2011 Nr.

43

Par deputta zvrestu un latgalieu valodu

Neatkargais deputts

Zintniski konsultatv padome: Elita Dreimane, Juris Jansons, Gunrs Kusi, Gunrs Ktris, Mrti Lazdovskis, Edgars Pastars, Kalvis Torgns Nedraksts Jurista Vrds: reistrcijas apliecba Nr. 1148, iznk otrdiens, bet attiecgais numurs publicanai tiek nodots iepriekj piektdien. Bezmaksas tlrunis abonanai: 80006000 (darba diens no 9 ldz 17) Redakcija: galven redaktore Dina Gailte, atbildgais redaktors Leonards Pvils, tieslietu redaktors Gatis Litvins, informcijas un elektronisks versijas redaktore Sannija Matule, literr redaktore Baiba Saulte, datormakettjs Kornelius Briedis rtata ldzstrdnieks Jnis Pleps Kontakti: Adrese: Rg, Bruinieku 36-2, LV-1011; Tlrunis: 67310680; E-pasts: juristavards@lv.lv; dina.gailite@lv.lv; sannija.matule@lv.lv; leonards.pavils@lv.lv; gatis.litvins@lv.lv Izdevjs: VSIA Latvijas Vstnesis Iespiests: SIA ULMA Rg, Bruinieku iel 36/3, LV-1011, tira 1500 eksemplru Bezmaksas tlrunis abonanai: 80006000 Sludinjumi un reklma Jurista Vrd: Latvijas Vstnea Klientu centr Rg, Bruinieku 53, LV-1011; Tlrunis: 67898741, 67898732; Jurista Vrds ir forums brvai un kritiskai juristu diskusijai nolk veicint tiesisku domu un praksi Latvij. rtata autoru publikcijas nepau redakcijas viedokli. Par faktu pareizbu atbild rakstu autori. Prpublicanas un citanas gadjum atsauce uz Jurista Vrdu obligta.

NEDAS JURISTS IVETA ANDNE ............................................................................................................. 2

LASTJS VRT, NEDAS CITTS, TOP RAKSTI ......................................... 3

NUMURA TMA Vai Saeimas deputts var dot svingo soljumu latgaliski ................................................. 56 JURIS VIUMS, GUNRS IGAUNIS. Vai pai latviei zina, kas ir latvieu valoda? ................ 67 EGILS LEVITS. Par latvieu valodu Satversmes 4. pant nacionlas valsts kontekst ....... 810 SANITA OSIPOVA. Zvrests ir sena tradcija, kur jievro precza forma ........................ 1011 GUNRS KUSI. Ocilaj sazi, ar Saeimas debats, jlieto latvieu literr valoda .................................................................................. 1214 JURIS RUDEVSKIS. Vai Latgalei ir armija un ote ....................................................... 1519 INA DRUVIETE, INITA VTOLA, JANNA KURSTE-PAKULE, ILZE SPERGA. Par latgalieu valodu: lologu skatupunkti ................................................................. 2023 JNIS PLEPS. Latgalieu valoda un Satversme .......................................................... 2429 TIESBU PRAKSE Tiesas nolmumi vienoans proces ............................................................................. 30 INFORMCIJA 11. Saeimas prezidijs un Juridisk komisija....................................................................... 4 Latvij viesojas Rg dzimusi ASV tiesnese ...................................................................... 29 Jaunkie normatvie akti Latvij ..................................................................................... 31 Pretend uz tiesnea amatu .......................................................................................... 32 Astoi advokti dod zvrestu ......................................................................................... 32 stenos nozmgu kriminltiesbu reformu ........................................................................ 32 Mainsies noilguma aprinanas principi...................................................................... 32

Izvilkums no Latvijas Republikas 11. Saeimas rudens sesijas pirms sdes (2011. gada 17. oktobr) stenogrammas
Sdes vadtja. Aicinu Gunru Igauni dot svingo soljumu. G. Igaunis. As, Gunrs Igaus, uznamts Seimas deputta omota pnkumus, Latvejas tautas prk zvru byut uzticeigs Latvejai, stiprint ts suverenitti un latvu voldu kai vneig vasts voldu, aizstvt Latviju kai naatkareigu un demokratisku vasti, sovus pnkumus pidt gdprteigi un pc lobks apziis. As apsajams vrt Latvejas Satversmi un lykumus. Sdes vadtja. Paldies, Igaua kungs, bet es aicinu js dot svingo soljumu vlreiz valsts valod. G. Igaunis. Es, Gunrs Igaunis, uzemoties Saeimas deputta amata pienkumus, Latvijas tautas priek zvru bt uzticgs Latvijai, stiprint ts suverenitti un latvieu valodu k viengo valsts valodu, aizstvt Latviju k neatkargu un demokrtisku valsti, savus pienkumus pildt godprtgi un pc labks apzias. Es apemos ievrot Latvijas Satversmi un likumus. [..] Sdes vadtja. Aicinu Juri Viumu dot svingo soljumu. J. Viums. K Latgolys latvts sacieu senaj Latgolys latvu vold. As, Jurs Viums, uzajemt Saeimys deputata pnuokumus, Latvejis tautas prk zviereju byut uzticeigs Latvejai, styprynuot juos suverenitoti i latvu voldu kai vneig vasts voldu, aizstuovt Latveju kai naatkareigu un demokratisku vasti, sovus pnuokumus pidt gdpruoteigi un pc lobuokuos apziis. As apsajemu vruot Latvejis Satversmi un lykumus. Sdes vadtja. Paldies. J. Viums. As zynu, ka man jootkortoj. Padis. Sdes vadtja. Paldies. Es ldzu ar js nodot zvrestu valsts valod un neizlaist vrdu amatu. J. Viums. As, uzemts Saeimys deputata omota pnuokumus, Latvejis tautas prk zvru byut uzticeigs Latvejai, styprynuot tuos suverenitati un latvu voldu kai vneig vasts voldu, aizstuovt Latveju kai naatkareigu un demokratisku vasti, sovus pnuokumus pidt gdpruoteigi un pc lobuokuos apziis. As apems vruot Latvejis Satversmi un lykumus. Sdes vadtja. Ldzu, vlreiz latvieu valod! J. Viums. Tm, kam nabeja skaidrs, izlaseiu reidzinku voldys paveid. Es, uzemoties Saeimas deputta amata pienkumus, Latvijas tautas priek zvru bt uzticgs Latvijai, stiprint ts suverenitti un latvieu valodu k viengo valsts valodu, aizstvt Latviju k neatkargu un demokrtisku valsti, savus pienkumus pildt godprtgi un pc labks apzias. Es apemos ievrot Latvijas Satversmi un likumus.

Numura tma Vai Saeimas deputts var dot svingo soljumu latgaliski

Par zvresta doanas procedru un latgalieu valodas statusu ocilaj sazi Latvij Diskusij piedals: Juris Viums, Gunrs Igaunis, Egils Levits, Sanita Osipova, Gunrs Kusi, Juris Rudevskis, Ina Druviete, Janna Kurste-Pakule, Inita Vtola, Ilze Sperga, Jnis Pleps
5.29. lpp.

Augstks tiesas Senta secinjums, ka latgalieu rakstu valod sastdts dokuments atzstams par dokumentu, kas sastdts svevalod, ir trejdi nepareizs, jo tas ir neloisks, bstams un lieks.
18. lpp.

Tiesas nolmumi vienoans proces

30. lpp. 1

25.10.2011., Nr. 43

Nedas jurists

Iveta Andne
Bauskas rajona tiesas prieksdtja Iveta Andne Latvijas Tiesneu biedrbas pilnsapulc atkrtoti tika ievlta par biedrbas prezidenti. Tiesneiem apsprieanai via izvirzja jautjumu par plnoto profesionls darbbas novrtanas sistmu.

Jsu nozmgkais ldzinjais sasniegums juristes karjer Tas, ka esmu tiesnese un ar tiesas prieksdtja, ir nozmgs sasniegums. Jsu profesionlais sapnis Vienkri, ikvienam saprotami, bet galvenais viendi izprotami procesulie likumi. Pamatprincipi, ko ievrojat sav dzv un profesij Taisngums. Kaut gan jatzst, ka likums ne vienmr ir taisngs. Nedart aunu un nevlt aunu. Vrtt cilvku nevis pc t, kas vi ir, bet gan kds vi ir. Kas js btu, ja nebtu izvljusies jurista profesiju Jau no septts klases vljos kt par juristi. Toreiz gan domju, ka bu advokte un aizstvu cilvkus, jo katr cilvk ir kaut kas labs. Katr zi mans darbs noteikti btu saistts ar cilvkiem, nevis skaitiem vai manm. Interes ar pedagoija un psiholoija. Kur Latvijas vai rvalstu jurists ir jsu autoritte Augstks tiesas senatori Ilze Skultne un Valerijans Jonikns. Grmata, kas btu jizlasa ikvienam juristam Tdu vienu nevaru nosaukt, katram t droi vien ir sava. Tiesnesim oti svargas ir cilvcisks pabas. Vartu ieteikt last Kra Skalbes pasakas, Antuna de SentEkziper Mazo princi. Likums, kuru noteikti vajadztu tlt pat pieemt vai grozt Manuprt, oti svargs btu bijis likums krzes periodam. Vajadzja regult jautjumu par aizdevumu atdoanu kredtiestdm, pateikt, ka krzes laik nedarbojas atsevias likumu normas, piemram, atsevias Darba likuma normas. Palaik svargs vartu bt likums par nulles deklarciju. Latvijas Universittes profesore Maija Kle vien no tiesneu konferencm runja par to, ka msu valst ir nepareiza vrtbu izpratne. Cilvka dzvba tiek vrtta zemk par mantu. Mintais attiecas uz sodu politiku kriminltiesbs. Interesantkais tiesas nolmums, ko esat lasjusi Interesants un oti labi motivts ir Administratvs rajona tiesas 2011. gada 7. marta spriedums pc P.A. pieteikuma par Valsts iemumu dienesta enerldirektora lmuma atcelanu (lietas Nr. A42989809). Tiesnese izmantojusi likuma tulkojumu metodes, ptjusi Augstks padomes plenrsdes stenogrammas, Saeimas sdes stenogrammas, no kurm redzams, kdas debates bijuas par tiesbu normu saturu un piemroanu. Ja js uzruntu visus Latvijas juristus, ko js viiem teiktu Aicintu izturties ar cieu citam pret citu un neaizmirst, ka juristam ar pc diploma saemanas jturpina pastvgi izgltoties.

