribu loka uz a t s l ē g a s kau la v i ­
duslīnijas. Aknu pa li el i nā jum a biežākie cēloņi ir aknu sl imī bas
un s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamība, t omēr akn u p a l ie li n āš an os var
vērot ari pie d a ž ā m ci tām slimībām.
Ž u l t s p i i s l i s a t r o d a s zem a kn ā m, un aknu priekšējā m al a
to daļēji nosedz. Tādēļ normāl i ž ul ts pus lis n av pal pēj ams . Zults-
pūsli v a r p al pēt tad, ja t a s ievērojami palielināts, piemēram, s a ­
k a r ā a r pūšļ a i zv a d k a n ā l a nos pros to ju mu. Pēc žu lt s pūš ļ a iekai­
s u m a vai žul t sa km eņ u lēkmes palpējot k on s ta tē s ā p ī g u m u l abaj ā
paribē. Žu lt spū šļa projekcijai uz vēde ra pri ekšējās si enas normāl i
a tbi ls t punkts, k u rā vēdera labā t a i s n a m us kuļ a ar ēj ā m a l a pie­
s t i p r i n ā s pie ribu loka. Šaj a pun kt ā p ar as ti ir v i s s ti p rā kā s s āp es
žu lt s pūš ļ a s a s l i m š a n a s gadī jumos.
A i z k u ņ ģ a d z i e d z e r i s a t r o d a s pie v ēd era d ob uma mugu-
r ē jā s sienas, tāpēc t a s n a v pal pēj ams . S āpes no a i z k u ņ ģ a dzie­
dzera visbiežāk l okal izēj as n a b a s rajonā.
L i e s a n ormāl i a t r o d a s pie kreisā d i a f r a g m a s kupola a u g š ­
d a ļ a s dziļi aiz kreisā ribu loka, tādēļ tā n av pa lp ēj a ma . Ne daudz
pal iel ināt u liesu v a r i zpalpēt dzi ļas i eelpas laikā, kad liesas a p a k ­
š ēj ai s pols a t d u r a s pret dziļi kre is aj ā paribē iebīdītiem pirkstiem.
Liesu vi egl āk pal pēt slimniekam, k a s stāv, n e d a u d z saliecies uz
priekšu, vai guļ uz l abaj iem sāniem, lever oj ami p al iel ināt a liesa,
kāda mēdz būt, pi emēr am, leikozes slimniekiem, daž rei z s ni edzas
līdz n a b a s vai p at i e g ur ņ a līmenim.
Dažrei z vēdera d ob umā i zdodas i zpalpēt ari n i e r u a p a k ­
šējos polus (ja nieres n os l īd ēj uš as vai p a l i el i nā ta s) . Labo nieri
a tr od pie vēdera s ānu si enas tūliņ zem labā ribu loka. P a l p ē ar
labo roku, kreiso roku šai laikā pa bī d a sl imni ekam zem j o s t a s
vi et as l a b a j ā pusē u n n e d a ud z ceļ uz a u g š u vi ņa labo sānu. S l i m ­
ni ekam j āel po dziļi. Kreiso nieri a na l o g i pal pē ar kreiso roku,
t urot labo roku zem slimnieka kreisā sāna.
Sāpes, j a pal pē vēde ra dobuma l ej as d aļ ā virs simflzes, bieži ir
s ai s tī ta s a r u r ī n p ū š ļ a , retāk — a r d z e m d e s s as l imš anu .
E l as t īg s , a pa ļš ve idoj ums vi rs simflzes v a r bū t pār pi ldī t s u r ī n ­
pūslis. P a c i e t a s konsi stences a p a ļ š veidojums, ja t a s t a u s t ā m s
sievietēm tieši virs simfīzes, p a r a s t i ir p al i el i nāt a dzemde. D z e m ­
des piedēkļu iekai suma g a d ī j u m ā s āp es l okalizējas vēdera l ej as ­
daļ ā l ab a j ā vai kre is ajā pusē. Ti pi skās s āp j u l okal izācij as vietas
d a ž ā d u ved er a dobuma o r g ā n u slimību g a d īj u mo s sk. 261. lpp.
Ar p a l pā c i ja s metodi v a r noteikt arī š ķ i d ru m u v ēd e ra dobumā.
Uz m u g u r a s g uļ oš am s li mni ekam vienu roku uzliek uz v ēde ra
s an u s ie na s vienā pusē, bet a r otru roku r a d a vēdera s ienas s a t r i ­
c i nā ju mu o t r a j ā pusē. J a v ēd er a dobumā ir d a u d z šķ id ruma,

43
j ū t a m a s a t r i c i n ā j u m a r a d ī t ā š ķ i d r u m a viļņa p ā r r a i d e no vi enas
v ēdera si enas uz ot ru ( flukt uāci ja).
P a l p āc i j a c a ur t ai s no za rnu . Slimniekiem ar s ū d zī b ām par
s ā p ē m vēdera izejas laikā vai par u ri nāc ij as t r au c ēj u mi em nepi e­
c ieš ama t a i s n ā s z a r n a s i zt au s tī š an a. Ga dos vecākiem vīriešiem
š ā d a i zmekl ēš ana ir obligāta. Sli mni eku n og u l d a uz sāniem, liekot
saliekt ceļgal us. Tūpļ a r aj onu apziež ar vazel īnu un tūplī s a u ­
dzīgi i evada pl āna g u m i j a s ci md ā ieģērbtu, ar vazelīnu apziestu
r ād īt āj pi r ks tu. J āp i ev ē rš u z m a n ī b a t a i s n ā s z a r n a s g ļ o t ā d a s glu-
d u m a m un s ā p ī g u m a m . S ā pī g i sacietējumi p a r as t i mēdz būt iekai­
s u m a pazīme, bet n es āpīgi — aud zēj a pazīme. Vīriešiem ca ur
t ai s no z a r n u j ā i z t a u s t a priekšdziedzeris ( p r o s t a t a ) . Normāli
p ro s t a t a ir n es ā pī ga , p am ī k s t a s konsistences, neliela, ar pirkst u
a p t a u s t ā m a no vi s ām pusēm. Vecākiem vīriešiem p r o s t a t a par as ti
ir hi pertrofējusies. Ta d tā ir pal iel ināt a, bet ne sā p īg a . S ā p ī g a p r o ­
s t a t a liecina p ar iekaisumu. Ļoti cieta, nelīdzena, m e z g l a i n a p r o ­
s t a t a pa r as t i mēdz būt ļ a u n d a b ī g a au dz ēj a g adī jumos.
Pa lp ēj o t t ai s n o z ar nu , vi enl ai kus a p s k a t a arī t ū pļ a apvidu. J a
t ur r edzami hemoroi dā lo vēnu p a p la ši n āj um i , tos a p t au s ta , lai
konst at ēt u, vai tie nav sāpī gi ( iekai suma paz īme ).

P e rk us i ja jeb s li mni eka i zk l au v ēš an a


P er ku t ēj o t izmekl ēt āj s a r piesitienu r a d a d a ž ā d u s l i m ­
nieka ķe r me ņa daļ u a u d u s a t r i c i n ā j u m u un novērtē s k a ņ a s k v a ­
litāti.
Izšķir tiešo un netiešo perkosiju. P a r t i e š o perkusiju r un ā
tad, j a i zk l au v ēš an u i zdara, sitot ar pi rkst iem vai, retāk, ar s p e ­
ciālu per kus ij as ā m u r i ņ u tieši pa i zmekl ej amā slimnieka ķermeni.
Biežāk lieto n e t i e š o per kus ij u — ar pi rkst iem vai p er ku si jas
ā m u r i ņ u sit pa kādu priekšmetu, k as novietots uz i zmekl ēj amā s
p e r s o n a s ķermeņa. A g rā k uz p e r k u t ē j a m ā s vietas d a ž k ā r t novie­
t oj a speciālu koka vai cita m at e r i a l a pl āksnīti — t ā s a u c a m o
plesimetru. Sitienu pa p les imet ru izdarī ja a r pirkstiem vai p e r ­
k us ij as ā m ur iņ u. P ēdēj ā laikā t omēr n e k ā du s i n s t r u m e n t u s p e r ­
kutējot nelieto, bet netiešo per kus ij u izdara,' perkutējot a r pirkstu
pa pirkstu. Slimnieka ķer meni m p e r k ut ē j am ā vietā uzliek kreiso
p l au ks t u tā, lai pirksti (vai v i s ma z vi dējais pirksts) cieši p i e gu ­
lētu ādai. Ta d ar l a b ā s r ok as vidējo pirkstu, kas neda udz saliekts
v i sā s locītavās, i z d ar a īsus, a s u s piesitienus pa kreisās rokas vi ­
dējā pi rk st a vidējo f alangu. L a b ā s rokas k us tī ba perkutēj ot n o ­
tiek p l au k s t a s locītavā. Sitienu a s u m s p er ku si jas laikā j ā v ar i ē
at k ar ī bā no p e r k ut ē j am ā objekta ī pat nī bām. Lai izperkutētu dziļi
novietotus o r g ā n u s vai šo o r g ā n u a u d u b oj āj umus , j āp er ku tē
st iprāk, nekā perkutēj ot vi rs pus ēj i novietotus o r g ā nu s .
P er k u s i j a s s k a ņ a s kv al it āt e ir a t k a r ī g a g al v e n o k ā r t no tā, cik
gai sa s a t u r p e r k u t ē j a m a i s o r g ā n s , k ā d s ir tā lielums un ko ns is ­
tence. Izšķir trī s g al venos p er kus ij as s k a ņ a s v a r ia n tu s: p i rm ā ir

44
īsa, dobja s kaņa, kada rodas, perkutējot, piemēram, virs lielākiem
muskuļiem. So s k aņ u s au c p ar m u s k u ļ u s k a ņ u jeb h i p o -
s o n o r o skaņu. J a š ā d u s kaņ u ko ns t at ē kādā r a j on ā virs p l a u ­
š ām, r u n ā pa r p'erkutoriskās s k a ņ a s pi esl āpējumu š a j ā rajonā.
O t r s ti piskais per kus ij as s k a ņ a s v a r i a n t s ir ta s a u c a m ā p l a u š u
s kaņa. To dzird, j a perkutē virs p l a u š ā m — o r g ā na , k a s no rmāl i
s a t u r relatīvi d a u d z gai sa. P l a u š u s k a ņ a ir ievērojami g a r ā k a un
s k a n ī g ā k a neka mus kuļ u jeb hi pos onora s kaņa. Treš ai s per kusi ­
j a s s k a ņ a s p a m a t v a r i a n t s ir «kastes» (t i mp ān i sk ā) jeb h i p e r -
s o n o r a s k aņ a , ko dzird, per kutēj ot vi rs audiem, kas s a t u r lielus,
ar gai su pildītus dobumus, piemēram, u zp ū s t a s z a r na s. T i m p ā ­
niskā s k a ņ a ir s k aļ a un gar a. Tā a t g a d i n a s kaņu, kā da rodas,
kl auvēj ot pa tukšu priekšmetu, pi emēr am, tukšu mucu.
St ar p per kus ij as s k a ņ a s p a m a l v a r i a n t i e m ir daudz p ā r ej as
formu. Lai uzt ver tu p er k us ij as s k a ņ u s m a l k ā k ā s ni anses, ir v a j a ­
dzī ga ne vien laba dzirde, bet arī dzirdes trenētība.
P e r k u s i j a s metodei vislielākā nozīme ir k r ū šu k ur vj a o r g ā nu
izmeklēšanā. Plaušu perkusiju i zdar a sēdošam, līdz pusei i zģēr b­
t a m cilvēkam siltā, kl usā telpa. P l a u š u perkusiju s āk ar ori ent ē­
jošo — s al īdzi nošo perkusiju, si stemāt iski izklauvējot krūš ukurvi
s im et ri s kā s vi et ās l ab a j ā un kreisajā pusē. Ietei cams sākt p e r k u ­
siju no pl auš u a ug š l au k i e m (virs a t s l ē g a s kaul a priekšpusē) un
t u r p i n ā t to virzi enā uz leju. Ori entēj ošai perkusij ai pietiek, j a iz-
kl auvē p l a u š a s p a . 3 g a l v e n a j ā m līnijām: pa vidējo a t s l ē g a s kaula
līniju, vidējo p ad u s e s līniju un vidējo l ā p s t i ņ a s līniju (sk. 9. un
10. a t t . ). Normā li a b ā s k r ū š uk ur vj a pus ēs s im et ri s kā s vi et ās pe r­
k us ij as s k a ņ a ir v i e nā da (izņemot, prot ams , sirds r a jo n u kreisajā
pusē, kur d zi r d a m s s ir ds p ēr kut or is ka i s piesl āpējums, un pl aušu
ap a kš ļa u ku s , kur k re is ajā pusē s k a ņ a v a r būt n e d a ud z a u g s t ā k a
k u ņ ģ a g ai s a pūšļ a r e z o na ns e s dēļ). J a k ādā r a j on ā a tr od p er k us i ­
j a s s k a ņ a s i zmai ņas, mi nēt o rajortu rūpī gi ce nti met ru pa centi ­
m e t r a m izperkutē, lai k on s ta tē tu i z m a in ī tā s s k a ņ a s r a j on a robežas.
P l a u š u s k a ņ a i z m ai n ās h i po son or ās s k a ņ a s virzienā (perkuto-
riski p i es l āp ē ju ms ): 1) vi rs š ķ i dr um a pleiras t elpā (asinis, eksu-
dāts, s t r u t a s ) , 2) virs masī vi em pl ei ras sabiezējumiem, 3) virs
plašiem pl au šu i ekai suma perēkļiem, 4) virs plašiem pl auš u sarē-
tojumiem, 5) virs pl au šu s as t r u t o j u m a , pl au šu aud zēj a un pl auš u
atelektāzes.
T ā t a d per ku si jas s k a ņ a vi rs p l a u š ā m mēdz būt hiposonora
visos t a j o s g ad īj umos , kad pl auš u audi per ku si jas vietā s a t u r
m a z ā k g a i s a nekā pa r a s t i vai arī n e s a t u r to nemaz.
P l a u š u s k a ņ a m a i n ā s h i p er so no r ās s k a ņ a s virzienā, 1) ja plei­
r as telpā ir g ai s s ( p n e im ot o ra k ss ), 2) j a p l a u š a s s a t u r ievērojami
v a i r ā k g a i s a nekā pa r a s t i ( s m a g a p lauš u emf iz ēma) , 3) ja p l a u ­
š ā s ir lieli, ar g ai su pildīti dobumi ( ka v e rn a s ) .
Pēc ori ent ējoš ās un s al ī dz ino šā s per kus ij as perkutē pl auš u ro­
bežas. To i zdar a, perkutēj ot virzi enā no p l a u š ā m uz gai su n e s a ­
t urošiem audiem. P le s i m e t r a pirkst u pie t am p ā r b ī d a c enti met ru

45
pa c e nt i m e t r a m p er pendi kul āri sa-
g a i d a m a i p l au š u robežai. J a pcrku-
toriska s k a ņ a krasi m a i n ā s šai v i r ­
ziena, pl auš u robeža ir s as ni egt a.
P l a u š u a p a k š ē j ā s robežas j āper -
kutē v i s m a z uz t ri m līnijām: vi dē­
j ā s a t s l ē g a s ka ul a līnijas, v i dēj ās
p ad u s e s lī nij as un v i d ēj ās l ā p s t i ­
ņ a s līnijas. Uz v i d ēj ās a t s l ē g a s
k aul a lī nij as p l a u š a s a pa k šē jā r o ­
beža l ab aj ā pus ē ir VI ribas lī­
meni, bet kreisajā pus ē t ā s akr īt
ar si rds robežu (sk. si rds perku-
siju). Uz p ad u se s v id us l īni j as
p l a u š a s robeža l ab aj ā un kre is ajā
11. a tt. P l a u š u r o b e ž a s u z k r ū š u ­ pus ē ir IX ri bas līmenī, bet uz l ā p ­
k u r v j a p r ie k š ē jā s sie n as s t i ņ a s lī nij as a b ā s pusēs šī robeža
(p arād ītas arī p la u šu daivu robežas). ir X—XI kr uš u skriemeļa līmeni.
A u gš ē j ā pl au šu robeža a b ā s pusēs
priekšpusē no rmāl i ir 3— 4 cm virs a t s l ē g a s kaula, bet m u g u r ­
pus ē — V I — VII m u g u r k a u l a s kriemeļu m u g u r a s i z a u g u m a līmenī.
P l a u š u robežas uz k ru š u k u rv j a pri ekš ējās s ienas sk. 11. attēlā.
Nos akot p l au š u a pa kš ēj o robežu uz p a d u s e s v idu sl īni j as m a k ­
s i m ā l a s ieelpas un m a k s i m ā l a s i zelpas laikā, v a r i zmērīt t ā s a u ­
ca mo p l a u š u e k s k u r s i j u — pl auš u a p a k š ē j ā s robežas
p ār v ie t oš an os e lp o š a n a s laika. P l a u š u ekskursi ju v iegl āk noteikt
l a ba jā k ru š u k u rv j a pusē. P l a u š u eks k ur si j as j au n ie m trenētiem
cilvēkiem ir 10— 12 cm. S m a g a s pl auš u emfi zēmas vai pleirodia-
f r a g m a l u s a a u g u m u g ad ī j u m o s p lau šu e ks kur si j as ir ni ecī gas vai
ari pilnīgi iztrūkst.
Sirds perkusija. Tā kā si rds ir m us kuļ u o r g ā n s , tad, to perku-
tējot, i eg ū s t a m hi pos onoru s kaņu. S ir ds robežas l ab aj a un kreisajā
pusē p e r k u t ē j a m a s uz pl auš u fona. Taču, tā kā p l a u š a s daļēji
ap se dz sirds k on tū ras , sirds robežu per kus ij a n a v tik vi egl a kā,
pi emēram, p l a u š u a pa kš ēj o robežu perkusij a. Vieglāk izperkutēt
si rds robežu kre is ajā pusē, kur gal ot nes r a jon ā sirds p a r as t i pie­
guļ tieši k r ū š uk u rv j a sienai ( ab sol ūt ai s s i r d s p i es l ap ē ju ms ). Sirdi
perkutē virzienā no pl auš u audi em uz s a g a i d ā m o si rds robežu.
Lai g ūt u pri ekš st at u p a r si rds lielumu un formu, svar īgi n o­
teikt si rds robežas v i smaz 3 vietās: 1) k r e i s a ā r ēj ā robeža
n ormāl i p er k ut ēj am a V —VI r i b s t a r p a s līmenī uz a t s l ē g a s kaul a
vi dus lī ni j as a p m ē r a m 7— 9 ctņ pa kreisi no p ri ekšējās vi dus lī ni ­
j a s — atbilstoši s ir ds gal ot nes p u l s āc ij as vietai; 2 ) l a b ā si rds
robeža n ormāl i ir IV r ib s ta rp a 2—4 cm pa labi no priekšējās
vi du sl īni j as — pie k r ū š uk a ul a l ab ās malas. S ir ds š ķ ēr s c a u r m ē r s
no l ab ās s ir ds ro be žas līdz kreisajai arējai si rds robežai normāl i
ir 10— 12 cm; 3) a u g š ē j ā s ir ds robeža p e r k u t ē j a m a pa par a-

46
12. att. A o rt ā la s i r d s k o n ­ 13. att. M itrā la s ir d s k o n ­
f ig u r ā c ija f ig u r ā c ijā
(iekšēj ā k o n t ū r a p a r ā d a n o r ­ (iekšēj ā k o n t ū r a p a r ā d a n o r ­
m ā l u s i r d s fo r m u ). m ā l u s i r d s fo r m u ).

s ter nā lo līniju III r i b s t a r p a s līmenī krei ­


s a j ā pusē. So robežu veido kreisais sirds
pr iekš kambari s.
Slimību g a d ī j u m o s i es p ēj a ma s si rds
lieluma un for mas i zmai ņas , kas k o n s t a ­
t ē j a m a s perkutori vai k rū š u k u rv j a r e n t ­
g en a ca urs kat ē. J a si rds robežas p a p l a š i ­
n ā t a s g al v e n o k ā r t pa kreisi, r u n ā p ar
si rds aortālu konfigurāciju
(12. att.). Sād u s ir ds f or ma s p ā r m a i ņ u
visbiežāk r a d a kreisā k a m b a r a p ār slodz e 14. att. V i s o s v i r z i e n o s
p a p l a š i n ā t a s ir d s
( a o r t a s v ā r s t u ļ u kai tes un hipertoniskā (ie kšējā k o n t ū r a p a r ā d a n o r ­
sl i mī b a) . J a p a p l a š i n ā t a g a l v en ok ā rt a u g ­ m ā lu s ir d s f o r m u ).
šēj ā si rds robeža, saka, ka si rds ir m i t-
r ā l i k o n f i g u r ē t a (13. at t.) . To p a r a s t i novēro, ja p a p l a š i n ā s
kreisais p ri ek š ka mb a ri s ( g a l v e n o k a r t kā seka s m i t r ā l ā s v ā r s t u l e s
ka it ēm ). S ir ds m us kuļ a i ekai suma vai s i r d s d a r b ī b a s nepietieka­
m ī b a s g a d ī j u m ā nereti si rds p a p l a š i n ā s vi enmēr īgi v i s o s
v i r z i e n o s (14. at t.) . Tr īs s tū rvei da si rds konfi gu rā ci j a rodas,
uzkr āj ot ies p er ik a rd a d obumā l iel ākam š ķ i dr um a d a u d z um am .
Š a u r a , m a z a sirds bieži ir cilvēkiem ar a st ēn is ku ķ er me ņ a k on ­
stitūciju.
Vēdera dobum a o r g ā n u perkusijai ir m a z ā k a di ag no s ti s ka n o ­
zīme nekā k rū š u k u rv j a perkusijai. Pe rk u tē jo t vi rs z a r n ām , k as
s a t u r d au d z gāzu, k o n s t a t ē j a m a izteikta t i m p ā n i s k a skaņa. J a v ē ­
d er a d ob u mā ir š ķ i d ru m s (ascī ts vai a si n is ), .perkusijas s k aņ a
d a ž ā d ā s vēdera d a ļ ā s bū s d a ž ā d a — a t k a r ī b ā no ķer me ņa s t ā ­
vokļa. S t ā v o š a m s li mni ekam š ķ i d ru m s uzkrātjas vē de r a d obuma
l ejas daļā, tādēļ, per kutēj ot vēde ra sienu virzienā no a u g š a s uz
leju, p er k us ij as s k a ņ a mai nī sies no h i pe rs onor a s uz hiposonoru.
S li mni ek am g uļ ot uz l abaj iem sāniem, per kutor iskā pi es lāpējuma
jeb hi pos ono rās s k a ņ a s zona p ār v ie t oj as uz l abaj i em sāniem. Pēc
š ķ i dr um a l īmeņa a u g s t u m a v a r s priest p a r š ķ i d ru m a d a u d z u m u
vēdera dobumā.

47
Aknu aug š ēj o robežu n o s ak ā m, perkutēj ot l ab ās pl au š as
ap a kš ēj o robežu. Aknu v i d u s d a ļ a g a n p ac eļ as a u g s t ā k p a r l ab ās
p l a u š a s apa kš ēj o robežu, t aču perkutori to gr ūt i precīzi noteikt.
Aknu a pa kš ēj o robežu vieglāk noteikt palpējot, taču, ja a kn a s ir
s a m a z i n ā t a s , a knu a p a k š ē j ā s robežas perkusijai ir liela nozīme.
S a m a z i n ā t u akn u a pa kš ēj ā robeža perkutori ir virs labā ribu loka
līmeņa.
Liesu v a r i zperkutēt kreisā ribu loka r ajonā . Normāli to sedz
k reisais ribu loks, tāpēc to n e va r izpalpēt. Liesu v is ēr tāk perkutēt,
s li mni ekam guļot p u spagr ie zi en ā uz labaj iem s āni em (virs g a lv as
pac el t ām r o ka m) . Sai pozīcija liesu perkutē uz v i dēj ās p ad us e s
lī nij as no IX līdz XI ribai, t ā s a p a k šē j ai s pols nes ni edz as t ā l āk
p a r priekšējo p a d u s e s līniju.

Au skul tāci ja jeb s li mni eka i zk l au s īš an a


Da žu o r g ā n u da r bī ba r a d a d a ž ā d a s s kaņ as . Izklausot
šīs s ka ņa s , g ū s t a m pri ekš st at u par šo o r g ā n u darbību. Auskultā-
cijas metode ir sevišķi no zī mī ga pl auš u un sirds i zmeklēšanā.
Ar e lp o š a n a s o r g ā n u dar bī bu s ai s t ī t ā s s k a ņ a s dažreiz d z i r d a ­
m a s j au no a t t ā l u m a , it sevišķi, j a e lp oš an a ir dziļāka nekā p a ­
ra sti vai t r okš ņai na. Kl ausot ies no a tt ā l u m a , p i ev ēr š am a u z m a ­
nība arī klepus ī pat nī bām. Tr ok šņa ina , skaļ a e lp oš ana pa r a s t i ir
slimniekiem ar ai zdu su (pēc s m a g a s fiziskas piepūles, s irds dar bī-
b a s n e p i e t i e k a m ī b a s g a dī j um ā, slimniekiem ar s m a g ā m e l p oš an a s
o r g ā n u sl i mī bām) vai s a k a r ā ar b ron hu vai bal senes s a š a u r i n ā ­
š a n os ( a s tm a, ī st ai s krups vai psei do kru ps ).
Arī daži e l p oš an a s r it ma t ra uc ē jum i saistīti ar t r ok šņa inu el­
pošanu, tādēļ arī tos v a r ko ns t at ēt no a t t āl u ma . No šiem elpo­
š a n a s t rauc ēj umi em biežāk s a st o p am i e ir C e i n a — Stoks a un Kus-
m a u l a e lpo šan a (15. att.). C ei n a— Stoksa e lpoš anu ra ks tu r o cikliska
e l p oš an a s dzi ļ uma mai ņa. C e i n a — St oks a e lpoš anu dažreiz novēro
intoksikāciju g ad īj umos , taču visbiežāk šīs e l p o š a n a s t ips i es tāj as
s a k a r ā ar s ma d z e ņ u hipoksiju, pi emēram, slimniekiem ar insultu,
s ma d z e ņ u t r a u m ā m vai audzēj iem un s i r d s d a r b ī b a s nepi et ieka­
mību. Ku s m au l a el po šan ai r a k st u rī g i ļoti dziļi, t r okš ņai ni un reti
el pas vilcieni. K u s m a u l a tipa el pošanu visbiežāk novērp sl i mn ie­
kiem ar s m a g u eks ogēnu vai e nd og ēnu s a i n d ē š a n o s p re k oma s vai
k o m a s stāvoklī.
Lai g ūt u l abāku pri ekš st at u p a r o r g ā n u d ar b ī b a s s ka ņā m, n e ­
pieciešams šīs s k a ņ a s n ov ad ī t ausī, pieliekot ausi i zk l au s īš an a s
vietai tieši vai ar sk aņ u n ov ad oš u si stēmu starpniecību. D i r ē k t ā
a us k ul t āc ij a (pieliekot ausi tieši i zkl au sā ma i vietai) dod labu s k a ­
ņ a s kvalitāti — bez ne v ē l a m ām bl akus s k aņ ā m, ko bieži r a d a s k a ­
ņ a s nov ad oš ā s istēma i ndi rekt ās a u s ku l t āc i j as g a dī j um ā. Dircktā
a us kul tāc ij a t omēr tiek lietota reti, jo n e kat ra i i z k l a u s ā m a j a i ķer­
m eņ a vietai ausi v a r ērti piespiest. I n d i r e k t a i ausku lt āc ij ai
p a r a st i lieto vai nu stetoskopu vai fonendoskopu. Ste tos kops sa-

48
15. att. Elp ošanas
veidi:
/ — n o r m ā la e lp o š a n a ;
2 — C e in a — S t o k s a e l p o ­
š a n a ; 3 — K u s m a u la e l­
pošan a.

stāv no koka, metāla vai p lastm asas caurulītes, kurai g a lo s ir


a p a ļa s vai iegarenas form as paplašinājum i, kas ļauj stetoskopa
vienu galu ērti pielikt ķermenim, bet otru — ausij. Stetoskopu
ieteicams nepieturēt ar roku, bet stingri piespiest slimnieka ķer­
menim tieši ar ausi. Ja nepieciešams, slimnieku var noturēt va ja -
d z īg a ja stāvokli ar roku, kas aplikta ķermenim. Ja ar roku tiek
turēts pats stetoskops, var rasties nevēlami blakus trokšņi. S teto­
s kops dod labu skaņas kvalitāti, bet tā lietošana ir neērtāka kā
fonen d oskop a lietošana.
Fon en d osk op s sastāv no apaļas form as metāla vai p lastm asas
skaņu uztvērēja, kuram pievieno divas 50— 75 cm g a ra s g u m ija s
vai pla stm asas caurulītes. Abu caurulīšu g a lo s ir speciāli uzgaļi,
kas a tvieglo caurulīšu nostiprināšanu izmeklētāja ausu ejās.
F on en d osk op a n ovadītās skaņas kvalitāte dažkārt ir slikta, jo
viegli rodas blakus trokšņi n o skaņu n o v a d o š o cauruļu kustī­
bas, no pirkstiem, kas fiksē skaņas uztvērēju pie slimnieka ķer­
meņa utt.
S e k m īga s auskultācijas svarīgākie tehniskie noteikumi ir šādi:
1) slimnieks jāauskultē siltā, klusā telpā,
2) slimniekam auskultācijas laikā jābūt miera stāvoklī,
3) stetoskopam vai fon en d oskop a m jābūt labi fiksētam pie
ausīm,
4) stetoskopa vai fonen d oskop a skaņu u ztverošajai daļai pre­
cīzi jā piegu lst izmeklējamā rajona ādai. Ja, piemēram, starp steto­
skopa galu un ķermeņa ādu kaut vienā vietā paliek sprauga,
izklausāmā skaņa ievērojami n ovā jin ā s vai pat nav dzirdama.
Plaušu auskultācija. Plaušu auskultāciju visērtāk izdarīt s ē d o ­
šam vai stāvošam slimniekam, kas atģērbts līdz viduklim. Izņē­
muma g a d īju m o s var izklausīt arī guļošu slimnieku, p agriežot to
uz vieniem un otriem sāniem. Lai elpošan a s orgān u radītās s k a ­
ņas būtu labāk dzirdam as, slimniekam jā e lp o caur pusatvērtu
muti un nedaudz dziļāk kā parasti. Plaušu auskultācija izdarām a
noteiktā secībā. To var sākt no priekšpuses, auskultējot pa atslēgas

4 — 44 49
kaul a vi dusl īni ju s im et ri s kā s vi et ās a b ā s k r ū šu ku rv j a pusēs —
no p l a u š a s l e j a s d a ļ a s lidz bedrītei virs a t s l ē g a s kaula. Pēc t a m
aus kul tē no l ej as uz a u g š u a b ā s pusēs pa p ad u se s v idus līni ju un
beidzot a b ā s pusēs pa l ā p s t i ņ a s vi duslīniju. J a k ā d ā r a j o n ā m a i ­
n ā s e lp o š a n a s r a k s t u r s vai arī d zi rdami trokšņi, šis r a j o n s rūpīgi
i z kl a us ā ms ce nt imet ru pa cent imet ra m, liekot s li mni ekam elpot
g a n dziļāk, g an seklāk, forsēti izelpot un klepot.
No rmā li vi rs a b ā m p l a u š ā m dzird s a m ē r ā kl us as e lp oš an as
s k a ņ a s — tā s a u c a m o v e z i k u l ā r o jeb a 1 v e o ' l ā r o _e 1 p o ­
š a n u . Ve zi kulārā e lp o ša na a t g ā d i n a b u r t a «v» skaņu, tā dzi r­
d a m a vi sā ieelpas un daļēji i zelpas fāzē — n or māl i dzird ap ’/3
izelpas. J a no izelpas d zi r d a m a v a i r ā k nekā puse, izelpu s au c pa r
p a g a r i n ā t u . P a g a r i n ā t u izelpu dzird bērniem un pusaudžiem, ka
arī slimniekiem a r br onhu s a š a u r i n ā j u m i e m (bronhīts, a s t m a) vai
a r p a z e m i n ā t u p l a u š a u d u elasticitāti (pneimoskleroze, p l a u š u
e mfi zēma).
Ve zi ku lā rā e lp o ša na v a r b ū t p a a s i n ā t a vai n ov āj i nā tā .
P a a s i n ā t a v e z i k u l ā r ā e l p o š a n a mēdz būt cilvēkiem
a r v ā j u b a r o j u m u u n p l ān u k r ū šu k ur vj a sienu, bēr ni em un p u s ­
audžiem, kā arī slimniekiem a r b ro nh u s a š a u r i n ā j u m i e m s a k a r ā
a r b ron hī t u vai as tmu. As a ve z ik ul ā rā e l poš ana v a r būt arī vi rs
p l au šu rajoniem, kuros d au d z sīku i ekai suma perēkļu. Sa do s g a ­
d ī ju mo s e lp oš an a a tt iecī gaj os ra jo n os v a r a t g ā d i n ā t bronhiālo'
e l p o ša nu — t ā ir tā s a u c a m ā b r onh ov ezi ku lār ā el pošana. P a a s i ­
n ā t a vez iku lā rā e lp oš ana g a n d r ī z v ienmēr s a i s t īt a a r p a g a r i n ā t u
izelpas fāzi.
N o v ā j i n ā t a v e z i k u l ā r ā e l p o š a n a v a r b ūt cilvēkiem
ar biezu z e m ā d a s t auku kārtu. Stipri n o v ā j i n ā t a vai pat n e d z i r ­
d a m a e lp o ša na ir tad, j a at t ie cī g aj ā k r ū š u k u r v j a pusē pleiras
t elpā ir gaiss, d a u d z š ķi druma, vai arī tad, ja pēc pleirīta izvei­
dojušies plaši pl ei ras s a a u gu mi . N o v ā j i n ā t a vez ik ul ārā e l p o š a n a
ar p a g a r i n ā t u izelpu bieži d zi r d a m a p l au š u emfi zēmas s li mni e­
kiem. N o v ā j i n ā t a vez ik ul ārā e lp o ša na d z i r d a m a arī vi rs rajoniem,
k ur p l a u š a u d u s daļēji vai pilnīgi a izs tā juš i r ēta udi vai kur p lau šu
v ent il āci ja p ā r t r a u k t a vai t r a u c ē t a s a k a r ā a r lielāka b r o nh a no-
s pr os t oj u mu ( p l a uš a s atel ektāze).
B r o n h i ā l u e l p o š a n u n or māl i dzird tikai virs k r ū š uk a ul a
a u g š ē j ā s d a ļ a s un kakl a bedrīte vi rs krūš uka ul a. Br onh iāl ai elpo­
š a n a i labi d zi r d a m a vi sa ieelpas un vi sa i zelpas fāze, šī e lp oš ana
ir asa, s k aļ a un a t g ā d i n a b u rt a «h» skaņu. Virs p l a u š ā m tipisku
br on hi āl u el pošanu dzird reti, g al v e n o k ā r t tad, kad p l au š ā s ir
plaši iekai suma infiltrāti, pi emēram, krupozā pl auš u i ekai s um a
g ad ī j u m ā . I e kai s uma š ķ i dr um s pal īdz p ā r v a d ī t lielajos bronhos
r a d u š ā s e l p oš an a s s k a ņ a s c a ur p l au š au d ie m uz ausi. Bronhi āl a
e lpo šan a p a r as t i d z i r d a m a arī virs t u be rk u lo z ām k a v e r n ā m un
abscesu dobumi em p l au šās , it sevišķi tad, j a ap šiem dobumi em ir
i ekai suma infiltracija.
Bez e l p oš an a s vi rs p l a u š ā m v a r būt i zkl aus āmi ar ī trokšņi.

50
S a u s i t r o k š ņ i (čikstoši, pīkstoši, svilpjoši, rūcoši, dūcoši)
r oda s no g ai s a vi brāc ijā m, g a i s a m pl ūst ot ca ur s a š a u r i n ā t i e m
bronhiem. Lielo un vidējo b ronhu s a š a u r i n ā j u m a g a dī j um o s r oda s
r u p j a kal ibra sausi trokšņi — rūcoši, dūcoši, svilpjoši. Tā k ā lielo
u n vidējo bronhu s a š a u r i n ā j u m a ga lv en a is cēlonis pa r as t i ir
br onhu i ekaisums, rupji sausie trokšņi visbiežāk ir bronhī ta p a ­
zīme. Sīko bronhu s a š a u r i n ā j u m a g ad ī j u m o s p ā r s v a r ā ir sīcoši
un pīkstoši trokšņi, kuri em v a i r ā k vai m a z ā k ir muzi kāl s r a k ­
st urs. Sādi trokšņi visbiežāk ir b ro n h i ā l ā s a s t m a s vai a s t m a t i s k ā
bro nh īt a pazīme.
Tā kā bronhī ta un a s t m a s g a d ī j u m a pat ol oģ is kā procesā p a ­
rasti i es ai st ās visa bronhu s is tēma, s aus ie trokšņi dzi rd ami a b ā s
p l a u š ā s d až ā d o s p l au š u rajonos. Saus ie trokšņi ir mai nī gi — aus-
k ul t āc ij as laikā trokšņi bieži izzūd vi enā vietā un p a r a d ā s citā.
Br on hī t a g a dī j um ā trokšņi bieži dzi rdami tikai for sēt as e lp o š a n a s
laikā vai pēc kl epoš anas . Saus ie trokšņi dzi rd ami kā ieelpas, tā
i zelpas fāzē. J a sausi e trokšņi s is temāt is ki i zkl au sā mi tikai k ādā
not ei kt ā p l a u š a s daļā, tie v ar liecināt p a r b ronhektāzi vai bronhu
s a s pi e du m u a tt i eci gaj a rajonā.
M i t r i e t r o k š ņ i a t g ā d i n a ū de ns bu rb uļ oš anu . Tie rodas,
g a i s a m plūst ot c a ur š ķi dr umu — k rē p ā m — b ron hu lūmenā.
Mi tros t ro k š ņ u s iedala rup j bu rb u ļu un sī kburbuļ u t rokšņos. Rupj-
b ur bu ļu trokšņi r od as lielos bronhos, j a t aj os n o n āk d au d z krēpu,
pi emēr am, b r o nh e kt ā t i sk ā s slimības, p lauš u abscesu, p l au š u t ū s ­
kas, k a v e rn oz a s tuberkul ozes vai s m a g a bro nhī t a gadī jumos .
Sīkbur buļ u trokšņi r od as m a zo s bronhos. Visbiežāk sī kburbuļ u
mitrie trokšņi dzi rdami vi rs pl au š u i ekai suma perēkļiem, kaver-
n ām , p l au š u abscesa, bro nh ekt āzēm. T ā dā g a d ī j u m ā sīkburbuļu
t rokšņi dzi rdami tikai k ādā not ei kt ā p lauš u rajonā. Da u dz sīk-
b u rbu ļu mi tr u t rok šņ u vi rs a b a m p l a u š ā m d a ž k ā r t v a r dzirdēt
b r o n h i ā l ā s a s t m a s lēkmes beigu fāzē, kā ari p lau šu t ū s ka s g a d ī ­
j u mā . Mitrie trokšņi dzi rdami kā ieelpas, ta i zelpas fāzē.
Krepitācija rodas, ieelpas fāzē at ver ot ies s a p l a k u š ā m
p l au š u alveolām. Tā r oda s ar ī t ad, j a al veol ās ir n e d a ud z iekai­
s u m a vai t ū s ka s šķi dru ma. Ieelpā, at verot ies s ap l a k u š a i «sausai»
vai ar š ķi dr umu daļēji pildītai alveolai, r od as v a j š sīkburbuļ u
t ipa troksnis. Su mm ēj ot i es daudz ie m š ādi em sīkiem troksnīšiem,
r o d a s krepit āci jai r a k s t u r ī g ā s k aņ a , ko d a ž k ā r t s al ī dzi na ar skaņu,
k ā d a rodas, berzējot m at u š ķi ps nu s t a r p pirkstiem. Krepi tāci ja
t ā t a d ir i e e l p a s fāzē r a d uš o s sīku al veol āru t roks nī šu s u m m a
vai salve. Krepi tāci ja bieži d z i r d a m a vi enl ai kus a r s ī kburbuļ u
mi tr iem trokšņiem, jo š ķ i d ru m s no al veol ām no nā k arī att iecī gā
r a j o n a sikajos bronhos, ku r r a d a sīkburbuļ u mi tr os t rokšņus.
Krepi tāci ju dzird d a ļē ja s pl au šu at el ektāzes ra jo no s ( sa k ar ā
a r lielāka vai vidēja kalibra bro nh a n o s pr os t oj u mu vai ar vāju
p l au š u ventilāciju i lgstoši guļošiem, n o v ār d z i nā t i em slimniekiem),
kā ar ī t uberkul oza vai nespecifiska p l au š u i ekai suma un p lauš u
t ū s k a s gadī j umā.
4* 51
Krepitāciju i zklausa arī slimniekiem ar hronisku s i rd sd a r b ī b a s
nepietiekamību. Ta d krepit āci ju p a r as t i dzird abu p la uš u lejas-
laukos. Sīs — tā s a u c a m ā s h ip o st āt is k ās krepit āci jas izcelsme
liela nozī me ir ne vien t ū s k a s š ķ i dr um a filtrācijai alveolās, bet
arī dažu p l au š u daļu nepietiekamai ventilācijai, s a k a r ā ar ko a t ­
t īs tā s d aļ ēj a pl auš u atelektāze. Vāji izteikta krepitācija, ko d a ž ­
k ār t novēro g a d o s vecākiem pacientiem pl au š u l ej as laukos rīta
s t u n d ā s ( a u s k u lt āc i ja s sāk umā! ) un k as paz ūd j a u pēc ī sl ai cī gas
dzi ļas el po šan as , n av u z s k a t ā m a p ar sl i mī bas pazīmi.
P l e i r a s b e r z e s t r o k s n i s rodas, e lp o š a n a s laikā ber zē­
joties n el ī dz e nā m vi sc er ā lā s un p a r ie t ā l ās pl ei ras l api ņām. P l e i r as
l ap i ņ a s kļ ūs t nel īdzenas, j a uz t ā m i e ka is u ma r e zul t āt ā i zg ul s nē ­
j a s fibrīns un a t t ī s t ā s s a i s t a u d u elementi. P l e i r a s berze pēc s k a ­
ņ as a t g ā d i n a s ni ega gu rk s tē ša n u, tā i zk l a u s ā m a kā ieelpas, tā
izelpas fāzē, p a s t i p r i n ā s dzi ļ āk as e lp o š a n a s laikā. Pl ei ra s berzes
t ro ks n is t ipiskos g ad ī j u m o s ir s a m ē r ā s kaļ š un d zi r d a m s it kā
pie p a š a s auss. Uzspiežot i z k l au s ām aj a i vietai st et oskopu vai
fonendoskopu, pl ei ras berzes t roks ni s p ar a s t i pas ti pri nās . Nereti
r ajonā , kur i z k l au s ām s pl ei ras berzes troksnis, sl imni eks j ū t s ā ­
pes, k a s p a st i p r i nā s, dziļi ieelpojot vai klepojot.
P l e i r as berzes troksni kā dā not ei kt ā r a j o n ā virs p l a u š ā m var
. izkl ausī t s a u s ā pleirīta g a d ī j u m ā vai arī e k su d at īv a pleirīta s ā ­
k u m a un beigu fāzēs. Taj ā periodā, kad i ekai su šās pl ei ras l a p i ņ a s
vienu no o t ra s a t d a l a i ekai suma šķi drums, berzes t rok sni s n a v
d zi rda ms. P l e i r as berzes t roks ni s bieži p a r ā d ā s pēc e ks u d ā t a u z ­
s ū k š a n ā s un v a r s a g l a b ā t i e s ilgstoši, taču, ja r o d a s pl ei ras l apiņu
s a a u g u m i , berzes t rok sni s atkal izzūd.
Bronhofonija. No rm āl os ap st āk ļo s pl au š au d i vāji p ā r ­
v a d a b al s s s ka ņa s , tādēļ pl auš u a us k ul t āc ij as laikā slimnieka v a ­
loda cauri k rū š u k u rv j a sienai šķiet ne sk a id r a u n n e s a p r o t a m a . J a
p l au š a u d o s ir p l aš a i ekaisuma infiltrācija, k as uzl abo s k a ņ a s v a ­
dī šanu, vai lielāki dobumi, kuri r a d a labu s k a ņ a s r ezonansi , cauri
k r ū š u ku r vj u sienai v a r s ak laus īt ne vien at sev iš ķus v ā r d us , bet
dažreiz visu s a r u n u val odu (br onhofoni ja). B ronhofoni jas p ā r b a u ­
dei s li mni ekam p a r as t i liek i z ru n āt tos p a š u s vār du s, ko k r ū š u ­
k u rv j a d re b ē š a n a s pār ba ud ei («trīs reizes trīs», « trī sdes mi t trīs»
u. c.). Vi s um a bronhof onij as fenomena d ia gn os t is k ā vēr tī ba ir
t ā d a pati kā k r ū šu ku rv j a d re b ē š a n a s pārbaudei . Bronhofoni ja p a ­
r a d ā s tad, kad k r ū šu k ur vj a d re b ē š a n a ir p as t i p r i n ā t a . Nereti t ā ­
dos g ad ī j u m o s virs attiecīgā pl auš u r a j on a d z i r d a m a arī b r o n ­
hiāla tipa el pošana.
Sirds a us kul tācij a. N o r m ā l a s s i r d s d a r b ī b a s cikls s ai st īts ar
divu s a mē r ā t īru s kaņu jeb tā» s a u c a m o sirds toņu r aš an os . P i r ­
mai s s ir ds tonis rodas s ir ds k a m b a r a sistoles s ā k u m a periodā.
To g al v e n o k ā r t r a d a k a m b a r u m u s k u l a t ū r a s un v ā r s t u ļ u v i b rā c i­
j a s sistolē. P i r m a i s jeb s istoliskais si rds toni s i lgs t apt uveni
0,1 sek. O t ra i s jeb di ast ol iskais toni s r oda s di ast ol es s āk um a
periodā, aizveroties un vi brējot a or t a s un pl auš u ar t ē r i j a s vār stu -

52
lēm. Di as tol ls kai s toni s ir īsāks, t a s
ilgst a p m ē r a m 0,07 sek. J a ir n o r mā l a
s i r ds d a r b īb a s frekvence ( a p m ē r a m 70
reižu m inū tē ), pauz e s t a r p I un II toni
ir apt uveni 0,2 sek., bet pauz e s tarp
otro un pi rmo toni — a pt uveni 0,45 s e­
kundes. S ir d s d a r bī b a i paātri noti es,
p a u z e s t a rp otro un pi rmo toni s aī s i n ā s
un, ja ori en tē ja s tikai pēc pau z es g a ­
ru ma, v a r ras ti es g r ū t ī b a s toņu a t š ķ i r ­
š anā .
Sirdi i eteicams auskultēt, s li mni e­ 16. att. S i r d s t o ņ u a u sk u lt ā -
c i j a s v ietas:
kam at rodot ies s t ā v u s un pēc t a m gu- / — m i t r ā l ā s v ā r s t u l e s a u s k u lt ā -
,ļus stāvokl ī — vai otrādi. J a ir ai z­ c ija s vieta; 2 — a o r ta s v ā r s t u l e s
d o m a s p a r s i r d s d a r b ī b a s patoloģiju, tēa urija s k u l t ā c i j a s vie ta ; 3 -*■ p l a u š u a r ­
s v ā r s t u l e s a u s k u l t ā c i j a s vieta;
i eteicams klausīties sirdi, s li mni ekam •) — tri s v ir u v ā r s t u l e s a u s k u l t ā c i ­
j a s vietai.
sēžot vai guļ ot uz l abaj iem un k r e i s a ­
jiem sāniem. Dažrei z au sku lt ē sirdi arī
pēc nelielas fiziskas slodzes, pi emēr am, pēc 10 pietupieniem. J a
sl imni eka stāvoklis s m a g s , to a u sk ul t ē tikai guļ us stāvoklī.
S i r ds d ar bī b u p a r a s t i i zklausa n ot ei kt ās k r ū š u k u r v j a vietās,
v i smaz trīs punktos: 1) n e d a ud z uz a u g š u no sirds g al ot ne s —
uz v i dēj ās a t s l ē g a s kaul a līnijas a p m ē r a m V ri bas līmenī, 2) II
r ib s ta rp ā tūliņ pa labi no krūšu k au l a un 3) II r ib s t a r pā tūliņ
pa kreisi no k r ū š uk a ul a (16. att.). S ir ds ga lot ne s r a j o n ā v i s l a bā k
i z k l a u s ā m a s s ka ņa s , kas nāk no divviru jeb m i t r ā l ā s vārstul es.
Sai r a j o n ā no rmāl i I toni s ir s k aļ ā k s nekā o t ra is tonis. II ri b­
s t a r p ā pa labi no k r ū š u k a u l a v i s l a bā k idzi rdamas sk aņ as , kas nāk
no a or t a s vār st ul ēm, bet II r i b s t a r p ā pa kreisi no k r ū š uk a ul a —
s ka ņa s , k as n ā k no p l au š u a r t ē r i j a s vār s tu l ēm . II r ib s ta rp ā n o r ­
māli II tonis ir s k a ļ ā k s p a r pirmo. J a nepi eci ešams izklausīt s k a ­
ņas, kas nāk no t ri svi ru v ā r s tu l ēm , v a r klausīties k rū š uk a ul a
lej asdaļā.
S ir ds toņu r a k s t u r s var mai nī ti es d a ž ād u fizioloģisku un p a t o ­
loģisku ietekmju rezul tāt ā. S i s t o l ī s k a i s t o n i s v a r būt n o ­
v ā j i n ā t s , 1)' ja p as l ikt in ās s k a ņ a s v a d ī š a n a s a ps tākļ i no si rds
uz a u s ku l t āc i j as vietu (pl auš u emfizēma, eks ud a tī v s perikardits,
bieza k r ū šu k ur vj a s ien a) ; 2) j a s a m a z i n ā s k a m b a r a kont rakc ija s
āt rums . K a m b a r a k on tr ak ci ja s ā t r u m s s am a z i n ā s , j a sirds m u s ­
kulis ir n ovāj i nāt s, pi emēr am, si rds h ro ni s ka s pārslodzes, mio-
k ar dī ta , s i r d s d a r b ī b a s nep iet iek amī ba s un si rds i nfar kta g a d ī j u ­
mos. P a r a s t i š ai s g a d īj u mo s m a i n ā s ne vien I t o ņa s kaļ ums , bet
arī t e mb r s — toņi kļ ūst dobji, dažreiz arī neskaidri; 3) ja k a m ­
b a r a sistoles periodā n es l ēd z as m i t r ā l ā s v ā r s tu l es (m it rā lā s v ā r ­
s tul es ne pi et ieka mī ba ).
Ļoti s k a ļ i s i r d s t o ņ i pa r as t i dzirdami slimniekiem a r
p l ān u k rū š u k u rv j a sienu. P a s t i p r i n ā t u sistolisko toni dzird, ja
p a ā t r i n ā s k a m b a r a ko nt rakc ija , pi emēram, fiziskas slodzes un

53
u z t r a u k u m a laikā vai g ad īj umos , kad s a m a z i n ā s sirds sistolis-
k ai s pi ldīj ums ( m i t r ā l ā s v ā r s tu l es stenoze, ģībonis, k ol aps s).
Izklausot diastolisko toni, nepi eci ešams pievērst u zm a n ī b u tā
s k a ļ u m a m II r i b s t a r p ā k r ū š u k a u l a l ab aj ā un k r e is a jā pusē. P a ­
r a s ti ot rai s toni s a b ā s pu sēs k r ū š u k a u l a m ir a p m ē r a m vienādi
skaļš. J a o t r ai s t onis ir s ka ļā ks l ab aj ā pusē, r u n ā p a r II t oņa
akcent u uz a o r t a s vār s tu l ēm , bet, j a s k a ļ ā k s k re is ajā pusē, —
p a r II t oņa akcent u uz p lauš u a r t ē r i j a s v ār stul ēm. Di ast ol iskā
t oņa akcent s p a r as t i r o d a s tad, j a a tt i ecī gās a r t ē r i j a s v ār s tu l es
a i z v e r a s s tr auj i un a r lielu spēku, kā t a s ir p a a u g s t i n ā t a a s i n s ­
spiediena apstākļos. Akcent ēt s II toni s uz p lau šu a r t ē r i j a s v ā r s t u ­
lēm visbiežāk liecina p a r p a a u g s t i n ā t u asi nss pi edi en u m a z a j ā
a s i n s r i t e s loka — g a l v en ok ā rt pie hro n is k ām p lau šu s li mī bām un
si rds m i t r ā l ā s v ā r s t u l e s kaitēm. Akcent ēt s II t onis uz a o r t a s v ā r ­
s t u l ē m visbiežāk liecina p a r p a a u g s t i n ā t u as ins spi edi enu aor tā
u n lielajā a si n sr it es lokā, pi emēr am, h īp er to ni s kās s li mī bas un
s im pt om āt i sk o hi pert oni ju gadī jumos .
Retos g a d ī j u m o s novēro s i r d s t o ņ u s k a l d ī š a n o s . Tad
n o r m ā l o divu si rds toņu vietā p a r ā d ā s trī s toņi. Visbiežāk s k al ­
d ā s II tonis. II t o ņa s k a l d ī š a n o s visbiežāk novēro s a k a r ā ar ievē­
r o j a m u a si ns spi ed ien a p a a u g s t i n ā š a n o s lielajā vai m a z a j ā a s i n s ­
rites lokā. To vi s la bā k dzird II r ib s t a r pā vienā vai o t r ā pusē.
P i r m ā t o ņa s k a l d ī š a n ā s (g al op a r it ms ) p a r a s t i ir si rds mus kuļ a
v ā j u m a pazīme.
Da žkārt , i zklausot sirdi, dzird ne vien t oņus, bet arī t rok šņ us
(n e s ka i d r a s š ņ āc oš as , v a i r ā k vai m a z ā k s k a ļ a s s k a ņ a s ) . Reizēm
d z ir d tikai s ir ds trokšņus. S i r d s t r o k š ņ u s i zkl au sa tad, ja
s i r d s d obu mā vai no sirds izejošo ar tēri ju s ā k u m a d a ļ ā s r o d a s
as i ņu t ur bu len ce — a si ņu vi rpuļ vei da pl ūsma. Asi ņu t urb ul enc es
cēloņi vi sbi ežāk ir s a š a u r i n a t a s at ver es vai arī stipri n e g l u d a s
v i r s m a s si rds dobumos vai a o r t a s un pl auš u a r t ē r i j a s s ā k u m a
d a ļ ā s . Nozīme ir ar ī as iņu p l ū s m a s ā t r u m a m — jo t a s lielāks, jo
tu rbu len ce s ti prāka.
Pēc izcelsmes si rds t ro k š ņ u s nosacīti iedala o r g a n is k os un
funkcionāl os trokšņos. O r g a n i s k i e t r o k š ņ i saistīti a r si rds
v ā r s t u ļ u i ed zi mt am vai i eg ū tā m a n o m ā l i j ā m vai ar ī ar p at o l o ­
ģisku at veru un s a š a u r i n ā j u m u v ei doš ano s sirdī vai lielajos a s i n s ­
v a d o s si rds tiešā t uv um ā. Pie o r g a ni s ki e m t rokš ņi em pi eskai ta arī
t ro k š ņ u s , k as r o d a s no at erosklerozes pl āt nī šu radīt iem nelīdze-
n u mi em uz si rds v ār s t u l ē m vai a or t a s s ā k u m a daļā.
O r g a n i s k i e trokšņi v a r bū t sistoliski un diastoliski. Trokšņi
ir s i s t o l i s k i , j a as iņu t ur by lenc e r o d a s sistoles periodā, pie­
m ēr a m, sistoles periodā as inī m a tp l ūs t ot no k a m b a r a p ri ekš ­
k a m b a r ī c a ur nepietiekami s lēg tu divviru vārstul i. Trokšņi ir
d i a s t o l i s k i , j a as i ņu t ur bul enc e r o d a s di astoles periodā, pie­
m ē ra m , di ast ol es periodā asi nī m pl ūst ot a tp ak a ļ no a o r t a s sirds
k a m b a r ī c a ur nepietiekami s lēgt u a or t a s vārstul i. J a v ā r s t u ļ u

54
boj āj umi ir kombinēti, iespējami un nereti arī i zkl ausāmi v ien­
lai kus sistoliski un diastoliski trokšņi.
Lai noteiktu t ro kš ņu r a š a n ā s i espejamo cēloni, j ānos kai dro,
kurā p u nk t ā t roks ni s v is l ab āk i zkl aus āms . J a troksni vi sl abāk
dzird, pi emēram, o t r a j ā r ibs tar pā pa labi no krū š uk a ul a, j ād o mā ,
ka t a s vei doj as uz a o r t a s vār s tu l ēm . Or g a n i s k i trokšņi, ja tic ir
skaļi, bieži p ā r v a d ā s ari lielā a t t a l u m a , pi emēr am, no sirds g a ­
lotnes uz ot ro r i b s t ar p u un p a t kaklu. Tač u ari š a j o s gadījumos-
i es pēj ams a t r a s t punkt u, k u rā t roks ni s ir vi ss ka| āk s.
Or ga n i s k i trokšņi d a ž k ā r t ir ļoti skaļi — skrāpējoši, zāģējoši,
pa t muzikāli. Tā do s g ad ī j u m o s t roks ni s v a r r adīt arī krū šu ku rv j a
vibrāciju, kuru v a r just, a r roku t a u s t o t k rūš ukurvi s ir ds apvidū.
F u n k c i o n ā l o s t r o k š ņ u s pēc izcelsmes v a r nosacīti
iedalīt mi opāt is kos un he mo d in am is k os t rokšņos. M i o p ā t i s k i e
t rokšņi r od as no s ir ds m u s ku ļ a a t s l ā b u m a vai p a p l a š i n ā š a n ā s .
S i r d s p a p l a š i n ā š a n ā s r e zul t āt ā a t t ā l i n a s v ā r s t u ļ u viru pi est ipri ­
n ā š a n ā s vietas, t. i., p a p l a š i n ā s a r vār st ul i s e g t ā s at ver es v i rs m a s
l aukums. Sī procesa re zul tāt a v ā r s t u l e s v i r a s v a r izrādīties p ā r ā k
īsas, lai atveri segtu, — r o da s r e l a t ī v a v ā r s t u l e s n e p i e t i e ­
k a m ī b a un līdz ar to t roks ni s virs at ti ecī gās v ār st ul es . J a sirds
m u s ku ļ a t o nu s s s a m a z i n ā t s (si rds d i la tā ci j as v a r n e bū t ), papil-
lārie muskuļi, kuri no rmāl i n ot u r divviru un t rī svi ru vār st ul i k a m ­
b a r a sistoles periodā sl ēgt ā stāvoklī, v a r pieļaut nelielu v ā r s t u ļ u
viru i zvē r ša nos p r i ek š ka mb a ru virzienā. Ta r oda s att iecī ga v ā r ­
stules nepi et iekamī ba un līdz ar to troksnis.
H e m o d i n a m i s k i e trokšņi p a r a s t i r o d a s uz v es el ām sirds
vār st ul ēm. Visbiežāk to cēlonis ir ļoti s t r a u j a as ins pl ūsma, pie­
mēra m, slimniekiem ar krasi p a a u g s t i n ā t u vai rog dz ied ze ra fu n­
kciju (tireotoksikoze) vai ari i evērojami s a m a z i n ā t u asi ņu vi sko­
zitāti ( m a z a s i n ī b a ) . D a ž k a r t šie trokšņi r od as veseliem cilvēkiem
lielas fiziskas slodzes laikā.
F unkci onāl ie trokšņi g al v en ok ā rt ir sistoliski. Tie p a r a s t i ir
maigi, klusi. Miopāt iskie trokšņi v i s l a bā k i zkl aus āmi uz sirds
g al ot nes , bet hemo di n am is k ie — uz a o r t a s vār s tu l ēm , kaut gan
pēdējie dzi r da mi ar ī uz ci tām vār s tu l ēm . F unk ci onāl os t rok šņu s
r a k st u ro liela n ep a s tā v ī b a — tie bieži izzūd, ja m a i n a ķ er me ņa
stāvokli, t ā p a t tos v a r izklausīt viena dienā, bet n edzir dēt citā utt.
Virs s ir ds d až k ā r t i z k l au s ām s ar ī p e r i k a r d a b e r z e s
t r o k s n i s . Tas rodas, j a s a k a r ā ar i ekai sumu uz per ik arda
l a p i ņ ā m i zg u ls n ēj as fibrins. P e r i k a r d a t roks ni s d z i r d a m s s i r d s ­
d a r b ī b a s ritmā, p a r as t i ka sistoles, tā di ast ol es periodā. P ē c s k a ­
ņ a s r a k s t u r a t a s a t g ā d i n a pl ci ras berzes troksni. Uzspiežot ar
s tet os kopu vai fonendoskopu, kā ari s li mni ekam noliecoties uz
priekšu, p er ik a rd a berzes troksni s nereti pas t ip ri nās . Atšķirība no
as i ņu t urbu len ces r adīt iem t rokš ņi em t a s d z ir da ms tikai ļoti n o ­
robežota r ajonā .
Asinsvadu auskultācija. Normāli, i zklausot lielās a r t ē r i j a s vie­
tās, kur t ā s novi et ot as nelielā dziļumā, n e k ā d a s s k a ņ a s nav

55-
s a k l a u s ā m a s (ja fonendoskops vai s tet oskops n av ļoti stipri u z­
spiests!). Pie a o r t a s v ār s t u ļ u n epi et iekamī bas s a k a r ā ar lielām
un s t r a u j ā m as ins spi edi ena p ul s a t o r i s k a m . s v ā r s t ī b ā m bieži va r
i zkl ausī t sistolisku un diast ot isku toni vai sistolisku un diasto-
lisku troksni uz li el aj ām a r t ē r i j ā m — v is l abā k uz a u g š s t i l b a
a r t ē r i j a s ci rkš ņa rievā. Retos g ad īj umos , pi emēr am, pēc e ks t r ē ma s
fiziskas piepūles vai s m a g a dru d ža stāvoklī, lielo a rtēri ju s k a n ē ­
š a n u novēro ari cilvēkiem bez a o r t a s v ā r s tu l es b oj āj uma. Lokālus
j eb vietejus t r ok š ņu s vi rs lielām a r t ē r i j ā m v a r dzirdēt šo artēri ju
st enozes vai p a p l a š i n ā j u m a jeb a n e i r i s m a s vietās. Lielas ar tē r ij as
s tenoze vai a n e ir i s ma bieži ir at erosklerozes pazīme. Atero-
skl ero ti sk as st enozes un a n e i r i s m a s vecāki em cilvēkiem rūpīgi
m ek lēj amas , izklausot lielās a r t ē r i j a s uz kakl a (a. carotis,
a. su b cla via ), c ir kš ņa r a j o n ā (a. fem o ra lis) un vēdera dobumā
(a orta a b do m inalis).
Vēdera au sku lt āc ij a. Vēdera do b um a aus kul tāc ij ai ir relatīvi
m a z a d i a g no s ti s ka nozīme. P a r a s t i a u sk u lt āc ij as metodi i zmanto,
lai p ā r b a u d ī t u z a r n u pe r is t al t ika s i ntensitāti. P a s t i p r i n ā t u z a rn u
peristaltiku, k as i z pa už a s a r daudz ie m burbuļ oj oši em t rokšņiem
z a r n ā s , novēro c a u r e j a s un v ēdera u z p ū š a n ā s g adī jumos , kā ari
m e hā ni s ka z a r n u n o s p ro s t o j um a gad ī ju mo s virs n o s p ro s to j um a
vietas. N e ma z n a v z a r nu per is tal t ikas t ro k šņ u d i n am i s kā ileusa
jeb z a r n u a t o n i j a s gadī jumos.

S m a ku un g a r š u no te ik ša na

D a ž k ā r t ar ožas palīdzību v a r k o n st at ēt sl imī bas d i a ­


gnos ti kai s v a r ī g a s pazīmes.
N e p a t ī k a m a s m a k a no mu t es v a r būt s li mni ekam ar s m a g i e m
g r e m o š a n a s t raucēj umiem, it sevišķi, j a stipri apl ikt a mēle u n
m ut es d obu ms netiek r egulā ri tīrīts. Ne p a t ī k a m a s m a k a no rnutes
v a r bū t ari s a k a r ā ar bojātiem zobiem, par ad on to zi , st rut oj ošiem
procesiem pl auš ās , hroni sku m an d e ļ u iekaisumu, hr oni sku d e g u n a
b l a k u sd ob u ma iekaisumu, h r on i sk ām o z ē n as tipa i esnām, z a rn u
par azī t iem un s mēķēš anu. Ac et ona s m a k a no mu t es un u r ī n ā p a ­
r ā d ā s s m a g a s cuk ur s li mī bas g a dī j um ā, reizēm arī tad, j a o r g a ­
n i s m s za ud ēj i s da ud z š ķ i dr um a i n ten sī vas s vī šanas , v e m š a n a s
vai c a u r ej a s dēļ. Sevišķi viegli acet onēmi ja (līdz ar to acet ona
s m a k a no mut es) r o d a s mazi em bērniem. U r ī n a vai a m o n j a k a
s m a k a no mut es un ķ er me ņa j ū t a m a sl imniekiem u rē m i s k ā s t ā ­
voklī. Bieži vien pēc s a i n d ē š a n ā s a r ķī mi skā m vielām elpā v a r
j u s t šis vi el as s m ar ž u, pi emēr am, elpai ir m an d e ļ u s m ar ž a, j a
notikusi s a i n d ē š a n a s ar cianīdiefn.
S m i r d o š a s k r ē p a s a t d a l ā s slimniekiem p l au š u abs ces a vai
g a n g r ē n a s , br on h ek tā ž u un b r o nh a d r e n ē t a s p lei ra s e mp i ē m a s g a ­
dī jumos.
Pēc fekāliju (i zk ārnī jumu ) s m a k a s v a r k o n s ta tē t r ū g š a n a s un

56
p ū š a n a s procesus z a r n ā s . R ū g š a n a s procesiem r a k s t u r ī g a skāba,
bet p ū š a n a s procesiem — ļoti n e p a t ī k a m a p u v u m a smaka.
. G a r š u da ž kā rt v a r i zm an t ot (eks tr ēmos g a d ī j u m o s ) , lai k on ­
st at ēt u cukur u u rī n a (ja n av i es pēj ams i zdar īt attiecīgo analī zi) .
N o g a r šo j ot n ov ār īt u urīnu, v a r k o n s t at ē t s al du g ar š u, j a cukur a
d a u d z u m s ur īn ā ir 0,5% vai vairāk.

Slimības vēsture
Slimniekiem, kuri ā r s t ē j a s slimnīcā, r a k s ta s li mī bas
vēsturi. Iestājoties slimnīcā, u z ņ e m š a n a s n od aļ ā ai zpilda s li mī bas
v ēs t ur e s pas es daļu. Ār st a m vai feldšerim j āai zp il da sl imī bas v ē s ­
t ures p ā r ē j ā s daļas. Vi s pi rm s sl i mī bas v ēs tu rē fiksē s v ar īg ā ko s
anamnēzes datus, s ākot ar sli mni eka s ū dz īb ām vai sīku s u bj ek ­
tīvo stāvokli u n beidzot a r slimības, dzīves un ģ i m en es an a m-
nēzi. T āl ā k a p r a k s t a sli mni eka objektīvo stāvokli, s ākot a r s l i m ­
nieka v i s p ā r ē j o s o m a t i s k o r a k s t u r o j u m u — apziņas ,
a u g u m a , b ar o ju ma , konst i tū ci ja s tipa, ē d a s u n z e m ā d a s audu,
l imfmezglu, m us k u l at ū r a s , kaulu un locītavu si st ēmas , galvas,
kakl a un locekļu ra k st ur o ju mu . S a j ā daļ ā ietilpst i nspekcijas un
p a l pā c i ja s dati. Tāl āk objektīvā s tāvokļ a a p r a k s t u t u r p i n a pa o r ­
g ā n u s i st ēmām, sni edzot vi s pi rms inspekci jas datus, bet pēc t am
p a lpāc ij as , per kus ij as un a us k u l t ā c i j a s datus.
E l p o š a n a s o r g ā n u i z mek lēš anas a p r a k s t ā atzī mē v i s­
pi rms k r ū š u k u r v j a formu, e lp o š a n a s tipu, e l p oš an a s biežumu,
k rū š u k u rv j a kustību s imet ri skumu. T āl ā k at zī mē k r ū š uk ur vj a
d r e b ē š a n a s īpat nī bas, p er k us ij as s k a ņ a s r a k s tu r u d a ž ā d ā s k r ū š u ­
kurvja daļās, pl auš u robežas, pl au šu robežu ekskur si jas, e l po š a­
nas r a k s t u r u d a ž ā d ā s p lauš u daļās, e l p oš an a s t ro k š ņ u s un bron-
hofoniju.
A s i n s r i t e s s i s t ē m a s a p r a k s t a at zī mē si rds g a l ot n es un
lielo ar tēri ju pul sāci ju ī pat nī bas, z e m ā d a s vēnu stāvokli, spieķ-
kaul a a r t ē ri j a s pul sa ī pašī bas, sirds un lielo a s i n s v a d u kūlīša
robežas, sirds toņu vai t ro kš ņu ī p a t n ī b a s d a ž ā d ā s a u sk u lt āc ij as
vietās un as ins spi edi enu a u g š d e l m a ar tērijā.
G r e m o š a n a s s i s t ē m a s a p r a k s t u pa r as t i sak ar mut es
do bu ma a p sk a te s rezultātiem. Tāl āk at zī mē v ēd e ra apj omu un tā
s ienas ī pat nī bas , s ā p ī g u m a z on a s vai s āpj u p un k tu s vēdera do ­
buma, v ēd e ra dobumā p a lp ēj a mo s o r g ā n u s vai pat ol oģi skos vei­
doj umus, t a i s n ā s z a r n a s p al pāc ij as rezul tāt us, per kus ij as s ka ņu
vi rs vedera d obuma u n z a r nu pe r is t al t ika s t ro kš ņ u int ensi tāt i un
ī pat nī bas .
U r o ģ e n i t ā l ā s s i s t ē m a s a p r a k s t ā at zī mē ārējo urīnceļu
un d z i m u m o r g ā n u a ps k a t e s rezultātus, s ā pī g um u , j a palpe nieru,
u r ī n v a d a vai u rī np ūš ļ a apvidu. Jāfiksē, vai niere p a l p ēj a m a vai
ne, kā ar ī tas, vai nieru r a j on s ap kl au vē jot ir sāpīgs.
Apra ks to t a n a m n ē z i un sli mni eka objektīvo stāvokli, sl imī bas
v ēs tu rē p a g a i d ā m at ti ecī gos d a t u s p a r as t i i zkl āst a a pr a k s t o š ā

57
17. att. Zobu fo rm u la .

veidā, k a s p r a s a s a m ē r ā da ud z laika, t rauc ē pi era ks ta s i s tē m a s


s t a n da r ti z āc ij u , m a z i n a pi era ks ta p ā r s k a t ā m ī b u un a p g r ū t i n a no
v a i r ā k ā m sl imī bas vē st ur ē m i egūto d at u st at i st is ku aps t rā di . T ā ­
dēļ pēdējā laikā meklē paņē mi en us , kā at vi egl ot un vi en kār šo t
sl i mī bas v ē s tu re s pi erakstu, i zs t rā d ā j o t d a ž a d a s shēmas, k as ļauj
at tei kt i es no brī vā a t s t ā s t o š ā stila s ubj ekt īvās un obj ekt īvās iz­
m ek l ē š a n a s dat u fiksēšanā. Ka mē r vēl n av i z s t r ā d ā t ā v a l s t s m ē ­
r og ā at zī ta s li mī ba s vēs t ur e s s a ī s i n ā t a p ier ak st a shēma, med i­
c ī n a s darbinieki bieži a pr ob ežoj as ar s he ma ti s ku dažu o r g ā n u s i s ­
t ē m u i zm ek l ēš a na s d at u a pr aks t u. Tā, pi emēr am, zobu s tāvokļ a
a p r a k s t u vi sl ab āk dot zobu f or mul as vei dā (17. att.).
Lai p ā r s k a t ā m ā k dok ument ēt u s āp ju lokalizāciju vēdera d o ­
b u mā , sl imī bas v ēs tu rē v a r iezīmēt s h emat i zē tu v ēd e ra attēlu. A t ­
tēlā s āp ī go r a j o n u iesvītro, bet m a k s i m ā l o s āp j u punkt u, j a t ā ds
a t r o d a m s , at zī mē a r k rus t iņu (18. at t.) . Mū su at tēl ā r edzams , ka
s li mn iek am ir s āp es l ab aj ā par ibē ar m ak s im āl o s ā p ī g u m u žults-
p ūš ļ a punkt a. Obj ekt īvā s tāvokļ a pi eraksti sl i mī bas v ēs t ur ē drīkst
būt īsi un lakoniski, a p r a k s t o t n o rm āl u o r g ā n u vai aud u stāvokli,
bet pat ol oģi sko p ā r m a i ņ u a p r a k s t a m j ā b u t pēc iespējas sīkam.
Pēc objektīvā s t āv ok ļa a p r a k s t a s li mī bas v ēs tur ē p a r as t i a t ­
zīmē sl i mī bas d ia g n o z i. Vē la ms ar ī īsi motivēt di agnozi un u z r ā ­
dīt i espēj amo sl imī bas cēloni (ja t a s neizriet no d i ag no ze s for­
m u l ē j u m a ) . T ā l ā k sl i mī bas v ēs tur ē r a k s ta norādījum us jeb ord in ā ­
c ija s p a r ā r s t ē š an u: režīmu, diētu, fizikālo un me di kament ozo
ā r s t ē š an u , n o rā d ot med i ka me nt u devu, l i et oš anas veidu un lieto­
š a n a s biežumu. T āl ā k seko sl i mī ba s nori ses a p r a k s t s — decursus
m orbi, jo tik ilgi, k a mē r slimnieks u z t u r a s slimnīcā, k a t r u dienu
s li mī bas v ēs tu rē i z d ar a i erakstu p a r slimnieka s ubj ekt īvā un o b ­
j ekt īvā s tā vo kļ a p ā r m a i ņ ā m , kā ari p a r ord in āc ij u i zmai ņām.
I e r aks ts v ar būt īss, j a sli mni eka s tāvoklī n a v būt isku p ā r m a i ņ u ,
bet u z l a b o š a n ā s vai p a s l i k t i n ā š a n ā s g a d ī j u m a a tt iecī gās s im pt om u
p a r m a i ņ a s j ā a p r a k s t a sīki.
S li mni ekam izrakstot ies no s l imnī ca s vai p ār ej ot ār stēti es citā
n odaļ ā, s li mī ba s vēs turē r a k s ta epikrīzi — īsu kopsav il ku mu p ar
sl imī bas vēs turē fiksētiem datiem. Epikrīzē ra ks ta , kad un a r kā-

58
dām g a l v e n ē m s ūd zī b ām slimnieks i e s t ā ­
jies slimnīca, atzīmē s v a r ī g ā k o s obj ekt ī­
v a s i zm ek l ēš a na s datus, diagnozi, s v a r ī ­
g āk os ā r s t ē š a n a s p a ņē mi e nu s un ā r s t ē š a ­
n a s efektu, i z r a k s t ī š a n ā s (vai p ā r v e š a n a s )
d at u mu , sli mni eka v es elī bas s tāvokļ a
novēr tēj umu.
Sli mī bas v ēs tu re ir s v a r ī g s dokuments.
Med i cī n as darbini eks a r s avu p a r a k s t u a p ­
s t ipr in a s li mī bas v ēs t ur ē fiksēto d at u
pareizību un juridiski atbild par to. S v īt ­
rojumi, laboj umi un ieraksti a r a t p a k a ļ ­
ejošu d a t u m u sl imī bas v ēs tur ē n a v pie­
ļauj ami . Nepareizi vai nepilnīgi izpil­
dīta sl imī bas vēs tur e konfliktu g a d ī j u m ā
s t a r p pacient u un ā r s t u vai feldšeri v a r
būt p a r iemeslu medi cī nas da rbini eka s o ­
dīšanai.
S li mī b as vēsturei z i n ā m ā mēr ā a n a l o g s d oku ment s ir am bu­
latoriskā karte, k ur ā i zdar a ierakstu, ja slimnieks meklē medicī­
nisko palīdzību a mb u l a n c ē vai poliklīnikā. Am bu l at o ri s kā kar tē
a n a m n ē z e s un objektīvās i z mekl ēš an as dat us, kā ari s ni egt o ā r s t ­
niecisko palīdzību fiksē ma ks i mā li īsā formā — at zī mē tikai s v a ­
r ī g ā k ā s sūdzī bas, s v a r ī g ā k o s objektīvos si mp to mus , di agnozi un
ieteikto ā r s t ē š an u.

D ia g n o z e s n o teik ša n a

D i ag no z es n o t ei k ša na ir viens no g r ūt āk a ji em un a t ­
bi ld īgā kaj iem mo men tie m medi ķa darbā, jo tieši no d i agno ze s
preci zi tāt es lielā m ēr ā a t k a r ī g a s ā r s t ē š a n a s sekmes. D i ag n oz e s
precizitāte s a v u k ā r t a t k a r ī g a no i z mek lēš an as a pj o m a un k v a l i t ā ­
tes, kā arī no medi cī nas dar bini eka kvalifikācijas, er udīc ija s un
intuīcijas. In st ru k ci ja s slimību d i a g n o st i cē ša n ai tādēļ n ev ar iz­
s t r ād ā t, bet v a r dot tikai ori ent ējoš us p a d o m u s d i a g n o s t i k a s d a r ba
at vi egl oš anai.
Lai not ei kt u diagnozi, nepi eci ešams s al ī d zi n āt sl imni eka m k on ­
s t a t ē t ā s s a s l i m š a n a s p azīmes ar m u m s z i n ā m o slimību pazīmj u
kompleksiem. J a k on st at ēj am , ka sl imni ek am a t r a s t ā s pazīmes ir
i d en t as k āda i slimībai r a k s t u r ī g a m p az īmj u k ompl eks am, v a r a m
uzskatī t, ka slimība ir d iagnos ti cēt a. P a lielākai daļ ai t omēr pil­
nī g u s im pt om u i dentitāti ko ns t at ēt neizdodas, jo vi ena un tā pati
slimība da ž ād i em cilvēkiem bieži nori s visai atšķirīgi. Bez t a m
d ia gn os t ik u v a r t rauc ēt at sevi šķu s pe c iā l ās i n s t r u m e n t ā l ā s i zmek ­
l ē š a n a s datu t rūkums , kā arī daž ād i b lak us simptomi, k a s nereti
sl imni ek am novēr oja mi s a k a r ā ar b l ak u s s li mī bā m vai o r g a n i s m a
ī p at n īb ām . Tādēļ p a r as t i d i ag no ze s not ei kš an ai pietiek a r daļēju
s i mp to mu identitāti s t a r p sl imni ekam k on st at ēt i em un k ādai

59
s l i m ī b a i r a k s t u r ī g i e m s i m p t o m i e m . T u r p r e t i m n o t e i k t d i a g n o z i pēc
v i e n a , k a u t a rī ļoti r a k s t u r ī g a s l i m ī b a s s i m p t o m a , p a r a s t i n a v
i e s p ē j a m s , jo l ie l ā ka d a ļ a s i m p t o m u v a r b ū t n o v ē r o j a m i d a u d z u
un d a ž ā d u s l i m ī b u g a d īj u mo s . ,
L aboratorisko un i n s tru m e n tā lo izmeklējum u dati izm a n to ja m i
k a p a l ī g m a t e r i ā l s d i a g n o z e s p r e c i z ē š a n a i , bet n e v a j a g p ā r s t e i ­
d zī gi n o te i kt d i a g n o z i tikai uz š o d a t u p a m a t a , i g n o r ē j o t s l i m ī b a i
r a k s t u r ī g o k l ī n i s ko s i m p t o m u t r ū k u m u .
P a r a s t i d i a g n o s t i c ē š a n a s p i r m a j ā p o s m ā (pēc p i r m ā s i e p a z ī š a ­
n ā s a r s l i m n i e k u ) m e d i ķ i m r o d a s p r i e k š s t a t s t i ka i p a r k o n k r ē t ā s
s l i m ī b a s p ie d er ī b u pie n o t e i k t a s s l i m ī b u g r u p a s , p i e m ē r a m , pie
g r e m o š a n a s s i s t ē m a s s l i m ī b ā m vai, l a b ā k ā g a d ī j u m ā , k u ņ ģ a s li ­
m ī b ā m . T ā kā c i t ā m g r e m o š a n a s s i s t ē m a s s l i m ī b ā m u n k u ņ ģ a s l i ­
m ī b ā m ir d a u d z k o p ī g u s i m p t o m u , n ā k a m a j ā d i a g n o z e s n o t e i k ­
š a n a s p o s m ā s l i m ī b a s j ā d i f e r e n c ē j eb j ā a t š ķ i r ( di f er en -
c i ā l d i a g n o s t i k a ) . L ī d z ī g o s l i m ī b u d i f e r e n c ē š a n a d a žr e i z kļūst
i e s p ē j a m a t i ka i p ēc ļoti s ī k a s u n v i s p u s ī g a s s li m n i e k a i z m e k l ē š a ­
n a s , k a d a t r a s t a t ā p a z ī m e va i p a z ī m e s , k a s r a k s t u r ī g a s tikai
v i e na i no š ī m l ī d z ī g a j ā m s l i m ī b ā m .
D i a g n o z i n e d r ī k s t n ot ei kt a u t o m ā t i s k i pēc k o n k r ē t ā s s a s l i m š a ­
n a s d a ž u p a z ī m j u l ī d z ī b a s a r k ā d u m u m s z i n ā m u s l im ī bu . J ā c e n ­
š a s dziļi i z p r a s t s l i m ī b a s b ū t ī b u u n a t s e v i š ķ o s i m p t o m u r a š a ­
n ā s v a i i z t r ū k u m a c ē l o ņ u s u n to s a v s t a r p ē j o s a k a r ī b u . D i a g n o z e
t ikai t a d ir p a r e i z a , p i l n ī g a u n p a m a t o t a , j a tā p i lnī gi u n l oģis ki
izskaidro slimības simptomus.
Ja slimība ar savu sim ptomu daudzveidību neiekļaujas mums
z i n ā m o s l i mī b u s i m p t o m u i e t va r os , j ā a t c e r a s , ka s l i m n i e k a m v i e n ­
l a i k u s v a r b ut v a i r ā k a s s l i m ī b a s . Š ā d a s v a i r ā k u s l i m ī b u k o m b i ­
n ā c i j a s s i m p t o m i p a r a s t i n a v a t s e v i š ķ o s li m ī b u s i m p t o m u s u m m a .
J a s l i m n i e k a m ir v a i r ā k a s s l i m ī b a s , t a d p a r a s t i j ā i z š ķ ir , k u r a
n o t ā m ir g a l v e n ā , k u r a —, b l a k u s s l i mī b a. P a r g a l v e n o p a r a s t i
u z s k a t a to s l im ī bu , k u r a s dēļ s l i m n i e k s ā r s t ē j a s s l i m n ī c ā v a i k u r a
v i s v a i r ā k t r a u c ē s l i m n i e k a v e s e l ī b a s st āv ok li . Be z b l a k u s s l i m ī ­
b ā m v a r b ū t vēl g a l v e n ā s s l i m ī b a s k o m p l i k ā c i j a s . D i a g n o z e s pi e­
m ē r s : U lcus v e n tr ic u li ( g a l v e n ā d i a g n o z e ) . B ro n c h itis chronica
( b l a k u s d i a g n o z e ) . A n a e m ia s e c u n d a ria ( k o m p l i k ā c i j a s a k a r ā a r
č ū l a s a s i ņ o š a n u ) . J a i e s p ē j a m s , d i a g n o z e s n o s a u k u m ā iet ver arī
slimības cēloņa un slimības aktivitates raksturojumu, piemēram,
c a rd io s c le r o s is a t h e r o s c l e r o t i c a, c h o le c y s titis chronica
e x a c e r b a t a . Nekādā ziņā nedrīkst diagnozi aizstāt ar sim pto­
mie m, p i e m ē r a m , h y p e r to n ia v a i o ed e m a . L a b ā k a j a g a d ī j u m a t a s
ir t ikai d i a g n o z e s p a p i l d i n ā j u m s ( ar ī n e o b l i g ā t s ) .
Lai i z v a i r ī t o s no k ļ ū d ā m d i a g n o s t i k ā , j a u n i e m ā r s t i e m u n feld­
š er iem, s a s t o p o t i e s a r s a r e ž ģ ī t u g a d ī j u m u , n e v a j a d z ē t u k a u t r ē t i e s
m e kl ē t p i e r e d z ē j u š a s p e c i ā l i s t a ' p a l ī d z ī b u .
L A B 0 R A T 0 R I S K 1 E IZMEKLĒJUMI

S l i m n i e k u i z t a u j a j o t u n pēc t a m to ob je kt ī vi izmekl ēj ot ,
ā r s t s a t r o d d a u d z s u b j e k t ī v u u n o b j e k t ī v u s i m p t o m u , n o k u r ie m
j a i z v e i d o p a r e i z a d i a g n o z e . Ne v i s o s g a d ī j u m o s t a s t ū l ī t i e s p ē ­
j a m s . Bieži n e p i e c i e š a m a s l i m n i e k a i l g s t o š a n o v ē r o š a n a , r e n t g e n o -
l o ģ i s k a i z m e k l ē š a n a , e l p o š a n a s , a s i n s r i t e s u n citu f u n kc i ju p a p i l d u
n o v ē rtē š a n a un labo ratoriska izmeklēšana.
M ū s d i e n u m e d i c ī n a ir b a g ā t a a r lielu s k a i t u d a ž ā d u l a b o r a -
torisku izmeklējumu, kuros novirzes v a r a t r a s t gan tās, g a n citas
s l i m ī b a s g a d ī j u m o s . T ā d ē ļ bieži n ā k a s s a s t a p t i e s a r a t s e v i š ķ u la-
b o r a t o r i s k o a t r a ž u p ā r v ē r t ē š a n u , i zvir zot t ā s p a r g a l v e n o e l e m e n t u
d i a g n o z e s v e i d o š a n ā . Bieži vien t a s r a d a n o p i e t n a s d i a g n o z e s
kļūdas. Pareizas diagnozes p a m a tā vienmēr jābut prasm īgai sli­
mības pazīmju novērtēšanai. Pozitīva laboratoriska atra de d ia g ­
nozi v a r a p s t i p r i n ā t , t u r p r e t i m n e g a t ī v a to i z s l ē g t n e v a r . T ā d ē j ā d i
d i a g n o s t i c ē š a n a i j ā b ū t v i s p i r m s kl ī ni sk ai u n t ikai t a d — l a b o r a -
t o r i s ka i .
Sajā nodaļā dots svarīgāko laboratorisko izmeklējumu klāsts,
to d i a g n o s t i s k ā n o z ī m e u n d a ž u v i e n k ā r š ā k o un p r a k s ē i z p l a t ī t ā k o
metožu apra ksts . Laboratorisko izmeklējum u te hnikas sīks a p ­
r a k s t s n a v dots, ņ e m o t v ē r ā šīs g r ā m a t a s u z d e v u m u ( i e k š ķī go s l i ­
mī bu m ā c ī b u g r ā m a t a ) , k ā a rī to, ka l a s ī t ā j a m i e s p ē j a m s i z m a n t o t
s p e c iā l o l i t e r a t ū r u p a r l a b o r a t o r i s k ā s i z m e k l ē š a n a s m e t o d ē m . No
g r ā m a t ā m l at vi eš u v a l o d ā v a r ieteikt A. A l t h a u z e n a « Kl ī ni skie
l a b o r a t o r i j a s i z m e k l ē j u m i » ( R ī ga , 1966).

Krēpas un ž a v a s aplikumi

K r ē p a s ir e l p o š a n a s ceļu g ļ o t ā d a s s e k r ēt s, k a s n e r et i
s a t u r a rī c it us e l e m e n t u s ( a s i n s s a s t ā v d a ļ a s , a u d z ē j a a u d u g a b a ­
li ņus, p l a u š u a u d u d a ļ a s u. c.). K r ē p u i z m e k l ē š a n a v a r a t v i e g l o t
e l p o š a n a s o r g ā n u s i s t ē m a s s l i mī bu d i a g n o s t i c ē š a n u .

61
A p l i k u m i u z ž a v a s vei­
d o j a s i e k a i su m u , bieži vi en in-
fekcioza rakstura (piemēram,
difterijas), ga dījum os. So apli ­
kumu bakterioloģiska izmeklē­
šana var palīdzēt diagnozes
precizēšanā.
M ateriāla s a g a t a v o š a n a . Lai
i z s a r g ā t o s no i e s p ē j a m i e m p i e ­
maisījumiem, k r ē p a s jāsavāc
t īr os t r a u k o s . I e vē r oj o t to, ka
tās var saturēt i n f e k c i j a s
s l i mī b u ( p i e m ē r a m , t u b e r k u l o ­
zes) dīg|us, pēc lietošanas
t r a u k i j ā s t e r i l i z ē , 45 m i n ū t e s
v ā r o t va i a rī t u r o t 24 s t u n d a s
19. a tt. K repu m i k r o sk o p isk ā aina: 5% karbolskabes šķīdumā. Ž ā ­
1 — p l a k a n a i s ep it ēli js ; 2 — a l v e o l ā r a i s cpi- v a s a p l i k u m u s n o ņ e m ar
iēlijs; 3 — K u r š m a n a s p ir ā le ; 4 — e r i t r o ­
cīti; 5 — e l a s t ī g ā s š ķ ie d r a s ; 6 — S a r k o — s t e r il u v a t e s piciņu, k u r a u z t ī t a
L e id e n a k ri s tā li ; 7 — c il in d ris k a is epitēlijs;
— leikocīti; 9, 10 — p i g m e n t a š ū n iņ a s . uz j o dk o ci ņ a . P ē c šīs m a n i p u ­
l ā c i j a s j o d k o c i ņ u ievieto s t e r i l ā
s t o b r i ņ ā un n o s ū t a u z l a b o r a t o r i j u .
N o vērtēša n a . K r ē p u d i e n n a k t s d a u d z u m s v a r s v ā r s t i t i e s n o
d a ž i e m mi li l it r ie m līdz p a t 1— 2 litriem. K r ē p a s n o v ē r t ē j a m a s m a k ­
r o s ko p i sk i ( v i e n k ā r š ā a p s k a t e ) , m i k r o s k o p i s k i u n b a kt e r i o l o ģ i s k i
( p a g a t a v o j o t iztriepi un k r ā s o j o t to a r s p e c i ā l ā m k r ā s v i e l ā m ) .
KrēpU n o v ē r t ē š a n a u n t ā s d i a g n o s t i s k ā n o z ī m e p a r ā d ī t a 1. t a b u l ā ,
be t kr ē pu m i k r o s k o p i s k ā a i n a — 19. a tt ē l ā .
Žāvas a p l i k u m u bakterioloģiskā izmeklēšana noderīga
g a d ī j u m o s , k a d ir a i z d o m a s p a r difteriju. La i a t r a s t u d i f t e r i j a s
b a k t ē r i j a s , p r e p a r a t s sp ec iā li j ā k r ā s o pēc L ef ler a va i N e i s e r a m e ­
t ode s. Š a u b u g a d ī j u m o s v a r i z d a r ī t a r ī u z s ē j u m u s , k u r u s pē c 15—
18 s t u n d ā m v a i p a t pē c 40 s t u n d ā m i zmeklē vēlreiz.

A sin is
A s i n i s n o n ā k s a s k a r ē g a n d r ī z a r v i si e m a u d i e m u n o r ­
g ā n i e m . T ā d ē | to i z m e k l ē š a n a s r e z u l t ā t i ļauj s p r i e s t p a r n o v i r z ē m
v i s d a ž ā d ā k o o r g ā n u s i s t ē m u d a r b ī b ā . A s i n i s s a s t ā v no p l a z m a s
u n f o r m e l e m e n t i e m ( e ri tr oc īti em, leikocītiem u n t r o m b o c ī t i e m ) .
A s i n ī m s t ā v o t , i z ve i d o j a s r ecekl is u n a t d a l ā s d z e l t e n ī g s , d z i d r s
š ķ i d r u m s — a s i n s s e r u m s , k a s a t š ķ i r a s n o p l a z m a s a r to, k a n e ­
s a t u r fibrīnu.

Asiņu n oņ e m ša n a
A s i n i s i z m e k l ē š a n a i v ē l a m s n o ņ e m t n o r īta t u k š ā d ū šā , j o u z ­
tura uz ņe m ša na v a r veicināt gan formelementu skaita izmaiņas
( l e i k o c i t o z i ) , g a n a r i ķ ī m i s k a s a s t ā v a n o vi r z e s. P i r m s a s i ņ u

62
1. t a b u l a
Krēpu novērtēšana un tās diagnostiska nozīme

N ovērtēšanas
p a ņ ē m ie n s Pazīm e D ia g n o s ti s k ā noz īm e

M akroskopiskā vispārējais rak stu rs


izm eklēšana g ļo ta in a s t rah eīts, b ro n h īts
st r u t a i n a s b r o n h īts, b r o n h e k tā z e s , p lau šu
abscess
serozas sa strēg u m s plaušās
asiņainas sastrēgum s plaušās, p lau šu
audu d estru k cija , a u d zēj i,
h e m o r ā ģ i s k ā d ia tē ze, e l p o š a ­
n a s ceļu a s i n s v a d u p l ī s u m s
sm aka
b ez ī p a š a s s m a k a s akūti i e k a i s u m a pro cesi
puvuma sm aka b r o n h e k tā z e s , p la u šu a b s c e s s
M ikroskopiskā leikocīti d a ž ā d a ra k stu ra i e k a isu m i
izm eklēšana eozinofilie leikocīti b ro n h iā lā a s t m a , a l e r ģ i s k i
p la u šu i e k a isu m i
eritrocīti sastrēgum s plaušās, p la u šu
audu s a b r u k u m s, kru p ozā
p n e im o n ij a
S a r k o — L eidena kristāli b r o n h iā lā a s t m a
( e o z i n o f i l o leik o cītu s a ­
b r u k š a n a s p rod u k ts )
a lv e o l ā r a is epitēlijs sastrēgum s p l a u š ā s si r d s k a i š u
a r h e m o s id e r īn u s l im n ie k ie m
elastīg ās šķiedras tub er k u lo ze , plaušu abscess,
au d z ē j i, e h i n o k o k s
K u r š m a n a sp irā le s b ro n h iā lā a s t m a
(spirālveidīgi savīti
g ļ o t u p a v e d ie n i)
ak tin o in ic ētu d r ū z a s aktinom ikoze
a ti p i s k a s š ū n a s audzēji
Bakterioloģiskā tu b e r k u lo z e s b a k tē r ij a s t u b er k u lo ze
izm eklēšana pneim okoki p n e im o n ij a , b ro n h īti
str e pto kok i un stafilo- b ronhu un p l a u š u d a ž ā d a rak­
koki stu ra iek a isu m i

n o ņ e m š a n a s pi rkst a gal u n ot ī ra ar s pi rt u u n n o s au s ē a r ēteri. A si ­


nis v a r n oņ e m t no p irk st a (i zdarot i egriezumu ar speciālu nazīti)
vai arī no v ē n a s (ar i njekcijas a d a t u ) . Visi as iņu n o ņ e m š a n a i p a ­
redzētie piederumi pi rms l i et oš an as jāsterilizē, v ā r o t v i s ma z 45
minūtes.

H e m o g l o b ī n a daudzuma, leikocītu kopējā skaita


un e r i t r o c ī t u g r i m š a n a s ā t r u m a n o t e i k š a n a
H e m oglobīns. H e m og l o bī n a n o tei kš an ai asi ni s n o ņ em ar s p e ­
ciālu pipeti, ievelkot as ini s līdz atzīmei uz pipetes sienas. Asinis
izpūš he mo me tr a stobriņā. H e m o m e t r s ir v i en k ā r š ā k a i s kolori-
m e t ra paveids. Tā kompl ekt a ietilpst divi nelieli stobriņi. Vienā
(s lēg tā) iepildīts s t a n d a r t š ķ i d r u m s (1% s ā l s s k ā b ā h em at ī na

63
20. a tt. .Grafisks s a l ī d z i n ā j u m s h em oglobīna daudzumam
g r a m p r o e e n t o s un S a l i v ien īb ā s.

šķ īdu ms gl icer īnā). O tr s t ā d a p aš a kal ibra s t o b ­


riņš ir tukšs, t a s ir g r a d u ē t s — uz t ā s ie na s ir
di vas s k a l a s (pi rmā no 1 līdz 140 un ot rā no 0
līdz 13). S a jā s tobri ņā līdz atzīmei 10 iepilda
dec inor māl u s ā l ss k āb e s šķī dumu, pēc t a m t a j ā
iepūš ar hemo gl obī na pipeti n o ņ e m t ā s asinis u n
t ās s a j a uc ar s ā l ss k āb e s šķī dumu. Pēc 10 m i n ū ­
tēm s tobri ņa pa pi lienam pilina destilētu ūdeni,
līdz t ā s a t u r a k r ā s a s a k r īt a r s t a n d a r t a s tobri ņa
š ķ īd um a krāsu. Pēc t a m n o l as a h emo gl obī na d a u ­
d zu mu pēc p i r m ā s (vienībās) un o t r ā s ( gr a mp ro -
centos) s k a l a s (20. att.). He mo gl ob īna d a u dz u mu
bieži vien n ā k a s noteikt at kār tot i un steidzīgi, t as
ir sevišķi s va r īg i d a ž ā d u iekšēju a s i ņ o š a n u g a d ī ­
jumos, kad h emogl obī na d a u d z u m a s a m a z i n ā š a ­
nā s liecina, ka a s i ņ o š a n a turpi nās.
Leikocītu kopējais skaits. Leikocītu kopējā
skai t a not ei kš an ai n epi eci ešams 0,5% et iķskābes
š ķī dums, kuru v a r iekrāsot ar genciānvioleto,
speciāls m a i s ī t ā j s ( me l a n ž ē r s ) , s k a i t ī š a n a s k a ­
mera un mikroskops. Asinis noņem no pi rkst a
m el anž ēr ā līdz iedaļai 0,5, t ad m el an ž ēr ā iesūc
0,5% etiķskābes šķī dumu līdz iedaļai 11 (asinis
a t š ķ a i da 20 reizes). J a leikocītu ir ļoti maz, asinis
iesūc m el an ž ēr ā līdz iedaļai 1,0 ( a t šķ a id ī ju ms t ad
ir d es mi t kā rt ej s ). Di vas m i nū te s ilgi grozot me-
l anžēru, as ini s s a j a u c ar a tš ķai dī tāj u. P ē c t am
1 pilienu m ai s ī j u m a iepilda s k a i t ī š a n a s kamer ā,
kuru novieto uz mikroskopa gal di ņa. Biežāk lieto
G o r ja je v a kamer u. Leikocītus s as k a i t a 25 lielajos
kv adr at os , kuri sadali ti č e tr ā s daļ as; i egūto skaitli
(x) reizina ar 50' (vai a r 25, j a asinis ievilktas m e l a nž ē rā līdz
iedaļai 1,0). Rezul tāt ā i e g ūs t am leikocītu skai tu vienā m m 3
asiņu. Leikocītu s kai ts p av a i r o j a s d a ž ad u iekaisumu (it sevišķi —
a k ū t u ) , as ins slimību un citos gad īj umo s. Tā no te ikš ana bieži vien
atvieglo a kū t a vēde ra ( a kū ta apendicīta, ileusa, akūt a holecistīta)
un citu slimību d iagnos ti cēš anu.
Eritrocītu g r i m š a n a s ā t r u m a ( E G R ) noteikšanai n od er īg s P an -
č enkova a p a r ā t s , kas s a s t ā v no s t at ī va ar vai rā ki em vertikāli no ­
vietotiem kapilāriem. Kapilāri gra duēt i no 0 ( a u g š a ) līdz 100

1 S k a itli 5 0 ( v a i 25) i e g ū s t a m a p l ē s ē , ņ e m o t v ērā a t š ķ a i d ī j u m a pakāp i un


s k a i t ī š a n a s k a m e r a s tilp um u.

64
( a p a k š ā ) . I e p r e t i m i e d a ļa i 0 i e g r a v ē t s b u r t s K 1 ( a s i n i s ) , i ep r e ti m
i eda ļa i 50 — b u r t s p2 ( r e a k t ī v s ) . K a p i l ā r ā līdz i e da ļa i p iesūc
s v a i g i p a g a t a v o t u 5 % n ā t r i j a c i t r ā t a š ķ ī d u m u u n pēc t a m to izpūš
u z p u l k s t e ņ a s ti kl i ņ a . T a d d i v a s r e iz es a r k a p i l ā r u ņ e m no p i r k s t a
a s i n i s līdz i e d a ļ a i k u n a r i izpiiš uz p u l k s t e ņ a s t i k l i ņa , k u r t ā s
s a j a u c a r n ā t r i j a c i t r ā t a š ķ ī d u m u . M a i s ī j u m u iesūc k a p i l a r ā līdz
i e d a ļa i 0, k a p i l ā r u ievieto s t a t ī v ā u n pēc 1 s t u n d a s a t z ī m ē e r i t r o ­
cītu l ī m e ņ a a u g s t u m u m i l i m e t r o s ( a tb i l s t o š i i e d a ļ a i ) . E r i t r o c ī t u
g r i m š a n a s ā t r u m s p i e a u g d a ž ā d u a k ū t u un h r o n i s k u i e k a i s u m u ,
ļ a u n d a b ī g o a u d z ē j u , a s i n s s l i m ī b u un c it os g a d ī j u m o s .
Bez t a m a s i n ī s n o v ē r t ē a rī e r i t ro c ī t u u n t r o m b o c ī t u s k a i t u un
to ķ ī mi sk o s a s t ā v u . V e s e l a cilvēka a s i ņ u s a s t ā v d a ļ a s u n to n o ­
v i r z e s s v a r ī g ā k o s l i mī b u g a d ī j u m o s d o t a s 2. t a b u l ā .
Krāsu indekss. D a ž u s l i m ī b u g a d ī j u m o s s v a r ī g i n o v ē r t ē t e r i t r o ­
cītu s k a i t a u n h e m o g l o b ī n a d a u d z u m a s a v s t a r p ē j ā s a tt i e c īb a s . To
a t v i e g l o k r ā s u i n d e k s a apl ēse. P r a k t i s k i k r ā s u i n d e k s u i egūst , d a ­
lot h e m o g l o b ī n a d a u d z u m u p r o c e n t o s a r e r i t ro c ī t u s k a i t a p i r m o
divu c i p a r u d u b u l t o j u m u . J a , p i e m ē r a m , I l b 8 6 % , eri trocī ti
0£*
4 900 000, t a d k r ā s u i n d e k s s —^ 2_ = 0 , 8 7 . K r ā s u i n d e k s s v a r b ūt
mazāks par 1 (hipohroma anēm ija); tā tas parasti mēdz būt d a u ­
dz u a n ē m i j u ( n o a s i ņ o š a n a s , ļ a u n d a b ī g u a u d z ē j u u. c.) g a d ī j u m o s .
K r a s u i n d e k s s v a r b ū t a r ī li el āks p a r 1 ( h i p e r h r o m a a n ē m i j a ) ;
šāds krāsu indekss raksturīg s A disona— Bīrmera anēmijai.

Urīns

U r ī n a i z m e k l ē š a n a n o d e r ī g a n e ti kai n i e ru u n u r ī n ce ļ u
sl imi bu , b e t a rī d a ž ā d u citu p a t o l o ģ i j u g a d ī j u m o s , it s e vi šķi t ad,
j a u r ī n ā p a v a i r o j a s k ā d a s t ā s a s t ā v d a ļ a s d a u d z u m s va i a r ī p a r ā ­
d ā s viel a, k u r a n o r m ā l o s a p s t ā k ļ o s u r ī n ā n a v a t r o d a m a . P a r a s t i
i z m e k l ē š a n a i s a v ā c p i r m o r ī t a u r ī n a p or ci j u (100— 200 m l ) , k u r u
ā t r i n o g ā d ā l a b o r a t o r i j ā . T r a u k a m j ā b ū t p i l n ī gi t ī r a m . D a ž o s g a d ī ­
j u m o s j ā i z m e k l ē n o t e i k t ā l a ik ā s a v ā k t s vai a rī a r k a t e t r u n o ņ e m t s
u r īn s . I z m e kl ē j o t ur ī nu , n o v ē r t ē t ā d a u d z u m u , ā r ē j o i z s k at u , s m a k u ,
r ea kc ij u, ī p a t n ē j o s v a r u , ķī mi s k o s a s t ā v u u n s e d i m e n t a ( n o g u l š ņ u )
m i k r o s k o p i s k o a i n u (sk. 3. tab. un 21. a t t . ) .
īp a t n ē j ā sva ra n o teik šan ai n e p i e c i e š a m s u r o m e t r s . P a r a s t i
lieto d i v u s — v i en u a r ī p a t n ē j ā s v a r a s k a l u n o 1,000 līdz 1,025,
o t r u — n o 1,025 līdz 1,045. P i r m a i s u r o m e t r s n o d e r ī g s ī p a t n ē j ā
s v a r a n o v ē r t ē š a n a i m a z ā k a s , bet o t r s — l i e l ā k as k o n c e n t r ā c i j a s
u r ī n ā . U r ī n u ielej c i l in d rā , k u r ā i e g r e m d ē u r o m e t r u tā, lai t a s
p el d ē t u ve rt i k ā li , n e p i e s k a r o t i e s t r a u k a s i e n ā m . U r o m e t r a s k a l ā
n o l a s a u r ī n a ī p a t n ē j a m s v a r a m a t b i l s t o š o l i e l u m u (pie u r ī n a

1 К — кровь ( a s i n i s ) .
2 p — реа ктив ( r e a k t ī v s ) .

5 — 44 65
2. t a b u l a
A s in s s a s t a v s un t ā n o v ē r tē ju m s

D audzum s N o v ir z e s p a t o lo ģ iju g a d īju m o s


S astāvdaļa v e s e la cilvē ka
as in ī s sam azināšanās pavairošanās

1 2 3 4

E ritrocīti 3, 8— 5 m ilj . 1 m m 3 a n ē m i ja s , h r o n i s k a s p o lic itē m ij a , kardio­


in f e k c ij a s un i n to k ­ pulm onāla insufici­
si k ā c i j a s , a u d zēji en ce, e k s i k o z e ( š ķ i d ­
rum a z a u d ē š a n a )
H em o­ 12-16 g% t a s p a ts t a s p a ts
globīns
L eik ocīti 4 0 0 0 — 8 0 00 1 m m 3 ilg stoša saskare ar d a ž ā d i i e k a i s u m a un
r e n t g e n a sta riem v a i n ek ro tisk i procesi
radioaktīvajām vie­ organism ā, dažas
lā m , d a ž a s vīru su a sin s slim ības
i n fe k c ija s , ilgstoša
d a ž u . m e d ik a m e n t u
(a m i d o p i r ī n a , mer-
k a z o l i l a u. c.) li e t o ­
šana, dažas asins
slim ības

Trom boclti 20 0 0 0 — 3 0 00 0 lm m 3 Verlhofa sl i m ī b a , lei­ d a ž a s a sin s slim ības


kozes

EGR 4 — 12 m m st. s m a g a p l a u š u e m fi z ē - d a ž ā d i i e k a i s u m a un
m a, k a r d i o p u l m o n ā l a n ek ro tisk i p ro cesi o r ­
insuficience (nepie­ gan ism ā, a sin s sli­
tiekam ība), policit- m īb a s , ļaundabīgie
ēm ija , d a ž a s aknu a u d z ē j i, k o l a g e n o z e s ,
slim ības nefrotiskais sin ­
d ro m s, g rū t n ie c īb a

N eitro filie 6 0— 70% ( n o k o ­ sk. leikocītu s k a i t a s a ­ sk. leik o cītu sk aita


leikocīti pēj ā leikocītu m azin āšan os p avairošanos
sk a it a )

S ta b iņ - 1-3% — dažādi iekaisum i (pār­


kod o- sv a r ā ak ū ti)
lain ie lei­
kocīti
E o z in o f i l i e 2-4% — a l e r ģ ij a , z a r n u p a r a ­
leik ocīti zīti, e h i n o k o k s

L im focīti 2 5— 45% d a ž a s a s i n s s l im īb a s, n e k o m p l i c ē t a t u b e r k u ­
i n fe k c ij a s slim īb u lo ze, t i r eo to k s ik o ze,
s ā k u m a p eriod s r e k o n v a l e s c e n c e pēc
i n fe k c ij a s s lim īb ā m ,
dažas asin s slim ī­
bas
2. t a b u l a s turpinājums

1 2 3 4

C ukurs a s i ­ 8 0 - 120 m g % in su lin o m a , virsnieru liels c u k u ra s a t u r s u z ­


nīs insuficience, - i n s u lī­ tu r a , c u k u rslim īb a,
na p ā r d o z ē š a n a , s p ē ­ g lik o kortik oīd o h o r ­
c īg a fiziska slodze m o n u ilg s to š a lieto­
tukšā dūšā š a n a , a k ro m e g ā lija ,
K u š in g a sin d r o m s,
hipertireoze, feohro-
m ocito m a , p a nkrea -
tits, šo k s
U rīn v iela 2 0 - 40 m g % dažas aknu slim ība s nieru insuficience, ek-
(plazm ā) sikoze ( š ķ id r u m a
zaudēšana), diabē-
t iskā kom a
U rīnskābe 2 , 0 - -3,5 m g % daži a k ū ta h e p a tīta p o d a g r a , e k la m p sija ,
(asinīs) g a d īj u m i, V ilso na h ip o tia z īd a lie to ša n a
slim ība (hepatolen- lielās devās vai
t ik u l ā r ā deģenerā­ ilgsto ši, leikozes,
c ija) polic itē m ija, nieru
insuficience, a k r o m e ­
g ā l i j a m ik s ed ē m a
B ilirubin s 0,3 -1,0 m g %
(serum ā)
t ie ša is 0— 0,3 m g % e p id ē m is k a is h e p atīts ,
b iliru b in s parenhim atozs un
m e h ā n i s k s ik te ru ss ,
a k n u ciroze
ne tie šais līdz 1,0 m g % ep id ē m is k ais h e p atīts ,
b ilir u b in s m ehānisks ik te ­
r uss, he m o lītisk a
a n ē m ija , p a s t i p r i n ā ­
tā asins formele-
m e n tu sabrukšana
( h e m a to m u uzsūk­
šanās; zarnu asiņo­
š a n a u. c.)
H o le s te r īn s 130-- 2 0 0 m g % an ē m ija , a k ū t ā s i n f e k ­ a te ro sk lero z e , cukur­
( p la z m ā ) c ij a s slim ība s, e p i­ slim ība, n e f ro tisk a is
d ē m is k a is hep atīts, sindrom s, podagra,
h ip ertireo z e dažas dzeltenās kai­
tes, hipotireoze
K alcijs 9,5—-10,5 m g % h ip o p a r a tir e o id is m s , prim ārs h ip e r p a r a -
(serum ā) m alabsorbcijas sin ­ tireoid ism s, m ielom a,
d ro m s, raliīts, h r o ­ k a u lu d e stru k cija,
n isk a nieru i n su fi­ sa rk o id o ze , a k r o m e ­
cience gā lija , K u š in g a s i n ­
d ro m s, p olicitēm ija

5* 67
2. f a b u l a s turpinājums

1 2 3 4

K ā lijs 18-22 m g % ^d iu rētisk o līd zek ļu nieru i n s u f i c i e n c e , k ā ­


(serum ā) pārdozēšana, akūtas lija prep arātu p ā r­
nieru in s u f i c i e n c e s dozēšana, d ia b ētis-
p o liū r ija s f ā ze, Ku- kā koma, crush
šinga sindrom s, si n d r o m s , h e m o l īz e
Konna si n d r o m s ,
i l g s t o š a ca u reja
K o p ē j a is o l ­ 6 - 8 % n e f r o ti s k a i s s in d r o m s , m ie lo m a , pa ra p rotein -
b a ltu m u badošanās, reim a­ ēm isk ās retik ulo-
daudzum s ti s m s , a l e r ģ i s k a s s l i ­ zes, eksikoze (šķid­
(serum ā) m īb a s , s m a g a tireo- ruma z a u d ē š a n a )
to k s ik o z e , o s t e o m i e -
līts, p a n k reā ta in-
s u f ic ie n c e ( n e p i e ti e ­
k a m īb a )

l īmeņa men is ka a p a k š ē j ā s m a l a s ) . U r ī n a ī p a t n ē j a i s s v ar s samazi -


n a s daud zu nieru slimību gad ij umos , it sevišķi nieru nepi et ieka­
m īb as (insuficiences) s tadi jā; t a s v a r būt p a a u g s t i n ā t s cukur-
slimniekiem s a k a r ā a r glikozūriju.
O l b a l t u m a k va li t at ī vā n ot ei kšana . Pieciem mililitriem urī na
pievieno 5 pilienus 20% s ul fosalicilskābes š ķ ī d u m a (ja u r ī n a r e a k ­
cija s ā r m a i n a , t ad t a s iepriekš j ā p a s k ā b i n a ar dažiem pilieniem
a t š ķ a i d ī t a s et iķs kābe s) . J a urī nā ir o l b al t um s ( n o r mā l s u rī n s to
n e s a t u r ) , p a r ā d ā s du ļķoj ums vai pat nogul snes. Pēc t a m j ā n o s a k a
o l b al t um a d a u d z u m s urīnā. O l ba lt u mu urī nā at rod nieru slimību
gadī ju mo s, pie d a ž ā m a s i n s sl imī bām, kā arī nelielos d au d zu mo s
slimniekiem ar s i r d s d a r b ī b a s nepi etiekamību vai drudzi.
C uk ur a k va li t at ī vā not ei kš an a. Sai reakcijai nepieciešams Nī-
l an d er a reakt īvs (2 g bi s mu ta ni t rāt a, 4 g Senj el a sāls, 100 ml
10% n ā tr ij a hi dr ok sī da) . Diviem vai t ri m mililitriem u rī n a pievieno
t ā d u pa šu d a u d z u m u reakt īva un m a i sī ju m u v ā r a 2 minūtes. J a
u rī n s s a t ur cukuru, izkrīt t u m š b r ū n a s vai m e ln as nogul snes. V e ­
sela cilvēka u rī ns cuku ru p a r a s t i nes atur . C uk u rs urī nā a t r o d a m s
cukursli mī bas, dažu nieru un endokr īno slimību gadī jumos .
Prak ti sk i n oder īga ir arī ori ent ējoša glikozes d a u d z u m a not ei k­
š a n a urī nā ar g l i ko te s tu 1 — u rī n ā iemērc 7 0 X 5 mm lielu p apī ra
strēmelīti ar dzeltenu šķērsjosliņu, kura cuk u ra kl āt ienē kļ ūst zila
vai z a ļ ga n a. K r ā s a s i nt ensi tāt e apt uv en i atbi lst cu ku ra ko nce nt rā­
cijai urīnā.
Acetona not ei kšanai nepi eci ešams n ā t r i j a n i tr opr us ī da šķīdums,
kuru g at a v o ex tempore: d až u s šīs vielas kr is t āl i ņu s š ķī di na vienā
mililitrā ū d en s tā, lai atsevišķi kristāliņi paliktu neizšķīduši; i egūs ­
t a m s ā r tu šķīdumu. Desmi t mililitriem nofiltrēta u r ī n a pievieno

1 M e t o d i i z s t r ā d ā j u š i un i e v i e s u š i L a t v i j a s P S R V A M P . S t r a d i ņ a R ep u b ­
li k a s k l īn is k a jā s l i m n ī c ā V. M ā ķ e n a , .1. T r e iz o n s un P. B r u s i l o v s k i s .

68
2 1 . a t t . U r ī n a n o g u l š ņ u m ik ­
rosk o p isk ā aina:
a — eritrocīti; b — leikocīti; c —
e p itē lijs; d — h i a li n i e cilin d r i;
e — g r a u d a i n i e c ilindri; f —
v a s k a cilin d ri; £ — eritrocītu c i­
lindri; h — urātu kristāli; i —
kalcija ok salātu kristāli; k —
m a g n ij a - a m o n i j a f o s f ā t u kristāli;
l — tirozīn s; m — leicīn s.

10 pilienus l edus et iķs kābes š ķ ī du m a un 5 pilienus p a g a t a v o t ā n ā t ­


ri jā n i t ro p ru s īd a š ķī duma. Š ķ īd u mu s s a m a i s a un m a i s ī j u m a m uz-
s lā ņo 2 — 3 ml a m o n j a k a šķīduma. J a urī nā ir acetons, am on j ak a
š ķī dum a un m ai s ī j um a s a s k a r š a n ā s vietā 1— 2 m i nū tē s izveidojas
sārti violets gredzens. Vesela cilvēka u rī n s acet onu p a r a s t i n e s a ­
tur. Acetonu u rī n ā v a r a t r a s t i l gs to š as b a d o š a n ā s gad īj umā, bet
visbiežāk — cukurslimniekiem d iabēt isk ās k o ma s vai p i rm sk o ma s
gadī ju mo s.

Kuņģa saturs

Izmeklējot k u ņ ģ a s at ur u, v a r a m gūt p ri ek šs t at u par


k u ņ ģ a s u l a s da ud z umu , s a s t ā v u un t ā s piejaukumiem. T a s palīdz
novērtēt k u ņ ģ a funkciju. M ū su d ienās i z s t r ā d ā t a s s a m ē r ā precī­
z as k u ņ ģ a funkcijas n o v ē r t ē š a n a s met odes ( g a st roaci do meha no -
grāfija, g a s t r o p o l i g r ā f i j a ) , k u r a s ļauj iepazīt k u ņ ģ a sekretoro fun­
kciju d a ž ā d ā s tā daļ ās , kā arī n ovēr tēt k u ņ ģ a motoriku. P a t l a b a n
šīs met odes t u rp i na pilnveidoties un pl ašai medi ķu saimei p a g a i ­
d ā m n a v pieejamas.
M a t e r i ā l a i eg ūš ana . K u ņ ģ a s a t u r u v a r i egūt ar resno vai tievo
zondi (frakcionēti).
Resnā z o n d e ir no 1— 2 mm biezas g u m i j a s p a g a t a v o t a
70 cm g a r a g u m i ja s ca uru le ar 8 m m lielu atveres di amet ru. Kuņģi
i ev a d ā m a i s zondes g al s ir n oap aļ ot s, un t aj ā ir d ivas atveres.
P ac ie nt u nosēdi na at zvel tnes krēslā, gal vu n e d a u d z noliec uz
priekšu. S a m i t r i n ā t u zondes gal u ievada līdz rīklei, n o rā d ot s l im ­
niekam, ka š aj ā laikā j ā i z d a r a r ī š a n a s kust ības. Ta d zondi ātri
i evada dziļāk b ar ī b a s v ad ā, līdz at zī me (40 cm) a t r o d a s s t a rp
priekšzobiem. Zondes ār ēj o galu ieliek t r a u k ā ar iedaļām. P a r a s t i

69
3. t a b u l a
U rīn a n o v ē r t ē š a n a u n t ā s d i a g n o s ti s k a nozīm e

N ovērtēšanas
p a ņ ē m ie n s P a z īm e s D ia g n o s ti s k ā noz īm e

M akroskopiskā k r ā sa
izm eklēšana b rū n a (alus k rā sa) akūts h e p a tīt s, žultsceļu no-
sprostojum s
sarkana (asiņu k rā sa ) u rīn p ū š ļa akmeņi vai n ier­
a k m e ņ i, h ip ern efro m a , u r īn ­
p ū šļa polipi, a k ū ts g l o m e r u l o -
n e f r īts (reti)
a c e t o n a sm a k a cu k u rslim īb a , izteik ta eksikoze
(šķidrum a zudum s)
Ķ īm is k ā izm ek lē­ olbaltum s nieru s l i m ī b a s , m i e l o m a , para-
šana proteinēm iskas retik u lo z e s,
d ru d zis, k a r d i o v a s k u l ā r a in su -
ficien ce ( s i r d s d a r b ī b a s n e p i e ­
tiek a m īb a )
c u k u rs c u k u rslim īb a , r e n ā l a i s d ia b ēts ,
akrom egālija, K ušinga sin ­
d ro m s, p a n k rea tīts, š o k s u. c.
b iliru bīn s aknu s l i m ī b a s , ž u l t s a k m e ņ u s l i ­
m ība, aizkuņģa d z ie d z e r a
audzēji
acetons ilg sto ša badošanās, d ia b ētis k ā
k om a
a m ilāze p an k r e a tīt s
N ogulšņu m i k r o ­ eritrocīti nieru un u rin ceļu s l i m ī b a s v a i
sk o p is k ā izm ek­ i e v a i n o ju m i , m e n s t r u ā c i ju a s i ­
lē š a n a ņu p i e j a u k u m s
leikocīti pavairotā d a u ­ nieru slim ības (p ie lo n e f r īt s)
dzumā ( v e s e l a c ilv ē k a c i s tī t s , ārējo dzim um orgānu
urīnā at r o d a m i d a ži iekaisum s
leik ocīti r e d z e s la u k ā —
0 — 5)
cilindri a k ū t a s un hroniskas nieru sli­
m īb a s
leicīn a un tiro zīn a kristāli ak ū ta ak nu in su f i c i e n c e ( n e p i e ­
t i e k a m ī b a ) , leik o z e s , tīfs
h o l e s t e r ī n a kristāli n e f r o ti s k a i s si n d r o m s , nieru
a u d zēji
u rātu, f o s f ā tu , oksalātu n e lie lā d a u d z u m ā — v e s e l i e m
kristāli c ilv ēk iem ; p a v a ir o t ā d a u d z u ­
m ā — n iera k m eņ u g a d ī j u m ā

70
k u ņ ģ a s u l a i z d a l ā s brīvi; j a t a s n en o ti e k, j ā l ū d z p a c i e n t s s a s p r i n ­
d z i n ā t v ē d e r a m u s k u l a t ū r u v a i ari viegli j ā u z s p i e ž uz p a k r ū t e s .
P ē c t a m z o n d i i z ņe m. Z o n d ē š a n u a t k ā r t o v ē l r e iz — 45 m i n ū t e s pēc
t a m , k a d p a c i e n t s s a ņ ē m i s m ē ģ i n ā j u m a b r o k a s t i s ( p a r a s t i 4 0—
50 g b a l t m a i z e s s a u s i ņ u u n 400 ml n e s a l d i n ā t a s t ē j a s ) . A b a s i e g ū ­
t ā s k u ņ ģ a s u l a s p o r c i j a s n o s ū t a i z m e k l ē š a n a i uz l a b o r a t o r i j u . P ē ­
d ēj ā lai kā r e s n o z o nd i p r a k t i s k i lieto t i kai k u ņ ģ a s a t u r a a t s ū k š a ­
n a i s li m ī b u g a d ī j u m o s , be t n e k u ņ ģ a f u n k c i j a s n o v ē r t ē š a n a i .
Tievā z o n d e ir 1,5 m g a r a u n ap 4 m m r e s n a g u m i j a s
c a u r u l e . U z t ā s a t r o d a s t r ī s a t z ī m e s : 40 c m a t t ā l u m ā n o c a u r u l e s
g a l a ( t a s a t b i l s t a t t ā l u m a m no z o bi e m līdz ieejai k u ņ ģ ī ) , 70 cm
(līdz i eejai v ā r t n i e k ā ) u n 90 c m a t t ā l u m ā n o c a u r u l e s g a l a . Uz
n o a p a ļ o t ā g a l a , k a s a t r o d a s k u ņ ģ ī , a r ī ir a t v e r es . K u ņ ģ a s u l a s
i e g ū š a n a i n e p i e c i e š a m s k a i r i n ā t ā j s (tā s a u c a m a i s m ē ģ i n ā j u m a k a i ­
r i n ā t ā j s ) . Ka v i e n s no l a b ā k i e m k a i r i n ā t ā j i e m m i n a m s k ā p o s t u
n o v ā r ī j u m s . Tā i e g ū š a n a i ž ā v ē t u s k ā p o s t u s v ā r a 2 0 — 40 m i n ū t e s ,
līdz u z l i e t a i s š ķ i d r u m a d a u d z u m s s a m a z i n ā j i e s a p m ē r a m p a r pusi
n o s ā k o t n ē j a d a u d z u m a ( k a t r a i z o n d ē š a n a i 21 g ž ā v ē t u k a p o s t u +
, + 3 00— 500 ml ū d e n s ) . I e g ū t o n o v ā r ī j u m u nolej v a i n of il t r ē un
a t š ķ a i d a a r v ā r ī t u ū d e n i , līdz, t i t r ē j o t a r 0 , l n N a O H v a i K O H
š ķ ī d u m u f e no l f t a l e ī n a k l ā t ie nē , u z b a l t a f on a 100 ml k ā p o s t u
n o v ā r ī j u m a n e i t r a l i z ā c i j a i tiek i z tē r ē t s 18— 20 ml 0 , l n s ā r m a .
I e g ū t o n o v ā r ī j u m u v a r u z g l a b ā t l e d u s s k a p i 10— 14 d ie na s . T i t r ē ­
š a n a i ņ e m 5— 10 ml k ā p o s t u n o v ā r ī j u m a u n i z d a r a a t t i e c ī g u s a p ­
r ēķ in u s. Li et oj ot n o v ā r ī j u m a g a t a v o š a n a i s v a i g u s k ā p o s t u s , v ie na i
z o n d ē š a n a i n e p i e c i e š a m s 2 0 0 — 250 g k ā p o s t u .
Z o n d i i e v a d a līdz k u ņ ģ a a n t r ā l a i d a ļ a i (55— 65 c m a t t ā l u m ā
n o p r i e k š z o b i e m ) . A t s ū c v i su k u ņ ģ a s a t u r u . T u r p m ā k n o s a k a
1 s t u n d a s b a z a l o s e k r ē c i j u — 4 r e i z e s (ik p ēc 15 m i n ū t ē m ) a t s ū c
v is u k u ņ ģ a s a t u r u a t s e v i š ķ ā s m ē ģ e n ē s . P ē c p ē d ē j ā s k u ņ ģ a s a t u r a
a t s ū k š a n a s c a u r z o nd i i e v a d a k u ņ ģ ī s i lt u ( + 3 7 ° C ) k ā p o s t u n o v ā ­
r ī j u m u ( a p m ē r a m 250 ml) un u z 20 m i n ū t ē m z on d i ai z sp i e ž . T ā ­
l ā ko 5 m i n ū š u la ik ā a t s ū c v is u k u ņ ģ a s a t u r u ( a p r ē ķ i n o s t a s n ei e­
iet). N ā k o š ā s 4 r ei z e s (ik p a 15 mi n. ) t u r p i n a k u ņ ģ a s u l a s iegū-
š a n u , a r ī k a t r u reizi a t s ū c o t v i su k u ņ ģ a s a t u r u . K a t r ā a t s e v i š ķ a
b a z ā l ā s u n p ē c k a i r i n ā t ā j a s e k r ē c i j a s p o r c i j ā a p r ē ķ i n a b r īv o IIČ1
u n k op ēj o s k ā b u m u . J a 1 s t u n d u pēc k a i r i n ā t ā j a i e v a d ī š a n a s b r ī v ā
IIC1 k u ņ ģ a su l a n e p a r a d ā s , z o n d ē š a n a j ā t u r p i n a , i e va d o t m u sk u l i
0, 1% b ā z i s k ā h i s t a m ī n a š ķ ī d u m u — 0,1 ml uz k a t r i e m 10 k g s l i m ­
ni ek a ķ e r m e ņ a s v a r a ( v i e n k ā r š a i s h i s t a m ī n a t e s t s ) . K u ņ ģ a s u l a s
a t s ū k š a n a pēc h i s t a m ī n a i e v a d ī š a n a s vēl n ot ie k 1 s t u n d u — ik pa
15 m i n ū t ē m . J a b r ī v ā IIC1 k u ņ ģ a s u l ā n e p a r ā d ā s ari pēc h i s t a m ī n a
i n je k c i j a s , j ā p i e ņ e m , ka s l i m n i e k a m ir a n a c i d i t ā t e . Bez t a m kā m ē ­
ģ i n ā j u m a k a i r i n ā t ā j u m ē d z lietot a r ī a l k o h o lu (300 ml 5 % a l k o ­
h ol a š ķ ī d u m a ūdenī ) v a i k of eī nu (300 ml ū d e ns , k u r ā i z š ķ ī d i nā t i
0,2 g t ī r a k o f e ī n a ) . Sie k a i r i n ā t ā j i n a v fizioloģiski. T ā k ā t o l ieto­
š a n a j o p r o j ā m ir i z p l a t ī t a , m i n ē s i m ari l i e t o š a n a s p a ņ ē m i e n u s .
A l k o h o l a va i k o f e ī n a m ē ģ i n ā j u m a k a i r i n ā t ā j u s i e k r ā s o a r d a ž i e m
m e t i l ē n z i l ā š ķ ī d u m a pil ieni em, līdz tie k ļ ūs t g a i š i zili. P ē c m ē ģ i ­
n ā j u m ā k a i r i n ā t ā j a ik 10 va i 15 m i n ū t e s a r šļirci c a u r z o nd i a t s ū c
10 ml k u ņ ģ a s a t u r a . K a d i e k r ā s o t a i s m ē ģ i n ā j u m a k a i r i n ā t ā j s no
k u ņ ģ a e va k uē j i e s , a t s ū c v i s u s u l u ik p a 10— 15 min. 2 s t u n d a s
ilgi. I e g ū t ā s s u l a s p o r c i j a s a p z ī m ē u n n o s ū t a i z m e k l ē š a n a i uz
laboratoriju.
K uņģa satura no vērtēša n a . K u ņ ģ a s u l a s d a u d z u m s liecina
p a r s e k r ē c i j a s a p j o m u . A r r e s n o zo nd i p a r a s t i i e g ū s t a p m ē r a m
100 ml s u l a s , a r tievo z o nd i — 5 — 20 ml s u l a s k a t r ā po r ci j ā . P ā r ­
mērīgi k ā p in ā ta s sekrēcijas gadījum ā iegūtās sulas dau dzu m s var
p ā r s n i e g t p a t 1 litru.
K uņģ a sulai parasti nav noteiktas k r ā s a s . Asiņu piejaukums
t o p a r a s t i p a d a r a b r ū n u ( k a f i j a s b ie z u m u k r ā s ā ) . A s i n i s v a r pie­
j a u k t i e s k u ņ ģ a s u l a i n o n e j a u š a g ļ o t ā d ā s i e v a i n o j u m a , no k u ņ ģ a
č ū l a s v a i a r ī no a u d z ē j a . J a no d u o d ē n a k u ņ ģ ī iekļuvusi žults,
k u ņ ģ a s u l a m ē d z b ū t d z e l t e n ī g i z a ļ a. A p l ū k o j o t i e g ū t o s ul u, j ā n o ­
v ē r t ē g ļ o t u p i e j a u k u m s . D a u d z c a u r j a u k t u g ļ ot u p a r a s t i n o r ā d a
uz k u ņ ģ a g ļ o t ā d a s i e k a i s u m u ( g a s t r ī t u ) ; t u r p r e t i m p e l d o šu g ļ o t u
d i a g n o s t i s k ā n o z ī m e ir n i e c ī ga , jo t ā s p a l i e l ā k a j a i d a ļ a i iekļūst
k u ņ ģ a s u l ā no m u t e s d o b u m a v a i e l p o š a n a s ceļu g ļ o t ā d ā m .
T ā l ā k k u ņ ģ a s ul u i zme k l ē ķ ī m i s k i . T i t r ē j o t a r d e c i n o r m ā l u
n ā trija hidroksīda šķīdumu, ie spējams noteikt brīvās sā lssk ā b e s
d a u d z u m u u n k op ē jo s k ā b u m u . T u k š ā d ū š ā b r ī v ā s s ā l s s k ā b e s d a u ­
d z u m s m ē d z b ū t a p 0, be t k o p ē j a i s s k ā b u m s — 2 0 — 40; pēc m ē ģ i ­
n ā ju m ā brokastīm brīvās sālsskābes daudzum s parasti svā rstās
r o b e ž ā s n o 20 līdz 40, bet k o p ē j a i s s k ā b u m s — 4 0 — 60 (sk. 4. t a b . ) .

4. t a b u l a
Biežāk s a s t o p a m i e k u ņ ģ a se k rēc ija s tipi (piem ēri)
( k u ņ ģ a s u l a i e g ū t a p ēc alk o h o la k a irin ā tā j a )

B rī vā Kopējais B rī v ā K opējais Brīvā Ko pējais


Laiks HC1 skābum s HC1 skābums HC1 skābum s

T u k š ā d ū šā 0 18 25 52 0 2
p ēc 10' 2 21 29 58 0 3
20' 5 28 34 66 0 3
30' 8 32 35 ‘ 68 0 5
40' 11 37 37 73 0 6
50' 13 43 40 76 0 6
60 ' 15 48 43 82 0 7
75 ' 17 51 43 84 0 6
90 ' 22 54 46 87 0 5
105' 26 57 48 91 0 6
120' 29 59 49 94 0 6

n o r m ā la se kr ēcija k ā p in ā t a se kr ēcija p a v ā ji n ā t a
(n o r m a c i d i t ā te ) (h ip er a cid itā te) se kr ēcija
(a n a c i d i t ā t e )

72
P a v a iro tu brīvās sālsskābes un kopējā skābuma daudzumu p a ­
r a s t i n o v ē r o s l i m ni e k i em a r k u ņ ģ a i e k a i s u m u ( h i p e r a c ī d u g a s t r ī t u ) ,
a r k u ņ ģ a vai d u o d ē n a čūlu, kā arī citu s l i mī b u g a d ī j u m o s , ner et i
ar ī p il nī gi v e s e l ie m cilvēkiem. J a p i e z ī m ē , k a s a m a z i n ā t a k u ņ ģ a
s u l a s s k ā b u m a a t r a š a n a n e v i e n m ē r liecina p a r īs tu s ā l s s k ā b e s t r a ­
k u m u v a i a ri p a r n e s p ē j u to ražot. T ād ēļ , d i a g n o s t i c ē j o t k u ņ ģ a s l i ­
mību ar pa a u g stin ā tu vai pazeminatu sālsskābes daudzumu, par
g a l v e n o k r i t ē r i j u u z s k a t ā m a k l īn is ka a i n a , be t ne k u ņ ģ a s u l a s
i z m e k l ē š a n a s r e zu lt ā ti , Bez s ā l s s k ā b e s k u ņ ģ a su l ā v a r n o t e i kt arī
p i e n s k ā b i , k u r a t u r r o d a s t a d, ja u z t u r s ilgi n e p ā r i e t u z div-
padsm itpirkstu zarnu, tāp at var noteikt fermentus (pepsīnu) un
c i t a s vi elas.
K u ņ ģ a s a t u r u v a r i z me kl ēt arī m i k r o s k o p i s k i . T ā d ē j ā d i
v a r a t r a s t s ī k ā s g ļ o tu p i c i ņ a s , e r i tr o cī tu s , leikocītus, a t i p i s k a s š ū ­
n a s (kuņģa audzēju gadījum os). Ikdienas praksē kuņģ a sulas
m i k r o s k o p i s k a i i z m e k l ē š a n a i s e v i š ķ a s n o z ī m e s n av . T ā d ē ļ t ā i z d a ­
rām a atsevišķos gadījumos, kad iespējami vērtīgi diagnostiski se­
c i n āj u mi .

D uodena sa tu r s un a iz k u ņ ģ a dziedzera sula

D i v p a d s m i t p i r k s t u z a r n ā a t v e r a s ž ult sceļ i u n a i z k u ņ ģ a
d z i e d z e r a k a n ā l s . T ā d ēļ d u o d e n ā l ā s a t u r a i z m e k l ē š a n a v a r dot p a ­
p i l du n o r ā d ī j u m u s p a r d i v p a d s m i t p i r k s t u z a r n a s g ļ o t ā d a s , a k n u
un ž u lt s ce ļ u s l i m ī b ā m . A i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a s u l a s i z m e k l ē š a n a ( g a l ­
venokārt fermentu aktivitātes noteikšana tajā) sniedz pārsk atu par
p a n k r e ā t a funkci j u.
M ateriāla ie g ū ša n a . D u o d ē n a s a t u r u i e g ūs t a r s p e c i ā l u 1,5 m
g a r u u n 3— 5 m m r e s n u zondi. Z o n d e s g a l a m , k u r u i e v a d a k u ņģ ī ,
ir p i e s t i p r i n ā t a olīva ( p a r a s t i t ā i z g a t a v o t a n o n e r ū s o š ā t ē r a u d a ) .
U z z o n d e s ir 3 a t z ī m e s : 40 c m no o l ī v a s ( a t t ā l u m s n o z obiem līdz
i eejai k u ņ ģ ī ) , 70 c m (līdz ieejai v ā r t n i e k ā ) u n 80 c m ( no z obi em
līdz d i v p a d s m i t p i r k s t u z a r n a s p a p i l l a i ) . Zo nd i i e v a d a , p a c i e n t a m
to a kt ī v i rijot. K a d z o n d e p a k ā p e n i s k i s a s n i e g u s i k u ņ ģ i (40 c m ) ,
p a c i e n t u n o g u l d a u z l a b a j i e m s ā n i e m u n g a i d a ( a p m ē r a m 30 —
60 m i n ū t e s ) , līdz olīva ieslīd d u o d ē n ā . K a d t a s n oti ci s, c a u r zo nd i
i z d a l ā s d zi dr s, d z i n t a r d z e l t e n s š ķ i d r u m s a r s ā r m a i n u r e ak ci j u , k u r u
p ā r b a u d a a r l a k m u s a p a p ī r u . N o r m ā l i ž u l t s A p o r ci j a i z d a l ā s a p ­
m ē r a m 1 ml v i e n ā m i n ū t ē . K a d i e g ū t s a n al ī z e i n e p i e c i e š a m a i s A
ž u l t s d a u d z u m s (10— 15 m l ) , c a u r z on d i i e v a d a d u o d ē n ā 20 ml
s a s i l d ī t a 3 5% m a g n i j a s u l f ā t a š ķ ī d u m a . U z 5 m i n ū t ē m zon di n o ­
s l ē dz a r a i zs pi ed ni . T a d to a tv e r. V e s e l a m c i l v ē k a m pēc 5 — 15
m i n ū t ē m i z d a l ā s B p o r c i j a — 60— 80 ml t u m š i b r ū n a s ž u l t s p ū š ļ a
ž u l ts , k u r a s k o n c e n t r ā c i j a n o r m ā l i 4 — 6 — 8 r ei z es p ā r s n i e d z A p o r ­
c i j a s k o n c e n t r ā c i j u . Koncentrāciju novērtē, atšķaidot B žulti ar
d e s ti l ēt u ūd en i t ik tā l, līdz t ā s k r ā s a s i n t e n s i t ā t e a t b i l s t A žultij.
A t š ķ a i d ī j u m a p a k ā p i a p l ē š a t t i e c ī b ā pret A žulti. T ā l ā k ieg ū sta m

73
z e lt a in i d z e l t e n u C porcij u, k u r a p a r a s t i a r i i z d a l ā s pa 1 m i li l i t ­
r a m 1 m i n ū t ē . P ē c C p o r c i j a s ( a p m ē r a m 15 ml) s a v ā k š a n a s v a r
i e g ū t a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a sul u. Š i m n o l ū k a m c a u r zo nd i d u o d ē n ā
i e v a d a 20 ml 0, 25% s ā l s s k ā b e s š ķ ī d u m a . P ē c t a m s a v ā c s u l u 4
p or ci jā s, ik pa 15 m i n ū t ē m m a i n o t m ē ģ e n e s .
Iegūtā m ateriā la n ovērtēšana. N o v ē r t ē j o t d u o d e n ā l o s a ­
t u r u , j a ņ c m v ē r ā v i s p i r m s tā i z d a l ī š a n ā s r a k s t u r s . J a n o r m ā l ā
ā t r a ( pēc 5 — 10 min.) un s p ē c ī g ā refl eksa v i e tā B ž u l t s i z d a l ā s
leni, a r v ā j u refleksu u n j a t ā s k o n c e n t r ā c i j a ir t ikai 2 v a i 3 r ei ­
z es li el āka p a r A ž u l t s k o n c e n t r ā c i j u , t a s v a r l i ec in ā t p a r h r o n i s k u
( n e r et i k a l k u l o z u ) h o leci st ītu. Z i n ā m a n o z ī m e ir a r ī m a k r o s k o p i s ­
k a i n o v ē r t ē š a n a i — n o r m ā l i d u o d e n ā l ā s u l a ir d z i dr a . J a t a i pie­
j a u k t s k u ņ ģ a s a t u r s va i a r ī j a t ā s a t u r d a u d z g | o t u u n s ā | u , tā
mēdz būt duļķaina.
Li e lā k a n oz ī m e ir d u o d e n ā l ā s a t u r a m i k r o s k o p i s k a i i z m e k l ē š a ­
nai. P a r i e k a i s u m u v a r l ie ci nā t leikocītu k l ā t i e n e lielā d a u d z u m ā
u n g ļ o t a s . It s e viš ķi leikocīti n o r ā d a uz ž ul t s c e ļ u i e k a i s u m u t ad,
j a tie k o n c e n t r ē j a s gļ o t u p i c i ņ ā s k op ā a r c i l i n dr i s k o epitēliju. Š ā d u
e l e m e n t u a t r a š a n a B p o r c i ja liek d o m ā t v a i r ā k p a r ž u l t s p ū š ļ a i ek ai ­
s u m u , bet C p o r ci j ā — p a r ž u l t s v a d u i e k a i s u m u . Liels c i l i n d r i s k ā
epi t ēl i j a d a u d z u m s k op ā a r g ļ o t ā m A por c ij ā liecina p a r d u o de n ī t u.
Liels s ā ļ u d a u d z u m s d u o d e n ā l a j ā s a t u r ā n a v u z s k a t ā m s p a r žult s-
a k m e ņ u d r o š u p i e r ā d ī j u m u . T a s v a r l ie ci nā t p a r ž u l t s s a b i e z ē š a n u ;
n er eti šī p a r ā d ī b a ir p ā r e j o š a . J a d u o d ē n a s u l ā a t r o d l a m b l i j a s
vai daudz baktēriju, iespējams gut priekšstatu par iekaisuma izrai­
s īt ā ju .
N o v ē r t ē j o t a i z k u ņ ģ a d z i e d z e r a s u l u , g a l v e n ā n o zī me
ir t a s f e r m e n t u s a t u r a m u n to a k t i v i t ā t e s m a i ņ a i d a ž ā d ā s f r a k ­
c ijās. N o r m ā l i p a n k r e ā t a s ul ā ir 1280— 5120 vien. t r i p s ī n a u n
a m i l ā z e s u n 3 — 6 vien. ( a t b i l s t t i t r ē š a n a i p a t ē r ē t ā 0 , l n N a O H
š ķ ī d u m a m i li l i tr i em ) lipāzes. F e r m e n t u a k t i v i t ā t e s m a k s i m u m s
m ē d z b ū t 2. u n 3. f r akc ij ā. Z e m a f e r m e n t u a k t i v i t a t e v a r l ie ci nā t
p a r a i z k u ņ ģ a d z i e d ze r a ā r ē j ā s s e k r ē c i j a s i ns uf ici enci ( n e p i e t i e k a ­
m ī b u ) , bieži vien h r o n i s k a p a n k r e a t ī t a r e z u l t ā t ā . P a a u g s t i n ā t a
f e r m e n t u a k t i v i t ā t e m ē d z b ū t a k ū t a , r e t ā k — a rī h r o n i s k a p a n k r e a ­
t īt a g a d ī j u m o s .

Izkārnījumi

I z k ā r n ī j u m i v e i d o j a s r e s n a j ā s z a r n ā s . Tie s a s t ā v l i e l ā­
koti es no u z t u r v i e l u a t l i e k ā m ^ m i k r o o r g a n i s m i e m u n ū d e ns . Lie ­
l āka d a ļ a u z t u r v i e l u a t li ek u ir a u g u v a l s t s p r o d u k ti . J a g r e m o š a ­
n a s ceļu v a i k ā d a s to d a ļ a s f u n k c i j a s ir t r a u c ē t a s , t a d i z k ā r n ī ­
j u m i v a r s a t u r ē t v a i r ā k u z tu r v i e l u atlieku. Bez t a m i z k ā r n ī j u m o s
va r a tra st arī d ažādu s patoloģiskus piemaisījumus, piemēram,
g ļ o t a s , s t r u t a s , a s i n i s, z a r n u g ļ o t ā d a s d a ļ a s , p a r a z ī t u o l i ņ a s u. c.

74
M ateriāla s a g a ta v o š a n a un novēr­
tē ša n a . Izk ārn īj umi j ā s a v ā c tīrā un
s au s ā t ra uk ā un j ā n o g ā d ā l a b o r a t o ­
rija d ažu st un du laikā. Tos izmeklē
makroskopiski, mikroskopiski un ķī­
miski.
I z kā rn ī ju mu m a k r o s k o p i s k ā
n o v ē r t ē š a n a bieži vien dod norādīj u- i
mu s p ar g r e m o š a n a s t raucēj umiem, ļ
J a n or mā lo ci li ndri skas for ma s piku
vietā i zkār nī jumi i zdal ās spiru veida,
t a s n o r ā d a uz r e s nā s z a r n a s s p a z ­
m ā m vai stenozi. Lietojot j a uk t u u z ­
t uru, i zk ār nī ju mi ir brūni, piena dieta
p a d a r a i zk ār n īj um us gai šākus. Arī
citi produkti v a r ietekmet i z kā r nī ­
j u m u k r ā s u (piemēram, mellenes).
Ga iš i pelēkus (aholiskus) i zk ār n īj u­
m u s a tr od aknu slimību gadī jumos ,
kā arī pacientiem a r žultsceļu no-
spros to ju mu; m el nu s — k u ņ ģ a vai
t ievo z a r n u a s i ņ o š a n a s gadījumos.
G]otu pi ej auk ums i zkār nī jumi em v a r
liecināt p a r r e s n ā s u n t a i s n ā s z a r n a s
g ļo t ād u iekaisumu. Asi ņai ni i z kā r nī ­
j umi i zd al ās r e s n ā s z a r n a s čūlu, h e ­
moroīdu, kā arī a n ā l ā s at ver es plai-
siņu (fisūru) gadī jumos . Nereti
i z kā r nī ju mo s at rod p ar azī t us . No
i zk ār nī jumi em v a r p a g a t a v o t iztriepi
un apl ūkot mi kroskopā.
Mikroskopiskās i zmek lēš a­
n a s ga lv en a is nolūks ir a t r a s t z a r nu
p a r a zī t u (helmintu) oliņas. I zmekl ē­
jot izkār nī ju mus , z a r nu p ar azī t u ol iņas bieži vien vi egl āk izdodas
a t r a s t tad, j a iztriepes g a t a v o no speciāli a p s t r ā d ā t i e m i zkār nī ­
jumiem, kuros ol i ņa s koncentrēt as. K a t r a s z a r n u p ar a zī t u s u g a s
oliņai ir s a v a s i zs kat a ī p at n ī b a s (22. att.). M ū su republikā biežāk
s as t o pa mi e z a r n u pa r az īt i ir cērmes, spalīši, lenteņi un mat-
galvji.
C ē r m e s ( / ļ s ca r i s lutnbricoides) pieder pie ap aļ aj ie m tārpiem,
t ā s ir 15—20 cm g a r a s , s mai liem galiem; ārēji t ā s n e d a ud z a t ­
g ād i n a sliekas. Cērmj u o li ņas ir ovāl as , biezu, g r u m b u ļ a i n u a p ­
valku, p a t u m š a s , 50—70 mm d iamet rā . To centrā nereti ir grau-
d ai n a masa.
S p a l ī š i (Enterobius verm icularis) ir mazi, ap 1 cm gari
diegveida t ārpi ņi ; to ol iņas ir i e g a r e n a s (līdz 50 mm g a r a s ) ,

75
a s i m e t r i s k a s ( v ie na p u s e izliekta v a i r ā k , o t r a — m a z ā k ) , a p v a l k s
ar dubultkontūrām.
V ē r š a l e n t e n i s (T a e n ia s a g i n a t a ) s a s n i e d z 2 — 4 m g a ­
r u m u u n s a s t ā v n o d a u d z i e m a t s e v i š ķ i e m p o sm i ņ i e m . Tā o l i ņ a s ir
mazliet ovā las, ar radiāli iesvltrotu apvalku. Lenteņa galviņai
ir 4 piesūcekņi.
- Cūkas lentenis (T a e n ia s o liu m ) s a s n i e d z 2 — 3 m g a ­
r u m u , uz g a l v i ņ a s ir p i es ū c e kņ i u n 26 kāsī ši . C i t ā d i o l i ņ a s a t g ā ­
d i n a v ē r š a l e n t e ņ a o l i ņ a s.
Z i v s l e n t e n i s (B o tr io c e p h a lu s l a tu s ) s a s n i e d z 6 — 8 m g a ­
r u m u . Uz t ā i g a l v i ņ a s ir d i v a s g a r e n a s p i e s ū k š a n ā s r i e v i ņ a s bez
k ā sī ši em. O l i ņ a s pa l ie l a s , o v a l a s , a r v ā c i ņ u v i e n ā g a l ā.
M a t g a l v i s (T ric h o c e p h a lu s tric h iu ris) ir s ā r t s , 3 0 —50 m m
g a r š t ā r p i ņ š . T ā o l i ņ a s ir o v ā l a s , a r d z e l t e n ī g u , p a b i e zu a p v a l k u .
K a t r a s o l i ņ a s a b o s g a l o s ( pol os ) ir pa s a b i e z ē j u m a m .
Bez p a r a z ī t u o l i ņ ā m i z k ā r n ī j u m o s vēl v a r m e k lē t d a ž ā d u z a r n u
s l i m ī b u i z r a i s ī t ā j u s ( a m ē b a s , t u b e r k u l o z e s n ū j i ņ a s u. c.), v a r n o ­
v ē r t ē t u z t u r v i e l u g r e m o š a n a s p a k ā p i . G a ļ a s p r o d u k t u a t l i e ka s
( m u s k u ļ u š ķ i e d r a s ) v e s el a c ilvēka i z k ā r n ī j u m o s p a r a s t i n e a t r o d
v a i arī d a ž o s r e d z e s l a u k o s a t r o d d a ļē j i s a g r e m o t u s m u s k u ļ u
š ķ i e d r u g a b a l i ņ u s . J a a t r o d d a u d z m u s k u ļ u š ķ i e d r u a r labi r e ­
d z a m u š ķ ē r s s v ī t r o j u m u , t a s n o z ī mē , ka g a ļ a s p r o d u k t u g r e m o ­
š a n a n o r i s i n ā s slikti. N o r m ā l i i z k ā r n ī j u m o s a t r o d a t s e v i š ķ u s c i e ­
t e s g r a u d u s ; j a t u r p r e t i m t a j o s ci etes ir d a u d z , t a s liecina, ka
u z t u r s n e p i e t i e k a m i s a g r e m o j a s tievo z a r n u va i a i z k u ņ ģ a d z i e ­
d z e r a d a r b ī b a s t r a u c ē j u m u dēļ. I z k ā r n ī j u m i , k u r o s d a u d z n e i t r ā l u
(slikti g r e m o t u ) t a u k u , ir pelēki, līdzī gi tepei ( a i z k u ņ ģ a dz i e­
dzera vai aknu darbības traucējumi). Normālos izkārnījumos
n e i t r ā l o t a u k u n a v v a i a r ī tie ir a t r o d a m i nelielā d a u d z u m ā . J a ir
a i z d o m a s p a r di z en t ēr i ju , s v a i g u s i z k ā r n ī j u m u s n e k a v ē j o t i e s n o ­
s ū t a uz l a b o r a t o r i j u s p e c i ā l a i b a k t e r i o l o ģ i s k a i i z m e k l ē š a n a i .
No ķ ī m i s k ā s i z m e k l ē š a n a s m e t o d ē m s v a r ī g a ir a s i ņ u p i e ­
r ā d ī š a n a i z k ā r n ī j u m o s . I z p l a t ī t ā k ā m e t o d e ir b e n z i d ī n a r e a k ­
cija. Tī rā, s a u s ā m ē ģ e n ē 0,025 g b e n z i d ī n a u n 0,1 g b ā r i j a per-
o k s ī da i z š ķ ī d i na 5 m il i l it r os 5 0 % e t i ķ sk ā be s . P r i e k š m e t s t i k l i ņ a
v id ū a r s t i kl a irbulīti uz z ie ž biezu i z k ā r n ī j u m u s l ā ni , s ti k l u u z ­
liek uz b a l t a p a p ī r a u n a r pipeti uzlej d a ž u s p i l i en u s s a g a t a v o t ā
r e a ģ e n t a . J a i z k ā r n ī j u m i s a t u r a si ni s, v i e n a s m i n ū t e s l aikā p a r ā ­
d ā s z a ļ g a n z i l a k r ā s a . B e n z i d ī n a r e a k c i j a ir ļoti j u t ī g a . J a t ā ir p o ­
zi tīva, t a d n e p i e c i e š a m s to a t k ā r t o t v a i r ā k a s r eizes pēc t a m , kad
n a v v a i r s lietoti g a ļ a s p r o d u k t i ( d z ī v n i ek u m u s k u l a t ū r a s d a ļ a s
v a r s a t u r ē t a s i ņ u p i e j a u k u m u , k a s v a r dot p o z i tī vu b e n z i d ī n a
reakciju).
Bez t a m ķ īmis ki i z k ā r n ī j u m o s v a r n o t e i k t ari z a r n u f e r m e n t u s
(to d a u d z u m s v a r m a i n ī t i e s d a ž ā d u s li mī b u g a d ī j u m o s ) , k ā a r ī
c i t a s vielas.
ELPOŠANAS ORGĀNU SLIMĪBAS

ANA T O M ISK I F IZ IO L O Ģ ISK S R A K S T U R O JU M S

E l p o š a n a s o r g ā n u s i s t ē m ā i et ilps t 1) a u g š ē j i e e l p o š a ­
n a s ceļi ( d e g u n s u n t ā b l a k u s d o b u m i , aizdegune, balsene),
2) t r a h e j a u n b r o n h i, 3) p l a u š a s , 4) p le ir a, 5) k r ū š u k u r v i s a r
e l p o š a n a s m u s k u l a t ū r u , 6) p l a u š u a s i n s v a d i u n l i m f ā t i s k a s i s t ē m a
u n 7) nervi .
Li el a n o z ī m e p l a u š u s li m ī b u p a t o ģ e n ē z ē ir a u g š ē j i e m e l p o š a n a s
ceļiem, k u r o s g a i s s s a s i l s t , s a m i t r i n ā s , a t t ī r ā s no p u t e k ļ i e m u n
dažādiem mikroorganismiem.
P a t o l o ģ i s k ā s i z m a i ņ a s a u g š ē j o s e l p o š a n a s ceļos a p s k a t a
a u s u -k a k la -d e g u n a slimību mācību g r ā m a t a s , tā pēc t ā s n e a p ­
l ūkosi m.
T r a h e j a ir b a l s e n e s t u r p i n ā j u m s , u n t ā s ā k a s a p m ē r a m k a k l a
V II s k r i e m e ļ a lī menī , be t j a u I V— V k r ū š u s k r i e m e ļ a a u g s t u m ā
t ā s a d a l ā s di vo s g a l v e n a j o s b r o n h o s l— k r e i s a j ā u n l a b a j ā . T r a ­
h e j a s g a r u m s ir a p m ē r a m 12 cm, t ā s d i a m e t r s — 16— 27 cm.
G a l v e n a i s l a b a i s b r o n h s ir ī s ā k s u n r e s n ā k s p a r kreiso. L a b ā
b r o n h a g a r u m s ir 3 — 4 c m u n d i a m e t r s 14— 23 m m , be t kr e is ā —
5 - ^ 6 c m a r d i a m e t r u 9 — 20 mm .
L a b a jā p la u šā iekaisuma procesus novēro biežāk nekā krei­
s a j ā , jo p a s a ī s i n ā t o b r o n h u ceļu m i kr o b i t u r n o k ļ ū s t vi eg lā k.
G a l v e n o s b r o n h u s s a u c a r ī p a r p i r m ā s p a k ā p e s b r o n h i e m ; tie
ieiet p l a u š ā s u n t u r p i n a p a k ā p e n i s k i d a lī t i e s s ī k ā k o s b r o n h o s (līdz
piektās vai sestās pakāpes bronhiem).
T r a h e j a s u n b r o n h u i e k š p u s e ir i z k l ā t a a r s k r o p s t i ņ e p i t ē l i j u ,
k u r a ir a rī š ū n a s , k a s r a ž o g ļ o t a s . S k r o p s t i ņ a s p a s t ā v ī g i k u s t a s
mutes virzienā, tā attīrīdam as bronhus.
Sī ko b r o n h u g a r u m s ir no 1 līdz 5 m m u n p a t vēl īs ā ks , t ie m
n a v s k r i m š ļ a s ke l e t a , k ā t a s ir l i e l ā k ie m b r o n h i e m . P a š u s s ī k ā k os
b r o n h u s s a u c p a r b r o n h i o l ā m . Tie ir p ā r e j a n o b r o n h i e m uz a l v e o ­
lām.
N o v i e n a s b r o n h i o l a s , k u r a s d i a m e t r s ir 0,3— 0,4 m m , i zv e id o ­
j a s 15— 20 a l ve o l a s , k a s k o p ā ve id o p l a u š u f u n k c i o n ā l o vi en ī bu —
p l a u š u a c i n u s u (23. a t t . ) .

77
Alveolas veido p l a u ­
šu p ar enhī mu. To s kai ts
sni ed za s līdz 700 mi lj o­
niem. P l a u š u acinusi
' apvi eno ja s un g r up ē ja s
pl auš u daļiņās. D a ļ i ņ a s
veido pl auš u d a ļ a s jeb
daivas. Krei saj ai p l a u ­
šai ir di vas daivas:
a u g š ē j ā un apa kš ēj ā;
l ab aj a i p l au š ai ir trīs —
a u g šē j ā , vi dēj ā un a p a k ­
šējā daiva.
Pl ei ra s a s t ā v no di­
v ām l ap i ņ ā m — iekšē­
j a s un ār ēj ās . Iekšējā
23. att. Bro nh u d a l ī š a n ā s un a lv e o lu i z v e i d o ­ l apiņa, ko apzīmē ari
šanās.
p a r viscerālo, brīvi a p ­
tver plaušu; ār ēj ā parie-
lālā pleira izklāj krūšu-
k ur vj a iekšpusi, d i a f r a g m a s a u gš ē jo virsmu, kā arī daļu no v ide­
nes ( m e d i a s l i n a ) . S t a r p a b ā m pl ei rām ir ka pi l ar a s p r a u g a —
pl ei ras dobums.
P l e i r as dobuma notiek n e p ā r t r a u k t a li mfas cirkulācija. Pl ei ra s
l api ņu produc ēt ai s š ķ i d ru m s s a m a z i n a pl ei ras berzi un uzlabo
pl auš u sl ī damī bu e l p oš an a s aktā. P r o d u cē ta i s š ķ i d r u m s tūlīt tiek
arī rezorbēts, tādēļ praktiski vesela pl ei ras telpā š ķ i dr um a ir ļoti
maz. Bez t a m pl ei ras l ap i ņā m ir arī b a r j e r a s jeb a i z sa r gf un k ci ja s
nozīme, jo t as kavē infekcijas i zpl at ī šan os o rg a n i s m ā .
E l p o š a n a s m u s k ul at ū ru iedala g a l v e n a j ā m u s k u l a t ū r ā un palīg-
m u sk ul a t u rā . P a l ī g m u s k u l a t ū r a pi edal ās e l p oš an a s aktā, ja ir ļoti
liela fiziska slodze vai p lauš u patoloģija.
G a lv eno e l p o š a n a s m u s k u l a t ū r u veido d i a f r a g m a un s ta rp r ib u
muskuļi, p a l i g m u s k u l a t ū r u — kakl a muskuļi. Lai d a r bo to s el po­
š a n a s p al ī g m u s k u l a t ū r a , nepieciešams nekust īgi fiksēt plecu joslu,
kaklu un galvu. Tāpē c a s t m a s slimnieki lēkmes laikā sēž n e k u s ­
tīgi, s at vēr uš i g ul t as vai krēsla malu, bet kakla pri ekšpusē viņiem
izteikti d a r bo ja s e lp o š a n a s p al ī g m u s k u l a t ū r a .
K r ū š u k u r v j a skeletu veido m u g u r k a u l a kr ūš u daļa, ri bas un
krūšukauls. K r ū šu k ur v ja def ormāci ja r a d a pl auš u v ent il āci jas
t ra uc ē ju mu s , k as s a v u k ā r t veicina pl auš u s as l im ša nu .
P l a u š u as ins ri ti veido kā lielais, tā m a za i s as i ns ri t es loks. No
liela as i ns ri t es loka p l a u š a s a t z a r o j a s b ronhu ar tē ri j as , kas baro
pl auš as . M az o a s in s ri t es loku veido p lauš u ar tē ri j a (atiet no sirds
laba k a m b a r a ) , kas p l a u š ā s s a d a l ā s kap i lā r u tikla, no ku ra asi ni s
pa v ē n ā m a t g r ie ž as a tp ak a ļ kre isa jā pri ekškambarī . Ka pi lār u tīkls
p l a u š ā s ap ņe m alveolas. Te arī notiek gazu a p m a i ņ a s t a rp alveo-
l am un asinīm.

78
P l a u š a s ir v i r s p u s ē j ā ( zem p l e i r as ) u n d z i | ā ( g a r b r o n h i e m )
l i m f ā t i s k ā s i s t ē m a . A b a s š īs s i s t ē m a s n e s limfu p l a u š u s a k ņ u v i r ­
zienā. Ir 4 l i m f m e z g l u g r u p a s , k a s n o v i e t o t a s p l a u š ā s , p l a u š u
s a k n ē s , g a r l iel aji em b r o n h i e m un t r a h e j u . L i m f ā t i s k ā s i s t ē m a i z ­
v a d a n o p l a u š ā m d a ž ā d u s s v e š ķ e r m e ņ u s (dzelzs, sil īci ja p u t e k ­
ļus, b a k t ē r i j a s , ko loi da d a ļ i ņ a s u. c.), t ā vei cot p l a u š u k a n a l i z ā ­
c i j a s f unkci ju. T r a u c ē j u m i l i m f ā t i s k a j a s i s t ē m ā ie te kme a r i p l a u š u
gāzu normālo apmaiņu.
B r o n h u s u n p l a u š a s g a l v e n o k ā r t i ne r vē k l e j o t ā j n e r v s ( p a r a -
s i m p a t i s k a i s n e r v s ) . I n e r v ā c i j ā d a ļē j i p i e d a l ā s ari s i m p ā t i s k o
nervu atzarojumi.
G a l v e n a i s p l a u š u f u n k c i o n ā l a i s u z d e v u m s ir n e p ā r t r a u k t i u z ­
turēt ogļskābās gāzes un skābekļa apm a iņu organism ā. Gāzu a p ­
m a i ņ a n ot ie k
1) s t a r p a l v e o l ā m u n a t m o s f ē r a s g a i s u ( ā r ē j ā e l p o š a n a ) ,
2) s t a r p a l v e o l u g a i s u u n a s i n ī m ( p l a u š u e l p o š a n a ) , kā a ri
3) s t a r p a s i n ī m u n a u d i e m ( a u d u e l p o š a n a ) .
G ā z u a p m a i ņ a n o r i s ļoti i nt en sī vi . A t m o s f ē r a s g a i s ā , k a s ir
a r ī i e e l p o j a m a i s g a i s s , ir 20, 93% s k ā b e k ļ a u n t ikai 0 , 03 % o g ļ ­
s k ā b ā s g ā z es , bet i z e l p o j a m ā g a i s ā pēc g ā z u a p m a i ņ a s a l v e o l ā s
s k ā b e k l i s ir t i k a i 16— 1 7%, be t o g ļ s k ā b ā g ā z e — 5— 4 % .
Ar ē jā e l p o š a n a jeb p l a u š u v e n t i l ā c i j a ir n e i r o m u s k u l ā r s p r o ­
cess, ko r e g u l ē e l p o š a n a s c e n t r s i e g a r e n a j ā s s m a d z e n ē s . Ieel pā
( in s p ir iu m ) izšķi r š ā d u s m o m e n t u s :
1) k o n t r a h ē j a s e l p o š a n a s m u s k u l a t ū r a ;
2) līdz a r to i z p l e š a s k r ū š u k u r v i s ;
3) p l a u š a seko i z p l e s t a j a m k r ū š u k u r v i m ;
4) g a i s a s p i e d i e n s a l v e o l ā s k ļ ū s t m a z ā k s p a r a t m o s f ē r a s s p i e ­
di enu, u n
5) p l a u š ā s i e p lū s t g a i s s .
T ā d a v e i d ā ieelpā g a l v e n a i s ir m u s k u l a t ū r a s k o n t r a k c i j a , bet
p l a u š ā m ir p a s ī v a loma.
I ze lpā ( e x p iriitm ) a t z ī m ē j a m i š ā d i m o m e n t i :
1) i z p l e s t ā s p l a u š a s , b ū d a m a s e l a s t ī g a s , s a k ļ a u j a s ;
2) s a p l a k u š a i p l a u š a i seko k r ū š u k u r v i s u n d i a f r a g m a ;
3) a l v e o l ā s g a i s a s p i e d i e n s p a a u g s t i n ā s u n k ļ ū s t li e lā ks p a r
a t m o s f ē r a s s pi e di e nu , u n
4) g a i s s tiek i z s p i e s ts no p l a u š ā m .
T a t a d izelpā p l a u š u e l a s t i c i t ā t e i ir a k t ī v a loma.
E l p o š a n a s b i e ž u m s ( fr ek ve nc e) p i e a u g u š a m c i l v ē ka m s v ā r s t ā s
no 14 līdz 20 r e iz em m i n ū t ē . T a s ir t i k p a t m a i n ī g s ka pu ls s. E l p o ­
š a n a s f r e k ve n ce p a l i e l i n ā s , c i l v ē k a m k u st ot i e s, ēdot, kā a rī t a d,
j a ir p a a u g s t i n ā t a ķ e r m e ņ a t e m p e r a t ū r a utt. E l p o š a n a s b i e ž u m s
ir a t k a r ī g s a r ī no v e c u m a : b ē r n i e m e l p o š a n a ir ā t r ā k a , p i e a u g u ­
š iem — l ēn āk a.
S t a r p e l p o š a n a s u n p u l s a f re kv e nc i ir s a m ē r ā s t a b i l a a t t i e ­
cība — 1 : 4 (ja e l p o š a n a s s k a i t s m i n ū t ē ir 20, t a d p u l s s — 80) .

79
24. att. P l a u š u a r ē j ā s e l p o š a n a s rādītāji.

Ārējo el pošanu r a k s tu r o šādi lielumi (24. att.):


1) e l p o š a n a s t i l p u m s jeb e l p oš an a s dzi jums (E T) , t. i.,
g ai s a dau dz ums , ko izelpo un ieelpo m ier īg as e lp o š a n a s aktā
(500 ml );
2) r e z e r v e s i e e l p o j a m a i s t i l p u m s (Rl eT) — m a k ­
s i m āl a i s g ai s a d aud zums , ko v ar vēl ieelpot pēc m i er īg as ieelpas
(2000 ml );
3) r e z e r v e s i z e 1 p o j a m a i s. t i 1 p u m s (RIzT) — m a k s i ­
m āl ai s gai sa da ud zums , ko v a r vēl izelpot pēc m ier īgas izelpas
(1500 ml );
4) a t l i e k u t i l p u m s (AT) — g ai s a d a ud z ums , k as p a ­
liek p l a u š ā s pēc m a k s i m ā l ā s i zelpas (1000 ml).
Pi rmi e trī s lielumi veido pl auš u v i t ā l o k a p a c i t ā t i (VK),
ko iegūst, mak si māl i izelpojot pēc m a k s i m ā l ā s ieelpas. Vīriešiem
tā s v ā r s t ā s no 3000 līdz 6000 ml, bet sievietēm — no 2000 lidz
4000 ml.
Vi tāl ā k a p a ci t ā t e kopā ar atlieku t i lpumu veido k o p ē j o
p l a u š u t i l p u m u (K.PT).
Gā zu a p m a i ņ a s t a rp al veol āro gai su un as inī m notiek s k ā ­
bekļa un o g ļ s k ā b ā s g ā z es p ar ci āl ā spiediena s t a r p ī b a s rezul tāt ā.
Asinīs n o nā k u š a i s g ai s a skābeklis p ār v ē r š eritrocītu h em o g l o ­
bīnu oksihemogl obīnā, bet no as in īm izdalītā o g ļ s k ā b ā g ā z e p ā r ­
iet gai sā. Tādē jādi g āz u m a i ņ a b a g ā t i n a asi ni s a r skābekli un
no dr oš i na audu elpošanu.

80
E l p o š a n u r e g u l ē e l p o š a n a s c e n t r s i e g a r e n a j ā s s m a d z e n ē s IV
v ē d e r i ņ a p a m a t n ē . E l p o š a n a s c e n t r s ļoti j u t ī g i r e a ģ ē u z o g ļ s k ā b ā s
g ā z e s k o n c e n t r ā c i j a s p i e a u g u m u a s i n i s un a r m i e g a m e z g l a hc mo -
r e c e p t o r u s t a r p n i e c ī b u ari uz a s i n s s k ā b e k ļ a k o n c e n t r ā c i j a s s a m a ­
zināšanos.

ELPOSANAS ORGĀNU SLIM ĪB U SIM PTO M Ā TIK Ā

S l i m n i e k u i z t a u j ā j o t , sevi šķi j ā n o s k a i d r o š ā d i j a u t ā ­
j u mi :
1) vai p a c i e n t s k ā d r e i z j a u s l i m o j i s a r p l a u š u s l i m ī b ā m , k ā d a
b i j us i šo s l i mī bu g a i t a , a r s t ē š a n a , va i i z ā r s t ē j i e s pil nīgi ;
2) v a i ir bijis k o n t a k t s a r p l a u š u s l i m n i e k i e m ( s eviš ķi s v a r ī g i
plaušu tuberkulozes gadījum i);
3) va i ir bij usi s a a u k s t ē š a n ā s i espēja, k ā d i ir m e t eo r o l o ģ i s k i e
apstākļi;
4) d a r b a a p s t a k ļ i ( putekļ i, g ā z e s u t t . ) ;
5) vai ir k a i t ī g i p a r a d u m i ( s m ē ķ ē š a n a , a l koh ol a l i e t o š a n a ) ;
6) v a i ģ i m e n ē k ā d s s l i mo a r p l a u š u s l i m ī b ā m .
V i e n a n o p l a u š u s l i m n i e k a s ū d z ī b ā m ir k l e p u s . To i z r a i s a
k a i r i n ā j u m s uz k l e j o t ā j n e r v a j u š a n a s š ķ i e d r u s a z a r o j u m i e m plei rā,
rī kl es m u g u r ē j ā si en ā, b a l s e n ē , t r a h e j ā u n b r o n h u g ļ o t ā d ā . J a k a i ­
rinājum s nonāk iegareno sm adzeņu klepus centrā, rodas klepus —
p ēc d z i ļ a s i e e l p a s n ā k g r ū d i e n v e i d a iz el pa c a u r s a š a u r i n ā t u b a l s s
s p r a u g u . K o p a a r g a i s u ā r ā tiek i z v a d ī t a s k r ē p a s , g ļ o t a s , a si ni s,
s v e š ķ e r m e ņ i u n citi g ļ o t ā d u k a i r i n ā t ā j i . K l e p u s v a r r a s t i e s a r ī
r e f l e k t o r ā ceļā, k a d k l e p u s c e n t r ā n o n ā k k a i r i n ā j u m s n o n e r v u
g a l u s a z a r o j u m i e m ā d ā , d e g u n ā , a us is , k u ņ ģ ī , žul ts c eļ os, z a r n ā s ,
d z e m d ē u. c.
K l e p u s v a r b ū t s a u s s — b ez k r ē p ā m . To p a r a s t i n o v ē r o pie
b r o n h ī t a u n ple ir īt a, p l a u š u t u b e r k u l o z e s s ā k u m a , kā a r ī p l a u š u
a u d z ē j a s ā k u m a s t a d i j ā s , it s eviš ķi t a d, j a a u d z ē j a l o k a l i z ā c i j a
s k a r t r a h e j a s bi f ur kā c ij u.
K l e p u s v a r b ū t arī m i t r s — a r k r ē p ā m , p a r a s t i pēc s a u s ā
kl epus . Ļoti bieži k l e p us p a s t i p r i n ā s n o r ītiem, j o pa n a k t i k r ē p a s
s a k r ā j a s b r on h o s .
N ā k o š ā p l a u š u s li m n i e k u s ū d z ī b a ir p a r k r ē p o š a n o s . K r ē ­
pa s veidojas no bronhu gļotādas atdalījumiem, kā ari no atm i­
r u š ā m b r o n h u epi t ēl i j a š ū n ā m , leikocītiem, d a ž ā d i e m m i k r o b i e m
u n p ut ek ļi em. K r ē p a s v a r b ū t c a u r s p ī d ī g a s , b e z k r ā s a i n a s , g ļ o t a i ­
n a s , p i e m ē r a m , h r o n i s k a b r o n h ī t a r e m i s i j a s per iodos. T ā s v a r b ū t
a r ī z a ļ g a n a s , d z el t e n a s , r ū s g a n a s , s a r k a n a s . Z a ļ g a n i d z e l t e n a s
k r ē p a s n o v ē r o s t r u t a i n ā s p l a u š u u n b r o n h u s l i m ī bā s .
R ū s g a n a s k r ē p a s l ie ci na p a r nel iel u a s i n s p i e j a u k u m u . Š ā d a s
k r ē p a s ir r a k s t u r ī g a s k r u p o z a i p n e i m o n i j a i . S a r k a n a s k r ē p a s

6 — 44 81
n o r ā d a uz i e v ē r o j a m u a s i n s p i e j a u k u m u , t ā s n o v ē r o p l a u š u t u b e r ­
kulozes, v ē ž a u n b r o n h e k t ā ž u g a d ī j u m o s .
Krēpu d a u d z u m s die nnaktī v a r būt d a ž ā d s — no dažiem s p ļ ā ­
v i e ni e m līdz gl ā z e i u n v a i r ā k — a t k a r ī b ā no s a s l i m š a n a s vei da.
Ļoti d a u d z k r ē p u ir p l a u š u g a n g r ē n a s , p l a u š u a b s c e s a u n b r o n h ­
e k t ā ž u g a d ī j u m o s . M a z k r ē p u ir a k ū t u b r o n h ī t u u n a k ū t u p n e i ­
m o n i j u s ā k u m a p er ioda.
K rēpas t r a u k ā v a r nostāties trīs slāņos: a p a k š ā struta s, virs
t ā m s e r o z s š ķ i d r u m s , a u g š ē j ā s l ā n ī p u t a s a r n e l i e l ā m s t r u t u p ici ­
ņ ā m (bronhektāzes ) vai divos slāņos: a p a k š ā s tr uta s, virs t ā m
serozs šķidrums (plaušu abscess).
S ā p e s k r ū š u k u r v ī v i s b i e ž ā k r o d a s no p l e i r a s k a i r i n ā j u m a
s a k a r ā a r i e k a i s u m u pl ei rā ( v i s j u t ī g ā k ā ir p a r i e t ā l ā p l e i r a s l a ­
p iņ a ) . S ā p e s var radīt arī rib sta rp u neiralģ ij as, m uskuļu iekai­
s u m i u tt . P ē k š ņ a s a s a s s ā p e s v i s b i e ž ā k l iecina p a r s p o n t ā n u pnei-
m o t o r a k s u v a i p l a u š u i n fa r k t u . P a š u p l a u š u va i v i d e n e s p r oces i
bieži n e i z r a i s a n e k ā d a s s ā pe s .
S v a r ī g s s i m p t o m s ir e l p a s t r ū k u m s je b d t j s p n o e . E l p a s
t r ū k u m s v a r b ū t n e t ik ai p l a u š u , be t a r ī s i r d s un g a l v a s s m a ­
d z e ņ u s l i m ī b u g a d ī j u m o s , t ā p ē c v i e n m ē r i jācenšas n o t ei kt tā
cēlonis.
I z šķ i r e l p a s t r ū k u m u m i e r a s t ā v o k l ī u n f iz isk as s l od z es laikā,
kā a r ī l ē k m j v e i d ī g u e l p a s t r ū k u m u . E l p a s t r ū k u m s v a r b ū t i n sp i r a -
t o r s ( a p g r u t i n a t a i e e l p i ) , e k s p i r a t o r s ( a p g r ū t i n ā t a i z el pa ) un
jaukts.
J a e l p a s t r ū k u m s s a i s t ā s a r p l a u š u p a t o l o ģ i j u , t a d cēloņi v a r
b ū t d a ž a d i b r o n h i ā l i , p a r e n h i m a t o z i , c i r k u l a t o r i u n p l eir āl i t r a u ­
cējumi .
B r o n h i ā l u j eb e k s p i r a t o r u e l p a s t r ū k u m u r a d a s p a s t i s k a sīko
b r o n h u m u s k u l a t ū r a s s a r a u š a n ā s va i b r o n h u n o s p r o s t o š a n ā s a r
k r ē p ā m . Ka r a k s t u r ī g u p i e mē r u v a r m i n ē t b r o n h i ā l o a s t m u .
I n s p i r a t o r s e l p a s t r ū k u m s v a r r a st ie s, ja s a š a u r i n ā s a u g š ē j i e
e l p o š a n a s ceļi. P a r a s t i s a š a u r i n ā s t r a h e j a , j a to s a s p i e ž p a l i e l i ­
n ā t s v a i r o g d z i e d z e r i s , a u d z ē j s v a i i e k a i s u m a procesi. A p g r ū t i n ā t a
ir ieelpa — g a i s s p l a u š ā s i ekļūst a r ī p a t n ē j u s k a ļ u s v i l p o š a n u , ko
s a u c p a r s t r i d o r u.
P l a u š u p a r e n h ī m a s s l i m ī b a s s a m a z i n a a l ve o lu s k a i t u u n līdz
ar to sa m a z ina s plaušu elpotāja virsma. Sādu elpas trūkumu attīs­
t ī b a s m e h ā n i s m u n o v ē r o p n e i m o n i j a s , p l a u š u e m f i z ē m a s u n pnei-
m o s k l e r o z e s sl imn ie ki em.
E l p a s t r ū k u m s m ē d z b ū t ari t a d, j a ir t r a u c ē j u m i m a z a j ā a s i n s ­
rit es lokā s a k a r a a r p l a u š u a s i n s v a d u ( a r t ē r i j u i e k ai s u m i ) vai
s i r d s p a t o l o ģ i j u . J a p l e i r a s t e l pā s a k r ā j a s d a u d z š ķ i d r u m a va i
i z v e i d o j a s m a s ī v i p l e i r a s s a a u g u m i , a rī n o v ē r o e l p a s t r ū k u m u .
Centrāli elpošanas traucējumi galvenokārt mēdz būt galvas
s m a d z e ņ u slimību gadījumos.

82
ELPOSANAS SIST Ē M A S
SVARĪG ĀK ĀS SPE C IĀ L A S IZ M E K L Ē ŠA N A S METODES

Kl as is kās pl au šu slimnieku klīniskās i zmek lēš anas me­


todes ir apskate, palpāci ja, perkusija un auskul tācij a, kas a p r a k s t ī ­
t a s n od aļ ā p a r slimnieku vi spārējo izmeklēšanu.
P a m a t a metode pl au šu slimību d i agn os t ika ir r e nt ge no sko pi ja
uu rent ge nog rāf ij a.
Ve se lam cilvēkam k r ū šu ku rv j a re ntg e no l oģ is k ās i zmek lēš anas
a i nā ab ā s pusēs s ir ds un lielo a s i n s v a d u ēnai redz g a i šu s pl auš u
l aukus, kas liecina p a r n o rm āl u g a i s a d a u d z um u p lauš ās . Uz
g a i š ā fona re dz am s s m a l ks tīklains zīmēj ums, ko veido pl aušu
a si ns vadu , limfvadu un bronhu s az a ro j um i un s ai st audi . Virzienā
uz sirdi pl auš u zī mēj ums kļ ūst arvien r up j āk s un veido z a r a i n a s
p l au š u s ak ņu ē n a s (25. att.). P l a u š a s no a p a k š a s norobežo izliek­
t ai s d i a f r a g m a s kupols, kas e l p oš an a s laikā pārvietojas.
Rent genol oģi ski visbiežāk d a ž ā d u s procesus p l a u š ā s ko ns t at ē
kā ai zēnoj umus. Aizē no ju ms rodas, j a s a k a r a ar i ekai suma eksu-
d ā tu un s a i s t a ud u vai blīvu audzēj a a ud u i ea ug š a n u izzūd g ai s s
no alveol ām — s a m a z i n ā s slimā r a j o n a pnei mat izāci ja.
R e n t g e n o s k o p i s k i i es pēj ams spriest p ar pl auš u formu,
pat ol oģi skā procesa kon tūrām, kā arī daļēji par pl au šu funkciju.
R e n t g e n o g r a f i s k i (izdarot u zņ ē m u m u ) v a r i eraudzīt sī­
kus ai zēnoj umus , k ur us c a ur sk at ē neredz (pi emēram, pl au šu

25. att. N o r m ā l ā k rū šu k u rvja r e n t g c n o g r a m m a .

83
mi l i ā r ās tuberkulozes, pl au šu silikozes
g a d ī j u m ā ) , t ā p a t ar i nelielus «mīkstos»
a izē noj umus , kas arī n a v r e dz am i c a u r ­
skatē. Bez t a m r e n t g e n o g r a m m a ir do­
kument s, kuru v a r i zm an t ot arī vēlāk.
J a ir i ndikācijas, v a r izdarī t s pe c iā ­
lās r e n t g e n ol o ģ is k ās izmekl ēšanas.
T ā d a speciāla i z mek lēš anas metode
ir, piemēram, b r o n h o g r ā f i j a , kad
26. att. S h e m a tiz ē ts b ron h o- br onh os i evada kont ras tvi el u (jodlipolu
g r a m m a s a ttē ls . a r norsul fazol u vai k ādu citu k o m b i n ā ­
Labajā plaušā b ro nhe ktā z es ,
kreisajā plau šā — n o rm ā ls ci ju). I zdarot u z ņ ē m u m u s pēc ko nt ras t-
bronhu sazarojum s. vielas i evadī šanas, v a r s pri es t p ar
br onhu pap l aš i nā ju mi em , s a š a u r i n a j u -
miem vai nosprost oj umiem.
Ind ik āc ija s b ro nhogr āfi jai :
1) i lg st oš s klepus ar p a s t i p r i n ā t u krēpošanos;
2) n e s ka i dr a r a k s t u r a pl au š u a si ņo ša na .
Ar b r o n h og r āf ij u v a r pārliecinoši pierādīt b ron hu p a p l a š i n ā ­
j u m u s — b r on he kt āzes (26. att.).
P l a u š u r e n t g e n a u z ņ ē m u m u s d až ā d o s dz i| um os s au c p a r tomo-
g r a m m ā m . Ar t omog rāfi j u v a r kons tat ēt pat o lo ģi s ka s p ā r m a i ņ a s
pl au šu dziļajos slāņos. To mog rāf i ju lieto tad, j a j ām ek lē apslēpti
dobumi vai aizēnoj umi p l a u š ā s (pi emēram, pl au šu t uberkul ozes
g ad ī j u m ā ) vai p ap il dus j āi e g ū s t z iņ as par t r ah ej as , gal veno
b ronhu un lielo a si n s v a d u stāvokli noteiktos dzi ļumos ( pl auš u
audz ēj u g a d ī j u m ā ) .
P l a u š u m as ve id a izmekl ēšanai i zmant o f 1 u o r o g r ā f i j u, ar
kuru iegūst fotogrāfisku pl auš u r e n tg e no s ko pi ja s at tēlu uz
' nelielām filmiņām. J a fluorogrāfiski ko ns t at ē kādu patoloģiju, t ad
t ā l ā k t u r p i n a pl auš u detalizētu izmeklēšanu.
D a ž a s p lau šu s li mī bas s a i s t ā s ar a s i ns v ad u patoloģiju, pi emē­
ram, p lau šu a si n s v a d u audzēji, an ei ri sma s. Lai t ā s diferencētu no
p l a u š u p a r e n h ī m a s bojājumiem, nepieciešama a n g i o g r ā f i j a —
a s i n s v a d u i zmekl ēš ana ar ko n tr as t vi el as palīdzību.
Lai n os kai dr ot u bronhu g ļ o t ā d a s stāvokli, noteiktu pl auš u a s i ­
ņ o š a n a s cēloni vai k on st at ēt u br onhu audzēju, i zm an t o b r o n h o -
s k o p i j u . To i zd ar a ar speciālu i n s tr um en t u — bronhoskopu.
Sl im ni ek am v i s p ār ē jā vai lokālā anestēzi jā ca ur mu tes dobumu
un balseni i evada t r a h e j ā un lielajos bronhos speciāl as met āl a
caurulītes, kas s av ien ot as a r optisko sistēmu. B ronhos kopi jas
laikā v a r izdarī t biopsiju un krēpu uzsējumu.
In di kāc ija s bronhoskopijai:
1) n e z i n ā m a s etioloģijas mokošs klepus;
2) ilgstoši svilpjoši un rūcoši trokšņi virs ga lve na j ie m b r o n ­
hiem;

84
3) pl au š u atelektāze;
4) n e z i n ā m a s eti ol oģij as pl auš u a si ņoš ana .
P ēd ēj ā laikā, lai ko ns t at ēt u p lau šu ai zē n oj u ma dabu, lieto arī
s k e n ē š a n a s metodi.
J a sl imni ek am o r g a n i s m ā ievada o l bal t umu kopā ar r a d i o ­
aktīvo j odu ( J 131), t a s selektīvi u z k r ā j a s pl auš ās . P a to l oģ is k ā p r o ­
cesa vietā J 131 u z k r ā j a s m a z ā k vai nemaz. J 131 d a u d z u m u re ģ is t rē
a r r a di oa kt ivi t āt es skai tī tāj u.
Ļoti svar īgi ir sīki an ali zēt ārējo el pošanu, lai v ar ēt u noteikt,
vai i ekai suma process p ā r s v a r ā ir bronhos vai pl auš u par enh īmā.
To p a n ā k ar d a ž ā d a t i pa b r o n h o s p i r o g r ā f i e m , kuri r e ­
ģi st rē (sk. 24. att.) e lp o š a n a s ti lpumu, rezerves i zelpojamo un
ieelpojamo t ilpumu (RIeT; R l zT ).
Atlieku ti lp uma (AT) not ei kš ana i nepieciešama s peciāla a p a ­
r a tū r a , kas n e p ā r t r a u k t i reģis trē vai nu izelpotā un ieelpotā s l ā ­
pekļa, vai arī r adi oa kt īvā k sen on a koncentrāciju. Sl im ni ek am dod
z i nā mu d a u d z u m u s l āpekļ a vai niecīgu d a u d z u m u ra dioa kt īvā
k s eno na sl ēgt ā sistērfiā. Pēc tā laika, k a s nepieciešams, lai dot ās
g āz es vi enmēr īgi s a j a uk t o s ar izelpoto gaisu, spriež p ar atlieku
t i lp um a lielumu. P a r a s t i t a s ir ievērojami p a a u g s t i n ā t s p lau šu
emfi zēmas un pnei moskl erozes slimniekiem.
B r o n h o s p a z m a s d i ag n os t ik ā i zman to Tifno testu, ko n os ak a a r
proc ent uāl o attiecību s t a rp forsētas izelpas t ilpumu v i en as s e k u n ­
des laikā (FVKi) un v i t ā l ā s k ap a c i t ā t e s t i lpumu (VK). FVKi
i egūst am, j a pēc m a k s i m ā l a s ieelpas re ģi st rē forsēti izelpoto gai sa
d a u d z u m u v i en as s e k un de s -l ai k ā, t ā t a d Tifno t est u a pr ēķi na pēc
f or mul as

J a b ro nh u s a š a u r i n ā š a n a s netiek ko ns tat ēt a, t ad FVKi lielums


tuvosies V K li el umam un Tifno t es ts būs 80—90%.
B r o n h o s p a z m a s g ad ī j u m ā FVKi ļoti at paliek no VK un Tifno
tests būs 50— 70%. bet ļoti s m a g o s g a d īj u mo s (b ro nh iā lā s a s t m a s
lēkmes laikā) pat 20—40%.
Lai n os kai dr ot u s li mī bas etioloģisko faktoru, j ā i z d a r a arī krēpu
bakt eri oskopi skā, bakt eri oloģi ska un citoloģiskā i zmekl ēšana (sk.
l aborat. i zmekl ēj umus ).