Foto: Boriss Koesikovs

25.10.2011., Nr. 43

Lastjs vrt

Tiesbu prakse. Par tiesbsarga un izpildvaras domstarpbm nodoka iekasanas jautjumos

JV, Nr. 42, 18.10.2011.
Noverotajs > 18.10.2011 13:56 Tur nav ko spriest: 1. Senta lmumi ir oti raibi, tas ir fakts. 2. Jebkura nekustam pauma prdoana, kur netika faktiski izmantots persongajm vajadzbm, piem., paa vai imenes loceku dzvoanai, var droi prezumt, ka is paums kalpoja k investcijas paums, ttad faktiski tika turts nolk to prdot vai k citdi izmantot ienkumu ganai. Var gadties reti izmumi, kad ir neapgami pierdjumi, ka tika mints izmantot paumu persongajiem mriem, bet tas kda iemesla d nav sancis, piem., atteikta privtmjas bvatauja. Citos gadjumos, kad ir tikai subjektvie faktori par iecerto pauma izmantoanu iegdes brd (liecinieku liecbas, paa paskaidrojumi utt.), bet tas nav sancis, un tad paums tika prdots, tad nodoklis droi var tikt iekasts, jo objektvie pierdjumi norda uz vienkro prprdoanas aktu. Nodoklis tiek ieturts no peas, ldz ar to nekds prmrgs slogs t makstajiem netiek uzlikts. Lex > Novrotjs 18.10.2011 16:06 sti nevaru piekrist 2. punktam t ir argumentcija no srijas visi, kam ir vairk par 1 karoti, ir spekulanti, jo priek kam otra karote?. Tad jau ar taj gadjum, ja man ir divi pulkstei (no kuriem, loiski, uz rokas es nsju tikai vienu), otrais ir investcijas paums, ttad faktiski tika turts nolk to prdot vai k citdi izmantot ienkumu ganai. Pteris > 18.10.2011 20:53 emot vr, ka lieta obrd ir Satversmes ties, teju sank, ka ar diem iesniegumiem tiek mints izdart spiedienu uz Satversmes tiesu. Sak, lai tik pamina izlemt pretji Augstks tiesas Sentam uzreiz bs iesniegums prokuratr.

Noverotajs > Lex 18.10.2011 20:59 Tiei t, ja js nekad neizmantojat nopirkto preci persongajm vajadzbm, bet vlk prdevt ar peu, tad noteikti is paums kalpoja par investcijas paumu. eit ir jem vr ienkuma nodoka mri un jga, k ar tas, kas ir apliekams ar nodokli: ar nodokli tiek aplikti visu veidu ienkumi. Tad ir ierobeots izmumu un atvieglojumu skaits. Ttad primri jebkur ienkums ir apliekams, iekams tas neietilpst izmumu/atvieglojumu kop. Ldz ar to ar ar paumiem nav t, ka tiek aplikts tikai tas, kas neatbilst izmumam, bet tiei pretji visi ienkumi no pauma prdoanas primri ir apliekami, un no tiem ms izdalm tos, kuri nav apliekami. Atvieglojuma mris attiecb uz persongo paumu ir saistts tiei ar pauma izmantoanu persongajm vajadzbm, ar ko ir saprotama ikdienas dzves vajadzbu apmierinana, bet nekd gadjum o vajadzbu lok nav ienkumu no pauma enerana. Protams, prdodot paumu, kur, piem., tika izmantots dzvoanai, var rasties ienkums, kas citos apstkos btu apliekams. Bet likumdevjs eit auj nodokli nemakst, emot vr, ka paums tika izmantots persongajiem mriem. [..] es > 18.10.2011 22:28 1. Pozitvais aj situcij ir tas, ka tiesbsargs ir pardjis, ka ir gatavs ar uz asu rcbu, ja iestdes neieklauss via rekomendcijs. Tas vartu likt iestdm saprast, ka ar rekomendcijs ir jieklauss un ts ir jizvrt rpgi. 2. Negatvais, manuprt, ir tas, ka tiesbsargs nav izvljies sto brdi dai rcbai, jo ar tiesu pozcija nav viennozmga aj jautjum. Ir rajona tiesas spriedumi un apgabaltiesas spriedumi, kur ar pc attiecga Senta nolmuma ir lemts pretji. Sents pats pc tam ir precizjis savu nostju, nordot, ka ts tzes nav absolutizjamas. Turklt apgabaltiesa ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesai un Satversmes tiesa ir ierosinjusi lietu. Tas nozm, ka kaut kad nkam gada skum ms vartu sagaidt Satversmes tiesas vrtjumu ai situcijai. Un nav izslgts, ka tas ir pretjs Senta teiktajam. T jau ir gadjies. Ldz ar to is nebija stais brdis, kad reat tik asi un prast kriminlprocesu, jo var izrdties, ka taisnba tomr ir VID. 3. Tau, neskatoties uz to, ka brdis varbt nebija stais, VID izteikumi par tiesbsarga pilnvaru prsnieganu ir absurdi. Tas ir ties tiesbsarga uzdevums mint ietekmt iestdes gan ar rekomendcijm, gan citiem ldzekiem, kuri paredzti likum (vrans ties, vrans pie kompetents iestdes lietas ierosinanai, ttad

ar kriminlprocesa uzskanai vai disciplinrlietas ierosinanai), gan ar likum tiei nemintiem ldzekiem, piemram, publiskojot savus secinjumus u. tml. Ja tiesbsargs pret kdu iestdi izmanto os ldzekus, tad prmetumi par pilnvaru prsnieganu ir pilngi neviet. Un VID jau nu noteikti nav izmums. T ir oti tipiska iestde, kuru ietekmt tiesbsargam ir jmina, ja VID ir pievis kdus prkpumus. Anonms lietotjs > 18.10.2011 22:50 Lasu un brnos: kas ms par jocgu tautu?! Apstis nekur negja un neko nerakstja slikti, jo tik saukts par dikti ktru. Savukrt Jansons zvana pie liel zvana, un atkal slikti, jo amjais ir par skau un aktvu! Ko tad js, tautiei, sti vlaties???? Un ar nesaprotu os apsvrumus: tam iesniegumam nav atrasts stais laiks utt. Kds gan stais laiks btu jmekl situcij, kad tiesbsargs, piekljgi sakot, visos izpildvaras gaiteos vairkkrt ir atts, un viam nemaz vairs nav citas sviras, ko virint. Tak neies jau piedties pie VID durvm vai tupt telt FM durvjpriek, piesakot bada streiku! Un tiem, kas aj situcij saskata minjumu izdart spiedienu uz tiesu,... es ieteiktu vlreiz apsvrt savas fantzijas, jo kas gan tad t mums btu par Satversmes tiesu, kuru hops! var ietekmt viens viengs iesniegums?!

Visi komentri: www.juristavards.lv

TOP raksti juristavards.lv

Pagjuais JV Nr. 42, 18. oktobris

1. I. Kraukle. Lastjus gaida reta un vrtga tieslietu literatra 2. Nedas jurists Edte Kngere 3. L. varcs. Papildinjums civiltiesbu literatras plaukt

Nedas citts
Jirgens tarks, bijuais Eiropas Centrls bankas vadbas prstvis (urnls Ir 20.10.2011): Tirgus gaida racionlus, tltjus lmumus. Bet kas tos pieems? Diktators? Es esmu oti laimgs, ka Eiropa netic diktatrai. Mums ir jpieem, ka ms dzvojam demokrtisks sistms un ka tas prasa laiku, lai diskusijas novestu pie paa labk, pie optiml rezultta.

www.likumi.lv
Visi Latvijas Republikas normatvie akti bez maksas! Taj skait konsolidts versijas.
3

25.10.2011., Nr. 43

Informcija

11. Saeimas prezidijs un Juridisk komisija

Jauns Saeimas prezidijs (no kreiss): Andrejs Klementjevs, Inga Bite, Solvita boltia, Dzintars Rasnas un Jnis Vucns

Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Jaunais parlamenta sasaukums 18. oktobr ievlja 11. Saeimas prezidiju. Aizklt balsoan par 11. Saeimas prieksdtju tika ievlta Solvita boltia, kas parlament prstv partiju Vienotba. Kopum Saeimas prezidij strds trs juristi S. boltia, I. Bite un Dz. Rasnas.
Deputti Saeimas prieksdtja biedra amat ievlja Ingu Biti no Zatlera Reformu partijas un Andreju Klementjevu no politisko partiju apvienbas Saskaas Centrs. Saeimas sekretra amat ievlts Dzintars Rasnas no nacionls apvienbas Visu Latvijai! Tvzemei un Brvbai/LNNK, bet Saeimas sekretra biedra amat Jnis Vucns no Zao un zemnieku savienbas. Saeimas prezidijs nosaka Saeimas iekjo krtbu un darba gaitu, sniedz atzinumus un virza tlk saemts lietas visos Saeimas krtbas rull paredztajos gadjumos, lemj par Saeimas su darba krtbu, pieem darb un atlai no darba Saeimas struktrvienbu vadtjus un veic citas organizatorisks funkcijas. Saeimas Juridisk komisija pirmaj sd 20. oktobr par prieksdtju ievlja Ilmu epni no partijas Vienotba. Par Juridisks komisijas prieksdtja biedru tika ievlta Inese Lbia-Egnere no Zatlera Reformu partijas, bet par komisijas sekretru Valrijs Ageins no politisko partiju apvienbas Saskaas Centrs. Komisij sastv ir Solvita boltia (Vienotba), Gaidis Brzi (Visu Latvijai! Tvzemei un Brvbai/ LNNK), Irina Cvetkova (Saskaas Centrs), Andrejs Elksni (Saskaas Centrs), Krlis Eelis (Zatlera Reformu partija), Andrejs Judins (Vienotba), Ilona Jurevska (Zao un Zemnieku savienba) un Dzintars Rasnas (Visu Latvijai! Tvzemei un Brvbai/LNNK). Saeimas Juridisk komisijas virza tieslietu jomas likumprojektu sagatavoanu izskatanai Saeim, likumprojektus, kas reglament tiesu sistmas darbu, regul materils un procesuls tiesbu normas, komisijas kompetenc ir lemt par izmaim vlanu likumos, vrtt piedvts izmaias Saeimas krtbas rull un Latvijas Republikas Satversm. Saeimas preses dienests

Jurista Vrda elektronisk versija bez maksas!