TRAHEJAS IEKAISUMI

T r a he ī t s — t r a h e j a s g ļ o t ā d a s iekai sums — reti ir izo­


lēta slimība; p ar a s t i to novēro kā komplikāciju pie aug š ēj o elpo­
š a n a s ceļu iekaisumiem vai st ru t ai n ie m pl auš u un bronhu iekai­
sumiem.

85
Akūts traheīts
(T ra c h e itis a c u ta )

Etiol oģija un p a t o ģ e n ē z e
A k ū t u t r a h e ī t u bieži n o v ē r o k o p ā a r a k ū t ā m i n f e kc i j a s s l i m ī ­
b ā m — g r i p u , m a s a l ā m , g a r o kl epu. T a s v a r r a s t i e s ari, ieelpoj ot
k a i t ī g a s g ā z e s , t v a i k u s , ļoti k a r s t u , s a u s u g a i s u . A k ū t s t r a h e ī t s
v a r s ā k ti e s pē c v i s p ā r ē j a s a p a u k s t ē š a n ā s m i t r o s un v ē j a i n o s g a d a ­
l ai kos, k a d o r g a n i s m a p r e t e s t ī b a s s p ē j a s ir p a z e m i n ā t a s u n a k t i ­
v i z ē j a s s t a f i l ok o ku va i s t r e p t o k o k u i n f e k ci j a s pe re kļ i a i z d e g u n ē ,
m a n d e l ē s , n e d z ī v o s z obos u n ci tur . S a s l i m š a n u v e i c i n a a r ī d a ž a s
s i r d s u n p l a u š u k a i t e s , pie k u r ā m n o v ē r o t r a h e j a s g ļ o t ā d a s hiper-
ēmiju vai vispārēju o rg an ism a novājējumu.

Klīniskā aina

A k ū t a t r a h e ī t a g a l v e n a i s s i m p t o m s ir k l e p u s r īt os u n v a k a ­
ros. T a s v a r p a r ā d ī t i e s a r ī l ē k m j v e i d ā s a k a r ā a r dziļu ieelpu, s m i e ­
š a n o s , a p k ā r t n e s t e m p e r a t ū r a s m a i ņ u . S l i m n i e k s s ū d z a s p a r s ā-
p ē m u n d e d z i n ā š a n u ai z k r ū š u k a u l a , s ev iš ķi t a d , j a
e lpo dziļi. T ā p ē c s l i m n i e k s p a r a s t i elpo sekli, be t p a ā t r i n ā t i . B a l s s
ir p i e s m ā k u s i , jo n e re ti t a i p a š ā l ai kā ir a rī b a l s e n e s i e k ai ­
sums. T em peratūra vakaros var būt nedaudz paa ug stin ā ta.
S ā k u m ā k l e p u s ir bez k r ē p ā m , v ē l ā k p a r ā d ā s s t r u t a i n i g ļ o t a i ­
n a s krēpas.
Akutu traheītu diagnosticē, ņemot vērā slimnieka sūdzības par
k l e pu , s ā p ē m aiz k r ū š u k a u l a u n p i e s m a k u m u . Ne p e r ku t ē j ot , n e
auskultējot plaušās patoloģiskas p ā rm a iņ a s nekonstatē. Ja a p ­
s k a t a trah eju ar bronhoskopu, redz g ļ o t ā d ā s hiperēmiju, gļotas
un punktv eida asin s izplūdumus.

Norise un k om plikācijas

A kūt u t r a h e ī t u v a r i z ā r s t ē t 1— 2 n e d ēļ u l ai kā , bet, n e pi e t i e ­
k a mi ā r s t ē t s , t a s v a r p ā r i e t t r a h e o b r o n h l t ā u n h r o n i s k ā t r a h e ī t ā .
V e c i e m cil vēki em un b ē r n i e m t a d p a r a s t i k ā k o m p l i k ā c i j a pievi e­
n o j a s arī b r o n h o p n e i m o n i j a .

Ārstēšana

Ā r s t ē š a n ā n e p i e c i e š a m s n o v ē r s t v i s u s t os m o m e n t u s , k a s v a ­
r ē j a i z r a i s ī t t r a h eī t u .
Režī ms. A k ū t a t r a h e i t a s l i m n i e k i e m n e p i e c i e š a m s i s t a b a s r e ­
ž ī ms , bet, j a ir p a a u g s t i n ā t a t e m p e r a t ū r a , — p a t g u l t a s režī ms.
I s t a b a i j ā b ū t si ltai, u n t ā bieži j ā v ē d i n a . J a g a i s s i s t a b ā ir ļoti
s a u s s , t a j ā j a n o v i e t o v a i r ā k i t r a u k i a r ū d e n i va i j ā i z k a r mi t r i
palagi.

«6
D iēta. J ā d o d s a m ē r ā d a u d z s i lt a š ķ i d r u m a — līdz 1,5— 2 li t ­
r i em die nā . I e t e i c a m s k a r s t s p i e ns uz p u s ē m a r k ā d u s ā r m a i n u
m i n e r ā l ū d e n i . L ab i n o d e r a r ī z āļ u t ē j a s , it sevi šķi liepziedu, k u m e ­
līšu v a i p e l a š ķ u t eja. U z t u r s v a r b ū t p a r a s t a i s , t o m ē r p a p i l d u s j ā ­
dod v i t a m ī n i , it sevišķi C v i t a m ī n s (0,1 3 — 5 r ei zes d i e n ā ) u n
A v i t a m ī n s eļļā (7 pilieni 3 — 5 rei zes d i e n ā ) .
F izioterapija. V a r likt s i n e p j u p l ā k s t e r u s k r ū š u k u r v j a p r i e k š ­
p u s ē un m u g u r p u s ē v a i s i lt a s, s a u t ē j o š a s k o m p r e s e s . K r ū t i s v a r
ierīvēt a r ī a r t e r p e n t ī n u . R e i zē m a k ū t a t r a h e ī t a s l i m n i e k i e m labi
p a l ī d z k u m e l ī š u , d z e r a m ā s s oda s, t e r p e n t ī n a i n h a l ā c i j a s . V i e n a
l i t r ā v e r d o š a ū d e n s ieber 1 ē d a m k a r o t i k u m e l ī t e s u n pē c t a m p i e ­
v i e no 1 t ē j k a r o t i d z e r a m ā s s o d a s u n d a ž u s p i l i e n u s t e r p e n t ī n a .
S o s g a r a i ņ u s elpo 5 — 15 m i n ū t e s .
M edikam entozā terapija. J a k l e p u s ir ļoti m o k o š s un s a u s s ,
j a d o d k a d s p r e t k l e p u s līdzeklis: k o d e ī n s (0,015 2 v a i 3 reizes
d i e n ā ) v a i d i o n ī n s (0,02 2 v a i 3 r ei z es d i e n ā ) .
Lai v e i c i n ā t u k r ē p u i z d a l ī š a n o s , j a l i e t o a t k r ē p o t ā j u infūzi vai
dekokti: t e r m o p s i s (0,6— 1,0 uz 200 ml — p a ē d a m k a r o t e i 3 v a i 4
r eiz es d i e n ā) v a i a l l e j a (6,0 uz 200 ml — p a ē d a m k a r o t e i 6 — 8
r ei zes d i e n ā ) . A t k r ē p o t p a l ī d z ari t e r p ī n h i d r a t a t a b l e t e s ( pa
1 t a b l e t e i 3 va i 4 r eiz es d i e n ā ) . Tikai n e p i e c i e š a m ī b a s g a d ī j u m ā ,
j a ir p a a u g s t i n ā t a t e m p e r a t ū r a va i s l i m ī b a ieilgusi, j ā d o d k ā d a
a n t i b i o t i s k a v i e l a : t e t r a c i k l i n s (100 000 vien. p e r o r ā l i 6 — 8
r ei z e s d i e n a ) , p e ni c i l ī n s (200 000 vien. 5 — 8 rei zes d i e n a p e ro r ā l i )
v a i s u l f o n a m ī d i : n o r s u l f a z o l s v a i s u l f a d i m e z ī n s (0,5 6 — 8 r e i­
zes d i e n ā ) .

Profilakse
ļ
J ā v a l k ā s e zo n a i a t b i l s t o š s a p ģ ē r b s , j ā s t i p r i n a o r g a n i s m a p r e ­
t e s t ī b a s s p ē j a s , j ā l i k v i d ē f o k ā l a s i n f e k ci ja s perēkļi.

Hronisks traheīts
J T r a c h e ilis ch ro n ica )
Etioloģija un patoģenēze
■ H r o n i s k s t r a h e ī t s v a r a t t ī s t ī t i e s no a k ū t a t r a h e j a s iekaisuma..
T o m ē r b i e ž āk h r o n i s k s t r a h e ī t s ir p l a u š u e m f i z ē m a s , b r o n h u iekai ­
s u m u , s i r d s u n n i e r u s l i m ī b u p a v a d p a r a d ī b a , jo š a j o s g a d ī j u m o s
a r laiku m a z a j ā a s i n s r i t e s l oka i z ve i d o j a s a s i n s s a s t r ē g u m s , k a s
u z t u r t r a h e j a s g ļ o t ā d ā s i e k a i s um u. S l i m ī b a b i e ž āk s k a r p i e a u ­
g u š os .

Klīniskā aina
K l ī n i s k a j ā a i n ā d o m i n ē k l e p u s , k a s sevi šķi s t i p r s n a k t i s u n
n o rīt iem. J a ir h i p e r t r o f i s k s t r a h e ī t s ( g ļ o t ā d a u z t ū k u s i , hiper -
e m ē t a ) , t a d a t d a l ā s s a m ē r ā d a u d z s t r u t a i n i s e r o z u krē pu, b e t

87
a t r o f i s k a t r a h e ī t a g a d ī j u m ā ( g ļ o t ā d a bali pe le ka , s p ī d ī g a ) k l e p u s
ir ļoti mok o šs , bet k r ē p u a t d a l ā s m az .
P e r k u t ē j o t un a u s k u l t ē j o t n e k ā d a s p a t o l o ģ i s k a s n o v i r z e s n e ­
tiek k o n s t a t ē t a s . Re iz ēm t r a h e j a s r a j o n ā d z i r d r u p j u s s a u s o s t r o k ­
š ņ u s , k a s p a z ū d pēc a t k r ē p o š a n ā s .
D i a g n o z i n o s a k a , p a m a t o j o t i e s g a l v e n o k ā r t u z klepu, k r ē p ā m
u n b r o n h o s k o p i j a s va i l a r i n g o s k o p i j a s d a t i e m v a i a rī v i e n k ā r š i
p ēc t r a h e j a s a p s k a t e s a r b a l s e n e s s po g u li .

Norise un komplikācijas

S l i m ī b a s g a i t a ir r ec i di v ēj o š a , u z l a b o š a n ā s m a i n ā s a r s a a s i -
n ā j u m a ( e k s a c e r b ā c i j a s ) p e ri odie m.

Ārstēšana

J ā ā r s tē pamatslimiba.
Režīm s v a r b ū t p a r a s t a i s , t o m ē r j ā i z s a r g ā j a s n o s a a u k s t ē š a n ā s
i e s p ē j ā m , it ī p a š i j ā r a u g ā s , lai s l i m n i e k s s a k a r s i s s t r a u j i n e a t-
d z is t u. H r o n i s k a t r a h e ī t a g a d ī j u m o s n a v i e t e i c a m a n o d a r b o š a n ā s ,
k a s saistīta ar ilgstošu ru n ā š a n u vai uzturēšanos putekļainās
t e l p ā s.
Diēta. S p e c i ā l a di ēt a n a v n e p i e c i e š a m a , b e t A v i t a m ī n s j ā l i et o
t ā d ā s pašās devās kā akūtā traheīta gadījumā.
Fizioterapija a r i g a n d r ī z t ā d a pati kā a k ū t a t r a h e ī t a g a d ī j u m ā .
T o m ē r h r o n i s k a t r a h e ī t a ā r s t ē š a n ā labi r e z u l t ā t i ir p ēc k l im a to -
t e r a p i j a s K r i m a s d i e n v i d u k r a s t a s a n a t o r i j ā s — J a l t ā , A l u š t ā u. c.
M edikam entozā terapijā g a l v e n ā n o z ī m e ir a n t i b i o t i s k a ­
j ā m v i e l ā m i n h a l ā c i j u ve i dā . T ur , k u r t a s ir i e s p ē j a m s , n e p i e ­
c i e š a m s n ot e i k t k r ē p u m i kr o f l o r u u n t ā s j u t ī g u m u p r e t a n t i b i o ­
t i s k a j ā m v i e l ām. J ā i z v ē l a s t ā s a n t i b i o t i s k ā s vi el as , p r e t k u r ā m
m i k r o b u j u t ī b a ir vi s l ie lā kā . I n h a l ā c i j ā m v a r i z m a n t o t p a r a s t o s
k a b a t a s i n h a l a t o r u s , k u r o s i ep il da v a i n u s t r e p t o m i c ī n u 2 5 0 0 0 0
vien., va i p e ni c i l ī n u 200 000 vien., a t š ķ a i d ī t a s a r 2 ml f i z io lo ģi s k ā
š ķ ī d u m a . P ā r ē j ā s i m p t o m ā t i s k ā t e r a p i j a ir l ī d z ī g a a k ū t a t r a h e ī t a
m e d i k a m e n t o z a i t e r ap i j a i .

Profilakse

S a v l a i c ī g i u n e n e r ģ i s k i j ā ā r s t ē k ā a k ū ti t r a h eī t i , t ā p a m a t s l i -
mība, kas izraisījusi hronisku traheītu.

BRONHITI

B r o n h ī t s ir b r o n h u i e k a i s u m s , k a m r a k s t u r ī g s g ļ o t ­
ā d ā s pietūkums un pa stiprināta gļotu izdalīšanās.
B r o n h ī t i e m v a r b ū t a k ū t ā u n h r o n i s k ā f o r m a . V i s v a i r ā k ar
b r o n h l t i e m s l i m o v i e t ā s a r m i t r u u n a u k s t u k l i ma t u. Bez t a m
b r o n h ī t i vi egl i r o d a s kā p a v a d s l i m i b a c i t ā m v i s p ā r ē j ā m s l i mī b ā m .
Vī rieši s l i m o a r b r o n h ī t i e m b i e ž āk n e k ā sievietes, to d a ļ ēj i v a r
izskaidrot ar smēķēšanu.

Akūts bronhīts
(B r o n c h itis a c u ta )

Etioloģija un patoģenēze

A k ū t s b r o n h ī t s p a r a s t i r o d a s pēc a k ū t a a u g š ē j o e l p o š a n a s ceļu
k a t a r a v a i a k ū t a t r a h e ī t a . Ar ī pie g r i p a s n o v ē r o a k ū t u s g r i p o z u s
bronhītus.
No b a k t e r i ā l i e m f a k t o r i e m kā g a l v e n i e a k ū t a b r o n h ī t a i z r a i s ī ­
t ā j i j ā m i n i n f lu e nc e s n ū j i ņ a s , p n e i mo k o ki , s t r e pt ok o ki , s taf il okoki
u n F r ī d l e n d e r a di pl obaci ļi . A k ū t s b r o n h ī t s v a r b ū t p a v a d s l i m i b a
a k ū t ā m i n fe kc ij ām, p i e m ē r a m , g a r a j a m k l e p u m , m a s a l ā m , di f te ­
rijai, tī f am . Bez t a m a k ū t s b r o n h ī t s v a r a t t ī s t ī t i e s pēc k o d ī g u g ā z u
v a i p u t e kļ u i e e l p oš a n a s .
N e l a b v ē l ī g i ā r ē j ā s v i d e s a p s t ā k ļ i — a u k s t u m s , m i t r u m s , vēj ai -
n ī b a , s t r a u j a a t d z i š a n a — a kt i vi z ē m i k r o f l or u d e g u n ā , a i z d e g u n ē ,
m andelēs un mutes dobumā. J a o rg an ism a pretestība sam azināta,
šī m i k r o f l o r a k ļ ū s t p a t o g ē n a u n v a r i z r a i s ī t a u g š ē j o e l p o š a n a s
ceļu u n b r o n h u g ļ o t ā d a s i e k a i su mu .

Patoloģiskā anatomija

A k ū t u b r o n h ī t u g a d ī j u m ā b r o n h u g ļ o t ā d a ir p i e t ū k u s i u n s pi lg t i
s ā r t ā k r ā s ā . I e k a i s u m a p r oc e s s l o k a l i z ē j a s l iel ajos u n vi d ē jo s, r e ­
t ā k — m a z a j o s b r o n h o s . B r o n h o s a t r o d a m s g ļ o t a i n s v a i g ļ ot a i n i
s t r u t a i n s s ek rē ts . N er et i i e k a i s u m a p r o c e s s s k a r a r ī a s i n s v a d u s .
T a d v a r p a r ā d ī t i e s sīki a s i n s i z p l ū d u m i b r o n h u g ļ o t ā d ā , k a s s e ­
vi šķi r a k s t u r ī g i a k ū t a m g r i p o z a m b r o n h ī t a m .

Klīniskā aina

Slimnieks sūdzas par s a u s u k l e p u , par sāpēm un spie­


d i e na s a j ū t u a iz k r ū š u k a u l a . P ē c v i e n a s v a i d i v ā m d i e n ā m reizē
a r klepu s ā k p a r ā d ī t i e s k r ē p a s . T ā s p a r a s t i ir g ļ o t a i n i s t r u t a i ­
n a s . K l e p u s v a r b ūt a r ī l ē k me s v ei dā , p a r a s t i t ad, j a b r o n h ī t a m
p i e v i e n o j a s b r o n h o s p a z m a s . S l i m n i e k s s ū d z a s p a r n es pē ku . T e m p e ­
r a t ū r a r e i z ē m p a a u g s t i n ā s līdz 38°, b e t t ā v a r b ū t a r i p a v i s a m
normāla.
Perkutējot nekādas p ā r m a iņ a s nekonstatē, taču auskultējot
v i r s a b ā m p l a u š ā m d z i r d a s u v e z i k u l ā r u e l p o š a n u u n d if ū zu s s a u ­
s u s t r o k š ņ u s . P i r m a j ā s s a s l i m š a n a s d i e n ā s d z i r d a m i ti kai s a u s i
t r o k š ņ i, b e t t a d, k a d s l i m n i e k s s ā k a t k r ē p o t , v a r p a r ā d ī t i e s a r ī

89
v i d ē j i e b u r b u ļ t r o k š ņ i . Lai t r o k š ņ u s l a b ā k d z ir d ēt u , s l i m n i e k a m
j āl i ek forsēt i elpot. Re iz ēm v a r b ū t ļoti d a u d z sīku, s a u s u t r o k š ņ u
v i r s a b ā m p l a u š ā m . Sie t r o k š ņ i n o r a d a u z b r o n h o s p a z m u . P a r -
m a i ņ a s citos o r g ā n o s a k ū t s b r o n h ī t s n e i z r a i s a . R e iz ēm v a r b ū t
n e l i e la leikoci toze un n e d a u d z p a a u g s t i n a t a E G R . S l i m ī b a t u r p i ­
n ā s 3 — 4 n e d ē ļ a s u n p a r a s t i b e i d z a s a r i z v e se ļ oš a no s.
P a r d iagnozi ļauj i zšķir ti es s l i m ī b a s a k ū t a i s s ā k u m s , k lepus ,
v i s p ā r ē j ā s s ū d z ī b a s u n p l a u š u a u s k u l t ā c i j a s dati. R e n t g e n o l o ģ i s k i
parasti nekādās p ā rm a iņ a s p laušās nekonstatē.

Norise un komplikācijas

A k ū t s b r o n h ī t s p a r a s t i i l g s t 7—^14 d i e na s. R ū p ī g i u n s a v l a i c ī g i
ā r s t ē t s , t a s i z b e i d z a s a r p i l n ī g u i z v e s eļ oš a no s .
N o v ā j i n ā t i e m u n ve cie m c il vē kie m a k ū t a i s b r o n h ī t s v a r k o m ­
p licēti es a r b r o n h i o l ī t u va i b r o n h o p n e i m o n i j u , k a s p a s l i k t i n a p r o ­
gnozi. J a ā r s t ē š a n a n a v p i e t i e k a m a u n o r g a n i s m a p r e t e s t ī b a ir
p a z e m i n ā t a , a k ū t s b r o n h ī t s v a r p ā r i e t h r o n i s k ā f ormā.

Ārstēšana

A k ū t a b r o n h ī t a s l i mn ie k ie m ā r s t ē š a n ā s l a i k ā n e p i e c i e š a m s m ā ­
j a s r ež īms , bet, j a ir p a a u g s t i n ā t a t e m p e r a t ū r a , — g u l t a s r ežī ms.
J ā r ū p ē j a s , lai t e lp ā , k ur a t r o d a s s l im ni e ks , g a i s s b ū t u t ī r s un
s v a i g s . J ā i z v a i r ā s n o f iz i sk a s p iepūl es, k ā arī j a r a u g ā s , lai nesa-
svīstu un strauji neatdzistu.
Diēta. D i ē t i s k ā s ā r s t ē š a n a s n o t e i k u m i t ā d i p a š i kā a k ū t a t r a-
heīta gadījumā.
Fizioterapija. La bi r e z u l t ā t i ir a t v e l k o š a i t e r a p i j a i : b a n k ā m ,
s i n e p j u va i p i p a r u p l ā k s t e r i e m uz k r ū š u k u r v j a .
M edikam entozā terapija. J a a k ū t a b r o n h ī t a s l i m ni e k i e m ir p a ­
a u g s t i n ā t a t e m p e r a t ū r a u n n e sp ē k s , j ā l i e t o p r e t i e k a i s u m a
l īdzekļi: a s p i r ī n s (0,25— 0,5— 1,0 p e r o r ā l i 3 va i 4 r ei z e s d i e n ā ) ,
p i r a m i d o n s (0,25 p e r o r ā l i 3 va i 4 r eizes d i e n ā) va i b u t a d i o n s
(0,15 p e r o r ā l i 3 v a i 4 rei zes d i e n ā ) . S m a g a m o k o š a k l e p u s g a d ī ­
j u m ā n e pi e c i e š a m i p r e t k l e p u s m e d i k a m e n t i : k o d e i n s v a i dio-
n ī ns. A t k r ē p o š a n a s v e i c i n ā š a n a i j ā d o d t e r m o p š a va i a l t e j a s
u z l ē j u m s (sk. 87. l pp . ).
A n t i b i o t i s k ā s v i e l as u n s u l f o n a m ī d i j ā li et o b ē r n i e m u n g a d o s
v e c ā k i e m cil vēki em, k ā arī t a d, j a k r ē p a s ir st i p r i s t r u t a i n a s ( p a r
l i e t o š a n u sk. 87. lp p. ).
B r o n h o s p a z m a s g a d ī j u m ā j ā d o d s p a z m o 1 ī t i s k i e līdzekļi:
t e of i lī ns (0,15— 0,2 3 v a i 4 r ei z e s d i e n ā ) , eifilīns (0,1— 0,2 3 va i
4 rei zes d i e n ā) va i e f e d r ī n s (0,025 3 va i 4 r e i z e s d i e n ā ) .

Profilakse

A k ū t a b r o n h ī t a p r of i l a k s e ir l ī d z ī g a a k ū t a t r a h e ī t a p rof ilaksei .

90
H ronisks bronhīts
(B r o n c h itis ch ron ica)

H r o n i s k s b r o n h ī t s ir v i e n a no v i s i z p l a t ī t ā k a j ā m e l p o ­
ša n a s sistē mas slimībām. Anglijā 7% m irša n as gadījumu nāves
c ē lo n i s ir h r o n i s k s b r o nh ī t s . K a t r u g a d u no h r o n i s k a b r o n h ī t a t u r
m i r s t a p t u v e n i 30 000 s l i mn i e k u , k a m ē r n o p l a u š u v ē ž a ti kai 16 000,
bet n o p l a u š u t u b e r k u l o z e s — 8 000 s l imni eku.
M a s k a v a s p i l s ē t a s p o l i k l ī ni k a s h r o n i s k a i s b r o n h ī t s s a s t a d a
3 3 % n o v i s ā m e l p o š a n a s s i s t ē m a s s li m ī b ā m .

Etioloģija un patoģenēze

No n e i z ā r s t ē t ā a k ū t a b r o n h ī t a v a r a tt ī s t ī t i es h r o n i s k s b r o n ­
hīts. T a s v a r r a s t i e s a r ī t a d, j a o r g a n i s m ā u z l i e s m o v a i i z p l a t ā s
s l ē p t a l a t e n t a infekci ja. N o m i k r o b i e m g a l v e n ā n o z ī m e h r o n i s k a
b r o n h ī t a i z ce ls mē ir F r ī d l e n d e r a di pl ob ac iļ ie m, s t a fi lokoki em,
streptokokiem, kā arī influences nūjiņai.
Bez t a m h r o n i s k u b r o n h ī t u r a š a n o s v ei c in a d a ž ā d i pr of es i on ā li
t o ks is ki f akt ori , n e l a b v ē l ī g i k li m a t i s k i e a p s t ā k ļ i , kā arī s m ē ķ ē š a n a
u n a l k o h o l a li et oš a na .
Bieži h r o n i s k s b r o n h ī t s ir p a v a d s l i m ī b a p ne i mo sk l er o ze i , p l a u š u
e m f i z ēm a i , b r o n h i ā l a i a s t m a i , p l a u š u t ub e r k ul oz e i. Bez t a m h r o ­
n i s k s b r o n h ī t s a t t ī s t a s a rī pie b ro n he k tā . ti s kā s s l i m ī b a s u n p l a u š u
a b s c es a .
H r o n i s k a b r o n h ī t a i z c el s mē liela n o z ī m e ir a l e r ģ i s k a m f a k t o ­
r a m . Ta, p i e m ē r a m , a t k ā r t o t a s e l p o š a n a s ceļu i n f e k c i j a s vai i l g ­
s t o š a p i e s ā r ņ o t a s a t m o s f ē r a s i e d a r b ī b a uz b r o n h u g ļ o t ā d u p a d a r a
o r g a n i s m u p a s t i p r i n ā t i j u t ī g u . V a r s ā k ti ds a l e r ģ i s k a r ea kc i ja (sk.
nodaļu «Etioloģija un patoģenēze»), kas izpaužas ar pastiprinātu
s ek r ēc ij u b r o n h u g ļ o t u d z ie d ze r os u n b r o n h o s p a z m u . S a d s a t t ī s ­
t ī b a s m e h ā n i s m s r a k s t u r ī g s s p a s t i s k i e m h r o n i s k i e m b r o nh īt i e m.
H r o n i s k u b r o n h ī t u a t t i s t ī b u v e ic in a a rī p l a u š u v e n t i l ā c i j a s
t r a u c ē j u m i , ko p a r a s t i n o v ē r o a p t a u k o š a n a s u n k r u š u k u r v j a d e f o r ­
mācijās gadījumos.

Patoloģiskā anatomija

A t r a d e ir a t k a r ī g a no i e k a i s u m a p r o c e s a d z i ļu m a. H r o n i s k a
b r onhī ta ' g a d ī j u m ā i e k a i s u m a p r o c e s s l o k a l i z ē j a s lielos, v i d ē j o s un
a rī m a z o s b r o nh o s . P a r a s t i i e k a i s u m a p r o c e s s a p t v e r v i su b r o n h a
si e ni ņu . B r o n h u g ļ o t ā d a v a r b ū t k ā h i p e r t r o f i s k a , tā a tr of i sk a.
N er et i d a ž ā s v i e t ā s b r o n h u s i e n ā s r o d a s p a p l a š i n ā j u m i j eb b r o n h-
e k t ā z es , k a s ir p i l d ī t a s a r g ļ o t a i n u v a i g ļ o t a i n i s t r u t a i n u s e k ­
rētu. I e k a i s u m a p r o c e ss s k a r a rī b r o n h u a p k ā r t ē j o s a u d u s . T ā i z ­
v e i d o j a s l a b vē l īg i a p s t ā k ļ i p n e i m o s k l e r o z e s u n p l a u š u e m f i z ē m a s
a t tī s tī b a i .

91
Klīniska aina

Ar h r o n i s k o b r o n h ī t u v i s b i e ž ā k s li mo p i e a u g u š i u n veci cilvēki.
Vī ri eši s li mo b i e žā k n e k a s i eviet es ( a t t i e c ī ba ir 3 : 1 ) . G a l v e n i e
s i m p t o m i ir k l e p u s , k r ē p a s un e l p a s t r u k u m s . E l p a s
t r ū k u m s p a r a s t i g a n p a r ā d ā s s l i m ī b a s v ē l ā k a j o s p er iodos . To n o ­
v ē r o a r ī t a d, j a s li m ī b u p a v a d a b r o n h o s p a z m a . J a p i e v i e n oj a s
b r o n h o s p a z m a , s li mni ek i s ū d z a s , ka r īt os u n v a k a r o s , bet r e iz ē m
arī diena kr ūtīs d z ird a m a čīkstēšana . Klepus p a s tip r in ā s a u k stā
u n m i t r ā lai kā , a rī il gs to ši u z t u r o t i e s p u t e k ļ a i n ā a t m o s f ē r ā . S e ­
višķi n e p a t ī k a m s ir n a k t s kl epus, jo t a s t r a u c ē s l i mn i e k ie m mi eg u .
S ā k u m ā k r ē p u ir ļoti ma z , d a ž k ā r t t ā s ir t ikai no rītiem. I e i l g uš o s
g a d ī j u m o s , be t it sevi šķi s l i m ī b a s s a a s i n ā j u m a p e r i o d ā k r ē p u d a u ­
d z u m s i e v ē r o j a m i pa l i e li nā s . J a i lg s to š i i z d a l ā s d a u d z k r ē p u, j ā ­
d o m ā , k a ir j a u i z v e i d o j u š ā s b r o n h e k t ā z e s .
Ķ e r m e ņ a t e m p e r a t ū r a p a r a s t i ir n o r m ā l a , r e t ā k n o v ē r o nelielu
s u b f e br i li t ā t i . T e m p e r a t ū r a s p a a u g s t i n ā š a n o s b i e žā k k o n s t a t ē s li ­
m ī b a s s a a s i n ā j u m a peri odos.
P la u šu perkusija hroniska bronhīta sākum a stadijā patoloģis­
k a s p ā r m a i ņ a s n e k o n s t a t ē . J a s l i m ī b a p r o g r e s ē u n kā k o m p l i k ā ­
cija p ie v i e n o j a s p l a u š u e m f i z ē m a , t a d p e r k u t o r i d z i r d a m a hiper -
s o n o r a s k a ņ a . R e i z ē m n o v ē r o a rī s a m a z i n ā t a s p l a u š u e k s k u r s i j a s .
Slimības sākum ā auskultatīvas p ā r m a iņ a s bronhos var arī
n e k o n s t a t ē t , be t b r o n h o s p a z m a s g a d ī j u m ā v i r s a b ā m p l a u š ā m b ū s
d z i r d a m i s a u s i t r o kš ņ i. J a h r o n i s k s b r o n h ī t s p r o g r e s ē , s a u s i t r o k ­
š ņ i i z k l a u s ā m i g a n d r ī z v i e nm ē r. S l i m ī b a s u z l i e s m o j u m u per io d os ,
t. i., k a d s l i m n i e k s a t k ā r t o t i s a a u k s t ē j a s un uz h r o n i s k a b r o n h ī t a
f on a s ā k a s a k ū t s b r o n h u i e k a i s u m s , s a u s o t r o k š ņ u d a u d z u m s st i p r i
pieaug.
A s i n s a i n ā p a r a s t i p ā r m a i ņ u n av . R ei z ēm n o v ē r o neli el u erit-
r oci tozi u n p a l i e l i n ā t u h e m o g l o b ī n a d a u d z u m u ka k o m p e n s a t o r u
r e a k c i j u uz e l p a s t r ū k u m u .
Rentgenoloģiski konstatē p aplašinātu plaušu sakņu zīmējumu
ar pastiprinātu plaušu lauku caurspīdīgum u (sakarā ar em fiz ē m u ).
Neskaidros gadījumos diagnozes apstiprināšan ai va r izmantot
b r o ņ h o g r ā f i j u un b r o n h o s k o p i j u . B r o n h o g r a m m ā s r e dz n e l ī d z e n u
b r o n h u z ī m ē j u m u , k ā a rī s l i kt u p er i f ē ro b r o n h u p i l d ī ju mu .

Norise un komplikācijas

H r o n i s k s b r o n h ī t s ir i l g s t o š a s l i m ī ba , ko g r ū t i iz ā rs tē t .
S li m ī b a i ir v i ļ ņ v e i d a g a i t a . H r o n i s k a b r o n h ī t a u z l i e s m o j u m u s
p a r a s t i n o v ē r o t a d , k a d s a m a z i n ā s o r g a n i s m a p r e t e s t ī b a , v i s bi e ž āk
p a v a s a r o s u n r u d e ņ o s . T a d p a r a s t i p a s l i k t i n ā s ari m e t e o r o l o ģ i s k i e
a p s t āk ļ i . U z l i e s m o j u m i m a i n ā s ' a r r e m i s i j ā m .
H r o n i s k a m b r o n h ī t a m v a r b ūt n o p i e t n a s k o m p l i k ā c i j a s : pnei-
mo sk le r oz e , p l a u š u e m f i z ē m a u n b r o n h e k t ā z e s , k a s s a v u k ā r t a p ­
g r ū t i n a a s i n s r i t i m a z a j ā lokā u n i z r a i s a s i r d s m u s k u l a t ū r a s b o j ā ­

92
jumus. Izveidojas sirdsdarbības un elpošanas traucējumi, kas var
k ļ ū t p a r n ā v e s cēloni h r o n i s k a b r o n h ī t a sl i mn i ek ie m. Bez t a m
h r o n i s k s b r o n h ī t s v e ic i na p n e i m o n i j a s u n b r o n h i ā l ā s a s t m a s a t ­
t īst ību.

Ā rstēšana

G a l v e n a i s i r ' i n f e k c i j a s p e rē k ļ u l i k v i d ē š a n a g a n m u t e s d o b u m ā ,
gan degunā un deguna blakusdobumos.
R ežī ms . H r o n i s k a b r o n h ī t a s l i m ni e k i em d a u d z j ā u z t u r a s s v a i g ā
g a i s ā . N e d r ī k s t s t r ā d ā t a u k s t ā s , m i t r ā s v a i p u t e k ļ a i n ā s t elpā s.
S l i m ī b a s s a a s i n ā j u m a p e ri o d ā n e p i e c i e š a m s i s t a b a s v a i g u l t a s
r ežīms .
Di ēt ai j ā b ū t p a r a s t a i . T o m ē r A u n C v i t a m ī n i d a b i s k ā va i m ā k ­
s l ī g ā v e id ā j ā u z ņ e m v a i r ā k n e k ā p a r a s t i , j o tie p a l i e l i n a b r o n h u
gļotādas noturību.
B a g ā t s A v i t a m ī n a s a t u r s ir liellopu a k n ā s , b u r k ā n o s , lokos,
n ā t r ē s , p ī l ā d ž u o g ā s , s k ā b e n ē s , p ē te r s ī ļ u la p ās .
D a u d z C v i t a m ī n a ir m e ž r o ž u p a a u g l ī š o s , u pe n ēs , m ā r r u t k o s ,
dillēs, n ā t r ē s . Sie p r o d u k t i j ā li et o u z t u r ā p a s t i p r i n ā t i . M ā k s l ī g ā
v e i dā v a r lietot a s k o r b i n s k ā b i (0,1 3— 5 r ei z es d i e n ā ) u n A v i t ­
a m ī n u eļļā (7 p i li e nu s 3— 5 r ei ze s d i e n ā ) .
J a s l i m n i e k a m ir t i e k s m e uz a p t a u k o š a n o s , j ā i e r o b e ž o u z t u r ā
t a u k i u n o g ļ h i d r ā t i . R e g u l ā r i j ā k o n t r o l ē s l i m n i e k a s v a r s , nep ie ci e­
š a m ī b a s g a d ī j u m ā j ā i z m a n t o a t s l o d z e s di ēt a (sk. ā r s t n i e c i s k o
uzturu).
F i z i o t e r a p i j a . H r o n i s k a b r o n h ī t a s l i m ni e k i e m k a t r u di en u j ā n o ­
d a r b o j a s a r e l p o š a n a s v i n g r i n ā j u m i e m . T ā p ē c j ā t r e n ē izel pa: j ā ­
c e n š a s v a i r ā k a s r eiz es d i e n ā 2 — 5 m i n ū t e s lēni u n dziļi izelpot.
Sl i m n i e k i e m j a n o d a r b o j a s a r m ē r e n u f i zkul tūr u. S l i m ī b a s s a a s i ­
n ā j u m a p e r i o d ā jā l ie k b a n k a s , s i n e p j u v a i p i p a r u p l ā k s t e r i uz
k r u š u k u r v j a m u g u r p u s e s . V ē l a m a a rī k l i m a t i s k a ā r s t ē š a n a s k u j u
koku m e ž u va i s t e p j u r a j o n ā , kā a rī K r i m a s d ie n v i d u k r a s t a
k ū ro r t o s .
No m e d i k a m e n t o z ā s t e r a p i j a s r e m i s i j a s p e r i o d o s pē c v a j a d z ī ­
b a s lieto a t k r ē p o t ā j u s — t e r m o p s i (0,6— 1,0 uz 180 ml pa
1 ē d a m k a r o t e i 3 v a i 4 reizes d i e n ā ) , a l t e j u (6,0 u z 180 ml p a
1 ē d a m k a r o t e i 6— 8 r eiz es d i e n ā ) , t c r p ī n h i d r ā t u t a b l e t ē s (0,25
3 va i 4 rei zes d i e n ā ) , p r e t k l e p u s l īdz e kļus: k o d e ī n u (0,015
2 v a i 3 r eiz es d i e n ā ) , d i o n ī n u (0,02 2 v a i 3 r ei z es d i e n ā) u n
s p a z m o l ī t i s k a s v i e l a s b r o n h o s p a z m a s l i k v i d ē š a n a i : t eof il īnu
(0,1— 0*2 3 v a i 4 rei zes d i e n ā ) , eifilīnu (0,1— 0,2 3 v a i 4 rei zes
d i e n ā ) v a i e f ed r ī n u (0,025 3 va i 4 r ei ze s d i e n ā ) .
Slimības s a as in ā ju m a periodā medikam entozā terapija a t g ā ­
d i n a a k ū t a b r o n h ī t a t e r a p i j u . G a l v e n ā n o z ī m e ir a n t i b a k t c r i ā l i e m
m e d i k a m e n t i e m , k a s j ā i z v ē l a s ( ku r vi en t a s i e s p ē j a m s ) , ņ e m o t
v ē r ā k r ē p u m i k r o f l o r a s j u t ī g u m u p r e t a n t i b i o t i s k ā m v iel ām.

93
P r o f i l a k s e

J ā c e n š a s p il nī gi i z ā r s t ē t a k ū t o s b r o n h ī t u s , lai tie n e p ā r i e t u
h r o n i s k ā f o r mā . H r o n i s k a b r o n h ī t a s l i m n i e k i e m j ā i z s a r g ā j a s n o
j e b k u r a s s a a u k s t ē š a n ā s s l i m ī b a s . V i ņ i e m p i lnī gi a i z l i e g t s s m ē ķ ē t
u n lietot a l k o h o l i s k u s dz ēr ie nu s.

b r o n h e k t ā t i s k a s l i m ī b a

(M orbus bronchiectaticus)

B r o n h e k t ā t i s k a s l i m ī b a ir s m a g s b r o n h u un p l a u š u b o ­
j ā j u m s a r b r o n h u c i l i n d r v e i d ī g u va i m a i s v e i d ī g u p a p l a š i n ā š a n o s .
A r to b i e ž āk s l i mo vīrieši. S l i m ī b a s k a r kā p i e a u g u š o s , ta b ē r n u s .

Etioloģija un patoģenēze

V i s b ie ž āk b r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s c ē lo n is ir h ro n i sk i, bieži
r ec i d iv ē jo š i b r o n h ī t i . H r o n i s k u b r o n h ī t u s l i m n i e k i e m s a k a r ā
a r dziļu b r o n h u s i e n i ņ a s i e k a i s u m u u n biežu, i l g s t o š u k l e p o š a n u
b r o n h u s i e n i ņ a a t s e v i š ķ ā s v i e t a s z a u d ē s a v u e l a s t ī g u m u un s ā k
d ef o r m ē t i e s — i zvelvēties. Š ā d i v e i d o j a s p u l s i j a s b r o n h e k -
t ā z e s. B r o n h e k t ā t i s k ā s l i m ī b a v a r a t t ī s t ī t i e s a r ī pēc i e k a i s u m a
p r o c e sa p l a u š ā s . T a d s a k a r a a r s t r a u j i e m r ē t o š a n ā s pr oc e si e m
b r o n h u s i e n i ņ a tiek ievil kta — v e i d o j a s t r a k c i j a s b r o n h e k -
t ā z e s.
B ē r n i e m b r o n h e k t ā t i s k ā s l i m ī b a v a r a tt ī s t ī t i es pēc i n f e k c i ­
j a s s l i m ī b ā m ( m a s a l a s , g a r a i s k l e p u s ) , kā a rī pē c g r i p o z i e m
b ro n h ī t i e m. R e t ā k b r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s p a m a t ā ir b r o n h u s ie ­
n i ņ u i e d z i m t a s d e f o r m ā c i j as .

Patoloģiskā anatomija

B r o n h u s i e n i ņ ā p a p l a š i n ā j u m a vi et ā p a r a s t i n o v ē r o g ļ o t ā d a s
a tr of i ju , e l a s t ī g o š ķi e d r u u n m u s k u ļ u š ķi e dr u s a m a z i n a š a n o s , ka
ar ī b r o n h u s k r i m š ļ u d i s t r o f i s k a s p ā r m a i ņ a s . B r o n h u p a p l a š i n ā j u ­
m o s r e d z a m s s t r u t a i n s s e kr et s, k a s bieži vien r a d a k ā d a b r o n h a
n o s p r o s t o j u m u , z e m k u r a v e i d o j a s a t e l e kt a ze s . J a b r o n h e k t ā t i s k ā
s l i m ī b a ieil gst , i e k a i s u m a p r oc e s s p ā r i e t ari uz p l a u š u a ud i e m. N e ­
reti a t r o d n o v i r z e s a rī c it os o r g ā n o s . P i r m ā m k ā r t ā m n o v ē r o
a m i l o i do z i a k n ā s , ni erēs, kā a r ī m e t a s t ā t i s k u s s t r u t o j o š u s p r o c e s u s
d a ž ā d o s o r g ā n o s , s e v i šķ i bieži s m a d z e n ē s .

Klīniskā aina

I ev ā c o t a n a m n ē z i , bieži k o n s t a t ē , k a s l i m n i e k s a t k ā r t o t i s l i ­
m o j i s a r p l a u š u un b r o n h u i e k a i s u m i e m u n s t a r p l a i k o s v i ņ a m
i lg s to š i bijis kl epus.

94
S l i m ī b u v a r i eda līt t r ī s s t a d i ­
j ā s : p i r m a j a i jeb s ā k u m a s t a d i j a i
raksturīgi hroniska bronhīta sim ­
p t omi , k a s pe ri od isk i s a a s i n ā s .
S a a s i n a j u m a la ik ā p a s t i p r i n ā s iz­
d a l īt o k r ē p u d a u d z u m s . O t r a s t a ­
dija ir i zt ei kt u k l ī ni s k o p a r ā d ī b u
s t a d i j a , k a d n o v ēr o v i s u s b r o n h e k -
t ā t i s k a i s l i mī ba i r a k s t u r ī g o s s i m ­
ptomus. Trešajā stadijā bronhektā-
t is ka i s l i mī b a i p i ev i e n o j a s p l a u š u
u n s i r d s n e pi e t i e k a m ī b a .
S l i m ī b a s sākum a stadijā k l e p u s
p a r a s t i ir n o rītiem. T a s ir a r k r ē ­
p ā m , k u r ā m n er e ti ir a s i n s s t ī d z i ņu
piejaukums. Asiņošana var
b ū t v i e ns n o p i r m a j i e m b r o n h e k t ā -
tiskās slimības simptomiem. Ja 27. a tt. B u n g v ā l ī š u pirksti s l i m n i e ­
k am ar b r o n h e k tā t isk o slim īb u .
p a s t i p r i n ā s k l epus , t a d v i e n l a i k u s
p a l i e l i n ā s a rī k r ē p u d a u d z u m s .
S a j a s l i m ī b a s s t a d i j ā tikai a r s p e c i ā l ā m i z m e k l ē š a n a s m e ­
todēm (bronhogrāfija, bronhoskopija) v a r pierādīt bronhektāžu
e s a m ī b u . Re iz ēm b r o n h e k t a t i s k ā s l i m ī b a n o r is bez k r ē p u a t d a l ī ­
š a n ā s — s l i mn i ek u m o k a tikai s a u s s k l e p u s u n r e i zē m n ov ē ro
plaušu asiņošanu. ,
S li m ī b a i p r o g r e s ē j o t , t ā p ā r i e t otrajā stadijā. S l i m n i e k u s a r v i e n
v a i r a k s ā k t r a u c ē t k l ep u s , i z d a l ā s ļ o t i daudz krēpu, it
s evi šķi n o r ītiem, k a d viņi a t k r ē p o p i l n a m m u t ē m . S l i m n i e k i e m
s t r a u j i noli ec ot ie s va i c i t ā d ā v e i d ā m a i n o t ķ e r m e ņ a st āv o kl i , k r ē ­
p a s v a r i z da l īt ie s a r ī bez klepus. K a u t g a n b r o n h u b o j ā j u m i ir
s m a g i , s u b j e k t ī v a i s s t ā v o k l i s ilgi pa li ek s a m ē r ā a p m i e r i n o š s . Tikai
s l i m ī b a s v ē l ā k a j o s p e ri o d o s s a k a r ā a r b r o n h u n o s p r o s t o j u m u u n
b ronhu daļēju sp astis ku s a š a u r i n ā š a n o s pievienojas elpas trūkums.
R a k s t u r ī g a s p ā r m a i ņ a s j r p i r k s t u f a l a n g ā s ( 95 % g a d ī j u m u ) .
Pirksti iegūst b u n g v ā l ī š u f or mu , be t n a g i atgādina
p u l k s t e ņ a s t i k l u (27. a t t . ) . N o v ē r o n a g u c i a n o z i. S l i m ­
ni eks ir n ov ā j ē j i s , s e j a n e d a u d z uz bl ī d u s i, a cu p l a k s t i ņ i pi etūkuši.
Krūšukurvis kļūst mucveidīgs.
T rešajā sta d ijā v i e n l a i k u s a r b r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s s i m p t o ­
miem m ē d z būt a rī s i r d s p a t o l o ģ i j a s i z p a u s m e s : s i r d s k l a u v e s ,
tahikardija, elpas trūkums, kaju tūskas.
P e r k u t ē j o t k r ū š u k u r v i , u z p l a u š u vai h i p e r s o n o r a s s k a ņ a s fona
v i r s l ie lā m b r o n h e k t ā z ē m d a ž r e i z v a r k o n s t a t ē t p i e s l ā p ē j u m u .
P l a u š u e k s k u r s i j a s s a m a z i n ā t a s . A u s k u l t ē j o t d z ir d n o r m ā l u vai
novājinātu vezikulāru elpošanu, kas vietām var būt asāka, ar s a ­
mēra daudz sausiem un mitriem trokšņiem. Trokšņi parasti izklau­
s ā m i v i e n ā n o t e i k t ā v ie tā — a t b i l s t o š i b r o n h e k t ā z e s l oka li z ā cij a i.

95
J a a t t ī s t ā s s p a s t i s k s h r o n i s k s b r o nh ī t s , t a d s a u s i e t r o k š ņ i d z i r ­
d a m i v i r s a b ā m p l a u š ā m , bet, j a i zv ei do j us ie s ari d if ūz a p n e i mo -
s kl er oze, t a d p l a š ā r a j o n ā a b ā s p l a u š ā s d z i r d a m i d a ž ā d a r a k s t u r a
t r o k š ņ i — k r e p i t ā c i j a , s a u s i e u n sīki mi t r i e tr ok šņ i .
I z m e kl ē j o t k r ē p a s , r e d z a m s , ka t ā s p a r a s t i n o s t ā j a s t r īs s l ā ­
ņos. A u g š ē j ā s l ā n ī — p u t a s , v i d ē j ā — s e r o z s š ķ i d r u m s , a p a k š ē j ā
slānī — strutas.
Bronhektā tiskās slimības remisijas periodos asins aina parasti
ir bez n o v i r z ēm . S a a s i n ā j u m a l a i k ā n o v ē r o leikocitozi a r n ei tr o-
filozi — leikocītu s k a i t s s v ā r s t ā s n o 10 000 līdz 20 000 v i e n ā . m m 3.
Lei kocī t u f o r m u l ā p a r ā d ā s j a u n ā s f o r m a s u n p a l i e l i n ā s s t a b i ņ k o d o -
l a in o n e i tr of il o leikocītu s ka it s . I e v ē r o j a m i p a ā t r i n ā s E G R , k a s
v a r b ū t a p 5 0— 60 m m s t u n d a .
S a k a r ā a r v i s p ā r ē j u o r g a n i s m a i n t o k s i kā c ij u v a r a t t ī s t ī t i e s
mazasinība. Pēc sirds un plaušu nepietiekamības iestāšanās no­
v ē r o p r e t ē j o — p a r a d ā s e ri tr o ci to z e u n p a l i e l i n ā s h e m o g l o b ī n a
daudzums.

Diagnoze un diferenci āldiagnoze

Viena no g a lve na jā m bronhektātiskās slimības diagnostikas


m e t o d ē m ir b r o n h o g r ā f i j a — r e n t g e n o l o ģ i s k a b r o n h u i z m e k l ē š a n a .
( B r o n h u s p ie pil da a r k o n t r a s t v i e l u j odl ip o l u. ) B r o n h o g r ā f i j ā
iegūst deformētu bronhu zīmējumu, kas atg ā d in a zaru ar lapām
( n o r m ā l s b r o n h u z ī m ē j u m s a t g ā d i n a z a r o t n i bez l a p ā m ) (sk.
26. a t t . ) .
S a m ē r ā atri slimniekiem novēro a r ē j a s e lp o š a n a s traucējum us:
p a l i e l i n ā s e l p o š a n a s f re k ve n ce u n s a m a z i n ā s p l a u š u v i t ā l ā k a p a ­
c itā te . J a b r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s g a i t ā p i e v i en o j a s b r o n h o -
s p a z m a , s a m a z i n ā s Tif no t e s t a skaitļi.
B r o n h e k t ā t i s k ā s l i m ī b a n er e ti j ā d i f e r e n c ē no p l a u š u a b ­
scesa.
R a k s t u r ī g ā k ā s d i f e r e n c i ā l d i a g n o s t i s k ā s p a z ī m e s ir š ā d a s .
1. B r o n h e k t ā t i s k ā s li m ī b a p a r a s t i s ā k a s lēni u n p a k ā p e n i s k i ,
t u r p r e t ī p l a u š u a b s c e s a s li mn i ek i s a m ē r ā precīzi v a r n o r ā d ī t s a ­
s l i m š a n a s s ā k u m u ( p ā r c i e s t a p n e i m o n i j a , p l a u š u i n f a r k t s u t t .) .
2. B r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s g a d ī j u m ā , k a u t g a n p l a u š ā s ir
s m a g a s p ā r m a i ņ a s , v i s p a r ē j a i s s t ā v o k l i s ir s a m ē r ā a p m i e r i n o š s ,
t u r p r e t ī p l a u š u a b s c e s a s l i m n i e k u v i s p ā r ē j a i s s t ā v o k l i s ir d a u d z
smagāks.
3. K r ē p a s b r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s g a d ī j u m o s v e id o t r ī s s l ā ­
ņ u s — p u t a i n o , s e r oz o u n s t r u t u s lā ni , bet pie p l a u š u a b s c e s a
m ē d z b ū t tikai divi s l ā ņ i — s e r o z a i s u n s t r u t a i n a i s , bez t a m
m i k r o s k o p i s k i k o n s t a t ē e l a s t ī g ā s š ķi e d r a s , k a s n o r ā d a uz p l a u š u
a u d u s a b r u k u m u . Pi e b r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s e l a s t ī g o š ķi e d r u
k r ē p ā s nav.
4. S a a s i n a j u m a p e ri o d o s b r o n h e k t ā t i s k a i s l i m ī ba i k r ē p u d a u ­
d z u m s p a li e l i n ā s , bet p l a u š u a b s c e s a g a d ī j u m o s — s a m a z i n ā s , jo
s a k a r ā a r b r o n h a g ļ o t ā d a s u z t ū k u m u a b s c e s a d o b u m a d r e n ā ž a ir
apgrūtināta.
5. P l a u š u p e r k u s i j a s u n a u s k u l t ā c i j a s d at i b r o n h e k t ā t i s k a i s l i­
m ī b a i ir v a i r ā k va i m a z ā k difūži, be t p l a u š u a b s c e s a m p a r a s t i t i ­
kai v i e n ā p l a u š ā ( a tb i l s t o š i a b s c e s a l o k a l i z ā c i j a i ) .
6. B r o n h o g r ā f i s k ā i z m e k l ē š a n ā pie b r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s
a t r o d c i l i n d r i s k u s v a i m a i s v e i d ī g u s b r o n h u p a p l a š i n ā j u m u s , be t
p l a u š u a b s c e s a s l i m n i e k i e m — d o b u m u a r š ķ i d r u m a l īme ni un
g a i s a slāni.

N o r i s e un k o m p l i k ā c i j a s

S l i m ī b a s g a i t a ir h r o n i s k i r e ci di v ēj o š a , a r b iežiem s a a s i n ā j u -
mi em. S a a s i n ā j u m u l a i kā p a a u g s t i n ā s ķ e r m e ņ a t e m p e r a t ū r a , p a ­
stiprinās krēpu izdalīšanās, elpas trūku m s un sirdsdarbības t r a u ­
c ējumi . J a s li m ī b a p r o g r e s ē , p a k ā p e n i s k i a t t ī s t ā s p n e i m o s k l e-
r o z e u n p l a u š u e m f i z ē m a.
Krēpu olb altu ms, a u d u detrīts un mikrobi v a r p a a u g s t i n ā t o r ­
g a n i s m a j u t ī b u u n r a d ī t a l e r ģ i s k a s r e a k c i j a s b r o n h o s p a z m a s veidā.
V i e g l ā k o s g a d ī j u m o s a t t ī s t ā s s p a s t i s k s b r o nh ī t s , s m a g ā k o s —
ī s t a s b r o n h i ā l ā s a s t m a s lēkmes.
J e b k u r a no k o m p l i k ā c i j ā m r a d a a r ī i e v ē r o j a m u s c i r k u l ā c i j a s
t r a u c ē j u m u s m a z a j ā a s i n s r i t e s lokā, t ā d ē ļ i z v e i d o j a s p l a u š u
s i r d s ( c o r p u lm o n a le ) — l a b ā s s i r d s m u s k u l a t ū r a s p ā r s l o d z e ,
k a s i z r a i s a s i r d s u n a s i n s v a d u n e pi e t i e k a m ī b u . B ī s t a m a k o m p l i ­
k ā c i j a ir a r ī r e c i d i v ē j o š a s p n e i m o n i j a s , no k u r ā m v a r
i z vei dot ies p l a u š u a bs ce si . Ne r et i n o v ē r o s t i p r u p l a u š u a s i ņ o ­
šanu. No k o m p l i k ā c i j ā m ci tos o r g ā n o s j ā m i n p a r e n h i m a t o z o
o r g ā n u a m i l o i d o z e ( se vi šķ i n i e r u) u n m e t a s t ā t i s k i a b s c e s i
(se vi šķ i s m a d z e n ē s ) .

Ā rstēšana

Režīms. B r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s s a a s i n ā j u m a l a i k ā ne pi e ci e ­
ša m s gultas režīms (vēlams slimnīcas apstākļos). Remisijas pe­
r i o d os n e p i e c i e š a m s d a u d z u z t u r ē t i e s s v a i g ā g a i s ā u n r e g u l ā r i
n o d a r b o t i e s a r ā r s t n i e c i s k o fi zk u l tū ru . S v a r ī g s ir j a u t ā j u m s p a r
b r o n h u t ua le ti . N o r īt i e m d a ž ā d ā s p o z ā s v a i r ā k a s r ei z es j ā i z d a r a
d z i ļ a u n a s a izelpa. S ā d a f o r s ē t a izelpa, k u r ā v i s l a b ā k a t d a l ā s
k r ē p a s , r e g u l ā r i k a t r u r īt u j ā a t k ā r t o v a i r ā k a s reizes, lai a t b r ī ­
v o t u b r o n h u s n o inf e kc ioz ā m a t e r i ā l a .
Diētai j ā b ū t p i l n v ē r t ī g a i , d a ž ā d a i , b a g ā t a i a r v i t a m ī n i e m , s e ­
višķi a r A, B, C v i t a m ī n i e m . T a i j ā s a t u r p i e t i e k a m ā d a u d z u m ā o l ­
b a l t u m i u n t au ki . J a k r ē p u i z d a l ī š a n ā s p a s t i p r i n ā s , v a r lietot v a i ­
rāk sausu uzturu, kas sa m a z ina krēpu daudzumu.
F iziotera peitiskā ā r s t ē š a n a ir t ā d a p a t i kā h r o n i s k a b r o n h ī t a
gadījumos.

7 — 44 97
M edikainentozajā terapijā g a l v e n ā n o z ī m e ir a n t i b i o t i s ­
k a j ā m v i e l ā m u n s u l f o n a m ī d i e m . J a vien i e s p ē j a m s , j ā ­
n o s a k a k r ē p u m i k r o f l o r a s j u t ī g u m s p r e t a n t i b i o t i s k a j ā m vi el ām.
Vi s e f e k t ī vā k i šie līdzekļi ir t a d , j a t o s lokāli i e v a d a s a s l i m u š a j o s
b r o n h o s c a u r b r o n h o s k o p u i n s t i l ā c i j a s v a i i n h a l ā c i j a s v ei dā . J a
t ā d a s i e s p ē j a s n a v , t a d s l i m ī b a s s a a s i n ā j u m a l a i k ā dod i ekšķīgi
t e t r a c i k l ī n u (100 000 vien. 6 — 8 r ei z es d i e n ā) v a i p e ni c i l ī n u
(200 000 vien. 5 — 10 r ei z e s d i e n ā ) . V a r d o t a r ī i n t r a m u s k u l ā r i
( i m ) p e n i ci l īn u (400 000 vien. 2 — 5 r e i ze s d i e n ā ) v a i s t r e p t o m i c ī n u
(500 000 vien. 1 v a i 2 r eiz es d i e n ā ) . V i e n l a i k u s v a r l ietot a r ī sul-
f o n a m ī d u p r e p a r ā t u s ( pēc s h ē m a s , sk. 109. l p p . ) . J a b r o n h e k t ā -
t i s k a i s l i m ī b a i p i e v i e n o j a s a l e r ģ i z ē j o š i m o m e n t i , k a s i z r a i s a b ro n-
h o s p a z m a s , n e pi e c i e š a m i p r e t a 1 e r ģ i s k i līdzekļi: 10% k a l c i j a
h l o r ī d a š ķ ī d u m s p a 15,0 3 v a i 4 r e iz es d ie n ā p e r os v a i 10 ml
i n t r a v e n o z i ( i v ) , d i m e d r o l s (0,05— 0,1 1— 3 rei zes d i e n ā ) . J a n o ­
vēro bronhospastiskas parādības, jādod s p a z m o l ī t i s k a s vie­
l a s : e f e d r ī n s (0,025 1— 3 r ei z es d i e n ā ) , cifilīns (0,2 1— 3 r e i z es
d i e n ā ) . B r o n h e k t ā t i s k ā s s l i m ī b a s ā r s t ē š a n ā n e d r ī k s t lietot g l i k o -
k o r t i k o ī d u p r e p a r ā t u s ( k o rt i z o nu , p r e d n i z o l o n u u. c.), jo tie
va r veicināt strutojošā procesa izplatīšanos.
T ā p a t n a v i e t e i c a m s liet ot p r e t k l e p u s lī dz ek ļu s, jo t a d k r ē ­
pas uzkrājas bronhos un var rasties d a ž a d a s komplikācijas.
S i r d s d a r b ī b a s n e p i e t i e k a m ī b a s g a d ī j u m ā d od s i r d s g 1 i k o-
z ī d u s u n a s i n s v a d u l ī dz ekļ us : 0,057o s t r o f a n t ī n u ( x/ 4— ’/2 a m p.
k o p ā a r 20 ml f iz io lo ģi s k ā š ķ ī d u m a iv) v a i d i g i t ā l a p u l ve r i 0, 05—
0,1 p e r o r ā l i 2 v a i 3 r ei z es d i e nā , 2 5 % k o r d i a m ī n u (1— 2 ml 1 va i
2 r ei ze s d i e n ā im ) .
J a slimība lokalizējas galvenokārt vienā plaušā vai pat vienā
plaušu daivā, ieteicama operatīva terapija, pēc kuras parasti n o ­
vēro radikālu uzlabošanos.

Profilakse

S a v l a i c ī g i u n a kt īv i j ā ā r s t ē b r o nh īt i , p n e i m o n i j a s , t u b e r k u ­
loze, g r i p a , h r o n i s k a s i n f e k ci ja s perēkļi, j ā n o r ū d a o r g a n i s m s , m ē ­
r e ni j ā n o d a r b o j a s a r fi zk ul t ū r u . S l i m n i e k i e m p i ln īg i j ā a i z l i e d z
s m ē ķ ē š a n a u n a l k o h o li s ku d z ē r i e n u l i e t o š a n a , j o m i n ē t i e f a k ­
t or i v e ic i na b r o n h ī t u a t t ī s t ī b u . N e d r ī k s t s t r ā d ā t s m a g u fizisku
darbu.

KRUPOZĀ P N E I M ON IJ A

(P n cu m o n ia c rou posa)

K r u p o z ā p n e i m o n i j a ir p l a š s a k ū t s p l a u š u p a r e n h ī m a s
i e k a i s u m s , k a s p a r a s t i a p t v e r v e s el u da ivu. V i e n l a i k u s m ē d z b ūt
a r ī a t t i e c ī g ā s p l a u š a s a p v a l k a i e k a i s u m s — pl ei r it s, t ā p ē c r e iz ēm
krupozo pneimoniju sauc par pleiropneimoniju.

98
Etioloģija un patoģenēze

V i s b i e ž ā k k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s i z r a i s ī t ā j s ir p n e i m o k o k s .
P a v i s a m s a s t o p a m i 78 d a ž ā d i p n e i m o k o k a tipi, no k u r i e m k r u p o z o
p n e i m o n i j u v i s bi e ž āk r a d a p n e i m o k o k a I, II, V I I u n V I I I tips.
R e t ā k k r u p o z o p n e i m o n i j u i z r a i s a s ta fi l o k ok s, hem'ol īti skai s
s t r e p t o k o k s u n F r ī d l e n d e r a di pl obaci lis. K r u p o z ā s p n e i m o n i j a s a t ­
t ī s t ī bā ļoti liela n o z ī m e ir n o s a c ī t i p a t o g ē n i e m i n f e k ci j a s p e r ē k ­
ļi em o r g a n i s m ā : m u t e s d o b u m a , d e g u n a b l a k u s d o b u m o s , aiz-
d e g u n ē . J a u z p a z e m i n ā t a s o r g a n i s m a r e z i s t e n c e s f on a i e d a r b o j a s
nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi (piemēram, krasas gaisa tem pe­
r a t ū r a s s v ā r s t ī b a s , a p a u k s t ē š a n ā s , d a ž ā d i k a i t ī g i p r o f e s i o nā l i f a k ­
tori, t r a u m a s u t t . ) , a u g š ē j o e l p o š a n a s c eļ u m i k r o f l o r a k ļ ū s t p a t o ­
g ē n a u n v a r a t t ī s t ī t i e s p l a u š u i e k ai s u m s .
Slimība parasti attīstās, mikrobiem nokļūstot plaušās caur
t r a h e j u . J a mi kr o bi n o k ļ ū s t t ikai līdz b al s e n e i , t a d s a s l i m š a n a
nen ot ie k, jo d a r b o j a s rī kl es un a i z d e g u n e s li mf oī d o a u d u b a r j e r a .
Iekaisuma process parasti sā ka s plaušu sakņu limfmezglos un
v ē l ā k p a l i mf v ad i em , a s i n s v a d i e m u n p e r i b r o n h i ā l i e m a u d i e m n o ­
n ā k a l v e o l ā s , k u r r a d a f i br i no z u e k su d ā c i j u .

Patoloģiskā a n a to m ija

K l a s i s k ā v e i d ā k r u p o z a i p n e i m o n i j a i izšķir 4 s t a d i j a s . P ē d ē j o s
g a d u d e sm i t os , li et ojot a n t i b i o t i s k ā s v i e l a s u n s u l f o t i a m ī d us ,
i e k a i s u m a p r o c e s a m n a v v i s u 4 s t a d i j u , j o t a s tiek l i kv i d ē ts j a u
slimības sākumā.
P i r m ā s t a d i j a ir h i p e r ē m i j a s s t a d i j a , k u r ā n o v ē r o a s i n s
s a s t r ē g u m u k a p i l ā r o s , k a p i l ā r u c a u r l a i d ī b a s t r a u c ē j u m u s un d a ļ ē j u
i e k a i s u m a e k s u d ā t a u z k r ā š a n o s a l v e o l ā s . S ī s t a d i j a i l g s t 1— 3
di ena s.
O t r ā s t a d i j a ir s a r k a n ā s h e p a t i z ā c i j a s s t a d i j a . S a j ā
s t a d i j ā a l v e o l a s p i e p i l d ā s a r e r i t ro c īt ie m u n p l a z m a s o l b a l t u m u , it
s e vi šķi a r f ibrī nu. P l a u š a s ir s ā r t ā k r ā s ā , a r g r a u d a i n u z ī m ē j u m u .
Sī s t a d i j a i l g s t 1— 3 d ie na s.
T r e š ā s t a d i j a ir p e l ē k ā s h e p a t i z ā c i j a s stadija, kad
a l v e o l ā s n o n ā k leikocīti, k a s b o j ā t a j a i p l a u š u d a ļ a i p ieš ķir p e l ē ­
cīgi z a ļ g a n u i z ska t u. S ī s t a d i j a i l g s t 2— 6 d i e na s.
C e t u r t ā s t a d i j a ir b e i g u j e b u z s ū k š a n ā s stadija. Tajā
s ā k a s p r ot e ol i t is ki pr ocesi . I e k a i s u m a e k s u d ā t s u z s ū c a s , be t a u d u
d e t r ī t s p a d a ļ a i tiek i z k le p ot s a r k r ē p ā m .

Klīniskā aina

S a s l i m š a n a s ā k a s p ē k š ņ i , a r d r e bu ļ i em , u n t e m p e r a t ū r a
d a ž ā s s t u n d ā s v a r s a s n i e g t 40°. S l im ni e ki v a r p a t pr ec īz i pa te ik t,
kurā stu ndā saslimuši. P a r ā d ā s g alvassāpes un sāpes krūšukurvī,
s ā p e s p a s t i p r i n ā s e lpoj ot , jo i e k a i s u m a p r o c e s s s k a r a r ī plei ru.

99
S l i m n i e k a s e j a ir p i e s ē d u s i , v i e n s v a i g s m ē d z b ū t s ā r t ā k s p a r
o tr u, p a r a s t i t a j ā p u sē , k u r ā l o k a l i z ē j a s i e k a i s u m a p r o c e s s p l a u š ā .
P irm ā s slimības dienas beigās sā k as klepus un izdalās ne­
d a u d z s t a i p ī g u , r ū s g a n u k rē pu. O t r ā s d i e n a s b e i g ā s n er e ti p a r ā d ā s
i z s i t u mi u z l ū p ā m , d e g u n ā , u z d z i m u m o r g ā n i e m u n a p a n ā l o a t ­
veri. Ķ e r m e ņ a t e m p e r a t ū r a ir p a a u g s t i n ā t a v a i r ā k a s di en a s. T e m ­
p e r a t ū r a s d i e n n a k t s s v ā r s t ī b a s n a v l i e l ā k a s p a r 1°. S a k a r ā a r
s a m a z i n ā t o o r g a n i s m a r e a k t i v i t ā t i g a d o s v e c ā k i e m c ilvē ki e m u n
a l ko ho l iķ i em t e m p e r a t ū r a s r e a k c i j a ir m a z ā k izt eikt a. E l p o š a n a
ir st ip ri p a ā t r i n ā t a — līdz 3 0— 40 r e i z ē m m i nū t ē .
A p s k a t ē r edz, k a s l i m ā k r ū š u k u r v j a p u s e a t p a l i e k e l p o š a n a s
k u s t ī b ā s . K r ū š u k u r v j a d r e b ē š a n a s l i m a j ā p u s ē ir p a s t i p r i n ā t a , t a č u
p i r m s šīs i z m e k l ē š a n a s s l i m n i e k a m j ā i z k l e p o j a s , lai a t b r ī v o t u
b r o n h u s n o k r ē p ā m . P l a u š u p e r k u s i j a s u n a u s k u l t ā c i j a s d a t i ir a t ­
karīgi no slimības stadijas. S ā ku m a stadijā virs iekaisuma vietas
p e r k u t o r i k o n s t a t ē t i m p ā n i s k u s k a ņ u , be t a u s k u l t e j o t i e el p as b e i g ā s
d z i r d k r e p i t ā c i j u ( c r e p ita tio in d u x ). O t r a j ā u n t r e š a j ā s t a d i j ā
t i m p ā n i s k a s s k a ņ a s v i e t ā k o n s t a t ē p i e s l ā p ē j u m u . I e k a is u ši e
p l a u š u a u d i ir k ļ uv u š i bl īvāki, t ā p ē c v i r s i e k a i s u m a v i e t a s a us -
k u l t ē j o t d z i r d b r o n h i ā l a t i p a e l p o š a n u . N e d a u d z d z i r d arī s ī ku s
m i t r o s t r o k š ņ u s , k r e p i t ā c i j u u n r e i z ē m a r ī p l e i r a s berzi. K r ū š u ­
k u r v j a d r e b ē š a n a i e v ē r o j a m i p a s t i p r i n ā s . U z s ū k š a n ā s p e ri o d a per-
k u t ē j o t a t k a l d z ir d p i e s l ā p ē t u t i m p ā n i s k u s k a ņ u . A u s k u l t ē j o t i e k a i ­
s u m a vi et ā k o n s t a t ē , k a b r o n h i ā l a e l p o š a n a ir k ļ u v u s i v ā j ā k a , t o ­
ties labi d z i r d a m a i n t e n s ī v a k r c p i t ā c i j a ( c r e p i ta ti o re d u x ). V ē l ā k
d z i r d a ri s a m ē r a s k a ļ u s s i k b u r b u ļ t r o k š ņ u s .
A s i n s a i n a k o n s t a t ē i e v ē r o j a m u leikocitozi, p a r a s t i 10 000—
20 000 1 m m 3, b e t r e i z ē m a r i līdz 50 000 u n p a t 70 000 1 m m 3. N o ­
v ē r o neitr of ilozi a r n o vi r zi p a kreisi. S t a b i ņ v e i d ī g i e neitrofilie lei­
kocīti v a r b ū t n o 20 līdz 4 0 % . E o zi n of i lo leikocīt u s k a i t s perifē-
r a j ā s a s i n ī s ir s a m a z i n a t s . S a r k a n ā a s i n s a i n a p a r a s t i ir n o r m ā l a ,
t i ka i i zt ei kt u k o m p l i k ā c i j u g a d ī j u m ā n o v ē r o m a z a s i n ī b u . E G R ir
p a ā t r i n ā t a — līdz 3 0— 40 m m s t u n d ā . A s i n ī s n o v ē r o s a m a z i n ā t u
albumīnu un palielinātu globulinu daudzumu.
Rentgenoloģiski krupozai pneimonijai ra ksturīgs homogēns
p l a u š u a i z ē n o j u m s i e k a i s u m a vi etā. A i z ē n o j u m s v a r l o ka li zē ti es
v a i n u n o t e i k t ā p l a u š u d a i v ā, v a i v a i r ā k o s p l a u š u s e g m e n t o s .
Pie krupozās pneim onijas parasti novēro d ažādu org ā n u sis­
tēmu darbības traucējumus.
J a u p a š ā s l i m ī b a s s ā k u m ā p a ā t r i n ā s s i r d s d a r b ī b a , p u l s a f r ek ­
v e n c e ir 100— 120 sitieni m i n ū t ē u n v a i r ā k . R e i z ē m v a r n o v ē r o t
sirdsdarbības ritm a traucējum us — ekstrasistoles un pat m irgo ­
š a n a s a r i t mi j u .
A r t e r i ā l a i s a s i n s s p i e d i e n s p a r a s t i ir p a z e m i n ā t s v a i n o r m ā l s .
P i e k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s ir t r a u c ē t a s a r ī k u ņ ģ a u n z a r n u
t r a k t a f unk ci ja s. S li m n i e k i bieži s ū d z a s p a r p a z e m i n ā t u a pe tī ti,
s l ā p ē m , sli kt u d ūš u . M ē l e ir a p l i k t a , v ē d e r s u z p ū s t s . J a i e k a i s u m a
p r o c e s s ir l a b ā s p l a u š a s a p a k š d a ļ ā , t a d bieži vien l a b ā s p a r i b e s

100
r a j o n ā ir s t i p r a s s ā p es , k a s v a r s i m u l ē t a k ū t a p e r i t o n ī t a ai nu. V a r
b ū t arī p a l i e l i n ā t a s a k n a s u n i k t e r u s s s a k a r ā a r infekciozi t o k ­
s i sk u h e p a t ī t u , ko r a d a k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s t ok s is ki e p r odukti .
S l i m ī b a s s ā k u m ā u r ī n a d a u d z u m s s a m a z i n ā s . U r ī n s ir k o n c e n ­
t r ē t s, b a g ā t s a r š l a k v i e l ā m , t ot ie s v ā r ā m ā s ā l s d a u d z u m s t a j ā
v i e n m ē r s a m a z i n ā t s ( |ot i r a k s t u r ī g i k r u p o z a i p n e i m o n i j a i ) . G a n ­
d r ī z pusei no vi s i e m s l i m n i e k i e m n o v ē r o n e liel u a l b u m i n ū r i j u , bet
s m a g i n i er u b o j ā j u m i g a d ā s reti.
No n e r v u s i s t ē m a s t r a u c ē j u m i e m j ā m i n b e z mi e g s , g a l v a s s ā p e s ,
reizēm murgi, uzbudinājums, meningisms.
K r u p o z a s p n e i m o n i j a s r e t ā k s a s t o p a m ā s k l ī n i s k ā s f o r m a s ir
šādas.
A r e a k t ī v o f o r m u n o v ē r o n o v ā j i n ā t i e m cilvēkiem, ni eru,
a k n u u n v ē ž a s l im ni e ki e m. S l i m ī b a i n a v a k ū t a s ā k u m a , g a l v e n ā s
s ū d z ī b a s ir p a r n e sp ē k u , n o g u r u m u , a p e t ī t e s t r ū k u m u . Tikai p a ­
ā t r i n ā t ā e l p o š a n a , n e d a u d z p a a u g s t i n ā t ā t e m p e r a t ū r a , k l ep us , s ā ­
pes k r ū t ī s u n k r ē p a s liek d o m ā t p a r p n e i m o n i j u .
Toksiskai p n e i m o n i j a i raksturīgs i z te ik t s n es pē ks ,
t a h i k a r d i j a u n p a z e m i n ā t s a r t e r i ā l a i s s pi edie ns . N o v ē r o v i s p ā r ē j u
s e p t i s k u s t ā v ok l i a r a s i n s i z p l ū d u m i e m ā d ā u n g ļ o t ā d ā s . S l i m ­
n ie ki e m v a r i e st ā ti e s b r o n h u m u s k u l a t ū r a s p ar ēz e. T a d k r ē p a s
v a i r s n e i z d a l ā s un i z v e i d o j a s p l a u š u a t el e k t ā z e . Līdz a r to s l i m ­
ni ek a s t ā v o k l i s i e v ē r o j a m i p a s l i k t i n ā s .
C e n t r ā l ā p n e i m o n i j a lokalizējas plaušu saknes apvidū
u n p a r a s t i n e a i z ņ e m v is u d aivu. P r o g n o z e c e n t r ā l a j a i p n e i m o n i j a i
ir v i s l a b v ē l ī g ā k ā . S ā k u m s ir t i p i s k s — d r u dz i s , e l p a s t r ū k u m s ,
i z s i t u m i u z l u p ā m , bet, t ā k ā n a v s ā p j u s ā n o s , n a v a rī p e r k u t o r ā
p i e s l ā p ē j u m a u n b r o n h i ā l ā s e l p o š a n a s , k l e p u s neliels, k r ē p a s a t ­
d a l ā s ti kai s l i m ī b a s b e i g u p o s m ā , t a d s ā k u m ā d i a g n o z i v a r n o ­
t ei kt v i e nī gi r e n t g e n o l o ģ i s k i .
Migrējošās j eb klejotājpneimonijas gadījumā
i e k a i s u m a p r oc e s s p ā r i e t n o v i e n a s d a i v a s u z o t r u v a i p a t uz o t r u
p l a u š u . T o n o v ē r o veciem, k ā a r ī n o v ā j i n ā t i e m cilvēkiem.
Process p laušās vienlaikus var būt d až ā d ā s stadijās, piemē­
r a m , v i e n ā d a i v ā t a s v a r b ūt p e l ē k ā s h e p a t i z ā c i j a s s t a d i j ā , bet
c i tā — t ik ai h i p e r ē m i j a s s t a d i j ā .
T o t ā l ā p n e i m o n i j a . Sa i p n e i m o n i j a s f o r ma i r a k s t u r ī g s
vienas plaušas visu daivu vienlaicīgs iekaisums. Vērojami gan
p er k ut o ri e , g a n a u s k u l t a t ī v i e k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s s i m p t o m i . Kl ī ­
n i s k ā n o r i s e ir ļoti s m a g a , un, j a i e k a i s u m a p r o c e s s p ā r i e t uz ot r u
p l a u š u , s l i m ī b a p a r a s t i b e i d z a s a r n āv i. /
K r u p o z ā s p n e i m o n i j a s v i s b i e ž ā k j ā d i f e r c n c ē n o pe r ēk ļ u pnei-
monijām.
K r u p o z ā p n e i m o n i j a s ā k a s a k ū t i u n n o r i s cikliski, t u r p r e t i m
p er ēk ļ u p n e i m o n i j a v i s b i e ž ā k s ā k a s p a k ā p e n i s k i u n t ā s g a i t a ir
a c i k l is ka . T e m p e r a t ū r a s r e a k c i j a k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s s l i m n i e ­
k ie m ir d a u d z iz t ei kt ā ka .

101
R ū s g a n a s k r ē p a s p a r a s t i s a s t o p a m a s t ikai k r u p o z ā s p n e i m o n i ­
jas gadījumos. Auskultējot krupozās pneim onijas slimniekiem
d z i r d b r o n h i ā l u e l p o š a n u a r k r e p i tā c ij u. P i e p e rē kļ u p n e i m o n i j a s
e l p o š a n a m e d z b ū t v e z i k u l ā r a , a r s ī k i em v a i v i d ē j i e m m i t r a j i e m
t r o k š ņ i e m.
Rentgenoloģiski krupozai pneimonijai raksturīgs plašs homo­
g ē n s a i z ē n o j u m s , t u r p r e t i m p er ē kļ u p n e i m o n i j a i — a t s e v i š ķ i sīki
perēkļi.

Norise un k o m p l i k ā c i j a s

Klasisku krupozās pneim onijas ainu novēro galvenokārt j a u ­


n i e m cilvekiem. J a u pēc 40 g a d u v e c u m a šī s l i m ī b a bieži n o r i s
net ipiski . S ā k u m s t a d p a r a s t i ir p a k ā p e n i s k s , be t u z s ū k š a n ā s
f āze — ļoti i l g s t o š a . Ļoti ve ci em cil vēki em v a r p a v i s a m n e b ū t
t e m p e r a t ū r a s p a a u g s t i n ā š a n ā s , k lepus , k r ē p a s , leikocitoze, t ot i e s
t i e m m ē d z b ū t s i r d s d a r b ī b a s t r a u c ē j u m i , cia no ze , e l p a s t r ū k u m s .
A l k o h ol i ķ i em k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s l ai kā v a r s ā k t i e s a k ū t a
p s i h o z e . V i s b i e ž ā k k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s s li mn ie ki i z v e s e ļ o j a s
pil nī gi . I e k a i s u m a u z s ū k š a n ā s i l g s t 15— 40 d i en as.
Ne re t i s l i m ī b a k o m p l i c ē j a s a r e k s u d a t ī v u p l e i r ī t u . No
str u ta in ā m komplikācijām jām in p l a u š u a b s c e s s , retāk —
g a n g r ē n a un p l e i r a s e m p i ē m a . Strutaino komplikāciju
a t t ī s t ī b u v e i c i n a n o v ē l o t a d i a g n o s t i k a u n n e a t b i l s t o š a t e r a p i j a . Sī s
k o m p l i k ā c i j a s p a r a s t i n o v ē r o d a ž ā d u s l im ī b u n o v ā j i n ā t i e m c il vē ­
kiem.
J a fibr ot iski e p r oces i ir izteikti, i e k a i s u m a v i e t ā p l a š i i e a u g
s a i s t a u d i — v e i d o j a s p l a u š u k a rn i f i k ā c i j a. T a d v i r s s l i m ā s p l a u ­
ša s perkutori konsta tē pieslāpējumu, dzird n o v ā jin ā tu elpoš anu
un daudz mitru trokšņu.
K r u p o z ā s p n e i m o n i j a s g a i t ā tiek s k a r t s a r i s i r d s m u s k u l i s ,
t a j ā r o d a s di st r of is ki u n i e k a i s u m a procesi. S m a g a s p ā r m a i ņ a s
s i r d s u n a s i n s v a d u s i s t ē m ā v a r i zcelties a r ī n o a s i n s v a d u c e n t r a
( i e g a r e n a j ā s s m a d z e n ē s ) t o ks i s k i e m b o j ā j u m i e m . T a d p a r a s t i n o ­
v ē r o k o l a p s a ai nu : p u l s s k ļ ū s t d i e g v e i d ī g s , i z d a l ā s a u k s t i sviedri,
s e j a k ļ ū s t b ā l a, kr īt a r t e r i ā l a i s spi edi ens.
T o m ē r p ē d ē j ā l a i kā s a k a r ā a r p e n i c i l ī n a u n s u l f o n a m ī d u i z­
m antošanu pneim onijas ārstē šan ā saīsinās iekaisuma u zsūk šanās
l a i k s u n s a m a z i n ā s k o m p l i k ā c i j u s ka it s. T a g a d v i s b i e ž ā k s a s t o ­
p a m ā a tl ie ku p a r ā d ī b a pēc k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s ir p n e i m o -
s k l e r o z e iekaisuma vietā vai h r o n i s k a p n e i m o n i j a .

Ārstēšana un p r o f i l a k s e

K r u p o z ā s p n e i m o n i j a s ā r s t ē š a n a u n p r o f i l a k s e ir l ī d z ī g a p e ­
rēkļu p n e i m o n i j a s ā r s t ē š a n a i u n p rof il aks ei, t ā p ē c t ā s a p l ū k o t a s
k opī gi (sk. 108. lpp.).

102
PERĒKĻU P N E I M ON IJ A
( B ron ch opneum onia )

P e r ē k | u p n e i m o n i j a ir n eli ela a p j o m a m u l t i p l s p l a u š a
a udu iekaisums, kas p a r a s ti aptv er v a i r ā k u s acin u su s vai daiviņas.

Etioloģija un patoģenēze

V i s b i e ž ā k p e rē k ļ u p n e i m o n i j u s a s t o p k ā k o m p l i k ā c i j u k ā d a i
c i t a i s l im ī b a i , t a č u t ā v a r biit a rī p a t s t ā v ī g a s l i m ī b a ( ne re ti v ī r u s u
e t i o l o ģ i j a s ) . K ā vi e nā , tā o t r ā g a d ī j u m ā p e rē k ļ u p n e i m o n i j u v a r
i z r a i s ī t a u t o i n f e k c i j a — s a m a z i n ā t a s o r g a n i s m a p r e t e s t ī b a s dēļ
p a š a o r g a n i s m a a u g š ē j o e l p o š a n a s ceļu m i k r o f l o r a a k t i v i z ē j a s u n
k ļ ū s t p a t o g ē n a . P e r ē k ļ u p n e i m o n i j a s i z r a i s ī t ā j i ir s t af ilokoki u n
s t r e pt ok o ki , r e t ā k IV p n e i m o k o k a ti ps , F r ī d l e n d e r a d ipl obaci li s ,
i n f l u e n c e s n ū j i ņ a v a i , vēl re tā k, koli n ū j i ņ a . P e r ē k ļ u p n e i m o n i j a s
a t t ī s t ī b ā ļoti liela n o z ī m e ir v e i c i n o š i e m f a k t or i em , k a s v a r b ūt
v i s p ā r ē j i u n vietēji.
V i s p ā r ē j i e v e i ci no š ie f akt or i ir tie, k a s s a m a z i n a o r g a n i s m a
i m u n o l o ģ i s k ā s r e a k c i j a s . P i e t i e m p i e s k a i t ā m s v e c u m s , g a r ī g a va i
f iziska p ā r p ū l e , s a a u k s t ē š a n ā s , a r ī v i s p ā r ē j a s s l i m ī b a s , k a s p a ­
s l i k t i n a a s i n s r i t i u n r a d a s tā ž i p l a u š ā s v a i a p g r ū t i n a e l p o š a n u .
Vi etēj ie ve ic i no š i e f akt or i ir h r o n i s k i i e k a i s u m a pe r ēkļi o r g a ­
n i s m ā , k u r i p a t pēc n e l i e l a s o r g a n i s m a n o v ā j i n ā š a n ā s v a r i z r a i s ī t
p e rē k ļ u p n e i m o n i j a s . Te j ā m i n b r o n h e k t ā z e s , p n e i m o s k l e r o z e ,
p l a u š u ab sc esi , k a v e r n o z ā u n f i b r o k a v e r n o z ā p l a u š u t u b e rk u l oz e ,
k ā a r ī s t r u t o j o š i p roces i m u t e s d o b u m ā u n d e g u n a b l a k u s d o b u m o s .
V i s b i e ž ā k i n f e kc i oz a is a ģ e n t s , k a s r a d a p e rē k ļ u p n e i m o n i j u , c a u r
b r o n h i e m u n b r o n h i o l ā m n o k ļ ū s t a l v e o l ā s a e r o g ē n ā ceļā. Be z t a m
i n f ek ci ja v a r ie spi e sti es a l v e o l ā s a r ī n o p e r i b r o n h i ā l i e m a u d i e m
(pncimosklerozes gadījum os). Tad iekaisums rodas vispirms
p l a u š u s t a r p a u d o s u n p a l i m f v a d i e m u n a s i n s v a d i e m p ā r i e t uz
a l v e o l ā m . R et āk , g a l v e n o k ā r t s e p t i s k u s a s l i m š a n u g a d ī j u m o s , p e ­
rēkļa pneimonija rodas, infekciozam a ģ en ta m izplatoties hemato-
gēni. J a b r o n h o s i ekļ ūst d a ž ā d i s v e š ķ e r m e ņ i , v a r i zve id o t ie s a sp i -
rācijas pneimonija.

Patoloģiskā anatomija

A t š ķ i r ī b ā n o k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s b r o n h o p n e i m o n i j a s i e k ai ­
s u m a perēkļ i ir m a z a a p j o m a , t a č u to p a r a s t i ir d a u d z . I e k a i s u m a
p er ēk ļi s a t u r m a z f ib rī na , i e k a i s u m a e k s u d ā t s a l v e o l ā s ir g ļ o t a i n i
s t r u t a i n s v a i h e m o r ā ģ i s k s . I e k a i s u m a v i e t a p l a u š ā s i z s k a t ā s r a ib a .
P a l p ē j o t k o n s t a t ē sī kus, b l ī v u s i e k a i s u m a per ēkl ī š u s. R e i z ē m pnei-
m o n i s k i e pe rē kļ i v a r s a p l ū s t . T a d r u n ā p a r s a p l ū s t o š o p n e i m o n i j u ,
k a s a p t v e r v i s u d a i v u . I e k a i s u m s ir s k ā r i s n e v ie n a l v e o l a s u n
b r o n h i o l a s , be t a r ī lielos b r o n h u s , p l a u š u s a k ņ u l i m f m e z g l u s u n
n e r e t i p a t pleiru.

103
Klīniska aina

P e r ē k | u p n e i m o n i j a s s ā k u m u g r ūt i noteikt, jo p a r a s t i p i r m s
t a m s l i m n i e k a m ir a u g š ē j o e l p o š a n a s ceļu k a t a r s , b r o n h ī t s va i
g r i p a . Ķ e r m e ņ a t e m p e r a t ū r a p a a u g s t i n ā s r o b e ž ā s no 37,1 līdz 39°.
V a i r ā k t e m p e r a t ū r a p a a u g s t i n ā s j a u n i e m cil vēki em, m a z ā k — v e ­
c ā k i e m ci lvēkiem. P a r ā d ā s i n t o k s i k ā c i j a s p a z ī m e s — n e s p ē k s ,
g a l v a s s ā p e s , ē s t g r i b a s t r ū k u m s , n e r et i a rī s ā p e s s l i m a j ā k r ū š u ­
k u r v j a p u s ē (ja p r o c e s s l ok al iz ēj ie s t u v u p l e i r a i ) .
K l e p u s ir g a n d r ī z v i e n m ē r ( i z ņ ē m u m s — ļoti n o v ā j i n ā t i cil­
v ē k i ) , p a r a s t i a r s t r u t a i n i g ļ o t a i n ā m k r ē p ā m . R e t ā k k r ē p ā m ir
a s i ņ u p i e j a u k u m s — v i s b i e ž ā k pie g r i p o z a m pe rē kļ u p n e i m o n i j ā m .
A p s k a t ē k o n s t a t ē neli elu l ū p u c i a n o z i u n v a i g u s ā r t u m u . E l p o ­
š a n a p a ā t r i n ā t a , v i r s p u s ē j a , 2 0 — 30 reizes mi n ū t ē . K r ū š u k u r v j a
a p s k a t ē u n p e r k u s i j ā n a v n e k ā r a k s t u r ī g a , t ač u, j a p er ē kļ u p n e i ­
m o n i j a ir s a p l ū s t o š a , s l i m ā p u s e v a r n e pi e d al ī t i e s e l p o š a n a s a k t ā
u n p e r ku t o r i b ū s p i e s l ā p ē j u m s . D i a g n o s t i s k i v i s n o z ī m ī g ā k i e ir a us -
k u l t ā c i j a s dati. V i r s p l a u š ā m n o r o b e ž o t a vi et ā d z i rd s ī k us u n v i ­
d ē j u s m i t r o s t r o k š ņ u s k o p ā a r s a u s a j i e m t r o k š ņi e m , jo reizē ir
a r ī b r o n h u i e k a i s u m s . M i t r i e t r o k š ņ i p er ē kļ u p n e i m o n i j a s g a d ī j u ­
m o s ir s k a n ī g i . J a p n e i m o n i j a s perēkļi a t r o d a s c e n t r ā l i va i p l a u š u
sakņu rajona, auskultatīvi patoloģiskas p ā r m a iņ a s nevar kon­
statēt.
S i r d s d a r b ī b a ir n e d a u d z p a ā t r i n ā t a -r- 100— 110 r ei ze s m i n ū t ē .
R e t ā k n o v ē r o e k s t r a s i s t o l i j u un h ip ot on ij u. P e r i f ē r a j a s a s i n ī s ir
n e li e la leikocitoze, k a s reti p ā r s n i e d z 10 000-^-15 000 1 m m 3. Lei-
k oc it oz e ir a r nei t rofil ozi , u n l e ik o fo r mu lā ir n o v i r z e pa kreisi.
R e t ā k leikocītu s k a i t s n o r m ā l s , vēl r e t ā k — l c i kopē ni ja . E G R
p a r a s t i ir p a ā t r i n ā t a . I z m ek l ē j ot u r ī n u , n er e ti k o n s t a t ē a l b u m i n -
ū r i ju , k a s n e p ā r s n i e d z 0,5%o. R e t ā k n o v ē r o h e m a t ū r i j u va i c il i ndr -
uriju.
No l a b o r a t o r i s k i i n s t r u m e n t ā l ā m m e t o d ē m v i s l i e l ā k ā n o z ī m e
ir k r ū š u k u r v j a r e n t g e n o l o ģ i s k a i i z m e k l ē š a n a i . I e k a i s u m a r a d ī t i e
a i z ē n o j u m i ir d a ž ā d a s i n t e n s i t ā t e s u n l ie lu ma , v i s b i e ž ā k tie l o k a ­
l iz ē ja s p l a u š u l e j a s d a ļ a s . L a b ā k ir i z d a r ī t p l a u š u r e n t g e n a u z ņ ē ­
m u m u s , jo t a j o s p n e i m o n i j a s per ēkļi ir s k a i d r ā k r e d z a m i n e k ā
c a u r s k a t ē . R e n t g e n a u z ņ ē m u m o s p e r ēk ļ u p n e i m o n i j u v a r k o n s t a ­
tēt, j a a i z ē n o j u m s p l a u š ā s n a v m a z ā k s p a r 1— 3 m m . P r e t ē j ā g a ­
d ī j u m ā d i a g n o z i v a r n o te i kt ti ka i klīniski. T a g a d a p s k a t ī s i m d a ­
ž a s a t s e v i š ķ a s p e r ē kļ u p n e i m o n i j a s f o r ma s .
O r i p o z ā p e rē k ļ u p n e i m o n i j a g r i p a s e p i d e m i j a s l ai kā s a s t o p a m a
3 0 — 5 0 % g a d ī j u m u . G r i p a s v ī r u s i b oj ā p l a u š u a s i n s v a d u s — r o d a s
p l a u š u p i l n a s i n ī b a , sīki a s i n s i z p l ū d u m i u n p l a u š u t ū s k a . T a s v i s s
v ei c i n a b a k t e r i a l ā s p n e i m o n i j a i a t t ī s t ī b u. N e re t i a rī p a t s g r i p a s
v ī r u s s i z r a i s a p er ēkļ u p n e i m o n i j a s , t ā p ē c g r i p o z ā s p n e i m o n i j a s
iedala 3 grupās:
1) a g r ā s v ī r u s u p n e i m o n i j a s ,

101
2) v ī r u s u - b a k t ē r i j u p n e i m o n i j a s un
3) s e k u n d ā r ā s b a k t e r i a l ā s p n e i m o n i j a s .
A g r ā v ī r u s u p n e i m o n i j a a t t ī s t a s g r i p a s p i r m a j a s di e­
n ā s , k a d ir s m a g a s v i s p ā r ē j ā s i n t o k s i k ā c i j a s p a z ī m e s , be t ļoti
niecīga un m ainīg a objektīvā atrade. Rentgenoloģiski konstatē
pastiprinātu plaušu asin sv adu zīmējumu un intersticiālo plaušu
a u d u i e k a i s u m a p a z ī me s . A s i n s a i n a i r a k s t u r ī g a le i ko p e n ij a a r
n e i t r o p ē n i j u , limfocitozi u n monoci tozi.
Vīrusu-baktēriju pneimonijas s ā k a s 3.— 5. di enā
pēc s a s l i m š a n a s a r g r i p u. A g r i p a r ā d ā s p l a u š u a u d u i e k a i s u m a
p a z ī m e s — k l e p u s a r k r e p a m u n n or o be ž ot i sīki u n vidēji m itr ie
t r o k š ņ i . Ne r et i a t k ā r t o t i p a a u g s t i n ā s t e m p e r a t ū r a . R e n t g e n a c a u r ­
s k a t e r e d z a m i p e re k ļ v e i d i g i a i z e n o j u m i . A s i nī s ir leikoci toze a r
ne it r of i lo zi u n no vi r zi p a kreisi.
S e k u n d ā r ā b a k t e r i ā l ā p n e i m o n i j a attīstās sa mērā
v ē l u (7.— 10. di en ā pē c g r i p a s i n f e k c i j a s ) , k a d liekas, ka g r i p a
j a u ' i z s l i m o t a . T a č u t a d n o j a u n a p a a u g s t i n a s t e m p e r a t ū r a u n pa-
r ā d a s p e rē k ļ u p n e i m o n i j a s p a z ī me s .
Ve c ie m c il vē ki e m un b ē r n i e m, k ā a r ī s li m ī b u n o v ā r d z i n ā t i e m
c il v ē k ie m g r ip o z o p n e i m o n i j u g a i t a ir s m a g ā k a u n p r o g n o z e ļ a u ­
n ā k a . H e m o r a ģ i s k a s g r i p o z a s p n e i m o n i j a s g a i t ā n er et i a t t ī s t ā s
p l a u š u t ū s k a , u n šī p n e i m o n i j a v a r b e i g t i e s a r nāvi.
H ip o stātisk ā p n eim onija s a m ē r ā bieži r o d a s n o s a s t r ē g u m a
m a z a j ā a s i n s r i t e s loka s a k a r a a r s i r d s d a r b ī b a s n e p ie t ie k am īb u
v a i ari s a k a r ā a r i l g s t o š u g u l t a s r e žī mu . Bieži vien i z š ķi r o š a n o ­
z ī m e h i p o s t ā t i s k u p n e i m o n i j u a t t ī s t ī b a ir v i r s p u s ē j a i , se kla i e l p o ­
šanai, jo bronhos aizturas bronhu sekrēts ar baktērijām, kas n e ­
tiek i z k r ē p o t a s ; r e iz ēm i z v e i d o j a s p a t a t el e k t a z e s . H i p o s t ā t i s -
k ā s p n e i m o n i j a s n o r i s e ir ļoti n e iz te ikt a. P a r s l i mī b u v a r l i eci nāt
v is p ā rē jā stāvo kļa pasl ik tin ā ša n ā s. Reizēm n e daudz p a a u g s t i n ā s
t e m p e r a t ū r a — 37,1— 37,5°. K l e p u s neliels, k r ē p a s i z d a l ā s ma z.
A u s k u l t ē j o t d z ir d d a u d z s a s t r ē g u m a t r o k š ņ u , t ā p ē c r e i zē m sī ku s
m i t r o s p n e i m o n i j a s t r o k š ņ u s g r ū t i k o n s t a t ē t . T o m ē r , s l i mn i e k u
a t k a r t o t i i z k l a us o t, dzi rd, k a n o t ei k t a vi eta, k a s p a r a s t i ir p l a u š u
l e j a s d a ļ ā s m u g u r p u s ē , sīko m i t r o t r o k š ņ u i n t e n s i t ā t e p i e a ug . T a s
li e ci na p a r h i p o s t ā t i s k u p n e i m o n i s k u perēkli. H i p o s t ā t i s k a s p n e i ­
m o n i j a s n o v ē r o a r ī t e r m i n ā l o s s t ā v ok ļo s .
A spirācijas p n eim onija r o d a s , j a s a m a z i n ā s b r o n h u g ļ o t ā d a s
r ef l e k t o r ā u z b u d i n ā r n i b a u n vielas, k a s i ekļūst b r o n h o s , n e tie k a r
k l e p u s g r ū d i e n i e m i z v a d ī t a s . S a s l i m š a n a notiek, j a b r o n h o s i ekļūst
i z v e m t ā s m a s a s , e di ens , s i e k a l a s utt. P a š ā s ā k u m ā i e k a i s u m s v a r
b ū t a s e p t i s k s , t a č u dr ī z vien t a s k ļ ū s t b a k t e r i ā l i infekciozs. P r e ­
tēji h i p o s t ā t i s k a i p n e i m o n i j a i a s p i r a c i j a s p n e i m o n i j a i r a k s t u r ī g s
i z te i kt s k l e p u s u n e l p a s t r ū k u m s . 6 — 12 s t u n d ā s pec a s p i r ā c i j a s
p a a u g s t i n a s t e m p e r a t ū r a līdz 39— 40°. P e r i f ē r a j ā s a s i n ī s k o n s t a t ē
leikocitozi līdz 20 000 1 mm 3 un p a ā t r i n ā t u E GR .
F r ī d l e n d e r a pneim onija ir v i e n s n o s a p l ū s t o š o p e r ēk ļ u p n e i ­
m o n i j u ve id ie m, t o i z r a i s a F r ī d l e n d e r a d iplobacil is.

105
S a s l i m s t p a r a s t i n o v ā r g u š i v a i d a u d z s l i m o j u š i cilvēki, a l k o ­
holiķi, kā a r ī i n di vī di a r sl i kt u m u t e s d o b u m a h i g i ē n u .
S l i m ī b a s ā k a s ļoti pēkšņi , akūt i. T e m p e r a t ū r a p a a u g s t i n ā s a r
d r u d z i līdz 39— 40°. M o vē r o s t i p r u e l p a s t r ū k u m u , l ūpu ci a no zi ,
v a i g u p i e s ā r t u r n u. P a a u g s t i n ā t ā t e m p e r a t ū r a i l g s t 7— 14 d i en as.
K l e p u s s ā k u m ā s a u s s , v ē l ā k p a r ā d ā s ļoti s t a i p ī g a s k r ē p a s , n e r e t i
asiņainas, ar piedegušas eļļas smaku. Pcrkutējot slimajā plaušu
ra jo n a ko n sta tē pi eslāpējum u. Auskultējot dzird br onhiālu elpo­
š a n u a r r e t i em s īk ie m va i v id ē j i e m m i t r a j i e m t r o k š ņ i e m . T r o k š ņ i
m a z d z i r d a m i tā pē c, ka s e k r e t s F r ī d l e n d e r a p n e i m o n i j a s g a d ī j u m ā
ir ļoti biezs.
P e r i f ē r a j ā s a s i n ī s n o v ē r o leikoci tozi līdz 20 000 30 000 1 m m 3
un i e v ē r o j a m i p a ā t r i n ā t u E GR .
R e n t g e n o l o ģ i s k i s l i m a j ā p l a u š ā k o n s t a t ē ļoti p l a š u p e r ē k ļ a i n u
aizēnojumu.
O r n i t o ž u u n p s i t a k o ž u p n e i m o n i j a s ir a k ū t a s v ī r u s u s l i m ī b a s
a r p e r ē kļ u v a i i n t e r s t i c i ā l u p l a u š u i e k a i su m u .
P ē d ē j ā l a i kā a r š ī m p n e i m o n i j ā m a r v i e n v a i r ā k s li mo p u t n u
f e r m u s t r ā d n i e k i , t ā p ē c t a s d a ļē j i i e g ū s t p r o f e s i o n ā l u r a k s t u r u .
O r n i t o z ē m i n f e k c i j a s a v o t s ir v i s t a s , piles, t īt ar i, baloži, be t
psitakozēm — papagaiļi.
Putni saslim st ar caureju un ar izkārnījumiem izdala vīrusus.
C i l v ē k s i n f i c ē ja s p i l i e n u - p u t e k ļ u ve id ā . S l i m ī b a s ā k a s a kūti , a r
d r e b u ļ i e m u n p a a u g s t i n ā t u t e m p e r a t ū r u līdz 3 9— 40°. S l i m ni e k i
sūdzas par stiprām galvassāpēm , lauzošām sāpēm locītavās un
m u s k u ļ o s , r e i zē m a r ī p a r sl iktu d ū š u u n v e m š a n u .
Klepus sākum ā sauss, vēlāk atdalās s tru ta in a s krēpas. S am ērā
bieži uz l ū p ā m p a r ā d ā s h e rp ē t i s k i i zs i t umi . O t r a j ā v a i t r e š a j ā s l i ­
m ī b a s di en ā a u s k u l t a t ī v i s l i m a j ā p u s ē k o n s t a t ē n o r o b e ž o t u s s ī k u s
v a i v i d ē j u s m i t r o s t r o k š ņ u s . R e i z ē m p a l p ē a r i p a l i e l i n ā t u liesu u n
a k n a s , n o v ēr o r o ze o l a s, t ā p ē c šo s li m ī b u g r ū t i d if e r e n c ē t n o v ē d e r a
tīfa. V ē d e r a tīfu d i a g n o s t i c ē , j a ir p o z i t īv a h e m o k u l t ū r a u n V i d a l a
reakcija.
Rentgenoloģiski konstatē pastiprinātu plaušu zīmējumu ar
perēkļainiem, nepareizas formas aizēnojumiem. Perifērajās asinīs
b i e žā k ir l e ik op ēn ij a , r e t ā k — m ē r e n a leikocitoze. E G R v i e n m e r ir
paātrināta.
D i a g n o z i p a l ī d z n o te i k t k o m p l e m e n t a s a i s t ī š a n a s r e a k c i j a s a r
o r n i t o z e s va i p s i t a k o z e s a n t i g ē n u a t š ķ a i d ī j u m ā n o 1:16 līdz 1:32
un m a z ā k . J a š ā d a s i e s p ē j a s n av, t a d d i a g n o z i v a r n ot e i k t epi de-
mi ol oģ i sk i , t. i., k o n s t a t ē j o t s l i m n i e k a s a s k a r i a r i e s p ē j a m o i n f e k ­
c i j a s a v o t u (sk. 5. t a b . ) .
M e t a s t ā t i s k ā s p e r ē kļ u p n e i m o n i j a s r o d a s no d a ž ā d i e m n o r o ­
b e ž ot i e m s t r u t a i n i e m i e ka i s u m i e m . I nf ek ci j a h e m a t o g ē n i n o k ļ ū s t
p e r i b r o n h i ā l o s u n p l a u š u a u d o s . I e k a i s u m a pe r ekļi ir v a i r ā k i , p a ­
r a s t i a b ā s p l a u š ā s . K l ī n i s k ā a i n a ļoti s m a g a — a t g ā d i n a se ps i .

106
5. t a b u l a
D a ž ā d u perēkļu p n e im o n iju k līnisk a s fo rm as

Iz r a is ītā ji un K rū su k u rv ja rentgena G a lv e n ā medi-


Klīniskā k a m e n to z ā
fo rm a v e ic in ā tā ji fa ktori G a lv en ie sim pto m i A si ns aina caurskate
te r a p ija

Ilip ostā- Stafilokoki, strepto- N orise |oti neaktīva. Subfebrila B ez sevišķām U z sastrēgum a fona plau­ P enicilīns, slrep-
tiskā pnei- koki, retāk pnei­ t° — 37,1— 37,5°. N ie cīg s klepus. pārm aiņām šu lejasdaļā reizēm redz tom icīns, sul-
monij a mokoki. S a strē­ A uskultatīvi — sastrēgum a trok­ perčkļveidīgu aizēno- fonam īdi
gum s m azajā šņi. Atkārtoti izk lau sot noteiktu jum u
asin srites lokā rajonu, k on statē sīko m itro trok­
šņu in ten sitātes pieaugum u
A spirācijas Stafilokoki, strepto- Akūts sākum s, klepus, t° — 39— 40°, L eikocitoze līdz P la u šā s dažāda lielum a Tāda pati
pneim onija koki, svešķ erm e­ elp as trūkum s. A uskultatīvi — 20 000 1 mm3 un in ten sitātes aizēno-
ņu aspirācija norobežotā vietā m itrie trokšņi jum i, nereti arī atelek-
tā zes aina
Gripozā G ripas vīru ss, sta ­ P arasti akūts sākum s, klepus ar P arasti leiko- P astip rin āts plaušu zīm ē­ Tāda pati
pneim onija filokoki, strepto- krēpām. A u sk ultatīvi — norobe­ pēnija ar jum s. Intersticiāla ie­
koki. G ripas epi­ žoti sīkie un vidējie m itrie trok­ neitropēniju, kaisum a pazīm es. V iens
dēm ija šņi lim focitozi, vai vairāki perēkļveidī-
m onocitozi gi aizēnojum i

Frīdlendera Frīdlendera bak tē­ Akūts sākum s, t° līdz 40°. Nereti Leikocitoze Ļoti p la šs perēkļains aiz- Tikai streptom i-
pneim onija rija. S am azin ā­ sta ip īg a s, asiņ a in a s krēpas. Per- līdz 20 000— ēnojum s cīn s
ta s organism a kutori — slim ajā rajonā pieslā- 30 000 1 mm 3
pretestības sp ē­ pējuins. A uskultatīvi — m az m it­
jas. A lkoh olism s ro trokšņu

O rnitožu un Putnu vīrusi. V īru­ Akūts sākum s, 1° 39— 40°. Herpē- Leikopēnija P astip rin āts plaušu zīm ē­ Biom icīns
psitakožu su infekcijas put­ tiski izsitu m i uz lūpām, rozeolas jum s. N epareizas for­
pneim o­ nu ferm ās uz ādas. A uskultatīvi — norobe­ m as perēkļaini a izēn o­
nijas žotā vietā sīki mitrie trokšņi. Var jum i
Norise un komplikācijās

N e n o v ē l o t a u n p r e c īz a t e r a p i j a n o r m a l i z ē t e m p e r a t ū r u 3 — 7
di e nu laikā. R e i z ē m vēl 1 n e d ēļ u v a r b ū t ne li e la s u b f e b r i l a t e m ­
p e r a t ū r a . J a t e m p e r a t ū r a p a a u g s t i n ā s a t k ā r t o t i , t a s n o z ī mē , k a
r a d i e s j a u n s p n e i m o n i s k s per ēkl i s. I l g ā k v a r t u r p i n ā t i e s kl epus.
T a p a t a r ī r e n t g e n o l o ģ i s k i s a m ē r ā ilgi v a r novērot pe r ēk ļ u
p n e i m o n i j a s u z s ū k š a n ā s fāzi, lai g a n klī niski k o n s t a t ē p i l n ī g u u z ­
labošanos.
V eciem u n d a ž ā d u s l i m ī b u n o v ā j i n ā t i e m c ilvē ki em p e r ēk ļ u
p n e i m o n i j a ir i l g s t o š ā k a , b i e ž āk r o d a s k o m p l i k ā c i j a s . G a l v e n ā s
k o m p l i k ā c i j a s ir p n e i m o n i s k o p e rē k ļ u a b s c e d ē š a n ā s ( a b s c e s u
v e i d o š a n ā s ) , e k s u d a t l v s p l e i r ī t s vai p l e i r a s e m p i ē m a
u n p e r ē k ļ u n e p i l n ī g a u z s ū k š a n ā s , k a s i z r a i s a bi e žus s l i m ī b a s r ec i ­
dīvus, k u r u r e z u l t ā t ā i z ve i d o j a s h r o n i s k a p n e i m o n i j a a r
pneimosklerozi. R e t ā k a s k o m p l i k ā c i j a s ir p l a u š a s g a n -
g r e n o z s i e k a i s u m s v a i k a v e r n u i z v e i d o š a n ā s ( F r l dl e n -
dera pneim onijas gadījumos).

Ārstēšana

K r u p o z a i u n p er ē kļ u p n e i m o n i j a i ā r s t ē š a n a ir lī dzīga.
Režī ms. N e p i e c i e š a m s s t i n g r s g u l t a s r e ž ī m s , ā r s t ē š a n u v ē l a m s
i z d a r ī t s t a c i o n ā r ā . S l i m n i e k a i s t a b a bieži j ā v ē d i n a . N e p i e c i e š a m s
p a c el t p a r 10— 15 c m a u g s t ā k g u l t a s g a l v g a l i , lai s l i m n i e k a m
b ū t u v i e g l ā k elpot. G u l t a s r e ž ī m s j ā i e v ē r o vēl 3 v a i 4 d i e n a s pēc
t e m p e r a t ū r a s n o r m a l i z ē š a n ā s . J a g ā d ā p a r r e g u l ā r u v ē d e r a izeju.
J a ir a i zc i et ēj u mi , j a i z d a r a t ī r ī š a n a s k li z m a s . M e t e o r i s m a g a d ī ­
j u m ā i z ej as z a r n ā ieliek g ā z u i z v a d c a u r u l l t i va i dod m e d i c ī n i s k o
ogli 5— 10 t ab le te s.
J a ir s t i p r a s g a l v a s s ā p e s , uz g a l v a s j ā l ie k p ū s l i s a r l e du v a i
aukstas, m itras kompreses.
N e p i e c i e š a m a a ri m u t e s d o b u m a t u a l e t e — m ē l e u n s m a g a n a s
jā n o tīra ar ta m p o n u , kas sa m ē rc ē ts ū d e ņ r a ž a p ā r s k ā b ē vai 3%
borglicerīna šķīdumā.
Diēta. D r u d ž a p e ri o d ā s l i m n i e k a m p a r a s t i n a v ē s t g r i b a s . N e ­
p i e c i e š a m s d a u d z dzer t, t ā p ē c d i e n ā j ā d o d 2 — 3 litri d a ž ā d a s
a u g ļ u u n o g u s u l a s ( a t š ķ a i d ī t a s ) , v ā j a tej a, k a fi j a , d z ē r v e ņ u
m o r s s . S l i m n i e k s j ā ē d i n a 5 v a i 6 r e i ze s dienā. U z t u r a m j ā b ū t
š ķ i d r ā v a i p u s š ķ i d r ā v eida , p i l n v ē r t ī g a m , a r p i e t i e k a m u o l b a l t u m u
d a u d z u m u . O l b a l t u m u a v o t s v a r b ū t pi ens, biezpi ens, olas, s v a i g a ,
l iesa g a ļ a ( s a m a l t a ) . S l i m ī b a s a k ū t a j ā p e ri o d a u z t u r ā i e t e i c a m s
i er obežot v ā r ā m ā s a l s d a u d z u m u , jo s ā l s š a i p e r i o d a tiek a i z t u r ē t s
organismā.
N e p i e c i e š a m s ļoti d a u d z v i t a m ī n u , 3 v a i 4 r e i ze s v a i r ā k n e k ā
n o r m ā l i ; se vi š ķi n e p i e c i e š a m s C v i t a m ī n s k o p ā a r r u t ī n u , kā a ri
B g rupa s vitamīni un A vitamīns.
Fizikālā terapija. Sāpju un klepus m a z in ā ša n a i un atkrēpoša-

108
n a s v e i c i n ā š a n a i lieto s i n e p j u p l ā k s t e r u s u n b a n k a s . J a p n e i mo -
n i s ki e p er ēk ļi u z s ū c a s vāj i, n e p i e c i e š a m s u z s ā k t d i a t e r m i j u , u l t r a ­
ī s v iļ ņ u t e r a p i j u ( У В Ч ) v a i i n d u k t o t e r a p i j u — 6 — 10 s e a n s u s s l i ­
m a j a i k r ū š u k u r v j a pusei .
M edikam entozā terapija. P n e i m o n i j u ā r s t ē š a n ā p i r m o vi et u
i e ņe m a n t i b i o t i s k ā s v i e l a s u n s u l f o n a m ī d u p r e p a r ā t i .
S u l f o n a m ī d u s ( n o r s u l f a z o l u , s u l f a d i m e z ī n u , e t a z o l u ) dod
p ēc š ā d a s s h ē m a s :
1. dienā — 7,0 (pirmā d ev a 2,0, pēc t a m 1,0 ik 4 s t u n d a s ) ,
2. d ie n ā — 6,0 ( p a 1,0 ik 4 s t. ) ,
3. d ie n ā — 4,0 ( p a 1,0 ik 6 s t. ),
4. dienā — 4,0 ( p a 1,0 ik 6 st . ),
5. dienā — 3,0 ( pa 1,0 ik 8 s t. ),
6. d ie n ā — 3,0 ( pa 1,0 ik 8 s t. ) .
P ē c k a t r a g r a m a z ā ļ u j ā i z d z e r ‘/2 g l ā z e ū d e n s , k a m pi evi e­
n o t a d z e r a m ā s o d a 1,0 (uz n a ž a g a l a ) , v a i a rī '/2 g l a z ē s ā r m a i n a
m i n e r ā l ū d e n s ( b o r ž o m s , n a r z a n s ) , lai n o v ē r s t u n i e r u d a r b ī b a s
traucējumus. Ja p a rā d ā s vem šana vai hematūrija, sulfonamīdu
l i e t o š a n a t ūl ī t j ā p ā r t r a u c .
S u l f o n a m ī d u s p a r a s t i lieto k o p ā a r a n t i b i o t i s k a j ā m v i e-
I ā m. T a j o s g a d ī j u m o s , k a d i e s p ē j a m s n o t e i k t k r ē p u m i kr o f l o r u
u n t ā s j u t ī g u m u p r e t a n t i b i o t i s k a j ā m v ie l ām , j ā l i c t o i e d a r b ī g ā k ā s
antibiotikas.
P e n i c i l ī n s j ā i n j i c ē ik 4 s t u n d a s p a 200 0 00— 300 000 vien. im,
lai k o pē j ā d i e n a s d e v a b ū t u 1 200 00 0 — 1 800 000 vi e nī bu . P e n i c i ­
l īnu v a r k o m b i n ē t a r s t r e p t o m i c ī n u . S t r e p t o m i c ī n u inji cē 500 000
v i e n ī b a s 2 reizes d i e n ā im.
F r ī d l e n d e r a p n e i m o n i j a n ot eikti j a ā r s t ē a r s t r e p t o m i c ī n u , jo
s u l f o n a m ī d i u n p e n i c i l ī n s nelīdz.
L a b s ef ekts ir a rī t e t r a c i k l ī n a t i p a m e d i k a m e n t i e m ( te tr ac ik-
līns, t e r a m i c ī n s , b i o m i c ī n s ) , k u r u s dod 600 00 0 — 800 000 v i en ī b u
dienā.
O r n i t o ž u u n p s i t a k o ž u t e r a p i j ā ef ek t īv s ir b i o mi c ī n s . P ē c t e m ­
pe ra tūra s norm alizēšan ās nedrīkst tūlīt pārtrau kt antibiotisko
vi elu l i e t o š a n u , jo p a r a s t i i e k a i s u m s vēl n a v uzsūci es.
P n e i m o n i j u s l i mn i ek ie m, it sevi šķi v e c ā k i e m cil vēkiem, n e p i e ­
c i e š a m s s i s t e m ā t i s k i do t s i r d s u n a s i n s v a d u l ī d z e k ļ u s :
2 0 % k a m p a r a e ļ ļ a s š ķ ī d u m u 2— 3 ml 2 va i 3 reizes dienā, 2 ml
2 5 % k o r d i a m ī n a 1 va i 2 reizes di en ā im, s m a g ā k o s g a d ī j u m o s a rī
s t r o f a n t ī n u u n s t r i h n ī n u . S t r o f a n t ī n u (0,25 m g — 0,5 m g ) injicē iv
k o p ā a r 20 ml f i z i ol oģ is kā š ķ ī d u m a ; 0 , 1% s t r i h n ī n u 1 ml 1 v a i 2
r eiz es d i en ā — s b c ( s u b k u t ā n i ) .
S m a g o s g a d ī j u m o s n e p i e c i e š a m s e l p o t s к ā b e к 1 i, jo t a s
u z l a b o kā s i r d s u n a s i n s v a d u s i s t ē m a s , t ā c e n t r ā l ā s n e r v u s i s ­
t ē m a s d a r b ī b u . S k ā b e k l i j ā d o d el pot 3 — 5 min. 6 10 r eiz es di enā.
S a u s a , m o k o š a k l e p u s g a d ī j u m a d od k o d eī n u vai d i o n ī n u 0,015—
0,02 2 va i 3 reizes di enā.

109
A t k r ē p o š a n a s l ī dz e kļ i e m p n e i m o n i j u ā r s t ē š a n ā s e v i š ķ a s n o z ī ­
m e s n a v , jo p a r e i z a di ēt a u n f i z i ot e ra p ij a , k ā a r ī e l p o š a n a s v i n ­
grinājum i paši veicina atkrēpošanu. Slimības sākum ā e l p o š a ­
n a s v i n g r i n ā j u m u s i z d a r a g u ļ u s s t ā vo k l ī: 5— 10 r ei ze s pēc
k ā r t a s dziļi j ā i e el p o u n j ā i ze lp o , g a l v e n o k ā r t a r d i a f r a g m u , v ē ­
de ru . V i n g r i n ā j u m u s s ā k u m ā i z d a r a 2 r eiz es dienā, v ē l ā k — 4 r e i ­
zes. P ē c t e m p e r a t ū r a s k r i š a n ā s s l i m n i e k i e m j ā n o d a r b o j a s a r
ā r s t n i e c i s k o f i z k ul t ū r u , k u r e l p o š a n a s v i n g r i n ā j u m i s a v i e n o t i a r
v i s p ā r ē j o v i n g r o š a n u , k a s k a v ē p l e i r a s s a a u g u m u u n pnei-
mosklerozes veidošanos.
P ē c p ā r c i e s t a s a k ū t a s p n e i m o n i j a s s li mn i e k i j ā d i s p a n s e ­
r i z ē , t. i., tie j ā n o v ē r o 6 m ē n e š u s , k a t r u m ē n e s i v i s p u s ī g i p ā r ­
b a u d o t v i ņ u v e s e l ī b a s s tāvokli .

Profilakse

N e p i e c i e š a m a o r g a n i s m a s i s t e m ā t i s k a n o r ū d ī š a n a . C il v ē k a m ,
k a s bieži s l i mo a r p n e i m o n i j ā m , j ā a i z l i e d z s m ē ķ ē t u n lietot j e b ­
k ā d u alkoholu. T ā p a t l a i k ā j ā s a n ē m u t e s d o b u m s u n d e g u n a
b l a k u s d o b u m i , lai m a z i n ā t u a u t o i n f e k c i j a s i espēju. Liela n o z ī m e
p n e i m o n i j u p r o f i l a k s ē ir p r e t g r i p a s i m u n i z ā c i j a i . K a t r u g a d u IV
k v a r t ā l ā 1— 2 m ē n e š u s p i r m s g a i d ā m ā s g r i p a s e p i d ē m i j a s d e g u n ā
i e v a d a g r i p a s s e r u m u a r s u l f o n a m ī d i e m , k u r š s a t u r 100 000 vien.
k a t r a s e r o l o ģ i s k ā t i p a d ev a s . S ā d u i m u n i z ā c i j u i z d a r a 3 r eiz es a r
8 — 12 di en u i n t e r v ā l i e m va i 3 d i e n a s pēc k ā r t a s .

P L A U Š U A B S C E S S
(A b sc e ssu s pu ltn on u m )

P l a u š u a b s c e s s ir s t r u t a i n s p l a u š u a u d u i e k a i s u m s a r
v i e n a v a i v a i r ā k u d o b u m u i z v e i d o š a n o s . I e k a i s u m a m ir t e n d e n c e
n o r o b e ž o t i e s n o v e s e l a j i e m p l a u š u a ud ie m.
S a k a r ā a r a k t ī v u a n t i b i o t i s k o vielu l i e t o š a n u p l a u š u i e k a i s u m u
a r s t ē š a n ā p l a u š u a b s c e s i m ū s d i e n ā s n o v ē r o j a m i s a m ē r ā reti.

Etioloģija un patoģenēze

Pla ušu abscess sa ka rā ar s a m a z in ā tu o rga nism a pretestību va r


izve id o t ie s p ēc a k ū t a s p e r ē k ļ a v a i k r u p o z ā s p n e i m o n i j a s , pē c d a ­
ž ā d u s v e š ķ e r m e ņ u i e k ļ ū š a n a s b r o n h o s , p i e m ē r a m , c il v ēk i e m b e z ­
s a m a ņ a s st ā vo k lī , k a d v a r ieel pot g ļ o t a s , a s i n i s, v ē me k ļ u s . P l a u š u
abscess rodas arī tad, ja trombofleblta, septiska endokardīta,
o s t e o m i e l ī t a u n s e p s e s g a d ī j u m o s s t r u t a s va i s t r u t a s s a t u r o š i e
a u d u g a b a l i ņ i a r a s i n s r i t i n o n ā k p l a u š ā s . N e re t i n o v ē r o a r ī limfo-
g ē n o s p l a u š u a b s c e s u s , k a s a t t ī s t ā s no s t r u t o j o š i e m p r o ce s ie m
p l e i r ā u n m e d i a s t i n ā . S a m ē r ā reti s a s t o p a m i t r a u m a t i s k i e a bs c e s i
k r ū š u k u r v j a s l ē g t o u n v a ļ ē j o t r a u m u g a d ī j u m o s . Mi kr obi , k a s r a d a

110
s t r u t a s , ir s taf il okoki , s t r e p to k ok i, p n e i ­
mokoki , koli nūjiņas. I nf ek c io z ai s
aģen ts v a r nokļūt plaušās bronhogēni,
h e m a t o g ē n i v a i l i mf og ēn i .

Patoloģiskā anatomija

P la u šu abscess parasti mēdz būt


p l a u š a s l e j a s d a ļ ā, jo š eit ir s a m a z i n ā t a
b r o n h u d r e n ā ž a s f u nk c ij a. A b s c e s a d o ­ 28. a tt. P l a u š u a b s c e s s (re­
b u m s ir n e l ī d z e n s , k l ā t s a r g r a n u l ā c i - dzam s š ķ id r u m a līm e nis,
g a i s a s l ā n i s un s a v i e n o j u m s
j ā m . D o b u m s p a r a s t i p i ld īt s a r s t r u t ā m . ar b r o n h u ).
P l a u š u a u d i a p k ā r t a b s c e s a m ir i e k a i ­
suši. Hronisks abscess norobežojas
no apkārtē ji em p la u šu audiem a r s a is ta u d u kapsulu.

Klīniskā aina

P l a u š u a b s c e s s v a r b ū t a k ū t s u n h r o n i s k s . A k ū t a m p'laušu
a b s c e s a m v a r i zš ķi r t d i v u s k l ī n i s k u s p e r i od u s : p i r m a i s ir a b s c e s a
v e i d o š a n ā s pe ri od s, be t o t r a i s — a b s c e s a s a v i e n o š a n ā s a r b r o n h u
u n d o b u m a i z t u k š o š a n ā s p e ri o d s (28. a t t . ) . P i r m a j ā p e ri o d a d o ­
minē vispārējās i n t o k s i k ā c i j a s s i m p t o m i . T em peratūra
p a a u g s t i n ā s līdz 3 9— 40°, t ā v a r b ū t r e m i t ē j o š a va i i n t e r m i t ē j o š a .
No v ē r o d r e b u ļ u s , s v ī š a n u , g a l v a s s ā p e s , e l p a s t r ū k u m u . S e j a ir pie-
s ā r t u s i , e l p o š a n a p a ā t r i n ā t a , ir k l e p u s a r n i e c ī g u k r ē p u d a u d z u m u .
R e i z ē m s l i m ā p u s e a t p a l i e k e l p o š a n ā . J a a b s c e s s ir t u v u p l a u š a s
v i r s m a i , p e r k u t ē j o t d z ir d p i e s l a p ē j u m u , t u r p r e t i m , j a t a s l o k a l i z ē ­
j a s c e n t r ā l i , p e r ku t or i p ā r m a i ņ u n ebū si A u s k u l t ē j o t d z i rd a s u, r e i ­
z ē m p a t b r o n h i ā l u e l p o š a n u u n ne lie lā d a u d z u m ā m i t r u s t r o k š ņ u s
v i r s s l i m ā s v ie ta s. A s i n s a i n ā g a n d r ī z v i e n m ē r ir i e v ē r o j a m a
l e i k o c i t o z e (līdz 20 000 1 m m 3) a r neit rofi lozi . L e i k of o r m ul ā
n o v ē r o no vi r zi p a kreisi. E G R p a ā t r i n ā t a līdz 5 0— 60 m m
I s t u n d ā . R e n t g e n o l o ģ i s k i p i r m a j ā fāzē p l a u š ā s k o n s t a t ē
t ik ai a i z ē n o j u m u (bez d o b u m a ) .
O t r a j ā p e r i od ā , k a d p l a u š u a b s c e s s s a v i e n o j a s a r b r o n h u , p a ­
r ā d ā s s a m ē r ā d a u d z k r ē p u . T ā s ir s t r u t a i n i g ļ o t a i n a s u n
p a r a s t i ve id o d i v u s s l ā ņ u s . J a d o b u m s labi d r e n ē j a s , ā t r i m a z i n ā s
v i s p ā r ē j ā s i n t o k s i k ā c i j a s s i m p t o m i u n a b s c e s a d o b u m s s l ē d za s .
T a č u bieži vien a b s c e s a d o b u m s n e s a k ļ a u j a s , t ā s i e n a s sabi ezē, u n
r o d a s h r o n i s k s p l a u š u a b s c e s s . T a d sl i mn i ek i s ū d z a s p a r
k le p u u n k r ē p u i z d a l ī š a n o s . K r ē p a s ir a r n e p a t ī k a m u s m a k u . Š ā ­
di em s l i m n i e k i e m v i e n l a i k u s ir a rī h r o n i s k a b r o n h ī t a p a z ī me s , jo
k r ē p a s k a i r i n a b r o n h u g ļ o t ā d u u n t ā i ekaist. Bieži n o v ē r o p a a u g ­
s t i n ā t u t e m p e r a t ū r u . P a r ā d ā s l ū p u cia noz e. No m u t e s n ā k n e p a ­
t ī k a m a s m a k a . P e r k u t ē j o t v i r s a b s c e s a r a j o n a k o n s t a t ē va i n u pie­
si āpēj u m u , v a i t i m p ā n i s k u s k a ņ u . R a k s t u r ī g i ir a u s k u l t a t ī v i e dati:
v i r s s l i m ā s v i e t a s d z i rd d a u d z m i t r u , s k a n ī g u t r o k š ņ u .

lli
H r o n i s k a a b s c e s a s l i m n i e k i e m i z ve i d o j a s a ri b u n g v ā l ī š u p ir ks t i
u n p u l k s t e ņ s t i k l a v e i d a n a g i . P e r i f ē r a j a a s i n s a i n a ir m ē r e n a lei-
kocitoze. S a k a r ā a r h r o n i s k u i n t o k s i k ā c i j u n o v ē r o a ri h i p o h r o m u
anēmiju un p aā trin ā tu EGR.
R e n t g e n o l o ģ i s k ā izmeklēšanā redz vienu vai vairākus
d o b u m u s a r* h o r i z o n t ā l u š ķ i d r u m a l ī m e n i , g a i s a s l ā n i
u n i n f i l t r a t ī vu i e k a i s u m u a p a b s c e s a d o b u m u .

Norise un komplikācijas

A k ū t s p l a u š u a b s c e s s , j a to e n e r ģ i s k i ā r s t ē , p a r a s t i s a d zi s t .
H r o n i s k s a b s c e s s v a r t u r p i n ā t i e s g a d i e m ilgi, s l i m ī b a t a d laiku
p a l a i k a m u z l ie s mo , b e t k a t r s u z l i e s m o j u m s v e i c i n a t ā s t ā l ā k u
p ro gresēšanu — rodas arvien plašāka p n e i m a s k l e r o z c , attīs­
t ā s m a z ā l oka h i p e r t o n i j a , u n i z v e i d o j a s p l a u š u s i r d s . Bez
t a m s a k a r ā a r s t r u t a i n o i n t o k s i k ā c i j u n er e ti r o d a s a k n u u n n i er u
a mi l oi do z e. I n f e k c i o z ā m k r ē p ā m i ek ļ ūs t ot k u ņ ģ a u n z a r n u t r a k t ā ,
bieži a t t ī s t ā s h r o n i s k i g a s t r ī t i , e nter lt i, kolīti. Kā ļoti b ī s t a m a
komplikācija jā min p l a u š u a s i ņ o š a n a , s p o n t ā n a i s p i o -
p n e i m o t o r a k s s un p l e i r a s e m p i ē m a .

Ā rstēšana

Režīms. A k ū t a p l a u š u a b s c e s a s l i m ni e k i e m u n h r o n i s k a a b ­
s c e sa s a a s i n ā j u m a g a d ī j u m o s n e p i e c i e š a m s ā r s t ē t i e s s t a c i o n ā r ā .
Atkarībā no abscesa lokalizācijas jācenšas ieņemt tādu ķermeņa
s t ā v ok l i, k a s a t v i e g l i n a d o b u m a t ī r ī š a n o s .
Di ēt ai j ā b ū t b a g ā t a i a r o l b a l t u m v i e l ā m ( l a b ā k lietot d z īv ni eku
olbaltumvielas). U ztura kaloriju vērtība nedrīkst būt m azāk a par
3 0 00 —4000 k a l o r i j ā m dienā. P a s t i p r i n ā t i j ā l i e t o C u n A v i t a m ī n i
un B g ru p a s vitamīni.
F izioterapiju i z m a n t o kā p a l i g m e t o d i p l a u š u a b s c e s a ā r s t ē ­
š a n ā . P a r a s t i lieto u l t r a ī s v i ļ ņ u p r o c e d ū r a s k r ū š u k u r v i m a t b i l s t oš i
p l a u š u a b s c e s a l o ka l iz ā ci j a i . P r o c e d ū r u i l g u m s — 10— 20 m i ­
n ūt e s.
M edikam entozajā terapijā g a l v e n ā s ir a n t i b i o t i s k ā s v i e ­
las. V i s l a b a k t ā s i e v a d ī t tieši s l i m a j ā p l a u š ā c a u r b r o n h o s k o p u
v a i ka te tr i . T ā kā v i e n m ē r a p a b s c e s a d o b u m u ir a r ī i n f i l t r a t ī v s
i e k a i s u m s , n e p i e c i e š a m s i n t r a m u s k u l ā r i i nj i c ēt p e n i ci l ī nu va i
s t r e p t o m i c ī n u , a t s e vi š ķ i v a i k o m b i n ā c i j ā . P e r o r ā l i d od s ulf on-
a m ī d u s , b i om i cī ņu , l e vo mi c e t ī n u , s i n t o m i c ī n u , t e r a m i c ī n u u. c. (sk.
bronhopneimoniju). Pla ši izmanto arī vispārspēcinošo terapiju:
a t k ā r t o t i ik p a 4 v a i 5 d i e n ā m ■'stimulācijas n o l ū k o s p ā r l e j 100 ml
a s i ņ u , v a r p ā rl i e t a r ī 100 ml p l a z m a s (iv va i i m ) . J a s l i m ī b a i lg st
v a i r ā k p a r 1,5— 2 m ē n e š i e m u n k o n s e r v a t ī v ā s ā r s t ē š a n a s m e t o d e s
i z r a d ī j u š ā s n e e fe k tī v a s , n e p i e c i e š a m a ķ i r u r ģ i s k a ā r s t ē š a n a — b o ­
j ā tā s plaušu daļas izņemšana.

112
P r o f i 1a k s e

P l a u š u a b s c e s a p r o f i l a k s ē g a l v e n a i s ir s a v l a i c ī g a u n efekt īva
pneimoniju ārstēšana.

P L A U Š U G AN G R Ē N A
I
(G a n g ra e n a p u lm on u m )

G a n g r ē n a ir p l a u š u a u d u a t m i r u m s , ko i z r a i s a p ū š a n a s
p r oces i. A t š ķ i r ī b ā n o a b s c e s a p l a u š u g a n g r e n o z a m i e k a i s u m a m
n a v s k a i d r u a n a t o m i s k u r obežu. M ū s d i e n ā s tā ir ļoti r e t a s li mī b a ,
jo p l a u š u i e k a i s u m u s t a g a d akt īv i ā r s t ē a r a n t i b i o t i s k a j ā m vi el ām.

Etioloģija un patoģenēze

G a l v e n a i s f ak t o r s , k a s v e i c i n a p l a u š u g a n g r ē n a s a t t ī st ī b u , ir
o r g a n i s m a n o v ā j i n ā š a n ā s u n p r e t e s t ī b a s s p ē j u z u d u m s . B ie žā k
p l a u š u g a n g r ē n u s a s t o p h r o n i s k i e m a l k o h ol iķ i em u n c u k u r a diabē-
t iķ ie m pēc a k ū t i e m p l a u š u a u d u i e ka i s u m i e m. I z š ķ i r o š s et iol oģi s-
k a i s f a k t o r s ir a n a e r o b ā inf ekcij a u n s p i r o h e t a s , k a s v e i c i n a p ū š a ­
n a s p r o c es u s . P a r e j i e p a t o ģ e n ē t i s k i e m o m e n t i p l a u š u g a n g r ē n a i
ir t ā di p a š i kā p l a u š u a b s c e s a m .

Patoloģiskā anatomija

G a n g r ē n a s vi et ā p l a u š a ir z a | g a n ā k r ā s ā , a r n e p a t ī k a m u
s m a k u . N e k r o t i s k a i s p r oc e s s ir di fūzs, bez a s a s r o b e ž a s , t ā c e n t r ā
v a r b ū t v i e n s v a i v a i r ā k i d o b um i. Ap g ļa ng r en u ir i e k a i s u m a infil-
trācija.

Klīniskā aina

P l a u š u g a n g r ē n a p a r a s t i s ā k a s a k ū ti — k ā p n e i m o n i j a s t u r p i ­
n ā j u m s , ļoti reti n o v ē r o s u b a k u t a s u n h r o n i s k a s f o r ma s . Pi ep e ši
p a a u g s t i n ā s t e m p e r a t ū r a līdz 39— 40°, s ā k a s dr e bu ļi , s ā p e s k rū t īs ,
e l p a s t r ū k u m s u n s i r d s k l a u v e s . S i m p t o m i d a ļē j i a t g ā d i n a p l a u š u
a b s c e s a s i m p t o m u s , t i ka i pie g a n g r ē n a s tie ir d a u d z s p i l g t ā k i z ­
teikti. K l e p u s ir a r k r ē p ā m , k a s n e p a t ī k a m i s m a k o pēc p u v u m a .
Sī p u v u m a s m a k a p ie pi l d a v i s u t el pu , k u r ā a t r o d a s sl i mn i ek s.
K r ē p a s ir p e l ē c ī g ā v a i b r ū n g a n ā k r ā s ā , š ķ i d r a s . D i e n n a k t ī to
i z d a l ā s a p 500— 800 ml. K r ē p a s n o s t ā j ā s 3 s l ā ņ o s . A p s k a t ē r e ­
dzams, ka k r ū š u k u rv ja slim ā puse atpaliek elp ošanā. P erku tējot
virs slimās vietas konstatē pieslāpējumu, auskultējot — dažāda
kalibra mitrus trokšņus. Asins aina mēdz būt m ērena mazasinība,
l e ikocit oze a r n eit ro fi lo z i u n p a ā t r i n ā t a E G R .
Pla ušu g a n g r ē n a s rentgenoloģiskā aina a tg ā d in a plaušu a b ­
s c es u.

8 — 44 113
/

D ia g n o z e g a l v e n o k ā r t p a m a t o j a s u z ļoti s m a g o kl ī ni sk o ai nu ,
r e n t g e n o l o ģ i s k ā s i z m e k l ē š a n a s d a t ie m, n e p a t ī k a m o k r ē p u s m a k u ,
an a e ro b o mikrobu un spiro hetu klātieni krēpās.

N o r i s e un k o m p l i k ā c i j a s

A g r ā k 9 0 % g a d ī j u m u p l a u š u g a n g r ē n a s s l i mn ie k i m i r a . M ū s ­
d i e n ā s s a k a r ā a r a n t i b i o t i s k o vi elu l i e t o š a n u u n o p e r a t ī v o ā r s t ē ­
š a n u m i r s t ī b a ir s a m ē r ā m a z a u n p l a u š u g a n g r ē n u ir i e s p ē j a m s
iz ā rs tē t . B ī s t a m ā k ā s k o m p l i k ā c i j a s ir s p o n t ā n s p n e i m o t o ­
ra kss, p l a u š u asiņošana un s e p s i s . J a pievienojas
m inētās komplikācijas, prognoze ievērojami pasliktinās.

Ārstēšana

T e r a p i j a ir t ā d a p a t i kā p l a u š u a b s c e s a m . P l a u š u g a n g r ē n a s
ā r s t ē š a n ā vēl lieto s p e c i ā l u līdzekli p r e t s p i r o h e t ā m — n o v a r -
s e n o l u , ko i e v a d a i n t r a v e n o z i p a 0,15— 0,3 k a t r u 5. dienu. Ā r ­
s t ē š a n a s k u r s ā s l i m n i e k s s a ņ e m 2,0— 3,0 n o v a r s c n o l a . J a n o v ē r o
hematūriju, ā rs tēš an a ar novarsenolu jāpārtrauc.
P l a u š u g a n g r ē n a s profilakse ir l ī d z ī g a p l a u š u a b s c e s a p r o ­
filaksei.

BR O NH I Ā L Ā ASTMA
(A sth m a bron ch ialc)

B r o n h i ā l ā a s t m a ir a l e r ģ i s k a s l i m ī b a a r l ē k m j v e i d ī g u
r e ci di v ē j oš u e l p a s t r ū k u m u , ko i z r a i s a sīko b r o n h u I ū m e n a s a š a u ­
rināšanās. Lūmenu var sašaurināt bronhu nosprostojums ar
staipīgām, biezām krēpām, gļotādas pietūkums un gludās m usku­
latūras spazmas (bronhospazm as).
A r b r o n h i ā l o a s t m u v i s b i e ž ā k s l i mo b ē r n i v e c u m ā līdz 10 g a ­
d i em u n p i e a u g u š i e n o 20 līdz 40 g a d i e m , jo š a j ā v e c u m ā v i s b i e ­
ž ā k n o v ē r o j a m a s e l p o š a n a s s i s t ē m a s i n f e k ci o z ā s s l i mī b a s. S a ­
s l i m s t ī b a a r b r o n h i ā l o a s t m u ir s a m ē r ā a u g s t a . Tā , p i e m ē r a m ,
A S V a r a s t m u slimo, a p m ē r a m 1,3% i e dz ī v o t ā j u, I t ā l ij ā , A n g l i j ā ,
H o l a n d ē — p a t līdz 2 % . P ē c I , . c ņi ng ra da s I m e d i c ī n a s i n s t i t ū t a
d a ti e m, b r o n h i ā l ā s a s t m a s ī p a t s v a r s citu s l i m ī b u s t a r p ā s v ā r s t ā s
n o 1,24 līdz 2,20.1

Etioloģija un patoģenēze

B r o n h i ā l o a s t m u i z r a i s a ļoti d a u d z i u n d a ž ā d i i nf e kc i o z ās u n
neinfekciozas d a b a s alergēni.
8 0 — 9 0% b r o n h i ā l ā s a s t m a s s l i m n i e k u e t i o l o ģ i j ā k o n s t a t ē in-

1 B y.iaTO B n . K. B poH M ia.nhuaH acTMa. 1 9 6 4 , c i p . 17.

114
fe kc ioz us f a k t or u s : d a ž ā d a s b a k t ē r i j a s , v ī r u s u s v a i s ēn īt es . Šo
a s tm a s formu apzīmē par i n f e k c i o z i a l e r ģ i s k o , un tā a t ­
tīstā s uz d e g u n a bla kusdobum u, m ut es dobuma, a u g šē jo e lp o ša­
n a s c e| u, b r o n h u g ļ o t ā d a s v a i p l a u š u p a r e n h ī m a s i e k a i s u m a fona.
R e t ā k b r o n h i ā l ā a s t m a r o d a s s a k a r ā a r i e k a i s u m u cil os o r g ā n o s —
ž u l t s v a d o s , u r ī n e e ļ o s utt.
l6 —20% gadījumu bronhiālo astm u izraisa dažādi m edika­
m e n t i ( a n t i b i o t i s k ā s vi el as , s a l i c i l s k ā b e s d e r i vā t i, d a ž i B g r u p a s
v i t a m ī n i , f u r a c i l ī n a p r e p a r ā t i u. c.), k ā a r ī z i e d p u t e k š ņ i , m ā j a s
put ekļ i , u z t u r v i e l a s , s p a l v a s , dz īv n ie k u i z g a r o j u m i utt. Tā ir b r o n ­
h i ā l ā s a s t m a s k l a s i s k ā f or ma . A b a s f o r m a s v a r k o m b i n ē t i e s
u n p a s t ā v ē t v i e nl a i k us .
Alergēniem atkartoti nokļūstot organism ā, a ttīstās p a a u g s ti­
n ā t s o r g a n i s m a j u t ī g u m s ( s e n s i bi 1i zā ci j a ) u n s ā k a s a l e r ģ i s k a
r e ak c i j a . B r o n h i ā l ā s a s t m a s s l i m n i e k i e m a l e r ģ i s k a j ā r e a k c i j ā i z ­
š ķ i r i mū n b i o l o ģ i s k o , p a t o ķ ī m i s k o u n p a t o f i z i o l o ģ i s k o fāzi.
I m ū n b i o l o ģ i s k a j a i f ā z e i raksturīga alergēna saistīša­
n ā s a r o r g a n i s m ā i z s t r ā d ā t a j ā m p r e t v i e l ā m j e b a n t i v i e l ā m . Aler-
g ē n s jeb a n t i g ē n s ir o l b a l t u m v i e l a v a i a rī k ā d a c i ta viela, k a s
o r g a n is m ā savienojas ar olbaltumvielu. A lcrgēnam atkārtoti iekļūs­
t o t o r g a n i s m ā , i z s t r ā d ā j a s p r e t vi c la s , k a s c e n š a s a l e r g ē n u n e i t r a ­
lizēt. C i lv ēk i e m a r p a a u g s t i n ā t u o r g a n i s m a j u t ī b u n e i t r a l i z ā c i j a s
reakcija var būt ārkārtīgi spēcīga. Tās rezultātā atbrīvojas ne­
lieli e n e r ģ i j a s d a u d z u m i , k a s b oj ā o r g a n i s m a š ū n a s . S ā k a s p a t o-
ķ ī m i s k ā f ā z e , kurā no b o j ā t a j ā m š ū n ā m ( g a lv e n o k ā rt no t u k ­
l a j ā m š ū n ā m un t r o m b o c ī t i e m ) a t b r ī v o j a s t a d a s b io ķī mi sk i a k t ī v a s
v i e l a s k ā h i s t a m ī n s , s e r o t o n ī n s , a c et il ho lī ns , k a s i z r a i s a t r e š o —
p a t o f i z i o l o ģ i s k o fāzi. P a t o f i z i o l o ģ i s k a j a i f ā z e i r a k s t u ­
r ī g a b r o n h u m u s k u l a t ū r a s s p a z m a , p a s t i p r i n ā t a g ļ o t u d z i e dz e ru
s e k r ē c i j a u n a s i n s v a d u c a u r l a i d ī b a s p a l i e l i n ā š a n ā s . Liela n o z ī m e
b r o n h o s p a z m u i z c el sm ē ir n e i r ā l ā s r e g u l ā c i j a s t r a u c ē j u m i e m , it
s e vi šķ i p a a u g s t i n ā t a m k l e j o t ā j n e r v a t o n u s a m .

Patoloģiskā anatomija

Sl i mn i e k i e m , k a s m i r u š i b r o n h i ā l ā s a s t m a s l ē k m e s lai kā , k o n ­
s t a t ē a k ū t u p l a u š u e mf i z ē mu . B r o n h i ir n o s p r o s t o t i a r s t i g r ā m ,
c a u r s p ī d ī g ā m k r ē p ā m ( r e i z ēm t ā s ir a r ī s t r u t a i n a s ) . Z e m b r o n h u
n o s p r o s t o j u m a k o n s t a t ē at e l ek tā zi . B r o n h u s a t u r ā ir d a u d z eozino-
filo leikocītu, Š a r k o — L e i d e n a k r i s t ā l u , K u r š m a n a s p i r ā ļ u . B r o n h u
s i e n i ņ ā s a t r o d e oz in of il o s i nf i l t r ā t u s. B r o n h u m u s k u l a t ū r a ir st ip r i
hipertrofēta.

Klīniskā aina

B r o n h i ā l ā s a s t m a s l ē k m e s v i s b i e ž ā k s ā k a s piepeši, be t d až i
s l i m n i e k i j ū t l ē k m e s t u v o š a n o s — j i a r ā d ā s k l ep us , n i e z ē š a n a v a i
k u t ē š a n a d e g u n ā u n a u s ī s, š ķ a u d ī š a n a , v ē d e r a u z p ū š a n ā s utt.

115
L ē k m e s p a r a s t i s ā k a s n a k t ī v a i a g r i n o r īt a. S l i m n i e k s p a m o s t a s
a r s p i e d i e n a s a j ū t u k r ūt ī s , k u r a p a k ā p e n i s k i p ā r i e t s m a g ā e l p a s
trūkumā. Slimnieks ieņem sēdus stāvokli vai arī stāv un ar rokām
a t b a l s t ā s p r e t g a l d u v a i k rē sl u. Bieži vien s l i m n i e k s iet pie a t ­
v ē r t a l o g a, lai t ā m a z i n ā t u e l p a s t r ū k u m u . S e j a ir pelēki b ā l a,
p ā r k l ā t a l i p ī gi e m s v i e d r i e m. E l p o š a n ā p i e d a l ā s k a k l a m u s k u l a t ū r a .
I ze l pa ir ļoti a p g r ū t i n ā t a u n p a g a r i n ā t a . S a k a r ā a r to v ē d e r a
m u s k u l a t ū r a ir s a s p r i n d z i n ā t a u n ciet a kā dēlis. J a u n o a t t ā l u m a
d z i r d a m i skaļi, s vi l pj oš i t r o k šņ i . S t i p r a s l ē k m e s l ai kā k a k l a v ē n a s
ir p i e b r i e d u š a s , a ci s n e d a u d z i z s p i e d u š ā s , s k l ē r a s h i p e r e m ē t a s . P e r -
k ut or i b r o n h i ā l ā s a s t m a s l ē k m e s l a i k ā s a k a r ā a r a k ū t u p l a u š u em-
f i zē mu v i r s p l a u š a m d z i r d a m a k a s t e s s k a ņ a . P l a u š u a p a k š ē j ā s
r o b e ž a s ir p a z e m i n ā t a s , p l a u š u e k s k u r s i j a s i e ro b ež o ta s , be t s i r d s
a b s o l ū t a i s p i e s l ā p e j u m s — s a š a u r i n ā t s . A k n u a u g š ē j ā r o b e ž a ir
n o s l ī d ē j u s i u z leju. A u s k u l t ē j o t d z ir d ļoti d a u d z si ku s aus o, t r o k ­
š ņ u , k a s s k a i d r ā k u n v a i r a k i z k l a u s ā m i izelpā. T i k p a t k ā n e d z i r d
p a r a s t o v e z i k u l ā r o e l p o š a n u . S l i m n i e k u r u n a ļoti s a r a u s t ī t a , j o
r u n ā t traucē a pg rūtinā tā elpošana.
B r o n h i ā l ā s a s t m a s l ē k m e i l g s t n o d a ž ā m m i n ū t ē m līdz 3 — 4
s t u n d ā m u n r e iz ēm p a t il gāk. J a l ē kme i eilgst, r u n ā p a r a s t m a -
t i s k u st āv o kl i . A s t m a t i s k ā s t ā v o k l i l ē k m e v a r t u r p i n ā t i e s d i e n ā m
u n p a t n e d ē ļ ā m . L ē k m e s i z b e i g š a n ā s l a i kā p a s t i p r i n ā t i i z d a l ā s
k r ē p a s . T a ču vēl ilgu l a i k u pēc l ē k m e s p l a u š ā s d z i r d a m i d a ž ā d a
k a l i b r a s a u s i e t r o k š ņi . R e n t g e n o l o ģ i s k i l ē k me s l ai kā r e d z z emi
s t ā v o š u d i a f r a g m u , s a m a z i n ā t a s d i a f r a g m a s e k s k u r s i j a s u n emfi-
z e m a t o z u s p l a u š u l a uk u s . P l a u š u f u n k c i o n ā l ā i z m e k l ē š a n ā k o n ­
s t a t ē s a m a z i n ā t u i z e l p o j a m ā g a i s a d a u d z u m u un s a m a z i n ā t u Ti fn o
t e s tu , k a s n o r ā d a u z b r o n h o s p a z m u .
A s t m a s s l i m n i e k a k r ē p ā m ir v a i r ā k a s ī p a t n ī b a s , k ā d u n a v k r ē ­
p ā m pie c i t ā m n e a l e r ģ i s k ā m s l i m ī b ā m . L ē k m e s s ā k u m ā k r ē p u ir
ļoti ma z , t ā s i z d a l ā s a r g r ū t ī b ā m . L ē k m e s b e i g ā s k r e p u d a u d z u m s
p a l i el i n ā s . K r ē p ā s p a r a s t i ir S a r k o — L e i d e n a kr i st āl i , K u r š m a n a
s p i r ā l e s u n ļoti d a u d z eozi nofil o leikocītu.
A s i n ī s bieži k o n s t a t ē p a l i e l i n ā t u eozi nof ilo leikocītu s k a i t u
( 10— 2 0 % ) , t ā p a t a r ī erit rocit ozi .
B r o n h i ā l ā s a s t m a s l ē k m e s ir jādiferencē n o k a r d i ā l ā s
a s t m a s , ko n o v ē r o pie a t e r o s k l e r o t i s k a s k a r d i o s k l e r o z e s , r e i m a -
t i s k ā m s i r d s k a i t ē m u n h i p e r t o n i s k ā s s l i m ī ba s . D i f e r e n c ē t p a l ī d z
r ū p ī g i i ev ā kt a a n a m n ē z e . B r o n h i ā l ā s a s t m a s s l i m n i e k i e m a n a m -
n ēz ē ir b r on h ī ti , p l a u š u i e ka i s u m i , a l e r ģ i s k a s p a r ā d ī b a s . K a r d i a -
l ā s a s t m a s s l i m n i e k i e m a n a m n ē z ē t u r p r e t i m ir d a ž ā d i s i r d s d a r b ī ­
bas un asinsrites traucējumi. Bronhiālās a s tm a s lēkmes parasti
n o v ē r o j a u n ā k i e m cilvēkiem. S l i m n i e k i e m ir s t ip r i a p g r ū t i n ā t a iz­
elpa, e l p o š a n ā p i e d a l ā s k a k l a , m u s k u l a t ū r a . T u r p r e t i m k a r d i ā l ā s
a s t m a s g a d ī j u m ā p i r m ā s l ē k me s b ie žā k s ā k a s a p 50 g a di e m . Pe r-
k ut or i b r o n h i ā l ā s a s t m a s s l i m n i e k i e m k o n s t a t ē k a s t e s s k a ņ u , z e ­
m a s p l a u š u r o b e ža s . K a r d i ā l ā s a s t m a s g a d ī j u m ā p e r k u t o r ā s k a ņ a
ir n e d a u d z p i e s l āp ē t a. Pi e b r o n h i ā l ā s a s t m a s ir n o v ā j i n ā t a vezi-

116
k u l ā r a elpo šan a, da ž ād i pīkstoši un čīkstoši sausi e trokšņi, bet
pie k a r d i ā l ā s a s t m a s — a s a vez ik ul āra el pošana, a r daudz ie m sī­
kiem mi tr iem trokšņiem, kas lokalizējas g al v e n o k ā r t pl auš u a p a k š ē ­
j ā s daļās. K r ē pa s b ro n h i ā l a s a s t m a s slimniekiem ir c a u r s pī d īg a s,
s ti gras , bet k a r d i ā l ā s a s t m a s slimniekiem •— p u t ai n as , s ār t a s ,
dažreiz t a j ā s at rod s irds kai tes šūnas.

Nor i s e un k o m p l i k ā c i j a s

A s t m a s lēkmes, j a t ā s reiz s āku šā s, mēdz atkārtoties. S ā k u m ā


lēkmes v a r būt retas, bet, s limībai ieilgstot, t ā s kļūst biežākas.
S t a rp l ēk m j u periodos (r emis ij ās ) slimnieki j ū t a s labi un ir d a r ba
spējīgi. Taču, j a lēkmes bieži at kā r toj as , r o d a s nea tg ri eze ni sk a
p l a u š u e m f i z ē m a un p n e i m o s k l e r o z e a r l ab ās si rds
pus es nepietiekamību. Slimibai ieilgstot, lēkmes z a u d ē pēkšņo r a k ­
sturu. V a r attīstīties a s t m a t i s k s b r o n h ī t s , kad p i r m a j ā
vietā i zvirzās n e p ā r t r a u k t s el pas t rū k um s, kas periodiski p a s t i p ­
rinās. Ret āk a kompl ikāci ja ir s p o n t ā n a i s p n e i m o t o r a k s s ,
kas v a r rasties lēkmes laikā.

Ārstēšana
Lēkmes laika slimnieks j ā a t br īv o no š au r a, neē rt a a pģ ē r b a ,
j ānovi et o labi v ē d in āt ā i st abā un j ā u z s ā k n ea tliek a m ā terapija.
J ā d o d br onhu p a p l a š i n ā t ā j i līdzekļi, p i r m ā m k ā r t ā m — 0,3—
1,0 ml 0,1% a d r e n a l ī n a š ķī du ma sbc v a i r ā k a s reizes dienā. Li el ā­
kaj ai daļ ai slimnieku a d r en al ī n s labi novēr š el pas t rūkumu. Efek­
tīvs līdzeklis, kura i edarbī ba g a n s ā k a s neda u dz vēlāk, ir 5%
efedrīna šķī dums, ko pa 1 ml ievada £em ādas. Nepieci ešamī bas
g a d ī j u m ā efedrīnu v a r injicēt 3 vai 4 reizes dienā. B r o n h i ā l ā s a s ­
t m a s slimniekiem, kas slimo arī ar hipertonisko slimību vai a r
k o ro n ā r ā s un c e re br ā lā s as i ns ri t es t raucēj umiem, lēkmes p ā r t r a u k ­
ša na i l abā k dot eifilīnu. Eifilīnu injicē vē nā (0,24 0,48 eifilīna
ar 20 ml 5% glikozes vai fizioloģiskā š ķ ī d u m a ) , tā d ar b īb a t u r ­
pi n ās 9 — 10 s tu n da s. J a s m a g a i s a s t m a t i s k a i s st āvokl is nepāriet,
eifilins j ā i ev a da v ē n ā pilienu vei dā (0,24— 0,48 eifilīna ar 300 ml
5% glikozes šķī duma, k am pievieno 2 ml 2 % p a p a v er ī n a šķī duma
un 1 ml 10% kofeīna š ķ īd u m a ) . J a mi nēt aj i em līdzekļiem n a v
efekta, jālieto h o r m o n u p r e p a r ā t i . Lēkmi v a r ātri p ā r t r a u k t
ar prednizol onu (30— 60 m g iv). Var dot arī AKTI I pa 10— 20
vi enī bā m im ik 6 s tu nd as . J a t omēr šie daž ād ie t e r a pi j a s veidi
lēkmi n e p ā rt ra uc , eks trē mos gad ī ju mo s nepieciešams nol ai st
300—500 ml asiņu.
Sl im nī ca s aps tākļ os , j a ir iespējams, sl imni ek am v a r dot
vieglu sl āpekļ a oks idu la narkozi.
B r on h iā lā s a s t m a s slimniekiem j ā ā r s t e j a s ari s t a r pl ēk m ju
periodā.

117
Režīms. B r o nh i āl ā s a s t m a s slimniekiem j ā i z s a r g a j a s no a t k ā r ­
totiem b ronhu vai pl au šu i ekaisumiem, jo tie v a r p a s t i p r i n ā t o r g a ­
n i s m a al erģizāciju.
S li mni eks nedr īks t uzt urēt ies put ekļ ai nās , p iesmēķētās telpās.
J a lēkmes r a š a n ā s s a i s t ā s ar gai sa p i es ār ņ oj um u d a r b a vietā, j ā ­
m a i n a darbs. Ā r s tē ša n a s t a c i on ā r ā nepieciešama ļoti s m a g u vai
ieilgušu lēkmju gadī jumos.
Bieži vien b r o nh i āl ā s a s t m a s slimniekiem s tāvoklis uzlabojas,
ja viņi m a i n a kl ima tu un dzīvo vi et ās ar s a us u un siltu klimatu.
La b ā k a i s kl i ma ts šiem slimniekiem P a d o m j u Savi enī bā ir Kislo-
vodskā, Kr i m a s dienvidu k ra s tā , D ž e rm u kā (Ar mēn ij ā). Lat vi jā
b ro n h i āl ā s a s t m a s sl imni ekus ār s tē S i g u l d a s un Mežci ema s a n a ­
torijās.
Diēta. J a n av zi nāms , ka a s t m a s lēkmi izra isa k ā d s noteikts
produkt s, diētā ī pa šu i erobežojumu nav. Tomēr u z t ur ā j ā s a m a ­
zi na t auk u un o gļ h id rā tu (maize, kartupel i) d aud zums . Tauki,
nokļ uvuši asinīs, a p g r ū t i n a g ā z u a pm a i ņ u s t a r p al veol ām un
p lauš u kapilāriem, bet o gļ hi dr āt i veicina a l er ģ is kā s reakcijas.
R eg ul āri j ā ko nt ro lē sli mni eka svar s. J a s v a r a m ir tieksme p a ­
lielināties, u z t u r a d a u d z u m s jāierobežo vai v a j a d z ī b a s g a d ī j u m ā
j ā i z m a n t o at sl odzes diēta (sk. ārstniecisko u z t u r u ) . B r o nh i āl ā s
a s t m a s slimniekiem nepieciešams p a s ti p ri n āt i u zņ e m t A un C v i t ­
amīnus.
F izioterapija. Viegla el pas t r ū k u m a lēkmes v a r no vēr st ar
k a r s t ā m k āj u v a n n ā m vai ar s inepj u pl ākst eri em un b a n k ā m uz
k rūš u ku rv j a. Aerosolu i n hal āc ij ās v a r dot 1 ml 0,1% a d r e n a l ī n a
š ķī dum a vai ar ī 1 ml 5% efedrīna šķī duma. Reizēm labu efektu
dod ar ī k rū š u k u rv j a atsevišķu l au kumu a p s t a r o š a n a a r u l t r av i o ­
letiem s t ar ie m e r it ē ma s devās. B r o n hi ā l ās a s t m a s slimniekiem
k a t r u dienu j ā t r e n ē izelpa, tai j ā b ū t pēc i espējas lēnai un dziļai,
jo ā t r a izelpa p a a u g s t i n a br onhu si eniņu pretestību, t āpēc p a ­
sl ikti nās pl auš u ven ti l āci j as funkcija.
M edikam entozā terapija. P i r m s m ed i k am e n t o z ā s t e r a p i j a s s ā k ­
š a n a s j ā l i k v i d ē i n f e k c i j a s p e r ē k ļ i d eg u na bl akusdobu-
mos, mandel ēs , t ā p a t arī jālikvidē visi nedzīvie un s t rut ai ni e zobi.
J ā ā r s t ē hroniskie bronlnti, bron he ktā tis kā slimība un i ekai suma
procesi p l au šās , kas v a r r adīt vai uzt urē t bronhi āl o as tmu .
E l p o š a n a s a tv i eg l i n ā š a n a i lieto d a ž ā d u s s p a z m o l ī t i s k u s
m ed ik ament us : teofilīnu, eifilīnu, efedrīnu (sk. hroni skā bronhī ta
t er a p i j u) , teofedrīnu, a n t a s t m a n u (1— 3 tabl. d ienā) , s o lu tānu
(10— 20 pilienus 3 vai 4 reizes di enā) . S pazmol īti skos līdzekļus
v a r lietot ar ī i n hal āc ij ās — ei spi rānu, novodrī nu ( k a b a t a s i nhala-
t or ā ielej 0,5—-1,0 ml, ko izelpo vienā reizē).
Dažrei z b r o nh i āl ā s a s t m a s , slimniekiem nepi eci ešams ilgstoši
lietot g l i k o k o r t i k o ī d u s : prednizolonu (5— 10 m g d ienā) ,
t r i am si n ol on u (2— 4 m g di enā), d e k s a me t az on u (1— 2 m g di enā).
J a kr ē pa s a t d a l ā s grūti, jālieto a t k r ē p o š a n a s līdzekļi:
termopsis, al tej a (sk. hronisko bronhītu) vai 3% kāl ij a j odī da šķī ­

118
d um s (15,0 4 —6 reizes dienā, uzdz ero t pienu). J o d u v a r lietot
tikai tad, j a t a s nei zr ai sa g ļo tā da s pietūkumu.
A l er ģ ij a s m a z i n ā š a n a i lieto a n t i h i s t a m l n a vielas: dimed-
rolu (0,05—0,1 2 vai 3 reizes d i en ā) , pipolfēnu vai s u p r a s t l n u
(1 tabl. 2 vai 3 reizes di enā) .
J a b ro nh i āl ā a s t m a r a d a t r a u c ē j u m u s s i rd s da r bī bā , j ā d o d
s i r d s g l i k o z ī d i ( st ro fa nt īns 0,25—0,5 m g iv kopā ar 5% gl i­
kozi līdz 20 ml) vai v a z o t o n i s k i līdzekļi (20% k a m p a r a eļļa
2—4 ml vai 10— 20% kofeīna š ķī du ms 1 ml sbc).

Profilakse
Ievērojot norā dī to režīmu, b ro n h i ā l ā s a s t m a s slimnieki v a r iz­
s a r g ā t i e s no lēkmju a tk ā r t o š a n ā s .
Ik di enas j a r ū p ē j a s p a r o r g a n i s m a n or ūdī š anu , sevišķi j ā c e n ­
š a s i zm an t ot ū dens procedūras. Pil nī gi aizliegts lietot alkoholis­
kus dzēri enus un smēķēt.

PLAUŠU EMI 1ZĒMA


(E m physem a pulm onum )

P l a u š u emfizēma ir slimība, ko r a k s tu r o p ā r m ē r ī g s
gai sa d a u d z u m s alveolās, kas t ur u z k r ā j a s pl auš u a udu el as t īb as
z u d u m a u n al veol āro s t a r ps i e nu b oj āj u mu rezul tāt ā.
P l a u š u emfi zēma p a r a s t i ir difūza. Pēc sl imī bas g a i t a s tai iz­
šķir akūt o un hroni sko formu.
Akūt ā p lauš u emfi zēma izzūd pēc t ā s cēloņa l ikvidēšanas. Tā,
pi emēr am, b ro nh iā lā s a s t m a s lēkmes laikā radus ies a kū tā pl auš u
emfi zēma pēc lēkmes pāriet. H r on i sk a p l au š u emfi zēma visbiežāk
izveidojas vecākiem cilvēkiem.

Etioloģija un patoģenēze
N0 slimībām, kas veicina p l au š u cmfi zēmas at tīstību, vi s p i r m s
j ā m i n bronhīts, it sevišķi tie bronhīti, kas vi enl ai kus izrai sa arī
b r o n h o s p a f m a s . Tāpēc ari b ro n hi āl ā a s tm a, k u r a s g a lv en ā p a ­
zīme ir b ron ho spa z ma , ar laiku r a d a p l au š u emfizēmu. Arī d a u ­
dzas hro n is k as p l au š u sl imī bas (tuberkuloze, pneimoskleroze,
s tru tai ni e procesi p l au šās , pnei mokoni oze u. c.) kompl icēj as ar
p l au š u emfizēmu.
T ā p a t pl au šu emfi zēma agr i a t t ī s t ā s cilvēkiem a r m u g u r k a u l a
un k r ū šu k ur vj a deformāci jām, jo t ā s a p g r ū t i n a elpošanu, bet t a s
s a v u k ā r t veicina h ro ni s ka b ro nh īt a attīstību.
Bron hu daļ ēj a n o s p r o s t o š a n ā s ar k r ē p ām vai br onhu s a š a u r i ­
n ā š a n ā s s p a z m u re zu lt āt ā r a d a alveolu p a p l a š i n ā š a n o s un u z p ū ­
š anos. Lai izelpotu pali el ināt o al veol ārā g ai s a d au dz umu , nepi e­
ci eš ams liels a lv eo lā rai s spiediens, t aču pal i el i nāt ai s a lv eo l ār ai s

119
spiediens daļēji saspiež bronhi ol as, un gai ss tiek izelpots nepi l­
nīgi. Ieelpā br onhi ol as at kal a tv er as , un al veol ās n o n āk j a u n a
g a i s a porcija. T ā d ā veidā pie p l au š u emfi zēmas i zveidojas vent iļ a
me hā ni s ms : g ai su ieelpo pilnīgi, bet izelpo tikai daļēji, un līdz
a r to atlieku g ai s a a pj o ms p l a u š ā s palielinās. P l a u š u emfi zēmas
p at o ģe nē z ē liela nozī me ir arī e las tī go a u d u un alveolāro s t a r p ­
sienu atrofijai — alveolu s t ar p s i e n i ņ a s sabrūk, un v a i r ā k a s alveolas
s a p l ū s t vi enā lielākā. Līdz a r alveolu s t ar ps i eni ņu s a b r u k u m u iet
bojā arī d aļ a p la uš u kapi lār u, r o d a s a si ns ri tes t r au cēj um i m a z a j ā
ci rkul āci ja s lokā, kuri noved pie l ab ās si rds p ār sl odz es un dekom-
pensāci jas.

Patoloģiskā anatomija

A tver ot krūš ukurvi slimniekiem, k as miruši no pl auš u emfizē­


ma s, redzam, ka p l a u š a s nesaplok, t ā s ir uzpū st as . P l a u š a s ir
mī kstas, ča ukstoš as , uz t ā m redz ribu nospi edumus. P l a u š a s ir
b a l a s s a k a r ā ar a si n s v a d u skai t a s a m a z i n ā š a n o s . Saspi ežot pl aušu,
g ri ez u ma vi et ās izdal ās gaiss, p a r a s t i kopā ar s t rut ai ni gļ ot ai nu
b ro n hu sekrētu.
Labai s si rds k a m b a r i s un pr ie kš ka mb ar is ir p a pl a ši n ā t i (hiper-
trofēti).

Klīniskā aina

Sli mni eks s ū d z a s īpaši p ar k l e p u . Klepus ir neproduktīvs,


a t d a l ā s m az krēpu. N ā k a m ā r a k s t u r ī g ā k ā sūdzī ba ir p a r e l p a s
t r ū k u m u , kas s li mī ba s s ā k u m ā p a r ā d ā s tikai fiziskas piepūles
laikā, bet vēl āk kļ ūst p a st āv ī gs . I z e l p a ir a p g r ū t i n ā t a ,
p a g a r i n ā t a , el poš anā p iedal as kakla m u sk u la tū ra . Kr ūš ukur vis
pakā pen is ki kļ ūst mucveidīgs.
P er kut ēj ot k on s ta tē skaļu k a s t e s s k a ņ u , sevišķi krūšu-
ku rv ja s ā n os l ejas daļā. P l a u š u eks k ur si j as ir stipri s a m a z i n ā t a s .
Au skul tēj ot d z i r d a m a n o v ā j i n ā t a vezikul āra el pošana, ta
s a u c a m ā «vat es el pošana». F o r s ē t a s i zelpas laikā pa r a s t i s a k l a u s a
s a u s u s t rokšņus. V a r būt burbuļ trokšņi , j a ir izteikts bronhī ts ar
p a s t i p r i n ā t u sekr ēt a i zdalīšanos. I e v ē r o j a m i s a m a z i n ā t a
p lauš u v i t ā l ā k a p a c i t ā t e — līdz 1000 cm3. S ā d s slimnieks
n e v a r nop ūs t sērkociņa liesmu 15 cm a tt āl uma.
S ir d s perkusija p lauš u emfi zēmas slimniekiem a p g r ū t i n ā t a , jo
p a p l a š i n ā t ā s p l a u š a s daļēji pār s ed z sirdi. Aus kul tēj ot k on st at ē pa-
d ob j us si rds t oņus, s m a g a k o s g ad ī j u m o s d z ir da ms akcent ēt s o t ­
rais tonis uz p lau šu a r t ē r i j a s v ār stul ēm. P a r a s t i mēdz būt t a h i -
k a r d i j a — miera s tāvoklī 90— 110 reizes minūtē.
R ent ge nol oģj s kā i zmekl ēš anā redz p a s t i p r i n ā t u p lauš u c a u r ­
s pī dī gumu, p a p l a š i n ā t a s ri bs t ar pa s , zemu s tā vo š u d i a f r a g m u un
s a m a z i n ā t a s d i a f r a g m a s kustības.

120
Norise un k o m p l i k ā c i j ā s

P l a u š u cmfi zēma ir h ron is ka slimība, k a s lēni, bet n e a p t u r a m i


progresē. S li mī bas p r o g r e s ē š a n u n o s a k a a t k ā r t o t a s b ron hu u n
p lauš u infekcijas, k a s ne vi enmēr n o r i s in ās a r p a a u g s t i n ā t u t e m ­
perat ūru, t āpēc bieži netiek kons tat ēt as .
Sli mī bai attīstoties, p i ea ug el pas t rūk ums , kl epus un s i r d s ­
d a r b īb a s t raucēj umi. S li mī bas beigu perioda pievienojas s i r d s ­
d a r bī ba s nepi et iekamī ba — dekompensāci ja.

Ārstēšana
Režīms. Ā r s t ē š a n ā s slimnīcā nepi eci ešama vienīgi tad, ja pie­
v ienoj as kā da b ronhu u n pl aušu sli mī ba vai r o d a s ievērojami
s i r d s d a r b ī b a s t raucēj umi. Slimnieks nedr īk st s t r ā d ā t s m a g u fi­
zisku d ar b u un u zt urēt ies t elpas ar pi es ār ņo tu g ai su (ieskaitot
pi es mēķē ta s t el pas ).
Speci āl a diēta n a v nepieciešama. S ir d s de ko mpe ns āc ij as g a d ī ­
j u m a j ā s a m a z i n a u z ņ e m a m ā š ķ i dr um a un v ā r ā m ā s āl s da ud zums .
F izioterapija. Slimniekiem j āi e m ā c ā s i zdarīt p a g a r i n ā t u , pil­
n ī gu izelpu. E l p o š a n a s v i n g r i n ā j u m i j ā i z d a r a regulāri . Sevišķi j ā ­
t ren ē d i a f r a g m a s e l p o š a n a ar vēdera m u s k u l a t ū r a s palīdzību. Sim
n ol ū ka m ieteicams e lp o š a n a s v i n g r i n ā j u m u laikā uz vēdera likt
s m a g u s pri ekš met us — g r ā m a t a s vai smi lšu mai si ņus.
V ē l a ma ari r e g u l ā r a ā r s t ē š a n ā s Kislovodskas, Dž er muk as , Kri ­
m a s dienvidu k r a s t a kūrortos.
M edikam entozā terapija. Sls t e r a p i j a s g a l ve na i s mērķi s ir em-
f izēmas cēloņa — h ro ni ska bronhī ta — ā r st ē š a n a . S li mī bas u z­
l i esmojuma periodos lieto a n t i b i o t i s k a s vielas un s u l f o n -
a m i d u s. J ā g ā d ā arī p ar bronhu p a p l a š i n ā š a n u un bron hu
sekrēt a i zdal īšanu, ko p a n ā k ar s p a z rn o I I t i s k ā m vi elām
(eifilīns, efedrīns) u n a t k r ē p o š a n a s līdzekļiem (termopsis,
a l t ej as uzl ēj u ms ). Mi nēt o līdzekļu deva s u z r ā d ī t a s n o d a ļ ā p a r
bronhī ta ā r st ēš anu .
Izteiktu b ro nh o s p a z m u g ad ī j u m o s v a r lietot ari g l i k o k o r -
t i k o ī d u s : prednizol onu (0,005 2 vai 3 reizes dienā) vai t ri am-
s inolonu (0,004 1 vai 2 reizes di enā) . T a h i k a r d i j a s vai s i r d s d a r b ī ­
b a s n ep iet iekamī bas g a dī j um o s j ād od s i r d s g l i k o z ī d i — vai
nu di gi tāia pulveris (0,05—0,15 2 vai 3 reizes d iena) , vai s trofan-
t ins (0,05% šķī du ms pa 0,25—0,5 ml iv kopa ar I(J— 20 ml fizio­
loģiska šķī du ma vai 5% glikozes).
Ne pie ci eš ama s ari skabekļa i n h al āc ij as pa 3— 5 min. ( va i r ā k a s
reizes di enā).

Profilakse

Laikus j ād i ag n o s t i c ē u n j ā ā r s t ē b r on h u un pl auš u s limības,


sevišķi h ro n is k ai s bronhīts.

121
P N E I M O S K L E R O Z E
(P neum osclerosis)

P n ci mos kl er oze ir p a s t i p r i n ā t a s a i s t a u d u i c a u g š a n a
p la u š u audos. Pr oc e ss v a r būt vietējs (lokālā pneimoskleroze) vai
v i s p ā r ē j s (difūzā pnei moskl eroze). Klīniski slimība p a r as t i i z p a u ­
ža s tikai difūzas pnei moskl erozes ga dī j um ā.

Etioloģija un patoģenēze

Pnei mos kl eroze ir polietioloģiska slimība, ko r a d a kā infek-


ciozi, t ā neinfekciozi procesi p lauš ās .
G a l v e n ā s i n f e k c i o z ā s p l a u š u un b r o n h u s l i m ī -
b a s, kas r a d a pneimosklerozi, ir d a ž ā d a vei da p ne im oni ja s ( a k ū ­
t as, hro ni skas , bak ter iāl as , v ī ru s u ) , tuberkuloze, hroniski bronhīti,
p l a u š u abscess, b ro nh e kt āt is k ā slimība. (Pnei mos kl eroz es un citu
p l a u š u slimību s a v s t a r p ē j ā s a k a r ī b a p a r ā d ī t a 29. att.)
No n e i n f e k c i o z ā m s li mī bām, k as veido pneimosklerozi,
j ā m i n p n e i m o k o n i o z e s . P ne imokonioz es a t t ī s t ā s lēni. Tās
r a d a d a ž ā d u mi n er ā lu putekļi, kas a r e lpo šan u nokļ ūst pl aušās.
Silīcija putekļi r a d a silikozi, dzelzs putekļi — siderozi, berilija
putekļi — beriliozi, ogļu putekļi — a nt ra ko zi utt. Tā kā p n ei m o ­
skleroze a t t ī s t ā s pēc a t k ā r t o t a s infekciozā vai neinfekciozā faktora
n o k ļ ū š a n a s pl auš ās , t ad s a k a r ā ar p a a u g s t i n ā t u o r g a n i s m a j u t ī ­
g u m u v a r sākties al er ģ is ka reakcija, kas i z pau žas kā p a s t i p r i n ā t a
b r on h u g ļ o t ā d a s sekrēcija un b r o nh os p az ma s.
Bez t a m p as t i p r i n ā t u s a i s t a u d u v ei do šan os p l a u š ā s — pn ei mo ­
sklerozi — v a r izraisīt j o n i z ē j o š ā s r a d i ā c i j a s un i n ­
d ī g o k a u j a s v i e l u i edarbība, il gs toš s s a s t r ē g u m s p l au š ā s
u n i lgstoša g a n g l i o b l o k a t o r u lietošana; pnei moskl eroze v a r
at tī stī ti es ari pēc s l ē g t ā m vai v a ļ ē j ā m k rū š u k u rv j a t r a u m ā m . N o ­
robežotu pneimosklerozi, k as bieži i zrai sa p n ei mo n ij as klīnisko
ainu, s au c a r ī p a r hroni sku pneimoniju.
Pnei mo skl ero ze s p at o ģe nē z es p a m a t ā ir pl auš u ven ti l āci j as
t rauc ēj umi, b ronhu n o s p r o s t o š a n ā s un sekrēta u z k r ā š a n ā s b r o n ­
hos, kā ar ī a s in s un limfas ci rkul āci jas t r au c ēj u mi p l auš ās . Tā
kā p lau šu au du b a r o š a n ā s ir t r auc ēt a, p lauš u audi p akāpeni ski
zūd, s a m a z i n ā s alveolu skaits, izzūd p a t veseli acinusi, u n to
vietā i eaug s ai st audi . Līdz ar to s a m a z i n ā s pl auš u el pot āj a
vi rsma.

Patoloģiskā anatomija

S kl ero ti skas p l a u š a s ir ļotf blīvas. Gri ezuma vieta maz asiņo,


p a r as t i no t ās i zdal ās n e d a ud z st rut ai ni gļ ot ai na š ķ i d r u ma s a ­
k a r ā a r hronisku bronhī tu un bronhektāzēm. Pnei mokoniožu, it
sevišķi silikozes, g ad ī j u m o s g r i e š a n a s bridi d z ir da ma či rkstoņa,

122
29. a tt. S varīgāko elp o ša n a s sistēm as slim īb u savstarpējo sa k arīb u
sh ē m a .

k u r a s cēlonis ir p l a u š ā s esošie silikozes mezgliņi. P l a u š u limf­


mezgli ir ievērojami palielināti, t a j os v a r a t r a s t mi nerālvielu
putekļus.

Klīniskā aina

Ga lv e n a i s s imptoms, k a s liecina p a r di fūzas pnei moskl erozes


i zveidošanos, i r e l p a s t r ū k u m s . Sļākumā t a s ir fiziskas pie­
pūles laikā, bet vēlāk, s limībai progresēj ot , el pas t r ū k u m s p a r ā ­
d ās arī miera stāvoklī. E l p a s t r ūk u mu s ā k j u s t tikai tad, kad pnei-
mos kl erot is kai s process apt vēr i s % no v i sa s pl au šu v irs mas . 5 i m
el pas t r ū k u m a m p a r as t i r a k s t u r ī g a a p g r ū t i n ā t a un p a g a r i n ā t a iz­
elpa. E l p o š a n a s ak tā p a s ti p ri n āt i pi edal ās e lpo ša na s pal ī gmu sku -
l at ūra. Novēro kakl a vēnu piebriedumu, k a s liecina p a r i evērojamu
as ins spi edi ena p a a u g s t i n ā š a n o s m a z a j ā as i ns ri t es lokā. E l p a s t r ū ­
k um s nereti kļūst as t ma ti s ks , un t ad j au no a t t ā l u m a v a r dzirdēt
s vi lpjoš us s au sos t rokšņus. G a n d r ī z vi enmēr novēro ari bronhek-
t āž u vai h ron is ka b ro nh īt a s i m p to m us — klepu ar lielāku vai m a ­
zāku d a u d z u m u gļ otaini s t r u t a i n u krēpu. Tā kā skābekļa d a u ­
d zu ms as inī s ir s a m a z i n ā t s , novēro funkcionāl us t r a u c ē j u m u s ari
s ir ds un g a l v a s s m a d z e ņ u darbībā. Slimnieki s ū d za s par p a ā t r i ­
n ā t u si rds dar bību, s i rds kl auvēm, s ā p ē m sirds r aj onā , sliktu miegu
un p a z e m i n ā t ā m g a r ī g ā d a r b a spējām.
R a k s t u r ī g s pnei moskl erozes s i m pt o ms ir c i a n o z e. T ā s cē­
lonis ir hipoksēmija, ko i zrai sa a lv eo l ār ās vent i lāci j as traucēj umi,
un a p g r ū t i n ā t a skābekļa difūzija. V i s ā t r ā k cianoze p a r ā d ā s pi rk­
stu n a g u f a l a ng ās , vēl āk uz lūpām, a us ī m un sejā.

123
Perk ut ori vi rs p l a u š ā m visbiežāk ko ns t at ē h i p e r s o n o r u
skaņu ( sa k a r ā a r vi enlaicīgu p lauš u e mfi zēmu), vi et ām t u r ­
pretī ir viegls piesl āpējums. P l a u š u a pa k šē jā robeža ir ze mā ka
p a r n ormāl o, e ks kur si j as ir ievērojami s a m a z i n ā t a s .
Aus kul tēj ot p a r a s t i dzird n o v ā j i n ā t u v e z i k u l ā r u e l ­
p o š a n u ar d i f ū z i e m s a u s a j i e m un sīkiem m i t r a j i e m
t r o k š ņ i e m . Izklcpojotics trokšņi pazūd, bet pēc nei l ga laika
p a r ā d ā s no j a u na .
P l a u š u r e nt g e n a u z ņ ē m u m ā visbiežāk redz p a s t i p r i n ā t u
un d e f o r m ē t u pl auš u z ī m ē j u m u , kas ļoti r a k s t u r ī g s difū-
zai pneimosklerozei. No pl au š u s a kn ē m s a k a s rupjas, šķi edrainas,
g a r e n i s k a s ēnas, k a s strupi no bei dza s perifērijā.
P l a u š u funkcionālā i zmekl ēš an a liecina p a r ievērojami s a m a ­
z i n ā t u v i t ā l o k a p a c i t ā t i u n atlieku gai sa d a u d z u m a p a ­
li elināšanos. Asi ns ai na p a r as t i ir no rm āl a , bet s a k a r ā ar hipok-
siju v a r palielināties eritrocītu skai ts — līdz 6— 7 miljoniem 1 mi n3
u n h e mo gl ob īna d a u d z u m s — līdz 110%. J a novēro leikocitozi vai
p a ā t r i n ā t u EGR, j ad o mā , ka pnei moskl eroze komplicējusies ar
per ēkļ ai nu p lau šu iekaisumu.

Norise un komplikācijas
Pnei mos kl eroze ir h ron is ka slimība, kas n e pā r t r au k t i pro gr es ē
un n a v i zā r st ēj am a. To v a r s al ī d zi n āt a r t a uk u t ra ip u uz filtr­
pap īr a, kas p as t ā v ī g i kļūst lielāks.
S li mī bas s a a s i n a j u m a periodos bieži r oda s perēkļu p n ei mo n i­
j as , k a s n o r is i nā s s a m ē r ā neizteikti un ilgst n e dē ļā m vai p a t m ē­
nešiem* Klīniski šie s a a s i n ā j u m i i z pa už a s kā gripa, s a a u k s t ē š a n ā s
vai il gstošs klepus.
J o re tā k pnei moskl eroze s a a s i n ā s , jo l abv ēl ī gāka ir t ā s gaita.
Sl imī bai progresēj ot , a t t ī s t ā s p l a u š u s i r d s a r s i rd s d ar b ī b a s
un e l p o š a n a s nepi et iekamī bu — d e k o m p e n s ā c i j u . P n e i m o ­
s kl eroze s a m ē r ā bieži k ompl icēj as a r b r o n h e k t ā z ē m un
p l a u š u a b s c e s i e m , k a m s a v u k ā r t mēdz b ūt r a k s t u r ī g a s k o m ­
pl ikācijas: ami loīdā nefroze, pl au šu a s i ņ o š a n a un s tru tu embol i­
j a s (visbiežāk s m ad z e n ē s ) .

Ārstēšana
Režīms. Remi sij as periodos pnei moskl erozes slimniekiem nav
v a j a d z ī g a speciāla ā r st ē š a n a . Tā kā pnei moskl erozes slimniekiem
s i r d s d a r b ī b a ir a p g r ū t i n ā t a , tie nedr īk st s t r ā d ā t s m a g u fizisku
d a r bu . S li mī bas s a a s i n ā j u m a periodos l abā k ir ār stēti es s t ac io ­
n ā r ā.
Pnei mos kl ero ze s slimnieki bieži slimo a r t raheītiem, bronhī-
tiem un perēkļu pn ei moni jā m, t āpēc viņiem j ā i z v a i r ā s no a p a u k ­
s t ē š a n ā s ( j ā s a r g ā s no ca ur vē ja u n s t r a u j a s a t d z i š a n a s ) . Nedrīkst
smēķēt un lietot al koholiskus dzērienus.