Visiem urnla abonentiem bezmaksas parole elektroniskajai versijai: www.juristavards.lv. Informcija pa bezmaksas tlruni: 80006000 vai e-pastu abonenti@lv.lv

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma

Vai Saeimas deputts var dot svingo soljumu latgaliski

Par zvresta doanas procedru un latgalieu valodas statusu ocilaj sazi Latvij

Daugav abas malas Mam nesadals: I Kurzeme, i Vidzeme, I Latgale msu. Laime, par mums lemi! Dod mums msu zemi! Viena mle, viena dvsle, Viena zeme msu. (Rainis. Daugava)

Foto: Boriss Koesikovs

Plau sabiedrbas rezonansi guva 11. Saeimas pirm sde, jo radja dadu izjtu gammu: izbrnu deputtu grtbas nolast Saeimas deputta amata svingo soljumu; neizpratni nevis deputtu dotais soljums, bet zvrests; prsteigumu sving soljuma doana latgaliski; nosodjumu deputtu aprbs. Tik daudz emociju tikai par formu vien. Satversmes 18. pants nosaka: Saeimas loceka pilnvaras vrdnc. Un tur ir rkrtgi preczi uzrakstts, ka zvrests iegst Saeim ievlta persona, ja t Saeimas sd dod du un svingais soljums ir sinonmi. Es pat izptju Lielo svingu soljumu: Es, uzemoties Saeimas deputta amata padomju enciklopdiju, ko es jaunbas mub tiku nopircis pienkumus, Latvijas tautas priek zvru (svingi solu) bt Imantas tirg un kas man stv mjs. [..] Varam apmnt uzticgs Latvijai, stiprint ts suverenitti un latvieu valodu k atsevius vecticbniekus, varam apmnt ar pai sevi, bet viengo valsts valodu, aizstvt Latviju k neatkargu un demok- ms nevaram apmnt Dievu To Kungu, jo Vi vislabk rtisku valsti, savus pienkumus pildt godprtgi un pc labks zina, ka ie vrdi ir sinonmi, un tur nav nekdas problmas. Ir rkrtgi labi, ka tas notiek cilvkam pieemam veid, jo apzias. Es apemos ievrot Latvijas Satversmi un likumus. Deputts Saeimas sd dod svingu soljumu, aujot izv- es tiem gribju zvrt, bet kds cits gribja dot svingo 2 lties t tekst lietot vrdu zvru vai svingi solu. Nedaudz soljumu, un is sinonms ir ielikts iekavs. Deputtu izvle starp zvrt un dot soljumu ir vieng vairk k 60% no deputtiem izvlas dot zvrestu. Likumdevjs apzinti vis deputtiem izvlties dot svingu soljumu, improvizcija, ko Saeimas prieksdtja Solvita boltia ja kds nedrkst zvrt dubultpilsonbas, reliisks piede- pieva. Deputtiem, kuri nepreczi izrunja soljumu, tika lgts visu atkrtot, kamr tas tika izdarts pilnb pareizi. rbas vai kdu citu zinmu vai nezinmu apstku d.1 2002. gada 30. apra Saeimas sd, debatjot par sving Gandrz desmit deputtiem soljums vai zvrests bija jatsoljuma formuljumu, deputts Linards Muci nordja, krto. Daiem deputtiem tas bija pavisam grts uzdevums. ka pirmaj viet nolikts vrds zvru, jo semantiski dar- Vienam deputtam bija nepiecieami pat sei minjumi. Tomr lielku aiotu un juridisku problmu radja bbas vrds zvrt ir daudz stingrks un daudz konkratseviu deputtu vlme dot svingo soljumu vai zvrestu tks, vadoties pc principa, ka soljumu var ar nepildt vai soljums var nepiepildties, bet zvrestu lau, un t jau ir tikai latgaliski, lai ar Valsts valodas likums nosaka, ka obtiska atirba. Savukrt Krlis Leikalns noradja: Es te cilaj sazi latvieu valoda lietojama, ievrojot spk izptju visu, kas par to ir rakstts, to, kas tad ir zvrests un 1 Skat.: Latvijas Republikas 7. Saeimas pavasara sesijas sest (rkrtas) sde kas ir soljums. Es to skatjos Latvieu konverscijas vrd- 2002. gada 30. aprl. Pieejams: ww.saeima.lv [skatts 19.10.2011]. nc, Latvieu valodas vrdnc un Latvieu literrs valodas 2 Ibid. 5

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma
esos literrs valodas normas. Ar Satversmes 18. panta Saeimas deputta svingais soljums rakstts latvieu literraj valod. 11. Saeimas deputti Gunrs Igaunis un Juris Viums (abi Zatlera Reformu partija) vljs teikt svingo soljumu latgaliski, tomr Saeimas prieksdtja Solvita boltia aicinja os deputtus dot ar svingo soljumu vai zvrestu latvieu valod, k tas ir pieemts pc literrs valodas normm. Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departaments 2009. gada 18. augusta lmum liet SKA596/2009 atzina, ka latvieu literrs valodas k valsts valodas atzanas mris ir nostiprint valsts administratvo vienotbu. Likumdevjs noir latgalieu valodu k latvieu valodas paveidu no latvieu literrs valodas. Atsevias latvieu valodas izloksnes izdalana un valsts valodas statusa pieirana btu pretja likumdevja noteiktajam mrim. Citas izloksnes vai valodas ir svevalodas. Latgalieu rakstu valod sastdts dokuments atzstams par dokumentu, kas sastdts svevalod. Taj pa laik Satversmes tiesa 2007. gada 29. novembra spieduma liet Nr. 2007-10-0102 (Robelguma lieta) secinjumu daas vairkas rindkopas, piemram, 33.1., 39.2., 39.3. punkt saglabtas latgaliski un nav dots to tulkojums latvieu literraj valod.

Juris Viums

Foto: Saeimas kanceleja

Gunrs Igaunis

Foto: Saeimas kanceleja

Voi latvi poi zyna, kas ir latvu volda?

JURS VIUMS i GUNARS IGAUS, Latvejis Republikys 11. Saeimys deputati
Saisteib ar 17. oktobra ntikonom LR Saeim gribim drusku vaira izstuosteit sovu redzni. Kotr gadn, ka nazkam nu profesionalim (juristi, voldnki) atsarass pamatuoti preciziejumi, ar prcu ts apsaviersim i nu sovys pusis raudzeisim sagataveit pretargumentus. Suoksim ar vysim labi zynom Latvejis Satversme paradz, ka vasts volda ir latvu volda (a na latvu literaruo volda). Detam vajadzeigs plauoks skaidruojums itim obejim jiedznim i juoparuoda atkireibys ts vyd. Izreiz juosoka turim latvu voldu par vneig Latvejis vasts voldu, bet tuouok gribim atzeimt, ka jai viesturiskai ir izaveiduojus divejis literaruos tradicejis: latvu literaruo volda (izveiduota iz vydsdialekta pamata) i Latgolys latvu voi latgalu literaruo volda (voldnku terminologej izaveiduojuse iz augzemnku dialekta pamata). Taitod obejis divejis ir leidzvierteigys latvu voldys sastuovdalis. Itaidu myusu redzni styprynoj ari Vasts voldys lykuma niulinejuo redakceja, kur pasaceits, ka latgalu rokstu volda ir viesturisks latvu voldys paveids. Vysa vyd, lykum saceits, ka vasts uzajam atbideibu par juo saglobuoonu, aizsardzeibu i atteisteibu. Vysys leluokuos problemys suocs tod, kod raugam atrast juridisku skaidruojumu terminam voldys paveids, i piec daaidu juristu (i voldnku) saprasonys jis var byut daaids voi ari pineigi preteims. Nu vnys pusis, tei ir pylnvierteiga latvu, taitod ari vasts, voldys daa, nu trys pusis, ir, myusupruot, absurdais 2009. gods Augstuokuos tsys Senata Administrativs ltu departamenta lmuma skaidruojums, kur nruodeits, ka latgalu vold padts dokuments ir svevold saraksteits. Tai pat labi vartu saceit, ka ari vysi latgaliski runoj Latvej ir svetauti. Niu latvu-latgalu voldys vaicuojums ir pacalts piec 17. oktobra Saeimys plenarsdis. Vysi labi zynim, ka myusu vasts Satversme, vysi Latvejis lykumi i ari deputata zvrasts ir saraksteits latvu literaraj vold, tym po laik gribim atzeimt, ka Saeimys kuorteibys rua 3. panta 2. da ir nruodeits slejums juosoka latvu vold (na latvu literaraj vold). Kai jau prk skaidruots, its diveju jiedzu vyd ir izkireiba. Kpum jemt, Latvejis vasts lykumdon termins latvu literaruo volda teik ltuots ci epizodiski. Tsa gon, Vasts voldys lykum nruodeits,

Lai sabiedrba gtu pilngku priekstatu par latgau valodas vai dialekta lietoanu ocil sazi, Jurista Vrds aicinja izteikt viedokli ne tikai juristus, bet ar iesaisttos deputtus un valodniekus. aj Jurista Vrd numura tmas ietvaros viedokus paudui: Saeimas deputti Juris Viums un Gunrs Igaunis, loloes Dr.habil.philol. Ina Druviete, Dr.philol. Janna KurstePakule, Dr.philol. Inita Vtola, Dr.philol. Ilze Sperga, juristi Dr.iur.h.c. Egils Levits, Dr.iur. Sanita Osipova, Gunrs Kusi, Dr.iur. Jnis Pleps, Juris Rudevskis.
6

25.10.2011., Nr. 43

ka ocialaj sazi latvu volda ltuojama, vrojt spk asuos literaruos voldys normys. Ari itaids formuliejums atbylst tseibom ltuot Latgolys latvu voi latgalu (literar) voldu, detam ka latgalu rokstu voldys pareizraksteibys nsacejumus ir apstyprynuojs Vasts voldys centrs v 2007. god, juoatzeimej, ka ari pyrma tuo jau 1929. god beja pjimti prkej latgalu voldys nsacejumi. Skaitom, ka Latvejis teritorej nadreikst bez eipaa pamata vysur ppraseit ltuot vnu voldys literar paveidu, taid veid diskriminejt tru viesturiski izaveiduojuu (tikpat seneju voi v vacuoku) latvu voldys literar formu. Dvam dzeiv jiedza latvu volda byuteiba bai teik saaurynuota, par vneig eist latvu voldu skaitt tikai latvu literar voldu. T pruoda ari Saeimys Juridiskuo biroja vadeituoja G. Kusia kunga sacejumi Saeimys prksdtuojai S. boltiai deputatu zvrastu pjimonys laik 17. oktobr, kai ari piec tuo skaidruojumi plosazinis leidzeks. Padmu godu aizlgums runuot par latgalu voldu ir tik dzili sasieds vysu latvu apzi, k ari pdejs 20 naatkareibys godu laik ar navastisks organizaceju i atseviu entuziastu dorbu nav sadevs lobuot. Gols gol poim latvim niu vaira nav skaidrs, kur sasuoc latvu voldys izlku boguoteiba, kai tei atsateistej dialekts i palk par divejom literaruos voldys tradicejom, i taid veid vysa gol mes teikam leidz myusu dzymtuos vasts voldys latvu voldys jiedzam. Eistyn juopkreit redzam, ka 17. oktobr, naaunt deputata zvrastu dt atbylstai Saeimys kuorteibys ruam latvu vold voi vn nu juos literarajom tradicejom, par kaidu atzeistama latgalu volda, tyka puorkuoptys Satversm garanttuos tseibys. Tym po laik, apsazynojt, ka it vaicuojumu navar atrysynuot tikai ar vna zvrasta pasaceionu/ napasaceionu nu Saeimys tribinis, asam gotovi struoduot, pduovuot prklykumus situacejis sakuortuoonai, Latvejis lykumdonys precizieonai i sabdreibys izgleituoonai, kab nuokamaj, 12. Saeim nu Latgolys vielieonu apgobola bolsuotajim deputatim nabyutu otkon juoatsagr pi ituo vaicuojuma i kab js izsaceitais zvrasts latvu vold tyktu pjimts jau nu pyrmuos reizis.*

Vai pai latviei zina, kas ir latvieu valoda?