124
Diēta. J āi evēro me re nī ba ē š a n ā un parei zs ē š a n a s režīms —
4 —6 ēdienreizes dienā; uzt urlīdzekļiem j ā b ū t dažādiem. S i r d s d a r ­
bī bas nepi et ieka mī ba s g a d ī j u m ā j ā s a m a z i n a s āl s un š ķ idr uma
d a ud z ums . J ac e n š a s , lai ķ er me ņ a s v a r s n e p ā rs n i eg t u normālo. V a ­
j a d z ī b a s g a d ī j u m ā j ādod a t t a u k o š a n ā s diēta. J āl iet o piena pro­
dukti, kā arī olas, liesa gaļa, zivis un pal i el i nāt ā d a u d z u m ā A, C
un B g r u p a s vitamīni.
M edikam entozā terapija. Tā g al v e n o k ā r t v ēr s ta pret perēkļu
pnei mo ni ju un hron is kā b ro nh īt a s a a s i n ā j u m i e m un ir ap s ka tī t a
at t ie c ī g a j ā s nod aļ ās . Lai uzl abo tu p la uš u ventilāciju, lieto b r o n -
h o l ī t i s k u s m ed i k am e n t u s — efedrīnu pa 0,025 2 vai 3 reizes
dienā vai eifilīnu pa 0,24 2 vai 3 reizes di enā u. c.
Nepieci ešamī bas g adī j umā, kad ir b r o n h o s p a z m u pazīmes, s l im ­
niekiem dod arī g i i k o k o r t i k o ī d u s — prednizolonu, korti-
zonu u. c. (sk. bronhi āl o a s t m u ) .

Profilakse

La ik u s un enerģi ski j ā ā r s t ē daž ādi p l a u š u un b ron hu iekai­


sumi, t ā p a t j ān o v ē r š prof esi onāl ai s k ai t ī g u m s d a r bā (ja s t r ā d ā
m in er āl pu tekļ u a tm os f ē r a ) . Savl ai cī gi j ā ā r s t ē infekcijas perēkļi
a u g š ē j o s e l p oš an a s ceļos (tonsilīts, d e g u n a b la ku s do b um u iekai­
sumi, zobu fokālā infekcija u. c.). Regul āri j ā i z d a r a k r ū šu k ur vj a
re n tg e no l oģ is k ā i zmeklēšana.

PLAUŠU VĒZIS
(Cancer pulm onis, bronchocarcinoma)

Ļ au n d a b ī g i e pl au šu audzēji g a n d r ī z vi enmēr a tt ī s t ā s no
b ro nh u epitēlija š ū n ā m ( 9 9 % ) , bet ļoti reti no al veol ārā epitēlija
š ū n ā m ( 1 % ) . Tāpēc, r u n ā j o t p a r p l au š u vēzi, a r to g a l v en ok ā rt
domā bronh ok arci no mu, kas i zpl at ās limfogēni.
Ļa u n d a b ī g i e pl au š u audzēji v a r at tīstīties ar ī no peribronhiā-
liem, per iva sku lā ri em un starpalveol āri er n sai st au di em; t a d tos
s a uc p a r p l au š u s a r k o m ā m ( izp la tā s h em at o g ē n i ) . P l a u š u s a r ­
koma ir s a m ē r ā reta slimība un s al ī d z i n ā j u m ā ar pl au šu vēzi jeb
b r o n h o ka r ci n o mu t ā s bi ežuma attiecība s v ā r s t ā s no 1 : 1000 līdz
1 : 125, t āp ēc pl auš u s ar k o m u sīkāk neaplūkosim.
S t a t is t i k a liecina, ka pēdējos g a d o s pl auš u vēž a slimnieku
s kai ts pieaug. Te g an jāpiebilst, ka g a d u no g a d a uz la bo j as pl auš u
vēž a d i a g n o s t i k a s metodes. Mi rs t ība ar pl au š u vēzi AS V no 1922.
līdz 1947. g a d a m p i eaug us i 12 reizes, bet An gl i jā — 15 reizes. J a
a g r ā k p la uš u vēzis v a i r ā k s k ā r a vec āka g a d a g ā j u m a cilvēkus,
t a d t a g a d nereti to novēr o arī j au n ie m cilvēkiem. Vīrieši ar pl au šu
vēzi slimo n ed au dz biežāk nekā sievietes.

125
Etioloģija un patoģenēze

P l a u š u vēža cēloņi šodien n a v vēl pilnīgi noskaidroti, t omēr


j ā do mā , ka nozīme ir d a ž ā d u ekso gē nu un e n d og ē nu faktoru s a v ­
s t a rp ē ja i mijiedarbībai.
P l a u š u vēža at tī stī bā nozī me ir v ai rā ki em faktoriem:
1) h r o n i s k ā m p l a u š u u n b r o n h u s l i m ī b ā m , pie­
m ēr a m, hroniskiem bronhītiem, bro nh ekt āt is ka i slimībai, pneimo-
sklerozēm, h ron is kā m p n ei m o ni j ā m un bieži p ā r ci es t ām gripām.
Minētie procesi, g ad i em ilgi k a ir in o t b ron hu epitēlija š ūnas , v a r
ierosi nāt šo š ū n u n e a p t u r a m u a u g š a n u ;
2) d až ād iem k a i t ī g i e m p r o f e s i o n ā l i e m f a k t o r i e m .
Tā, pi emēram, cilvēki, k as s t r ā d ā azbest a, h ro ma, a r s ēn a, kobalta,
niķeļa putekļos, biežāk slimo ar pl au šu vēzi. Vēl biežāk pl au š u
vēzi novēro gāzes r ūpni ec ības st rādni eki em, ī paši tad, j a d a r b a
a iz s a r d z ī b a ir vāji o rga ni zēt a;
3) a t m o s f ē r a s p i e s ā r ņ o j u m a m . P l a u š u vēzi biežāk
s as to p l ielajās pi l sēt ās un i n du st ri āl os centros. Rūpnīcu, dzelz­
ceļu, a ut om aš ī nu , as fal ta g ā z es s a t u r 3,4-benzpirēnu un citus o g ļ ­
ū d eņ ražus , k as ir a k tī v as k a n c e r o g e n a s vielas. Ļoti m i g l a i n ā s die­
n ā s šo vielu konce nt rāci j a virs p i ls ēt ām un i ndus tri āl ie m ra jon ie m
pi eau g 10— 100 reižu, vei doj as tā s au c a m i e «smogi», kas izrai sa
a k ū t a s un s a a s i n a h r o ni s k as p l a u š u slimības, līdz ar to veicinot
pl au š u vēža attīstību;
4) s m ē ķ ē š a n a i . T a b a k a s dūmi s a t u r č e tr a s g a l v en ā s kan-
c e ro g ēn ā s vielas: benzpirēnu, ar sēnu , radioakt īvo kāliju un r a d i o ­
aktīvo poloniju.
Let ali tāt e no p l au š u vēža (uz 1000 cilvēkiem) a t k ar ī b ā no
s m ē ķ ē š a n a s (pēc a n gļ u ā r s tu datiem) ir š āda :
0,07 — nesmēķēt āj iem,
0,47 — tiem, kas smēķē 1— 14 pa pi ros u dienā,
0,86 — tiem, k a s smēķē 15— 24 pa pi ro s us dienā,
1,66 — tiem, kas smēķē 25 un v a i r ā k p api ro su dienā.
T ā t a d re dzams , ka lielie s mēķēt āji ar pl au šu vēzi slimo līdz
20 reižu biežāk nekā nesmēķētāji.

Patoloģiskā anatomija

J a pl auš u vēzis a t t ī s t ā s lielajos bronhos, to dēvē p a r centrāl o


vēzi, t urpreti m, j a t a s v ei doj as no sīko b ro nhu epitēlija š ū n ā m , —
p a r perifēro p la uš u vēzi.
Audzēj s v a r daļēji vai pilnjgi n os pr os t ot b ro nh u lūmenu, r a ­
dīt atelektāzes, vietēju emfizēmu, p l au šu aud u i ekai sumu un s a ­
brukumu, kā arī a si ņ oš an a s.
P l a u š u vēža m e t a s t ā z e s v i s pi rm s k o n s t a t ē j a m a s limfmezglos,
pēc t a m aknās , kaulos, virsnierēs, s madze nēs.

126
Klīniska aina

N a v n evi ena s i m pt o ma vai p a t s i n dr om a, k a s b ūt u tieši speci ­


fisks p l a u š u vēzim, tomēr, j a i evēr oj am «onkoloģisko p i es a r ­
dzību», t. i., n o v ēr t ēj am k a t r u slimnieka sūdzību un objektīvo a t ­
radi, ņe mo t vi enmēr v ē r ā p lauš u vēža iespēju, v a r a m to s avl ai kus
d i ag no s ti cē t vai noliegt. S impt omi ir a t ka r īg i no v ēža l okalizāci­
j as , a u g š a n a s ā t r u m a un bl aku s esošiem p l au š u iekaisumiem.
K l e p u s ir vi ens no p irmaj iem un g a lv en a ji em simptomiem,
to s as t op 70—90% g ad īj umu. S ā k u m ā t a s pa lielākajai daļ ai ir
sauss. Vēlāk klepus ir s a k a r ā ar k ā da pl aušu s e g m e n t a daļ ēj u
atelektāzi, t a d p a r ā d ā s n e d a ud z krēpu. J a cilvēkiem pēc 40 g a du
v e c um a bez r e d z a m a iemesla r o d a s klepus, kas nepā ri et pēc p a ­
r a s t ā s ā r s t ē š a n a s , vai ar ī ja h r o n i s k a m pļ au šu sl imni ekam m a i ­
n ās klepus r a k s t u r s — t a s kļ ūs t lēkmj vei dī gs un ļoti mokošs, jā-
d o mā p a r p l au š u vēža iespēju.
K r ē p a s novēro 50— 70% gadī ju mu. S ā k u m ā t ā s ir gļ ot ai nas ,
vē lā k — s t r u t a i n a s . G a l v e n ā d i ag n o s t i s k ā nozī me ir asi ns p i e j au ­
k u m a m kr ē pā s dzīsliņu vai, retāk, recekļu veidā, kā ar ī atipisko
vēž a š ū n u k o n s t a t ē š a n a i krēpās.
A s i ņ o š a n a no p l a u š ā m ir 50% g adī j umu, reizēm t ā v a r b ūt
ļoti stipra. T ās cēlonis ir vēža a u du s a br u ku ms , it sevišķi, j a s a ­
b r u k um s s k ar lielākus p l au š u a si ns vadu s.
P l a u š u v ēža slimnieki s ū d z a s p a r s ā p ē m d a ž ā d ā s krūšu-
ku rv ja vietās. S ā pe s ir d až ā da s: t rul as , durošas, j os tvei dīgas . Tās
i z s k a i d r o j a m a s ar vēža a u du i zp l at ī ša no s k r ū šu k ur vj a sienā, rib-
s t a r p u nervos, pleirā utt.
E l p a s t r ū k u m s s ā k u m ā ir neliels, p a r a s t i tikai fiziskas
piepūles laikā. Vēlāk s a k a r ā ar vēža a u g š a n u r o da s b ron hu no-
sprost oj umi, at el cktāzes un i ekai suma procesi p l a u š ā s vai pleirā,
k a s r a d a el pas t r ū k u m u j a u mi era stāvoklī. P le irī ts reizēm v a r
būt p lau šu vēža vi en īgā pazīme.
T e m p e r a t ū r a s p a a u g s t i n ā š a n ā s arī ir vi ens no a g ­
rīniem p la uš u vēža si mptomi em. To r a d a i ekai suma procesi p lauš u
p a r e n h ī m ā ap vēž a audiem. T e m p e r a t ū r a s reakciju v a r i zrai sī t arī
s ab r ūk oš o vēža a u d u u z s ūk š an ās .
S v a r ā k r i š a n ā s un n e s p ē k s j a u ir vēls p l au š u vēža
s i mptoms . Tā cēlonis ir v i s p ār ē ja vēža intoksikāci ja un b lak us
iekaisumi. Nespēks šiem slimniekiem paliek arī pēc a t p ū t a s pe ­
rioda.
Ar fizikālās i z mekl ēš an as met odēm p l a u š u vēža s ā k u m a s t a d i ­
j ā s bieži n e k ā d a s p a t ol o ģi s ka s novi rzes neatrod. Novēlotos g a d ī ­
j u m o s sli mni eka a p s k a t ē konst at ē, ka s li mā puse at pal iek e l p o š a ­
n a s aktā. S a k a r ā ar i n t r at o r a k ā l o v ēn u no sp ied umu dažreiz
novēro roku, krūšu, plecu j oslas, k akl a un s ej as t ūsku. V a r būt
izteikta cianoze. Ieilguša, n e ā r st ē t a p l au š u vēža g ad ī j u m o s palpē-
j ot k o n s ta tē pal iel i nāt us l imf mezgl us virs un zem a t s l ē g a s kaula,
kā arī p al iel ināt us p ad u s e s limfmezglus. P er ku to ri p ies lāpē jumu

127
at ro d perifērā pl auš u vēža g a dī j um ā, pie t a m bieži novēro ari
plcirītu ( e k s u dā t s ir h em o r ā ģ i s k s ) . T ā p a t pi es lāpē jumu novēro,
j a au dz ē js r a d a v a i r ā k u s e g me n t u atelektāzi.
J a p la uš u vēzis lokal izēj as I vai II pa kā p es bronhos, j a u no
a t s t a t u m a dzird s tri dorozu elpošanu. Lokalizēti s aus ie trokšņi arī
v a r liecināt p a r va r bū tē j u pl auš u vēzi, jo t a s r a d a daļ ēj u bronhu
l ūmena s a š a u r i n ā j u m u un br onhu g ļ o t ā d a s iekaisumu.
Pr ecīza un s a vl ai c īg a p la uš u vēža d i ag no st i ka i espēj ama, t i ­
kai i zmant oj ot s pec iā las k ompl ek sas i zm ek l ēš a na s met odes —
rentgenol oģis ko, bronhogr āfi sko, bronhoskopi sko (ar a u d u biop-
siju) un citoloģisko metodi.
R e n t g e n o l o ģ i s k i un t o m o g r ā f i s k i c e n tr ā lā pl auš u
v ēž a g a d ī j u m ā p lau šu s a k ņ u r a j o nā redz n evi envei dīgu aizēno-
jurnu ar n e s k a i d r ā m kont ūrām.
J a aud z ēj s b ro nhu n os pros to daļēji, zem n o s p ro s t o j um a k o n ­
s t at ē p lauš u emfizēmu, bet, ja pilnīgi, — atelektāzi. Peri fē rā vēža
g ad ī j u m ā novēro nevienveidīgu un neskaidri ko nt ur ēt u aizēno-
j umu, ko ar pl auš u s akni savi eno «celiņš».
B r o n h o g r ā f i j ā v a r redzēt b ron hu s i eni ņas destrukciju un
p il dī ju ma defektus. B ro nh os kop ij as laikā v a r s a s k a t ī t paš u
audzēj u; ja t a s l okalizējas I vai II p ak ā p e s bronhos, v a r izdarīt
arī g ļ o t ā d a s biopsiju no a i z do m ī gā rajona.
C i t o l o ģ i s k i k rē p as izmeklē, skatoties g an nekr āsot u, g an
kr ā so tu p re p ar ā tu . At ipi skās (vēža) š ū n a s at rod 80—90% g a d ī ­
jumu.
A s i n ī s pl au šu vēža sl imniekiem nereti k on s ta tē leikocitozi,
it sevišķi tad, ja pievienojies kāds i ekai s um a process p lauš ās . E GR
ir p a ā t r i n ā t a . An ēmi ja n a v r a k s t u r ī g a p la uš u vēža slimniekiem.
Reizēm s a k a r ā ar hi poksēmi ju v a r būt p a t k o m p e n s a t o r a eritro-
citoze.
J a au dz ē js l okalizējas p l a u š a s galotnē, t a s p a r as t i cauri plcirai
s k ar pleca ner vu pi numu. Slimnieks t a d s ū d z a s p a r s āp ēm
a tt i ecī gās pu ses plecu joslā, un objektīvi k o ns t at ē r oka s distālo
m us kuļ u atrofiju. S l i ma jā pus ē s a k a r ā ar s i mpāt is ko nervu k a i ­
r i n ā j u m u novēro H o m ē r a acu s i nd ro mu (miozi, ptozi, enof-
t al m u ) .

Norise un komplikācijas

Sli mni eka dzīves i lgu ms pēc d i ag n oz e s n o t e i kš an a s at kar ī bā


no t e r a p i j a s vei da s v ā r s t ā s no vi ena g a d a līdz pieciem gadiem.
Na v e i es tāj as no v i s p ā r ē j a s v ē ž a i n t o k s i k ā c i j a s un m e ­
t a s t ā z ē m . Nā ves cēlonis ^ a r būt arī d a ž ā d a s k ompl ikāci jas
(pr ofūzas a s i ņ o š a n a s , embolijas, infarkti ). S a m ē r ā bieži pl auš u
vēž a slimniekiem sl imī bas g ai t ā r o d a s pl auš u atelektāze, p lauš u
i ekaisumi un pleirīts.

128
Ārstēšana

P l a u š u vēzi ār s tē g al v en o k ā r t ķ i r u r ģ i s k i , prot ams , ja to


ļauj s li mni eka v i s p ār ē j a i s stāvoklis. O p e r ā c i j a s efektivitāte a t k a ­
r īga no a g r ī n a s d i agn os t ikas . Ope rāci jai j ā b ū t r a di kā l ai — j ā i z ­
ņem p l au š u dai va vai visa pl auša. I no pe rabl os g ad īj umos , kā arī
tad, j a slimnieks a t s a k ā s no oper āci jas, v a r lietot s t a r u t e r a ­
p i j u . P i r m s un pēc oper āci jas, t ā p a t arī i noperabl os gadī jumos ,
dod ķ ī m i o t e r a p e i t i s k o s līdzekļus: benzotefu, ciklofos-
fānu u. c.
Ķī mi oterapi ja kont ri ndi cēt a v i s p ā r ē j a n o v āj ēj u ma , leikopēni-
j as, a n ē m i j a s un izt ei kt as s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bas g a d ī ­
jumos.
Bez t a m i zman to arī s i m p t o m ā t i s k o t erapi ju pret sāpēm,
klepu, el pas t r ūku mu , a s i ņ o š a n u utt., ka arī v i t am ī nu terapiju.

Profilakse

Profi laksei j ā b ū t kompl eksai un j āi et ver šādi pas āk umi : 1) cīņa


pret s mēķēš anu , 2) cīņa pret a t mo s f ēr a s p i es ār ņ oj um u pi ls ēt ās un
i n du st ri āl os centros, 3) hronisku pl auš u slimnieku d i s p a n s e r i z ā ­
cija un efektīva ā r s t ē š a n a (arī ķ i ru r ģ i s k ā ) , 4) r e g u l ā r a s iedzīvo­
t āj u m a s v e i d a f lu or og rāf is kās apskates.

P L A U Š U INFARKTS
(Inļarctus pulinonum)

P l a u š u i nfar kt s ir k ā d a s pl au šu d a ļ a s a ud u nekroze,
kas p a r a s t i r od as pēc embol ijas vai, retāk, pēc t ro mbo ze s pl au šu
a r t ē r i j a s zaros.

Etioloģija un patoģenēze

Embol ij u pl auš u a r t ē ri j a s z a r o s vi sbi ežāk novēro pie kāj u dziļā


vai vi rs pus ēj ā troīnboflebīta (30. a t t . ) , ka ari pie h emoroi dā la
t rombofl ebī ta vai trombozes. Nereti e mbol ijas v a r rasti es arī pēc
d a ž ā d ā m op er ā ci j ām — ape nd ek to mij as , hol ecistektomijas utt., ka
arī vēdera d ob uma s t r u t a i n u iekaisumu gadī jumo s. Arī pie endo-
kar dīt a, m io ka rd a i n far kt a un a bs o l ū t ā s a r i t m i j a s p la uš u ar tē r ij as
za r os v a r ras ti es embolija, k a m seko i nfarkts.
P l a u š u ar tē ri j u emboliju v a r izraisīt ari t a u ku pilieni, kas
kaul u l ū zuma g a dī j um ā nokļ ūs t per if ēr aj ās vēnās. P a r embolu
v a r būt arī g a i s s (kakla vēnu i evai noj uma g a d ī j u m o s ) . Arī k a m ­
p a r a eļļas i nj ekci jas laikā, ja injekciju i zd ar a nepareizi, v a r r a s ­
ties p lau šu a r t ē r i j a s embolija.
Bieži vien izšķirošs f aktor s p l au š u i nfar kt a a tt īs tī bā ir
sirdsdarbības nepietiekamība. Slimniekiem a r sirdsdarbības
9 — 44 129
nepi etiekamību perifērajā v eno zaj ā s i s ­
t ēmā r o d a s s a s t r ē g u m s , k as veicina
t ro mbu attīstību. Tāpē c s ir ds s li mni e­
kiem pēc i lgstoša g ul t as režīma, k ad tie
s ā k sēdēt vai st ai gāt , t ro mb s v a r a t r a u ­
ties, nokļūt pl au š u ar tēri jā, un s li mni e­
kiem p a r ā d ā s p l au š u i nfar kta pazīmes.
P l a u š u ar tēri ju t r o m b o z e ir reta
p a r ādī ba. To novēro kā komplikāciju
pie d a ž ā d ā m p l au š u sl imī bām (neo-
p l az ma , tuberkuloze, vaskul īt i utt.).
S li mī bas r a k s t u r s atkarīgs, no a iz ­
s pro st ot o pl auš u ar t ē r i j a s z a ru lieluma
un kol at er āļ u funkcionāl ā s tāvokļa.
P l a u š u a r t ē ri j a s p a m a t z a r a vai arī
kreisā un labā a t z a r o j u m a nosprost o-
j u m s p a r a s t i bei dza s ar pēkšņu nāvi.
Da žrei z ar ī sīko un vidējo ar tēri ju
e mbol izācij as r e zul t āt ā v a r iestāties
pēkš ņa nāve. T a s notiek tad, ja m a z a j ā
as i ns ri t es lokā reflektori r od as sp ēc īg as
s p a z ma s , k a s s a m a z i n a p a r 3/4 a si n s
piepl ūd umu pl auš ām.

Patoloģiska anatomija

P l a u š u i nfar kts ir s a r k a n ā krā sā,


h emor āģ isk s, jo i nfar kt a vietā no p a ­
30. a tt. P l a u š u a rtērija s
za ra e m b o l i j a s un p la u šu p l a ši n āt aj i em a si n sv ad i em p l au š u audos
in fa r k t a izveidošanās no kļ ūs t eritrocīti un pl azma . Gri ezumā
apakšējās e k s t r e m i t ā te s pl auš u i nfarkts a t g ā d i n a trī sst ūri , kura
tr o m b o f le b īta gadījum ā. p a m a t n e v ē r s t a pret pleiru. J a ap i n ­
farkt u un ar ī p a š ā i nfar ktā izveidojas
i ekai su ma perekļi, r u n ā par i n f a r k t a
p n e i m o n i j u . P l e i r a s reakci ja ir vai nu s a u s s (fibrinozs), vai
e ks uda tī vs ( h e mo r āģ i sk s ) pleirīts.

Klīniska aina

J ā a t š ķ i r pl auš u ar tē ri j u z a ru e mbol ijas s imp tomi no i nfar kta


s imptomiem, k as p a r ā d ā s vēlāk. No p la u šu e m b o lija s s i mptomi em
v i s p i r ms j ā m i n p ē k š ņ a s , a s a s s ā p e s k r ū t ī s , v a i r ā k s ā ­
nos. S āp es ir žņ au dz oš as . Tūlīt reizē ar s ā p ē m s ā k a s arī s t i p r s
e l p a s t r ū k u m s . S a k a r ā ar hipert oni ju m a z a j ā as i ns ri t es lokā
s e j a , kakl s un krūš u a u g š d a ļ a kļ ūst c i a n o t i s k a . P a r ā d ā s
t ah ik ar di ja , un pietūkst kakl a vēnas. Reizēm i es tāj as p a t k o -
l a p s s . At kar ība no n os p ro s to t ā p lauš u a r t ē r i j a s z a r a lieluma un

130
/

s limnieku i n di vi du āl ās re akci jas šie si mpt omi v a r b ū t s ti prāk vai


v ā j ā k izteikti.
6— 24 s t u n d u laikā pēc embol ijas a t t ī s t ā s p l au š u i n f ar k ta p a ­
zīmes:
1) s a r e c ē j u š u a s i ņ u a t k r ē p o š a n a . Asinis v a r atkrē-
pot j au embol ijas s āk um ā, bet t ad p ar a s t i t ā s ir s vai gas , n e s a r e ­
cējušas. Inf arkt a a si ņ o š a n a n a v dzīvībai b ī s ta ma , jo reti tā mēdz
būt intensīva. Asiņu a t k r ē p o š a n a i lgst no 1 d i enas līdz 1 nedēļai;
2) p a a u g s t i n ā t a t e m p e r a t ū r a līdz 39° ir otra r a k s t u ­
r īg a pl au šu i nfar kta pazīme. To izra isa h e m or ā ģi sk ā perēkļa u z ­
s ū k š a n ā s un i nfar kt a pnei moni ja;
3) s ā p e s e l p o š a n a s l a i k ā . T ā s s a i s t ā s ar pleirītu, kas
nereti a t t ī s t ā s p l au š u infarkta g ad īj umos .
J a i nfar kts ir p laš s un vi rspusēj s, t ad perkutori v a r k o n s ta tē t
p i e s 1 ā p ē j u m'u. Auskul tēj ot virs i nfar kta r a j o n a dzird b r o n ­
hiālu vai, reizēm, s a a s i n ā t u vez ikul āru el pošanu, pl ei ra s berzes
t roksni, sīkus m i t r o s t r o k š ņ u s un k r e p i t ā c i j u . P l e i r as
e k s u d ā t s ir hernorāģisks.
D a žo s g ad ī j u m o s p l au š u i nfar kta sl imniekiem v a r novēr ot arī
nelielu i k t e r u s u . Asi ns a i n ā ir l e i k o c i t o z e un p a ā t r i ­
n ā t a EGR.
R e n t g e n o l o ģ i s k i , j a pl auš u i nfar kt s l okalizējas dziļi vai
ir neliels, neko nekonst at ē. Lielu infar ktu g ad ī j u m o s p l auš ā redz
a i z ē n o j u m u , kas v a i r ā k vai m a z ā k a t g ā d i n a trī sst ūri , kura
vi rs o tn e ir v ē r s t a pret p lauš u s aknēm, bet p a m a t n e — pret pl auš u
perifēriju.

Norise un komplikācijas

J a s li mni ekam sirds ir vesela, p l au š u i nfar kta nori se ir l a b ­


vēl īga un klīniskās p a r ā d ī b a s izzūd 7— 10 dienu laikā.
J a s ir ds slima, v a r ras ti es vai p a st i p r i n āt i e s s i r d s d a r b ī ­
b a s n e p i e t i e k a m ī b a s simptomi.
In f ar kt a pleirīts v a r norobežoties un s a s t r u t o t — r o d a s
e m p i ē m a . Lielāks vai m a z ā k s p la uš u au du iekai sums ir g a n ­
drīz j e b ku r a i nfar kta g a d ī j u m ā — r od as i n f a r k t p n e i m o -
n i j a . Lielu i nfar ktu g ad ī ju mo s reizēm novēro pl au šu audu de-
s trukciju un abs c es a k a v e r n u i zveidošanos. I nf ar kt a vietā iz­
v ei doj as p n e i m o s k l e r o z e .

Ārstēšana

Režīms. Nepieci ešams g u l t a s režīms, pi lnīgs miers, j ā d od


elpot skābekli.
M ed i ka me n to z ā t era pi ja . Vi spi rms j ā d od s ā p e s r e mdi­
n o š i līdzekļi: 1,0 ml 2% morfija š ķ īdu ma kopā ar 0,5 ml 0,1%
a t r o p ī n a sbc vai 10 ml 1% novokaī na iv. Novokaīnu t ā d ā s pašās
devas v a r ievadīt s l i m a j a pusē arī intrapleirāli.

131
J ā s a m a z i n a asi ns spi ed ien s m a z a j ā as i ns ri t es lokā; to p a n ā k
ar 2 ml 2% p a p a v e r ī n a šķī du ma itn k a t r a s 4 s t u n d a s vai ar
10 ml 2,4% eifilīna š ķī du ma iv. V a r lietot arī 2,5% heķs oni ja š ķ ī­
d umu 1 ml, bet tikai tad, ja n av kol apsa. Kol apt oi dā stāvoklī n e­
pieciešams dot s i r d s un a s i n s v a d u līdzekļus, pi emēr am,
2 ml 25% k o rd i am ī na š ķ īd um a u n 3 ml 20% k a m p a r a eļļas šķī ­
duma. Efe ktī vā ks ir 0,2% n o r a d r e n a l ī n a š ķ ī du m s — 2—4 ml kopā
a r 200 ml 5% glikozes pilienu veidā v ē n ā (20 pilieni m i n ūt ē) .
Lai ai zkavēt u t rombozes t ā l ā ku vei došanos, nekavēj ot ies jālieto
antikoagulanti. S ā k u m ā i nt rave nozi pilienu veidā dod
20 000—40 000 vien. fibrinolizīna kopa ar 10 000— 20 000 vien. Iie-
p a r ī n a uz 200 līdz 400 ml fizioloģiska šķīduma.
O t r a j ā u n t r e š a j ā dienā v a r dot tikai hepa rī nu pa 20 000—
40 000 vi enī bā m i nt rave nozi vai i nt ra mu sku lā ri , bet vēl āk j ā p ā r ­
iet uz pel en tā nu vai d i k um ar īn u (0,1—0,2 2 vai 3 reizes di enā).
A n t i k o a g u l a n t u l i e t oš an as periodā j āk on tr ol ē pro tromb īn a
laiks.
I n f ar kt p ne im o ni ja s profilaksē un ā r s t ē š a n ā lieto a n t i b i o ­
t i s k ā s vielas: t et raci klī nu (200000 vien. 4 reizes d ienā) , levo-
mi cetīnu (0,25 4— 6 reizes dienā) vai penicilīnu (600 000—
800 000 vien. dienā im ).
S ir d s d a r b ī b a s n ep iet iekamī bas g ad ī j u m ā j ādod s t rof a nt īn s
0,25—0,5 m g iv kopā ar 20 ml fizioloģiskā šķī duma.

Profilakse

S ir d s slimniekiem un sl imni eki em pēc o p er ā ci j as pēc i espējas


j ā s a ī s i n a gu lt as re ž īm a laiks, nepi eci ešamī bas g ad ī j u m ā agr i j ā ­
s āk a n t i k o a g u l a n t u t erapija.

P L A U Š U TOSKA
(O edem a pulm onum)

P l a u š u t ūs ka izveidojas, j a serozai s izs vī dums no


p l au š u kap il ar ie m piepilda p l a u š u alveolāros un intersticiālos
audus.

Etioloģija un patoģenēze

P l a u š u t ū s k a s cēloņi v a r bū t šādi: 1) kr ei sā s s ir ds pat ol oģi ja


ar si rds nepietiekamību, 2) d a ž ād u toksisku faktoru iedarbība uz
p l au š u kapi lār ie m un 3) c e n t r ā l ā s ner vu s i s tē m a s bojājumi.
S i r d s s l i m n i e k i e m p l au š u t ū s k a bieži r oda s k a r d i ā l ā s
a s t m a s laikā. G a l v e n ā s s limības, kas v a r r a dī t pl auš u t ūsku, ir
rnitralās un a o r t ā l ā s v ār s t u ļ u kaites, ka arī m i okar da slimības.
Sevišķi bieži pl auš u t ūs ka a t t ī s t ā s pl aš a sirds i nfar kta g ad ī j u m ā
un hi per to ni s kas s li mī bas krīžu laika.

132
No t o k s i s k i e m f a k t o r i e m , k a s v a r r a dī t p l au š u tūsku,
j ā m i n t ok si sk as infekcijas slimības, u rēmi ja, tireotoksikoze, n a r ­
kozes k ompl ikā ci jas u n s a i n d ē š a n ā s a r i n d ī g ā m k a u j a s vielām.
Mi nēt ie faktori bojā p l au š u kapi lār us.
C e n t r ā l ā s n e r v u s i s t ē m a s b o j ā j u m i , k a s v a r izr
r a is ī t p l au š u tūsku, ir g a lv as s m a d z e ņ u t r a u m a s , as ins i zplū­
dumi s m a d ze n ēs un s u b a r a hn oi d āl i a si n s izplūdumi.
J a p l au š u t ūs k a a t t ī s t ā s kreis ās si rds puses nepi et iekamī bas
r e zu l tā tā , s a s t r ē g u m s m a z a j ā a si ns ri t es lokā r o d a s g al v en ok ā rt
tāpēc, ka kreisais k a m b a r i s s t r ā d ā nepietiekami, bet l abai s k a m ­
b a r is t u r p i n a s t r ā d ā t a r pilnu spēku. Tādē jādi pl auš u kapi lāros
h i d ro s t at i s k a i s spiediens kļūst lielāks pa r a si n s koloīdosmotisko
spiedienu, u n e ks u d ā t s iziet no kapi l ār ie m un piepilda alveolāro
un s t ar p a l v e o l ā r o telpu. Vēlāk s a k a r ā -ar s ma d z e ņ u hipoksiju r o ­
d a s ari neiroreflektori k api lār u si eniņu c a u r la id ī ba s t raucēj umi,
k a s vēl v a i r ā k p as t i p r i n a p l au š u tūsku.
Tok si sk ās un c e n t r ā l ā s d a b a s pl au šu t ū s k a s g a d īj u mo s g a l ­
v e n ā nozī me ir tieši kap i lā r u ca ur la idī ba s t raucēj umiem.
Patoloģiskā anatomija
P l a u š u t ū s k a s g ad ī j u m o s pal iel inās p lauš u a p j o m s un svars.
G r i e z u m a vietā p lauš u v i rs m a ir gluda, no t ā s i zdal ās dau dz sārti
p u t a i n a š ķi druma.
Klīniskā aina
P l a u š u t ūskai r a k s t u r ī g s ļ o t i s t i p r s e l p a s t r ū k u m s
u n s l a p š a n a s s aj ū t a , kas p a r a s t i p a r ā d ā s n a k t ī s . Ir stiprs
k l e p u s , a r kuru i zdal ās pu tai nas , s ār ti dzelt enas s er ozas k r ē ­
pas. Ātri p a r a d ā s c i a n o z e . Slimnieka seja k l āt a aukst iem
sviedriem, acīs baiļu izteiksme. E l p o š a n a ir ā t r a un v i r s -
p u s ē j a.
Perkut ori virs abain p l a u š ā m dzird n e d a ud z pi eslāpētu skaņu.
Auskul tēj ot kons tat ē vezikul āru e lpoš anu ar difūziem sīkiem un
vidējiem m i t r a j i e m t r o k š ņ i e m , g a l ve no k ār t pl auš u l ej as ­
daļās. P l a u š u tūskai pastiprinoties, mitrie trokšņi p i e a u g v i r­
zienā uz pl auš u gal ot nēm. Tra hej a un lielajos bronhos dzird r u p ­
j us mi tr os trokšņus. E l p o ša na kļūst skaļa, gār dzoš a. Bieži vien
slimnieks š a j a periodā z a ud ē s a m aņ u.
P u l s s ir p a ā t r i n ā t s un mīksts, bet asi ns spi edi en s — p a z e m i ­
nāts, reizēm tas n a v p at n os akā ms .
Asi nī s ir leikocitoze ar neitrofilozi, leikoforrnulā — novirze pa
kreisi.
N o r i s e un k o m p l i k ā c i j a s
Ar nenovēlotu un e ne rģi sku t era pi ju pl au šu t ūs ku pa lielākajai
daļai izdodas likvidēt. T āl ā k a i s slimnieka liktenis a t k a r ī g s no
pam at s li mī ba s , k as izraisījusi pl auš u tusku.

133
Ārstēšana

Režīm s. Sli mni eks j ānovi et o ēr tā stāvoklī, labāk pussēdus,


k ā j a s j ānovi et o pāri gu lt as vai krēsla mal ai (lai s a m a z i n a t u
pl au šu as ins t i lp umu ), m u g u r a j ā a t b a l s t a ar spilveniem.
Pārējie terapeitiskie pasākum i jāveic noliektā secībā:
1) jāinjicē gang li ob lok at ori — vi s la bā k 1— 2 ml 2,5% hekso-
nija šķī du ma im (taču tos v a r lietot tikai tad, j a n a v k o l ap s a) ;
2) ’j ādo d 1 ml 2% morfija kopā ar 0,5 ml 0,1% a t r o pī n a s u l ­
fāta šķī du ma sbc vai im (ko nt ri nd ik āc ij as mo rfi jam ir s m a g s
kolapss, grūt ni ecība un akūti s m a d z e ņ u a s in s ri t es t r au c ēj u m i) ;
3) j ā no l ai ž asi ni s ( j āņ e m re s na ad at a, k a s iepriekš izskalota
a r h ep a r ī n a šķīdumu, lai asi ni s nesarecēt u) no elkoņa v ē n a s —
300—500 ml;
4) pec t a m j ā do d si rds glikozīdi — s t r of a nt īn s 0,25 m g kopa
ar 20 ml 40% glikozes š ķī du ma iv\
5) j ādo d elpot skābekli, ko laiž ca ur Bobrova a p a rā t u, kura
ir 70— 96% etilalkohola šķīdums;
6) jāi nj icē ā t r a s ied ar bī bas diurētiskie līdzekļi — 1,0— 1,5 ml
n ovurī ta im vai iv kopā ar 10 ml fizioloģiskā šķī duma;
7) toksiski infekciozas pl auš u t ū s ka s g ad ī ju mo s iv j ā i ev a da
10 ml 10% kalcija gl iko nāt a vai hlorī da š ķ ī du m a ar 100 ml 40%
glikozes š ķ ī du m a iv,
8) si rds v a i n a g a r t ē r i j u p a p l a š i n ā š a n a i v a r injicēt 1—2 ml
24% eifilīna (diafilīna) šķī duma im-,
9) lai s a m a z i n ā t u as ins pi epl udumu p la uš ām , at kār toti jaliek
venozie žņ a ug i uz eks tremi tāt ēm. Ž ņau gi j ā n o ņ e m pakāpeniski.
C ere brāl u (centrālo) p lau šu t ūs ku g ad ī j u m o s nepieciešama
l u mb āl ā punkcija. Likvors j ān o l a i ž tik ilgi, k a mē r la spiediens
kļūst n ormāl s, tikai pēc t am lielo nepieciešamo rnedikamentozo
t erapiju.

P N E I M O T O R A K S S
(Pneum othorax)

P n e i m o t o r a k s s ir g a i s a u z k r ā š a n ā s pleiras telpā. Izšķir


t ra um at is k o, māk sl ī go u n s p o n t ā n o pn ei mot oraks u. T er a pi j as
ku rs ā iztirzā tikai s p o n t ā n o pnei mot oraksu.

Etioloģija un patoģenēze
P l a u š u audu i ekai suma u n s a b r u k u m a procesi, kas lokalizējas
t uvu v is cer āl aj ai pleirai, v a r r ad īt p lei ropul monāl u perforāciju un
s p o n t ā n u pnei mot oraksu. S a m ē r ā bieži s p o n t ā n a i s p nei mot or ak ss
r o d a s pl au šu tuberkul ozes slimniekiem, it sevišķi pie k av e rn oz ā m
formām. P n ei m o to r a k s s v a r izveidoties arī p l au š u abscesu, g a n ­
grēnu, pneimoniju, cistu un a ud zēj u gadī jumos. Ret āk s p o n tā no

134
31. att. S p o n t ā n a i s vār-
stuļveida p n c im o t o r a k ss .

p ne im ot o ra ks u novēro pie bul lozās emfizēmas, kad plīst k āda no


bullām. J a s p o n t ā n ā p ne im ot o ra ks a etioloģiskais faktors n a v zi­
n ām s, r u n ā p a r idi opāt isku s p o n t ā n o pnei mot oraksu. S p on t ā n ā
p n e i m ot o ra ks a cēlonis v a r būt ari liels fizisks s as p r i nd z i nā j u ms ,
k rū š u k u rv j a sasi tumi, s ti pr s klepus, š ķ au d ī š a n a , smiekli, dzi edā­
š a n a Utt.
V a r būt slēgts, a t v ēr t s un v ā r s t u ļ a (ventiļa) pn ei mo tor aks s
(31. at t .) . P a r s l ē g t u dēvē t ad u pn ei mot oraks u, k u r a m atvere,
pa kuru g ai s s iekļuvis pl ei ras telpā, ir m o m en t ān i slēgusies un
n a v vai rs s av i en o ju ma st ar p ārējo ga is u un pl ei ras telpu. A t-
v ē r t a p n e i mo t or ak s a g a d ī j u m ā per forāci jas at ver e n eno sl ēdz as
un k at ra ieelpa g ai s s no p l a u š ā m n on āk pleiras telpā, bet izelpa —
no pleiras t el pas izplūst pl auš ās . V ā r s t u ļ a p ne im ot o ra ks s ir
a t k l ā t ā pn ei mot or ak sa vei ds — gai ss ieelpas laikā g a n nokļūst
pleiras telpa, bet izelpā n e va r nokļ ūt a tp ak a ļ pl aušas.

Klīniskā ai na
Retos g a dī j um o s p ne im ot or aks s n e r a d a n e k ā d u s subjektīvus
si mpt om us . P a r a s t i s p o n t ā n a m p n e i mo t or ak s am r a k s t u r ī g s a k ū t s
s ā k u m s ar s t i p r ā m s āp ē m s ā n o s un elpas t rūkums . Nereti a t ­
t īs tā s p I e i r o p u 1 m o n ā I a i s š o k s . Sli mni eks ir bāls, ta seja,
kakl s un k rūš uku rvi s kl āt s auks ti em sviedriem. Novēro akrocia-
nozi. E l p o š a n a p a ā t r i n a t a — 20—30 reizes minūtē. Kakla
v ē n a s pietūkušas. P u ls s p aā t r i n ā t s , diegveidīgs. P n e i m o to r a k s a
pusē k rū šuk ur vi s ir p ap l aš i n ā t s , ar i zl ī dzi nāt ām r i b s ta rp ā m.
K rū š uk ur v ja d re b ē š a n a ir vai nu no vāj i nāt a, vai ari t ās pil­
nīgi trūkst. Perku tēj ot pn ei mot or aks a pusē ir hi pers onor a vai
t i m p a n i s k a skaņa. Auskul tej ot s l ima ja pusē e l p o š a n a ir
n o v ā j i n ā t a vai arī to n e d z i r d n e m a z . J a pleiras telpā
ir ari š ķi drums , perkutori v a r b ūt ar ī pieslāpējuins. Sat ri ci not
krūšukurvi , d zi r d a m a s k al oš an ās . V ā r s t u ļ a pn ei mot or ak sa g a d ī ­
j um os videne (sirds, b ar ī b a s vads, t r a h e j a ) nov irzā s uz veselo
pusi.
Diagnozi v a r a p s t i p r i n ā t r e n tge nol oģi skā izmekl ēšana un plei­
r a s purikcija. Nepieciešams pleiras telpā izmērīt spiedienu ar
135
p n e i m ot o ra ks a a p a r āt u . Normāli spiediens pl ei ras telpā ir ne ­
gat īvs: —8 līdz — 12 m m IJg, bet s p o n t ā n a pn ei mo t or ak s a g a d ī ­
j u m ā tas s v ā r s t ā s no + 3 līdz —2. Pie v ā r s t u ļ a p ne im ot o ra ks a
v a r k o n s ta tē t pa t a u g s t ā k u s skaitļus.

Norise un komplikācijas

S lē gt a p nei mot or ak sa g ad ī j u m o s g ai s s no pleiras t el pas p a ­


rasti u zs ūc as dažu dienu līdz dažu nedēļu laikā. D a ud z b īs t am āk i
ir atvērtie un v ā r s t u ļ u pnei mot oraksi , jo s a k a r ā ar n e p ā r t r a u k t o
g a is a i epl ūš anu pleiras telpā tiek s as pi es ta p l auš a un m ed ias t ina
o rgā ni; t as r a d a i evēr oj amus s i rd s d ar b ī b a s un e lp o š a n a s t r a u ­
cējumus.
P l e i ra s telpā reizē ar gaisu v a r būt arī eksudāts, kas r o d a s
no pleiras i ekai suma. J a e ks u dā ts ir serozs, r u n ā par seropnei-
i notoraksu, ja hemo rā ģi sk s, — par hemopneimotorak.su, ja s t r u ­
tains, — p a r pi opnei motor aksu. J a g ai s a spiediens pl ei ras telpā
ir lielāks p a r a t m os f ē r as spiedienu, v a r pievienoties z e m ā d a s emfi-
zema vai pa t vi denes emfizēma.

Ārstēšana

Režīms. S p o n t ā n a pn ei mo t or ak s a slimnieki j ā ā r s t ē slimnīcā.


J a n o s a k a s t i n g r s g ul t a s režīms, jāpac eļ a u g s t ā k g u l t a s g al vgal is .
P a l a t a U j ā b ū t labi vēd ināma i.
M edikam entozā terapija. S ā p j u m a z i n ā š a n a i dod 1 ml 2% m o r ­
fija vai p a n t a p o n a š ķ īd um a i m , vi egl ākos g ad ī j u m o s lieto kodeīnu
pa 0,02 perorāli. As ins ri tes t r a u c ē j u m u n o v ē r š a n a i dod si rds un
a si n s v a d u t o ni zēt āj us līdzekļus: 2 ml 20% k a m p a r a eļļas, 2 ml
25% k o rd i am ī na vai 2 ml 10% kofeīna sbc, ka arī s kābekļa i n h a ­
lācijas.
J a ir s m ag i e lp o š a n a s u n a si n sr it es t raucēj umi, k a s p a r as t i
liecina p a r v ā r s t u ļ a p ne imot oraks u, nekavējoties j ā s a m a z i n a gai sa
spiediens pl ei ras telpā; to p a n ā k a r pl ei ras punkciju. G a i s a atsūk-
nēš a na i no pl ei ras t el pas v i s l a bā k noder p n e i m ot o ra ks a a pa r ā t s ,
jo ar to v a r kont rol ēt spiedienu pl ei ras telpā un v a j a d z ī b a s g a d ī ­
j u m a n ep ā r t r a u k t i a t s ūk nē t gaisu.
He mo t o r a k s a un pi op nei mot or ak sa g a dī j um o s j ā i z d a r a pleiras
punkcija, j āe va k uē s t r u t a s vai as in is un pleiras telpā j ā i e v a d a vai
nu 500 000 vi enī bas st rept omi cī na, vai penicilīna.
Profi lakt is kos nolūkos infekcijas n ov ēr š anai v a r lietot a nt i bi o­
t iskās vielas.

P L E IR ĪT S
(P leu ritis)

Plei rī ts ir pl auš u plēves iekaisums. Tā ir viena no v i s ­


biežāk s a s t o p a m a j ā m e l p oš an a s o r g ā n u sl imībām. G a n d r ī z visiem

136
slimniekiem, k as mi ruš i no d a ž ā d ā m sl imī bām, sekcijas laikā k o n ­
s ta tē pleiras s a a u g u m u s , kuri liecina pa r a g r a k pārci est u pleirītu;
nereti t a s p ā r s li m ot s n e m a n o t un n a v diagnosticēts.

Etioloģija un p a t o ģ e n ē z e
G a l ve n ā nozīme pl ei ras iekai suma izcelsmē ir i n f e k c i o z a m
faktoram. Visbiežāk t omēr pleirīts r o d a s ka pleiras p a a u g s t i n ā t a
( al er ģi s ka) reakcija uz kādu infekcijas perēkli o r g a n i s m ā , retāk —
kā tieša reakcija bakt ēr iju i edarbībai uz paš u pleiru. Tāpē c vi sbi e­
žāk pleirīts ir i n f e k c i o z i a l e r ģ i s k a slimība, un t ad pleiras
i ek ai suma e ks u dā tā b ak t ē r i j a s v a r n ea tr as t . Ret āk pleirīts r oda s
n o k a d a p l a u š u i e k a i s u m a p e r ē k ļ a , kas a t r o d a s t uvu
v iscer al ai pleirai. S ā j o s g ad ī j u m o s i ekai suma e k s u d ā t ā p a r as t i
at r od .b ak tēr ij as .
Plei rī ts p ar as ti a t t ī s t ā s uz o r g a n i s m a s a m a z i n ā t a s pr etes tī bas
fona, un to veicina vai rā ki faktori, pi emēram, s a a u k s t ē š a n ā s , n e ­
p il nvērt īgs uzturs, fiziska un psihiska pārpūle, arī grūtniecība.
Visbiežāk pleirīta cēloņi ir tuberkul ozes mikobaktēriju, strepto-
koku, stafilokoku, pneimokoku, an ae ro bo b akt ēr iju vai .vīrusu i n ­
fekcijas perēkļi o r g a n i s m ā . No s limībām, kas r a da pleiras iekai­
sumu, p i r m ā m k ā r t ā m j ā m i n tuberkuloze, r e im a t i s m s un p n ei m o ­
nijas. P n e i mo n ij u g a d īj u mo s pleirīts v a r būt p ar a p n ei m o n i s k s (ja
r o d a s vienlaikus ar pnei moni ju) vai m e t ap n ei mo n is k s (ja pleirīts
s a k a s pēc p n e im o ni j as ). Arī vēdera d obuma o r g ā n u sl i mī bas ( p a ­
rasti s t r u t a i n ā s ) var i zraisīt pleiras iekaisumu. Sevišķi j ā akc ent ē
pleiriti, k as p a v a d a p l au š u vēzi, jo pļeiras i ekai suma si mptomi
nereti ir šī p la uš u aud z ēj a vienīga pazīme. Bez t a m vēl pleirīts
v a r attīstīties k r ū š uk ur vj a t r a u m u un pl au š u infar kta gadī jumos .
Pēc i ekai su ma r a k s t u r a pleirītus v ar iedalīt s a u s o s un eksu-
dat ī vos pleirītos.
P lei rī ta at t īs tī ba s m e hā n i s mu v a r iedomāties šādi. Pl ei ra s
telpā n e p ā r t r a u k t i notiek audu š ķ i dr um a cirkulācija. Ja pleiras
spēj a rezorbēt š ķi dr umu ir s a g l a b ā t a , pl ei ras telpā š ķ i dr um s p a ­
rasti n eu zkr āj as . Attīstoties infekciozi a le r ģ i s k a m iekaisumam,
tiek bojāti p lei ra s kapi lāri, to ca ur la id ī ba p i ea u g un pl ei ras telpā
n o n ā k ol bal tumi em b a g a t s eksudāts. J a e ks u dā tā ir maz, t as s a ­
k ar a ar pleiras t el pas n e ga tī v o spiedienu neslīd uz leju un pleira,
l<aut ar ī bojata, paspēj eks u dā tu uzsūkt. Izveidojas s a us a is plei­
rīts. Turp ret im tad, j a i ekai sums ir plašs, e ks u d ā t ā r oda s daudz,
pleira nespēj to rezorbēt un š ķ i dr um s noslīd uz leju. Izveidojas
e k s ud a tī v s pleirīts.

Patoloģiskā anatomija

S a u s ā pleirīta g a d ī j u m ā pl auš u plēves ir p il nas inī ga s, blāvas,


lokāli s abi ez ēt as un k l ā t a s a r fibrīna no gul snēj umie m. Eks uda-
iīva pleirīta g a d ī j u m ā e ks u dā ts v ar bū t serozs, hemorā ģi sks ,

137
s t r u t a i n s ( e mp i ēma ) , hilozs (limfas pi ej aukums ) vai jaukts. Se-
rozu e ks udā tu novēro pie tuberkulozes, r e im a ti s m a un pneimoni-
j ām. P l e i r as l ap i ņ a s ir sabiezētas.
Pie pl au šu vēža, pl auš u infarkta, k rū š u k u rv j a t r a u m a s un t u ­
berkulozē proces a pl ei rā la s d i semi nāci j as e k su d āt s v a r būt hemo-
r āģisks.
J a serozie pleirīti s as trut o, a t t ī s t ā s em pi ēm a ( st r u t a i ns e ks u­
d ā t s) . P u v e š a i n s e ks ud āt s mēdz bū t vienīgi pl au šu g a n g r ē n a s
g a dī j um ā. Hilozos pleirītus r a d a limfas ci rkul āci jas t rauc ēj umi
leikožu u n a udz ēj u g adī jumos . Eks ud at ī vi em pleirītiem ieilgstot,
izveidojas lieli fibrīna n og ul snēj umi , k as r a d a pl ei ras s a a u g u m u s .

S a u s a is pleirīts
(P leuritis sicca)

Klīniskā aina. S l imī ba nereti s ā k a s pēc s a a u k s t ē š a n ā s .


Slimnieks p i r m ā m k ā r t ā m s ū d z a s p a r s āp ē m krūtīs, k as p a s t i p r i ­
nās, dziļi elpojot, klepojot, š ķ au d ot vai p at r unā jot . Slimnieks
c e nš as gulēt uz sl imaji em sāniem, lai ierobežotu pl ei ras kustības.
Bez t a m ir s ū dzī bas p ar klepu, nespēku, n o gu r um u , ē s t g r i b a s
t r ū k u m u un svī šanu. Klepus ir saus s, bet reizēm v a r būt n e d a u d z
krēpu. Ķe r me ņa t e m p e r a t ū r a mēdz būt subfebrila, re tā k — n o r ­
m āl a. J a pleiras iekai sums lokal izēj as p l au šu g al o tņ u r ajonā , v a r
bū t s ū dz īb as p a r s ā p ē m plecu j os las mus kuļ os. Bazāl ie pleirīti
(virs d i a f r a g m a s ) r a da s āpe s par ib ēs un vēdera a u g šd a ļā . S l i m ­
nieks elpo virspusēji, lai i zvairītos no sāpēm.
K r ū šu ku r vj a a p s ka t ē v a r redzēt, ka s li mā pus e at paliek el po­
š a n ā . Ar k rū š u k u rv j a pal pāci ju un pl auš u perkusiju p a r a s t i p a t o ­
l oģi skas p ā r m a i ņ a s nekonst at ē. Ga lv e n a i s objektīvais s i m pt o ms
ir pleiras berze, ko v a r izklausīt i ekai suma r a j o n ā un kas a t g ā ­
dina s ni ega g u r k s t ē š a n u vai troksni, kāds rodas, m a t u s berzējot
s tarp pirkstiem, P l e i r as berze d zi r d a m a kā ieelpā, t ā izelpā. Arī
p at s slimnieks, dziļi elpojot, izjūt pleiras berzi.
Rent genol oģi ski s a u s ā pleirīta sl imniekiem s l ima jā pusē re i­
zēm novēro p l ei r o di a f r ag m āl ā s i n us a nepi et iekamu at vēr šan os .
Asinīs dažreiz ir leikocitoze a r neitrofilozi. E GR n e d a u d z p a ­
a u gs t i n āt a .
La b ā s pus es b azāl o s aus o pleirīlu s a k a r ā ar s āp ē m vēde ra
l a b a j ā pus ē d a ž k ā r t v a r s a j a u k t ar akū tu apendicītu vai holecis-
titu, taču m i n ēt ās s li mī bas nori s ar ievērojami p a a u g s t i n ā t u leiko­
cītu skaitu, p a ā t r i n a t u EGR, un s ā p e s n a v tik pārliecinoši s a i s t ī ­
t a s ar elpošanu. Bez t am būs k o n s t a t ē j a m i a k ū t a m a p e nd ic ī ta m
un hol ecistītam specifiski simptomi.
Dažrei z s a u s a i s pleirīts jadi ferencē no ri bs tar pu nervu n e i r a l ­
ģ i j a s v ai m us kuļ u iekaisuma. S v a r ī g s s i m pt o ms šīm sl imī bām ir
lokāls s ā pī g u ms , ko konstatē, p al pēj ot iekaisušo muskul i vai ri b­
s t a r p u r a jonu. J a i ekai su šas m e d i a s t i n ā l ā s p l au š u plēves, s ā pe s

138
l okal izēj as aiz k rū šuk aul a, un pl ci ras berze jādi ferencē no peri-
k a r d a berzes. J ā a t c e r a s , ka p er ik a rd a berze s a i s t ā s ar s i r d s d a r ­
bību, pl ei ras berze — ar e l p oš an a s kust ībām.
Norise un kom plikācijas. S a u s a i s pleirīts ilgst a p m ē r a m 7—
10 di enas (i lgāka is 3 n e d ē ļa s ), un tā g ai t a p a r as t i ir labvēlīga.
G a l ve n ā kompl ikāci ja ir e k s u d a t a rašanas pleiras
t e l p a . Reizēm pēc pl aš a fibrinoza iekai suma izveidojas pl ei ras
s a a u g u m i , kas vēl āk t r a u c ē n o r m ā l a s pl aušu ekskursijas.

E ksudatīvais pleirīts
(P leuritis e x s u d a tiv a )

Klīniskā aina. P i r m a j ā s sl imī bas di enās slimnieki lielā­


koties s ū d za s pa r s t i p r a m s āp ē m s ā no s un p ar s a u s u klepu. Kad
š ķ i d r u m s ir radies pietiekamā d a u d z u m ā un pleiras l a pi ņ as v ai rs
nober zēj as viena g a r otru, s ā p e s kļūst m a z ā k a s vai izzūd. Novēro
a r ī v i s p ā r e' j ā s i n t o k s i k ā c i j a s ainu: t e m p e r a t ū r a reizēm
s as ni edz 3 9 - 40°, ir s vī šana, gal v as s ap es , ē s t g r i b a s t rūk ums , n e­
reti v em š a na , ad in am ij a, pakāpeni ski p i ea u g el pas t rūkums . E l ­
p o š a n a s frekvence sas ni ed z 30—40 reizes minūtē. S l im ā krūšu-
k ur vj a pus e e lp o š a n a s akta atpaliek. J a e ks u d ā t a ir daudz, t ad
s l i ma jā pus ē v a r redzēt izvelvējumu. Āda vi rs šīs vi et as ir s p ī­
dīga, r i b s t a r p a s i zlīdzinātas. K ruš uku rvj a d r e bē ša na e ks ud āt a r a ­
j ona ir n o vā j i n āt a , bet e ks u dā ta a u g š p u s ē ta ir p a s t i p r i n ā t a
( s a k a r ā a r p l au š u atelektāzi, k as l abāk v a d a s k aņ u ) . Virs ek s u­
d a t a r a j o n a kons tat ē r a k s tu r ī go per kutor o piesl āpējumu. Šķ id r um a
l īmenis p lei ra s telpā ir nevis horizontāls, bet g an slīpa elipsveida
līnija, k u r a s a u g s t ā k a i s pu n kt s perkutēj arns s t ar p l āps ti ņu un
m u g u rē j o p ad us e s līniju. No šī punkta, pi es lāp ēj uma a u g š ē j ā r o ­
beža s a m ē r ā s trauj i p a z e m i n ā s g an virzienā uz m ug ur k a u l u , gan
virzi enā uz priekšējo p ad u s e s līniju. Iegūto per kutor ā pieslapē-
j u m a līniju, kas at sp og u ļo e k s u dā t a siluetu, sauc p a r Elisa-
D a m u a z o līniju. Tā r o d a s s a k a r ā ar nevi enmē rī gu n e g a t ī v ā spi e­
di ena s ad a l ī j u m u pl ei ras telpa.
Auskul tēj ot p l auš as , perkutorā pi es lāp ēj uma zonā el po šan a
n a v dzi rd ama, bet uz a u g š u no pi es lāp ēj uma dzird n o v āj i nā tu
vez ik ul ār u el pošanu, reizēm — p lei ra s berzi. S a k a r a ar s ir ds un
lielo a si n s v a d u nobīdi uz veselo pusi v a r p aā t r i n ā t i e s s i r d s ­
darbība.
Liela nozīme ir pl auš u r e ntge nol oģis ka i i zmeklēšanai, kurā redz
h omo g ēn u ai zē no jumu pleiras telpa, š ķ i dr um a līmeni, p l au š u audu
d a ļ ēj u sas pi edu mu, s ir ds un lielo a s i n s v a d u novirzi uz veselo pusi.
Asi ns ai na dažreiz v a r kon st at ēt nelielu ma za si nību, mēre nu
leikocitozi ar neitrofilozi un novirzi pa kreisi. E GR vi enmēr ievē­
roj ami p a ā t r i n ā t a (40—50 m m 1 st.).
N orise un kom plikācijas. E k s u d ā t s pilnīgi u z sū c as 1— 1,5 mē­
n e š a laikā. Tomēr e ks u dā ta u z s ū k š a n ā s vel neliecina pa r pilnīgu

139
izveseļošanos. Tā, piemēram, t ub erkul ozai s process, k as r adī ji s
eks udati vo pleirītu, v a r t u r pi n āt i es vai n u p l au šās , vai l imf mez­
glos, un t a d š ķ i d ru m s v a r pa r ādī t ie s pl ei ra s t el pā at kārt oti . V e ­
ciem cilvēkiem e k su d āt s uzs ūc as ļoti lēni — v ai rā k u m ē n eš u
laikā.
Dažrei z e ks u dā ts u z sū c as pilnīgi, paliek tikai nelieli pleiras
s a a ug u mi . J a e ks u dā ts u z sū c as slikti, s a a u g u m i ir ļoti masīvi, un
tie vēl āk stipri a p g r ū t i n a p l a u š u ventilāciju. Reizēm pl ei ras s a ­
a u gu m i izveido norobežotu, maisvei dī gu, ar e k s ud ā tu pildītu
dobumu, kas p a r a s t i sast rut o, ra d ot empiēmu.
D i ag no z es un e k s u dā t a r a k s t u r a no tei kš ana i obligāti nepiecie­
š a m s i zdarīt m ē ģ i n ā j u m a punkciju. To i zdar a pēc visiem asep-
t ikas notei kumiem vietējā an es tēzi jā ar 5— 10 ml 0,5— 1,0% no-
v o k aī n a š ķī duma. P u n k ci j a s a d a t a i j ā b ū t pietiekami g a r a i (8—
12 cm) un re snai ( di ame tr s 1— 1,2 m m ) . Pun kci j u i zd ar a m a k s i ­
māl ā pi es lāpē juma vietā s t a r p l ā p s t i ņ a s un m u g u r ē j ā s p a d u s e s
līniju V I I —V I I I — IX ri bs tar pā . Di ag no st i sk iem merķiern pietiek
a t s ūk t 5— 15 ml eksudāta. J ā n o s a k a e ks u d ā t a r a ks t u r s , o l bal t umu
d a ud z ums , š ū n u s a st āv s . E ks u d a t u izmeklē ari bakterioloģiski.
E k s u d ā t s v ar būt serozs (dzidrs, iedzeltens, viegli op al es cēj oš s),
h emor āģ is ks , s t r u t a i n s (duļķains, n ec aur spī dī gs , bāli dzeltenīgi
zaļgans).
Š ķ i d r u m s pl ei ra s telpā v a r rasties, ar ī pie d a u d z ā m neinfekcio­
z a m s limībām, pi emēram, s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bas, a knu ci-
rozes, nieru slimību un citos gadī jumos . Ta d š ķi dr umu s a u c p ar
t ra n s u d ā l u , u n at šķi rī bā no e ks u d ā t a t a m n a v i ekai suma ra k st ur a .
Vai š ķi dr ums ir e ks ud ā ts vai t r a n s u d ā t s , v a r noteikt pēc tā ol ­
b a l t u m a s a t u r a un ī p at n ēj ā svar a. E k s u d ā t s v ei doj as pl ei ra s t elpā
s a k a r ā ar iekaisumu, tāpēc t ā ī pa tn ēj ai s s v a r s ir a u g s t s — vi rs
1,015, bet o l bal t umu s a t u r s pār s ni ed z 3%. T r a n s u d ā t s r o d a s s a ­
k ar ā ar as i ns ri t es un limfas ci rkul āci jas trauc ēj umi em. Tā ī p a t ­
nēj ai s s v ar s ir ze mā ks p a r 1,015 u n o l b al t um a s a t u r s m a z ā k s
p a r 3 %.
J a e ks u dā tā v a i r ā k limfocītu nekā neitrofilo leikocītu, j ā d o m ā
p a r tuberku lo zas d a b a s eks udātu, j a p ā r s v a r ā ir neitrofilie leiko­
cīti, p a r s t r u t ai n u eksudātu. S t r u t a i n a e ks u d ā t a g ad ī j u m o s s e ­
višķa u z m an ī b a j āv e l t a t am, vai bak t ēr i ja s ir neitrofilajos leiko­
cītos vai ā r p u s tiem. J a b a k t ē r i j a s at rod neitrofilajos leikocītos,
t as nozīmē, ka o r g a n i s m s aktīvi p re to j as infekcijai un p ro g n o z e
ir laba. J a b a k tē r ij as a t r o d a s ā r p u s neitrofiliem leikocītiem,
o r g a n i s m a p re te st ība s s pē ja s ir s a m a z i n ā t a s un p ro g n o z e
slikta.
Bez t a m uztriepē vēl meklē a ti pi skās jeb a udz ēj u š ū n as , n o ­
sak a e k s u dā t a sterilitāti un b akt ēr iju veidu (ieskaitot t ub er ku l o­
zes b a k tē r ij as ). J a e ks udā tā ir t uberkul ozes n ūj iņas , t ad j ū r a s
cūciņas, kuru vēdera d ob u mā ir injicēti 10 ml ši eks udā ta , iet
bojā 1— 1,5 mēnešu laikā.

140
Strutainais plcirīts
(P leuritis p u ru len ta s. e m p y e m a pleurae)
S t r u t a i n s pleirits v a r izveidoties k ā e ks uda tī vā scrozā
pleirīta komplikācija. Sevišķi bieži s a s t r u t o norobežotie eksuda-
tivie pl^inti. Bez t a m em pi ēm a va r at tīstīties p l au š u t uberkul ozes
g adī j umā, j a tuberkulozes mi kob ak tēri j as īimfogēni vai hemat o-
gēni nokļ ūst pl ei ra s telpā vai arī j a t a j ā a t v e r a s k av er na. S t r u ­
t a i nu pleirītu novēro ar ī pie akn u s u b d i a f r a g m ā l a abscesa, s t r u ­
t a i n a holecistīta, par anef rī ti em, kā arī pie s t r u t a i n ā m p lau šu s li ­
m ī bā m (p lau šu abscess, g a n g r ē n a ) . Ļoti n o vāj i nāt i em cilvēkiem
ar zemu o r g a n i s m a pretestību empi ema v a r ras ti es p a t no s t r u ­
t a i n a zoba. S t r u t a i n a i s plcirīts v a r no ri si nāt ies a kū t ā vai h r o ­
niskā formā.
Klīniskā aina. S t r u t a i n ā pleirīta slimniekiem mēdz būt p a a u g ­
s t i n ā t a t e m p e r a t ū r a līdz 40° ( int ermi tēj oš a vai remi tēj oš a r a k ­
s t u r a ) . R a k s t u r ī g a s c mp i ē m a s paz īme s ir s vī šana, drebuļi, s t ip ra s
s ā p e s sānos. Āda virs e mp i ēm as n e d a ud z ap s ār tu s i, s āp īg a. Ir
el pas t r ū k u m s un cianoze. Leikocītu s kai ts p i e a u g līdz 20 000,
EGR 60—70 mm 1 st. Perk ut ori e un aus kul tat īvi e dati tādi paši
kā eks ii dat ī vam pleiritam.
Ak ūt a em pi ēm a v a r pāriet hroni ska formā.
H r on i sk u empi emu visbiežāk novēr o pie p lauš u tuberkul ozes
vai pl au šu abscesa. Saimniekiem ķ er me ņa t e m p e r a t ū r a ir neda u dz
p a a u g s t i n ā t a , bet punkci ju s tarpl ai kos , kad pl ei ras telpā s akra-
j a s v a i r ā k strutu, t e m p e r a t ū r a va r būt a u g s t a . Sli mā k r ū šu k ur vj a
puse ir n e d a ud z iekritusi, novēro arī r i b s t ar p u m us kuļ u atrofiju.
Klīnisko s i mp to mā ti k u n o s a k a pam at s li mī ba .
Asins ainā, ir neliela leikocitoze, hj po hro ma a n ē mi j a un ievē­
ro jami p a ā t r i n ā t a EGR.
R ent genol oģi ski p a r as t i kon st at ē ar pl ei ras s a a u g u m i e m n oro­
bežotu ai zēnoj umu, š ķ i d r u ma līmeni un g ai s a slāni.
N orise un kom plikācijas. Akūt u s t r u t a i n u pleirītu kompl eksa
ā r s t ē š a n a p a r as t i dod l abus rezul tāt us. J a izveidojas hro ni sk a
forma un netiek i z m a n t o t a ķ ir ur ģi s kā ā r st ē š a n a , prog noz e p a ­
sliktinās. Va r ras ti es p l ei rot or akāl as vai pl ei ro bro nh iā la s fistulas.
I es pēj am a ari ami loīdā vai lipoīdā nieru un a k n u deģenerāci ja.

Pleirītu ārstēšana
K a t r a pleirīta g a d ī j u m ā vi enmēr j a ā r s t ē p amat sl i mī ba .
Režīm s. S a u s ā pleirīta s li mni ekam nepieciešams i s t a b as vai
g u l t a s režīms, k a mē r n o r ma li zē ja s t e m p e r a t ū r a , izzūd s āpes un
klepus. E k s ud at ī vā un s t r u t a i n ā pleirīta slimniekiem j ā a r s t e j a s
slimnīcā.
Diētai j ā b ū t pi lnvērt īgai , b a g ā t a i ar ol bal t umvi el ām un v i t a m ī ­
niem, sevišķi ar C v it amīn u. E k s u da tī v ā pleirīta g a d ī j u m ā j āi e­
robežo š ķi dr um a, s āl s u n o g ļ h i dr āt u d a u d z u m s uzt ura.

141
No fizioterapeitiskiem līdzekļiem, lai m a z i n ā t u sāpes, v a r lietot
b a n k a s vai si nepju p l āk s te ru s u n s a ut ē j oš a s kompreses. V a r u z ­
likt ari spi edošus k r ū šu k ur vj a apsējus, lai ierobežotu pl au šu
e ks ku rsi j as un līdz a r to m a z i n ā t u pleiras berzi.
M edikam entozā terapijā jālieto preti ekai suma, prettuberkulo-
zes un pr etal erģi ski līdzekļi.
No p r e t i e k a i s u m a līdzekļiem dod as pi rī nu (0,5— 1,0 3 vai
4 reizes di enā) , p i ra mi do nu (0,5 3 vai 4 reizes dienā) vai n ā t r i j a
s alicilātu (1,0 4— 6 reizes di enā) .
P r e t t u b e r k u l o z e s līdzekļus lieto d a ž ā d ā s kombi nāci jās:
P A S S + s trep to mi cī ns vai s t rep to mi cī ns + ftivazīds utt. (sk. p la uš u
t uberkul ozes ā r s t ē š a n u ) .
Al er ģi ja s m a z i n ā š a n a i v a r dot a n t i h i s t a m ī n a vielas: di-
m edrol u (0,05—0,1 1— 3 reizes d ienā) , s u p r a s t ī n a vai pipolfēna
t abl et es (pa 1 tabletei 2 vai 3 reizes dienā).
Ļoti spēcīgi p r e t a l e r ģ i s k i e līdzekļi, k as s a m a z i n a arī
e ks u dā ta d a u d z u m u pl ei ras telpā, ir g l i к о к о r t i к о I d i: pred-
nizolons (0,005 2— 6 reizes di enā), kort izons (0,025 4— 12 reizes
di enā) , t r i a m s i no l on s (0,004 2— 4 reizes dienā).
Klepus un reizē arī s āp ju m a z i n ā š a n a i v a r dot p r e t k l e p u s
līdzekļus: kodeīnu (0,015—0,02 2 vai 3 reizes dienā) vai dionīnu
(0,02 2 vai 3 reizes di enā).
Serozā e ks u dā ta g ad ī j u m o s punkci ju i zdar a tikai tad, j a e ks u­
d ā t a ir ļoti da ud z un r od as t r au c ēj u mi a s in s ri t es s is tēmā: pul ss
k ļ ūs t ā tr s un mazs, k rī t as a r t e ri āl ai s spiediens, p a r ā d ā s cianoze,
el pas t rūkums , nemiers. P l e i r as punkci ja š a jo s g ad ī j u m o s ir n e a t ­
l iekama palīdzība. Š ķi dr u ms j ā e v a ku ē no pleiras d obuma lēnām,
v i s la bā k ar P o t ē n a a p a r ā t u . Vienā punkci jā n ed rī ks t at s ūk t v a i r ā k
p a r 1,5 litriem š ķi druma.
E m p i ē m a s ā r s t ē š a n ā nepi ec ieš amas a t k ā r t o t a s pl ei ras punkci-
j a s ar d obuma s k al o ša nu un antibiotisko vielu i e vad īš an u pl ei ras
telpā. S k a l o š a n u v a r i zdar īt ar fizioloģisko šķī dumu. P l e i r a s telpā
i evada st rept omi cī nu v ai penicilīnu 500 000—600 000 vien. Vi en­
laikus dod penicilīnu 200 000 vien. im 3—5 reizes dienā un s t r e p t o ­
micīnu 500 000 vien. im 2 reizes dienā. J a s t r u t a s ir ļoti biezas,
pl ei ras t el pā v a r ievadīt proteolītiskos ferment us, pi emēr am, 10—
20 m g t ri psī na, k a s izšķī di nāt s 20—40 ml fizioloģiskā šķī duma. J a
1— 1,5 m ēn e š a laikā, konser vat īvi ārstējot, empi ēmu nei zd od as
likvidēt, nepi eci ešama ķi ru rģi s kā ā r s t ē š a n a .

Profilakse

P lei rī ta profilakse p i r m ā m k ā r t ā m ir tuberkul ozes profilakse.


Ļoti liela n ozī me ir arī dažādu* infekcijas perēkļu (mut es dobumā,
d eg u n a b lakus dobumos , ai zd egu nē) likvidēšanai. Nepieciešams
savl ai cīgi k on st at ēt p la uš u sl imī bas u n t ā s pareizi ārstēt.
Lai s a a u k s t ē š a n ā s n ev a rē tu provocēt p lei ra s iekaisumu, s is te­
mātiski j ā n o r ū d a ķer me ni s un j ā n o d a r b o j a s ar sportu.

142
PLAUŠU T U BE R KU L O Z E
(\u bercu lo sis pulm onum)

P l a u š u tuberkul oze (s aī si nāt i — p l au š u ibc) ir t u b e r ­


kulozes mi kobakt ēri ju i zrai sī ts infekciozs pl auš u a u d u vai b ro nh u
g ļ o t ā d a s iekaisiuns. P ē dē jo s g a d u des mi tos p la uš u t uberkul ozes
slimnieku skaitš, ievērojami s amaz in āj ie s. Tā, pi emēr am, ja vi s ­
p ār ēj o s a s l i m š a n u a r p l au š u t uberkulozi P a d o m j u Savi enī bā 1950.
g a d ā pi eņem p a r 100, t a d 1960. g a d ā tā bija tikai 46,3, t ā t a d
s a m a z i n ā j u s i e s uz pusi. A t k l āt ās p la uš u tuberkul ozes for mas š a j ā
periodā s a m a z i n ā j u š ā s pa t p a r 2/ļ. Tas p a n ā k t s ar pl aši em o r g a ­
n izat or is ki em p as ā k u m i e m tuberkul ozes a pk a r o š a nā , ko dienu no
di enas veic m ū s u valsts.

Etioloģija un patoģenēze

Tuberkulozes i zra isī tāj s ir rnikobaktērija, ko 1882. g. at kl āj a


Kohs. Ci lv ēkam s a s l i m š a n u v a r izraisīt 3 tuberkul ozes n ū j i ņ a s
tipi: 1) cilvēka t ips ( ty p u s h u m ā n u s ) , 2) liellopu tips (typ u s
b o v in u s), 3) p ut n u tips ( ty p u s civium).
Cilvēks inficējas g al v e n o k ā r t ar pi rmo divu tipu bakt ēr ijām;
i nfi cē ša nās ar pu tnu tipa n ū j i ņ ā m ir ļoti r eta p ar ād īb a.
Infekcijas a vot s ir s li ma is cilvēks, kā arī govis, kas slimo
ar tuberkulozi. Visi tuberkul ozes s limnieku a td al īj umi ir infek-
ciozi (nieru tuberkul ozes g a d ī j u m ā — urins, z a r n u tuberkulozes
g a d ī j u m ā — i zk ār n īj um i) , t omēr vislielākā nozīme infekcijas iz­
p l a t ī š a n ā ir p lau šu tuberkul ozes slimnieku krēpām. Krē pas izžūst
un p ā r v ē r š a s putekļos, k as s a t u r tuberkul ozes nūj iņas, ku ra s
ieelpojot cilvēks v a r s aslimt. Inficēties v a r arī pilienu infekcijas
veidā, kad runājot , klepojot, š ķ au do t tuberkulozes slimnieks sēj
ap sevi gļotu un siekalu pilienus, k a s s a t u r t uberkul ozes n ūj iņas .
Vesel ai s cilvēks šos pilienus v a r ieelpot, un, j a v i ņa o r g a n i s m s
ir p as t i p r i nā t i u z ņ ē mī g s vai tuberkul ozes mikobakt ēri ju v i r u ­
lence ir a u g s t a , s ā k a s slimība. Pilieni a r tuberkul ozes n ū j i ņ ā m
v a r nokļūt uz drēbēm, veļas, ap k ār tē ji em priekšmetiem, kur tie
ātri i zžūst un atkal i zpl at ās putekļu veidā.
Lietojot a r t uberkulozi slimu govju pienu, cilvēka k uņ ģ ī un
z a r n ā s nokļ ūst tuberkulozes mi kobakt ēri jas. Sādi v a r attīstīties
ne vien k u ņ ģ a un z ar nu , bet ar ī p l au š u tuberkuloze. Tuberkulozes
mi ko b ak t ēr ij as o r g a n i s m ā v a r iekļūt arī c a u r bo jāt u ādu vai
g ļ o tā dā m, bet visbiežāk t omēr c a u r e l p oš an a s ceļiem.
Lai s as l i m tu a r pl auš u tuberkulozi, nepietiek tikai ar infekciju
vien, nepi eci ešama arī s a m a z i n ā t a o r g a n i s m a p r e t o š a n ā s spēja,
ko veicina nepi l nv ēr tī gs uzt urs, i lgstoša g a r ī g a u n fiziska p ā r ­
pūle, kā arī d a ž a s infekcijas slimības, pi emēram, gripa, m a sa la s.
No sl imībām, kas veicina pl auš u tbc attīstību, j ā m i n silikoze,
c ukur sli mī ba un l i mf ogranul omat ozc . Arī dze md īb as v a r provocēt
veca t ub erkul ozā procesa uzl iesmojumu.

143
Koha n ū j iņ a p lau šu p a r e n h ī m ā v a r nokļ ūt vai nu c a u r tra-
h e o b r on h iā l ās s i s tē m as gļ ot ādu, vai he ma to gē n i l imfogēnā ceļa.
P l a u š ā s tuberkul ozes mi kobakt ēri jas , i zs t rā dā j ot t oksi skus
v i e l m a i ņ a s produkt us, r a d a nekrotiski e ks ud at lvu iekaisumu. T ā ­
lākā tuberkul ozes a tt īs tī ba a t k a r ī g a no m a k r o o r g a p i s m a p re te st ī­
b a s s pēj ām. Cilvēkiem a r n o r m ā l ā m pre te st ība s s pēj am t uberku-
lozais i ekai suma process a p t ve r niecīgu pl au š u audu daļ u — i z­
ve id oj as prim ārais perēklis ar at bi lstošu iekai suma reakciju
pl auš u s ak ņu limfmezglos. P r i m ā r o perēkli kopā ar a t b i l s t o š a ­
ji em limfmezgliem p lauš u s a kn ē (s ava s t a r p ā tie savienoti ar
ta s au c a m o l imfātisko celiņu) s au c p ar primāro kompleksu.
Reizēm t ub erkul ozai s i ekai suma process s k ar tikai p lauš u
s a k ņ u limfmezglus, un t ad to s au c p a r tbc bronhadenītu. Kā pri ­
m ā r a i s komplekss, t ā b ro n h a d e n ī t s ir p r i m ā r ā t ub er ku lo zās infek­
cijas izpausme, un visbiežāk to novēro bēr nībā vai pu b er tā t es
gados.
Pēc p r i m ā r ā s i nfi cē ša nās o r g a n i s m a reakci ja pret t uberkul o­
zes mi kobakt ēri ju un to v i e l m ai ņ as pr odu kt u a t k ā r to tu iekļ ūšanu
o r g a n i s m ā m a in ās . Tā p a a u g s t i n ā s vai kļūst al er ģi ska; to v a r
pi erādī t ar t uberkul īna ā d a s r a u d z ēm (Pirke un M a n t ū re akci jas ).
J a p r i m ā r ā s infekcijas r e zul t āt ā o r g a n i s m s kļ ūst m a z u z ņ ē m ī g s
p re t tuberkulozi, t ad r u n ā j a m p a r imunitāti. Tuberkulozes i m u n i ­
t ā t e n a v absol ūt a, bet relatīva, jo t ā v a r s am a z i n ā t i e s vai zust
nel abvēl īgos ā r ē j ā s vai iekšējās vides apstākļos.
P a z e m i n ā t a s o r g a n i s m a p re te st īb as g a dī j um ā, kā t a s mēdz
būt m azi em bē r ni em 2— 3 g a d u vecumā, p r i m ā r a i s process n e iz ­
beidzas, bet iekai sums t u r p i n a prog res ēt un a pt ver t v ai n u kādu
p lauš u s eg me nt u , vai p a t p l au š u daivu. Tā ir tuberkul oza pnei ­
monija, k ura i r a k s t u r ī g a a t r a aud u destrukcija. Tuberkulozai s
process v a r izplatīties arī hemat og ēn i, limfogēni u n bronhogēni.
P ē c p r i m ā r ā s infekcijas v a r not ikt a tk ā r t o ta infi cē ša nās (su-
perinfekcija) ar tbc mi kobakt ēri ju — r o da s s ek un d ā r ā infekcija
jeb sek u n d ārā s iz m a iņ as. Superinfckcija v a r būt e n d og ē n a vai
eksogēna. E n d o g ē n a s superinfekci jas g a d ī j u m ā infekcijas avot s
ir p r i m ā r ā s tuberkul ozes perēkļi, kuros i ekaps ul ētās b ak t ēr i ja s
s a g l a b ā j a s ļoti ilgi. K ā d a bl ak us i ek ai s um a r e zul t āt ā p ār kaļ ķo tai s
t u berkul ozes perēklis (petrifikāts) sabr ūk, u n i zsēj as tuberkul ozes
nū ji ņas . P a r eks ogē nu superinfekciju r u n ā tad, j a t uberkul ozes
n ū j i ņ a s nokļ ūst p l au š u audos ae ro gēni b ro n h o g ē n ā ceļā un r a d a
a t kā r t o tu iekaisumu.

Patoloģiskā anatomija

Tuberkulozes procesā izšķir al ter at īvā s, e ks u d a t ī v ā s un p r o ­


d uk tī vās jeb pro li fer at ī vās p ā r m a i ņ a s . P a lielākajai daļ ai iekai­
s u m s a t t īs tā s š ā d ā secībā: tuberkul ozes b akt ēr iju l okalizacijas
vietā ļoti īsu brīdi novēro p l au š u a u d u š ūnu vi egl as al ter at īvi
di st rofi skas pazīmes; pēc t a m seko i ekai suma ek su d al īv ā stadi ja,

144
k a s ir j a u dau dz il gstošākā. E k s u d a t ī v a j a faze iekai sums alveolas
ir serozi fibrinozs.
E k su da tī vo procesu i zn āk um s v a r bū t d až ā ds : mazi perēkļi
v a r iekapsulēties, apkaļķoties vai uzsūkties. R et āk i ekapsul ējas
lieli perēkļi - 4 r o d a s t uberkul oma. V a r notikt ari p l a u š u audu
kazeoza s ab r u k š a n a . Nekrotiskie audi tiek izdalīti a r krēpām, un
pl au š u aud os r od as k a v e r n a (do bu ms ).
P r o du kt ī vaj ie m procesiem r a k s t u r ī g a pl aš a s a i s t a u d u ieaug-
š a n a tuberkul ozes perēkļ a vietā un ap to. Tas, no v i enas puses,
ierobežo i ekai suma proces a t ā l āk u i zpl at īšanos, taču, no o t ra s
puses, s a m a z i n a pl au šu vi rsmu. J a fibrotiskie procesi ir plaši,
izveidojas pneimoskleroze.
E l p o š a n a s o r g ā n u t uberkulozei p a v i s a m ir 12 k līniskās formas.
1. P r i m ā r a i s tuberkul ozes komplekss.
2. T r a he ob ro nh iā lo l imf mezgl u tuberkul oze ( b r o n h ad en ī ts ).
3. H e m a t o g ē n i di semi nēt ā pl auš u tuberkuloze.
4. P c rē k ļa i nā p lau šu tuberkuloze.
5. Infiltratīvi pnei mo ni skā pl auš u tuberkuloze.
6. P l a u š u t uberkuloma.
7. Ka ve rn oz ā pl auš u tuberkuloze.
8. Fib ro k av er n oz ā pl au š u tuberkuloze.
9. P l a u š u ciroze.
10. P l e i ra s tuberkul oze (pleirīti).
11. P ā r ē j ā s e l p o š a n a s o r g ā n u tuberkulozes for mas (bronhu,
t ra h e j a s , b al s ene s u. c.).
12. P l a u š u tuberkul ozes komb ināci j a a r prof es ion āl ām pl aušu
slimībām.
P l a u š u ibc procesu nepieciešams vi enmēr precīzi rakstur ot,
jo no ta a t k a r ī g a ā r s t ē š a n a s t aktika. R a k s t u r o j u m a ietilpst
baciļu i zd al īš ana, tuberkul oza procesa at t īs tī ba s faze un l oka­
lizācija.
Baciļu iz d a līša n a ir vi ens no s v a r ī g ā k a j i e m d i ag no st i skaj ie m
kritērijiem. At kar ība no bakt er ioloģ is kas i z m ek l ēš a na s re z ul t ā­
t iem vi sus pl au šu tuberkul ozes sl imni ekus i edala 2 grupās : pir-
m a j a ietilpst a t k l ā t o tuberkul ozes formu slimni'eki, kuriem
k r ē p ā s a tr od tuberkul ozes n ū j i ņ a s (BK + ); o t r a j ā ietilpst s l ē g t o
tuberkul ozes formu slimnieki, kuriem t rī srei zēj a krēpu izmeklē­
š a n a un bron hu s k a l o j u m a i zmekl ēšana dod n e g a t ī v u s re zul t āt us
(B K -).
Tuberkulozē procesa attīstības fāzes. T ā s va r n o ra d īt g a n uz
sl imī bas progr esu, g a n uz sl imī bas m a z i n ā š a n o s vai izbeigšanos.
Uz procesa p ro gr es u n o r ā d a infiltratīvā, s a b r u k u m a (destruk-
ci jas ) u n di s em inā ci j as fāzes, bet uz sl imī bas r egres u — u z ­
s ū k š a n ā s , r ē to ša n ās , k aļ ķ o š a n ā s un c i et ēš anas fāzes.
P rocesa lokalizāciju p l a u š ā s n o s ak a rentgenol oģiski , n orā dot
b oj āt os p lauš u s e g m e n t u s un daivas.

10 — 44 145
Klīniskā aina

Slimnieku izj aut āj ot , sevišķi j āpi evērš u z m a n ī b a p ā r c i es t ā m


g ri pām, it īpaši tad, j a t ā s bieži a t k ā r to ja s , jo zem gr ip as m a s k a s
v a r norisēt pl au šu tuberkul ozes uzliesmojumi. Ai zdo ma s p a r t u ­
berkulozi r oda s tad, j a slimnieki vēl ilgi pēc pār ci es tas g r i p a s
s ū d za s p a r nespēku, n o g ur u mu , p a z e m i n ā t ā m d a r ba s pēj ām, sub-
febrilitāti. T ā p a t u z m a n ī b a j āpi evērš a g r ā k pārciestiem s aus iem
vai e ks uda tī vi em pleirītiem. P a t vēl 3—4 g a d u s pēc pleirīta v a r
rasti es t uberkul ozes uzl i esmoj ums pl auš ās .
P l a u š u tuberkul ozes sl imni eku s i mpt om āt i ku g a l v e n o k ā r t s a ­
s t ā d a v i s p ār ē j ā s int oksikāci jas p az īme s un lokālie (bronhu,
pl aušu, pl ei ras) simptomi.
Slimniekiem tuberkul ozes a g r ā st ad ij ā p a r as t i ir d a ž as
intoksikācijas p a zīm es, pi emēr am, nespēks, v āj u ms , ā t r a nogur-
d i nāmī ba, s a m a z i n ā t a s d a r b a spējas, u z m a n ī b a s un k o n c e n t r ā ­
cijas t rauc ēj umi, ē s t g r i b a s s a m a z i n ā š a n ā s , n ov ā j ē š a n a , p a a u g s t i ­
n ā t a t e m p e r a t ū r a , s v īš a n a (īpaši profūza s v ī š a n a nakt ī ).
Vēlākā tuberkul ozes procesa gai tā j a u pievienojas bronhu-
p la ušu-pleiras sim ptom i: klepus, krēpas, a s i ņo š an a , s āp es un el p as
trūkums.
K l e p u s p l a u š u tuberkulozes slimniekiem p a r a s t i ir viegls,
biežāk no rītiem. Kr ēp as izdal ās bez piepūles. J a pievienojas arī
bronhu tuberkuloze, klepus kļ ūs t mokošs, p as t ā vī g s , s p a s t is k s
(svilpojošs). Saus s, vi rs pu sēj s klepus mēdz būt t uberkul oza pl ei ­
rīta slimniekiem.
Ka v er no za s p la uš u tuberkul ozes g a d ī j u m ā klepus ir dobjš,
a r met āl is ku t embru. J a tuberkul oze lokalizējas balsenē, klepus
ir n es ka nī gs , piesmacis. Apraks tīt ie klepus veidi n a v absolūti,
t o m ēr pie m i n ē t a j ā m tbc f or m ā m tie s as t o p a m i biežāk.
K r ē p a s . Krēpu d a u d z u m s p l a u š u tuberkul ozes slimniekiem
p a t k av e r n u g a d īj u mo s ir s a m ē r ā neliels, p a r a s t i t as nep ā rs n ie dz
20 ml.
Tuberkulozē proces a s ā k u m ā kr ē pa s ir gļ ot ai nas . P r o ce s a m
progresējot, kā arī pievienojoties v u l g ā r a i infekcijai, k rē p as kļ ūst
s t r u t a i n a s (dzeltenīgi z a ļ g a n a s ) . Mikroskopiski k rē p ās redz eri­
trocītus, epitēiija š ūn as , e la st ī ga s šķiedras, Koha n ūj iņas , hol est e­
rī na kristālus. Kr ēp as ir b a g ā t a s ol baltumiem, t āp ēc kavernozi e
slimnieki ar krē p ām di enn akt ī za u dē ap 5 —6 g olbaltumvielu.
Ta ka kr ēp as i zdal ās dienu no dienas, slimnieki stipri novājē.
A s i ņ o š a n a no p l a u š ā m j a u kopš seniem laikiem tiek u z ­
skat ī ta p ar pl auš u tuberkulozes pazīmi, k au t g a n tā mēdz būt
arī pie ci tām pl au š u sl imī bām: pie br onhektāzēm, audzējiem,
k rup oz ās p nei moni jas , p l au š u infarkta. Asi ņu a t k r ē p o š a n a nereti
ir pi rmā p lau šu tuberkulozes pazīme. I e kai s uma process ar laiku
s k a r ari t uv āk o a si n s v a d u s ieniņas, t ā s sab rū k, un s ā k a s a s i ­
ņ oš an a.