JURIS VIUMS un GUNRS IGAUNIS, Latvijas Republikas 11. Saeimas deputti

Saistb ar 17. oktobra notikumiem LR Saeim vlamies nedaudz plak izststt savu redzjumu. Katr gadjum, ja kdam no profesioniem (juristiem, valodniekiem) radsies argumentti precizjumi, labprt tos uzklaussim un savukrt no savas puses centsimies sagatavot pretargumentus. Sksim ar visiem labi zinmo Latvijas Satversme paredz, ka valsts valoda ir latvieu valoda (nevis latvieu literr valoda). Tpc nepiecieams plaks skaidrojums iem abiem jdzieniem un jnorda atirbas starp tiem. Uzreiz jsaka uzskatm latvieu valodu par viengo Latvijas valsts valodu, bet tlk vlamies atzmt, ka tai vsturiski ir izveidojus divas literrs tradcijas: latvieu literr valoda (radusies uz vidusdialekta bzes) un Latgales latvieu jeb latgalieu literr valoda (valodnieku terminoloij izveidojusies uz augzemnieku dialekta bzes). Ttad abas divas ir ldzvrtgas latvieu valodas sastvdaas. du msu viedokli apstiprina ar Valsts valodas likuma pareizj redakcija, kur noteikts, ka latgalieu rakstu valoda ir vsturisks latvieu valodas paveids. Starp citu, atbildbu par t saglabanu, aizsardzbu un attstbu likums nosaka valstij. Tau lielks problmas skas tad, kad cenamies atrast juridisku skaidrojumu terminam valodas paveids, un dadu juristu (un valodnieku) izpratn tas var bt dads vai pat pilngi pretjs. No vienas puses, t ir pilnvrtga latvieu, ttad ar valsts, valodas daa, no otras puses, ir, msuprt, absurdais 2009. gada Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta lmuma skaidrojums, kur nordts, ka latgalieu valod iesniegts dokuments ir svevalod sastdts. Tikpat labi vartu teikt, ka ar visi latgaliski runjoie Latvij ir svetautiei. obrd latvieu-latgalieu valodas jautjums ir aktualizts pc 17. oktobra Saeimas plenrsdes. Visi labi zinm, ka msu valsts Satversme, visi Latvijas likumi un ar deputta soljums ir rakstts latvieu literraj valod, tai pa laik vlamies atzmt, ka Saeimas krtbas rua 3. panta 2. da ir nordts soljums jsaka latvieu valod (nevis latvieu literraj valod). K jau iepriek skaidrots, starp iem diviem jdzieniem tomr ir zinma atirba. Kopum emot, Latvijas valsts likumdoan termins latvieu literr valoda tiek izmantots oti epizodiski. Tiesa gan, Valsts valodas likum nordts, ka ocilaj sazi latvieu valoda lietojama, ievrojot spk esos literrs valodas normas. Ar ds formuljums atbilst tiesbm lietot Latgales latvieu jeb latgalieu (literro) valodu, jo latgalieu rakstu valodas pareizrakstbas nosacjumus ir apstiprinjis Valsts valodas centrs 2007. gad, jatzm, ka ar pirms tam jau 1929. gad bija pieemti iepriekjie latgalieu valodas noteikumi. Uzskatm, ka Latvijas teritorij nedrkst bez paa pamatojuma visur pieprast lietot vienu valodas literro paveidu, tdejdi diskriminjot otru vsturiski izveidojuos (tikpat senu vai pat senku) latvieu valodas literro formu. Dieml realitt jdziena latvieu valoda nozme biei tiek saaurinta, par viengo sto latvieu valodu uzskatot tikai latvieu literro valodu. To pierda ar Saeimas Juridisk biroja vadtja G. Kusia kunga ieteikumi Saeimas prieksdtjai S. boltiai deputtu soljumu pieemanas laik 17. oktobr, k ar vlkie skaidrojumi plasazias ldzekos. Padomju gadu aizliegums runt par latgalieu valodu ir tik dzii iesdies visu latvieu apzi, ka ar pdjo 20 neatkarbas gadu laik ar nevalstisko organizciju un atseviu entuziastu plm to nav izdevies labot. Galu gal paiem latvieiem obrd vairs nav skaidrs, kur skas latvieu valodas izloku bagtba, k t turpins dialektos un prtop par divm literrs valodas tradcijm, un tdjdi visbeidzot ms nonkam ldz msu dzimts valsts valodas latvieu valodas jdzienam. Patiem jpiekrt viedoklim, ka, 17. oktobr neaujot deputta zvrestu dot atbilstoi Saeimas krtbas rullim latvieu valod jeb vien no ts literrajm tradcijm, par kdu noteikti atzstama latgalieu valoda, tika prkptas Satversm garantts tiesbas. Bet, apzinoties, ka o jautjumu nevar atrisint tikai ar viena zvresta pateikanu/nepateikanu no Saeimas tribnes, esam gatavi strdt, piedvt prieklikumus situcijas sakrtoanai, Latvijas likumdoanas precizanai un sabiedrbas izgltoanai, lai nkamaj 12. Saeim no Latgales vlanu apgabala ievltajiem deputtiem nebtu atkal jatgrieas pie jautjuma un lai viu izteiktais zvrests latvieu valod tiktu pieemts jau pirmaj reiz.

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma

Par latvieu valodu Satversmes 4. pant nacionlas valsts kontekst

Latgalieu valoda (latgau volda) k valsts valodas paveids

Dr.iur.h.c. EGILS LEVITS, Eiropas Savienbas Tiesas tiesnesis, Valsts prezidenta Konstitucionlo tiesbu komisijas prieksdtjs
Foto: Boriss Koesikovs

I. Latvija k nacionla valsts

[1] Latvija, kas dibinta latvieu ncijas panoteikans rezultt, tpat k gandrz visas citas Eiropas valstis, ar Igaunija un Lietuva (kur tas expressis verbis pateikts pc neatkarbas atjaunoanas 1992. gad pieemtajs konstitcijs), ir nacionla valsts. Izveidojot savu valsti, latvieu ncija no mazkumtautbas Krievij kuva par valstsnciju sav valst Latvij. Ncija ir tauta, kam ir sava nacionla valsts. Latvieu ncija ieguva savu valstisku ietvaru. Bez savas valodas nevar bt nedz ncija, nedz valsts. Td loiski, ka valstsncijas valoda ir valsts valoda.1 To konstitucionl lmen nosaka Satversmes 4. pants. Tas pieder pie valsts konstitucionl pamata, kas grozms tikai 77. panta krtb. [2] Tomr Satversmes 4. pants nav izolts reguljums. Tas, tpat k vairki citi Satversmes panti it sevii 3. pants, kas norda, ka Latvijas valsts teritorija ir tiei latvieu ncijas apdzvota teritorija, 18. panta otr daa, kas nosaka deputta zvresta tekstu latvieu valod un via pienkumu iestties par latvieu valodu k viengo valsts valodu, 21. panta otrais teikums, kas nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latvieu valoda, 101. panta otrs daas otrais teikums, kas nosaka, ka pavaldbu darba valoda ir latvieu valoda, 104. panta otrais teikums, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesbas no valsts un pavaldbas iestdm saemt atbildi latvieu valod, 114. pants, kas nosaka mazkumtautbu tiesbas ir fragmentra nacionlas valsts virsprincipa izpausme Satversmes teksta lmen.

[3] Latvijas k latvieu ncijas nacionlas valsts virsprincips tpat demokrtiskas valsts iekrtas, tiesiskas valsts un socilas valsts virsprincipi ir Latvijas valsti raksturojos konstitucionls virsprincips, kas izriet no Satversmes 1. panta. ie etri virsprincipi caurau visu Satversmi un vien vai otr veid nepilngi atspoguojas prjos Satversmes noteikumos. Tie nosaka Latvijas valsts iekrtas politiski juridisko raksturu. [4] Turklt nacionlas valsts virsprincips ir Latvijas valsts pamat. Latvieu ncija, izmantojot tautu panoteikans tiesbas, izveidoja savu valsti, lai vartu brvi noteikt savu likteni un dzvot valstisk vienb, kur ncijas nacionli kulturl identitte sakrt ar valsts nacionli kulturlo identitti.

II. Latvieu valstsncijas nacionli kulturl identitte un valsts valoda

[5] Valsts valoda ttad ir valstsncijas latvieu ncijas konstitucionl lmen nostiprinta nacionli kulturla izpausme. Ja Latvij valsts valoda nebtu latvieu, bet gan, piemram, angu, krievu, vcu, nieu vai kda cita, tad t nebtu vairs latvieu ncijas nacionla valsts td izpratn, kas ir Latvijas valsts dibinanas pamat un k nacionlas valsts virsprincips iekodta Satversm gan teksta lmen, gan k visu Satversmi aptveros princips, kas jem vr, interpretjot gan Satversmi, gan, protams, likumus un prjs tiesbu normas.

25.10.2011., Nr. 43

[6] Latvieu ncij, neapaubmi, ietilpst ar latgaliei (latgai). Nciju (tautu) raksturo, pirmkrt, virkne objektvu pazmju it sevii valoda, kultra, izcelsme, politiski vsturisk liktekopba un citas pazmes (turklt katr gadjum nebt nav jbt vism pazmm, pietiek vismaz ar vienu), un, otrkrt, subjektva kopbas apzia, pie tam iziroa ir tiei subjektv kopbas apzia. Gan visai latvieu ncijai kopum, gan latgalieiem (latgaiem) k ts sastvdaai ir subjektv piederbas sajta latvieu tautai (kas, vlkais, ar Latvijas valsts dibinanu galgi noformjs par nciju, t.i., tautu ar savu nacionlu valsti). Tau samr spcga speciska kultrvsturiska papildidentitte blakus kopjai latviskajai identittei, kas izpauas jo sevii sav valod, ir tikai latgalieiem (latgaiem), kamr prjiem latvieiem das kultrvsturiskas papildidentittes nav vai ar t ir daudz vjka (piemram, kurzemnieku, vidzemnieku, zemgalieu, suitu u.c. papildidentittes). [7] Katr zi das valstsncijas kultrvsturiskas papildidentittes ir ietvertas nacionlas valsts virsprincip, jo tas aptver valstsncijas nacionli kulturlo identitti vis ts daudzveidb un nianss.

pratnes). Ts galven3 izpausmes forma ir latgalieu valoda k latvieu valodas paveids. [12] Satversmes 4. pants nav tikai formli birokrtisks noteikums, bet ir nacionlas valsts virsprincipa izpausme, kura jga un mris ir noteikt identitti starp latvieu valstsncijas valodu un valsts valodu, lai latvieu ncija, ieskaitot visas ts kultrvsturisks sastvdaas, vartu atpazt sevi sav valst. [13] No t izriet: lai pildtu o funkciju, Satversmes 4. pants ir jinterpret t, lai tas attiektos ar uz latgalieu valodu k latvieu ncijas paas kultrvsturiskas daas valodu. Ttad Satversmes 4. pant lietotaj jdzien latvieu valoda ietilpst ar latgalieu valoda k latvieu valodas paveids. Td latgalieu valoda nav svevaloda (k, piemram, angu, vcu vai krievu valoda, kas nav latvieu ncijas valodas un neietilpst Satversmes 4. panta jdzien latvieu valoda). [14] Tas nozm, ka valstij ir konstitucionls pienkums piencgi gdt ar par latgalieu valodas saglabanu, aizsardzbu un attstbu, k to konkrti ar nosaka Valsts valodas likuma 3. panta ceturt daa. Valsts o pienkumu patlaban pilda visai ktri. It sevii jdom par to, lai latgalieu valoda tiktu pasniegta k mcbu priekmets skols. Bez t, ka valoda tiek piedvta k priekmets skols Latgal un varbt ar citur, ir grti iedomjams, k valsts o savu no Satversmes 4. panta izrietoo konstitucionlo pienkumu var efektvi pildt. Jem vr, ka pastv ar valodnieku izstrdts latgalieu valodas standarts.4

III. Latgalieu k latvieu ncijas sastvdaas specisk kultrvsturisk identitte un valoda

[8] Latgalieiem (latgaiem) ir sava valoda, kas tomr atiras no prjo latvieu valodas, resp., ts literrs formas. Latgalieu valoda ir s latvieu ncijas daas specisks kultrvsturisks identittes nesja. T ir oti tuva latvieu valodas literrajai formai, kas ir kopj valoda visai latvieu ncijai, ar latgalieiem (latgaiem), kuri gandrz visi to prvalda. [9] Latgalieu valoda ir vsturiski izveidojusies valoda, kas raksturo s latvieu ncijas daas specisko identitti. T nav ne ar ko labka vai sliktka, vairk vai mazk leitma k prjs latvieu ncijas valoda, kas valodnieciski un juridiski noformta k latvieu literr valoda. Latgalieu valoda ir s latvieu ncijas daas valoda, ko lielais vairums s valodas pratju prvalda un lieto paralli latvieu valodas literrajai formai. [10] Pie tam valodnieku strdam par to, vai latgalieu valoda ir latvieu (literrs) valodas izloksne, dialekts vai patstvga valoda, nav btiskas nozmes politiski un juridiski nozmga ir s latvieu ncijas daas panovrtjums, kas to, iet, drzk uzskata par valodu. Labs risinjums ir vismaz juridiskos tekstos apzmt latgalieu valodu par latvieu valodas paveidu.2 [11] T k tas iepriek nordts, Latvija ir latvieu ncijas nacionla valsts, tad ar latgalieiem (latgaiem) ir sevi jatpazst Latvijas valsts nacionli kulturlaj identitt tpat k prjai latvieu ncijas daai. Latgalieiem (latgaiem) blakus to latviskajai nacionli kulturlajai identittei, kas ir kopja visai latvieu ncijai, pastv vl ar to specisk kultrvsturisk latgalisk identitte (kas individuli var izpausties spcgk vai mazk spcgi vai ar neizpausties nemaz tas atkargs no indivda socializcijas, vides, paiz-

IV. Latgalieu valoda ocil sazi

[15] Vienlaikus jkonstat, ka daos aspektos tomr nevar likt vienldzbas zmi starp latvieu valodas literro formu un latgalieu valodu k pau latvieu valodas paveidu. Latvieu valodas literr forma ir kopja valoda visai latvieu ncijai, ieskaitot latgalieus (latgaus), kamr latgalieu valoda ir tikai vienas ncijas daas valoda, ko t prvalda un lieto blakus un papildus latvieu valodas literrajai formai. [16] K tiei tai valsts valodas formai, kas ir kopga visai latvieu ncijai un kam jbt kopgai5 visiem valsts iedzvotjiem (ar mazkumtautbm un imigrantiem), latvieu valodas literrajai formai ir sabiedrbu un valsti vienojoa funkcija. T ir Latvijas valsts demokrtisks ldzdalbas valoda, kas ir prieknosacjums demokrtiskas, pilsoniskas sabiedrbas izveidei un funkcionanai. Tas, ka latvieu valodas literr forma pilda o funkciju, neskar latgalieus (latgaus) k latvieu ncijas dau, jo t vienlaikus ir ar viu valoda, resp., valodas forma. [17] Tomr, lai blakus latgalieu latviskajai identittei atbilstoi Latvijas k latvieu ncijas nacionlas valsts virsprincipam valstisk lmen vartu atspoguoties ar specisk latgalisk papildidentitte, likum ir jnodroina risinjumi, kas to veicina. K jau mints, skols btu k priekmets jpiedv latgalieu valoda. Tau pilnas apmcbas tikai latgalieu

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma
valod nebtu pieemamas, jo tas neveicintu ncijas kopjo identitti. Ar sabiedriskaj televzij un radio btu jnodroina kanls latgalieu valod, kas raidtu pc iespjas visu dienu. [18] No nacionlas valsts virsprincipa un Satversmes 4. panta tomr nevar izsecint, ka valstij btu konstitucionls pienkums blakus latvieu valodas literrajai formai latgalieu valodu lietot ar ocilaj sazi. Ocil sazia ir paa (un visai aura) valsts valodas lietoanas joma, kurai raksturgs pas (juridiski birokrtisks) valodas stils. Tas nepiecieams juridisks precizittes d. Td unitr valst ar vienotu valsts prvaldi im stilam princip jbt vienotam. Valoda, ko valsts lieto un pieprasa lietot ocilaj sazi, no vienas puses, ir valsts nacionli kulturls identittes izpausme, bet, no otras puses, tas vienlaikus ir ar juridisks prvaldbas instruments. Starp abm valsts valodas funkcijm ocilaj sazi td ir jpank saprtgs izldzinjums. Td tas, ka latgalieu valoda nav akceptta k ocils sazias, resp., valsts prvaldbas valoda, princip vartu bt attaisnojami. [19] Tomr tas valstij neaizliedz tur, kur valsts prvaldbas intereses lietot latvieu valodas tiei literro formu un nevis ts latgalisko paveidu nav tik btiskas, pieaut latgalieu valodas lietoanu ar oficilaj sazi, lai labk atspoguotu latvieu ncijas latgalisks sastvdaas pilno identitti (ttad ieskaitot latgalisko papildidentitti). [20] Tas vartu attiekties uz iesniegumu pieemanu no iedzvotjiem Latgales pavaldbs.6 Tomr stipri jaubs, vai tas btu pieaujams ar attiecb uz atbildi, jo t jau pieder pie valsts kopjs prvaldbas aprites. Td Satversmes 104. panta otrais teikums, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesbas no iestdes saemt atbildi latvieu valod, diez vai vartu tikt iztulkots t, ka tas ietvertu ar tiesbas saemt atbildi latgalieu valod. Teortiski pieemama btu ar deputta zvresta nodoana Saeim latgalieu valod, jo eit valsts vienotas prvaldbas intereses ar to nav btiski skartas, tau tas eit nav interpretcijas jautjums, jo zvresta teksts ir tiei noteikts Satversmes valod, tas ir, ir tiei valsts valodas literraj form, un lai deputtiem du izvles iespju dotu, btu nepiecieams Satversmes grozjums. Tas ar btu vlams. Vienlaikus jatzm, ka apsvrumi par latgalieu valodu attiecas tikai uz diskusiju par to, kas Satversmes izpratn ir latvieu valoda, bet neattiecas uz jautjumu par svevalodu lietoanu un statusu.
1 Sal.: Osipova S. Valsts valoda k konstitucionla vrtba. Jurista Vrds, 2011, Nr. 42. 2 Valsts valodas likuma 3. panta ceturt daa. 3 Tomr zinmu lomu s identittes veidoan spl ar citi elementi, it sevii katou ticba. 4 Skat.: LR Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs: Latgalieu pareizrakstbas noteikumi. LR Tsltu ministrejis Vasts voldys centrs: Latgalu pareizraksteibys nsacejumi. Rga, Rzekne, 2008. 5 aj jom ldzinj integrcijas politika vl ir bijusi oti vja. 6 Sal. Ministru kabineta 1921. gada 11. augusta noteikumus par latgalieu izloksnes lietoanu. Valdbas Vstnesis, 17.08.1921., Nr. 183.

Foto: Boriss Koesikovs

Zvrests ir sena tradcija, kur jievro precza forma

Dr.iur. SANITA OSIPOVA, Satversmes tiesas tiesnese

Cik lielas ir Saeimas deputtu tiesbas maint sving soljuma tekstu? Satversme run par svingo soljumu, tomr daudzi deputti lietoja jdzienu zvru, savukrt par citm neprecizittm deputtiem tika lgts atkrtot soljumu/ zvrestu. Zvrests ir msens modelis uzticbas solanai. Vien mainjies ir tas, kam ms zvram: dieviem, Dievam, karalim, tautai Jau pirmie juridiskie dokumenti, kuri ir atrasti un ir apmram 5 tkstous gadu veci, satur zvrestu formulas. Piemram, senaj ipt tika zvrts tiesas priek. Puses zvrja runt patiesbu, ar zvrestu apliecinja noteiktas zias, zvrja pildt spriedumu, utt. Zvrests bija viena no garantijm tiesas sprieduma izpildanai. Tiesas protokol ir saglabts ds zvrests: Vi (zaudjus puse) zvrja tiesas kungiem: Lai nebeidzas Amona varenba! Lai nebeidzas via valstba! Ja es ldz vasaras otr mnea

10

25.10.2011., Nr. 43

pdjai dienai neatdodu liellopu ... (prastjam), tad man jsaem 100 sitieni ar nju un lai nodeva, kas man jsamaks, tiek dubultota!1 Pirmskumos zvrests varja izirt lietas iznkumu, bet vlk, attstoties juridiskajai tehnikai, zvrests tika saglabts k tradicionla procesa daa, zaudjot iziroo nozmi patiesbas noskaidroan.2 Jauns valsts laik konkrt proces, kur atbildtjas zvrests tika pretstatts liecinieku liecbm, tiesa par patiesm atzina liecinieku liecbas.3 Zvrests apliecina, ka persona, kas nodevusi zvrestu, godprtgi pilds ar zvresta tekstu uzemts saistbas. Zvrestu dodot, ir jievro noteikta procedra, bet pats svargkais ir nesajaukt zvresta tekstu, jo ds zvrests nav spk. Zvresta doana ir arhaiska, konservatva un ticb bzta tradcija, kas ir izdzvojusi cauri gadsimtiem. Tomr, ja ms o tradciju saglabjam, tad ir jievro ar ts forml puse. Varu izteikt savu cieu 10. Saeimas prieksdtjai Solvitai boltiai, kura strikti ievroja, lai netiktu prkpta zvresta doanas procedra un 11. Saeimas deputtu dotie soljumi btu spk!