146
J a bojāti lielie asi ns vadi , a s i ņ o š a n a ir ļoti s pēcīga un s l im ­
nieks v a r aiziet bojā, n os l āp s to t p a t s s a v ā s asinīs. Va r būt a t ­
k ā r to t as , nelielas a si ņ o š an a s . K a tr a a s i ņ o š a n a veicina procesa
t ā l āk u izplatīšanos, jo inficētās asinis, iekļūstot pl au š u v es el aj as
d aļ ās , i zr ai sa t u r tuberkul ozes iekaisumu.
S ā p e s tuberkul ozes slimniekiem mēdz b ūt s a u s ā vai eksu-
d at ī v ā pleirīta s ā k u m a fāzē. S a m ē r ā bieži novēro s ā p e s kaver-
n o z ā s tuberkul ozes g a dī j um ā. Sīs s āp es ir trul as, n a v s ti ngri lo­
k al i zē ta s noteiktā k r ū š u k u r v j a r a jo nā , t ās p a s t i p r i n ā s klepojot.
Vienīgi t r a h e j a s u n lielo br onhu tuberkul ozes g ad ī j u m o s s ā ­
pes l okalizējas v a i r ā k aiz krū šuk aul a. Ļoti bieži p a r s āp ē m s t ar p
l ā p s t i ņ ā m s ū d za s t u b er ku l oz ā s pl au š u cirozes slimnieki. Siem
sl imniekiem nereti s ā p e s un kl epus p a s t i p r i n ā s p irms laika
m ai ņ ām .
E l p a s t r ū k u m s no v ēr o ja ms tikai pie s m a g ā m t uber kul o­
zes fo rmā m, p iemēr am, pie h e ma t og ē ni d i semi nēt ās vai fibro-
k a ve r n o z ā s formas, kā ar ī pie e ks ud at īv ā pleirīta, j a ir liels š ķ i d ­
r u m a daud zu ms . E l p as t r ū k u m s mēdz bū t arī p lau šu tuberkulozes
bei gu fāzē, k ad pievienojas s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamība.
T e m p e r a t ū r a s p a a u g s t i n ā š a n ā s . P l a u š u t uberkul o­
zes s ā k u m a st ad ij a p a r a s t i nori s ar n or mā lu vai n e d a ud z p a ­
a u g s t i n ā t u t e m pe r at ū ru . Tuberkulozes procesa uzl ies moj uma laikā
t e m p e r a t ū r a p a a u g s t i n ā s līdz 38—39°, s t ar pl ai k os ta n ep ār sn i ed z
37,2—37,5°. P a t kavernozi e un fibrozie procesi, j a n a v uzl iesmo­
j u m a , nori s a r n o rm āl u vai subfebrilu t emp er at ūr u. T e m p e r a t ū r a s
p a a u g s t i n ā š a n ā s cēlonis ir t uberkul ozo mi kobakt ēri ju v ie lm ai ­
ņ a s un boj āt o a ud u s a b r u k u m a produkt u ci rkulācijā o rg a n i s m ā .
S v ī š a n u na kt ī s novēro s a m ē r ā bieži, un t ā v a r bū t viens
no pi rmaj iem p l au š u tuberkul ozes s imptomiem. N a kt s s v īš a n a ir
ļoti mokoša, tā nomācoši ietekmē sli mni eka psihi. S vī š a n u izrai sa
t uberkul ozo mi kobakt ēri ju v i el ma iņ as produkti, k a s iedar boj as
uz ce nt rāl o nervu sistēmu.
N o v ā j ē š a n a r od as no v i s p ā r ē j a s intoksikācijas, k as p a ­
a u g s t i n a vi el mai ņu un p az e mi n a ēstgribu. N o v ā j ē š a n a ir ļoti r a k ­
s t u r ī g a tuberkul ozes slimniekiem, vi si zt ei kt ākā ta ir pl au šu t u b e r ­
kulozes kave rn ozo un di semi nēt o formu gadī jumos .
A p s k a t ē sevišķa u z m a n ī b a j āpi ev ērš acīm, t ā m p ar a s t i ir
d r u d ž a i n s spīdums. Acu zīlītes v a r b ūt nevi enmē rī gi p a p l a š i n ā ­
t as, nereti pl at āko zīlīti novēro s l i m a j ā pusē. S ej as ād a bāla,
c a u r s p ī d īg a , v a ig u gal os s ār tu ms . Astēnisks, iekritis krū šuk urv is
daž rei z n o r ā d a uz cirotiskiem procesiem p l auš ās. L ā p s t i ņ a s šiem
slimniekiem s t ā v a tvi rz īt as vi ena no o t r a s ( a t k ā r u š ā s ) . Sli mn ie­
k a m dziļi elpojot, novēro s l imā s k rū š u k u rv j a pus es a t pa l i k š a nu
e lpo šan ā. J a a p s k a t a arī limfmezgli kakl a m ugu rpu sē. J a tie ir
palielināti, v a r d o m ā t p a r t uberkulozo intoksikāciju, sevišķi
bērniem.
P e r k u t o r i p l a u š u tuberkul ozes g ad ī j u m o s p ā r m a i ņ a s ir
t ikai t ad, j a process ir plašs. Piesl āpēt u, dobju s k a ņ u ko ns t at ē
10* 147
e k su d at īv a pleirita, p l a š a s infi llr at lvas tbc pn ei mo ni ja s un ciro-
zes gadī j umo s. S k aļ a vai t i m p ā n i s k a per ku si jas s k a ņ a v a r būt
virs li el aj ām k a v c r n ā m un k o m p e n s a t o r a s p l au š u emfi zēmas g a ­
dījumos. No zī mī ga ir arī pl au šu eks kur si ju s a m a z i n ā š a n ā s , jo tā
v a r n o rā d īt uz pleiraliem s aa u g u m i e m, cirotiskiem procesiem utt.
A u s k u 11 ā c i j a s dali kat ra i tuberkul ozes formai ir ī pat nēj i
( t āl ā k tic aplūkoti sī kāk). Auskul tej ot j āp ievē rš u z m a n ī b a n o r o ­
bežotai bro nh iāl ai elpošanai, nenoteiktai vai p a t n o v ā j i n ā t a i el po­
š a n a i u n lokāliem s a u s a j i e m vai m it ra ji em d a ž ā d a ka li br a t r o k ­
šņiem. Trokšņi p l au šu g a l ot n ēs v a r liecināt p a r specifisku p r o ­
cesu.
R e n t g e n o l o ģ i s k ā j ā izmekl ēš anā pl auš u tuberkul ozes
g a d ī j u m o s ietilpst pl au šu caurs kat e, r e n t ge n og rā f ij a (uz ņ ēm um i)
u n t omogrāfi ja. R ent ge nol oģ is kā i zmekl ēš ana palīdz noteikt t u ­
berkulozē procesa lokalizāciju, sl i mī bas formu, līdz ar to pal īdz
izvēlēties ā r s t ē š a n a s metodi un sekot t er a p i j a s gaitai. Tuberku-
lozo i ekai sumu p l au š u r e n t g e n o g r a m m ā redz kā v a i r ā k vai m a z ā k
intensīvu ai zēnoj umu.
Nereti pl au š u tuberkul ozes s li mni ekam n a v n ekādu sūdzī bu un
tikai profil akt iskā r e n t ge n ol o ģ is k ā p ā r b a u d e at klāj tuberkul ozo
pl au šu iekaisumu.
T u b e r k u l ī n a r a u d z e s . Tuberkulozes baktēriju vai to
vi el mai ņas produkt u a t k ā r t o t a n o kļ ū š a n a o r g a n i s m ā izra isa a l e r ­
ģisku reakciju. So faktu i zmant o t uber kul ī na ā d a s r a u d z ē s (skari-
fice vai i n t r ak u t ā n i ievada t uberku lī nu). S kari fi kāc ija s ā d a s
r au dzi apz īmē p a r Pirkē raudzi, i n t r a k u t ā n o par M a n t ū raudzi.
M a n t u r a u d z e d a u d z j u t ī g ā k a p a r P ir kē raudzi.
Šis ra udzes di agnos ti ski n o zī m ī g as ir bērniem. P i e a u g u š a ­
jiem pozitīvas ā d a s r a u d ze s v a r n or ād īt uz a g r ā k pārciestu, bet
t a g a d n ea ktī vu tuberkul ozes procesu. P a r ibc procesa akt ivi tāt i
v a r liecināt tikai ļoti spēcīga reakcija vai šīs reakci jas d i na mi s ks
p i e a u g u m s pēc a t k ā r t o t a s raudzes.
Tā kā t a g a d b ē r n us vakc in ē un revakci nē pret tuberkulozi, arī
viņiem reizēm grūti pateikt, vai pozi tī vās ā d a s ra ud ze s ir post-
v a kc i o n a l a s vai postinfekciozas dabas. Pos tv a kc io nā lo s g a d ī j u ­
mos pozitīvās ā d a s ra udz es ir v ā j ā k i zteiktas un, ra udzi a t k ā r ­
tojot, r eakci j as i nt ens itāt e nepalielinās, bet postinfekciozos g a d ī ­
j um os ā d a s ra ud ze s ir s t i p r āk izteiktas un, r a udzi pēc z i n ā m a
laika at kārt ojot , reakci jas i nt ens it āt e palielinās.
Ada? reakciju novēr tē pēc p a p ū l a s lieluma, (pa p ul u izmēra
pēc 48 un 72 st.). Lokālā ā d a s reakci ja j āv er t ē kā pozitīva, ja
t ub erkul īna i e v a dī š a na s vietā r adus ies p a p u l a ir 5 mm d i a m et r ā
vai lielāka. Hi per ēmi ja i n a v nozīmes. Bez lokālās ā d a s r eak ci j as
v a r būt arī v i s p ār ē ja reakcija’* — p a a u g s t i n ā t a t e m p e r a t ū r a un
nespēks. V a r būt arī lokāla p l au š u reakcija — norobežot ā l a u ­
kumā p l a u š ā s pēc t u be rku lī na r a u d ze s dzird sīkus mi tr os t rokš ņus .
J a Pirkē r a u d z e ir neg at īva , i zda r a M a n t ū r audzi — ņem ce­
t urt o t ube rk ul ī na a t šķ ai d ī j u mu un ievada 0,1 ml i n t r a k u t ā n i .

148
A s i n s i z m e k l ē š a n a . Akt īvas tuberkul ozes g a d ī j u m ā bieži
ir p a ā t r i n ā t a EGR. Leikocītu skaits n o r m ā l s vai n e d a ud z p a a u g s t i ­
n ā t s (a tka rī bā no t uberkul ozes i ekai suma fāzes).
Fib ro tis ku procesu gad ī ju mo s bez skai dri i zteiktas akt iv izāc ij as
p a r as t i ir n o r m ā l a E G R un n o rm ā l s leikocītu skaits, mēdz būt
limfocitoze. Limfocitoze v a r n or ād īt arī uz a g r u t uberkulozo i nt ok­
sikāciju. S a r k a n ā as in s ai na p a r as t i ir bez novirzēm.
K r ē p u u n s k a l o j u m u a n a l ī z e . Lai k o n s t at ēt u t u b e r ­
kulozes mi kobakt ēri jas, nepi eci ešams v a i r ā k a s reizes i zdar īt
krēpu, b ro n hu u n k u ņ ģ a s ka lo j um u bakt eri oskopi sko analīzi. Iz­
redzes k o n s ta tē t tuberkul ozes n ū j i ņ a s ir lielākas, j a i zmek lēj amo
ma t e r i ā l u k on ce nt rē ar flotācijas p a ņ ē mi e n u un k rā so pēc Ci la—
Nil sena metodes.
P r e p a r ā t ā tuberkul ozes m iko bakt ēr ij as i zd od as k o n s ta tē t tikai
tad, j a to skaits 1 ml krēpu s as ni edz 500 000. Tāp ēc reizēm izde­
v ī gāk i zm an t ot bakt eri oloģi sko metodi: s peciāl ās b ar ot nē s uzsēj
izmekl ēj amo mat er iā lu, lai i zaudzēt u tuberkulozes bakt ēr iju tīr-
kul tūras.
J a ne bakterioloģiski, ne bakterioskopiski nei zdo da s k o n s t at ē t
tuberkul ozes nūj iņas, i zm an t o bioloģisko metodi. Pēc i zmek lēj amā
m at e r i ā l a s a v ā k š a n a s un a p s t r ā d e s to injicē j ū r a s cūciņai zem
ā d a s ci rkš ņa rajonā. J a cūciņa pēc 2— 3—5 mēneši em n av mirusi
no tuberkulozes, to n o n ā v ē un sekcij as m at er iā lu rūpīgi izmeklē.

Plaušu tuberkulozes klīniskās formas

P l a u š u tuberkulozes for ma s va r būt p r i m ā r a s un s ek u n d ā r ā s .


P rim ārais tuberkulozes kom plekss ir p r i m ā r a tuberkulozes
forma, k ur a i r a k s t u r ī g a bipolaritāte: pnei moni sks perēklis p l a u š ā s
u n at bi ls toš s perēklis p la uš u s a k ņ u limfhiezglos. Abus perēkļ us s a ­
vieno l i mf a ng oī t s — i ekai suma celiņš. Ar p ri m ā r o tbc kompleksu
p a r a s t i slimo b ēr nī bā un j aun īb ā, t o mē r pēdējā laikā to. novēro-
arī p i ea ug uš a ji em (32. a t t . ) .
G a l v e n ā s s ū d z ī b a s ir s ai st ī ta s ir vi spārē jo intoksikāciju.
Slimnieki s ū d z a s par i lgstošu subfebrilu t e m p er a t ū r u, n og ur umu,
s a m a z i n ā t u ēst gri bu, n o v ā j ē š a n u utt. Int oksi kāci jas s i n d r o m a m ir
t ieksme p a s t i pr in āt i es , Fizikālā p l au š u i zmekl ēš ana vi sbi ežāk ir bez
rezultātiem, vai ar ī ļoti retos g ad ī ju mo s uz n o v ā j i n ā t a s vezikul āras
e l p o š a n a s fona dzird sīkus mitros t rokš ņus .
R e n t g e n o l o ģ i s k i p r i m ār ā t uberkul ozes kompl eksa s ā k u m s
p a r ā d ā s tikai t ad, j a ir spēcīgi izteikts iekaisums. S aj a g a d ī j u m ā
v a r būt viens liels s ap l ū s t o š s aizēnoj ums. Ka process ir bipolārs,
v a r ko ns t at ēt tikai tad, ja i ekai suma perēklis s ā k uzsūkties.
A s i n s a i n ā reizēm ko ns t at ē nelielu leikocitozi ar neitrofi-
lozi, monocitozi, limfopēniju u n p a ā t r i n ā t u EGR.
K rē p ās un br onhu skal oj umo s tuberkul ozes mi ko b ak t ēr ij as n e ­
atrod. Tu ber kul in a ā d a s r a u d z e s ir s p i l g t i p o z i t ī v a s .
P r i m ā r a i s tbc k ompl eks s pa lielākajai daļai nori s labvēlīgi, bet

14»
i ekai suma perēklis p l a u š ā s
u zs ūc as s a m ē r ā lēni, un
i ekai suma vietā paliek n e ­
liela fibroze ar kalcija sāļ u
n o gu l s n ēš a n o s — izveido­
jas G o n a p e r ē k l i s .
J a primārā- kompl eksa
u z s ū k š a n ā s laikā ir n e l a b ­
vēlīgi ā r ē j ā s vi des a p ­
stākļi, liela fiziska vai g a ­
rī ga pārpūle, slikts u zt ur s
vai ar i p ā r ā k ātri p ā r ­
t r a uk t a a n ti b ak t er iā l ā t e ­
rapij a, v a r sākties sl imī bas
recidīvs, k as reizēm noris
ar d au dz s m a g ā k u klī­
nisko ai nu nekā sl imī bas
sāk u mā , i es pē ja ma arī
p l au šu aud u destrukcija.
Bronhiālo limfmezglu
tuberkuloze jeb bronh-
ade nī ts (sk. 32. att.) arī
ir p l au š u tuberkulozes p r i­
m ā r ā forma. Tuberkulozes
process noris tikai bronhu
limfmezglos, pl au šu p a r e n ­
hī ma n a v skarta.
Arī tub erk ul oz ai s bronh-
a de nīt s biežāk s a s t o p a m s
bērniem un j auniešiem.
Slimnieku s ū dz īb as ir t ā ­
d a s p a š a s kā p r i m ā r ā k o m ­
pleksa ga dī j um ā.
J a ā r s t a m ir l ab as per-
ku si j as iemaņas, v a r k o n ­
s t a t ē t p ies lāpē jumu s tarp-
l āp st i ņu rajonā ab pu s
32. att. P l a u š u t u b e r k u l o z e s d a ž ā d u form u
r e n t g e n o l o ģ i s k ā a in a ( s h e m a t i z ē t a ) :
m u g u r k a u l a m .
/ — p r im ā r a is tu b e rk u lo z e s ko m ple kss; 2 — tr a h e o - Ga lv e nā nozī me d ia ­
b ro n h i ā l o lim f m e z g lu tu b e rk u lo z e ; 3 — h e m a to g ē n i
d is e m in ē tā p l a u š u tu b e rk u lo z e ; 4 — pe rē k ļa in ā gnozes no te ik š an ā tomēr ir
p l a u š u tu b e rk u lo z e ; 5 — in filt ra tī v i p n e im onis kā
p l a u š u tu b e rk u lo z e ; 6 — p l a u š u tu b e r k u lo m a ; 7 —
r e n tge nol oģ is ka i izmeklē­
k a v e r n o z ā p l a u š u tu b e rk u lo z e ; 8 — fib r o k a v e rn o z ā š anai. Traheāl ie un pl auš u
p l a u š u tu b e rk u lo z e ; 9 — p l a u š u ciroze; JO — p le ira s
tu b e r k u lo z e (ple ir īts ). s ak ņu limfmezgli ir pal i e­
lināti un veido at sevi šķus
k on gl om er āt us , kas nekad
n a v novietoti simetriski un pa r as t i l okalizējas tikai vienā pusē.
Tubcr kulozā b r o nh a de nī t a di agnozi a ps ti pri na, j a bl akus

150
r en tg en ol oģ is ka i at ra de i k on s ta tē arī pozitīvas t u be rku lī na ā d a s
raudzes. Lai kus ār stēts, slimnieks v a r izveseļoties, bet, j a norise
nel abvēl īga, v a r pievienoties ek sud at īvs pleirīts, biežāk — speci ­
fiski i nterlobāri infiltrāti pl aušās.
H em atogēni disem inētai ( i z s ē t a i) p laušu tuberkulozei r a k s t u ­
rī gs t uberkul ozo mi kobakt ēri ju h e m a t o g ē n s i zsēj ums a b ā s p l a u ­
š ā s un mul ti pl u i ekai suma perēkļu vei do šan ās.
J a h e m a t o g ē n ā di semi nāci j a notiek p a ka pi l ār ie m un sīkajiem
as ins vad iem, izveidojas s ī k p e r ē k ļ a i n ā i z s ē t ā pl au šu t u ­
berkuloze, bet t ad, j a g a l v en ok ā rt p a lielākiem a si ns vadi em, —
l i e l p e r ē k ] a i n ā i z s ē t ā p l au š u tuberkuloze.
S īk perēkļ ainai izsētai p l au š u t uberkulozei klīniski izšķir akūto,
s u b ak ū to un hroni sko formu, bet lielperēkļainai izsētai p lauš u
t uberkulozei — tikai s u b ak ūt o un hroni sko formu.
A k ū t ā h e m a t o g ē n i d i s e m i n ē t ā j eb m i l i ā r ā pl auš u
tuberkul ozes forma v a r ras ti es kā no p r i m ā r ā s , tā no s e k u n d ā r ā s
p l a u š u tuberkulozes. Di semi nāc ij a v a r s k a r t arī citus o rg ā nu s :
s m a d z e ņ u apvalkus, nieres, l ocī tavas u. c. Šodien šī tbc for ma
ir reti s a s t o p a m a , p a r as t i a r to slimo pieaugušie.
R a k s t u r ī g ā k ā s sli mni eka s ū dzī bas ir p a r el pas t r ūk um u, g a l ­
v a s s ā p ē m un p a a u g s t i n ā t u t e m p e r a l u r u — p a t līdz 40°.
Mi l iā rai t uberkulozei v a r būt tifoīdā, m e n i n g e ā l ā un p l au š u
forma.
Tifoīdai formai r a k s t u r ī g a s m a g a v i s p ā r ē j ā s i nt oks ikāci jas
aina. Atšķirībā no v ēd e ra tīfa, kur pul ss at paliek no t e m p e r a ­
t ūr as , m i ’l i ār aj ā tuberkul ozē t e m p e r a t ū r a s p a a u g s t i n ā š a n ā s un
p ul s a p a ā t r i n ā š a n ā s notiek līdztekus.
M en i n g e ā l a i formai r a k s t u r ī g a s s t i pr a s g a l v as s āp es , p a k a u š a
s tī vums, Ke rni ga un B ru d z i n s k a simptomi.
P l a u š u for ma s g a l v e n ā klīniskā i zpaus me ir ļoti liels el pas
t rūkums .
Fizi kāl ā a t r a d c p l a u š ā s ir ļoti niecīga un nea tbi ls t s tā vo k ļa
s m a g u m a m — el pas t r ū k u m a m , cianozei, p a ā t r i n ā t a i elpošanai.
R en t g e n a c a ur s k a t ē n av ies pēj ams ko ns t at ēt miliāro pl auš u
tuberkulozi, t u rp re ti m pl au šu r e nt ge n a u z ņ ē mu m ā redz vi enmērīgi
izkaisītas, sī kas perēkļu ēnas.
Asins ainai r a k s t u r ī g a leikopēnija a r limfopēniju, eozinopē-
niju un monocitozi. E GR ir stipri p a ā t r i n ā t a .
Tuber kulozes ini kobakt ēri jas k rē pās pa r as t i neatrod. T u b e r ­
kul īna ā d a s r a u d z es v a r būt g an pozitīvas, g an ne ga tī v as . Lai ku s
ārstēti slimnieki izveseļojas.
S u b a k ū t ā un h ron is kā h emat ogē ni di semi nēt ā p lau šu t u b e r ­
kuloze t ā p a t v a r rasti es g a n no p r i m ār ā s , g a n no s e k u n d ā r ā s
t uberkulozes. P ēdēj os g ad o s šī s li mī bas forma p a r ā d ā s ievēro­
j ami retāk. S u b a k ū t ā forma s ā ka s ar g ri p v ei d ī g ā m p a r ā d ī b ā m —
s a m ē r ā i lgstošu un a u g s t u subfebrilu t e mp er a tū ru , nelielu klepu
un n en ot ei kt ām s āp ēm krūtīs." H r o n i s k ā s for mas g a d ī j u m ā s l i m­
nieks s ā k um a ne p a r ko nesūdzas. Sli mī bai ir k ūt ra gaita, ta

151
p ro g re sē lēni. Di ag noz i bieži vien izdodas noteikt tikai pēc k a r ­
t ēj a procesa uzl iesmoj uma. Hroni sko formu s a a s i n ā j u m a laikā
p l a u š ā s v a r rasti es infiltratīvi p ne im on is ka s reakci jas un s a b r u ­
k u m a procesi. S li mī bas r a k s t u r ī g ā k ā s p azīmes ir klepus a r k r ē ­
pām, s ā pe s krūt īs un liels el pas t rūkums . Di semi nāc ij a v a r s k ar t
arī pleiru.
R e n t g e n a u z ņ ē m u m ā redz vieglu, i zpl ūdušu aizēnojurnu, kas
v a r būt d a ž ā d a lieluma. J a ir s abr uk ums , t ad kons tat ē arī «štanc-
vei da» k av e rn as , k a s ir pareizi k on t u rē t a s un ar p l ā n ā m sienām,
nereti lokalizējas a b ā s p l a u š ā s simetriski.
As ins ai nā ir neliela leikocitozc, ncilrofiloze, limfopēnija,
eozinopēnija un p a ā t r i n ā t a EGR.
Tub er ku lī na ā d a s r a u d ze s ir pozitīvas, k rē p ā s nereti at rod arī
tuberkul ozes mi kobakt ēri jas.
Ā r s t ē š a n a s rezultāti s u b ak ūt a i un hroni skai diseminētai platīšu
tuberkulozei ir sliktāki, jo procesu pa r as t i ko ns t at ē p ā r a k vēlu.
J a šīs fo rma s nei zdo da s izārstēt, v a r izveidoties fi brokavernozā
p la u š u tuberkuloze.
P erēkļainā plaušu tuberkuloze ir visbiežāk s a s t o p a m ā p la uš u
tbc s e k u n d ā r ā forma. Ta p a r a s t i l okalizējas pl au šu galotnēs.
P e r ē kļ ai n ā tuberkul oze g a l ve no kā r t s a s t o p a m a cilvēkiem, k u ­
riem laikus n a v k o n s t at ē t a infiltratīvi p nei moni skā forma. Ta kā
m ū s d i en ās ag ri k on s ta tē infiltratīvi pnei mon is kus i ekai sumus un
enerģiski tos ārstē, perēkļ ai no p l au š u tuberkul ozes slimnieku
s k ai t s s a ma z i nā s.
Siem slimniekiem mēdz būt neliels nespēks un subfebrilitāte,
bet reizēm tiem n a v nekādu sūdzību.
Fizikālā a t r a d e ir niecīga. P a r a s t i šo tuberkul ozes formu kon­
s t a t ē fl uoro gr āfi j as p rof il akt i skaj ās aps katēs . Rent genol oģi ski
pl au šu ga lot nē s redz d a ž ā d a lieluma perēkļus. Novirzes asi ns
ainā n a v r a k s t u r ī g a s . J a perēkļi ir aktīvi, t a d v a r būt p a ā t r i n ā t a
EGR. Tu ber kul īn a ra ud zes ir pozitīvas, bet ne sevišķi izteikti.
K r ē p ā s tuberkul ozes m i kob ak tēr ij as p a r as t i neatrod.
P e r ē k ļ a i n ā s pl au š u tuberkul ozes nori se ir l a bd abī ga . D a ž k ār t
cilvēki pa t nezina, ka p ār sli moj uš i šo tuberkul ozes formu. Tadā
g a d ī j u m ā r e n t g e n a c a ur s k a t ē redz vecus, cietus, p a r k a ļķ ot u s per ēk­
ļus. J a dzīves apst akļ i ir nelabvēlīgi, per ē kļ ai n ā tuberkuloze va r
uzliesmot un diseminētics.
Infiltratīvi pneim oniskai plaušu tuberkulozei izšķir 1) i nfi ltr a­
tīvi pnei moni sko un 2) ka/.eozās pn ei mon ij as formu.
Infiltratīvi pneimoniskajai pl au š u t uberkulozei
r a ks t u r ī g s t uberkul ozai s perēklis, ap kuru izveidojas perifokals
iekaisums.
Infiltratīvi p nei moni skā pl auš u tuberkul oze s a l ī d z i n ā j u m ā ar
p ā r ē j ā m t uberkul ozes f o r mā m s a s t o p a m a s a m ē r ā bieži.
Sī forma v a r no ri si nāt ies a si mpt omāt is ki , taču biežāk sl imī bas
p azīmes a t g ā d i n a p a r a s t u pneimoniju.
Di ag no st is ki liela nozīme ir r ent ge no lo ģi ska i i zmeklēšanai.
152
Rent genol oģi ski v a r būt re dzams apaļš, māk oņ ve id a vai perēk-
ļ ai ns aizēnoj ums. C en t r ā šim ai zēnoj ti mam reizēm ir g ai š āk a
vieta, kas liecina p a r s a b r u k u m a s āk ša nos.
Asi nī s novēro leikocilozi ar neitrofilozi. E GR ir mēreni p a ā t r i ­
nāt a. Tuber kulī na r a u d ze s pozitīvas. K r ē pā s s a m ē r a bieži k on ­
s tat ē t uberkul ozes mi kobakt ēri jas.
Infiltratīvi p n ei mo ni s ka s tuberkul ozes l abv ēl ī gs i zn āk ums ir
fibrozc vai i ek ai suma i nkaps ul ācij a, kā arī perēkļu vei doš anās .
N el abv ēl ī gā norisē v a r ras ti es s a b r u k u m s un izveidoties kaver-
noza tuberkuloze. Reizēm infi ltr āt a kaz eoza is ce nt rs i ekaps ul ējas
un izveidojas t uberkul oma.
K a z e o z ā p n e i m o n i j a ir vi ena 110 s m a g a k a j a r n t u b e r ­
kulozes formām, kad pn ei mon is kā perēkļa vietā s ā k a s kazeozā
nekroze. Sādi kazeozie centri v a r būt vairāki. Ļoti ātri r od as
des trukcij a ( k a v e r n a s ) , un tuberkul oze br onhogē ni diseminējas.
Pēd ēj os g a d o s kazeoza p nei mon ija ir liels retums, jo a g r a
pr ett uberkul ozes t e r a pi j a novēr š kazeozo destrukciju.
Visbiežāk sl imī ba s ā k a s pēkšņi kā k rupoz ā p nei moni ja — ar
a u g s t u t em pe r at ūr u, drebuļiem, klepu un r ū s g a n ā m krēpām. Tā kā
process reizēm a izņe m p at veselu daivu, t a d perkutori ko ns tat ē
piesl āpējumu. Auskul tēj ot d z ir da m a b ro nh i āl a e lp o š a n a ar d a ž ā d a
kalibra mi tr aj i em trokšņi em (sīkie, vidējie, rupjie).
Rent genol oģi ski redz nehomogēnu, s a p l ū d u š u ai zē noj umu ar
v a i r ā k a m g a i š a m vietām.
Asi ns ai nā p a r a s t i ir leikocitoze ar neitrofilozi, E GR ir ļoti
p a ā t r i n ā t a . Tub er ku lī na ā d a s r a u d ze s ir pozitīvas, bet v a r būt
arī n eg at īva s. Kr ēp ās kon st at ē tuberkul ozes mi kobakt ēri jas . S l i ­
mī bas nori se ir ļoti s m a g a , p i rm s s t r ep t om ic īn a a t k l ā š a n a s tā
v i en mēr bei dzās ar nāvi.
Turberkuloma ir iekapsulēts, s a m ē r a liels ( v a ir ā k nekā 10 m m
d i am et rā ) tuberkul ozes perēklis, k a s ilgu laiku v a r palikt bez
kl īniskas i zpausmes. Tu ber ku lo ma v a r izveidoties pēc j ebk ur as
p la uš u tuberkul ozes f or ma s (izņemot b ro n h a d e n ī t u ) . No v i s ā m
p la uš u tuberkul ozes f or m ā m 2—4% g a d ī j um u s a s t o p a m a t u b e r ­
kuloma. Ilgu laiku slimnieki ne p a r ko n esū dz as . Reizēm v a r būt
n o g u r u m s un subfebrila t em p er a t ū r a . V i s r a k s t u r ī g ā k ā ir rentgeno-
loģiska a t r a d e ar blīvām, a p a j ā m ēn ā m. P a r a s t i t u ber kul oma ir
viena, retāk — 2 vai 3. Visbiežāk t ās lokal izēj as p l au š u a u g š ­
daļ ā vai vi dus d a iv as m u g u r ē j ā daļā.
V a ir u m ā g a d ī j u m u as in s ai nā novēro p a ā t r i n ā t u EGR un neit-
rofilozi. Tuber kulī na r a u d ze s ir pozitīvas. Kr ēp ās tuberkulozes
m ik ob ak t ēr ij as neatrod.
T ub er k ul om as slimniekiem ir iespējami arī tuberkul ozā p r o ­
cesa uzliesmojumi, jo nel abvēl īgos ā r ē j ā s un iekšējās vides a p ­
s t ākļ os t uberk ul oma v a r s ab r uk t u n bronhogēni diseminēties. T u ­
b er ku lo ma s j āo p er ē vienīgi tad, j a ir s t i p r a s int oksikāci jas p a ­
zīmes vai destrukcija.
Kavernozā plaušu tuberkuloze v a r at tīstīties 110 v i s ā m iepriek-

153
s ē j ā m formām, j a o r g a n i s m a pre te st īb as s pē ja s ir s a m a z i n ā t a s
vai priekšlaicīgi p ā r t r a u k t a terapi ja. P ē d ē j ā laikā k ave r no zā s
p l au š u tbc slimnieku skai t s s a m a z i n ā s . R a k s t u r ī g ā k ā s sū dzī bas
ir p a r klepu a r n e d a u d z gļ ot ai ni s t r u t a i n ā m krē pām, k u r ā m mēdz
bū t arī a si n s pi ej aukums. Slimnieki j ū t ar ī n enot ei kt a r a k s t u r a
s ā p e s krūtīs.
Rodoties kave rnai , i nt oks ikāci jas paz īme s ( p a a u g s t i n ā t a t e m ­
p e r a t ū r a , ē s t g r i b a s t rūk ums , n o g u r u m s utt.) bieži s a m a z i n ā s , jo
t ad, j a k av e r n a labi dr enēj as , t oksiskais s a b r u ku š o tuberkulozo
a u d u det rī ts tiek izkrēpots. J a k av e r n a pietiekami liela un t uvu
pl au š u virspusei, p er kutēj ot v a r k o n s t at ēt t i m pā n is k u s k a ņ u un
a us k ul t ēj o t dzird b ro nhi āl u e lpo šan u a r vidējiem un r upj iem m i t ­
r aji em trokšņiem.
Ren tgeno lo ģi ski redz a p a ļ u ēn u (nereti s v a i g ā s k a v e r n a s ir
«š tancve ida» k a v e r n a s ) ar g a i š āk u vidu. S v a i g u kave rn u s ienas
ir asi k on t u rē t a s un gludas. E GR ir n e d a u d z p a ā t r i n ā t a . Tuber-
k u l ī n a r a u d ze s ir pozitīvas. K rē p ās k on st at ē t uberkul ozes miko-
b akt ēr ija s. Ar efektīvu t er a pi ju k av er no zo t uberkulozi v a r izārstēt,
n e l a bv ē lī ga s nori ses g a d ī j u m ā vei doj as fibrozi k av er no zā pl au š u
tuberkuloze.
Fibrozi kavernozā plaušu tuberkuloze a t t ī s t ā s kā pēdējais
p o s ms n eā rs t ēt i em vai slikti ār stēti em citu formu p l au š u t u b e r k u ­
lozes slimniekiem. Pie šīs tbc f or ma s k av e rn u si enas ir ļoti blīvas,
i es lēgt as biezos fibrozos audos. Tuberkulozes process n e pā r t r au kt i
progresē, jo p as t ā v ī g i notiek tuberkul ozes mi kobakt ēri ju bronho-
gēna i zs ēš a nā s un r oda s procesa uzliesmojumi.
No epi demi ol oģi skā viedokļa ir ļoti s va r īgi k on st at ēt šos s l im ­
niekus, jo tie p a r a s t i a p k ā r t n ē i zdal a tuberkul ozes nūj iņas .
Slimnieki g a l v e n o k ā r t s ūd za s p a r klepu a r krēpām. Mēdz būt
a r ī p la uš u a s i ņ o š a n a un el pas t r ū k u m s pie fiziskas piepūles. P ie ­
vi eno jas arī h ro ni s ka s i nt oks ikāci jas paz īme s — t ah ik ar di ja , ē s t ­
g r i b a s t rūkums , s vī š an a, p a a u g s t i n ā t a t em pe r a t ū r a . P er kut ēj ot
d z i r d a m a kā t i mp ān is ka , t ā pi esl āpēta s kaņ a. Auskul tat īvi el po­
š a n a ir b ron hi āl a vai amfor is ka a r d a ž ā d a k al ibra mi tr a ji em
trokšņiem.
R ent ge nol oģ is kā ai na ir dau dz vei dī ga. R a k s t u r ī g ā k ā a t r a d c ir
k av e r n a ar biezām, fi brozām s i enām un fi brot iskām šķi edrām
apkā rt . K aver nu k o n t ū r a s nelīdzenas. Bez t a m nereti r e d za ms
a r ī deformēts pl au š u zī mēj ums a r p e r ēk ļ ai n ām un infiltratīvi pnei-
m o n i s k ā m ēnām.
Asi ns ai nā uzl ies mo ju mu periodos p a r ā d ā s neliela leikocitoze
a r neitroiiliju un p a ā t r i n ā t a EGR. J a pievienojas v u l g ā r a infek­
cija, p ā r m a i ņ a s a si n s ai nā ir v a ir ā k izteiktas. Ga n dr īz vi enmēr
k rē p ā s at rod tuberkul ozes mi kpbaktērijas. Tuberkulī na ā d a s r a u ­
dzes ir pozitīvas.
Sl imī bas nori se ir hroniska. P ak āp en is ki a tt ī s t ā s p l au š u si rds
a r as i ns ri t es nepietiekamību, kā arī p a r en h im al o zo o r gā n u amil-
oidoze.

154
P laušu cirozi ra k s t u r o fibrozo a u du i e a u g š a n a vi enā vai ab ā s
p l a u š ā s pēc a g r ā k pār c ie st as p l au š u tuberkulozes. P l a u š u t u b e r ­
kulozes cirozes forma s a s t o p a m a s a m ē r ā bieži.
Slimnieki s ū d za s p a r klepu un di ezga n i evērojamu krēpu d a u ­
dzumu, p a r biežām, nel iel ām p lau šu a s i ņ o š a n ā m un el pas t r ū ­
kumu. Šī s im pt om u k ompl eks a p a m a t ā ir 3 faktori:
1) p l au š u a u du s a m a z i n ā š a n ā s s a k a r ā a r cirotisko procesu,
2) b ro nhe kt āž u vei doš anā s,
3) p l au š u k a pi l ā r u sk ai t a s a m a z i n ā š a n ā s .
Ap s ka tē nereti ko ns t at ē k r ū šu k ur vj a deformāciju, ko izraisījis
cirotiskais process. P er ku to ri m a s ī v a s cirozes g a d ī j u m ā dzird
piesl āpējumu. E l p o š a n a reizēm ir bro nh iāl a, bez t a m d zi rdami
g a n mitri, g a n sausi trokšņi, jo p ā r m a i ņ ā m p lau šu audos pie­
v ienoj as arī hro ni sks bro n hī t s ar bronhektāzēm.
Rent genol oģi ski k o n s ta tē vai nu difūzas, vai norobežotas, taču
m a s ī v a s fibrotiskas p ā r m a i ņ a s . Asins ai nā ir neliela leikocitoze
a r ncitrofilozi, kā arī n e d a u d z p a a u g s t i n ā t a EGR. Tub er ku lī na
ā d a s r a u d ze s ir pozitīvas. Kr ēpās tuberkul ozes m iko bakt ēr ij as a t ­
rod reti.
S li mī bas beigu p os mā izveidojas pl au šu s ir ds a r ievēroj amiem
as i ns ri t es traucēj umiem.
Pārējo e lp o ša n a s orgānu tuberkuloze (bronhu, t r ahe jas , b a l ­
senes utt.) n a v p a t s t ā v ī g a slimība, bet p a r a s t i t ā rodas s a k a r ā ar
k ā d u citu tuberkul ozes formu. Aug šēj o e l p oš an a s ceļu tuberkul oze
šodien ir ļoti reta p ar ā d ī b a . Biežāk s a s t o p a m a t r a h e j a s un bronhu
tuberkuloze, kas r o d a s no pl au šu tuberkulozes. T r a he ju un b ron hu
g ļo t ād ā nereti r e d z a m a s čūliņas. Šo tuberkulozi v a r ko ns t at ēt
bronhoskopi skā, b ro nh o gr ā fi s kā un bakt er ioloģi skā izmekl ēšanā.
Klīniskie si mptomi p a r a s t i a t g ā d i n a v u l g ā r a h ro ni s ka t ra he ī ta
vai bonhl ta si mptomus.
P la ušu tuberkulozes kom binācija ar pro fesionā lā m p la ušu s li­
mībām. V i s p a r a s t ā k a i s šīs f o r ma s veids ir s i l i k o t u b e r k u -
l o z e , kad uz hr on i sk as silikozes fona r oda s infiltratīvi pneimo-
ni ska pl auš u tuberkuloze, kurai ir t ieksme āt ri pār iet hron is kā
fi brokavernozā formā. Slimnieku g a l v en ā s s ū dz īb as ir p ar klepu,
p rog r es ēj o šu el pas t rū ku mu, nenot ei kt a r a k s t u r a s ā p ē m krūšu-
kurvi, k u r ā m pievienojas v i s p ā r ē j a s i nt oks ikāci jas simptomi: n o ­
g ur um s, ē s t g r i b a s t rūkums , p a a u g s t i n ā t a t e m p er a tū ra .
Silikotuberkulozei atšķi rī bā no t ī rā s silikozes r a k s t u r ī g a per-
kutoro un a us kul t at ī vo d at u asi met ri ja. Bieži kādā noteiktā pl auš u
r a j on ā p a r ā d ā s per ku tor s pieslāpējums, bet aus kul tēj ot t u r dzird
d a ž ā d a r a k s t u r a un kal ibra t rokšņus.
S a p r o t a m s , ka arī rentgenol oģiski silikotuberkulozes p ā r m a i ­
ņ a s n av s imet ri sk as a bā s p l a u š ā s (kā t as ir silikozei). S ta r p sili-
koziem perekļiem r e d z a m a s infiltratīvi p ne im oni s ka s p ā r m a i ņ a s ,
nereti arī kave rnas .
J a pie silikozes a s i ns aina ir bez novirzēm, t ad pie si likot uber­
kulozes t ur pr et im ir neliela leikocitoze ar ncitrofilozi un novirzi

155
pa kreisi, EG R ir p a ā t r i n ā t a . Tu ber kul īn a ā d a s r a u d ze s ir pozi­
tīvas. K a v e rn u g a d ī j u m ā k rē p ās at rod tuberkul ozes mikobaktē-
rijas.
Silikozes u zl iesmoj umu nori se ir d au d z s m a g ā k a nekā p ā r ē ­
j ā m tuberkul ozes formām, t āp ēc ļoti s v a r ī g a ir a g r a d i ag no s ti k a
un ī s t a j ā laikā s ā k t a terapi ja.
Norise un komplikācijas
Tuber kulozes g ai t a ir a t k a r ī g a no s limības, formas. Vi sus
p l a u š u tuberkul ozes sl imni ekus v a r iedalīt 2 lielās grup ās : s l im ­
niekos a r k a v e r n ā m un bez k av e rn ām . Līdz brīdim, k a m ē r n av
r a d u š ā s k av e rn as , p l au š u t uberkulozei ies pēj ama p a t paš izā rs tē-
š a n ā s . Lai g a n pi lnīga bioloģiska i z ā r s t ē š a n ā s ir reta p ar ād īb a,
t o mē r tbc f o r ma s bez k a v e r n ā m labi p a d o d a s t erapijai, tbc p r o ­
cess kļ ūst neaktīvs, un slimnieki j ū t a s praktiski veseli. Tomēr j ā ­
at ceras, ka nel ab vē lī gos a ps t ā k ļ o s v a r ras ti es sl imī bas recidīvs —
uzl iesmoj ums.
Bez t a m ikviens kav e rn oz a is pl auš u tuberkulozes slimnieks
b ro n ho g ēn i i zpl at a t uberkul ozes m iko bakt ēr ij as un t āpēc a p k ā r ­
t nei ir bī st ams.
B ī s t a m a k o m p l i k ā c i j a ir p r o f ū z a p l a u š u a s i ņ o ­
š a n a un s p o n t ā n a i s p n e i m o t o r a k s s , kam nepiecie­
š a m a specializēta palīdzība. Difūzi fibrotiski procesi a p g r ū t i n a
asi nsri ti pl au š ās , t āp ēc pi evienojas s i r d s d a r b ī b a s n e p i e ­
t i e k a m ī b a . Siem t uberkul ozes slimniekiem p i r m aj ā vietā iz­
v i r z ā s s i r d s d a r b ī b a s t raucēj umi. P a r p l au š u tbc komplikāciju j ā ­
u z s k a t a arī tbc procesa at t īs tī ba citos o rg ān os , pi emēr am, nierēs,
l ocītavās, z a r n ā s un citur.

Ārstēšana
Režīms. Tikai ļoti s m a g ā m pl au š u t uberkul ozes formām, ka
a r ī skai dri izteiktu uzl ies moj umu vai a s i ņ o š a n a s periodos nepie­
c i e ša ms pi lnīgs miers un g ul t as režīms. S v a i g a s tbc for mas ār stē
s t aci on ār ā. Ā r s t ē š a n a s laiks ir ilgstošs. Tu ber kulozes slimnieku
režīmā g a l v en a i s ir d ar ba un a t p ū t a s periodu p ar ei za s a d a l ī š a n a .
Ārstējoties s a n a to r ij ā , pēc p u sd i en ām n epi eci ešama 2 s t u n d u a t ­
pūt a, mēreni j ā n o d a r b o j a s ar sportu, nepi eci ešama d a r b a t e r a ­
pija. Slimniekiem, kuri a r k r ē p ām i zdala tuberkul ozes baciļus,
jālieto speciāli s p ļa u j a m t r a u k i , k as ir nos lēd za mi a r ai zg ri eža mu
vāciņu. S ad o s t ra u k o s ielej n ed au dz dezinficējoša šķī du ma (5%
h l o ra mī n u vai 5% kar bol skā bi ), k a s iznīcina tuberkul ozes n ūj i ­
ņas. Di enna ktī i zdal īt ās kr ēpas rūpīgi j as avā c. Kr ēp as izlej k a ­
n al i zā ci ja s s istēmā un t r au k u h o v ā r a 2% s o d as š ķī dumā. T u b e r ­
kulozes s l i mn ieka m nepi eci ešama at sevi šķa istaba, l a p a t arī savi
trauki , dvieļi, veļa, k a s j ā m a z g ā atsevišķi.
Diēta. U z t u r a m b a g ā t ī g i j ā s a t u r dzīvnieku ol bal tumvi ela s
{liesa gaļa, zivis, olas, piena p rodukt i). U z t u r ā j āpal iel ina ari

15G
k al ori ju da udz ums , bet ne v a i r ā k p a r 30% vi rs t ā m devām, k ā d a s
p a r e d z ē t a s v es e la m cil vēkam līdzīgos apstakļos. J a ē d bieži —-
4 — 6 reizes dienā, taču nelielām porcijām. P a s t i p r i n ā t ā d au d zu mā
v aj a d z ī g i visi vi tamīni , it sevišķi A, B un C vitamīni.
F izioterapija. P l a u š u tuberkul ozes slimniekiem daud z j ā u z ­
t u r a s s v a i g ā gaisā, i eteicams pa t gul ēt ārā, jo t a s uzl abo v i s p ā ­
rējo stāvokli, palielina o r g a n i s m a p re te st ība s spējas. Na v ietei­
c a m s sauļoties, jo v a r rasti es procesa s a a s i n ā j u m s vai pl au šu
as i ņ o š an a .
M edikam entozā terapija. P a t i g a l v e n ā tuberkul ozes ā r s t ē š a n a s
m et ode ir ķīmiot erapi ja. Ķīmioterapeitiskie līdzekļi jālieto ilgstoši,
n e p ā r t r a u k t i un o p t i m ā l ā s devās. Ar l aiku t uberkul ozes n ū j i ņ a
pierod u n kļūst n e j ut ī g a pret lietoto' p r e p ar a t u, tāpēc, lai n o ­
vē r st u tuberkul ozes ba kt ēr iju p i e r a ša nu , ant ib ak ter ia li e līdzekļi
j ā kombi nē, lietojot vienā laikā 2 v ai 3 m ed ik am ent us . Prct t ub er-
kulozes m e di k am en t u s iedala p i rm ā s ( p a m a t a ) k ā r t a s un o t rā s
(rezerves) k ā r t a s medi kament os.
P i r m ā s k ā r t a s m e d i k a m e n t i ir ftivazīds (0,5 2 vai
3 reizes d ienā) , t ub az īd s (0,15—0,2 2 vai 3 reizes di enā) , met az īds
(0,5. 2 reizes di enā) , s trept omi ci ns (0,5— 1,0 dienā i m ), P A S S
(9,0— 14,0 di enā).
O t r ā s k ā r t a s m e d i k a m e n t i ir t ibons (0,05 2 reizes
d i en ā) , cikloserīns (0,25 2 vai 3 reizes d i enā) , etoksīds (0,5 2 —4
reizes d i en ā) , e li on amī ds (0,25 2 vai 3 reizes di enā) , k a na mi c īn s
(0,5— 1,0 im ) u. c.
O t r a s k ā r t a s m e di k a me n t u efektivitāte ir m a zā k a, bet toksici-
t ā t e lielāka. Sos m e d i ka me nt u s p a r a s t i lieto tad, ja t ub er ku l o­
zes ba kt ēr i ja s ir re zi s te nt as pret p i r m ā s k ā r t a s medi kament iem.
P ā r ē j a m ed i ka me nt o zā t er a pi ja ir s i mp t o m āt i s k a un tiek lie­
t ot a pēc v a j a d z ī b a s (pretklepus, p re ts ā pj u, at krēpot āj i un sirds
līdzekļi).
P la ušu a siņ o š a n a s g a d īju m ā jāvei c n e a tl i e ka mā s t er a p i j a s p a ­
sākumi .
Nepieci ešams p il nīg s miers, p u s s ēd u s stāvoklis. Ēs t dod
šķidru, vēsu put ri ņu u n želejas.
Uz k a j a m 1 s t u n d u uzliek venozos ž ņ a u g u s , kontrolējot
ar tē ri j u pul sāci ju (ar tēr ij u n ed r īk s t n o ž ņ a u g t ) .
In tra ven ozi i evada 10 ml 10% kal ci ja hlorīda š ķī du ma un
10 ml 10% n ā t r i j a hlorīda š ķī duma.
Lai p a s t i p r i n ā t u a si n s recēšanu, s u b k ut ān i injicē 10—20 ml
ž elat īna, bet im — 5 ml 2 % a sko rb īn skā be s un 1— 2 ml 1% vika-
sola. J āi nj icē arī 1 ml 0,1% at ro pī n a zem āda s, lai p a p l a š i n ā t u
v ēd e ra d obu ma a s i n s v a d u s un līdz ar to s a m a z i n ā t u as i ns s pi e­
dienu p l a u š ā s ( m a z a j ā a si ns ri t es lokā).
P ē d ē j ā laikā ar lieliem p a n ā k u m i e m i nt ravenozi lieto 5 ml
1_% p r o t a m ī n a s ul fāt a š ķī duma, k as s a i s t a a si n s heparī nu, t ā d ē ­
j ādi s a m a z i n o t as iņ o ša nu . J a mi nē tā t er ap ij a nepalīdz, j āpār lej

157
as in is (100— 200 ml) vai p l az ma (75— 100 m l ). Da žos gad ī ju mo s
labi palīdz m ā k s l ī g a i s pn ei mo t or ak s s vai pnei moperit onej s.
M ā j a s a p st āk | os , j a n a v m edi kament u, s li mni ekam v a r dot
dzert s ā l s šķ īdu mu (uz 1 glāzi ū dens i zš ķī di nāt a 1 ē d a m k a r o t e
v ā r ā m ā s āl s ) .
S ti p ra klepus g a d ī j u m ā j ā do d pretkl epus līdzekļi. Tūlīt j ā d od
arī ant ib ak ter iā li e medi kament i, jo k a t r a a s i ņ o š a n a v a r r adīt
pneimoniju.
Ķ irurģiskās ā r stē ša n a s gal veni e veidi ir pl au š u rezekcija, ko-
l a p s a t er a pi ja ( mā ks l īg ai s pn ei mot oraks s, pnei moperit onej s, tora-
kopl ast ika) un a tk l ā t ā ka ve r nu ā r st ē š a n a .
Ā r s t ē š a n a s met odes p a r a s t i tiek kombi nēt as . P n e i m o t o r a k s a
g a d ī j u m ā g ai su i evada pl ei ras telpā, p l au š a s tiek s as pi es tas , un
i ekai suma process m a z pi edal ās e l p oš an a s ku st ī bā s un ā t r ā k s a ­
dzīst. To p aš u p a n ā k ar pnei moper it onej u, k ad ga is u ievada v ē­
dera dobumā; g a i s s spiež uz a u g š u d i af r ag mu , un p l a u š a s daļēji
saplok. Bez t am kā m ā k s l ī g a i s p nei mot oraks s, tā p nei mop er it o­
nej s veicina dzī šan u ar ī reflektorā ceļā.
Vēl v a r i zdar īt k a v e r n a s p unkci ju c a u r k rū š u k u rv j a sienu un
t a j a ievadīt m ed i k am e n t u s vai arī izdarī t k a v e r n a s a t v ē r š a n u un
ā r s tē t a tvēr to kavernu.
Profilakse
P l a u š u tuberkul oze ir sociāla slimība, kas cieši s a i s t īt a ar
uzt uru, dzīves u n d a r b a apst ākļ iem. K a pi t āl i s t i sk a j ā sabiedrībā,
ku r d a r b a ļ a u ž u m a s a s r e gu lā ri s a ņ e m sliktu uzt uru, dzīvokļos ir
g a is a un g a i s m a s t rūkums , m i t r u m s un s m a g i d a r ba apstakļi,
s as l im st īb a ar tuberkulozi n emaz inās .
P a d o m j u Savi enī bā s a k a r ā ar labiem sociāliem apst ākļ iem un
iedzīvotāju a ug s t o s an i t ār i higiēnisko kul tūru tuberkul ozes s l i m ­
nieku s kai ts g a d u no g a d a krasi s am a z i n ā s .
P a d o m j u Savi enī bā izvērsti plaši or ga ni zat or is ki p a s ā k u m i t u ­
berkulozes a p k a ro š an a i. Tos v a d a p re tt ubc rkul ozes dispanseri.
D i s p a n s e r a g a l v en a j os u zde vumos ietilpst 1) u zņ e mt uzskait ē vi ­
s us tuberkul ozes sl imni ekus un kontrolēt ģi men es locekļu ves e­
lības stāvokli, 2) veikt pl aš u s a n i t ā r ā s i zglītības darbu, 3) o r g a - ,
nizēt slimnieku a mb u l a t o r o un s ta ci o nā r o (sl imnīcā vai s a n a t o ­
rijā) ā r s tē š an u.
Pie profil akt iskaj iem p as ā k u m i e m j ā pi es k ai ta ar ī i n t r a k u l ā n ā
p rett uberkul ozes vakc inā ci ja un r evakci nāci ja a r B C G vakcīnu.
Vakci nē visus j a u n d z i m u š o s 5.— 7. dzīves dienā, j a n a v kontrin-
dikāciju (piodermija, t e m p e r a t ū r a s p a a u g s t i n ā š a n ā s virs 37,5°,
dispeptiski t rau cēj umi , dze mdī bu t r a u m a s ) . Va kci nāci jai pak ļaut i
visi cilvēki līdz 30 g a du v ec uma m, kuri em M a n t ū r a ud ze a t š ķ a i ­
dī jumā 1 : 2000 ir nega tī va .
P i r m ā re vakci nāc ij a notiek 7 g a d u vecumā, otrā — 12 un
t reš ā — 17 g a d u vecumā. T u r p m ā k ā s re va kc in āc i ja s notiek a r
in t er vā lu 5 —7 gadi.
ASINSRITES SISTĒMAS SLIMĪBAS

A NA T O M ISK I FIZIO LO Ģ ISK S R A K STU R O JU M S

As ins ri t es jeb as i ns ci rku lā c ij as si st ēmu veido s ir ds un a s i n s ­


vadi ( art ēri jas , vēnas , kap il ār i) .
S ir ds ir šīs s i s tē m as ce n tr a la is o r g ā ns . Ritmiski s a r a u d a m a s
( k o n t r a h ē d a m ā s ) , tā n od roš ina a si n s pl ūs mu pa as ins vadi em.
K a p il ār o s notiek vielu a p m a i ņ a s t a r p a si n īm un audiem.
S ir d s s a s t ā v p ā r s v a r ā no m us k u ļ u audiem, t ā s s v a r s n or māl i
ir ap 250—350 g. S t a r p s i e n a s a d a l a sirdi l a b a j ā un kre is ajā
pusē. K a t r a si r ds puse s a v u k ā r t s a d a l ī t a di vās d a ļ ā s — pri ekš­
k a m b a r ī jeb ā tri jā un k a m b a r ī jeb vent ri kul ā. S t a r p p r i ek š ka m ­
bar i un k a m b a r i ir atvere, ko l a b a j ā si rds pusē sedz t rī svi ru vār-
stule, bet kre is ajā pus ē — divviru jeb m i t r ā l ā vārstul e.
S ir ds siena vei dot a no t ri m k ā r t ā m . Iekšējā k ā r t a — e n d o ­
k a r d s — ir p lā na endotēlija un fibrozu a u d u kār ta , k a s izklāj
si rds d o bu mus un veido si rds vār stul cs . M i o k a r d u jeb m us ku ļu
k ā r t u veido š ķē rss vī trot o m us kuļ u šķiedru sincītijs. Š ķi ed ras pie­
s t i p r i n ā s pie fibrozu a u du gre dzena , kas a t r o d a s s t ar p k a m b a ­
riem un pr iekš kambari em. Vi sbi ezākai s m us ku ļu s l ān i s ir kreisā
k a m b a r a sienā ( a p m ē r a m 1,2— 1,5 c m ) , bet v i s p l ā n ā k a i s —
p ri e k š k a m b a r u sienās. P e r i k a r d s ( si rds ā r ēj ai s a pv al ks ) klāj
sirdi no ār pus es . T as s a s t ā v no d i vām l api ņām. Iekšējā p er ik a rd a
l ap iņ a jeb e p i k a r d s klāj tieši s i r d s muskul i un lielos a s i n s ­
v a d u s si rds t u v um ā. Ārējā p er ik a rd a l ap iņ a sedz epi kardu. S t a r p
ārējo un iekšējo p er ik ar da l api ņu v ei doj as ļoti š a u r a n o s l ēg t a
t el pa — p er ika rd a dobums. To pilda serozs š ķi drums . Sirds kontr-
akc ij as p er ik a rd a s o m i ņ ā t ādēļ notiek g a n d r ī z bez berzes, t ā t a d —
bez e ne r ģ i j a s z udu ma.
S i r d s muskul i a r as i nī m a p g ā d ā si rds v a i n a g a r t ē r i j a s jeb ko­
r o n ā r ā s ar tē ri jas . K o r o n ā r ā s a r t ē r i j a s s ā k a s no a or t a s
tūliņ vi rs p us mē ne sv e id a vār s tu l ēm . L a bā v a i n a g a r t ē r i j a v i r zā s
pa s ir ds vai n ag r ie vu , k as a t r o d a s s t a r p p ri ek š ka mb a ri em un k a m ­
bariem. Uz s ir ds m u g u r ē j ā s v i r s m a s l abā v a i n a g a r t ē r i j a veido
m u g u r ē j o lejupejošo zaru, k as iet uz si rds galotni. Krei sā v a i n a g ­

159
ar tē ri ja, k as p ar a st i ir lielāka p a r labo, j a u s ā k u m a daļ ā s a d a l ā s
2 za r os — priekšējā l ej upej oš aj ā z a r ā un apl iekt aj ā zarā. Lab ā
v a i n a g a r t ē r i j a a p g ā d ā ar a s i nī m lielāko daļ u labā k a m b a r a ,
k a m b a r u s t a r p s i e n a s m u g u r ē j o daļ u un nelielu daļu no kreisā
k am b a r a . Kreisā v a i n a g a r t ē r i j a a p g ā d ā ar as i nī m p ā r ē j ā s si rds
d aļ as. V eno zās as in is no si rds s a pl ū st si rds ven oz a jā v a i n a g -
s i nus ā, k as a t v e r a s l ab a j ā pri ekškambarī . Lielās s ir ds a r t ē r i j a s
un v ēn a s novi et ot as s ir ds m us kuļ a virspusē, tādēļ m i ok ar da kontr-
a kcij as laikā as i ns ri t e t a j ā s netiek t raucēt a.
U z b u d i n ā j u m a impulsi, k as i zrai sa sirds ko nt rakc ija s, rodas
p a š ā sirdī — tā s a u c a m a j ā s i r d s v a d ī š a n a s s i s t ē m a , ko
veido n er vu audi em līdzīgi elementi. No rm āl os a ps t āk ļ os u z b u ­
d i n ā j u m ā impulsi r od as s i nus a j eb Ki s a— F l a k a mezgl ā, kas a t ­
r oda s labā p r i e k š k a m b a r a sienā. No t uri ene s pa p r i e k š ka mb a r u
m u s k u l a t ū r u impulsi n o n ā k a tr io ve n t r i k u l ā r a j ā jeb Aš ofa—T a v a r a
mezglā, k as a t r o d a s p ri ek š k a mb a r u s t a r p s i e n a s a pa k š ē j ā daļā.
No at ri o ve n tr ik ul ār ā m e zg l a s ā k a s I li sa kūlītis, k as novietots
k a m b a r u s t a r p s i e n a s a u g š d a ļ ā . No I li s a kūlīša atiet labā un
kreisā kājiņa. U z b u d i n ā j u m a i mpulss no a tr io ve nt ri kul ār ā mezgl a
pa Hi s a kūlīti un t ā l āk pa Hi s a kūlīša a b ā m k ā j i ņ ā m u n pa sī ­
kākiem v a d ī t ā j s i s t ē m a s s a z a r o j u m i e m ( P u rk i nj ē š ķi edrā m) n o ­
nāk k a m b a r u m u s k u l a t ū r ā un t u r i zrai sa m us k uļ u kont rakci ju.
U z b u d i n ā j u m a izpl at ība pa si rds v a d ī š a n a s s is tē mu u n sirds
m u s k u l a t ū r u ir s ai s tī ta a r elektriskā pot enci āla ra ša no s . Šī p o ­
t enci āl a r e ģ i st rā c ij a ir el ekt ro k ar di o gr ā fi s kā s i zm ek l ēš a na s m e­
t odes p a m a t ā . U z b u d i n ā j u m a impulsu r a š a n o s un v a d ī š a n u
ietekmē vi des t e m p e r a t ū r a , s kābe kļa un b a r ī b a s vielu d a u d z u m s
un s āļ u s a s t ā v s asinīs, to ietekmē ar ī v e ģe t a t īv ā nervu sistēma.
P a r a s i m p ā t i s k ā s nervu s i s tē m a s ( kl ej ot āj ner va) kairinājuma
ietekmē impulsu r a š a n ā s s i n u sa m ezg lā kļ ūst retāka, u n i m­
pul su v a d ī š a n a s ā t r u m s s am a z i n ā s . S i m p ā t i s k ā s ner vu s i s tē m as
k a i r in ā ju m s, pi emēram, u z t r a u k u m s vai fiziska piepūle, izraisa
pretēju reakciju — s i rd s da r bī ba p aā t r i n ā s . Impul su r a š a n ā s un
v a d ī š a n a s t r auc ēj um i s ir ds v a d ī š a n a s s is tē mā i zp a u ž a s kā s i r d s ­
d a r b ī b a s ri t ma t raucēj umi.
Si rd s d a r b ī b ā v a r izšķirt s i s t o l e s jeb m us ku ļa k o nt r a kc i ­
j a s fāzi u n d i a s t o l e s jeb a t s l ā b u m a fāzi. S i r d s d a r b ī b a s cikls
s ā k a s a r priekškambaru sistoli, k as ilgst a p m ē r a m 0,1 sekundi.
Š aj ā laikā p ri ek š ka mb a ri daļēji i ztukšojas, as inī m ai zpl ūst ot
c a u r a t v ē r t a j ā m divviru un t ri svi ru v ā r s t u l ē m uz kambar iem.
P r i e k š k a m b a r u sistolei seko kambaru sistole, k u r a vidēji ilgst
a p m ē r a m 0,25 sekundes. K a m b a r u sistolei izšķir 2 periodus. S ā-
k u m a periodā, t. i., m u s k u ļ a s a s p r i n d z i n ā j u m a p e ­
r i o d ā , asi ni s k a m b a r a m u s k u l a t ū r a s spiediena ietekmē tiecas
pl ūst a tp ak a ļ p r i e k š k a m b a r a virzienā un t ād ēj ādi aizver divviru
un trisviru vār stul es . Pie šo v ā r s t u ļ u viru m a l ā m p i es ti pr ināt ās
s a i s t a u d u s t ī g a s neļ auj v ā r s tu l ēm at vēr ties uz pr iekš kambari em.
Līdz a r to n e va r notikt asi ņu r e t r o g r ā d a p l ūs ma (sk. k r ā s a i n ā s

160
ielīmes VI un VII a t t . ) . S a s p r i n d z i n ā j u m a periodā, k ur š ilgst a p ­
m ē r a m 0,05 sekundes, notiek s t r a u j š spiediena p i e a u g u m s s l ē g t a ­
jos k a m b a r u dobumos. Kad spiediens abos k a m b a r o s sas ni ed zi s
s piediena līmeni ao rt ā un p l au š u ar tēri jā, a tv e r a s p us mēn es ve ida
v ā r s t u l e s uz šiem a si n sv ad i em u n s ā k a s k a m b a r u sistoles otrs
periods — a s i ņ u i z d z ī š a n a s p e r i o d s , ku rš i lgs t a p m ē r a m
0,2 sekundes. Š a j ā periodā k a m b a r i g a n d r ī z pilnīgi iztukšojas.
Sākot ies s ir ds diastolei, spiediens k a m b a r u d ob um os krītas, un
asinis, tiecoties pl ūst at p ak a ļ no li el aj ām a r t ē r i j ā m uz sirdi, a iz ­
ver pu sm ēne sve ida vār st ul es. D ia sto le s periodā, kas p a r as t i i lgst
ap 0,35—0,5 sekundes, notiek p r ie kš k am ba r u un k a m b a r u p il d īš a­
n ā s ar sirdij p i e pl ū s t oš aj ā m as inī m (sk. k r ā s a i n ā s ielīmes VI un
VII att.).
6. t a b u l a '
S ird s v ā rs tu ļu stā v o k lis d a ž ā d ā s s ird s d a r b īb a s c ik la fā ze s

S i r d s d a r b ī b a s cikla Sirdsdarbības D iv vir u un Pusm incsvcida


fā z e cikla fā z e s t r ī s vir u v ā r ­ v ārstuļu
ilg u m s s t u ļ u s tā v o k l is s tā v o k lis

P r ie k šk a m b a r u s i s t o l e 0,1 sek. atvērtas slē g ta s


Kambaru sistoles sasprin­ 0,05 sek. slēgtas slēgtas
d zinājum a fāze
K a m b a r u s i s t o l e s a siņ u i z ­ 0,2 sek. slēgtas atvērtas
d z ī š a n a s fā ze
D iastole 0 ,3 — 0 ,5 sek. atvērtas slēgtas

V ā r s t u ļ u d ar b ī b a s t ra uc ē jum i jeb s ir ds ka it es izrai sa a s i n s ­


rites t ra u c ē j u m u s s ir ds do bu mos un līdz ar to at sev iš ķu si rds
d aļ u pārslodzi.
S ir ds m us ku ļa k on t ra kc i ja s spēks z i n ā m ā s ro be žās tiek r e g u ­
lēts a ut omāt i sk i — jo lielāks ir si rds m u s ku ļ a i estiepums dia-
stolē, jo s pēc īgā ka ir s ir ds sistoliskā kont rakci ja. No rmā li si rds
a izs ūkn ē t ik pat d au dz asiņu, cik tai pieplūst. J a a si ņu pi epl ūdums
sirdij palielinās, pi emēram, fiziskas slodzes laikā, p al iel inās si rds
d ias tol is ka is pi ldīj ums un p a s t i p r i n ā s sistole. Asi ņu d aud zumu,
ko k a m b a r i s p ā r s ūk n ē a r t ē ri j ā s v ienas sistoles laikā, s au c pa r
s irds sistoles tilpumu. S ir ds sistoles t il pu ms miera stāvokl ī n o r ­
māli ir ap 60— 70 ml. As iņu da udz ums , ko vi ens s ir ds k am b a r i s
p ā r s ū k n ē a r t ē r i j ā s m in ūt es laikā, ir s ir ds mi nūte s tilpums. S ir d s
m i nūt es t il pu ms ir vienlīdzīgs s ir ds sistoles t i lpu mam, p a r e i z i n ā ­
t a m ar si rds ko nt rakc iju skai tu minūtē. Normāli si rds m in ūt es
t i lp um s miera stāvoklī vidēji ir 4,5 /.
Nelielas slodzes laikā spēcīgai sirdij mi nū te s t il pums palie­
linās, g al v e n o k ā r t palielinoties sistoles t ilpu mam, bet vāj ai s i r ­
dij — g a l v en ok ā rt palielinoties k ont rakc iju bi ežumam. Lielas

1 S i r d s d a r b ī b a s cikla a n a l ī z e l a b ā k a s u z s k a t ā m ī b a s n o l ū k o s t a b u lā s n i e g t a
n e d a u d z v i e n k ā r š o t ā v eid ā.

11 - 44 161
slodzes laikā spēcīga sirds palielina kā sistoles tilpumu, tā kon-
trakci ju biežumu, p a n a k o t m in ūt es ti lp uma p i e a u g u m u p at līdz
30 /. Vā ja si rds ievēroj amu sistoles un līdz ar to m inū te s t il­
p u m a p ie au g um u p a n ā k t nespēj. J a sistoles un m in ūt es t il pums
ir nepi et iekams o r g a n i s m a n o r mā la i a s i n s a p g ā d e i ni ecī gas s l o ­
dzes laikā vai p a t miera stāvoklī, ir i estājusies s i r d s d a r b ī b a s n e ­
pietiekamība jeb dekompensāci ja.
As i ns ri t es s is tē ma s a s t ā v no diviem a si n sr it es lokiem vai, p a ­
reizāk sakot, puslokiem (pilnu apriti k a t r a a s i n s d a ļ i ņ a veic, ik­
reiz izejot cauri abiem p u s l ok i em ). M a z a i s a s i n s r i t e s l o k s
s ā k a s ar p l au š u artēri ju no labā k a m b a r a . Šī ar tē ri j a nes ar ska-
bekli n a b a g a s un ar C O 2 b a g ā t a s as ini s uz pl auš u kapilāriem,
ku r notiek gāzu a p ma iņ a . Ar skābekli b a g ā t i n ā t ā s asi ni s pa
4 p l au š u v ē n ā m (pa 2 no k a t r a s p la uš as ) ieplūst kreisajā pr ie kš ­
k am ba r ī, kur b ei dzas m a za i s as i ns ri t es loks. L i e l a i s a s i n s ­
r i t e s l o k s s ā k a s 110 kreisā k a m b a r a a r a o r t u — paš u lie­
lāko artēriju. No a or t a s s ā k u m a d a ļ a s a t z a r o j a s 2 k o r o n ā r ā s a r t ē ­
rijas, bet n e d a ud z a u g s t ā k no tā s a u c a m ā a or t a s loka a t z a r o j a s
mi ega ar tē ri jas , k a s a p g ā d a ar asi nī m g al vu, u n z c m a t sl eg k au l a
ar tē ri jas , k as a p g ā d ā a r a si n īm plecu josl u u n rokas. Krūšu d o ­
bu mā no a o r t a s a t z a r o j a s ar tē ri jas , k a s a p g a d a ar asi nī m ri bs tar pu
mu sk uļ u s un b ronhus , bet vēde ra d obu ma — ar tē ri jas , k a s ap-
g ad ā nieres, a k n a s un g r e m o š a n a s or gā n us . Pie ieejas iegurnī
a o r ta s a d a l ā s 2 kopēj ās i egu rņa ar tē ri jās , k a s s a v u k ā r t k a t ra
d a ļ a s iekšējā un ār ēj ā i egurņa ar tērijā. Iekšējas i eg urņ a a r t ē ri j a s
a p g ā d ā a r as in īm i eg u rņ a d obu ma o r g ā n u s , bet ā r ē j ās i egurņa
a r t ē r i j a s — a p a k š ē j ā s eks tremi tāt es. As ini s no lielā as i ns ri t es
loka s a p l ū s t a pa k š ē j a un a u g š ē j ā dob aj a vēnā, k u r a s ieplūst l a ­
b a j ā s ir ds pri ekš kambarī . A pa k šē j ā dobā v ēna s a v a c as ini s no
ķ er me ņa lejas d a ļ a s un v ēdera d obu ma orgāniem. Asinis no gr e­
m o š a n a s o r g ā n i e m a p a kš ēj ā dob aj ā v ē n ā nonāk, iepriekš izpl ūs­
tot c a ur v ā r t u v ē n u un aknu k ap i lā r u tīklu. A u g š ē j ā dobā v ēna
s a vā c asi ni s no g al vas , rokām un plecu joslas.
Lielais a si ns ri t es loks realizē v is u s v ar ī g ā k o vielu a pm a i ņ u
s t a r p asi nī m un audiem, i zņemot g ā z u a pm a i ņ u pl auš ās , ko veic
m a z a i s a s i ns r i t es loks.
Asinis a r t ē ri j ā s pl ūst relatīvi liela spiediena ietekmē. Sistoles
laikā, k ad si rds no j a u n a ievada ar t ē r i j ā s lielu a si ņu porciju,
asi ns sp iedi ens lielā a si ns ri tes loka lielajās a r t ē ri j ā s n or māl i s a ­
sni edz 100— 140 m m d z īv s ud ra b a s t a b a spiediena. Di ast ol es p e­
rioda, kad d a ļ a as i ņu no a r t ē r i j ā m c a ur kapi lār iem a t pl ū s t uz
v ēn ā m, as ins spi edi ens lielā loka a r t ē ri j ā s krīt līdz 60—90 m m Hg.
Ta kā l ielajām artēri jarn j ā i z t u r s a m ē r ā liels spiediens, to si enas
ir relatīvi biezas un s a t u r daiļdz el ast īgo šķiedru un gludo m u s ­
kuļu šķiedru. Sīko artēri ju un it sevišķi vi ssīkāko ar tēri ju jeb
arteriolu s i eni ņās el as tī go šķiedru nav, t ā s s a s t ā v g al v e n o k ā r t
no mu sk ul ār ie m elementiem. Sīko ar tē ri j u mus kuļ u s a s p r i n d z i ­
n ā j u m a p a k ā p e jeb tonuss, ko reflektori regulē s im pā ti skā nervu

102
sistēma, n o s ak a a r t e r i ā l ā spiediena au g st u mu . Tā, piemēram,
fiziskas slodzes vai u z t r a u k u m a laikā, k ad pal iel inas s im pā ti sk ā s
ner vu s i s tē m a s t onus s, pi ea ug ari sīko ar tē ri j u t onus s un līdz. ar
to pre te stī ba a si n s p l ū s ma i — as ins spi edi ens p a a u g s t i n ā s . Aktīvi
n o d a r b i n ā t ā mus kul i vai o r g ā n ā n ei rog ēns arteriolu t on us a pie­
a u g u m s nenotiek, bet d a r ba ietekmē p a st i pr in āt i izdalītie v iel ­
m a i ņ a s produkti i zrai sa vietēju a s i n s v a d u t o nu s a a t s l ā b u m u un
līdz ar to i evēr oj amu vietēju as i ns ri t es p as t i p r i n āš a n os . Ari p a ­
s ti pri nāt i n o d a r b i n ā t ā sirds muskul i notiek vietēja a s i n s v a d u p a ­
p l a š i n ā š a n ā s vietēji izdalīto aktīvo vielu ietekmē. P iet iekams sirds
a s i n s a p g ā d e s p i e a u g u m s v a r nenot ikt g al v en o k ā r t tad, j a skl e­
rozes vai cita o r g a n i s k a procesa ietekmē sirds lielās ar tē r ij as ir
s a š a u r i n ā t a s un nespēj n o dr oš i nā t p a s t i p r i n ā t u a si n s pieplūdumu.
K a p i l ā r i ir as i ns ri t es s i s tē m as s v a r ī g ā k ā daļa, jo tieši
k a pi l ār o s nori s vielu a p m a i ņ a s procesi s t a r p as i nī m un audiem.
Ka p il ar u siena s a s t ā v no endotēlija š ū n u k ā r t a s un tā s a u c a m ā s
b a z ā l ā s m em b rā n ā s . K ap il ār a g a r u m s ir līdz 0,5 mm, d iam et rs
s ā k u m a daļ ā 7— 10 [i. Aktīvi n od a r b i n ā t o s audos, pi emēr am, si rds
muskulī, k a p il ār u skai ts 1 m m 3 v a r bū t līdz 4000. At sevišķu k a p i ­
l āru boj āej a tādēļ n e i zr a i s a j ū t a m u s audu a s i n s a p g ā d e s t r a u ­
cējumus. Asi ns spi ed ien s ka p i l ā r o s ir ap 15— 30 m m Hg, bet t a s
v a r ievērojami p aa u g s t i n ā t i e s , pi emēram, n o d a r b i n ā t a m u sk uļ a
kapilāros.
V ē n a s g al v en ok ā rt ir t r a n s p o r t a asi nsvadi . Ci lvēkam h or i ­
z o n tā lā stāvoklī as ins spi edi ens v ē n ā s ir ap 5— 10 m m H 20 . Vēnu
s ienas ir pl ānas . Ķe r me ņa lejas d a ļ a s v ē n ā s ir vār stul es, k as n e ­
ļauj as i nī m plūst a t pa k a ļ s m a g u m a s pēka ietekmē, piemēram, cil­
vēk am stāvot.
Cirkulējošo a si ņu d a u d z u m s p i e a u g u š a m cilvēkam ir a p m ē r a m
5 litri. Bez cirkul ējošām as in īm o r g a n i s m ā ir vel ap 1— 1,5 l ta
s a u c a m o rezerves asiņu, k a s u z k r ā j a s g al v e n o k ā r t liesas, aknu un
g r e m o š a n a s o r g ā n u vēnas. No šiem a si ņu depo a si n is tiek m o b i ­
lizētas fiziskas slodzes, u z t r a u k u m a un a s i ņ o š a n a s gadī jumos .

sv a r īg ā k ā s SPEC IĀ LĀ S IZM EK LĒŠANAS m etodes

A sin ssp ie d ie n a m ērīšana. Art eri āl o asi nsspi edi enu p a ­


rasti n o s ak a pleca ar tē ri j ā pēc Korotkova metodes. A u g š d e l m a m
rūpīgi piesaitē g u m i j a s manšet i, k ur a savi eno ta ar g um ij as b a ­
loniņu un d z īv s ud ra b a m ano met ru. Ar b al o n i ņ a palīdzību, pēc
iespēj as s tr auj i paceļ ot g ai s a spiedienu manš et ē, saspiež a u g š ­
d el ma a rtēri ju un as ins ri ti rokā pā r tr a uc . Pec t a m m a n o m e t r a
kontrolē g ai s a spiedienu m an š et ē p ak āp en is ki s a m a z i n a u n ar
fonendoskopu izkl ausa elkoņa bedrīti tai r ajonā , kur pa r as t i j ū ­
t a m a a ug š d e l m a a r t ē r i j a s pulsācija. Tad, k ad gai sa spiediens
m a n š e t ē s a ma z in āj ie s līdz pacient a sisloliskā spiediena līmenim,
asi ni s sistoles perioda s ā k pl ūst zem m a nš et e s un izrai sa artēri ju
u* 103
sienu s vā r st ī ba s, k u r a s r a d a r i t m i s ­
kas s k a ņ a s — tā s a u c a m o s Korotkova
t oņus. Tu rp i no t g a i s a spiediena s a ­
m a z i n ā š a n u manš et ē, k ā du laiku
toņi vēl dzi rdami, bet, g a i s a spiedie­
n a m m a n š e t ē krī tot zem diast ol iskā
spiediena līmeņa, toņi izzūd. T ā t a d
m a n o m e t r a u z r ā d ī t a i s spiediens dzī v­
s u d r a b a s t ab a mi li met ros ( m m H g )
toņu p a r ā d ī š a n ā s m o m e n t ā atbilst
s i st ol i skaj am s pi edi enam ar tērijā, bet
spiediens toņu i z z u š a n a s mom ent a
at bi ls t d i a s t o li sk a ja m spi edi enam
ar tēri jā. Ieteicama a t k ā r t o t a a s i n s ­
spiediena m ē r ī š a n a k a t r ā pacient a
i zm ek l ēš a na s reizē, jo p i r m a j ā a s i n s ­
spiediena m ēr ī j u m ā d a ž k ā r t as ins spi edi ena līmenis i z r ā d ā s a u g ­
s t ā k s nekā citos mērījumos.
Elektrokardiogrāfija. U z b u d i n ā j u m a vi ļņa i zp l a t ī š a n ā s si rds
muskul ī ir s ai s tī ta ar elektriskā po tenci āla s t a r p ī b a s r a š a n o s s tarp
u zb u di n āt o un n e uz b ud in ā to sirds daļu. R eģ is tr ēj ot a r s i r d s d a r ­
bību s a i s t ī t ā s elektriskā p ot enci āla s vā r st ī ba s, iegūst elektrokar-
d i o gr am mu . E l ekt ro du s mi nēt o p ot enci ālu u z t v e r š a n a i p a r a s t i pie­
liek l a b a j a m un k re i s a j a m p lecam un kre is aj ai kājai (I n o v a d ī ­
j ums : labā roka — kreisā roka, II n ov ad īj ums : l ab ā roka — kreisā
kāja, III n ovad īj um s: kreisā roka — kreisā k ā j a ) . No rm āl u elek-
t r o k a r d i o g r a m m u (33. att.) veido v ai rā ki zobi un s egment i, kas
periodiski a t k ā r t o j a s s i r d s d a r b ī b a s ritmā. P zobs atbi lst pri ekš­
k a m b a r u u z b u d i n ā j u m a fāzei, P Q s e g m e n t a g a r u m s a t s pog uļ o
u z b u d i n ā j u m a i z p l a t ī š a n ā s l aiku no s i nus a m ezgl a līdz atrio-
v e n t r i k u l ā r a j a m me zg l am, Q R S zobu kompl ekss atbilst k a m b a r u
u z b u d i n ā j u m a fāzei, bet T zobs — u z b u d i n ā j u m a i zd zi š an as p ro­
c e sa m k a m b a r u m u sk ul at ū rā .
E l e k t r o k a r d i o g r a m m a s d i a g n o s t i s k ā s iespējas ir ļoti plašas.
Vislielākā nozī me e l e kt r o k a r di o g ra mm a i ir s i r d s d a r b ī b a s ritma
t ra uc ē ju mu di agnos ti ka, ka arī s ir ds m us kuļ a o r g a n i s k u b o j ā ­
j u m u un s ir ds a si n sr it es t r au c ēj u mu di agnos ti kā. S ir ds mus ku ļa
hipoksija (skābekļ a t r ū ku m s) un s ir ds m us kuļ a perēkļaini b o j ā ­
jumi (to sk ai t ā i nfarkts) izp au žas g al v e n o k ā r t a r T zoba virziena
un lieluma, kā arī a r ST s e g m e n t a a u g s t u m a un fo rma s iz­
m a i ņ ām .
E l e k t r ok a rd i o gr āf i j as pav ei ds ir v e k t o r k a r d i o g r ā f i j a ,
k a s ļauj iegūt p i ln īg āku pri ekš st at u p a r si rds elekt rodzi nēj spēka
lielumu un virzienu.
R e n tg e n o lo ģ is k ā s iz m e k lē š a n a s m etodes. S ir d s n e s a t u r gaisu,
t ādēļ t ā s audi r e n t g e n a s tar iem ir m a z ā k cau rl ai dī gi nekā pl aušu
audi, un r e n tg e n a c a ur s k a t ē (r ent geno sko pi j ā) vai r e n t g e n a u z­
ņ ēm u m a ( r e n t g e n o g r a m m ā ) si rds labi r e d z a m a uz pl auš u fona.

164
R en t g en a c a ur skat ē, aps k at ot
s li mni eku zem d až ādi em leņķiem
att iecī bā pret ekrānu, v a r g ūt labu
pr iekš s tat u par si rds konfi gurāci ju
(f ormu), lielumu un t ās kont ūru
p ul sāci ju r a k s tu r u (34. at t .) . S ir ds
k o nf i g u r ā c i j a s v i s p u s ī g a s n o vē r t ē­
š a n a s zi ņā r e n t g e n a c au rs kat ei ir
lielas priekšrocības s al ī d z i nā j um ā
a r s ir ds robežu perkusiju. Lai n o ­
v ēr tē tu s ir ds k o n t ū r a s atsevišķo
d a ļ u pul sāci ju ī pa tn ī ba s, v a r i z d a­
rīt si rds u z ņ ē m u m u sēriju ca ur 34. a tt. S i r d s k ontū ru v e i d o t ā j i
e l em en ti:
s peciāl u k us t īg u režģi. Sī izmeklē­
A — a o rta ; P — p l a u š u a r t ē r i j a ; K p —
š a n a s metode, ko s au c p a r r c n t- k re is a i s p ri e k š k a m b a r i s ; L p — l a b a is
p r i e k š k a m b a r is ; K k — kre is a i s k a m b a ­
g e n k i m o g r ā f i j u , sevišķi a t ­ r is ; D v — do b ā vē na .
vieglo eks ud a ti v ā un adhezī vā
p e r ik a rd ī ta un s ir ds ane ir ismu
d iagnos ti ku. J a sirds s omi ņa ir eks udāts , sirds k o n t ū r a s pul sāci ju
a p j o m s s am az i na s.
Pie r e nt ge n o l o ģ i s k ā m i zm ek l ēš a na s met od ēm p ie sk ai t ām a arī
a n g i o g r ā f i j a — a s i n s v a d u k o nt ra s t i z m e k l ē š a n a un angi okar di o-
g rā f i j a — s ir ds dob umu un no si rds izejošo lielo ar tē ri j u k o n t r a s t ­
izmekl ēšana. A n g i o g r ā f i j u lieto, lai di agn os ti cēt u d a ž ā d a s
i edzi mt as un i e g ū t a s a s i n s v a d u ano mā li j as , bet it sevišķi t ā p a ­
līdz obl iterēj ošās at erosklerozes di agnos ti kā. Kont ra st vi el u iz­
m e k l ē j a m a j ā a s i n s v a d ā ievada v ai nu tieši — a s i n s v a d u p u nk t ē­
j ot — , vai c a u r speciālu zondi. A n g i o k a r d i o g r ā f i j u i z­
m a n t o g a l v en o kā r t iedzimtu un i egūt u s ir ds kai š u d ia gnos ti kā, lai
nos kai dro tu o p e r a tī v as ā r s t ē š a n a s iespējas. Ang i ok ar d io gr ā fi j ai
kont ras tvi el u a g r ā k i evadīja elkoņa vēnā, bet t a g a d biežāk to
ievada c a ur zondi tieši sirdī. S i r d s d o b u m u z o n d ē š a n a
dod iespēju ne vien ievadīt si rds d obu mā kont rast vi el u, bet arī
izmērīt si rds dobumos vai no si rds izejošajos lielajos a s i n s v ad os
as in ss pi ed ienu un iegūt no turienes asi ni s as i ņu g a z u n ot ei kš a­
nai. In di kāc ija s si rds d ob umu z o n dē š an ai ir t ā d a s p a š a s kā a n g i o ­
kar diogr āfi jai . L a b a j ā sirds pusē zondi ievada c a u r elkoņa vai
k ā j a s v ēnā m. Krei saj a s ir ds pusē zondi v a r ievadīt no a ug š st i lb a
a r t ē r i j a s vai miega artēri jas.
Ar f on ok ar di ogr āf ij as metodi v a r grafiski re ģi st rē t s i r d s d a r ­
b ī b a s t oņ us vai tro kš ņu s. A p a ra ta uzt ver ošo daļu — j u t ī g u mi k­
rofonu — pieliek si rds r ajona m. F o no ka r d i o g r ā f s ļauj r eģis tret
si rds t oņu s un t r ok š ņu s d až ā d o s frekvenču diapaz on os , to s kai tā
ari tajos, kurt.s a us s vāji uztver s ka ņa s . Tādēļ nav a bs ol ūt as
a n a l o ģ i j a s s t a rp fon ok ar di ogr āf ij as un a u s ku l t ā ci j as datiem. D a ž ­
reiz f o n o k a r d i o g r a m m a p a r ā d a troksni, k uru s a kl a us ī t nei zd od as
p at p i er ed zej uš am speciāl ist am. F on ok ar di o gr ā fi s ka i zmekl ēšana
indicēta g al v e n o k ā r t di agn os ti sk i n es ka idr os gadī jumos.

165
S fig m o g r ā fija ir ar tēri ju pul sa reģist rāci jā. S f i g m o g r a m m a s
f or ma s analīzei ir nozīme a o r t a s v ā r s t u ļ u nepi et iekamī bas un ste-
nozes, ka ari a o r t a s un locekļu ar tēri ju s a š a u r i n ā j u m u un nospros-
t oj umu d iagnos ti kā. Reģi st rēj ot vi enl ai kus 2 s f i g m o g r a m m a s no
d a ž ā d ā m a r t ē r i j a s vietām, v a r noteikt pul sa v iļ ņa i zp l at ī ša nā s
ā t r u m u at t iecī gaj ā r ajonā . P u l s a vi ļ ņa i z p l a t ī š a n ā s ā t r u m a iz­
m a i ņ ā m ir nozī me at erosklerozes di agnost ika.
Sirdsdarbības fāžu analīze. Reģi st rēj ot uz vi enas pi er ak st a
l en tas vienlaikus e l e kt r ok ar di o gr a mm u, f o n o k a r d i o g r a m m u un
mi ega a r t ē ri j a s pulsu, v a r a pr ē ķ i n ā t atsevišķo s i r d s d a r b ī b a s fāžu
ilgumu. Lielākā d i agn os ti sk a nozīme ir k a m b a r u k on trakc iju s a ­
s p r i n d z i n ā j u m a fāzes p ā r m a i ņ ā m . Šīs fāzes p a g a r i n ā š a n ā s liecina
p a r sirds m u s ku ļ a vāj umu .
Arteriālā oscilog rā ffja ir s fi g mo gr āf ij a s paveids, ko i zmant o,
lai noteiktu locekļu artēri ju pul sāci j u apjomu, š ī i zm ek l ēš a na s
met ode tiek lietota g al v en o k ā r t locekļu ar tē ri j u obl ite rēj oš ās a t e r o ­
sklerozes un obl iterēj ošā end ar te ri ī ta di agnos ti kā. Oscilāciju
a m p l it ūd a zem a r t ē r i j a s b oj ā j u m a vietas krasi s a ma z i nā s.
No re tā k l ie to ja mā m a si ns ri tes s i s tē m as d i a g no s ti k as m e t o ­
dēm j ā m i n flebogrāfija, vēnu p u lsa reģistrācija, v enozā sp ie ­
diena n oteikšana, b allistokardiogrāfija (sistoles r a d īt ā ķ er me ņa
s a t r i c i n ā j u m a r e ģi s t r ā ci j a ) , reokardiogrāfija (r eģi str ē s i r d s d a r b ī ­
bas i zraisītās el ekt riskās pre te st ība s i z m a i ņ a s sirdī) un sirds
sis to le s un m in ū tes tilpum a noteikšana.
As ins ri tes s i s tē m as funkciju n o v ē r tē š an ai i zmant o arī d a ž ā ­
d as funkcionālās iz m e k lē ša n a s m etodes — as in ss pi ed iena vai
e l e k t r o k a r d i o g r a m m a s r eģis trā ci ju pi rms un pēc s t a n d a r t a fizis­
kas slodzes, el pas ai zt ur es m ē ģ i n ā j u m u u. c. Šīs met odes sī kāk
a p r a k s t ī t a s speciāl as f unk ci on āl ās d i ag n o s t i k a s r o k a s g r ā m a t ā s .

A SIN SR IT E S SIST Ē M A S SLIM ĪB U V ISPĀRĒJA


SIM PTO M Ā TIK A

Cianoze ir z il g an a ā d a s u n gļ ot ādu nokrā sa, ko izrai sa


p a a u g s t i n ā t s r educēt ā hemog lob īn a un p az e m i n ā t s oksihemoglo-
bīna s a t u r s asinīs. Ci anoze v i s l ab āk r e d z a m a uz l ūpām, deguna ,
vai gi em, ausīm, pirkstiem. S ir ds slimniekiem cianoze p a r as t i ir
s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bas pazīme. P a au gs ' l i n at s r educēt ā h e­
mo gl obīna d a u d z u m s as in īs šiem s limniekiem r od as g al v en ok ā rt
s a k a r ā ar p al ē n i n ā t u asinsriti. i
A izdusa, j a ta r od as no ni ecī gas fiziskas piepūles vai ari j ū ­
t a m a j au mi era stāvoklī, liecina p a r s i rd s d ar b ī b a s nepietiekamību.
S ir ds slimniekiem ai zd us u daļēji izrai sa ner vu receptoru k a i r i n ā ­
j u ms p l au š ā s s a k a r ā a r a s i n s s a s t r ē g u m u m a z a j ā a si ns ri tes lokā,
bet daļēji - e l p o š a n a s c e n t r a k a i r i n ā j u m s a r C O 2 b a g ā t a m un
skābekli n a b a g ā m asinīm.
Sāp es sirds rajonā v a r būt
1) s t e n o k a r d i s k a s — ja t ās izrai sa skābekļa t r ū k u m s

166
s i r d s muskulī. S t e n o k a r d i s k a s s āp es p ar a st i ir lēkmjveida, t ā s
i zs t ar o uz kreiso plecu un roku un m a z i n ā s pēc ni t ro g li ­
cerīna;
2) s i r d s i n f a r k t a sāpes, k as p a r as t i ir ļoti i ntensīvas,
būt iski n e m a z i n ā s pēc ni trogl icerī na un ir s ai s tī ta s ar kol ap sa
paz īmē m;
3) p e r i k a r d i s k a s — s a k a r a ar p er ika rd a iekaisumu vai
k a i ri n āj um u . Sīs s āpes ir p a s t āv ī ga s, p a r as t i di ezgan precīzi l o k a­
lizētas un n e m a z i n ā s no nit rogl icerī na;
4) a o r t a l ģ i s k a s — j a t a s izrai sa pat o lo ģ is k as p ā r m a i ņ a s
a o r t a s s ā k u m a daļā. Sīs s āpes ir d i ezg an p a s t ā v ī g a s un j ū t a m a s
g a l v e n o k ā r t k r u š u k a u l a a u g š d a ļ a s r ajonā ;
5) b l a k u s o r g a n u slimību i z r a i s ī t a s ;
6) n e i r o t i s k a s — ja t ā s i z p a u ž a s uz neirozes fona un n av
s a i s t ī t a s ar sirds vai b l a k u s o r g a n u slimībām.
Sird sk lau ves vi sbi ežāk jūt, j a s i r d s d ar b īb a ir p a s t i p r i n ā t a un
p a ā t r i n ā t a , piemēram, l iipertoniskās slimības, t ireotoksikozes un
a n ē m i j a s g ad ī j u m ā . Da žrei z s i r d sk l au vj u s aj u t u izra isa s i r d s d a r ­
b ī b as r it ma t r au cēj um i — biežas ekst rasist ol es, p ar oks is māl ā
t a h i k a r d i j a u. c.
T ūskas si rds slimniekiem ir s i r d s d a r b ī b a s n ep iet iekamī bas p a ­
zīme. T ās r oda s g al v e n o k ā r t no s i rd sd a r b ī b a s nepi et iekamī bas
radī ti em nieru d ar b ī b a s t raucēj umiem. Tūsku r a š a n o s veicina arī
venoz a spiediena p a a u g s t i n ā š a n ā s , ko novēro pie s i r d s da r bī ba s
nepi et iekamī bas. S ir ds slimniekiem t ū s k a s u z k r ā j a s g a l v en o kā r t
t a j ā s ķer me ņa daļās, k a s a t r o d a s zemāk ( s t a i g ā j o š a m vai s ēd o­
š a m s li mni ekam k āj ās, g ul o š a m — uz m u g u r a s ) .
A sin ssp ied ie n a p ārm aiņas. P i e a u g u š a m ci lv ēk am vec umā līdz
4 5 —50 gadi em s istoliskais as ins spi edi ens mi era stāvoklī normāl i
mēdz būt robežās s t a r p 100— 140 m m Hg, vi sbi ežāk — 110—
130 m m Hg. Di as to li skai s asi ns sp iedi ens atbilstoši ir robežās
s t a r p 60—90 m m Hg, vi sbi ežāk — 70— 85 mm Hg. Cilvekiem pēc
45— 50 g a d u vec u ma s istoliskais asi nsspi edi ens v a r ēt u b ūt n e ­
d a u d z a u g s t ā k s p a r 140 mm H g — līdz 150— 160 m m H g — vai
vēl vecāki em cilvēkiem p at līdz 170— 175 mm I l g (sk. 7. tab.).
Di as tol is ka asi ns sp iedi ena ievēr oj ama p a a u g s t i n ā š a n ā s t urpreti m
ari vecākiem cilvēkiem ir s li mī bas pazīme. Tā, pi emēr am, 60 g.
v. cilvēkam asi nsspi edi ens 155/85 m m H g nebūt u u z s k a t ā m s pa r
p a a u g s t i n ā t u , t u rp re ti m asi ns spi edi ens 160/105 m m I l g ir p a a u g ­
s ti nāt s. As ins spi edi ena p a a u g s t i n ā š a n ā s cēloņi anali zēt i nod aļ ā
p a r hi pert oni sko slimību.
Sli mī bas, k a s izrai sa a kūt u vai hroni sku si rds kreisā k a m b a r a
v āj u m u, p a r a s t i i zp au ž as ar as ins spi edi ena p a z em in āš an o s. M ē ­
reni p a z e m i n ā t s asinsspiediens, j a t a s nei zr ai sa p a š s a j ū t a s t r a u ­
cējumus, v a r būt arī n o r m a s v ar i a n t s , un t a d ā r s t ē š a n a n a v
v aj a d z ī g a . Citreiz asi ns sp ied iena p a z e m i n ā š a n ā s ir vi s pā rē ju v e­
sel ības t ra uc ē ju mu , pi emēr am, m a z a s i n ī b a s pazīme.