ncijas dzimts valodas, gan valsts valodas dialekti. Tomr valsts valodai ir jbt visu tautu vienojoam elementam un tai ir jbt vienai. Msdienu valsts vsturiski ir izveidojusies uz feodls sadrumstalotbas un lokl patriotisma bzes. Tau loklais patriotisms nav pazudis ar msdienu valst. Un paldies Dievam, ka cilvki lepojas ar savu identitti, jo no t msu kopg valsts kst bagtka un stiprka. No lokl patriotisma, ja valsts to nespj pilnb apmierint, dzimst separtisms, piemram, basku separtisms ir basku lokl patriotisma viens no izpausmes veidiem. Latgalieu valoda/dialekts nav vieng atirg latvieu valodas forma. Ar citi reioni, kas run savdk, nek valsts valodas gramatikas likumi atdzst par pareizu, piemram, suiti run sav latvieu valodas form. Aicinu neveidot atirgu praksi tur, kur

ir unikla sav dramatism. Ar cits valsts titulncijas prstvji nerun vien dialekt, bet gan vairkos. Jo lielka valsts, jo vairk titulncijas prstvjiem ir dialektu vai pat atirgu valodu. Tomr, lai pastvtu valsts, viens dialekts ir izvlts par kopjo valsts valodu. Valsts ir centralizcijas, unikcijas un kompromisu rezultts. Vcij bez daudziem vcu valodas dialektiem (to ir vairk nek trsdesmit) ir ar valodas, piemram, frzu valoda, kura ir dzimt valoda daai no pamatncijas. Ar Itlij ir gan daudzi itu valodas dialekti (turklt btiski atiras ziemeitu valodas dialekti no dienviditu valodas dialektiem), gan reionls valodas, piemram, sardnieu valoda. Angu valodai ir neskaitmas varicijas ne tikai rpus Anglijas, bet ar daudzi dialekti pa Anglij.4 Protams, Lielbritnij ir ar skotu un velsieu valoda. Dadu dialektu runtji biei nesaprot cits citu, nemaz nerunjot par pamatncijas prstvjiem, kuru dzimts valodas atiras. Vai var sasniegt konstruktvu rezulttu, ja parlament katrs runs sav valod/dialekt, sav valod/dialekt iesniegs likumdoanas iniciatvu utt.? Vl XVIII un XIX gadsimt daudzs Eiropas valsts nebija vienas literrs valodas. Elite atzina, ka tauta run, k grib, bet intelienti cilvki run latu, vlk franu valod. Reiz ar nacionls paapzias veidoanos cilvki novrtja savas valodas nozmi un tapa literrs valodas, lai prvartu tautas saeltbu dialektos/ valods. Vcij ir skaidri noteikts, ka literr vcu valoda ir visas valsts kopg valoda, t.i., jumta valoda vai standarta valoda (vc. Dach- oder Standardsprache). Dzimt valoda pau personas identitti un personbu, tpc ir jaizsarg gan nacionlo minoritu valodas, gan pamat-

Pats svargkais ir nesajaukt zvresta tekstu, jo ds zvrests nav spk. Zvresta doana ir arhaiska, konservatva un ticb bzta tradcija, kas ir Vai Saeimas deputtu sving soljuma/ zvresta doana izdzvojusi cauri gadsimtiem. Tomr, latgaliski ir Satversmes 18. panta prkpums? ja ms o tradciju saglabjam, tad ir Mums, latvieiem, ir jatsaks no idejas, ka situcija Latvij ir unikla. pai mums patk, ka msu situcija jievro ar ts forml puse.
citas valstis jau ir jautjumu atrisinjuas. Valsts valodai ir viena ocil forma, kur run valsts. Latvij t ir latvieu valoda. Satversmes 18. pants satur Saeimas deputta zvresta formulu. Zvrests ir nododams, viengi izrunjot o formulu. Ja Saeimas deputts izrun kdu citu formulu, kaut ar ldzgu pc satura, vi nav nodevis Saeimas deputta zvrestu saska ar Satversmi. Kds ir saturs Valsts valodas likuma 3. panta ceturtajai daai, kas nosaka, ka valsts nodroina latgalieu rakstu valodas k vsturiska latvieu valodas paveida saglabanu, aizsardzbu un attstbu? Dieml neesmu dzik ptjusi jautjumus, kas man autu plak komentt Valodu likuma 3. panta ceturto dau. Tau jau atbildot uz otro jautjumu sniedzu savu viedokli, ka valsts novrt gan pamatncijas kultras daudzveidbu, t.sk. reionlo kultru un dialektus, gan nacionlo minoritu tiesbas uz savu valodu, jautjumos, kur likums nav noteicis, ka jlieto valsts valoda.
Allam Schak Rechts im pharaonischen gypten./ Die Rechtskulturen der Antike. Ulrich Mante (Hrsg.) Mnchen: C.H. Beck., 2003, S. 34, 35. 2 Lurje I.M. Studien zum Altgyptischen Recht. Weimer: Hermann Bhlaus Nachfolger, 1971. S. 151. 3 Lurje I.M. Studien zum Altgyptischen Recht. Weimer: Hermann Bhlaus Nachfolger, 1971. S. 150. 4 Cockney , Scouse,West Country,East England, Birmingham (Brummy, Brummie, Cornwall, Cumberland, Central Cumberland, Devonshire,East Devonshire, Dorset, Durham , Bolton Lancashire, North Lancashire, Radcliffe Lancashire, Northumberland , Norfolk, Tyneside Northumberland, Somerset, Sussex, Westmorland, North Wiltshire, Craven Yorkshire, North Yorkshire, Sheffield Yorkshire, West Yorkshire.
1

11

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma

Ocilaj sazi, ar Saeimas debats, jlieto latvieu literr valoda

Satversme un likums pietiekami skaidri nosaka, ka ocilaj sazi jlieto latvieu valoda atbilstoi literrs valodas normm.
Saeimas Juridisk biroja vadtjs GUNRS KUSI intervij Jurista Vrda galvenajai redaktorei Dinai Gailtei
Foto:Mris Kaparkaljs, LV

Sabiedrb lielu uzmanbu guva 11. Saeimas pirm sde, deputtu doanas ceremonija, kur vairki deputti bija spiesti atkrtot zvrestu jeb svingo soljumu vairkas reizes, ldz izdevs to norunt atbilstoi Satversmes tekstam, savukrt vl dai deputti zvrestu deva latgaliski. Juristu vid attstjs, k tas biei notiek, visai provokatvas diskusijas gan par zvresta doanu latgaliski, gan par to, cik lielas atkpes no teksta pieaujamas, piemram, vai deputts drkst zvrestu pastiprint ar vrdiem zvru pie savas dzvbas? Vispirms gribu teikt, ka Latvijas Republikas Satversm iekautais zvresta teksts, k ar pats fakts, ka personai, lai iegtu Saeimas deputta mandtu, ir jizpilda vairki prieknosacjumi, tai skait jdod ds zvrests, nav pasaul unikla situcija. da prakse ir daudzs pasaules valsts, turklt zvrestu tekstos var atrast visai daudz ldzbu. Saeimas deputta zvrests no citiem atiras ar to, ka taj paredzta apemans stiprint Latvijas suverenitti un latvieu valodu k viengo valsts valodu. Tad, kad tik gatavoti Satversmes grozjumi, is zvresta teksta papildinjums bija paa deputtu vienoans. Ttad, ievrojot un detalizjot Satversmes 4. pant noteikto, tika likts pas, papildu akcents Satversmes lmen. o grozjumu izdaranas brd spk jau bija Valsts
12

valodas likums un deputtiem, manuprt, bija skaidrs, ko nozm zvresta tekst iekautie vrdi latvieu valodu k viengo valsts valodu. Attiecb uz zvresta doanas formu jsaka, ka tas ir jdod piln apjom un bez nepamatotm atkpm. Tas nozm, ka ir jnolasa viss zvrests, tekstu nedrkst papildint ar citiem vrdiem, it pai tdiem, kas vartu maint paa zvresta tekstu. Nav ar pieaujams, ka no teksta kds vrds vai frze tiek izlaista, jo tad trktu objektvu kritriju, kuru vrdu drkst izlaist un kuru ne. Pats zvresta teksts paredz iespju izvlties vrda zvru viet var teikt svingi solu. s divas iespjas zvrt vai dot svingo soljumu Latvij tika apzintas jau 1994. gad, apsprieot Pilsonbas likumu, kad konkrta reliisko uzskatu grupa vrss Saeim ar lgumu paredzt iespju dot soljumu, jo viu reliiskie uzskati neauj zvrt. Tas bija iemesls, kura d Pilsonbas likum noteikts, ka dod svingo soljumu, nevis zvrestu. Vlk ldzga konstrukcija ar izvles iespju zvrt vai svingi solt ir ietverta likumos ar attiecb uz citm amatpersonm, piemram, Tiesbsarga likuma 5. pant, Valsts kontroles likuma 26. pant. Ar s amatpersonas, tpat k Saeimas deputti, var izvlties zvrt vai svingi solt. Tiem deputtiem, kas Saeim ievlti pirmo reizi, situ-

25.10.2011., Nr. 43

cija pirms sdes tika izskaidrota. Abiem formuljumiem ir viendas sekas. Esmu novrojis, ka deputti biek izvlas zvrt nek svingi solt. Varbt deputtam, kas vienreiz jau zvrjis un pc tam atkal ievlts Saeim, turpmkajs reizs pareizk btu svingi solt? Vai var vairkas reizes zvrt vienu un to pau? Man tas ir pasaprotami zvrt uzticbu Latvijas Republikai vairkas reizes. Tas ir tpat k katru reizi, ejot garm Brvbas piemineklim, pacelt galvu. T nekad nevar bt par daudz. Kds ir jsu viedoklis par kdaini teiktajiem zvrestiem? Citas atkpes no teksta papildus jsu mintajm izvles iespjm nav pieaujamas? Deputta zvresta doanas procedra ir noteikta Saeimas krtbas rull. Tas paredz, ka svingais soljums tiek dots, stvot tribn. Saeimas krtbas rua 69. pants paredz, ka deputtam, kuram ir apgrtinta prvietoans, var dot soljumu no savas vietas su zl. Sdes vadtjs ir tas, kas izir, ir vai nav dots svingais soljums. Taj pa laik ar zl sdoie deputti seko ldzi im procesam. Tdjdi iznk publiska prbaude jeb uzraudzba. Un netie veid realizjas zvresta tekst ietvert doma, ka zvrests tiek dots Latvijas tautas priek. Vai varat iedomties situciju, kad deputti zl apaubtu tribn stvo deputta dot zvresta pilnvrtbu? oreiz bija situcija, kad vienam no deputtiem, kur cents dot zvrestu, tas vairkkrt neizdevs, un citi deputti no zles viu atkrtoti aicinja to nolast. Lmumu par to, vai svingais soljums ir dots, pieem sdes vadtjs vienpersoniski. Jsaka, ka dau citu valstu konstitcijs ir paredzta iespja papildint amatpersonu zvresta tekstu ar vrdiem, kam ir reliiska nozme. Piemram: lai Dievs man paldz! Ir ar valstis, kur da reliiska piebilde ir zvresta tekst, bet tiek pieauta iespja deputtam to neteikt. Un k btu Latvij ja kds deputts korekti nolastu zvresta tekstu un beigs pieliktu kaut ko klt, piemram: lai Dievs mums visiem stv klt! T btu sdes vadtja izirans izlemt, vai svingais soljums ai gadjum ir uzskatms par dotu atbilstoi Satversmei un Krtbas rullim. Jpiebilst, ka ar aj reiz dai deputti svingo soljumu ska ar vranos pie zl sdoajiem koliem vai ar uzrunja sdes vadtju. Dai zvresta skum aiz es iestarpinja savu vrdu un uzvrdu. Manuprt, sdes vadtja rkojas korekti, vienlaikus ievrojot ar to, ka jebkuras atkpes interpretjamas pc iespjas auri. Starp citu, ar ASV prezidentam Barakam Obamam, stjoties amat, kdas pc esot ncies atkrtot zvrestu vairkas reizes. Pirmaj reiz vi esot preczi atkrtojis ASV Augstks tiesas tiesnea priek teiktos vrdus, kuri tikui teikti nepareiz secb, kaut gan pats esot zinjis preczo teksta versiju. Tad, kad tas noskaidrojies,

nkamaj dien ASV prezidentam zvrestu esot ncies atkrtot, lai tekstu nolastu pareizi. Tagad novedsim situciju ldz galjbai. Nesen tika uzemta lma par britu monarhu, kuram bija runas grtbas. Ko dartu Saeimas sdes vadtjs, ja tribn kptu deputts, kur stosttos vai kuram pc puses no zvresta teksta uznktu nervu drudzis un vi pki zaudtu runas spjas? Un ko js ieteiktu situcij, ja par deputtu ktu kurlmms cilvks? Manuprt, nevar izslgt iespju, ka persona ar runas traucjumiem agrk vai vlk tiks ievlta Saeim. Man jsaka, ka gadjum, ja da persona tiktu pieteikta k deputta kandidts un tai btu lielas izredzes tikt ievltai, es neaubos, ka ldz pirmajai sdei tiktu sameklts juridiski korekts risinjums, kas autu ar ai personai dot deputta zvrestu. Domju, ka vartu atrisint ar du, pagaidm teortisku situciju. Kad Saeim tika ievlts deputts, kur prvietojs ratikrsl, is deputts oti labi un efektvi pildja savus pienkumus, debatja un referja par vairkiem likumprojektiem.

Sdes vadtjs ir tas, kas izir, ir vai nav dots svingais soljums. Taj pa laik ar zl sdoie deputti seko ldzi im procesam. Tdjdi iznk publiska prbaude jeb uzraudzba. Un netie veid realizjas zvresta tekst ietvert doma, ka zvrests tiek dots Latvijas tautas priek.
Tagad par Saeimas deputta zvresta doanu latgaliski. Vai iem diviem deputtiem bija tiesbas to dart, un vai pareizi bija pieprast, lai vii atkrto zvresta tekstu literraj latvieu valod? Saeimas deputta sving soljuma doanu regul ne tikai Krbas rullis, bet ar Satversme. Turklt ne tikai 18. pants, kur nosaka soljuma tekstu, bet ar vairki citi panti, bet it pai 4. pants, kas nosaka, ka valsts valoda Latvijas Republik ir latvieu valoda, un 21. pants, kas paredz, ka Saeimas darba valoda ir latvieu valoda. Savukrt Valsts valodas likums o jautjumu regul detalizti. Konkrti likuma 3. panta ceturt daa paredz latgalieu rakstu valodas k vsturiska latvieu valodas paveida saglabanu, aizsardzbu un attstbu. Savukrt attiecb uz ocilaj sazi lietojamo valodu Valsts valodas likuma 23. pants neprprotami norda: ocilaj sazi latvieu valodu lieto, ievrojot spk esos literrs valodas normas. Man jatgdina, ka is likuma 23. pants rads oti lielu diskusiju rezultt. Valodas specilistu diskusijas bija oti aktvas, un likum faktiski tikai ksja vienoanos, ko bija pancis latvieu valodas lietpratju vairkums. Valodas specilisti to sauc par kopvalodu, kura izkristalizjusies vairku gadsimtu gait un par kuras lietoanu visi ir vienojuies, pie tam kompromisu ce katra no izloku grupm kaut kd zi ir piekpusies.
13

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma
Es varu vlreiz atkrtot jau skum teikto, ka brd, kad Satversm tika iekauts deputta sving soljuma teksts, s Valsts valodas likuma normas jau eksistja. Ttad deputti skaidri zinja, par kdu latvieu valodu ir runa un k bs jdod svingais soljums. Tomr tas nekd zi neatbrvo valsti no pienkuma ievrot Valsts valodas likuma 3. panta 4. dau nodroint latgalieu rakstu valodas k vsturiska latvieu valodas paveida saglabanu, aizsardzbu un attstbu. is pienkums piln apjom gulstas ar uz likumdevju Saeimu. Jatzst, ka tiesbu praks ir bijui dai ne visai veiksmgi gadjumi, kas ir viesui zinmas aubas par latvieu valodas k valsts valodas jdziena izpratni, un tie ir divi: Augstks tiesas Administratv departamenta 2009. gada 18. augusta lmums, kas atzst latgalieu valodu par svevalodu, un Satversmes tiesas spriedums robelguma liet, kas cit tekstus latgaliski bez atveidojuma latvieu valod. Mintais AT lmums, lai gan ir pareizs pc btbas, tomr, manuprt, nepamatoti atzst latgalieu rakstu valod sastdtu dokumentu par tdu, kas sastdts svevalod. Vai tas nozm, ka ar Saeimas debats deputtiem nevajadztu runt latgaliski? Deputti ir tiesgi runt, k vii vlas. Tau likums nosaka, ka, ja t ir ocil sazia, tad jlieto literr latvieu valoda. Tda obrd ir likuma prasba. Saeimas kuluros man ir ncies dzirdt, ka ir deputti, kas savstarpji sarunjas cit valod, piemram, krieviski. Likums neliek un nevar likt ierobeojumus dai neocilai, privtai saziai. Jsaka, ka ie deputti nav pirmie, kas Saeimas tribn runjui latgaliski. Ar iepriekjs Saeims ir bijui tdi minjumi. Tau ldz im vienmr ir tikui pankti saprtgi kompromisi. Tomr pirmskara saeims deputti runja gan latgaliski, gan svevalods. eit var vilkt zinmas paralles, tau jebkur saldzinjums klibo. Toreiz Latvija pakpeniski kuva par valsti, kur daudzu dialektu un valodu viet, gadiem ejot, ska lietot tikai vienu valsts valodu. Ms joprojm dieml dzvojam td k prejas posm no padomju laik iedibints divvalodbas uz situciju, kad domintu tikai viena valsts valoda latvieu valoda, uz kuras pamata ms vartu veidot integrtu un vienotu sabiedrbu. Normatvaj Satversmes un Valsts valodas lmen situcija atiras no pagju gadsimta 20.30. gadiem. K jau teicu, obrd Satversme un likums pietiekami skaidri nosaka, ka ocilaj sazi jlieto latvieu valoda atbilstoi literrs valodas normm. Tas, kas savukrt ir nepietiekami, ir nanu ldzeku apjoms, ko valsts obrd atvl latvieu valodas k valsts valodas aizsardzbai un attstbai un ar latgalieu rakstu valodas atbalstam. Vl ar nedrkstam aizmirst, ka Valsts valodas likums paredz valsts aizsardzbu un atbalstu ar lbieu valodai k Latvijas pirmiedzvotju valodai. Domju, visi btu tikai ieguvji, ja Latvija rastu iespju ar pietiekamiem nansiliem un citiem resursiem atbalstt gan latvieu, gan latgalieu rakstu valodu, gan ar lbieu valodu, kur, iet, run vairs tikai dai desmiti cilvku. Tas ms visus tikai bagtintu un izrdtu piencgu godu. Atkal novedot o jautjumu ldz galjbai, pavaicu k vrtt to deputtu uzstanos, kas latviski run ar spcgu citvalodu akcentu. T k literr valoda ir ar pareiza vrdu izruna un intoncijas, princip vartu teikt, ka ar dos gadjumos cilvks nerun atbilstoi literrajm normm. Uz to man btu sareti atbildt, jo neesmu valodnieks. Saeim ir bijui vairki deputti, kuriem dzimt valoda ir krievu vai angu. Tomr iet, ka ir iespjams atirt, vai cilvks run literraj valod ar akcentu vai kd izloksn. Iziroa nozm vartu bt apstklim, vai citi latvieu valod runjoi cilvki spj viu saprast. Parlament pats galvenais ir sadzirdt un spt citam citu saprast.