167
7. t a b u l a
A rte riā lā a s in s s p ie d ie n a n o rm a s (pe c V. P le n e r ta u n V. H e i n e s )

S is to li s k a ls s pied ie ns D ia sto l is k a is spie dien s


Vecums mm 11^ mm Mr

OO
o
o

o
P ēc piedzim šanas ' 4 0 — 50

1
2 — 8 ned. 90 4 0 — 50
3 — 12 m ēn . 100 5 0 — 60
2— 3 gadi 100— 110 6 0 — 70
7 — 10 g a d i 100— 120 6 0 — 80
11— 14 g a d i 110— 120 7 0 — 80
2 0 — 30 g a d i 100— 140 6 0— 9 0
3 0 — 40 g a d i 100— 140 6 0 — 90
4 0 — 50 g a d i 105— 155 6 5 — 95
5 0 — 60 g a d i 110— 170 7 0 — 100
v ir s G0 g a d i e m 115— 175 7 0— 100

S IR D SD A R B Ī B A S RITMA TRAUCĒJUMI

P a r s i r d s d a r b ī b a s ri t ma t r au c ēj u mi em sauc p a to l oģ i s­
kus stāvokļus, ko r a k s t u r o u z b u d i n ā j u m a i mpulsu r a š a n ā s un v a ­
d ī š a n a s t rau cēj umi sirds v a d ī š a n a s si stēmā.
Da ļa šo t r a u c ē j u m u i zp a u ž a s ar a r it mi sku s irds dar bī bu,
daļ a — ar p a ā t r i n ā t u vai p a l ē n i n ā t u s i rd s d a r b ī b u , bet daži šo
t r a u c ē j u m u veidi k o n s ta tē ja mi tikai ar el ek tr o ka rd i og rā f ij as p a ­
līdzību.
S i r d s d a r b ī b a s ri t ma t r au c ēj u mi n a v p a t s t ā v ī g a slimība, bet
tos izrai sa vai nu s i r d s d a r b ī b a s n ei ro r eg ul āc ij as t rauc ēj umi
(sirds neirozes, v e ģ e t a t ī v ā s nervu s i st ēmas u z b u d i n ā j u m s u. c.),
vai ar ī s ir ds m us kuļ a boj āj umi (miokardīts, koronārskleroze, kar-
dioskleroze, m i ok ar da i nfarkts, si rds glikozīdu p ā r d o z ē š a n a vai
s irds m u s ku ļ a hipoksija p ār sl od zes r e z u l t ā t ā ) . S i r d s d a r b ī b a s
r it ma t ra uc ē ju mu d ia gn oz e tādēļ n e va r b ūt s li mni eka vi enī gā vai
p a m a t a di agnoze, bet g a n tikai p a m a t a d i agn oze s p a p i l d i n ā j u m s
vai bl ak us di agnoze.

E kstrasistolija

Eks t ra si s to l e jeb ā r p u s k ā r t a s sistole r oda s tad, ja k ādā


v a d ī š a n a s s i s tē m as daļā r od as ā r p u s k ā r t a s u z b u d i n ā j u m a impulss.
Ek st ras is to les nereti mēdz būt cilvēkiem a r praktiski veselu
sirdi. Tāda g ad ī j u m a ek st ra si st oļ u cēlonis ir s i r d s d a r b ī b a s nei ro ­
r e gul āci j as traucēj umi. To t nē r d au dz os g ad ī j u m o s e ks tras is toļ u
p a r ā d ī š a n ā s liecina par sirds mus kuļ a s as l im ša nu .
Eks t ra si s tol es v a r rasties reti un pa vienai (35. a l t . ) , bet iespē­
j a m a s arī biežas eks tras is tol es un g rup ve ida jeb sērij vei da e k s t r a ­
sistoles. Dažrei z ek st rasist ol es p a r ā d ā s re gulā ri pēc k a t r a s kār-

168
35. a tt. S ir d sd a r b īb a s ritm a
tra u cēju m u sh ēm a
<ar z obiņie m a p z ī m ē ta s s i r d s
kontrakcijas); 1 — n o r m ā ls
s i r d s d a r b ī b a s ri tm s; 2 — e kstr a-
sisto l ija (e k s tra s is to le s a p z i m ē ta s
a r b u l t i ņ ā m ) ; 3 — b ig c m īn ij a ;
4 — p a r o k s i s m ā l ā ta h i k a r d i j a ;
5 — p iln īg a a t r i o v e n t r i k u l ā r a
blokā d e ; 6 — a b s o lū t ā a r itm ij a —
t a h i a r i t m i s k ā fo rm a; 7 — a b s o ­
lūtā aritm ija — bradiaritm iskā
fo rm a.

t ē j ā s si rds k o n t ra kc i j a s (bi gemī ni ja — sk. 35. att.) vai pēc k a t ­


r ā m d i vām k ā r t ē j ā m s ir ds k o nt r a k c i j ā m (t ri g em īn i ja ). R e gu l ār ā
e k s t r a si st o ļu p a r a d ī š a n a s nereti ir s ir ds glikozīdu p ā r d o z ē š a n a s
pazīme. D a ž k ā r t slimnieks eks tra si st ol es nes ajūt , taču biežāk t ā s
s l i mni ek am r a d a s a v d a b ī g u sirds « k ūl eno šan as » vai s ir ds « a p ­
s t ā š a n ā s » sajūtu.
T a u s t o t pulsu, ekst rasist ol i dažrei z j ū t kā v ā j u ā r p u s k ā r t ā s
pu ls a sitienu, k u r a m neseko k ā r tē j ai s pul sa sitiens. Bieži e k s t r a ­
sistoles radīt o pul sa vilni n em az n e s a t a u s t a , un t ad ekst rasist ol e
i z pa u ž a s kā pul sa sitiena i zkrišana. Aus kul tēj ot sirdi, ekstrasistoli
dzi rd kā skaļ u ā r p u s k ā r t a s toni, k u r a m seko p a g a r a pa uz e — tā
s a u c a m ā k o m p e n s a t o r ā p a u z e (kārt ēj ā sistole p a r a s t i n e ­
not iek). Biežu ek st ra si st oļ u g ad ī j u m ā nereti v ēr o j a m s pul sa defi­
cīts — p ul sa sitienu s ka it s vi enā miriūtē ir m a z ā k s nekā s i r d s ­
d a r b ī b a s frekvence.
E l e k t r o k a r d i o g r a m m ā eks tra sis tol e i zp au ž as kā ā r p u s k ā r t a s
Q R S komplekss, ku ra forma a t k a r ī g a no tā, kā dā sirds d aļ ā rodas
ā r p u s k ā r t a s u z b u d i n ā j u m a impulss. B ī s t a m a s ir politopas e k s t r a ­
sistoles, t. i., ekst rasist ol es, kas r oda s d a ž a d ā s si rds vietās. P o li ­
t o p a s eks tra si st ol es liecina p a r nopi et nu sirds m u s ku ļ a boj āj umu.
Biežas eks tra si st ol es a p g r ū t i n a si rds dar bu un s ir ds mus kuļ a
b o j ā j u m a g ad ī j u m ā v a r veicināt s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bas
iest āšanos. Gr upv ei da eks tra si st ol es v a r pariet p ar o k s i s m ā l ā s
t a h i k a r d i j a s lēkmē. P a r a s t i t omēr e ks tra sist ol ija ir relatīvi n e ­
k a i t ī g a un n edr īks tēt u but ne ār s ta , ne pacient a pārliecīgu bažu
iemesls. Eks t r as i s t o l i j a s pro gn oz e pilnīgi a t k a r ī g a no pamat -
s li mī bas , k a s eks tras is tol iju izraisījusi.
Ā rstēša n a . Ek s tr as i st o ļu biežumu v a r s a m a z i n ā t a r līdzekļiem,
k a s n o m ā c si rds uzbu di nāmī bu . V a r dot hi ni dīnu (0,1—0,2 2 vai
3 reizes d ienā) , n o v ok aī n am ī du (0,25—0,5 2 vai 3 reizes di enā) ,
kālija hlorīdu (1,0 3 reizes dienā). Neir ogēnu eks tras is tol iju v a r
ā r s t ē t a r nomi eri noši em līdzekļiem (sk. si rds neirožu ā r s t ē š a n u )
u n b e l a d o n n a s t i nktur u (pa 10 pilieniem 3 reizes di enā).

169
P ar oks is mal a taliikardija

P a r o k s i s m ā l ā t a h i ka r d ij a ir s ti pra lēkmjveida s i r d s ­
d a r b īb a s p a a t r i n ā š a n ā s (sk. 35. att.).
U z b u d i n ā j u m a impulsi, kas i zrai sa p ar ok si smāl o t a h i k a r d i j a s
lēkmi, v a r n ā kt no j e bk u ra s si rds v a d ī š a n a s s i s tē m as daļ as. Bīs­
t a m ā k a un g r ū t ā k ā r s t ē j a m a ir v e n t r i k u l ā r a s izcelsmes paroksis-
māl ā t a hi kar di ja. T ap a t kā ekst rasis tol ijas , ari p a r o k s i s m ā l ā s
t a h i k a r d i j a s cēlonis ir vai nu s i r d s d a r b ī b a s n ei ror eg ul āci j as t r a u c ē ­
j umi (ga lv e no k ār t atrialās' t a h i k a r d i j a s g a d ī j u m ā ) , vai o r g a n i s ­
k as si rds m us kuļ a s li mī bas (g al ve n ok ār t v en t ri k u l ā r a s t a h i k a r ­
dijas g a d ī j u m ā ) . Bieži p ar o k s i s m a l a s t ah i k a r d i j a s lēkmes r o d a s
cilvēkiem, kuriem e le k t r o k a r d i o g r a m m ā kon s ta tē ta s a u c a m o
V P V (Volfa P a r k i n s o n a Va it a) anomāl ij u.
P a r o k s i s m ā l ā s t a h i k a r d i j a s leknie s a k a s pēkšņi, s i rd s d a r b ī b a i
p ar ej ot no n o r m ā l ā s uz ievērojami p a ā t r i n ā t u darbību. Lēkme s
l aikā slimnieks p a r as t i j ūt s irdskl auves, reiboni un nespēku. P u l s s
ir ļoti ā t rs un vāj i pildīts. S ir d s toņi ir skaļi, bet s i r d s d a r b ī b a s
frekvence ir 150—250 reizes minūtē. Asi nsspi edi ens v a r būt n e ­
daud z p az emi nāt s. Lekmes laika u z ņ e m t a j ā E k g v a r redzet, no
k u r a s si rds v a d ī š a n a s s i st ēmas d a ļ a s n ak patoloģiskie u z b u d i n ā ­
j u m ā impulsi.
Lēkme v a r ilgt no d a ž ā m mi nūt ēm līdz d a ž ā m s t u n d ām , bet
reizēm pat d a ž a s dienas. Lēkmju biežums s v ā r s t ā s no d a ž a m lēk­
mēm v a i r ā ku g a d u laikā līdz pat v a i r ā k ā m l ēkmēm diena. U z ­
t rauk umi , p ār p ūl e un daži cili faktori, kas nelabvēlīgi ietekmē
s ir ds muskuli, veicina lēkmju bi ežuma pi eaugumu.
J a i lgstoša lēkme r od as n o - s i r d s m us ku ļa nopi et na b o j āj u m ā
(infarkts, m iok ar dī t s) , tās laikā v a r s ākt ies s i r d s d a r b ī b a s nepie­
t iekamī ba vai pa t iestāties nāve. P a lielākajai daļai lēkme nav
dzīvībai bī st ama, un pec t ā s i z bei gš an ās n eva r ko ns t at ēt ievēro­
j a m u si rds funkcionāl ā s tavokļ a p as l ik ti na ša nos . Lēkme i zbei dzas
pēkšņi, u n a t j a u n o j a s n o r m ā l s s i n u s a m e z g l a ritms.
Ārstēšana. Lēkmes laikā s li mni ekam nepieciešams g u l t as re­
žīms. P ā r v e š a n a uz sl imnīcu n epi eci ešama tikai tad, ja lēkme
dažu s tu nd u laikā nepāriet.
Dažrei z lēkmi izdodas p ā r t r au k t, j a uz s i rd s da r bī bu i ed ar bo­
j a s r e f l e k t o r i . Pop u lā r āk i e paņēmi eni ir šadi: 1) 15 30 s e ­
kundes a r pirkstiem mēreni spiež uz slimnieka abiem acu ā b o ­
liem; 2) v a r spiest uz miega artēri ju b al s en es s kr imš ļ a augšdaļas-
līmeni un 3) v a r i eros ināt v e m š a n a s refleksu, kai ri not ar špāteli
vai karotīti s li mni eka rīkles galu.
No m e d i k a m e n t i e m ’ ieteicams 10% novokal nai nī da š ķī ­
du ms 5,0 iv vai im; 0,05% s t r o f a nt ī n a š ķī du ms (0,5 ml iv kopa
ar 20 ml fizioloģiskā vai 40% glikozes š ķ ī d u m a ) , 0,05% proze-
rina šķ īdu ms (1,0 im) un h ini dīns (0,2—0,3 iekšķīgi). Mi nē to s
p r e p a r ā t u s v a r a t ka r lo t ik pēc d a ž ā m s t u n d ām , ja lēkme n a v

170
mitējusies. Da žrei z lēkmi palīdz p a r t r a u k t 20 ml 0,5% novok aī na
š ķī dum a, ko ievada retr osternāl i.
Lielas s li mnī cā s i ei lguš as p a r o k s i s m ā l a s t a h i k a r d i j a s lēkmes
pārtrauc ar s i r d s e l e k t r i s k o d e f i b r i l ā c i j u — sirdsdar­
bī bas a p s t ā d i n ā š a n u a r elektriska l ādi ņa palīdzību. Pēc sirds
ī s l a i cī g ā s a p s t ā š a n ā s p a r as t i a t j a u n o j a s n o r m ā l s s i rd s d ar b ī b a s
r i t m s (dažreiz šo metodi i zmant o arī a bs ol ū tā s a r it mi j as p ā r ­
traukšanai).
Lēkmj u a t k ā r t o š a n o s v a r daļēji vai pilnīgi novērst, ja ār stē
p am at s l i m ī b u, kas i zrai sa lēkmes. J a sl i mī bas p a m a t ā ir sirds
n e i r o r eg u lā ci j as t raucēj umi, to ār s tē kā si rds neirozi.

Blokādes

P a r bl okādēm sauc i mpulsu v a d ī š a n a s t r a u c ēj u m us


s i r ds v a d ī š a n a s sistēmā. Blokāžu cēlonis g a n d r ī z vi enmēr ir sirds
mu sku ļa sl imī ba (mi okardī ts, kar dioskl er oze u. c.) vai sirds gliko-
zīdu p ār d oz ēš a na . Retos gad ī ju mo s d aļ ēj as bl okādes pazīmes uz
īsu laiku v a r rastie^ arī s ti pr a p a r a š i m p ā t i s k ā s ner vu s i st ēmas
k a i r i n ā j u m a rezul tāt ā.
Bl okādes va r iedalīt a t r i o v e n t r i k u l ā r a j ā s un i nt ra ve n tr ik ul ār a -
j ā s blokādes.
A t r i o v e n t r i k u l ā r ā s b l o k ā d e s g a d ī j u m ā ir t r au c ēt a u z ­
b u d i n ā j u m a v a d ī š a n a no s i n us a mezgl a uz Misa kulīti. Šī blo­
kā de v a r bū t daļ ēj a vai pilnīga. Viens no biežākajiem d a ļ ē j a s
b l okādes v a r i a nt i e m ir P Q i nt ervā la p a g a r i n ā š a n ā s elektrokardio-
g r a m m ā virs 0,2 sekundem. Šīs bl okādes veids k o n s t a t ē j a m s tikai
el ekt rokardi ogrāfi ski. Dažrei z atsevišķi u z b u d i n ā j u m a impulsi no
s i n u s a mezgl a k a m b a r o s nenonāk, un t ad novēr o at sevi šķu sirds
s isloļ u izkrišanu. Šis d aļ ēj ās bl okādes veids arī vi sl ab ak d i a g n o s ­
t i c ēj am s ar el ek tr o ka rd i og ra f ij as palīdzību.
J a a tr io v en tr ik ul ār ā blokāde ir p i l n ī g a , t a d no s inus a
m ezg la u z b u d i n ā j u m a impulsi k a m b a r o s n en o n ā k (sk. 35. a t t . ) .
K a m b a r u k o nt ra kc i ja s t ad izra isa impulsi, kas r o da s atrioventri-
k u l ā r a j ā mezgl a vai pat Misa kūlītī. T ā dā g a d ī j u m ā s ir ds dar bī ba
ir ļoti lena; mi era stāvoklī tā p a r a s t i ir 30—50 reizes minūtē.
E l e k l r o k a r d i o g r a m m ā t a d re dzams , ka p r i ek š ka mb a ru un k a m ­
ba r u u z b u d i n ā j u m s r o d a s n ea tka rī gi viens no ot ra — pri ek š ka m­
bar os ā t r a ka , bet k am b a r o s — l ēn āk ā ritmā.
Kā daļ ēj as, tā p i ln īg a s blokādes g a d ī j u m ā sl imn iek am v a r n e ­
būt sevišķu sūdzību. Bl okādes prognozi g a l ve no k ār t n o s ak a pa-
m at s li mī ba, k a s blokādi izraisījusi.
Dzīvībai b ī s t am s ir moment s, k ad daļēja blokāde pariet pil­
n ī g a , jo t ad s i r d s d a r b ī b a nereti a p s t ā j a s uz va ir ā ki em desmitiem
sekunžu. Sl imn iekam šai perioda no skābekļa n epi et iekamī bas
s m a d z e n ē s pa r as t i i es t āj as b e z s a m a ņ a , v a r b ūt k ra mpj i un klī­
n i s k ās n ā v e s paz īme s ( M o r g a n j i —A d a m s a — Stoks a s i n dr o ms ) .

171
P i l n ī g a s blokādes g ad ī j u m ā t am l ī d z ī g a s lēkmes v a r a t k ā r to ti es
v ai r ā k kā r t , un kā da no šīm lēkmēm sl imni eks v a r iet bojā.
I n t r a v e n t r i k u l ā r ā s b l o k ā d e s lielākoties v a r k o n s t a ­
tēt tikai el ek t ro k ar di o gr a mm ā. Visbiežāk novēro H i s a kūlīša
k re is ās k ā j i ņ a s blokādi — kreisais k a m b a r i s t ad s aņ e m u z b u d i ­
n ā j u m a i mp ul su s c a ur labo kambar i. T ā da blokāde nereti mēdz
būt h ro ni skas kreisā k a m b a r a p ār sl odz es g a d ī j u m ā (hipertoni skā
slimība, a o r t a s v ā r s t u ļ u boj āj umi utt.). N e d a u dz retāk s a s t o p a m a
Hi s a kūl īša l ab ās k ā j i ņ a s blokāde.
Ā rstēšana. P i r m ā m k ā r t ā m j ā ā r s t ē slimība, kas i zraisījusi bl o­
kādi. Lai uzl abot u impulsu p ā r ra id i no s i n us a m ezg la uz k a m ­
bariem, d a ļ ē j a s blokādes g a d ī j u m ā ieteicami a d r e n o m i m ē -
t i s k i un h o l i n o l ī t i s k i l ī d z e k ļ i , pi emēr am, i zad rī ns pa
5 — 10 m g 3 reizes dienā un 0,5 ml 0,1% a t r o pī n a š ķ ī du m a 1 vai
2 reizes dienā sbc vai pa 5 — 10 pilieniem 3 reizes dienā iekšķīgi.
M o r g a n j i —A d a m s a —S t o k s a s i n d r o m a gadījumā ne­
pieciešams nekavējoties ievadīt v ē n ā a t ro pī nu (0,1% — 1,0) kopa
a r kofeīnu ( 1 0 % — 2,0), efedrīnu (5% — 1,0) vai a d r e n a l ī n u
(0,1% 0,5— 1,0). Nepieci ešama arī s ir ds m as ā ž a . J a s i r d s d ar b ī ba
n e a t ja u no ja s , j a u z s ā k m ā k s l ī g ā e l p i n ā š a n a un j āi ev ada
a d r e n a l ī n a š ķ ī d u m s t i eš i sirdī.
J ā a t c e r a s , ka a t r i ov e nt r i k ul ā r a s bl okādes cēlonis v a r būt arī
sirds" glikozidu p ār d o z ē š a n a . Tādēļ d a ļ ēj a s blokādes g a d ī j u m a
ā r s t ē š a n a a r sirds glikozīdiem j ā p ā r t r a u c .
P ēdēj ā laikā blokāžu ā r s t ē š a n a i daž os g ad ī j u m o s sāk i zmant ot
e l e k t r o s t i m u l a t o r u s — speciāl us a p a r ā t u s , kas r a d a r i t ­
mi skus i mp ul su s s i r d s d a r b ī b a s v ad ī ša na i . Ar š ā d u elektrisku
s i r d s d a r b ī b a s ri tma v a d ī š a n u v a r novēr st b ī s t a m ā s M o r g a n j i
A d a m s a — St ok sa lēkmes.

Atriju m ir g o ša n a jeb ab so lū ta arittnija

Š aj ā g ad ī j u m ā ir p ā r t r a u k t a r e g u l ā r a i mp ul su r a š a n ā s
s i n u s a mezgl ā, t ur pr et im ā tri ju m u s k u l a t ū r ā d a ž ā d ā s vi et ās r o d a s
d a u d z d a ž ā d a s t i p r u ma u z b u d i n ā j u m a i mpulsu. Ka mb ari atbild a r
k on t ra kc i jā m tikai uz spēc īgā kaj i em impulsiem un arī tikai tad,
j a tie nepi enā k s ir ds m us kul im re fr ak t ār ā periodā. K a m b a r u
k o nt rakc ij as tādēļ seko viena otrai a r d a ž ā di e m intervāliem, un
s i rd sda r bī ba ir absolūti arit mi ska. Ātriju kont rakci ju nav, to
vietā notiek at sevi šķu m us ku ļu šķiedru nekoor dinēt a r a u s tī š an ā s.
Atriju m i r g o š a n u novēr o g a l v en o kā r t s m a g u s ir ds slimību
gadī j umo s, visbiežāk slimniekiem ar m i t r ā l a j ā m s irdskai tēm, kar-
diosklerozi un ti reot oksi sku s'irdi. Atriju m i rg o š a n a , j a t ā n a v
p as tāvē jus i j au ilgstoši, v a r izbeigties pat i no sevis vai arī ā r s t ē ­
š a n a s rezultātā. Biežāk t o mē r āt ri j u m i r g o š a n u nei zd od as p ā r ­
t ra u k t un tā paliek s li mni ekam līdz m ū ž a g al am . A g r ā k šo arit-
mi ja s veidu tādēļ s au ca arī p a r mūžī go aritmiju.

172
Atriju m i r g o š a n a v a r norisēt t ah i a r i t m i s k ā formā, t. i., a r p a ­
ā t r i n ā t u si rds k a m b a r u dar bību vai b ra d ia r i t m i s k ā formā — a r
p a l ē n i n ā t u k a m b a r u dar bī bu (sk. 35. at t.) . Biežāk n o vē r o j a m as
t a h i a r i t m i s k ā s f o r m a s g a d ī j u m ā slimnieki nereti s ūd za s
p a r sirdskl auvēm. P u l s s mi era stāvokl ī ir p a ā t r i n ā t s — 9 0— 100
un v a i r ā k reižu mi nūtē, p ul s a sitienu secība ir hao ti ska u n a t s e ­
višķu pul sa vi ļņu pi ldīj ums — ļoti daž āds . S i r d s d a r b ī b a ir arit-
miska un toņi d a ž ā d a s kaļ uma, jo m a i n ā s atsevišķo si rds sistoļu
ti lpumi s a k a r ā a r m a i n ī g o di ast ol es perioda g a r u m u . J o g a r ā k s
di astoles periods, jo s pēc īg ā ka sistole u n jo s pēc īgā ks ir a t b i l ­
st oš ai s p ul sa vilnis ar tēri jās.
Atriju m i r g o š a n a s t a h i a r i t m i s k ā s for ma s g a d ī j u m ā novēro tā
s a u c a m o p u l s a d e f i c ī t u — p ul sa frekvence ir m a z ā k a nekā
s i r d s d a r b ī b a s frekvence tai p a š a laika periodā. Ta, pi emēram,
pu ls a frekvence v a r būt 100 reizes minūtē, bet s i rd s d ar b ī ba s frek­
vence t ai p a š ā l ai kā — 115 reizes minūtē. P u l s a deficīts š aj ā g a ­
d īj u mā ir 15. P u l s a deficīts r oda s tādēļ, ka d aļ a si rds sistoļu
ir tik v ā j a s , ka nespēj r a dī t labi s a t a u s t ā m u pu l sa vilni. J o lie­
lāks pul sa deficīts, jo v a i r ā k ir nel iet derīgu s ir ds sistoļu, jo n e ­
e kon omi skāks ir s ir ds darbs.
B r a d i a r i t m i s k ā s f o r m a s g a d i j u m ā di astoles periodi
ir pietiekami gari, t ādēļ v i s as sistoles ir sp ēc īg as un pul sa defi­
cītu nenovēro. Ari tmi ju pie āt ri j u m i r g o š a n a s b r a d i a r i t m i s k ā s for­
m a s ne v ienmēr viegli konst at ēt , jo si rds sistoļu secība v a r likties
re gulā ra.
E l e k t r o k a r d i o g r a m m ā a t s t a r p e s s t a r p Q R S kompleksiem ir n e ­
v ienāda s. Atriju u z b u d i n ā j u m a r a d īt a i s P vi lnis iztrūkst, bet tā
vietā bieži redz d au dz sīku vilnīšu, ko r a d a daudzie u z b u d i n ā ­
j u m a perēkļi ā tri ju m u s ku l at ū rā .
Ātriju m i r g o š a n a , sevišķi t ā s t a h i a r it m is k ā forma, a p g r ū t i n a
si rds darbu. I z tr ūks tot r it mi sk ā m k o nt rakc ij ām, ā tri ju do bumos
v a r veidoties as ins recekļi, kuriem at ra uj ot ies un nokļ ūst ot asi ns
s t r a u m ē r oda s e mbol ijas iekšējos o rgā nos .
Ār st ēša na. J a ā tr ij u m i r g o š a n a n e p a s t ā v j a u g ad iem ilgi, var
m ē ģ i n ā t a t j a u n o t s i n u sa ritmu. Sli mni eku t a d ievieto slimnīcā
un s t i n g r ā kontrolē dod h i n i d ī n u , pak āpeni ski palielinot devu
(s āk a r 0,2 5 reizes dienā un beidz a r 0,5 5 reizes d ienā) , līdz
r it ms normal i zē ja s, bet ne i lgāk kā 14 di enas no vietas. V a r dot
arī n o v o k a ī n a m ī d u per os pa 0,5 ( s ā k u m ā 3 reizes dienā,
vēl āk līdz 6 reizēm d ienā) . Ieteicami arī k ā l i j a s ā ļ i , p iemē­
ram, kālija hlorīds pa 1,0 iekšķīgi 3 vai 4 reizes dienā, un k o -
k a r b o k s i l ā z e pa 0,05 im 1 vai 2 reizes dienā (kokarboksilazi
pēdējā laikā a r p a n ā k u m i e m lieto ar ī citu s i r d s d a r b ī b a s r it ma
traucējumu ārstēšanā).
J a āt ri j u m i r g o š a n u p ā r t r a u k t ne iz do da s vai ar ī ja tā p a s t ā v
j a u ilgstoši, j ā c e n š a s t ah i ar it mi s ko formu p ā r v ē r s t b r a d ia r it mi s -
kajā. Šim n ol ūkam ieteicams lietot d i g i t ā l a p r e p a r ā t u s ,
pi emēr am, di gi toksī nu (0,1 m g 2 vai 3 reizes dienā) vai

173
d igi tāla l ap u pulveri ( 0 , 1 - 0,15 3 reizes d ienā) , līdz s i r ds d ar b īb a
p a l ē n i n ā s un p ul s a deficīts s a ma z i nā s.
Nosacīti pie s i rd s d ar b ī b a s ri t ma t r au c ēj u mi em v a r pieskaitīt
ar ī ievērojam i paātrinātu vai palēninātu im pulsu r a š a n o s sin u s a
m e z g lā . Ievērojami p a ā t r i n ā t u s inus a r it mu mi era s tāvoklī jeb
s i n u s a t a h i k a r d i j u vi sbi ežāk novēro d až u s ir ds slimību g a ­
dī ju mā (miokardīts, miokardoze, s i rd s d ar b ī b a s nepietiekamība,
k o l a p s s ) , kā ar ī tireotoksikozes, m a z a s i n ī b a s un d rud ža s l imn i e­
kiem. Dažrei z t a h i k ar d i j a ir ner vu . si st ēmas p a a u g s t i n ā t a s uzbudi-
n ā m ī b a s vai sirds neirozes pazīme. J a p a ā t r i n ā t a s s i r d s d a r b ī b a s
p a m a t ā ir p a a u g s t i n ā t a sirds u zb u di n ām īb a, s i r d s d a r b ī b a s frek­
venci v a r s a m a z i n ā t a r nomi eri noši em līdzekļiem, it sevišķi ar
rezer pīnu (0,25 m g 2 vai 3 reizes di enā).
Ievērojami p a l ē n i n ā t s s i n u sa ri tms jeb s i nu sa b r a d i k a r-
d i j a (50 60 reizes m inū tē un lēnāk) v a r ras ti es no sirds gliko-
zīdu p ā r d o z ē š a n a s vai no p a r a s i m p ā t i s k ā s ner vu s i s tē m as k a i r i ­
n āj u mā , pi emēr am, pie d a ž ā m g a l v a s s m a d z e ņ u un vēdera d o ­
b uma o r g ā n u s limībām. Lēnu s ir ds d ar b īb u novēro ar ī fiziski
spēcīgiem, j au n i e m cilvēkiem.
Daži em cilvēkiem novēro nelielas s i rd s d ar b ī b a s r it ma s v ā r s t ī ­
b a s s a k a r ā ar el pošanu (ieelpā s i r ds d ar b īb a n e d a ud z p aā t r i n ā s ,
bet izelpa — p a l ē ni n ā s) — tā s a u c a m o e l p o š a n a s a r i t -
m i j u . Sī ar i tmi j a n av u z s k a t ā m a p a r sl i mī bas pazīmi.

SI RDSKAI TES
(V itia cordis)

Si rd s ka it es ir sirds v ā r s t u ļ u vai citu s v ar ī g u sirds a n a ­


t omisku el ementu iedzimts vai iegūts b oj āj ums , k as i zrai sa asins-
p l ū s m a s t r a u c ē j u m u s si rds dobumos.
S ir d s iedzimto b o j ā j um u cēloņi n a v skaidri. Iespēj ams, ka
d aļ a iedzimto defektu s ai s t ā mi ar gr ūt ni ec ība s periodā pār ci es tam
v īrus u infekcijām vai a r m e di k a me n t u n e v a j a d z ī g u liet ošanu g r ū t ­
niecības p i r m a j ā pusē. Iedzi mtus defektus biežāk novēro relatīvi
vecu cilvēku bērniem.
Lielākā d a ļ a si rds v ā r s t u ļ u b oj āj u mu ir iegūta. Biežākais
iegūto s ir ds kai š u cēlonis ir reim atisks endokardīts. Vecākiem cil­
vēkiem v ār s t u ļ u b o j āj u ms d a ž k ā r t a t tī s tā s aterosklerozes procesa
rezul tāt ā. Aort as v ā r s t u ļ u b o j āj u m u v a r radīt sifilitisks process'.

Ieg ū tās sirdskaites

D IV V IR U (M IT R Ā L A S ļ VARSTULES N EPIETIEK A M ĪBA


(fnsufficientia valvac m ilralis)
Divviru v ā r s lu l es nepi et iekamī ba jeb m j tr ā lā insufi-
cience ir divviru v ā r s tu l es nepietiekama a i z v ē r š a n ā s k a m b a r u sis-
toles periodā.
\-
174
Etioloģija un patoģeneze

V ā r s t u le s nepi et ieka ma s l ē g š a n ā s v a r but s a k a r ā a r r e i m a ­


t i s m a procesa radīt iem v ā r s tu l es a u d u defektiem vai arī s a k a r ā
a r re im at is ka s sklerozes vai at erosklerozes ra d īt u v ā r s tu l es vi ru
s avi lkumu. Bieži t omēr v ā r s tu l es nepietiekami s lēdzas tāpēc, ka
s l i mā s v ā r s tu l es m a l a s ir nel īdzenas un n ev ar cieši sakļauties.
V ā r s t u le s nepi et iekamī ba v a r ras ti es arī tad, j a b oj āt as s ai s ta ud u
s t ī g a s vai kreisā k a m b a r a papillārie muskuļi — elementi, kas di v­
viru vā r st ul i k a m b a r u sistoles laikā fiksē sl ēgt ā stāvoklī.
Vārs tu le i nepietiekami slēdzoties, k a m b a r u sistoles laikā daļa
a si nu no kreisā k a m b a r a a tp lū st a tp ak a ļ kre is aj ā priekškambarī .
Kreisaja p r ie kš k amb a rī t a t a d ieplūst ne vien asi ni s no pl auš u
v ē n ā m diastoles perioda, bet arī as in is no kreisa k a m b a r a sis­
toles periodā. Krei sai s pr ie kš ka mba r is tiek izplests, un as i ns s pi e­
diens t a j ā p a a u g s t i n ā s . S a k a r ā a r spiediena p a a u g s t i n ā š a n o s
kre is aj ā at ri ja, tiek t r a u c ē t a a s in s at pl ude no m az ā a si ns ri tes loka
c a u r p l au š u vēnā m, tadeļ n e d a ud z p a a u g s t i n ā s asi nsspi edi ens
visā m a z a j ā lokā. As ins spi edi ena p a a u g s t i n ā š a n ā s m a z a j ā a s i n s ­
rites loka a p g r ū t i n a sirds labo ka mb ar i , jo t am t a g a d asi ni s j ā ­
p ā r s ū k n ē uz p a a u g s t i n ā t a asi nsspi edi ena zonu. J a l abai s k a m ­
bar is sirds mus kuļ a s a s l i m š a n a s vai hr on i sk as p ār pūl es re zul tāt ā
v a i rs netiek gal ā a r s avu darbu, i est āj ās s i r d s d a r b ī b a s ( p ā r s v a r ā
l a b ā s s ir ds puses) nepi et iekamī ba jeb dekompensāci ja. S li mni e­
kiem ar mi tr āl o insuficienci a p g r ū t i n ā t s arī kreisa k a m b a r a d ar bs ,
jo vi ena daļ a kreisā k a m b a r a sistolē p a t ē r ē t ā s e ne r ģ i j a s iet z u ­
dumā, pār s ūk n ēj o t daļu asi ņu a tp ak a ļ kr e is a jā pri ekš kambari . I.ai
n ov ad ī tu lielajā a si ns ri t es lokā v a j a d z ī g o a si ņu da ud z umu , krei ­
s a j a m k a m b a r i m j ā s t r ā d ā p as ti pri nāt i. Tādēļ s m a g a s m i t r ā l a s
insuficiences g adī j umā novēro arī kreisā k a m b a r a pār slodz es p a ­
zīmes.

Klīniskā aina

Klīniskā ai na stipri a t k a r ī g a no v ā r s t u l e s b o j ā j u m ā p akā pes


un sirds mus ku ļa f unkcionāl ā st āvokļ a. J a v ā r s tu l es b oj ā j u m s n e ­
liels, bet si rds m us kuļ a fun kc io nā lās s p ēj a s l abas, klīniskie
s imptomi v a r būt niecīgi. Ka mē r s i r d s d ar b ī ba vēl kompensēt a,
subjektīvie si mptomi visbiežāk ir e l p a s t r ū k u m s ' un s i r d s -
k l a u v ē s lielākās fiziskas slodzes laika. Dažrei z s li mni ekam v ar
būt n e p a t ī k a m a s s a j ū t a s sirds r a j o n ā arī miera stāvoklī.
V a d o ša i s obj ekt īvai s si mp to ms ir s i s t o l i s k s t r o k s n i s ,
kas v i s l ab āk i zk l au s āms s ir ds ga lot ne s r a j o n ā (36. att.). Tr ok­
snis r od as no asiņu t urbul enc es ( v i r p u ļ o š a n a s ) , asi nī m plūstot
c a u r š a u r a j ā m m i t r ā l ā s v ā r s t u l e s v i r ā m a tp ak a ļ k re is aj ā pri ekš­
kambarī . Jo lielāks v ā r s t u l e s defekts, jo s kaļ āk s sistoliskais t ro k­
snis. Vieglu sistolisku troksni uz si rds ga lot ne s v a r izklausīt arī
tad, j a n a v v ār s t u ļ u o r g a n i s k a bo jā ju ma . Sadu, ta s a u c a m o

175
funkcionālo, sistolisko t ro kš ņu
at šķ ir īb as no o r g a ni s ki e m t rok ­
šņiem sk. 55. lpp.
Uz sistoliskā t ro k š ņ a fona
p i r m a i s t o n i s uz s ir ds g a ­
lotnes mēdz bū t n o v ā j i n ā t s
vai pa t pilnīgi iztrūkst. S a k a r ā
a r p a a u g s t i n ā t u asinsspiedienu
m a z a j ā as i ns ri t es lokā o t r a i s
t oni s uz p l a u š u a r t ē r i ­
jas v ā r s t u l e s nereti ir p a ­
stiprināts.
Tā kā spiediens k re is aj ā
āt ri jā ir p a a u g s t i n ā t s , kreisais
āt ri j s pap l aš i nā s. Tādēļ perku-
tējot, kā ari krūš uku rvi rentge-
noskopējot, kon st at ē kre is ās
a u g š ē j ā s si rds robežas p a p l a š i ­
n ā š a n o s — sirds ir ieguvusi
mitrālu konfigurāciju
36. a tt. S ir d s to ņ u un tro k šņ u s h e ­
m a tis k s a t t ē ls d a ž u sir d s v ā rstu ju
(sk. 13. att.). S a k a r ā a r to, ka
ie g ū to b o jā ju m u g a d īju m o s (p ēc H oll- pa st i pr in āt i j ā s t r ā d ā ari k re i s a ­
dack) : j a m k a mb ar i m , t as pa r a s t i p a ­
/ — m i t r ā l ā s a t v e r e s sten oz e; 2 — vie gla p l aš i nā s (n or mā lu sirds k ont ur u
m i t r ā l ā s v ā r s t u l e s ne pie ti eka m īb a ; 3 —
s m a g a m i t r ā l ā s v ā r s t u l e s ne pie ti eka m īb a ; un t ā s v ei do tāj us el eme nt us sk.
4 — a o r t a s v ā r s t u l e s n e pie ti eka m īb a ; 5 —
a o r t a s a tv e r e s s te n o z e ( a r sīko s v ī t r o j u m u 34. at t.) . S ir ds g a l ot n es p u l s ā ­
iezīmēti s i r d s tro k š ņ i; s v ī t r i ņ u g a r u m a pie ­ cija ir p a s t i p r i n ā t a un n ov i r ­
a u g u m s a tb ils t tr o k š ņ a in t e n s i t ā t e s p i e a u ­
gum am ). zīta v a i r ā k pa kreisi.

Slimības norise un k o m p l i k ā c i j ā s

M i t r ā l ā s insuficiences nori se v a r b ūt l ab d ab ī ga . Ta d slimnieks


ilgstoši s a g l a b ā ne vien l a b a s d a r b a s pēj as, bet j a u n ī b ā spēj
veikt p a t sport is ku slodzi. S li mī b as norise lielā mērā a t k ar ī g a
no si rds m us ku ļa st āvo kļ a un v ā r s tu l es b o j ā j u m a p ak ā p e s un sta-
biluma. S a a si n ot i es r e i ma t i s ka m proc es am (ja m i tr a lā insufi-
cience ir r e im a t i s k as i zcelsmes), āt ri v a r iestāties s i r d s d a r b ī b a s
nepietiekamība. T ā s cēlonis ir g an s ir ds m us kuļ a r ei ma ti skai s b o­
j ā j u m s , g a n v ā r s t u l e s b o j ā j u m a p al i e l i n ā š a n ā s s a k a r ā a r endo-
k a r d ī t a recidīvu. S i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī ba šiem slimniekiem
v a r iestāties ari no si rds m u s ku ļ a pārslodzes, ko ron āro artēriju
sklerozes u n a k ū t ā m vai h ro n i s k ā m infekcijām, k u r a s v ā j i n a si rds
muskuli.
G a l v e n ā s kompl ikā ci jas t ā t a d ir r e i m a t i s m a s a a s i n ā ­
šanās (ja m i tr ā lā insuficience ir r e im a t i s k as izcelsmes) un
sirdsdarbības nepietiekamība.

17C
D I V V IR U JEB MITRALAS ATVERES STENOZE
(S ten osis m itralis, stenosis ostii a trioven tricu la ris s in is tri)

Divviru a tv er es st enoze jeb m i tr ā lā st enoze ir m i tr ā l ā s


a tver es s a š a u r i n a j u m s .
\
E t i o l o ģ i j a un p a t o ģ e n ē z e

M i t r ā l ā s st enozes vi sbi ežākai s cēlonis ir r eima ti sks endokar-


dīts. Rei mat i sk ai s process izra isa v ā r s t u l e s r ē ta inu deformāciju
u n v ā r s t u l e s vi ru m al u daļ ēj u sal ipumu. Visbiežāk pie t a m rodas
nevi s tīra at ver es stenoze, bet st enoze vi enl ai kus a r v ā r s t u l e s n e ­
pietiekamību. Izteikta m i t r ā l ā st enoze r ei mo ka rdī ta g a d īj u mo s t o ­
mēr v ei doj as re tā k nekā v a i r ā k vai m a z ā k tī ra v ā r s tu l es nepi e­
t iekamība.
Tā kā m i tr ā lā at ver e ir s a š a u r i n ā t a , k a m b a r u di astoles un
p ri e k š k a m b a r u sistoles periodā as i ņu p ār te ce no kreisā p ri ekš ­
k a m b a r a uz kreiso k a m b a r i ir trauc ēt a. Tādēļ kreisajā pri ekš­
k a m b a r ī r oda s a si ņu s a s t r ē g u m s — pr ie kš ka mba r is p a p l a š i n ā s un
as i ns spi edi en s t a j ā p a a u g s t i n ā s . T ā p a t kā m i t r ā l ā s nepi et iekamī ­
b a s g a dī j um ā, te s a k a r ā a r spiediena p a a u g s t i n ā š a n o s p ri ek š ka m­
bar ī pi ea ug arī spiediens p lau šu a s i n s v ad os un tiek a p g r ū t i n ā t s
s ir ds labā k a m b a r a darbs. Ar laiku a tt ī s t ā s l abā k a m b a r a nepi e­
tiekamī ba. Krei sai s si rds k a m b a r i s m i t r ā l ā s s tenozes g a dī j um ā
t u rp r e t i m s t r ā d ā a r n o r m ā l u vai p a t p a z em i n āt u slodzi, jo s m a g a s
m i t r ā l ā s st enozes g a d ī j u m ā s a k a r ā a r as i ņu pieplūdes t r a u c ē j u ­
miem kreisā k a m b a r a d iast ol iskais pi ldīj ums un sistoles t ilpums
ir s a ma z in āt i.

Klīniskā aina
J a m i tr ā lā st enoze ir vāji izteikta, subjektīvu si mpt omu v a r ne ­
b ūt vai ari slimnieks s ū d za s p ar el pas t r ūk um u m ē r e n a s fiziskas
piepūles laikā. S m a g ā k a s m i t r ā l ā s s tenozes g a d ī j u m ā sli mni ekam
e l p a s t r ū k u m s r od as j a u no nelielas fiziskas piepūles. S a k a r a
a r a si n s s a s t r ē g u m u p l a u š ā s v a r b ūt h ron is ka b r o n h ī t a pazīmes,
kā ar i d a ž k ā r t a s i ņ u p i e j a u k u m s k r ē p ā m .
Objektīvi izmeklējot, dažrei z redz, ka slimnieks ir atpal ici s
fiziskajā at tī stī bā (i nfanti ls i zs kat s). V a r būt arī c i a n o z e uz
v ai g i e m un lūpām. P er ku t ēj o t konstatē, ka s a k a r ā a r kreisā pri ekš­
k a m b a r a p a p l a š i n ā š a n o s si rds a u g š ē j ā robeža p a p l a š i n ā t a un sirds
ir m i t r ā l i k o n f i g u r ē t a . Au skul tēj ot uz si rds g al ot nes dzird
skaļu, k l a u d z o š u p i r m o t o n i ( s a k a r ā a r v āj u kreisā k a m ­
b a r a pildījumu) un d i a s t o l i s k u t r o k s n i (sk. 36. a t t . ) , kas
s t i p r ā k d zi r d a m s diastoles s ā k u m ā un beigās. J a sl imni ekam ir
ar ī izteikta m i t r ā l ā s v ā r s t u l e s nepietiekamība, dzi rd sistolisku un
d ias tol is ku troksni. S a k a r ā ar p a a u g s t i n ā t u spiedienu m a z a j ā
12 — 44 177
a s i ns ri t es lokā ot rai s t onis uz p l au š u a r t ē ri j a s v ā r s t u l ē m ir a kc e n­
tēts. Da žrei z n o v ēr o j a m a o t r ā t o ņ a s k a l d ī š a n ā s . Trokš ņu
un toņu n o v ēr t ē j um s ir a p g r ū t i n ā t s , j a s l i mni ek am kreisā pr ie kš ­
k a m b a r a p ār sl od z es r e zu l tā tā at tī stī jusi es a b s o l ū t ā aril-
m i j a . Slimniekiem ar izteiktu mi tral o stenozi šī kompl ikāci ja
r oda s bieži.
Vāji izteiktas m i t r ā l ā s s tenozes g a d ī j u m ā liela di ag n os t is k a n o ­
zīme ir s i r d s ko nf ig ur āci j as r e nt ge n o l o ģ i s k a m n ov ēr tē juma m, ka
art f on ok ardi ogrāf is ka i sirds toņu un t r o k š ņu analīzei. Elektro-
k a r d i o g r a m m ā novēro l ab ās si rds puses p ā r s v a r u un P zoba par-
mai ņas.

Slimības norise un komplikācijas

J a st enoze ir neliela un nepr ogresē, kā arī tad, j a si rds m u s ­


kuļa funkcionāl ai s s tāvoklis ir labs, sl imni eks a r mi tr al o st enozi
v a r dzīvot g adi em un g a d u desmitiem ilgi, s a g l a b ā j o t pa t d a r b a
spējas. S li mī b as g a it a ir nel abvēl īga, ja a tver es stenoze ir izteikta
vai p r og r es ē s a k a r ā ar r e i m o k a r d ī t a r e c i d ī v i e m . Arī si rds
mu sku ļa p ār sl od ze vai slimības, k a s n o vā j i n a sirds muskuli (mio-
k ar dī ts , sirds a s i n s a p g ā d e s t r au cēj um i u. c.), ievērojami p as li kt ina
sl i mī bas gaitu.
S m a g ā k ā kompl ikāci ja ir s i r d s d a r b ī b a s n e p i e t i e k a -
m i b a. S i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī ba s li mni ekam a r mi tr āl o s t e­
nozi a t t ī s t ā s it ka divos posmos. P i r m a j ā po smā novēro as in s s a ­
s t r ē g u m a p a s t i p r i n ā š a n o s t n aza ja a si ns ri tes lokā — t a s i zp a u ž a s
a r el pas t rū k u m u ni ecī gas fiziskas piepūles laika vai p a t mi era
stāvoklī, ar asi ņu p iej aukumu krēpām, ar s a s t r ē g u m a trokšņi em
p l a u š ā s un a r r en tg cno lo ģi sko at radi , k ur a arī liecina par ievēro­
j a m u s a s t r ē g u m u p l au šas . O t r a j a posmā, k as p a r as t i drīz seko
p i r m a j a m , novēro s a s t r ē g u m a p az īm es lielajā a si ns ri tes lokā,
jo ir att īstī jusi es ari sirds labā k a m b a r a nepietiekamība. S v a r ī g ā ­
k ās paz īme s šai p os mā ir aknu p a l i e l i n ā š a n ā s un z e m ā d a s au du
tūska.
Kā m i t r ā l ā s st enozes komplikācija jainin arī a t r i j u m i r ­
g o š a n a jeb a bs ol ūt ā a rit mi ja, kas p a s ti p ri n a asi ns s a s t r ē g u m u
kreisaja p ri ekš ka mb ar ī un m a z a j a a si ns ri tes lokā.
M it rā lā st enoze v a r komplicēties arī ar s i r d s a s t m a s
lēkmēm vai p a t p l a u š u t ū s k u . Ab a s šīs k ompl ikā ci jas p a r as t i
r oda s tad. j a lielas piepūles dēļ p l a u š ā s s t r au j i p ie au g as in s
s as t rē g ums .
Ļoti b ī s ta ma m i t r a l a s st enozes kompl ikāci ja ir e m b o l i ­
j a s d a ž a d ā s ķ er me ņa daļās. '’Emboli a t r a u j a s no trombiem, kuri
nereti vei do jas pie p ā r mē r īg i izstieptā p ri ek š k a m b a r a s ienam, it
sevišķi kre is aj ā a us ti ņā. E m b o l a m i est rēgst ot kadā s ma d z e ņ u a r t ē ­
rijas zarā, i es p ēj a ma pēkš ņa nāve. Emboli bieži nokļ ūst nieru,
mezent ēri ja, liesas un periferajos (locekļu) asi nsvados.
178
AORTAS V A R STU I.ES NE P IE T IE K A M ĪB A
(In s u fficie n tia valvae a orla e )

Ao rt a s v ā r s t u l e s nepi et iekamī ba ir a o r t a s vār s tu ļ os n e ­


piet iekama s l ē g š a n ā s k a m b a r u di ast ol es periodā.

Etioloģija un patoģenēze
Ao rt a s v ā r s t u l e s nepi et iekamī ba j au n i e m cilvēkiem p a r as t i
vei do jas pēc r e i m o k a r d ī t a vai s e p t i s k a e n d o k a r d ī t a .
Vecākiem cilvēkiem a o r t a s v ā r s tu l es nepi et iekamī bas cēlonis v a r
bū t a or t a s v ār s t u ļ u a t e r o s k l e r o t i s k a s p ā r m a i ņ a s vai si-
filitiski a or t a s bojājumi. R ei ma ti sm a g a d ī j u m ā a or t a s v ā r s tu l es
nepi et iekamī ba nereti ko mbi nēj as a r v a ir ā k vai m a z a k izteiktiem
m i t r ā l ā s v ā r s t u l e s bojājumiem.
Ao rt a s v ār s tul ei nepietiekami slēdzoties, k a m b a r u diastoles
laikā asi ni s plūst no a o r t a s a tp a k a ļ kre is aj ā kambar ī. Tas nozīmē,
ka di astolē kreisaja k a m b a r i n on ā k asi ni s ne vien no kreisā
p ri ek š ka mb a ra , bet ari daļ a no iepriekšēja sistolē aor ta iesūknē-
t ā m asinīm. Kreisā k a m b a r a d iast ol is ka is i estiepums palielinās,
un līdz ar to pi ea ug sistoles tilpums. Sistoles ti lpu ma p i e a u g u ­
m a m ir liela k om p en s a t o r a nozīme - tikai tādēļ, ka ao rt ā iesīik-
nēto as i ņu t il pu ms ir palielināts, līdz perifērijai n o n āk v a j a d z ī g a i s
a si ņu da udz ums , jo daļ a aor tā iesūknēto a si ņu at p lū s t at pak aļ
k reisajā k ambar i. Tā kā sistoles t il pu ms ir pal ielināts, kreisais
k a m b a r i s j au miera stāvokl ī s t r ā d ā pa st i pr inā ti , tādēļ sirds iespē­
j a s u zl abot asinsriti fiziskas slodzes a p st āk ļ os ir ierobežotas. N e­
p ā r t r a u k t i s t r ā d ā j o t ar lielu slodzi, si rds mus kul is novāj inās . Iz­
rā d ās , ka si rds beidzot v ai rs nespēj veikt pal iel ināt u d ar bu arī
miera vai nelielas slodzes aps t ākļ os - - i es tāj ās s i r d s d a r b ī b a s ne ­
pietiekamība.

Klīniskā aina

S li mni ek am ar labu sirds m us ku ļa funkcionālo stāvokli un n e ­


lielu a o r t a s v ā r s t u l e s nepi et iekamī bu sūdzī bu v a r nebūt. Slimnieks
v a r d a ž k ā r t veikt pa t lielu slodzi.
Biežāk t omēr sl imnieku fiziskās iespējas ir ierobežotas, 1111
viņi nereti s ū d za s p ar r e i b o n i , p a s t i p r i n ā t ā s s i rd s d ar b ī b a s s a ­
j ū t u vai p a t p a r s ā p ē m sirds rajona.
Objektīvi izmeklējot, d a ž k ā r t r ed zams , ka sirds gal ot nes p u l ­
s āc ij a un lielo ar tē ri j u p u l s āc ij as ir p a s t i p r i n ā t a s . Slimnieks n e­
reti ir bāls. Āda māks l īg i r a d ī t a s h i per ēmi jas zonā v ē r oj am s
k a p i l ā r u p u l s ā c i j a s fenomens — hi perē mij as l au k um s p a ­
lielinās un s a m a z i n ā s s i r d s d a r b ī b a s ritma. P a l pē j ot si rds g a l o t ­
nes pul sāci ja ir ļoti speciga, p a p l a š i n ā t a un novirzīta pa kreisi.
P u l s s ļ o t i s p ē c ī g s — pul sa vilnis it ka sit pa pirkstiem.
Sir ds š ķ ēr s c a u r m ē r s perkutori ir p al iel ināt s s a k a r ā ar sirds
12 * 179
kreisās robežas novi rzī šano s pa kreisi — si rd s ieguvusi a o r t ā 1 u
k o n f i g u r ā c i j u (sk. 12. at t.) . Sls si rds robežu i z m a i ņ a s iz­
s k a i d r o j a m a s a r pa st i pr inā ti s t r ā d ā j o š ā kreisā k a m b a r a hipertro-
fiju u n dilatāciju.
Auskul tēj ot uz a o r t a s v ā r s t u l ē m d z ir da m s d i a s t o l i s k s
t r o k s n i s (sk. 36. at t.) , k a s v a r pā r va dī t ie s ar ī uz citu v ā r s t u ļ u
a us k u l t ā c i j a s vietām. Troksni s v i s l ab āk d zi r d a m s di astoles s ā ­
kumā, bet di ast ol es b ei gās t a s kļ ūst vāj āks . Dažrei z v i enl ai kus
ar diast ol isku t roks ni uz a o r t a s v ā r s t u l ē m dzird sistolisku troksni
uz s ir ds gal ot nes. R e i m at i sm a g a d ī j u m ā š ā d s sistolisks t roks ni s
uz g a l ot n es v a r liecināt p a r m i t r ā l ā s v ā r s t u l e s boj āj umu, t aču
biežāk šis t rok sni s ir funkcionāls ( m i t r ā l ā s v ā r s tu l es r elat īva
nepi et iekamī ba kā s ekas kreisā k a m b a r a di lat āci jai ).
Sli mni eki em ar a or t a s v ā r s t u l e s nepi et iekamī bu novēro n e d a ud z
p a a u g s t i n ā t u s i s t o l i s k o a s i n s s p i e d i e n u (sakarā ar
palielināto sistoles t ilpumu) un p a z e m i n ā t u d i a s t o l i s k o
a s i n s s p i e d i e n u ( s a k a r ā a r p a z e m i n ā t u perifēro pretestī bu
un as iņu daļēju a t p l ū š a n u a tp ak a ļ s ir ds k a m b a r o s d ias tol es p e ­
ri o dā ) , pi emēr am, 140/40 m m Hg, 130/30 m m H g u. tml.
Auskul tēj ot vi rs spēcīgi p u l s ēj o šā m lielām ar tē r ij ām , pi em ē­
ra m, uz kakl a vai ci rkš ņu r a jon ā, bieži dzi rd si rds t o ņ us vai
sistolisku un diast ol isku troksni.
P a lielākajai daļ ai a or t a s v ā r s t u l e s nepiet iekamī bu v a r d i a ­
gnost icēt bez s a r e ž ģ ī t ā m i n s t r u m e n t ā l ā s i zm ek l ēš a na s metodēm.
Neskaidros, g ad ī j u m o s i zm an t o fonokardi ogrāf isku, rentgcnol o-
ģisku un e le kt rokardi ogrā fi sku i zmeklēšanu. E l e k t r o k a r d i o g r a m m ā
a o r t a s v ā r s t u l e s nepi et iekamī bas g a d ī j u m ā r e d z am s kre is ās si rds
p us es p ār s v a r s , kā arī nereti kreisā k a m b a r a m u s ku ļ a p ā r s lo dz e s
pazīmes.

Slimības norise un komplikācijas

Kreisā k a m b a r a m u s k u l a t ū r a p a r a s t i ilgstoši un sekmīgi spēj


ko mp en sē t a o r t a s v ā r s t u l e s nepi et iekamī bas ra dī to s a si ns ri tes
t rau cēj umus . S i r d s d a r b ī b a s n e p i e t i e k a m ī b a visbiežāk
i es tāj as no fiziskas p ār sl od z es vai arī pr ogr es ēj ot si rds m us kuļ a
bo jāj umie m — g an reimati ski em un sklerotiskiem, g an si rds h r o ­
n i s ka s p ār sl odz es izraisītiem. S i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī ba te
p a r as t i s ā k a s a r kreisā k a m b a r a nepi et iekamī bas pazīmēm. Iz ņe­
mot s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bu u n r ei ma ti sk ā procesa aktivā-
ciju, citas no pi et n as k ompl ikā ci jas slimniekiem a r a o r t a s v ā r s tu l es
nepietiekamību p a r a s t i nenovēro.

AORTAS ATVERES STE NO ZE


(S ten osis o stii aortae)

Aort as at ver es stenoze ir a or t a s a tv er es s a š a u r i n ā j u m s .

180
Etioloģija un p a t o ģ e n ē z e

I egūta a o r t a s a tv er es stenoze vi sbi ežāk ir r e i m a t i s k a


e n d o k a r d ī t a sekas, un tā nereti ko mb in ēj as a r a o r t a s v ār s tu-
les daļ ēj u nepietiekamību. S al ī d z i n ā j u m ā ar m i t r a l ā s un ^ o r t ā l ā s
v ā r s t u l e s nepi etiekamību a o r t a s at ver es s tenoze ir reti s a s t o p a m a
sirdskaite. Tā kā a o r t a s atvere ir s a š a u r i n ā t a , k a m b a r u sistoles
laikā as i ņu p l ū s m a no kreisā k a m b a r a uz aortu ir t raucēt a. Lai
p ā r v a r ē t u s a š a u r i n ā t ā s a tv er es radīt o papi ldu pretestī bu a si n s p l ū s ­
mai, k r e is a ja m k a m b a r i m j au miera stāvoklī j ā s t r ā d ā p as ti pri nāt i,
tādēļ fiziskas slodzes a p st āk ļ os sirds nespēj ievērojami p al iel ināt
p ā r s ū k n ē j a m o as i ņu d au dz umu.
Novāji not ies s ir ds m u s ku ļ a f u n kc io n āl aj ām s pēj am, i es tāj ās
s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamība.

Klīniskā aina
S a k a r ā a r p a z em i n āt u asi nsspi edi enu un nelielu sistoles t il­
pumu slimnieki a r a o r t a s stenozi nereti s ū d za s p a r r e i b o n i
un s t e n o k a r d i s k ā m s ā p ē m s ir ds r a jon ā. V a r būt ar ī p a ­
s t i p r i n ā t a s s i r d s d a r b ī b a s s a j ū t a un e l p a s t r ū k u m s no n e ­
lielas fiziskas piepūles.
Objektīvi izmeklējot, p a r a s t i novēro, ka slimnieks ir b a I s.
P a l p ēj o t si rds galotni, j ū t am s , ka t ā s p ul sāci ja ir p a s t i p r i n ā t a ,
p a p l a š i n ā t a un novi rzī ta pa kreisi. P u l s s v ā j i p i l d ī t s , grūti
pal pēj ams . Da žrei z pal pat or i vi rs si rds r a j o n a j ūt sistolisku krū-
š u k u rv j a si enas vi br āc ij u — tā s a u c a m ā s kaķī ša dz irna vi ņas . Sī
vi brāci ja rodas, as i nī m spiežoties c a u r s a š a u r i n ā t o a o r t a s atveri.
P er kut ēj ot konstatē, ka si rds p a p l a š i n ā t a pa kreisi un t ā ieguvusi
a o r t ā l u k o n f i g u r ā c i j u (sk. 12. att.).
Auskultējot uz a o r t a s v ār s t u l ē m dzird r upj u s i s t o l i s k u
t r o k s n i (sk. 36. at t.) , kas nereti i zp lat ās ari uz citu v ā r s t u ļ u
a u s k ul t ā c ij a s vietām. Sist ol iskai s spiediens pa r a s t i ir ned au dz p a ­
ze mi nā ts , bet di ast ol iskais — p a a u g s t i n ā t s , t ā s a u c a m a i s p u l s a
s p i e d i e n s jeb s t ar p ī b a s t ar p sistolisko un diastolisko spie­
dienu ir ļ o t i m a z s , pi emēram, 100/85, 95/80 mm Hg. J a vi en­
laikus a r a o r t a s stenozi p a s t ā v ar ī a or t a s v ā r s t u l e s nepi et ieka­
mība, v a r būt p a z e m i n ā t s kā sistoliskais, t ā di ast ol iskais spi e­
diens.
E l e k t r o k a r d i o g r ā m m ā ir kre is ās sirds pus es p ā r s v a r s un
nereti ar ī p ā r s l o g o t ā kreisā k a m b a r a m u sk u ļu hi poksi jas p a ­
zīmes.

Slimības norise un komplikācijas

Izteikta a o r t a s a tv er es st enoze ir s m a g a slimība. Slimnieka


d a r b a s pē ja s ir krasi ierobežotas j au tad, kad vēl n av s i r d s d a r ­
bī bas nepietiekamības. S i r d s d a r b ī b a s n e p i e t i e k a m ī b a

18i
'

s ā k a s ar kreisā k a m b a r a nepi et iekamī bas paz īmē m un s tr au ji !


progresē. -i
" Trīsviru un plaušu artērijas v ār s t u ļ u kaites n o v ē r o j a m a s ļoti
reti. P a r a s t i t ā s i zveidojas pēc reimati skā e ndo ka rd īt a, un t ad t ās
k om bi nē ja s ar m i t r ā l ā s vai a o r t a s v ā r s t u l e s boj āj umu. Trīsviru
un pl auš u ar t ē r i j a s v ār s t u ļ u b oj āj u mi em ir m a z ā k n op i et n as sekas
nekā -atbilstošiem k r e is ā s s ir ds puses v ā r s t u ļ u bojājumiem.

Iegūto sirdskaišu ārstēšana

V ā rs t uļ u bo jā jum s, t ā p a t kā j ebkurš nopi et ns a na t o m i s k s aud u


b oj āj um s, n av i zār stē jams . Ā r s t ē š a n a s mērķ is š a j ā g ad ī j u m a ir
ai zk avēt b o j āj u ma p r o g r e s ē š a n u un s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī ­
b a s at tī stī šanos .
Iegūto s ir ds kai š u g a dī j um o s ļoti s var īg i ir rūpīgi meklēt rei ­
m a t i s m a a kt ivi tā tes pazīmes. J a i zdodas t a s konst at ēt , s li mni e­
k a m nepieciešams p r e t r e i m a t i s k ā s ā r s t ē š a n a s k u r s s
(sk. 246. l p p . ) , lai ai zkavēt u s ir ds m u s ku ļ a un v ā r s t u ļ u t ā l ā k u s
re ima ti skos boj āj umus .
Režīms. Sl imn iekam ar sirdskaiti nepi eci ešams s a u dz ē j oš s re­
žīms, jo fiziska vai g a r ī g a pārslodze, ka arī b l ak us s l i m ī ba s v ar
vei ci nā t s i rd s d ar b ī b a s nepi et iekamī bas attīstību. Režīma ierobe­
žojumi a tk ar ī gi no s irds kai t es s m a g u m a un s ir ds m u sk uļ a sta-
vokļa. Ja v ā r s t u l e s b o j āj u ms n a v s m ag s , bet s ir ds mus kul is r e l a ­
tīvi labā stāvoklī, s l imn i ek a m ieteicams izvairīties no pārpūles,
t a č u krasi ierobežot fizisko aktivitāti n a v vēlams, jo pi lnīgs fizis­
k as slodzes t r ū k u m s nelabvēlīgi ietekmē si rds m us kuļ a spējas.
Tāpēc i eteicama ārs tn iec is kā fizkultūra, bet dažreiz a t ļ a u j a m a s
ari n o d ar b ī b a s d až os s port a veidos. J a s a k a s s i r d s d a r b ī b a s n e ­
pi etiekamība, nepieciešams daļ ēj s vai pi lnīgs g u l t a s režīms.
M edikam entozā ā r stē ša n a ko m p e n s ē t a s s irdskai tes g a d ī j u m ā
n a v v a j ad z īg a. P a r ā d o t i e s s i r d s d a r b ī b a s dekornpensācij as ( ne ­
pi et iekamī bas) pazīmēm, jalieto sirds glikozīdi (sk.
229. l p p . ) .
Ķirurģiska ārstēšana . D a ž a s i egū tās sirdskaites, pi emēram,
m i tr ā lo stenozi un a o r t a s stenozi, v a r ā r s tē t operatīvi. O p e rā ci j ās
i n di kāci j as un iespējas k a tr ā k on kr ēt ā g ad ī j u m a v a r noteikt tikai
speciālisti — kardiologi un kardioķirurgi.

Iedzim tas sirdskaites

Iedzimto sirds b oj āj umu veidu ir daudz. Daži em r a k ­


sturīgi patoloģiski s a š a u r i n ā j u m i lielo ar tē ri j u — a or t a s un p lauš u
a r t ē r i j a s — s ā k u m a daļās, bet citiem — an a to mi s ki defekti (pie­
m ēr a m, sirds p r ie kš k am ba r u v ai k a m b a r u s t a r p s i e n ā s ) , k a s pie­
ļauj n eparei za virziena a si n s pl ūs mu un daļēju venozo un a r t e ­
riālo a si ņ u s a j a u k š a n o s sirds dobumos. Viens no biežāk s ast opa-

182
majiern iedzimto defektu v a r i a n t i e m ir s a g l a b a t a funkcionējoša
s avi enot āj ar tē ri j a s t a r p aortu un p l au š u ar tēri ju jeb Bot al la vads .
P a r a s t i šī s a v i e n o tā ja r tē ri j a, k as funkcionē e m br i o nā l a jā periodā,
j a u n p i e d z i m u š a j a m slēdzas. J a t a s nenotiek un Bot al la v a d s sa-
g la bā ja s , kļūst i es pē ja ma as in s p l ūs ma no a o r t a s uz p l au š u a r t ē ­
riju — un otrādi. Līdz ar to p lauš u ar tē ri jā p a a u g s t i n a s a s i n s ­
spiediens un tiek a p g r ū t i n ā t s sirds labā k a m b a r a darbs.
I e s p ē j am a s arī d a ž a d a s sirds iedzimto b oj āj umu kombi nāci jas ,
pi emēr am, v a r kombinēties p ri ek š k a mb a r u s t a r p s i e n a s defekts a r
p l au šu a r t ē ri j a s stenozi utt.
Lielākā daļ a iedzimto si rdskai šu, izņemot a tvēr to Bot al la v a d u
un no sirds a it a l ā k lokalizētu i edzimtu a o r t a s s a š a u r i n ā j u m u , j a u
zī dai ņa vec umā i z pa už a s ar v a i r ā k vai m a z ā k izteiktu ā d a s b ā ­
l umu vai cianozi. Novēro ar ī b ē r n a fiziskās un g a r ī g ā s a t t ī s t ī b a s
t r a u c ē j u m u s un p a z e m i n ā t a s p retes tī bas s pē ja s slimībām. Auskul-
tējot sirdi, g a n d r ī z visu iedzimto s i rd skai š u g a d ī j u m ā d z ir da m s
m ēr e ns vai st iprs sistolisks vai sistolisks un di ast ol isks troksnis.
J a zī dai ni m vai b ē r n am pi rmaj os dzīves g a d o s i zkl aus āmi šādi
trokšņi, vi ņš steidzīgi j ā n o s ū t a uz konsul tāci ju pie kar di ol oga
(speci āl ista s ir ds s l i mī b as ) , lai noteiktu i edzi mt ās si rdskai tes
veidu un o p e r at ī v ā s ā r s t ē š a n a s iespējas. Ie dzi mt as s irds kai tes
veida un s t a d i j a s no te ik š an a ir visai s ar ežģ īt a. Tāpēc bez elektro-
k ar d io g rā fi j as , fon ok ar di og rāf ij as un krūšu re nt ge n os k op ij a s n e ­
reti n ā k a s i zm an t ot arī si rds dobumu z ond ēš an u un an gi o ka r -
diogrāfiju.
Lielākā daļa iedzimto s i rd skai š u ir o p er ē ja ma s. D a u d z o s
g a d ī j u m o s rezultāti ir labaki, j a operāci ju i zdara j a u p i r m aj o s dzī ­
ves gados, tādēļ nedr ī ks t n okavē t slimo bēr nu n o s ū t ī ša n u izmek­
lēšanai un operācijai. P a g a i d ā m visl abāki e rezul tāt i ir at vēr tā
Bot al la v a d a op er at īvai sl ēgš ana i. Apmi eri noši rezultāti ir arī
d au d zu citu sirds iedzimto defektu op er at īvai ār st ēš ana i. Agrāk,
kad si rds o pe r at ī vā ā r s t ē š a n a vēl nebi ja i espēj ama, da ud z bēr nu
ar i edzi mt ām s i r ds k ai t ē m m ir a no s i r d s d a r b ī b a s nepi et ieka mī ba s
vai no bl akus slimībām.
B ē r n a m ar iedzimtu sirdskaiti nepi eci ešams l abs u zt ur s un s e­
višķi r ū pī g a k opš ana. B ērns j ā s a r g a no k on t ak t a ar i nfekcijas
slimniekiem, kā arī no s a a u k s t ē š a n ā s vai p ā r k a r š a n a s .

Sirdskaites un grūtniecība
Gr ūt ni ecī ba un it sevišķi d ze md īb as r a d a lielu slodzi
a si n sr it es sistēmai. J a s ir ds v ā r s tu l es boj āt as, v a r attīstīties akūt a
vai hron is ka s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī ba — vai nu g r ūt ni ec īb as
laikā, vai, biežāk, dzemdī bu un a g r ī n ā pēcdzemdī bu periodā.
S m a g u dzemdī bu l aikā v a r pat iestaties nā ve no a ku ta s ir ds v ā ­
j u m ā ( va r sākties si rds a s tm a, p l a u š u tūska, ko laps s vai arī
pēkšņi a p st āt i es s i r d s d a r b ī b a ) . Sievietes, k u r ā m ir sirdskaite,
v a j a d z ī b a s g a d ī j u m ā j ā br ī d i n a p a r š ā d u kompl ikāci ju i es pēj u. -

183
A b s o l ū t ā s k o n t r i n d i k ā c i j a s grūt ni ecībai un d ze md ī­
b ā m ir akt īvs reimokardī ts, s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī ba un mit-
r ā l ā vai a o r tā l ā st enoze a r spilgti izteiktiem si mpt omi em (sub-
ko m pe n s ā c i j a s s t a d i j ā ) . J a sievietei, kas slimo a r m i n ē t a j ā m
s ir ds s li mī bām, ra du si es grūtniecība, j ā c e n š a s vi ņu pārliecināt,
ka nepi eci ešams p ā r t r a u k t grūtniecību, jo kā grūt ni ecība, t ā d z e m ­
d ības šai g a d ī j u m ā s ai s tī ta s a r lielām dzīvības b ri esmām.
R e l a t ī v a s k o n t r i n d i k ā c i j a s grūt ni ecībai ir mēreni
vai stipri izteikta k ā d a s s ir ds v ā r s t u l e s nepi et iekamī ba un mēreni
izteikta k ā d a s at ver es st enoze (ja n a v akt īva r e i ma ti s ma vai
s i r d s d a r b ī b a s n ep iet iekamī bas pazīmj u paš rei z vai nes e nā p a ­
g ā t n ē ) . S āj os g ad ī j u m o s g rūt ni ecība un dz e mdī ba s pa lielākajai
d aļ ai noris bez s e vi š ķā m kompl ikāci jām, t o mē r g rūt ni ece j ā b r ī ­
dina, ka t ā d a s t omēr i espēj amas. Vāji izteikta, labi ko mp en s ēt a
k ā d a s v ā r s tu l es nepietiekamība, j a n a v akt īva r e i ma ti s ma p a ­
zīmju, n a v i ndi kāci ja g r ūt ni ec īb as p ā r t r a u k š a n a i . Grūtnieces, k u ­
r ā m vi en īgā s ir ds p at o lo ģi ja s paz īme ir v āj š sistolisks troksni s
uz v ār s tu l ēm , n a v j ā b r ī d i n a p a r dzemdī bu risku.
Tā kā j a u t ā j u m s p a r gr ūt ni ec ība s u n dzemdī bu pi eļ auj amī bu
s ir ds s limniecēm ir d iezga n s ar ežģī ts , vec mā tei vai feldšerim n e ­
v a j a d z ē t u uzņemt ies šā j a u t ā j u m a a t r i s i n āš a n u. Visos ga dī jumos ,
k a d grūtniecei k o n s t a t ē t a s s ir ds s l i m ī b a s pazīmes, grūt ni ece j ā ­
no s ūt a uz k onsul tāci ju pie t er ap ei t a vai re imokardi ologa.
J a grūtniece s limo a r sirdskaiti vai kadu citu si rds sl imību un
nol ēmusi t omēr dzemdēt, vi ņai nepi eci ešams s t i n g r s s aud zē jo šs
režīms g rūt ni ec ība s laikā. Slimnieci dzemdī bu vai t er apei t is ka jā
n o d aļ ā jāievieto j a u d a ž a s nedē ļa s p i rm s dze mdī bā m, lai v a j a d z ī ­
b a s g a d ī j u m ā v ar ēt u s t i p ri n āt sirds muskul i a r si rds glikozīdiem
u n citiem medi kament iem. Dz e md īb ā s a u g ļ a i z s t u m š a n a s periods
vai n u n a v pi eļ auj ams , vai pēc iespēj as jāat vi egl o.

e n d o k a r d it s

(E n d o c a rd itis )

E n d o k a r d i t s ir s ir ds iekšējās k ā r t a s jeb en do k ar da
i ekaisums, k as s kar g a l v en ok ā rt sirds v ā r s t u ļ u a p a r ā t u . At kar ība
no cēloņa izšķir di vas g a l v e n ā s e ndo ka rdī t a formas: 1) reiinatisko
e ndo ka r dī t u un 2) akūt o un s uba kū t o septisko endokardī tu. S e p ­
ti skā e n d o ka r dī t a g a d ī j u m a iekaisumu izrai sa tieša mikrobu k l ā ­
t iene uz v ār stul ēm.

Reimatiskais endokardits

Rei mat i sk ai s e nd ok ar di t s praktiski vi enmēr ko mb in ēj as a r citu


s irds k ār tu r e ima ti sku iekaisumu. ( Si mpt omu , ā r s t ē š a n a s utt.
a p r a k s t u sk. n od a ļ ā p a r reimati smu.) S v a r ī g ā k ā r eima ti sk ā endo-

184
k a r dī t a p az īme ir t rok šņu p a r ā d ī š a n ā s uz si rds v ār s t u l ē m Reima-
t iskā en do k ar dl t a s ek as bieži vien ir st ab il s sirds v ār s t u ļ u b o ­
j āj ums .

Akūtais s ep tisk a is endokardīts


Akūt ai s s ept is kai s en do k ar dī t s ir reta slimība. Tā v a r
komplicēt j ebkuru akūt u septisku stāvokli. S li mī bas klī niskajā
ai nā domi nē sepses vi spārē ji e si mptomi — s v īš an a, a u g s t a s v ā r ­
s t īga t e m p e r a t ū r a , leikoformulā s ti pr a novirze pa kreisi un deģe-
n e r a t ī v a s leikocītu f or ma s as in s ai n ā, pa li el ināt a liesa utt. J a uz
šo s i mpt om u fona p a r ā d ā s izteikti trokšņi uz si rds v ār st ul ēm, j ā ­
d om ā p a r a kū ta sept iska end o ka r dī t a attīstību. Nereti a kū ta s e p ­
tiska end o ka r dī t a g a d ī j u m ā novēro embol is kas p a r ā d ī b a s ā d ā u n
d a ž ā d o s iekšējos o r g ā n o s (nierēs, s ma dz e nē s, a k n ā s ) . Emboli r o ­
das, at ra uj ot ies no b o j ā t a j ā m vāijstulēm a u du s a b r u k u m a p r od u k­
tiem un trombot isko a pl i ku mu m as ām . E m b ol a i es t rē gš a na k ā d a
o r g ā n a ar tē ri j ā s ai st īta a r s āp ē m a tt i ec īg aj ā r a j o n ā un šī o r ­
g ā n a d a r bī ba s t raucēj umiem.
Ā rstēšana — seps es ā r s t ē š a n a ar lielām ant ibi oti ku devām un,
j a iespējams, ķ i ru rģ i sk a infekcijas perēkļ a likvidācija.

Subakūtais se p tisk a is endokardīts


( E n d o č a r d i t i s s e p t i c a l e nt a )
Etioloģija

S u b a k ū t a i s sept iskai s end o ka r dī t s paraksti r oda s t ad, j a infek­


cija no infekcijas perēkļiem mandel ēs, zobos u. c. n o n āk uz s ir ds
v ār st ul ēm, kas j a u b o j ā t a s (iedzimti vai pār ci es ta r e im a t i sm a
r e z u l t ā t ā ) . Visbiežāk v ā r s tu l es i ekai sumu r a d a za ļa is strepto-
koks. Retos g ad ī j u m o s sept isks e n d o ka r da i ekai sums v a r ras ti es
ar ī uz n eb o j ā t a m v ār st ul ēm. Sī sli mī ba p a r as t i a tt ī s t ā s n o v ā j i n ā t ā
o r g a n i s m ā , tādēļ tā bija bieži s a s t o p a m a k a r a laikā un pi rmaj os
pēc kara gados , bet t a g a d tā kļ uvusi reta.

Patoloģiskā anatomija

Uz v ār s t u l ē m vei doj as čūlas, t rombot iski aplikumi un a t m i ­


r u šu a u d u un bakt ēr i ju ma sa s. Izveidojas b oj āt o v ā r s t u ļ u nepi e­
tiekamība. Iekšējos o r g ā n o s bieži at rod infarktus, k as ra du ši es
no embolijām.

Klīniskā aina

Sli mni eks s ū d za s p a r izteiktu nespēku, ē s t g r i b a s t rūkumu, s vī ­


š a n u un el pas t r ū k u m u fiziskas piepūles laikā. V a r par ādī tie s a s a s
s ā p e s s a k a r ā a r cmbol u n o k ļ ū ša nu d a ž ā d ā s iekšējo o r g ā n u vai

185
locekļu ar tērijās. Objektīvi izmeklējot, k o n s ta tē t ro kš ņus uz si rds
v ār s tu l ēm , neda u dz pal iel ināt u liesu un a k na s , subfebrilu vai
febrilu ķermeņa t em pe r at ūr u. As ins ainā novēro prog res ēj oš u m a z ­
asi nī bu un ievērojami p a ā t r i n ā t u EGR. Leikocītu skai ts p a r as t i ir
p az e mi n āt s . U r ī n ā ir n e d a ud z ol bal t uma , eritrocītu un cilindru.
Uz ā d a s un g ļ o t ā d ā m nereti novēro sīkus a si n s izplūdumus. S v a ­
r ī g a d ia gn os t is k a nozīme ir a s i n s bakt eri oloģi skai izmekl ēšanai
(h emo ku l tū ra ) . A p m ē r a m 30—40% hroni ska sept iska en do ka rd īt a
g a d ī j u m u asi nī s at ro d p a t o g ē n a s bakt ēr ijas, visbiežāk — zaļo
streptokoku. A si n s ol bal tumu elektroforēze p a r ā d a izteiktu gam-
magl obul in ēmi ju. Asi ns o l bal t umu l abilitates r a u d ze s ir p at ol o­
ģiski i zm ai n īt as (timola, formola, T a k a t a s —-Ara un citas r e a k ­
ci j a s ) .

Slimības norise un k o m p l i k ā c i j a s
H r o ni s k ai s sept iskai s en do k ar dī t s bez ā r s t ē š a n a s ilgst d až us
g a d u s un bei dzas a r nāvi — v isbi ežāk no embol ijām dzīvībai s v a ­
rī gos o r g ā n o s vai no s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamības. V i s b ī s t a m ā ­
k ās ir e mbol ijas s m a d ze n es — t ās bei dzas a r pēkš ņu nāvi vai ar
kustību, j u š a n a s vai v a l o d a s t raucēj umiem. Embol ij a k o r o n ā r a j ā s
a r t ē r i j ā s i zrai sa s ir ds m us kuļ a infarktu. Pare iz i ar steti em s l i m­
niekiem i es pej ama i zveseļošanās.

Ārstēšana
Sl im ni ek am j ā ā r s t ē j a s slimnīcā. Sva rī g āk i e noteikumi ir 1) i n­
fekcijas perēkļa likvidācija un 2) ā r s t ē š a n a a r ant i bi o ti k ām lielās
dev as un ilgstoši. Visbiežāk diennaktī dod 2 —3 milj. vien. p en i ­
cilīna kopa ar 1— 2 g s trept omi cī na vai kadu citu p l aš a d a r ­
bī bas s pekt ra antibiotiku. Nepieciešams ari s pēcināt o r g a n i s m u
a r lielām v i t am ī nu devām, a s i n s p ār li e ša n u utt.

m i o k a r d ī t s

( M yocarditis )

Etioloģija un patoģenēze
Mi ok ard īt s — s ir ds m us kuļ a i ekai sums — ir infekciozi
a ler ģi ska vai al er ģi ska slimība. Viens no biežākajiem miokar-
dīta cēloņiem ir r e i m a t i s m s ( pa r r e i m a t i s m a cēloņiem sk.
235. Ipp.). Mi ok ard īt s v a r pievienoties ar ī d a ž ā m i n f e k c i j a s
s l i m ī b ā m — sepsei, difterijai, tīfam, gri pai un ci tām v īrus u
s li mī bām, s kar la tī na i, angī naH retāk arī tuberkulozei, p ne im on i ­
j a i un c it ām slimībām. Apraks tīt i gadī jumi, kad mi okardī ts a t t ī s ­
tījies kā al er ģ is ka reakcija uz dažiem me di ka me nt i em vai ā r s t ­
ni ecī bas ser umi em un vakcīnām.
Mi o ka rd ī ta at tī stī bā gal ven ā nozīme ir o r g a n i s m a imunolo-

186
ģ i s k a m reakcijām. Doma, ka mikrobi vai to tokslni, kā arī citas
o r g a n i s m a m s v eš a s o lb al tumvi ela s s a s k a r ē a r si rds mus ku ļa ol ­
bal t umvi el ām v a r i ero si nāt t ādu antivielu ( au toant ivi el u) v ei do­
šanos, k a s sāk n o ār d īt si rds m u sk uļ a š ķi edras un bojai si rds
s a i s t a u d u elementus. P a š u mikrobu p a s t ā v ī g a klātiene si rds m u s ­
kulī pie t a m n av o b l i g āt a — mi krobu i erosi nāt ais m i okar da auto-
lizes jeb p a š n o ā r d ī š a n ā s process v a r ilgstoši t u r pi n āt i es pat s no
sevis.

Patoloģiskā anatomija
S ir ds mus ku ļa s a i s t a u d u el ementos novēr o s a i s t a ud u p a m a t ­
vielas uzbriešanu, šķiedru s a b r u k u m u un p l az ma ti s ko šūnu un
limfocītu infiltraciju. M u s ku ļ u š ķi ed rā s novēro d eģ e n e ra t ī v a s par-
ma iņa s, kas v a r beigties a r at sevi šķu šķiedru bojāeju. Dažrei z
p at o lo ģ is k ās p ā r m a i ņ a s p ā r s v a r ā s k a r s a i s t a u d u el eme nt us (rei­
m a t i s m s ) , bet daž rei z — muskuļ u šķiedras. I e ka is u ma process
v a r būt tikai d a ž ā s m i ok ar da vietās ( p e r ē k ļ a i n s m i ok ar dī t s) ,
vai ari t a s a pt ver vi su si rds muskuli ( d i f ū z s m io ka rd īt s ).
I e kai s uma sekas ir v a i r ā k vai m a z ā k izteikta r ē t a u d u v ei d o š a n ā s
sirds muskul ī — mi okar dī t isk a k a r d i o s k l e r o z e .

Klīniskā aina
M i o ka rd ī t a s imptomi v a r būt visai dažādi a t k a r ī b ā no mi o­
k a r d a b o j āj u m u p la šum a, s m a g u m a un lokalizācijas. S li mī bas
s ub jek tī vās p az īme s vi egl ākos g ad ī j u m o s ir nespēks, p a ā t r i n ā t a s
s i r d s d a r b ī b a s s a j ū t a un e l p a s t r ū k u m s nelielas fiziskas pie­
pūles laikā. V a r būt arī vi egl as s āp es vai n e p a t ī k a m a s a ­
j ū t a s i r d s r a j o n ā . Difūza m i ok ar dī t a g a d ī j u m ā p a r a s t i ir
elpas t r ū k u m s ari mi era stāvoklī un s pi edošas s āpes si rds r a ­
jonā.
Objektīvi izmeklējot, p a r as t i k o n s ta tē t a h i k a r d i j u , ne ­
lielu vai mēre nu s i r d s paplašinājumu un d o b j u s
s i r d s t o ņ u s . S ir d s p a p l a š i n ā š a n ā s v a r b ū t p a r cēloni r e l a ­
tīvai v ā r s t u ļ u nepietiekamībai un f u n k c i o n ā l i e m m i o p ā -
t i s k i e m t r o k š ņ i e m uz sirds v ā r s tu l ēm . S m a g ā k o s g a d ī j u ­
mos pi rm ai s t onis sašķeļas, un tad uz sirds gal ot nes ir d zi r d a m s
g al o pa ritms. Dažrei z pie m i okar dī t a mēdz but arī eks tras is tol ija,
reti — p ar o k s i s m ā l ā t a h i k ar d i j a vai abs ol ūt ā arit mi ja. A s i n s ­
s p i e d i e n s p a r as t i ir n e d a u d z p a z e m i n ā t s un s t a r p ī b a
s t ar p m a ks i m āl o un m i n im āl o spiedienu ir neliela. S m a g ā k o s g a ­
dījumos bieži v ē r o j a m a s s i rd s d ar b ī b a s nepi et iekamī bas paz īme s —
z e m ā d a s aud u tūska, p al i el i nāt as a kn a s, s a s t r ē g u m a trokšņi p l a u ­
šā s utt.
Mi o ka rd ī ta di agnozi palīdz a p s t i p r i n ā t e l e k t r o k a r d i o -
g r a m m a, kurā redz m i ok ar da hi po ks ija s vai m i ok ar da p er ēk ļai nu
b oj āj u mu pazīmes. Bieži novēro ari d aļ ēj u blokādi un ekstra-
sistolcs.

187
Slimības norise un k o m p l i k ā c i j a s

Mi ok ard īt s v a r n ori si nāt ies akūti vai hroniski. Daļēji t a s a t ­


k a r ī g s no p a m a t s l i m ī b a s gai t as . Akūt u infekciju g ad ī ju mo s m io ­
k a r d ī t s t omēr praktiski nek ad nei zbei dzas līdz ar p amat sl i mī bu,
bet v a r pēc a k ū t ā s s ā k u m a fāzes t u r p i nā t i es hroni skā formā n e­
d ē ļ ā m un p a t mēneš iem ilgi. Il gs toš a un recidivējoša g ai t a sevišķi
r a k s t u r ī g a ir r e im a t i s k a j a m mi ok ard īt am. Mi okardī t s v a r k ompl i­
cēties a r s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamību vai s m a ­
g i e m r i t m a t r a u c ē j u m i e m , kas v a r būt p ēk š ņa s n āv es
cēloni s m i ok ar di t a a k tī v aj ā fāzē. Pēc pār ci est a mi ok ard it a p ar a st i
a t t ī s t ā s v a i r ā k vai m a z ā k izteikta k a r d i o s k l e r o z e . D a ž k ā r t
gr ūt i noteikt, k ad s li mī bas s imptomi s a i st ām i a r vēl si rds muskulī
n or is oš u i ekai sumu un kad — a r kardiosklerozi.

Ārstēšana

Mi o ka rd i ta ā r s t ē š a n ā ļoti liela nozī me ir c ē l o n i s k a i t e ­


r a p i j a i , t. i., t ā s s li mī bas ā r s t ē š an ai , k a s izraisījusi miokardī lu
(rei ma ti sms , s e p s i s , a ng ī n a , gri pa, tīfs u. c.).
R ežīm s un kopšana. M iok ar dī t a s li mni ekam nepi eci ešama ā r s t ē ­
š a n ā s slimnīcā un s t i n g r s g u l t a s r e ž ī m s . J e b k u r a pie­
pūle s l i ma j a m s ir ds m us ku li m ir ka it ī ga un bī st ama. G u l t a s re­
žī ma i l g u ms a t k a r ī b ā no sl imī bas cēloņa un s m a g u m a s v ā r s t ā s
no 3 līdz 6 nedēļām, bet dažrei z arī ilgāk. A t ve se ļo š an ās periodā
j ā u z s ā k viegla ār stni eci skā fizkultūra ā r s t a s t i n g r ā kontrolē.
Diēta. S l i mn ī cā s m i ok ar dī t a slimniekiem p a r as t i dod diētas
X formu, t aču s t i n g r s s ā l s un š ķi dr um a i erobežojums nepiecie­
š a m s tikai tad, j a ir s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bas pazīmes.
M edikatnentozā ā r stēšan a. P a r ā d o t i e s s i r d s d a r b ī b a s nepietie­
k a m ī b a s pazīmēm, slimo m io k ar du st imul ē a r nelielām s t r o -
f a n t ī n a d ev ā m (0,3—0,5 ml 0,05% š ķ īd um a ar 20 ml fizio­
l oģiskā š ķ ī du ma ) vai a r t a ai zstājējiem. D i gi t ā l a g r u p a s p r e p a ­
rāti dek omp en sē ta m i ok ar dī t a g ad ī j u m o s ne vien m az efektīvi,
bet v a r but p a t kaitīgi, jo p as t i p r i n a r it ma t rau cēj umus . S m a g o s
g ad ī j u m o s v ē l a m a s s k ā b e k ļ a i n h a l ā c i j a s . Ja ievērojami
p a z e m i n ā t s asinsspiediens, dod v a z o t o n i s k u s līdzekļus:
10% kofeīnu (1,0-—2,0), ko rdi amī nu (2,0), korazolu (1,0) vai
mez a to n u (1,0) i m 2 vai 3 reizes dienā.
Ne vien reimatisko, bet arī ci tas eti ol oģij as mi okardī lu ā r s t ē ­
š a n a i s li mnī cas a ps t āk ļo s v a r a r p a n ā k um i e m lietot p r e d n i z o -
l o n u (0,005 iekšķīgi 4 —6 rēizes dienā) vai citus g l i k o k o r -
t i k o ī d u s , kas aizkavē aut oantivielu v ei doš ano s un m azi na
i ekai suma procesu. P a s t i p r i n ā t i jālieto v i t a m ī n i , v ē la ms i njek­
ciju veidā.

188

J
■Profilakse

S ir g s t o t a r j eb ku ru infekcioza r a k s t u r a slimību, mi okardī la


r a š a n o s v a r aizkavēt, j a ievēro attiecīgai slimībai at bi lstošu re­
žī mu un medi kament ozo ā r st ēš an u. R ei mat i sk ā m i okar dī t a profi­
laks e ir t ā d a pati kā r e i ma ti s ma m.

PER1KARDITS
(P e ric a rd itis )

P e ri k a r d l t s ir sirds ā r ē j ā s k ā r t a s jeb sirds s o m i ņ a s iekai­


sums. Vieglā formā per ik ardl t s ir s a m ē r ā bieži s a s t o p a m a slimība,
taču t a s bieži paliek ne di ag n os t ic ē ts s a k a r ā a r vāji izteiktiem sl imī ­
b a s simptomiem.

Etioloģija un patoģenēze

Pe ri ka r dl ts , t ā p a t kā pleirīts, visbiežāk ir infekciozi al er ģi ska


slimība. Nereti t a s ir r e i m a t i s k a s eti ol oģij as iekaisums.
Tad per ika rdī t a si mptomi ko mbi nēj as ar citu sirds k ā r t u r e i m a ­
t i s ma pazīmēm. P er i k ar d ī t s v a r būt arī t u b e r k u l o z e s vai
s e p s e s komplikācija. Iespēj ami arī n e i n f e k c i o z i p e r i -
k a r d ī t i , ko vi sbi ežāk izra isa vietējs p er ik a rd a k ai ri n āj um s, pie­
m ēr a m, s ir ds s o m i ņ a s t r a u m a s , p er ik a rd a audzējs, s ub ep ika r di al s
m i ok ar da i nfar kt s un urēmi ja.
P e r i k a r d a i ekai sumu v a r r adī t tieša mi krobu iedarbība. T a dā
g a d ī j u m ā uz p er ika rd a un s ir ds s o m i ņ a s š ķ i dr um ā at rod mi krobus
u n r u n ā p a r p er ik ar da empiēmu. T ās nori se ir sevišķi nelabvēlīga.
Biežāk t o mē r i ekai sums ir aseptisks, al er ģ is ka r a k s t u r a ( t ā p a t kā
- si rds m u sk uļ a i ekai sums ).
J a i ekai suma r e zu l t ā t ā si rds s omi ņā u z k r ā j a s daud z eksudāta,
si rds m u sk uļ a s a r a u š a n ā s sistoles perioda ir t r auc ēt a. Vēl v a i r ā k
t r a u c ē t a ir m u s ku ļ a a t s l ā b š a n a di astoles periodā - - rodas daļ ēj a
si rds t a m p on ād e . E k s u d ā t s spiež arī uz vēnā m, k a s a t v e r a s sirds
dobumos, t ād ēj ā di t rauc ēj ot venozo as i ņu pieplūdi sirdij. So
iemeslu dēļ s limniekiem a r s m a g u e ks uda tī vu p er ikardī tu a t t īs tā s
s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamība.

Patoloģiskā anatomija

Ie k ai s uš ās p er ika rd a l a pi ņ as kļ ūs t nel īdzenas, jo uz t ām n o ­


g u l s n ē j a s fibrīns. J a i ekaisums ai zņem nelielu p er ik ar da l aukumu,
liels e k s u dā t a d a u d z u m s si rds s omi ņā n e u z k r ā j a s ( s a us a i s peri­
k a r d ī t s ) , bet, j a i ekai sums ai zņem lielu p er ika rd a daļu, si rds s o­
mi ņā u z k r ā j a s p a t līdz 1,5—2 / i ekai suma š ķ i dr um a ( eks udat īva is
p er ika rd īt s ). P ē c p er ika rd īt a i zb e i g š a n ā s uz p er ik ar da l ap i ņā m
paliek rētaudi un bieži vei doj as s al ipumi jeb s a a u g u m i s t a rp

189
iekšējo un ārēj o p er ik a rd a lapiņu. R et aud os uz p er ik a rd a v a r iz­
gulsnēties kalcija sali. Tad sirdi a p ņ e m it ka s a v d a b ī g a s « b r u ­
ņas». « Bru ņu sirds» funkcijas ir ievērojami t rauc ēt as .

Klīniskā aina

S a u s ā perikardīta g a d ī j u m ā va do šā subj ekt īvā p az īme ir s a ­


p e s si rds r ajona . At šķi rī bā no s t e n o ka r di s kā m s āp ē m šīs s ā p e s
ir di ezgan p a s t ā v ī g a s , t a s nei zs t ar o uz kreiso plecu un roku un
būtiski n e m a z i n ā s no nit rogl icerī na. V a d oš ai s obj ekt īvai s s i m ­
pt oms ir p e r i k a r d a b e r z e s t r o k s n i s , kas v a r b ū t d a ž ā ­
d a s i ntensitātes. P e r i k a r d a berzes t ro ks ni s at šķi rī bā no trokšņiem,
k as . v e i d o j a s uz v ār s tu l ēm , ir st i ng ri lokalizēts u n n e p ā r v a d ā s t al u
no r a š a n ā s vietas. P e r i k a r d a berzes t roks ni s t u rk l ā t ir it kā d zi r­
d am s ļoti t uvu pie a us s un s a k l a u s ā m s kā sistoles, tā diastoles
fazē. Berzes t rok sni s v a r nebūt sl i mī bas p i r m a j ā s s t u n d ā s vai pat
p i r m a j ā s dienās. Di agn oz i palīdz precizēt e l e k t r o k a r d i o -
g r ā f i s k ā izmekl ēšana. P a r a s t i novēro ST s e g m e n t a pac ēl umu
vi rs izolīnijas a r at t ie cī g ām T zoba p ā r m a i ņ ā m visos n o v a d ī j u ­
mos. S li mni ek am v a r būt p a a u g s t i n ā t a t e m p e r a t ū r a un p a ā t r i n ā t a
EGR. P ār ēj ie s a u s ā per ika rd īt a s impto mi ir saistīti a r pamat s li -
mību, k as p er ikardi lu izraisījusi.
Eksudatīvs perikardīts. J a e k s u dā t a p er i k a r d a s omi ņā ir maz,
sl imī bas si mptomi stipri a t g ā d i n a s a us o perikardītu. T ur pr e ti m
tad, j a e ks u d ā t a si rds s omi ņā ir relatīvi daudz, s i m pt om āt i ka ir
b a g ā t ī g a . Spilgti izteiktā formā e ks ud at īva is p er ikardī ts ir reta
slimība.
R a k s t u r ī g ā k ā s s li mni eka s ū dzī bas ir p a r s p i e d o š a m s ā ­
p ē m si rds r a j o nā un p a r e l p a s t r ū k u m u , kas ma zi ņ as , ja
a p s ē ž a s un saliec ķ er me ņa a u g š d a ļ u uz priekšu. Aps kat ē nereti
redz c i a n o z i un p a s t i p r i n ā t u kakl a vēnu pildījumu. P u l s s p a ­
ā t r i n ā t s u n vāji pildīts. S ir ds ir ievērojami p a p l a š i n a t a v i ­
s o s v i r z i e n o s , un s ir ds k o nt ū r a a t g ā d i n a t rīsstūri. S i r d s
t o ņ i i r ļ o t i k l u s i un neskaidri, jo š ķ i dr um a s l ān i s p e r i ­
k a r da d ob uma t r a u c ē s k a ņ a s va dī š an u . A s i n s s p i e d i e n s ir
p a z e m i n ā t s un pul sa spiediens s am a z i n a t s . V a r attīstīties
kolapss. Bieži k on st at ē s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bas pa z īm es —
s a s t r ē g u m a t ro k š ņ u s p l au šās , p al i el i nāt as a k n a s un tūskas. T e m ­
p e r a t ū r a p a r a s t i ir p a a u g s t i n ā t a , E G R — p a ā t r i n ā t a . R en t ge na
ca u r s ka t ē redz platu, i ntensīvu, vāji pulsējošu si rds ēnu.

Perikardīta norise un komplikācijas

S a u s a i s p er ika rdī t s p a r as t i bei dzas a r i z ā r s t ē š a n o s dažu n e ­


dēļu laika. G a l ve n ā s au s ā per ikardī ta kompl ikāci ja ir p ā r e j a eksu-
dat īvā perikardītā. Pl aš i p er ik a rd a s aa u gu ni i pēc s a u sa p e r i k a r ­
dīta neveidojas.

190
E k s u d a t ī v a i s p er ik a rd l ts ir dzīvībai b ī s t a m a slimība, kas var
beigties ar nāvi 110 d a ļ ēj a s s ir ds l a m p o n a d e s u n s i rd s d ar b ī ba s
vai a k ū t a s a s i n s v a d u nepietiekamības. J a izdodas p a n ā k t e ks u dā ta
u z s ūk š an o s, v ei doj as s a a u g u m i p er ika rda somiņā. J a p er ik a rd a
s a a u g u m i ir masīvi, ar kal ci ja sāļu n o g u l sn ēj u mi em tajos, s i r ds ­
d a r b ī b a ir ievērojami t ra uc ē ta un pakā pen is ki a tt ī s t ā s s i r d s ­
d a r b ī b a s n e p i e t i e k a m ī b a . Vēl p ir ms s i r d s d a r b ī b a s n e ­
pi et iekamī bas p az īm ē m novēro venozā spiediena p a a u g s t i n ā š a n o s
un a kn u pal iel ināšanos. Venozā spiediena p a a u g s t i n ā š a n o s izraisa
p er ik a rd a s ar ēt ojumi , k a s saspiež v ē n a s si rds somiņā.
P e r i k a r d a s a a u g u m u s un «bruņu sirdi» di agnost icē g a l v en o kā r t
rentgenol oģiski .

Ārstēšana

Režīms. P e ri k a r d ī t a sl imn iek am j ā ā r s t ē j a s slimnīcā. Eks ud a-


tīvā per ika rdī t a g ad ī j u m a nepi eci ešams s t in gr s, bet s au s ā p er i­
k a r d ī t a g ad ī j u m ā — daļ ēj s g u l t a s režīms. Pēc i z r a k s t ī š a n ā s no
s l imn īca s sli mni eka ves elī bas stāvoklis r eg ul ār i jākontrolē.
M edikam entozā ā r stēšan a. J a per ikardī ta cēlonis ir infekcija,
nepi eci ešama ā r s t ē š a n a ar a n t i b i o t i s k a j ā m vielām. T u b e r ­
kulozes g ad ī j u m a dod s trept omi cī nu (vidēji pa 0,5 im 2 reizes
di enā) un citus pr elt uberkul ozes līdzekļus. Koku jeb tā s a u c a m ā s
v u l g ā r ā s infekcijas g a d ī j u m ā pa r as t i dod penicilīnu kopā ar kādu
p la ša d ar b ī b a s spekt ra antibiotiku (tetraciklīnu, levomicetīnu,
neomicīnu u. c.) v i dēj ās t er a pe it is k ās devās. Pie p er ik a rd a em-
p i ēmas šīs ant ibi oti kas ievada a r p unk ci j as a d a tu tieši per ika rd a
somi ņā. Reiinatisku p er ika rd īl u ā r s tē a r p r e t r e i m a t i s k i e m
m e d i k a m e n t i e m (sk. 246. 1p p .)-. Ari ner ei mat is ku p er ikardī tu
g a d ī j u m ā v a r lietot g l i k o k o r t i k o ī d u s un p r e t i e k a i ­
s u m a l ī d z e k ļ u s , lai m a z i n ā t u i ekai suma procesu. J a ir s t i p ­
r a s sāpes, j a d od p r e t s ā p j u l ī d z e k ļ i (50% a n a l g ī n a š ķī ­
d u m s — 1,0 im, 1% pro med ol a š ķī dum s — 2,0 i m, 1% morfija
š ķ ī du m s — 1,0 i m ) . S i r d s d a r b ī b a s un a si n s v a d u t o n u s a s t i m u l ā ­
cijai ieteicami v a z o t o n i s k i l ī d z e k ļ i ( kor dia mī ns 2,0 im,
korazol s 1,0 im u. c.). S i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bas g ad ī j u m ā
dod 0,05% s t r o f a n t ī n a š ķ īd umu pa 0,5 iv 1 vai 2 reizes diena.
J a e ks u d ā t a p er ika rd a dobumā da ud z vai ir a izdo ma s p a r tā
s as t r u t o j u m u , i zd a r ā m a perikarda punkcija (ar 10—
12 cm g a r u a d a t u ) . Dūri enu p ar a st i i zd ar a leņķī s t a r p krū šu ka ul a
zobenvei da i z a u g u m u un kreiso ribu loku un a d a t u virza uz
a u g š u paralēli k r ū š u k a u l a m līdz p er ik ar da do bumam. E k su d ā t u
a t s ū c un p er ik ar da dobuma ievada a n t i b i o t i k a s \ A t s ū k t o e ks ud āt u
n os ū ta bakt eri oloģi skai un citoloģiskai analīzei. P e r i k a r d a p u n k ­
cija ir nopi et na procedūra, ko v ēl ams izdarīt tikai pi eredzējuša
ā r s ta u zr a udzī bā. Ma sī v u per ika rda s a r ēt o j um u g a dī j um a indi-
ceta ķ i r u r ģ i s k a s ir ds a t br ī v oš a n a no retaudiem.

191
MIOKARDA DI S TR OF iJ A
(M yoca rd iodystroph ia , m yocardosis, m yocardia)

Ar t e rm i nu «mi okarda di st rofi ja» apzīmē si rds funkciju


t ra uc ē jum us , k u r u s bieži novēro d a ž u v i s p ār ē ju sl imību gadī jumos .
M i o ka r da distrofijai a tbi ls toš u stāvokli mēdz dēvēt ar ī p a r
miokardozi, mi okardi ju, mi okar di opāt i ju utt. M i o k ar d a distrofija
n a v p a t s t ā v ī g a slimība. Tāpēc t ā n e va r būt g a l v e n ā di agnoze,
bet tikai b l ak u s diagnoze.
M i o k ar d a di st rofi jas p a m a t ā ir v i el ma iņ as t r au cēj um i si rds
muskulī, kuri s ā k u m ā i zp au ž as tikai kā nelieli s i r d s d a r b ī b a s t r a u ­
cējumi, bet vēl āk sirds mus kul ī a tt ī s t ā s ar ī n op i et n as an a to mi s ki
di st rofi skas p ā r m a i ņ a s . S i r d s d a r b ī b a s t r a u c ē j u m u s p a r m i okar da
distrofiju apzīmē tikai t ad, j a n e v a r k o n s t at ē t p r i m ā r u s ir ds s a ­
s l i m š a n u (r eimokarditu, kardiosklerozi, koronārskl erozi u. c.), bet
ir nopietni v i s p ā r ē j ā veselī bas st āvo kļ a t raucēj umi, k a s v a r ēt u
izraisīt v i e l m ai ņ as t r a u c ēj u m us s ir ds muskulī.

Etioloģija

S ir ds funkciju t r a u c ē j u m u s v a r izraisīt d a ž ā d a s v i s p ā r ē j a s
s l i m ī b a s , pi emēr am, maz a si n īb a , p a a u g s t i n ā t a vai p a z e m i ­
n ā t a va ir og dz i edz e ra funkcija, izteikts v i t a m ī n u t r ū k u m s o r g a ­
ni s mā , b a d o š a n ā s , a kū ta vai h ro ni ska s ir ds pārslodze, t ā p a t arī
s m a g a s h ro ni s ka s infekcijas, to skai t ā tuberkuloze, s t ru t u infek­
cija (osteomielīts, hroni sks m an d e ļ u vai v i d u s a u s s iekaisums, n e ­
dzīvi strutojoši zobi u. c.), cukur sli mī ba, kol agenozes, s m a g i aknu
funkciju t rauc ēj umi , a k ū t a s un h r o ni s k as int oksikāci jas a r ķimi­
kāl i jām vai me di ka me nt i em utt.

Patoloģiskā anatomija

M io ka rd a di strofijas s ā k u m a s t a d i j ā s p a t a n a t o m i s k a s p ā r m a i ­
ņ a s sirdī p a r a s t i n a v k o n s t at ē j a m a s . S m a g ā k o s vai ieilgušos mi o­
k a r d a distrofijas gad ī ju mo s bieži ko ns t at ē si rds mus kuļ u šķiedru
deģe nera tī vi di st rofi skas vai p a t perēkļaini nekr ot is kas un s kl e­
ro ti sk as izmai ņas.

Klīniskā aina

M i o k ar d a di st rofi jas s imptomi v a r v a r i ē t p l a š ā s ro be ž ās a t ­


kar ībā no s ir ds m u sk uļ a b oj ā j u m a s m a g u m a . P a r a s t i šie si mptomi
a t g ā d i n a viegli vai mēreni izteiktu miokardītu. Slimnieki s ūd za s
p a r el pas t r ū k u m u un s i rd s k l a u v ē m fiziskas piepūles laikā, d a ž ­
reiz arī p a r n e p a t ī k a m ā m s a j ū t ā m s ir ds rajonā. Objektīvi izmek­
lējot as i ns ri t es sistēmu, nereti ko ns t at ē p a ā t r i n ā t u si rds dar bību,
nelielu vai mērenu, sirds p a p l a š i n ā š a n o s , p a d ob j us vai n es k ai dr u s
si rds t oņ us u n funkcionāl us t r ok š ņu s uz si rds vār stul ēm. Ret āk

192
no vēr oj ami s i r d s d a r b ī b a s ri t ma t raucēj umi. E l e k t r o k a r d i o g r a m m ā
p a r a s t i ir m i ok ar da hi poksi jas pazīmes.

Slimības norise
S li mī b as norise ir a t k a r ī g a no p a m a ts l im īb a s. J a p am at s li -
mību izdodas izārstēt, s i r d s d a r b ī b a s t ra uc ē jum i p a r a s t i izzūd, i z­
ņ em ot ga dī j um us , k a d i l gs to š as p a m a t s l i m ī b a s ietekmē j a u iz­
vei do j uš ās n opi et nas a n a t o m i s k a s p ā r m a i ņ a s sirdī. S m a g a mi o­
k a r d a distrofija v a r komplicēties a r s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamību,
k as v a r kļūt p a r tiešo n ā v e s cēloni.

Ārstēšana
M i o ka r da distrofijas i zā r s t ē š a n a i g a l v en a i s pri ekšnot ei kums ir
sek mī g a p a m a t s l i m ī b a s ā r s t ē š a n a . Iztei ktas m io k a r d a distrofijas
g ad ī ju mā nepi eci ešams s ti ngri s au dz ē jo š s režīms vai p at g u l t as
režīms.
No m edikam entiem m i ok ar da v i e l m ai ņ as u z l ab o ša n ai ieteicami
v it am īn i ku rs u veida (5% B, v i t a m īn a š ķī du ms — 1,0; 5% Bfi
v i t a m ī n a š ķ ī du m s — 1,0; 5% P P v i t a m ī n a š ķī dum s — 1,0; Bi 2
v i t a m īn s 100— 200 ļig; visi i m vienu reizi dienā vai 2 vai 3 reizes
nedēļā; po li vit amī nu d r a ž e j a s u. c.), kokar boks il āze (0,05 g š ķ ī­
di na ex t e m p o r e un i evada im 1 vai 2 reizes d i en ā) , kālija hlo­
rīds (1,0 iekšķīgi 2 vai 3 reizes d ienā) , 1% adenozī nt ri fos fors kābe
(1,0—2,0 i m reizi di enā) . S m a g ā k o s g ad ī j u m o s s i r d s d a r b ī b a s s t i ­
m u l ē š a n a i v a r dot iekšķīgi vai injekcijās kor di ami nu, kofeīnu vai
korazolu. S ir ds glikozīdi š a j ā g a d ī j u m ā ir mazi edarbī gi , taču, p a ­
rādoties s i r d s d a r b ī b a s n epi et iekamī bas pazīmēm, t os n ā k a s lietot.
Pri ekšroka d o da ma s t r o f a n t ī n a m vai t ā ai zs tājēji em (sk. 229. lpp.).

SIRDS NEIROZE
(N e u ro s is co rd is )

Ar t er mi nu «si rds neiroze» apzīmē g a l v e n o k ā r t tikai


subjektīvi i z j ūt am u s s i r d s d a r b ī b a s t r au c ēj u mu s , k u ru s izrai sa
ner vu s i s tē m as funkcionāl a s a s l i m š a n a (neiroze).
Sli mni eku ar n e i r ot i sk ām s ūd zī b ām p a r s i r d s d a r b ī b a s t r a u c ē ­
j umie m ir s a m ē r ā daudz, taču di agn os ti cēt si rds neirozi drīkstētu
tikai t aj os gadī ju mos , k ad pēc r ū p ī g a s i zm ek l ēš a na s droši v a r
noraidī t ci tas a s in s ri t es s i s tē m as slimības. P a r a s t i si rds neiroze
ir b lak us di ag n oz e ner vu vai en do k rī nā s s i s tē m as slimībām.
Ar si rds neirozi biežāk slimo sievietes.

Etioloģija

Neirotiska r a k s t u r a s ū dzī bas p a r s i r d s d a r b ī b a s t r a uc ē j um i em


bieži mēdz būt slimniekiem ar v i s p ā r ē j u n e i r o z i . Neiroze
13 — 44 193
visbiežāk r oda s no ner vu sistērfias pār slodzes , pēc u zt ra uku mi em,
no n el abvēl īgi em dzīves un d a r b a apstakļiem, no n e s a s k a ņ ā m ģ i ­
menes dzīvē, to v ar i zrai sī t ari slikts v i s p ā r ē j a i s ves elī bas s t ā v o k ­
lis un endokr īno dziedzeru funkciju t raucēj umi. Neirožu izcelsmē
nozīme ir arī i edzi mt ām vai a u d z i n ā š a n a s ietekmē v ei do tām ner vu
s i s tē m as ī p at n īb ām . Neirozes izcelsmi vei ci na dīks un b ez mē rķī gs
dzīves veids, s mē ķē ša na , alkoholisms, pārliecīgā m ed i ka me nt u vai
uzbu di no šu vielu lietošana, kā ari sl imī ga interese p a r s avu v es e­
lības stāvokli. Cilvēkiem, kuri ļoti u z t r a u c a s p a r s a v u veselību,
si rds neirozei at bi l st oš as s ū d zī b a s v a r rasti es s a k a r ā a r k ā d a
ģ im en es locekļa vai r adini eka s a s l i m š a n u a r s ir ds slimību vai arī
no med icī nas dar bini eka n e u z m a n ī g a i zt ei kuma par s li mni eka
veselī bas stāvokli. Neirozes nereti r od as endokrīno krīžu perio­
dos: p uber tāt es , grūt ni ecības, pecdzemdi bu un it ī paši kl ima k sa
laikā.
S ir ds neirozes g a d ī j u m ā p a t a n a t o m i s k u p ā r m a i ņ u sirdi nav.

Klīniska aina

Si r d s neirozes slimnieku r a k s t u r ī g ā k ā s s ū dzī bas p a r as t i ir p ar


n e p a t ī k a m ā m s a j ū t am vai s āpēm s i r d s r aj onā.
At šķi rī bā no s t en o k a r d i s k ā m s ā p ē m šis s āp es p ar a s t i nav izteikti
lēkmjveidīgas, n a v sevišķi i nt en sī vas un neizzūd pēc ni trog lic e­
rīna. Sīs s āp es pa r a s t i n e r od as fiziskas piepūles vai s a i s t o š a s
n o d ar b īb a s laikā, bet visbiežāk t ā s s a i s t ā s a r u zt r a u k u m u vai a t ­
p ū t a s brīžiem, kad slimnieka u z m a n ī b a pi evēr sta p a š s a j ū t a s a n a ­
līzei. Dažrei z slimnieku t ra uc ē spiediena un d e d z i n ā š a n a s s a j ū t a s
s ir ds r a jon ā vai s i r d s k l a u v e s . D a ļ a sl imni eku s ū d za s arī
p a r el pas t rūk umu , kas dažrei z it kā r o d a s no ni ecī gas piepūles
vai s ā k a s p a t miera stāvoklī, bet citreiz to nejūt pat lielas fizis­
k a s piepūles laikā (šo pēdējo faktu slimnieks nereti n euz r ad a, bet
to v a r k o n s ta tē t mediķis, mērķtiecīgi i z ta uj āj o t sl imni eku) . Bieži
slimnieki s ū d z a s p ar n e r v u d a r b ī b a s t r a u c ē j u m u p a ­
z ī m ē m — nervozitāti, mi ega trauc ēj umi em, g a l v a s s ā p ē m , p a ­
z e m i n ā t ā m g a r ī g ā d a r b a s p ē j ā m 11. c.
Objektīvi izmeklējot a s in s ri t es si stēmu, i evēr oj amas novi rzes
no n o r m a s nei zdo da s konstatēt. Da žos g a d ī j u m o s mi era stāvoklī
v a r būt n e d a ud z p a ā t r i n ā t a s i r d s d ar b ī b a vai ekstrasistolija. Reti
g a d ā s novērot ari par oks is rnāl ās t a h i k a r d i j a s lēkmes un a s i n s ­
spiediena labilitāti. J a asi nsspi edi ens ir s v ār st ī gs , j ā r a u g ā s , vai
s l imni ekam uz ner vu d a r bī ba s t ra uc ē ju mu fona n e a t t ī s t ā s hiper-
t oni sk ā slimība.
Si r d s neirozes slimniekiem bieži kon st at ē arī dažu citu iekšējo
o r g ā n u n ei rogēnu (f unkcionālu) t ra uc ē ju mu pazīmes, piemēram,
aerofagiju, žul t sv ad u diskinezi, n e r e g u l ā r u z a r n u darbību, biežu
u rī n a nol ai šanu , k a s u zn ā k lēkmjveidīgi, utt.

194
Slimības norise

Neirogēni s i r d s d a r b ī b a s t ra uc ē jum i pa r as t i p a s t ā v ilgstoši. Sli ­


mī ba no ri s inā s a r u z l a b o š a n ā s un p a s l i k t i n ā š a n ā s periodiem. P a ­
s l i k ti n āš a no s p a r as t i izraisa nel abvēl īgu aps tākļ u i edarbī ba (psiho-
t r a u m a s , pārpūle, neveiks mes d a r b ā vai ģ i m e ne s dzīvē, klimak-
tēri skā perioda i e s t ā š a n ā s utt.). Nopi et nas ko mpl ikā ci jas n a v
n o v ēr o ja m as . Da r b a s p ēj a s sirds neiroze i evērojami n e s a m a z i n a
u n mīiža g a r u m u neietekmē. I z ā r s t ē š a n ā s i espēj ama, j a i zdodas
nov ēr st neirozes a tt ī s t ī b a s p amat cēl oņus .

Ārstēšana
Neirozes ā r s t ē š a n a n a v viegla, tādēļ v a j a d z ī b a s g a d ī j u m ā jā-
meklē k ar diol oga , endok ri no lo ga un p si honei rol oga palīdzība. N e ­
pi eciešams noskaidrot, kas v ar ēt u būt sli mni eka nei rot iska sta-
vokļa pamat cēl onis. P ē c t am s l imn ieka m u zm a n ī g i j āi zs ka id ro
sl imī bas būt ība un nepieciešamība n ov ēr st sl imī bas cēloņus, pie­
mēra m, to, ka nepieciešams mai nī t d a r b a vai dzīves vietu, p ā r ­
veidot d a r b a un a t p ū t a s režīmu, a t me st kai tī gos p a r a d u m u s utt.
Rūpīgi j āi zmekl ē end ok rī na si st ēma u n j āi evā c sek suā la ana m-
nēze, jo bieži tieši endokrīno dziedzeru funkciju t r au cēj um i un
t r au cēj um i vai n e a p mi e ri n āt ī ba dzi mumdzī vē ir neirotiskā sta-
vokļa izraisītāji. Neirozes ā r s t ē š a n ā ļoti s va r īgi ir n os t i p r i nā t
sli mni eka v is pārējo veselī bas stāvokli. To panāk, 1) likvidējot
h ro ni s ka s i nfekcijas perēkļ us o r g a n i s m ā un ār s tē jo t citas h r on i s­
k as slimības, kā arī 2) ar fizkultūru, par ei zu diētu un p ar ei zu
dzīves veidu uzl aboj ot o r g a n i s m a t on u su u n pre te st īb as s pē ja s
sl imībām.
Nepieci ešams sl imni ekam radīt pārliecību, ka v i ņa slimība n a v
dzīvībai b ī st ama un ka tā ir sekmīgi ā r s t ē j a m a ar p aš a s l im ­
nieka akt īvu līdzdalību.
S ir ds neirozes ā r s t ē š a n ā kā palīglīdzekļi i zm an t oj am i n o ­
m i e r i n o š i līdzekļi, pi emēr am, r ezer pins {0,1—0,25 m g 2 vai
3 reizes d ienā) , m e p r o b a m ā t s jeb a n d a k s ī n s (0,2—0,4 2 vai 3 rei­
zes di enā) , t ri ok sazī ns (0,3 2 vai 3 reizes d i enā) , b el as pon s vai
beloīds (pa 1 tabl. 2 vai 3 reizes d i enā) , fenobarbi tāl s (0,03 0,05
1 vai 2 reizes dienā) u. c. Labvē līga s i m pt o mā t i s ka ietekme sirds
neirozes g ad ī j u m o s ir v a j a s d a r b ī b a s s i r d s g l i k o z i -
d i e m, k u ru s p a r as t i lieto k ombi nāci jā ar nomierinošiem līdzek­
ļiem. V a r dot Beht ereva mi ks tūr u (pa ēd amka rot ei 3 vai 4 reizes
di enā) , v a l e r i ā n a s un mai jpuķīt es t i n k t ū r a s m a i s īj um u vi en ād ā s
d a ļ ā s (pa 20—30 pilieniem 2 vai 3 reizes di enā) , Zeļeņina pilie­
nu s (pa 15—25 pilieniem 2 vai 3 reizes di ena) , k ar d iov al ēnu (pa
15—20 pilieniem 2 vai 3 reizes di enā) , korvalolu (pa 10— 15 pilie­
niem 2 vai 3 ’reizes dienā) u. c. D a u d z u med i ka me nt u līdztekus
l ie to š an a n av v ēl am a, jo v a r n o st i pr in āt slimniekā pārliecību, ka
v i ņ a sl imī ba ir s m a g a vai pat n e i zā r st ēj am a.
13* 195
H I P E R T O N I S K Ā SLIMĪBA
(Morbus htjperlonicus)

H i p e r to n is k ās s li mī b as r a k s t u r ī g ā k ā paz īme ir p a a u g ­
s t i n ā t s asi ns spi ed ien s ( hi per to ni j a) , ko i zrai sa as ins spi edi ena re­
g u l ā c i j a s t rauc ēj umi. P a r h i p e r t o n i s k o s l i m ī b u s au c
tikai t ā d u asi ns sp iedi ena p a a u g s t i n ā š a n o s , k ad šim p a a u g s t i n ā j u ­
m a m n a v s kaidri s a s k a t ā m a cēloņa. J a h ipert oni ja n a v sl imī bas
p a m a t p a z ī m e , bet tikai s i m pt o ms k ā da o r g ā n a s a sl i m š an ai , run ā
p a r s i m p t o m ā t i s k o h i p e r t o n i j u . H ip er to ni s kā slimība ir
plaši izplatīta. Vīriešiem v ec u mā līdz 45 g ad i e m hi pert oni skā sli­
mī ba ir biežāk s a s t o p a m a nekā sievietēm, bet pēc 45 g ad u vec uma
a r to biežāk slimo sievietes.

Etioloģija
H i p er t on i s kā s s li mī bas cēloņi, kā t a s r e d z a m s no s li mī bas defi­
nīcijas, n a v vēl pietiekami noskai drot i. P ē c a ut or it at ī vu p ad o m j u
kar di ol og u G. L a n g a un A. M j as ņ i k o v a d omām, k am pi evienojas
d a u d z speciālistu, hi pert oni skā slimība r o d a s no n e r v u s i s ­
t ē m a s p ā r s l o d z e s un a r to s ai st īti em asi nss pi ed iena neirā-
l ās r e g u lā c i j as t raucēj umiem. P a r l abu šim u z s k a t a m liecina
fakti, ka hipertonisko slimību bieži novēro cilvēkiem, k as s t r ā d ā
s as p ri n d z i n ā t u , ner vozu g a r ī g u darbu. S a s l i m š a n a a r hi pert oni sko
slimību nereti s a i s t ā s a r n e p a tī k am ie m p ār d zī vo ju mi em (psiho-
t r a u m u ) vai i lgstošu psihisku depresiju. Cilvēkiem, k as j a u slimo
a r hi pert oni sko slimību, p s i h o t r a u m a un s a s p r i n d z i n ā t s g a r ī g s
d a r b s praktiski vi en mēr i zr ai sa t ā l āk u a si ns spi edi en a p a a u g s t i ­
n āš a n o s .
Pē dē jā l aikā ir noskai drot i daži fakti, k as liecina p a r tā s a u ­
camās n i e r u a n t i h i p e r t e n z ī v ā s f u n k c i j a s t r a u c ē ­
j u m u 1 i es pēj amu nozīmi h i per ton is kās sl i mī bas izcelsmē. Domā,
ka nieru aritihipertenzīvā funkcija v a r no vā ji nā ti es no p ā r m ē r ī ­
g a s v ā r ā m ā s āl s l ie to ša na s u z t ur ā vai no c i t ā m vēl nepietiekami
n o s k a i d r o t ā m k a i t ī g ā m ietekmēm. P ie rādī ts , ka cilvēkiem, kas u z­
t u r ā lieto d au dz sāls, as ins spi edi ena lī menis ir a u g s t ā k s nekā
cilvēkiem, kuri u zt ur ā sāli lieto m a z vai mēreni.
H i p er t on i s kā s s li mī bas izcelsmē z i n ā m a n ozī me ir ar ī h o r ­
m o n ā l ā m novi rzēm o r g a n i s m ā — p a r to arī liecina ļoti bieži
n ov ē r o j a m ā as ins spi ed iena p a a u g s t i n ā š a n ā s sievietēm klimaktēris-
k a j ā un p o st kl imakt ēr is kaj ā periodā. Iespēj ams, ka asi nsspi edi ena
p a a u g s t i n ā š a n ā s šai periodā s a i s t ā m a ne vien a r es tro gē no h o r ­
m onu sekrēcijas s a m a z i n ā š a n o s , bet arī a r nei ro ti skām par ādī -
bam, k as bieži mēdz būt šai periodā. Arī i edzimtībai ir nozīme
1 N o r m ā l a s n ieres v e ic tā s a u c a m o a n t i h i p e r t e n z ī v o f un k ciju — t ā s r e g u l ē
e lek tro lītu līm eni a s i n ī s un i z d a la v i e l a s , k a s p a z e m i n a a s i n s s p i e d i e n u . T ā d ē j ā d i
n ieres p a l ī d z u z t u r ēt a s i n s s p i e d i e n u n o r m ā l ā līm e n ī. P a r t o liecin a fakts, ka
t a d , j a d z ī v n i e k a m i z g r i e ž a b a s nieres, a s i n s s p i e d i e n s tūliņ i e v ē r o j a m i p a a u g ­
stinās.

196
h ip er t on i sk ās sl imī bas izcelsmē. Ar s t a t is ti k as met odēm p i er ā­
dīts, ka slimnieku vecāki em asi nsspi edi ena vi dēj ai s līmenis ir
bijis a u g s t ā k s nekā to cilvēku vecākiem, kuriem asi nsspi edi ens
ir normāl s. Jāpiebilst, ka izšķirošā nozīme p a a u g s t i n ā t a a s i n s ­
spiediena izcelsmē t omēr ir nevis iedzimtai predispozīcijai jeb
tieksmei uz hipertoniju, bet d a ž ā d ā m k a i t ī g ā m ā r ē j ā s vides ietek­
m ēm uz a si ns ri tes un asi ns spi ed ien a r e g u lā c i j as si stēmām.

Patoģenēze
S va rī g ā k i e faktori, k a s no sa ka ar te r iā lā as ins spi edi ena a u g ­
s t um u, ir a si n s pieplūdes i nt en s it āt e a r t ē r i j ā m no s i r ds (sirds sis-
toles un m in ūt es t il pums ) un a s in s at pl ūd es i nt en si tā te no a r t ē ­
r i j ām uz ar teri ol ām, kapilāriem, v ēn ā m. Asins at pl ū de s i nt en si ­
t āt i n o s a k a tā s a u c a m a i s a si n s v a d u per if ērās p re te s tī b as lielums.
A s i ns v ad u perifērās p re te st ība s lielumu s a v u k ā r t n o s ak a arte-
riolu mus kuļ u s a s p r i n d z i n ā j u m a p a k ā p e jeb t onuss. Arteriolu t o ­
n u s u r egulē s i m pā ti sk ā ner vu si stēma. Ir uzskats, ka hipertonisko
sl imību izra isa lielākoties ar teri ol u t onu sa, resp., perifērās p r e ­
t e s t ī b as p i e a u g u m s s i mp ā t i s k ā s ner vu s i s tē m a s u z b u d i n ā j u m a
ietekmē. Tomēr i espējami ar ī t ādi h ip er to ni s kās sl i mī bas g a d ī ­
j umi, k ad a si n s v a d u perifērā pre te stī ba ir n o rm āl a , bet a s i ns s pi e­
di ens p a a u g s t i n ā j i e s s a k a r ā a r per if ērās p re te st ība s liel umam
n e a tb il s to šu si rds sistoles vai m in ūt es t il puma pi eau gumu. Nieru
a n t i h i p er t en z ī vā s funkcij as t r au c ēj u mi v a r r a d īt as ins spi edi ena
p a a u g s t i n ā j u m u t ād ēj ādi , ka p a a u g s t i n a a si n s v a d u t ā s a u c am o
ba z āl o t onusu, t. i., no ner vu s i s t ē m a s ietekmes n e a t k a r ī g o a s i n s ­
v a d u t o n u s a daļu.
H i p er t on i s kā s sl i mī bas s ā k u m a s t a d i j ā s as in īs n ea tr o d p a v a i ­
rotā d a u d z u m ā vielas, k a s p a a u g s t i n a as insspiedienu. Tu rpr et i m
beigu s t a d i j ā s as in īs nereti at rod pal iel ināt ā d a u d z u m ā r e n ī n u,
ko i zdala nieru audi p a v ā j i n ā t a s nieru a s i n s a p g ā d e s apst ākļ os.
Ren īn s as inī s s a i s t ā s a r speciālu as iņu o l bal t umu, un rodas
h i p e r t e n z ī n s . H i p er te n zī n s ne vien i evērojami p a a u g s t i n a
ar teri ol u t on us u u n ceļ asi nsspi edi enu, bet arī ierosina aldoste-
r o na i zdal ī šano s no vi rsni eru g a r o z a s daļ as. A l d o s t e r o n s
veicina n ā t r i j a s āļ u un ūd en s aizt uri o r g a n i s m ā , palielina cirkulē­
jošo a si ņu d a u d z u m u ' u n ietekmē a s i n s v a d u b azāl o t onusu, t ā d ē ­
j ādi veicinot vēl lielāku asi ns sp ied iena p a a u g s t i n ā š a n o s . T ā t a d
hi pe rt o ni s kā s sl imī bas beigu s t a d i j ā s bieži s ā k dar boti es tā s a u ­
camais n i e r u p r e s o r a i s (asinsspi edi enu p a a u g s t i n ā t ā j s )
m e h ā n i s m s , k as š a j ā s s t a d i j ā s pal īdz uzt ur ēt au g st u , relatīvi
st abi lu un grūt i iet ekmēj amu as in ss pi ed iena līmeni.

Patoloģiskā anatomija
H i p er t on i s kā s sl imī bas p i r m aj ā s t ad i jā un dažrei z arī o t rā s
s t a d i j a s s ā k u m ā p a t a n a t o m i s k a s p ā r m a i ņ a s o r g a n i s m ā v a r nebūt.
V ē l ā k a j ā s s t a d i j ā s novēro sīko ar tē ri j u un ar teri ol u m u s k u l ā rā

197
s l ā ņ a sabi ez ēš anu un šķ idru ma u z k r ā š a n o s z e me ndot ēl ij a slānī.
Vē lā k t ajā izvei doj as hialinoze, un bojātie as i ns vad i ievērojami s a ­
š a u r i n ā s — r oda s a r t e r i o 1 o s k 1 e r o z e. Sīko artēri ju s ienās
v a r s ākties arī distrofiski procesi. S a k a r ā ar to ar tēri ju s ienās
izveidojas izspīlējumi, kas v ar plīst, radot nelielu vietēju a si n s
izplūdumu. Novēro arī v a i r ā k vai m a z ā k izteiktas at erosklerozes
pa z īm es liela un vidēja kal ibra ar tērijās.
Hi p er t on i j a s slimniekiem sirds kreisā k a m b a r a m u s k u l a t ū r a
sabiezē jeb hi pert rof ēj as un sirds s v a r s palielinās. Hi per tr ofēt aj ā
m u s k u l a t ū r ā bieži atrod di st rofi skas p ā r m a i ņ a s un s ī kp er ēk |ai nu
m i o k a r d a s k l e r o z i jeb s ar ē to š an os . Šis pat o lo ģi s kā s par-
m a i ņ a s g a l v e n o k ā r t r a d a sirds mus ku ļa pārslodze.
I li pe rl on is kā s sl i mī bas 111 s t ad i j ā ļoti bieži ir j au s m a g a s
p ā r m a i ņ a s nierēs. S a k a r ā ar nieru kamol iņu ar tē ri j u hialinozi un
daļ ēj u vai pil nīgu s l ē g š an os i zveidojas at rof iskas vai nekrotis-
k a s p ā r m a i ņ a s nieru kamoliņos. S īm p ā r m a i ņ ā m seko b oj āt o k a ­
moliņu s a r ē t o š a n ā s — n e f r o s k l e r o z e . Izteiktas nefrosklero-
zes g ad ī j u m a niere v a i rs nespēj veikt s a v a s funkcijas.

Klīniskā aina
I l i pe rl o ni s kā s s li mī bas s ub jekt ī vās pazīmes v a r būt visai t r ū ­
cī g as vai arī to p a v i s a m trūkst. Nereti p a a u g s t i n ā t u a s i ns s pi e­
dienu kon st at ē cilvēkam, kas sevi uzs kata p a r veselu. J a sl i mn ie­
kam ir s ūdzī bas, t ad l as pa r as t i s ai s t ī t a s ar n e r v u s i s t ē m a s
v a i s i r d s d a r b ī b a s t r a u c ē j u m i e m . Slimnieki nereti s ū ­
dz a s par reiboni vai ga l v a s s ā pē m . G a l v a s s ā p e s biežāk mēdz būt
no rītiem. Dažrei z s li mī bas p i r m ā s p azīmes ir n og u r u ms , n er v o­
zitāte, p a z e m i n a t a s g a r ī g a d a r b a spējas, miega t rauc ēj umi nakt ī
un m iegai nī ba dienā, p a a u g s t i n a t a j ut ība pret s p il g tā m k r ā s ā m
un trokšņiem. S i r d s d a r b ī b a s t ra u c ē j u m u s slimnieki visbiežāk izjūt
kā sirdskl auves, nep ati ku gul ēt uz kreisajiem s ān iem un el pas
t r ū k u m u m ē r e n a s fiziskas piepūles laikā. Nereti novēro arī sleno-
ka r di ska tipa s āpe s s ir ds rajonā.
S v a r ī g ā k ā objektīvā sl imī bas p az īme ir a s i n s s p i e d i e n a
paaugstināšanās. (Asinsspiediena n o r m a s sk. 168. Ipp.
7. t ab. ). Va doti es g al v en o k ā r t pēc asi ns sp iedi ena p a a u g s t i n ā ­
j u ma , hi pert oni sko slimību i edala trīs st adi j ās , bet k at ru no šim
s t ad i j ā m s a v u k ā r t iedala divās a pa k š s ta d i j a s , k u r a s apzimē ar
burtiem A un B.
! stadija - as insspi edi ena neliela un p ā r ej o ša p a a u g s t i n ā ­
š ana s .
A — l a t e n t a hipertonija, ko p a r as t i ko ns t at ē nejauši, g a l ­
v enokā rt pacient a e moci onā la u z b u d i n ā j u m a brīdī;
B t r a n z i s t o r ā jeb pār ej oš ā h ipert oni ja — as i ns s pi e­
diens par as ti ir neda ud z p a a u g s t i n ā t s , bet a t s ev i š ­
ķos mē rī j um os (pi emēram, pēc a t p ū t a s perioda) ir arī
n ormāl s.

198
II stadija — p a s t a v ī g s as insspi edi ena p a a u g s t i n ā j u m s .
A — as ins spi edi ens p as t ā v ī g i p a a u g s t i n ā t s , taču s v ā r s t ī g s .
N o r m a li z ēj as tikai ā r s t ē š a n a s rezultātā.
B — as ins spi edi ens s t a b i l i p a a u g s t i n ā t s , bet vēl n av
s m a g u n ea tg ri eze ni sk u p ā r m a i ņ u iekšējos orgānos.
III stadija — as ins spi edi ens stabili a u gs t s; ir s m a g a s , ne­
a t g r i e z e n i s k a s p ā r m a i ņ a s iekšējos o rgā nos .
A — k o m p e n s ā c i j a s s ta di j a (ir kompens ēt a koronār-
skleroze, kardioskleroze, nefroskleroze vai cerebro-
skleroze).
B — d e k o m p e n s ā c i j a s st ad ij a (ir dekompens ēt a koronar-
skleroze, kardioskleroze, nefroskleroze vai cercbroskle-
roze).
III B s tadi ja, ja i es tāj ās s i r d s d a r b ī b a s nepietiekamība, sistolis-
k ai s as ins spi edi ens v a r ievērojami s amaz in āt ie s.
Bez p a a u g s t i n ā t a asi ns sp iedi ena hi per ton is kās sl imī bas klīni­
kai r a k st u rī g i vel šādi simptomi: 1) k r e i s ā s i r d s k a m b a r a
h i p e r t r o f i j a , k as i zp a u ž a s a r si rds ga lot ne s p e r ku to r ās ro­
bežas novirzi pa kreisi. Sirds pie t a m aortāli konfi gurēta, t ās
š ķ ē r s c a u r m ē r s ievērojami palielinats. Dažrei z kreisā k a m b a r a hi-
pertrofiju vi sl ab āk va r novēr tēt r e nt g e n a ca urs kat ē; 2) a k c e n ­
t ē t s o t r a i s t o n i s u z a o r t a s v ā r s t u l ē m ; 3) p ā r ­
m a i ņ a s e 1 e k t r o k a r d i o g r a m rn a kreisās si rds puses
p ā r s v a r s , nereti s ir ds m u s ku ļ a hi poksi jas un per ēk ļai nu boj āj umu
pazīmes, v a r b ūt Hi s a kūlīša k re is ās k ā j i ņ a s blokāde; 4) p ā r ­
m a i ņ a s u r ī n a a n a l ī z ē un nieru funkciju p ā r b a u d e s r e ­
zu l t ā t o s — uri nā n e d a u d z ol ba lt uma , reti eritrocīti, reti cilindri;
p a z e m i n a t s urī na ī p at n ē j a i s s v ar s Zimņicka m ē ģ i n ā j u m ā u. c.;
5) p ā r m a i ņ a s a c s d i b e n ā — s a š a u r i n ā t a s , izlocītas a r t ē ­
rijas, redzes n er va papi lIas tūska, asi ns i zplūdumi tīklenē. P a r-
m a i ņ a s acs d ibenā palīdz novērtēt sl imī bas s m a g u m a pakāpi.
Mi nēt ie si mptomi n a v ra ks tur īgi v i s ā m sl imī bas s ta di j ām , bie­
žā k tie p a r ā d ā s tikai sl imī bas II B un III st adi ja.
J a kl īnis ka jā ai nā dominē c e n t r ā l ā s ner vu s i s tē m a s t r a u c ē ­
j u m u si mptomi , pi emēr am, g al v as s ā p e s , reibonis, mi ega t r a u c ē ­
jumi, i zm a i ņa s acs dibena utt., r u n ā p a r hi pert oni skās sl imī bas
c e r e b r ā l o f o r m u . J a t ur pr et im dominē s i r d s d a r b ī b a s t r a u ­
cējumi, pi emēram, s ā p e s si rds r ajonā , s i rds kl auves , s i rd s d ar b ī b a s
n epi et iekamī bas pazīmes, i evēr oj amas s ir ds robežu i z m ai ņ as un
p ā r m a i ņ a s EKG, r un ā p a r hi per to ni s kās s li mī bas k a r d i ā l o
f o r m u . J a klīniskās a i n a s ce ntr ā i zvirzās nieru d a r b ī b a s t r a u c ē ­
j u m u simptomi, pi emēr am, i z m a i ņ a s urī na a na lī zē un nieru d a r ­
bības nepi et iekamī bas pazīmes, r u n ā p a r hi pert oni skās s li mī bas
r e n ā l o f o r m u . P a lielākajai daļ ai sl i mī bas paz īme s ko mb i nē ­
j a s un fo rma s a pz ī m ē j um s ir s a m ē r a relatīvs.

199
Diferencial diagnostika

Hi per toni sko slimību nepieciešams diferencēt no tā s a u c a m a ­


j ā m s i m p t o m ā t i s k a j ā m hi pert oni jām, jo t ā s ā r st ē j a m a s , pēc iespē­
j a s novēršot slimību, kas hi pert oni ju izraisījusi. Apl ūkosi m s v a r ī ­
g ā k ā s s i mp t o m ā t i s k ā s hi pertonijas.
1. Renālo hipert oni ju izcelsme s a i s t ā m a ar r e nī na -an gi ot en-
z ī na - al d os t er on a s i s tē ma s aktivāciju. R en ā l ā s h ip er to ni j as visbie­
žā k n o vē r o j a m as a kū ta vai hroni ska nefrīta slimniekiem. Renāl a-
j ā m hi pert oni jām asinsspi edi ens, sevišķi diastoliskais, p a r as t i ir
a u g s t s un s a m ē r ā stabils. Pie r e n ā l ā m h ip ert on ij ām pi eskai ta arī
r e n o v a s k u l ā r o hipertoniju, ko i zrai sa nieru m a ģ i s t r ā l o
a r tē r ij u vi en pu sēj s vai a bp u sē js s a š a u r i n ā j u m s ( s a š a u r i n ā j u m a
cēlonis visbiežāk ir at erosklerot isks process). R e n o v a s k u l ā r ā s h i p e r ­
t on ij as di agn os ti kai i zmant o g a l v e n o k ā r t r a di oa k tī vā s r e n o gr ā-
fijas (sk. 343. Ipp.) un a n g i o g r ā f i j a s metodes.
2. Endokrī no hipertoniju izcelsme s a i s t ā m a ar sirds sistoles
t i lpu ma p i e au g um u vai d a ž ā d u presoru vielu izdali. T i r e o t o k -
s i k o z e i r a ks tur īgi , ka p a a u g s t i n ā s g al v e n o k ā r t tikai m a ks i mā -
150 165 145
lais asi nsspi edi ens, pi emēr am, -ģ^-, ^ mm I l g u. tml.
I c e n k o — K u š i n g a s i n dr om a g a dī j um ā t u r pr e ti m i evērojami p a ­
a u g s t i n ā t s kā m ak si māl ai s , ta m i ni m ā l a i s asinsspi edi ens. F e o h r o -
m o c i t o m a i ra ks tur īgi , ka as ins spi edi ens visbiežāk p a a u g s t i n ā s
lēkmjveidīgi, bet s t a r pl ēk m ju periodā v a r būt n ormāl s. Lekmes
laikā medz būt t ahi kar di ja, bāl ums, gal v as s āp es . Pie K o n n a
s i n d r o m a bez as ins spi edi ena p a a u g s t i n a š a n ā s novēro arī ū d e n s
un sāļ u aizturi o rg a n i s m ā .
3. H ipertonijas sakarā ar ce n tr ā lā s nervu s is tē m a s o rg an isk u
bojājumu. Sq hipert oni ju p a m a t ā ir as ins spi edi ena r e gu lē tāj u c e n­
t ru k a i r in ā ju m s. P a r k a i r i n ā t ā j u v a r būt s m a d z e ņ u audzēji, a s i n s ­
rites t r au c ēj u mi s madze nēs , diencefaloze, s m a d z e ņ u s at r i ci n ā j um i
un ci tas c e n t r ā l ā s ner vu s i s tē m as slimības.
4. « He mo d i n a m i s k ā s » hi pert oni j as rodas s a k a r ā ar d až ā di em
a si ns ri t es t r au c ēj u mi em a r t ē ri j ā s un sirds dobumos. A t e r o s k l e -
r o t i s k o h i p e r t o n i j u izraisa lielo artēri ju el as ti ci tāt es m a z i ­
n ā š a n ā s . Sklerot iska aor ta un ci tas lielās ar t ē r i j a s nespēj pietie­
kami aku mul ēt s ir ds sistoles enerģiju. Aterosklerotiskai h i p er to ni ­
jai r a k s t u r ī g s m a k s i m ā l ā spiediena p a a u g s t i n ā j u m s , t a j ā p a š ā
laikā m i n im ā l a i s spiediens ir relatīvi n or māl s, piemēram,
ou
175
-ģģ- m m H g u. tml. A o r t a s koarktācijas ( a o r t as s a š a u r i ­
n ā j u m s t ā s s ā k u m a vai krūš u daļ ā) g a d ī j u m ā as insspi edi ens ir
p a a u g s t i n ā t s tikai ķer meņa a u g š d a ļ a s ar tēri jās, bet l ej as da ļā , pie­
mēra m, kājās, t a s ir p az emi nāt s. A o r t a s v ā r s t u ļ u n e p i e ­

200
tiekamību r a k s tu r o n e d a ud z p a a u g s t i n ā t s m a k s i m ā l a i s un ievē­
roj ami p a z e m i n ā t s m i ni m āl a i s spiediens, pi emēr am, ^ m m Hg.
Visos gadī ju mo s, kad sl imni ek am asi nsspi edi ens ir p a a u g s t i ­
n āt s, h ipert oni skās sl imī bas di agnozi v a r noteikt tikai pēc tam,
k a d r ū p ī g a s i zm ek l ēš a na s re zul tāt ā i zs l ēg tas s i mp t o m ā t i s k ā s h i ­
per toni jas. S im pt om āt i sko hipert oni ju di agnozi nos ak a, meklējot
to p am a t s l i m i b u si mp tomus , k u r a s v a r būt h ip er to ni j as cēlonis.

Slimības norise un komplikācijas


H i p er t on i s kā s sl imī bas g ai t a ir hroniska, šī slimība v a r ilgt
g ad iem un g a d u desmitiem. J a h ipert oni skās sl imī bas norise ir
l a b da bī g a, sl imn iek am ilgstoši v a r s ag l a b ā t i e s ap mi er in oš a p a š ­
s a j ū t a un d a r b a spējas. D a r b a s pē ja s uz laiku tiek z a u d ē t a s sli­
mī b as s a a s i n a j u m a periodos, k as p a r as t i i es tāj as s a k a r ā ar
pār slodzi, ā r s t ē š a n a s režī ma nei evērošanu, p s i h ot r au m u u. tml. S t a ­
bils d a r ba spēj u z u d u m s pa r as t i s ai st īts ar hi pert oni skās sli­
mī b a s kompl ikāci jām. Tač u hi pert oni skā slimība v a r prog res ēt
a r ī s trauj i, dažu g a du vai pa t d až u mēn eš u laikā v a r rasti es dzī­
vī bai b ī s t a m a s kompl ikāci jas — visbiežāk nefroskleroze ar nieru
d a r b ī b a s nepietiekamību. Šī t ā s a u c a m ā ļ a u n d a b ī g a h i p e r ­
t o n i j a biežāk mēdz bū t j au n i e m cilvēkiem. Ļ a u n d a b ī g ā s h i pe r­
t o n i j a s g a d ī j u m ā ļoti rūpī gi j ām ek lē p r i m ā r a nieru slimība.
Hi pe r toni s kā s li mī ba d až k ā r t n o r i si n ās ar akūtiem sl imī bas
s a a s i n ā j u m i e m jeb a r tā s a u c a m a j ā m h i p e r t o n i s k a j ā m k r ī ­
z ē m . Hi per toni sko krīzi ra ks tu r o as ins spi edi ena pēk šņ a un ievē­
r o j a m a p a a u g s t i n ā š a n ā s . Tā pi emēram, as ins spi edi ens v a r pēkšņi
... 160 230 „ v . . .
celties no ^ uz — ■ mm Hg. Krīzi v a r i zraisīt fiziska vai g a ­
r ī ga piepūle, u z t r a u k u m s vai p s i h ot r au m a, kā ar i a t mo s f ēr a s s pi e­
d i en a s t r a u j a s s vār st ī bas . Taču d a ž k ā r t krīze s ā k a s bez re dz am a
iemesla. Krīzes laikā v a r bū t g a l v as s āp es , a p z i ņa s t raucēj umi,
v e m š a n a , redzes t rauc ēj umi , sāpe s s ir ds r ajonā , el pas t r ū ku m s
utt. Krīze bez a r s t ē š a n a s p ar a s t i i lgs t d a ž a s s t u n d a s , reizēm d a ­
ž a s dienas. Krīzes laikā v a r rasti es b ī s t a m a s komplikācijas: asi ns
izplūdumi s ma dz e nē s, tīklenes a t s l ā ņ o š a n ā s ar da |ē ju vai pilnīgu
r edzes z a ud ēj umu , s i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī ba u. c. Daži em s l i m ­
niekiem krīzes novēro bieži, taču lielākajai daļ ai h ip ert on ij as s l i m ­
nieku krīžu n a v vai arī t ā s netiek p a m a n ī t a s tādēļ, ka n a v s u b ­
j e kt īvu simptomu.
S v a r ī g ā k ā s ko mpl ikā ci jas s a i s t ī t a s ar a s i n s v a d u s k l e ­
r o z i , k as h ip er to ni j as slimniekiem a t tī s tā s p a ā t r i n ā t o s tempos,
un ar kreisā k a m b a r a m u s k u ļ a p ā r s l o d z i . S m a d z e ņ u a t e r o ­
skl erozes n o pi et n āk ā s s ekas h ip ert on ij as slimniekiem ir i n s u i t i
un di nami ski s m ad ze ņ u as i ns ri t es t raucēj umi. S a k a r ā ar koronar-
sklerozi v a r ras ti es m i o k a r d a i n f a r k t s un at tīstīties k a r -

201
d i o s k l e r o z e , bet nieru a s i n s v a d u skleroze noved pie n e f r o -
s k l e r o z e s un n i e r u d a r b ī b a s n e p i e t i e k a m ī b a s a r
urēmiju. S a k a r a ar si rds m us ku ļa pārslodzi v a r attīstīties kardio-
skleroze un a k ū t a vai h r o n i s k a s i r d s d a r b ī b a s n e p i e ­
t i e k a m ī b a.
Ko mpl ikāci jas n o v ē r o j a m a s g a l v en ok ā rt h ipert oni skas s li mī b as
III stadija.

Ārstēšana
Režīms. H i per ton is kas s li mī bas I un 11 A s tadi ja ar režīmu
vien ies pēj ams p a n ā k t i evērojamu st āv okļ a u zl ab o ša n os vai p a t
pilnīgu i zār stēšanos. Arī pārēj o s t ad ij u a r s t ē š a n a r e ž īm am ir liela
nozīme. P i r m ā m k ā r t ā m nepi eci ešams s au dz ēj oš s režīms. N a v pie­
ļ a u j a m a ne fiziska, ne g a r ī g a pārpūle. J ā i z v a i r ā s no u z t r a u k u ­
miem, s teigas, konfliktu si tuāci jām. J a g u ļ ne mazā k p a r 8—9
s t u n d ā m diennaktī. Vē la ms gu lēt 8 s t u n d a s n ak t ī un 1 s tu nd u a t ­
pūst ies dienas vidū vai d ienas o t ra jā pusē. A t p ū t a s s t u n d a s pec
d a r ba j ā p a v a d a mi erī gos apst ākļ os. Ietei camas p a s t a i g a s s v a i g ā
gai sā, vi egl a ār stni ec is kā fizkultūra, ma kš ķ er ē ša na . J ā a t m e t s m ē ­
ķ ēš a na un alkohola lietošana. Ietei cama ā r s t ē š a n ā s s an a t o r i j a
vai n a k t s profilaktorijā. J a d a r ba a ps tākļ i n ea tbi ls t ves el ība s
st āvokl im (nervozs d ar bs , d a r b s n a k t s mai ņā, liela fiziska vai
g a r ī g a slodze utt.), ieteicams m ai n īt d a r ba vietu vai profesiju.
Ā r s t ē š a na s sl imnī cā nepi eci ešama sl imī bas s a a s i n ā j u m u , krī žu
un komplikāciju gadī jumo s, ka ari d ia gn o st i sk o s nolūkos (lai
i zslēgtu s i m p to m ā t i s k ā s hipert oni jas) un lai ievadītu ā r s t ē š an u .
Sli mnī cā pacients novi et oj ams pēc iespējas kl us ākā pa lā tā , k u r
n a v daud z slimnieku. S t i n g r s g ul t as režīms slimnīcā nepiecie­
š a m s tikai nopi et nu komplikāciju un krīžu gadī jumos.
Diēta. Lai a izka vēt u at erosklerozes att īstī bu, i eteicama diēta,
k ā d u r ekomendē at erosklerozes slimniekiem (sk. 209. Ipp. ). V e­
ļ am s u zt ura ierobežot ari v a r a m ā s āl s d audz umu. P i l n ī g a bezsal s
diēta, ko ies pēj ams i zmant ot tikai neilgu laiku, p a r a s t i i zr ai sa
j ū t a m u as ins spi edi ena s a m a z i n ā š a n o s .
M edikam entozā ārstēšana . H i p er t on i s ka s s li mī bas I s t a d i j a s
ā r s t ē š a n ā v a r g u t l abus p a n ā k u m u s ar n o m i e r i n o š i e m j eb
s e d a t ī v i e m līdzekļiem, pi emer am, ar Behtereva mi ks tūr u (15,0
3 vai 4 reizes d i enā) , fenobarbi tāl u (0,03—0,05 2 vai 3 reizes
d ienā) , m e p r o b a m ā t u (0,2—0,4 2 vai 3 reizes d i en ā) , t ri oks azī nu
(0,3 2 vai 3 reizes diena) u. c.
11 un III s t a d i j a s ā r s t ē š a n ā nepieciešami asi nsspi edi enu paze-
m i nā t āj i jeb h i p o t e n z ī v i līdzekļi. No hipotenzīviem līdzek­
ļiem, kuri ied ar bo jas g al v e n o k ā r t uz centrāl o ner vu sistēmu, j a-
min rezerpīns (0,1 0,5 m g 3 vai 4 reizes di enā) , ap re sī n s (0,01
0,05 3 vai 4 reizes dienā) un 25% m a g n i j a s ul fāt s (5,0— 10,0 im
vai i v reizi di ena). Tieši uz a s i n s v a d u gl udo m u s k u l a t ū r u v i s v ai r ā k
i edar boj as p a p a v e r ī n s (2 ml 2% š ķī du ma im 1—3 reizes di enā)

202
u n dibazols (2—4 ml 1% šķī du ma i m ) . Lietoti iekšķīgi, abi šie
līdzekļi ir m a z ā k i edarbīgi. Spēcī ga hi pot enzī va da r bī ba ir g a n -
g l i o b l o k a t o r i e m — h ek so ni j am (2,5% 0,5—5,0 im 1
3 reizes diena) un p i ri l ēn am (pa 0,0025—0,005 2 —5 reizes dienā).
G a n g l i ob l o ka t or u i njekcijas l iet oja mas tikai s li mnī ca s apstakļos.
Pēc injekcijas s l imn i ek a m v i smaz 1 s tu n du j āievēro g u l t as re­
žīms. i zt ei kt as at erosklerozes g a d ī j u m ā gang li o bl o ka to ru s dot nav
vēl ams.
Vi ss pēc īgā kā hi pot enzī vā dar bī ba ir me di kament iem, kuri
i e dar boj as s i m p a t o l ī t i s k i . No šīs g r u p a s līdzekļiem praks ē
ieviesies o r m d s (lieto 5% š ķī du mu — 0,5 1,0 2 vai 3 reizes dienā
i m ) un o kt ad īn s jeb g u an e t i d ī n s (0,01—0,1 1 vai 2 reizes diena).
O k t a d ī n a hi pot enzī vai s efekts i es tāj as pēc 3 5 dienām, bet pec
ā r s t ē š a n a s p ā r t r a u k š a n a s t u r p i n ā s vel 1— 2 nedēļas. Hi pot enzī va
d a r b ī b a ir arī hipot iazī dam, kas p as t ipr in a diurēzi un veicina n ā t ­
rijā sāļ u i zdal ī šanu no o r g a n i s m a . Hipot iazi du lieto iekšķīgi pa
0 , 0 2 5 - 0,05 1 vai 2 reizes dienā.
H i p er t on i s kā s sl imī bas ā r s t ē š a n a i hi po ten zī vās d ar b ī b a s m e ­
d i k am en t u d ev as v a r iē ļoti p l aš a s robežās. P a r a s t i ā r s t ē š a n u sak
a r nelielu m ed i k a me n t a devu un pēc t a m devu pakā pen is ki pal ie­
lina, līdz p a n ā k v ēl amo as ins spi edi ena p a z e m i n ā j u m u (ja n e r od as
n ev ē l a m a s bl aku s p a r ā d ī b a s ) . Pec t a m ilgstoši dod m a zā k u devu,
k a s pietiekama asi ns sp iedi en a u zt u r ē š a n a i v ē l a m a j ā līmenī. Ar
l abiem p a n ā k u m i e m i zm an t o d a ž ā d a s d a r bī ba s m ed i ka me nt u ko m­
bi nāci jās, piemēram, rezer pīns un hipotiazīds, ap re sī n s un rezer-
pī ns u. tml. Ār st ēša nai j ā b u t i lgstošai un si stemāt iskai . J at i ec as ne
tik d a u d z pēc asi ns sp iedi ena n o r m a l i z ē š a n a s p a r k at ru cenu, cik
pec sli mni eka p a š s a j ū t a s un a s in s ri t es funkcionālo r ā d ī t ā j u u z l a ­
b o šan ās . J a g ad os v ec ā ka m sl imn iek am as ins spi edi ens ilgstoši ir
stabili p a a u g s t i n ā t s , pi lnīga m e di k am en t oz a asi ns sp iedi ena n o r m a ­
lizācijā v a r but pa t b ī s t a m a — tā v a r veicināt as i ns ri t es t r a u c ē ­
j u m u s skl erozēt aj os a si ns vados .
G a n dr ī z visu i ed ar bī gāk o hipotenzīvo līdzekļu li et ošana daļai
s li mni eku s ai s tī ta ar ne v ē l a m ām b l ak us p a r ā d ī b ā m , tādēļ inedika-
m e nt o zo ā r s t ē š a n u ieteicams u zs ākt s li mnī cas ap st āk ļo s u n a m b u ­
latori tikai t u rp i nā t pēc sl imn īcā p ā r b a u d ī t a s s hēmas . A si n s­
spiediens pie t a m ko nt ro lē ja ms ne re tā k kā ik pēc 15—30 dienām.
H ipertoniskās krīzes ā rstēšana. Hi p er t o n i s k ā s krīzes g a dī j um ā
s l i m ni e ka m nepieciešama tūlītēja palīdzība. Slimnieks novi et oj ams
gultā. As ins spi edi ena p a z e m i n ā š a n a i v a r izdarī t as i ns n ol ai š an u,
a t s ūc ot ar šļirci 150—250 ml un v a i r ā k a si ņu no elkoņa vēnas.
As ini s v a r nenolaist, ja pieejami iedarbīgi hipotenzīvie m ed i ka ­
menti. Asi nsspi edi enā p a z e m i n ā š a n a i v a r i zm an t ot 5 10 ml 25%
m a g n i j a s ul fāt ā š ķ ī d u m a i m vai iv (iv j ai ev ada l ē n ā m ) , 2 ml 1%
d i bazol a š ķī du ma iv, 2 ml 2% p a p a v e r ī n a š ķ īd uma iv vai 2 ml
2,5% heksonija š ķī du ma im. S i r d s d a r b ī b a s nepi et iekamī bas g a d ī ­
j u m a vēna injicē 0,5 ml 0,05% s t r of a nt in a šķī duma kopa ar 10 ml
fizioloģiskā šķīduma.

203
Profilakse

Lai i z s a r g ā t o s no s a s l i m š a n a s a r hipertonisko slimību, j ā i z ­


v a i r ā s no g a r ī g a s pārslodzes, s t e i ga s un konfliktu s it uāci jām.
Nepieciešama 7— 8 s t u n d u ilga a t p ū t a naktī. G a r ī g a d a r b a s t r ā d ­
niekiem brī vai s laiks pēc iespējas p a v a d ā m s akt īvā at pū tā, n o d a r ­
bojoties ar vieglu fizisku darbu, t ū ri s mu vai fiziskām i es pēj ām
at bi lstošu s port a veidu. Liela nozī me ir s a n i t ā r ā s i zglītības d a r ­
bam, r e g u l ā r ā m iedzīvotāju p rof il akt i skaj ām a p s k a t ē m un s l i m ­
nieku di spanserizāci jai . Cilvēki, kuriem k o n s t at ē t a as in ss pi ed iena
p a a u g s t i n ā š a n ā s vai labilitāte, a tbrī voj ami no d a r b a n ak t s m a i ņ ā s
un no v i r s s t u n d u dar ba. Siem cilvēkiem ieteicama ā r s t ē š a n ā s n a k t s
s a na t or i j ā s . P a d o m j u S avi enī bā cīņu pret hipertonisko slimību a t ­
vieglo p a r t i j a s un v a l dī b as p a s ā ku mi d a r b a ļ a u ž u l abk lāj ī bas cel­
š a n a i — it sevišķi t ādi p a s ā ku mi kā d a r b a di enas s a ī s i n ā š a n a ,
piecu dienu d a r b a nedēļas i eviešana un dzīvokļu un s a n a t o r i j u
celtniecība.

ATEROSKLEROZE
(Atherosclerosis)

Ateroskleroze ir liela un vidēja kal ibra ar tēri ju deģe-


n e r a t ī va r a k s t u r a slimība, k u r a s p a m a t p a z ī m e ir lipoīdvielu
i z g u l s n ē š a n ā s ar tē ri j u si enas iekšējā slānī. Aterosklerozes procesā
b o j ā t ā s ar t ē r i j a s za ud ē el asticitāti un s aš a u r i n ā s , tādēļ zonā, kuru
a p g ā d ā a r a si n īm att iecī gā a rtē ri ja, as i ns ri t e pasl ikt inās.
Ateroskleroze ir ļoti i zplatīta slimība. V a i r ā k vai m a z ā k iz­
t ei kt as at erosklerozes pazīmes n o v ē r o j a m a s v a i r ā k u m a m cilvēku
vec umā pēc 50—60 gadiem, bet nereti arī vec umā no 35—50 g a ­
diem un i z ņ ēm u ma g a d īj u mo s — pa t j auniešiem. Ar aterosklerozi
s ai s t ī t ā s k ompl ikā ci jas — m io k a r d a i nfarkts, kardioskleroze, i n ­
s ul ts un citas — ir viens no bi ežākajiem nāve s cēloņiem mūs d ie nā s.

E t i o l o ģ i j a un p a t o ģ e n ē z e
Aterosklerozes cēloņi vēl n a v pilnīgi noskaidroti. Uz sk at a, ka
at erosklerozes izcelsmē nozīme ir v ai rā ki em kai tī giem faktoriem.
N oz īm īga vieta at erosklerozes izcelsmē ir v i e l m a i ņ a s t r a u ­
c ē j u m i e m visā o r g a n i s m ā , kā arī artēri ju sienās. S ā d u viel­
m a i ņ a s t ra u c ē j u m u r e zul t āt ā asi nī s p a a u g s t i n ā s d a ž u lipoīdvielu,
it sevišķi holesterīna, līmenis, kā ar i i z m a i n ā s ar tē ri j u sienu iek­
šējā s l ā ņ a s t r u k t ū r a un ca url ai dī ba. Minētie t rau cēj umi biežāk ro­
d as novecojušā o r g a n i s m ā , tādēļ at er os kleroze p a r a s t i ir v ec u ma
p a v a d p a r ā d ī b a . Tomēr daļai vecu cilvēku at er oskleroze vāji iz­
teikta, bet d ažiem relatīvi j a u n i e m cilvēkiem v a r būt s m a g a s
at erosklerozes pazīmes. Aterosklerozes izcelsmē liela nozī me ir
arī d z ī v e s v e i d a m u n d i ē t a i . Aterosklerozi biežāk novēr o

204
cilvēkiem un t a u t ā m , k ur u u zt ur ā ir d a u d z k al o r i j ām b a g ā t u p r o ­
duktu, it sevišķi dzīvnieku tauku. Cilvēkiem a r lielu ķer me ņa s v ar u
aterosklerozi noVēro biežāk nekā cilvēkiem ar n o r m ā l u vai p a ­
z e m in ā tu s varu. At erosklerozes at t īs tī bu veicina ar ī fiziskas sl o­
dzes t rū ku ms , m a z k u s t ī g s dzīves veids, alkohol isms un nervozs,
s a s p r i n d z i n ā t s g a r ī g a i s darbs.
Aterosklerozes at tī stī bu s a i st a arī, a r e n d o k r ī n o d z i e ­
d z e r u f u n k c i j u t r a u c ē j u m i e m — pazemināta vairog­
dziedzera funkcija ( mi k se dē ma ) , p a z e m i n ā t a a i z k u ņ ģ a dziedzera
funkcija (di abēt s) un p a z e m i n ā t a dzi mu mdzi ed ze ru funkcija ( g a l ­
v en o kā r t mū ža o t r a j ā pusē) n e a p š a u b ā m i veicina at erosklerozes
attīstību. P a ā t r i n ā t o s t emp os ateroskleroze a t t ī s t ā s slimniekiem
a r ievērojami p a a u g s t i n ā t u a s i n s s p i e d i e n u — daļēji
t a s i zs k ai d ro j ams a r p a s t i p r i n ā t u slodzi ar tēri ju sienām. Beidzot,
at erosklerozes izcelsmē z i n ā m a nozīme, acīm redzot, ir arī p ā r ­
m a n t o t ā m v i e l m ai ņ as ī pat nī bām. P a r l abu š im p i eņ ēm u ma m
liecina novērojumi, ka d a ž ā s ģ i m e nē s v a i r ā k a s p a a u d z e s cieš no
spilgti izteiktas vai p ri ekš lai cīga s aterosklerozes. T o mē r p ā r m a n -
totībai n a v i zšķi rošas vai d omi nēj oš as nozīmes.
A g r ā k uzskatī ja, ka lipoīdvielas i zg u l s n ē j a s ar tē ri j u iekšējā
sl āni g a l v e n o k ā r t tādēļ, ka lipoīdvielu, bet it sevišķi hol est erī na
līmenis asi nī s p a a u g s t i n ā s . P ē d ēj ā laikā domā, ka ar tēri ju b o j ā ­
j umi biežāk r o d a s s a k a r ā ar vietējiem v i el ma iņ as t ra uc ē jum ie m
ar tē ri j u s ie nā s (vi et ējas rnukopol isahar īdu un ar tē ri j u iekšējā
s lā ņa o l b al t umu kol oi dāl ās s t r u k t ū r a s i z m a i ņ a s ) , kuri p a a u g s t i n a
ar tē ri j u iekšējā s l ā ņ a caurl ai dī bu. Liela nozī me ir hemod in ami s-
kiem faktoriem — as ins spi edi ena l iel umam un as ins p l ū s m a s ī p a t ­
n ī b ām d a ž ā d ā s ar tē ri j u vietās. At er os klerot iskās p ā r m a i ņ a s v i e g ­
lāk a tt ī s t ā s ar tēri ju s a z a r o j u m u un liekumu vietās.

Patoloģiskā anatomija

Aterosklerozes process s ā k a s a r ar tē ri j u iekšējā s l ā ņ a p a m a t ­


vielas u zb r ie š an u un mukoīdo vielu u z k r ā š a n o s taj ā. P ēc t a m vie­
t ās, ku r a r t ē ri j a s iekšējais s l ān i s boj āt s, i zg u l s n ē j a s lipoīdvielas
un v ei doj as t ā s a u c a m a i s a ter os kle rot is kai s uzbiezējurns ( p a n g a ) ,
kas š a j ā r a j on ā v a i r ā k vai m a z ā k izvelvē a r t ē ri j a s s ie na s iekšējo
sl āni un t ād ēj ā di s a š a u r i n a a r t ē r i j a s l ūmenu. Ar tē r ij ā v a r būt
tikai daži uzbiezējumi, bet v a r bū t ar ī daudzi uzbiezējumi d a ž ā ­
d ā s a t t ī s tī b as s ta di j ās . Uzbiezēj umā v a r sākt ies s a b r u k u m a p r o ­
cess — t ad v ei doj as p ut rv ei da m a s a , k a s v a r izlauzties uz a r t ē r i ­
j a s lūmenu. T ā d ā g a d ī j u m ā a r t ē r i j a s sienā r o d a s a u du defekts —
a r te ros kl erot is kā č ū l a . Biežāk uzbi ezēj umā m a s a hi al inizēj as
vai p ā r k aļ ķ o j as u n v a i r ā k vai m a z ā k s ar ēt oja s. En do tēl ij a slānis,
k as izklāj ar tēri jas, vi rs at er os klerot is kā uzbi ez ēj umā nereti v a i r s
neveic i n t r a v a s k u l ā r ā s t rombozes a i z k a v ē š a n a s funkciju, u n at ti e­
cī g aj ā r a j o n ā vei do jas trombi. T ro m bs v a r būt s ai st īts pie a r t ē r i ­

205
j a s si enas un tikai daļēji t ra uc ē t a s i n s pl ūs mu at t iecī gaj ā rajonā,
bet t a s v a r arī tūliņ vai vēlāk pilnīgi no spr os tot boj āt o asinsvadu.,
p ā r t r a u c o t as ins ri ti tajā.

Klīniska aina

Aterosklerozes kl īniskā a i n a ir a t k a r ī g a no aterosklerotiska


procesa lokalizācijas. Ka ut gan šis process p a r as t i v a i r a k vai
m a z ā k s kar v i sa s o r g a n i s m a ar tēri jas, taču vi s st ip rā k izteikts t a s
mēdz but aor tā un s ma dz e ņu , s ir ds u n kāju ar tēri jās. S li mī bas
si mptomi a tkar ī gi no tā, kura no šiem ra jon ie m at eroskleroze v i s­
s t i pr āk attīstījusies.

Aterosklerozes klīniskās formas

A ortas ateroskleroze, j a tā n a v s a i s t īt a ar izteiktu citu r ajonu


a rt ēri j u sklerozi, dod s a m ē r a m a z subjektīvu si mptomu. Slimnieks
p a r a st i j ū t āt ru a iz kus um u fiziskas slodzes laikā, jo sirds d a r b s ir
a p g r ū t i n ā t s s a k a r ā a r lielo ar tēri ju el ast ici tāt es s a m a z i n a š ā n o s .
Dažrei z v a r but a o r t a l ģ i j a — s t a b i l a s s āpes aiz krū šuk au la ,
k a s nekļ ūs t vi eg l āk ā s pēc nitroglicerīna. Objektīvi izmeklējot, n e ­
reti kons tat ē p a s t i p r i n ā t u a o r t a s pulsāciju bedrītē virs k r ū š uk a ul a
vai vēdera dobumā. Perk ut ēj ot a o r t a s r a d ī t a i s pi es lāpē jums o t r ā s
r i b s t a r p a s līmenī ir p a p l a š i n ā t s . Auskul tēj ot uz sirds gal ot nes vai
II r ibs tar pā , nereti dzird m ē r e n u s i s t o li.sk u t r o k s n i ,
k a s rodas no at erosklerozes radīt iem n e gl u d um i em uz v ā r s t u ļ u v i ­
r ā m un a or t a s s ā k u m a daļa. O t r a i s t o n i s u z a o r t a s vār-
st ul ēm bieži ir a k c e n t ē t s . S v a r ī g s s imptoms, kas liecina par
a o r t a s un citu lielo ar tēri ju sklerozi, ir s i s t o l i s k a a s i n s ­
s p i e d i e n a p a a u g s t i n ā š a n ā s , s a gl a ba j o t i es relatīvi n o r ­
m ā l a m d i a s t o li sk a ja m as i ns spi edi enam. Ao rt a s sklerozei r a k s t u ­
rīgi tadi asi ns spi edi en a skaitļi kā, pi emēr am, * f m m I ī g utt.
yu yo
Kr ūš u ku r vj a r e n t g e n a c a ur sk at ē redz, ka a or t a s ēna ir p a p l a š i ­
n ā t a un sabiezēta, bet a o r t a s loks i zvērsts (37. a t t . ) .
K o m p l i k ā c i j a s . J a sklerotiskie boj āj umi ir s ma gi , a or t a s
i ekšēj ais s lāni s v a r at sl aņo ti es pl aš ā r a j o n ā ( a t s l ā ņ o š a n ā s anei-
r i s m a ) . J a a ne ir i sm a a t s l ā ņ o j a s a or t a s s ā k u m a daļā, slimnieks
p a r a s t i iet boja. S m a g u aterosklerot isku b o j āj u m u vietā v a r a t t ī s ­
tīties pulsējoša a o r t a s s i e n a s a n e i r i s m a , k as r a da a s i n s ­
rites t r a u c ē j u m u s š aj ā r a jo na un v a r pēc laika plīst, dodot n ā v ē ­
jošu a si ņoš anu. V ir s a n e i r i s m a ? dzird sistolisku troksni. Sklerozēta
a o r ta v ar arī t r o m b o z ē t i e s . J a a o r t a t r om bo zē jā s īsi pi rms
s a d a l ī š a n ā s i e g ur ņ a ar tē ri j ās , r od as as i ns ri t es t r au c ēj u mi kajas.
J a aor ta t rombo ze ja s nieru ar tēri ju a t z a r o š a n ā s r a j o n ā vai aug-
stak, cilvēks iet boja no nieru d ar b ī b a s nepietiekamības.

206
S ma d ze ņu artēri ju skleroze ( atherosclerosis
aa. cerebri). Izteikta s ma d z e ņ u a rtēri ju skle­
roze pa r as t i n o v ē r o j a m a cilvēkiem, k as vecāki
pa r 60 gadiem. Slimnieki visbiežāk s ū d z a s par
garīga darba spēju sam azināša­
n o s , a t m i ņ a s t r au c ēj u mi em (pie t a m t r auc ēt a
tieši pēdējā laika n ot i ku mu i e g a u m ē š a n a ) , r e i ­
b o n i un t r o k š ņ i e m a u s ī s . Dažrei z s l i m ­ 37. att. S i r d s u n
nieki s ū d z a s arī pa r g a lv as s āp ēm , nervozitāti, asinsvadu kūlīša
kontu ru p ā r m a i ņ a s
sliktu mi egu naktī, mi egai nī bu dienā un citiem izteiktas ateroskle­
ner vu d ar b ī b a s t raucēj umiem. S m a g ā k o s g a d ī ­ r o z e s g a d ī j u m ā
j u m os sl imni ekam m a i n ā s i z t u r ē š a n ā s un r o ­ (a r p ā r t r a u k t o lī n ij u
das nemotivēti d ar b ī b a s akti — ta s a u c a m ā apzīm ētas norm ālās
kontūras).
v e c um a p l ān pr ā t ī b a . S a k a r a ar s ma d z e ņ u a s i n s ­
rites t ra uc ē jum ie m v a r rasti es pārejoši kustību
un r u n a s t r au c ēj u mi jeb ta s a uc ami e d i n a m i s k i e s m a d z e ņ u
a s i n s r i t e s t r a u c ē j u m i un epileptiformu k r a mp j u lēkmes.
Visbiežāk at er osklerozes process bojā Vilīzija loka ar tē ri jas ,
k as a t r o d a s s m a d z e ņ u p am a t ā . Da žrei z at erosklerozes process
s k ar arī kopējo mi ega artēriju. J a t ā s l u men s pilnīgi izzūd, a t ­
t i ecī gaj ā pusē uz kakl a n av s a t a u s t ā m s mi ega ar tē r ij as pulss.
S m a d z e ņ u a rtēri ju sklerozes viegli k o n s t a t ē j a m u un drošu ob jek­
tīvu p az īmj u a g r ī n a j ā s s t a d i j ā s nav. P a r s m a d z e ņ u as ins ri tes
s tāvokļ a šikāku i zmek lēš anu sk. ner vu slimību mācī bu g r ā m a t ā s .
N o r i s e un k o m p l i k ā c i j a s . S m a d z e ņ u ar tēri ju skleroze
p a r a s t i p rog res ē lēnām. B ī s t a m ā k ā kompl ikāci ja ir s m a d z e ņ u
t r i e k a j eb i n s u l t s — s ma d z e ņ u d a ļ a s a t m i r u m s nepietie­
k a m a s a s i n s a p g a d e s dēļ (i ns ul t a s v a r ī g ā k ā s p azīmes un s tei ­
dza mo palīdzību sk. 510. lpp.).
Sirds artēri ju skleroze jeb koronā rs kl eroz e ka viena no s v a r ī ­
g ā k a j ā m sirds sl imī bām t ā l ā k a p s k a tī t a at sevi šķā nodaļ ā.
Kāju artēri ju ateroskleroze ( atherosclerosis obliterans extre-
m itatum inferiorum). Kāju ar tē ri j u obliterējošā at eroskleroze ir
bieži n o v ēr o ja m a slimība, ar ko v a i r ā k slimo vīrieši. Sl slimība
p a r a s t i s ā k a s vec uma pēc 45- 50 gadiem, taču tā i espēj ama ari
ievērojami j au n āk i em cilvēkiem. Dažrei z k aj u ar tēri ju at er os kle­
roze n a v sai st īta a r pār ēj o o r g ā n u at erosklerozes pazīmēm. Art ē­
ri jas b oj ā j u m s bieži ir s e g m e n t ā r s , t. i., virs un zem atero-
sklerotiskā b oj ā j u m a ar tē ri j a ir n or mā la .
Nelieli kāj u m a ģ i s t r ā l o a r tē r ij u s a š a u r i n ā j u m i n e k ā d a s p a ­
zīmes nedod. Izteikti si mptomi p a r as t i r od as pēc t am , kad a r t ē ­
rija b o j ā j u m a vieta pilnīgi sl ēgusi es t rombozes vai a r t ē ri j a s
l ūmena p ak ā pe n i s k a s obl iterācij as jeb a i z a u g š a n a s r ezul tāt ā. V i s ­
biežāk kāj u m a ģ i s t r ā l ā s a r t ē r i j a s s lēdzas a ug š s t i l b ā vai iegurni,
r e tā k apakš st il bā. R a k s t u r ī g ā k ā s s ū dzī bas sl i mī bas s ā k um a ir
p a r s ā p ē m k ā j ā s , k ur as s ā k a s s t a i g ā j o t . S ā p e s pa r as t i
j ū t a m a s a pa kš s ti l bu muskuļos, un t ās p a r ā d ā s pēc not ei kt a ceļa

207
/

g a b a l a (pēc 30, 50, 100, 300 vai v a i r ā k soļiem). Pēc ī sl ai cī gas


a p s t ā š a n ā s s āp es pāriet, un sl imni eks v a r at kal k ādu g ab a l u iet.
Slimnieki s ū d z a s ar ī p a r to, ka s al s t slimo kāj u pēdas. Vē lā k s ā ­
pes k ā j ā s v a r par ādī tie s miera stāvokl ī —- t ad t ā s p a r a s t i j ū t a m a s
p ē d ā s vai pirkstos.
Objektīvi k o n s t a t ē j a m a artēriju pulsācijas izzu­
š a n a zemāk p a r m a ģ i s t r ā l ā s a r t ē r i j a s b oj ā j u m a vietu. Ja, pie­
m ē ra m , ar tē ri j a sl ēgusi es a ug š s t i l b a līmenī, pul ss n a v j ū t a m s p a ­
celes bedrītē, aiz iekšējās potītes un uz pēdas. Precīzāku p ār s k a t u
p a r kāj u ar tē ri j u stāvokli v a r g ū t a r a r te r i ā l ā s osci logrāf ijas un
a n g i o g r ā f i j a s metodēm.
N o r i s e u n k o m p l i k ā c i j a s . Kāju artēri ju obliterējošā
a ter oskleroze v a r no ri si nāt ies labvēlīgi. Ar laiku v a r attīstīties
kol at er āl ie asi ns vadi , un t a d s t a i g ā t kļūst vieglāk.
Aterosklerozes p roc es am kāj u ar tē r ij ās progresēj ot , v a r r a s ­
ties kāj u a s i n s a p g ā d e s nepi et iekamī ba mi era stāvoklī. Tad s āp es
j ū t ari mi era stāvoklī, bez t a m vei doj as n e k r o t i s k a s č ū l a s
vai s ā k a s g a n g r ē n a s l i ma jā kājā.
M ezenteriālo artēriju skleroze nereti i z pa už a s a r īsl ai cī gām,
bet i n tens īvām lēkmjveida s ā p ē m vēderā, š ī s s ā p e s r o d a s no z a r n u
nepi et i eka ma s a si n s ap g ā d e s . Mezent eri āl o ar tē ri j u ateroskleroze
v a r komplicēties a r mezent eri āl o ar tēri ju trombozi, k as noved pie
z a r n u a t m i r š a n a s . M e z e n t e r i ā l ā t r o m b o z e i zp au ž as ar
a kūt a vēdera simptomiem. J a a t mi r us ī z a r n a s daļ a ir neliela, s l im ­
nieku v a r glābt, savl ai cīgi rezicējot boj āt o z a r n a s daļu.
Nieru artēriju obHterējoša vai s tenozē joša ateroskleroze s a i s ­
tī ta a r nieru a s i n s a p g ā d e s trau cēj umi em, kuru re zu lt āt ā nierēs
vei doj as renīns. Tādēļ ari nieru ar tē ri j u obliterējošā ateroskleroze
kompl icēj as a r ievērojami un stabili p a a u g s t i n ā t u asi nsspi edi enu
( r e n o v as k u l ā r ā h i per to ni j a) . J a nieres ar tē ri j u obliterējošā a t e r o ­
skleroze ir a bp u s ē j a un izteikta, gl omerul u k api l ār os a s i ns s pi e­
diens ir zems. Līdz a r to p a z e m i n ā s u r ī n a filtrācija un i es tāj as
h ron is ka ni eru d ar b ī b a s nepietiekamība.

Prognoze

P r o g n o z e v i s ā m at erosklerozes f or mā m ir nopietna, j a at er o­
sklerozes process s tr auj i progresē. Reg ul āri ār stējoties u n pareizi
i zkār tojot dzīves režīmu, t o mē r v a r p a n ā k t ar i at erosklerozes pro-,
cesa remi si ju ( p ā r t r a u k u m u sl i mī bas a tt īs tī bā ) vai pa t re gres ij u
(s li mības paz īmj u m a z i n ā š a n o s ) . P a r at erosklerozes procesa a k t i ­
vit āt i z i n ā m ā m ē r ā v a r spriest pēc d až u a si n s bioķīmisko i zmek­
l ēj umu rezultātiem. A u g s t s hol est erī na līmenis as in īs (normāli
120— 200 m g % ) , hol est erī na un lecitīna d a u d z u m a pal iel ināt a
attiecība asi nī s ( n o r m a ap 0,7—0,8) u n p al iel ināt s p l ipoproteīdu
d a u d z u m s asinīs ( nor ma līdz 7 5 % ) liecina, ka at erosklerozes p r o ­
cess progresē.

208
Ārstēšana

Režīm s. Aterosklerozes sl imn ieka m nepi eci ešams s au dz ēj oš s


režīms. N a v p i eļ au j am a ne liela fiziska, ne g a r ī g a slodze. Tomēr,
j a vien sli mni eka v es elī bas s tāvoklis n a v p ā r a k s m a g s , no d a r ba
pilnīgi at tu rē ti es n e va ja g , jo b ez dar bī ba un s a v a nes pē ka ap zi ņa
v a r vei ci nā t sl i mī bas attīstību. Ie te icamas p a s t a i g a s s v ai g a gai sā,
vi egl a ārs tn iec is kā fizkultūra vai cita vei da neliela fiziska slodze.
Brī vai s laiks pēc iespējas j āa i z p i l d a a r s ai st oš ām, bet ne n o g u r ­
d i n o š ā m n odar bī bā m. J ā a t s a k ā s no kai tī giem p a r a d u m i e m — s m ē ­
ķēš anas , al kohola l ie toš an as un no d až ā di em medi kament iem, ko
d a ž k ā r t lieto bez ā r s t a norādīj umi em.
Diēta. Slimniekiem a r p a a u g s t i n ā t u vai n o r m ā l u ķer me ņa s var u
kopēj ai s a r uzt ur u u z ņ e m a m a i s kaloriju d a u d z u m s n e d a ud z j ā s a ­
mazi na . Ne at k ar īg i no ķ er me ņa s v a r a u zt ur ā j ā s a m a z i n a dzīv­
nieku tauki, ai zs tā jo t tos a r a u g u eļļām. Kopējais di ennakt ī ar
u z t ur u u z ņ e m a m a i s t a u ku d au d z u ms j ā s a m a z i n a līdz 50—60 g r a ­
miem. N a v ieteicams d a u d z lietot ar ī viegli i z m a n t o j a m o s o g ļ ­
h i d r ā t u s (cukurs, s a l d u m i ) . U z t u r a m j ā b ū t d aud zvei dī gam. J ā ­
lieto pēc iespējas d a u d z s v a i g u a u gļ u un sakņu. Ieteicams ēst
4 reizes di enā nelielām porcijām. Slimniekiem ar pal iel ināt u ķer­
m e ņ a s v a r u lietderīgi i zm an t ot at sl odzes d i enas (sk. nod aļ u p ar
ār stni eci sko u zt u r u ) .
M edikam entozā ā rstēšan a. Efektīvu m ed i ka me nt u at er os kl ero ­
zes ā r s t ē š a n a i p a g a i d ā m nav. Ieteicami v i t a m ī n i , k as vi s­
pusīgi uzl abo v i el ma iņ as procesus o r g a n i s m ā . Vi dēj ās v i t a m īn u
d i en as devas ā r s t ē š a n ā s k ur sa m, k a s i lgst 1— 2 mēnešus, v ar ēt u
b ū t š ā d a s : C v i t a m ī n a m — 0,5— 1,0; E v i t a m ī n a m — 0,1; P P v i t ­
a m ī n a m — 0,1—0,2; folijskābei — 0,06; Bi v i t a m ī n a m — 0,05. At e­
rosklerozi m ēģ i na ā r s tē t arī a r l ī d z e k ļ i e m , kas i e t e k m ē
t a u k u v i e l m a i ņ u — a r linetolu (5 ml 3 reizes d i e n ā ) , leci-
t īnu (2,0 di enā), lipokainu (0,6 d i en ā) , met ionīnu (1,0 dienā) u. c.
Ārstniecisks efekts ir arī j oda pre parā ti em, pi emēr am, kālija jodī-
d a m, ko v a r lietot 2% š ķī dum a veidā pa 15,0 3 reizes dienā.
Hi p er to ni j as g a d ī j u m ā ieteicams n e d a u d z p a z e m i n ā t as i ns s pi e­
dienu, lai ai zkavēt u at er osklerozes proces a s t r a u j u p rog res ēš anu .
As ins spi edi ena p ā r ā k e ne rģi ska un