Tika pankts ar saprtgs kompromiss. Sdes vadtja neprtrauca deputtus, kas runja latgaliski, savukrt deputti svingo soljumu uzreiz pc tam deva ar latvieu literraj valod. Ttad deputti, kas vljs paust savu attieksmi, to ar darja.
Valsts valodas likuma lozoja ir citda. Tpat man neliekas atbalstma Satversmes tiesas prakse atstt spriedum tekstu valod, kas, iespjams, nav visiem saprotama. Es eit vartu mint teortisku piemru: kas notiktu, ja Saeima kdu likuma tekstu nopublictu latgau rakstu valod? Pieauju, ka par du rcbu btu pamatoti iebildumi. Ocilaj sazi, ievrojot spk esos literrs valodas normas, ir lietojama t latvieu valoda, kas tiek mcta skol un ko ms prasm zint personm, kuras pretend uz Latvijas pilsonbas ieganu, t ir valoda, kur sav starp sazins valsts iestdes utt. Runjot par konkrto gadjumu, jsaka, ka Saeimas Juridiskais birojs jau iepriek zinja par o deputtu vlmi runt latgaliski un ms savukrt bijm konsultjuies gan ar valodas specilistiem, gan citiem koliem juristiem. Ldz ar to tas lmums, ko piema sdes vadtja, jau liel mr bija izkristalizjies iepriekjs saruns. Sldziens bija vienprtgs zvrests jdod latvieu valod, ievrojot literrs valodas normas, jo Saeimas deputta svingais soljums neapaubmi ir ocils sazias daa. Vienlaikus, manuprt, tika pankts ar saprtgs kompromiss. Sdes vadtja neprtrauca deputtus, kas runja latgaliski, savukrt deputti svingo soljumu uzreiz pc tam deva ar latvieu literraj valod. Ttad deputti, kas vljs paust savu attieksmi, to ar darja.
14

25.10.2011., Nr. 43

Vai Latgalei ir armija un ote

Ja pieteikums ir uzrakstts vidusmra literrs latvieu valodas runtjam saprotam veid, tad tas ir jpieem. Ja n, tad tas ir jnoraida.
JURIS RUDEVSKIS
Foto: Boriss Koesikovs

A shprakh iz a dialekt mit an armey un ot (Valoda ir dialekts, kuram ir armija un ote jidia val.) o spdoo aforismu kd no savm lekcijm ujork 1945. gad izteica msu novadnieks, Kuldg dzimuais ebreju valodnieks Makss Vainraihs (Max Weinreich). T vi atbildja uz kda klaustja jautjumu, kur tad sti mekljama robea starp valodu un dialektu. Pavisam nesen is jautjums atkal kuva aktuls. gada 17. oktobr, 11. Saeimas pirmaj sd, divi jaunievltie deputti (G. Igaunis un J. Viums; abi no Zatlera Reformu partijas) deva savu svingo soljumu latgaliski. Tomr Saeimas prieksdtja S. boltia to nepiema un ldza vius vlreiz dot svingo soljumu vai zvrestu valsts valod, ar to domjot literro latvieu valodu. Vai un cik tas bija pamatoti? Vai S. boltia patiem bija nolmusi tiei piemrot M. Vainraiha tzi un nospriedusi, ka atsevias Latgales armijas un otes trkums atem latgalieu mlei pilntiesgas valodas statusu? Kas vispr lika viai uzskatt, ka G. Igaunis un J. Viums nerunja valsts valod? Pacentsimies sum aplkot o interesanto jautjumu.

I
Vispirms btu jizdara divas piebildes. Pirmkrt, pilngi neitrls un objektvs lastjs, iespjams, uzreiz vaictu, vai is jautjums patiem ir tik nopietns, lai to apspriestu Jurista Vrda slejs. Gandrz katr demokrtiski ievlt parlament gads pa kdam ekscentriskam deputtam, td ajos parlamentos laiku pa laikam notiek dadi vairk vai mazk uzjautrinoi brnumi. Pai esam pieredzjui gan nkanu uz plenrsdi ortos, gan dziesmas un pasacertus dzejous no Saeimas tribnes, tomr neviens no iem faktiem nekdu pau juridisku novrtjumu nav
Rakst pausts autora personisks viedoklis, tas nekd gadjum nesaista nevienu organizciju vai institciju, kur vi darbojas.

pelnjis. Vl jo vairk ja runa btu par parastu moanos jeb klaundi, tad mums btu vienkri jatgdina, ka sdes vadtjam (Saeimas prieksdtjam vai via biedram) saska ar Saeimas krtbas rua 72.74. pantu ir iespja stenot savu disciplinro varu, izdarot attiecgajam deputtam piezmi, saucot viu pie krtbas, liedzot viam runt vai pat ierosinot via izslganu uz vienu ldz sem sdm. Tomr msu gadjum nav nekda pamata apaubt G. Igaua un J. Viuma godaprtu un uzskatt viu rcbu par moanos. Neviens tau nenoliedz, ka Latgales apvienoans ar prjo Latviju ir notikusi deliktu kompromisu ce; ka Latgales novadam Latvijas iekien piemt nopietna un vr emama savdabba ne tikai dialekta, bet ar taut-

15

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma
saimniecbas, kultras, reliijas, dzvesveida un mentalittes zi un ka neatkarg Latvijas valsts ir vienmr tiei vai netiei atzinusi o savdabbu. Vienkroti sakot un lietojot kalku no Amerikas angu valod izplatta izteiciena, ms Latvij vienmr esam atzinui visas latgalieu banas nopietnbu. Ja esam atzinui ts nopietnbu valstisk mrog, tad mums ir jatzst, ka lepoans ar latgalisko identitti un ts izcelana ir pilngi leitma un godpilna. Un, ja t ir leitma un godpilna, tad nav kauns paust to no Saeimas tribnes. To, iet, ir vljies uzsvrt ar pats J. Viums, paziodams: K Latgolys latvts sacieu senaj Latgolys latvu vold Ttad jautjums par sving soljuma doanu latgaliski nebt nav frivols, bet, glui otrdi, ir nopietnas apsprieanas vrts. Otrkrt, mums jpatur prt, ka piecdesmit gadus ilgus padomju okupcija praktiski izncinja Latvij civilizts Rietumeiropas tiesbu tradcijas, aizvietojot to ar padomisko tiesbu formlismu. Pc autora persongajiem novrojumiem, is postpadomju formlisms joprojm ir un paliek valdo tiesisks sprieanas paradigma msu zem.1 Prk daudzi msu tiesnei un citi juristi vlas, lai likumdevjs aiztauptu viiem intelektulo piepli, normatv krt pasakot visu priek un atstjot viiem paiem vienkra tehnisku normu piemrotja lomu. Biei vien tiek aizmirsts visnepiecieamkais rks jurista arsenl, proti, elementrais veselais saprts, nemaz nerunjot par visprjiem tiesbu principiem. Tiei no ejienes rodas ie nevajadzgi garie, liekvrdgie un smagnjie tiesu nolmumi, kas veido lielu msu judikatras dau; jo stenb visi ie plaie ievadvrdi, truismu kalni, biei vien lieks atsauces uz tiesbu teorijas atzim, utt. kalpo par savdabgu psiholoisku ves lapu, kas piesedz fundamentlu paa tiesnea iekjas prliecbas trkumu par sava nolmuma motivciju un gala iznkumu. Tau jatgdina, ka tas t nav bijis vienmr. Pirms padomju okupcijas msu juristi domja citdi un msu tiesas prata spriest citdi. Lai lastji sprie pai, piemram, pc 1931. gada 16. apra Senta lmuma: Sents, caurlkojis Savatija Chludka sdzbu par Ieklietu ministrijas lmumu via atstdinanas liet no skolas padomes loceka amata, izklausjis virsprokurora biedra atzinumu un emot vr: ka daranu valoda tiess un tiesu iestds ir valsts, resp. latvieu valoda (Pagaidu nolik. par Latvijas tiesm un tiesanas krt. 19. p., lik. krj. 1919. g. Nr. 10), k izmums iz pamata principa uzskatms mint likuma panta otr daa, kura nosaka, ka tiesm pc apstkiem un vajadzbas ir jpielai ari krievu un vcu valodu lietoana, t. i. ka tiesai katr atsevi gadjum jkonstat, kamd t uzskata par vajadzgu pielaist vcu vai krievu valodas lietoanu ties; ka in gadjum S. Chludka ir Viu pagasta II Mainovas 6 klau pamatskolas padomes loceklis un ts paas skolas ticbas mcbas pasniedzjs un k tdam viam jprot valsts valoda, kamd via sdzbu par Ieklietu ministrijas Pavaldbas departamenta lmumu, izteikto departamenta 1930. g. 17. decembra rakst Nr. 94271 attiecb uz via atstdinanu no skolas padomes loceka un ari ticbas mcbas pasniedzja amatiem, k iesniegtu krievu valod, Sents neatrod par vajadzgu caurskatt; nolemj: Savatija Chludka sdzbu atstt bez caurskatanas.2 Kds lakonisms! Kda skaidrba un elegance! Un neviena lieka vrda. Sentam bez garas motivcijas ir skaidrs, kdu jgu likumdevjs ir ielicis vrdkop jpielai pc apstkiem un vajadzbas, un tas prot oti si, kodolgi un saprotami to formult. Ja msu tiesas pc das metodes spriestu ar odien, tad varbt ar jautjums par latgalieu valodas lietoanu btu jau sen atrisints. Bet, t k tas tomr nav atrisints, tad vismaz neformli pameklsim risinjumu eit, Jurista Vrda slejs.

II
Vispirms sksim ar dam valodnieciskm piezmm. M. Vainraiham btb bija pilnga taisnba: atirba starp valodu un dialektu patiem sakojas, metaforiski izsakoties, armij un ot. Citiem vrdiem sakot, tas biei vien ir politisks, nevis valodniecisks jautjums. Vl jo vairk: politika spj iedragt pat citdi skaidrs vienas un ts paas valodas robeas. Rumnij un Moldov ocil valoda ir viena un t pati rumu valoda ar praktiski viendu literrs valodas standartu, tau Moldovas konstitcij t tiek dvta par moldvu valodu ar latu rakstbu.3 Kad Japnas imprija 1931. gad okupja Mandriju un nkamaj gad iedibinja tur marioneu valstiu Manukuo, ts pamatiedzvotju vairkuma lietoto nieu valodu ocilajos dokumentos prsauca par mandru valodu (pilngi absurds lmums, jo turpat pastv ar st mandru valoda, kas nieu valodai nemaz nav radniecga). Persieu, dari un tadiku valodas, kurs run attiecgi Irn, Afganistn un Tadikistn, tiek uzskattas par atsevim valodm, lai gan tehniski tie ir vienas un ts paas persieu valodas dialekti. Lielu lomu aj zi spl nacionl paapzia. Luksemburgieu valodu vartu nosaukt par vienu no vcu dialektiem, ja vien tai, prfrzjot M. Vainraihu, nebtu nelielas armijas un pat vesela lielhercoga. ehu un slovku valodas ir savstarpji viegli saprotamas, tau tiek uzskattas par divm dadm valodm jo abas tautas skaidri sevi noir gan kulturli, gan citdi. Butnas valsts valodu dzongkha valodu btb var nosaukt par vienu no daudzajiem tibetieu valodas dialektiem, tau pai butniei du apzmjumu stingri noraida. Dienvidslvij dzelzs priekkara laik Tito rems, kur pielika milzgas (un galu gal veltgas) ples dienvidslvu tautu sakausanai vienot ncij, lietoja serbu-horvtu valodu ar divm parallm rakstbm: latu un kirilisko. Palaik, pc Dienvidslvijas sabrukuma, serbuhorvtu valodas vairs nav: ts viet ir pardjus atsevias serbu, horvtu, bosnieu un melnkalnieu valodas, kas gan paliek savstarpji saprotamas. Bez nacionls paapzias milzga loma var bt ar vsturei un kultrai. Hindi (Indijas ocil valoda) un urdu (Pakistnas ocil valoda) ir vienas un ts paas hindustni valodas standartformas ar viendu gramatiku. Tau abu formu runtji krasi atiras pc reliisks piederbas (pirmie ir lielkoties hinduisti, otrie musulmai), un tas gadsimtu gait ir ietekmjis abu valodas formu savdabbu. Hindi valod tiek izmantots devanagari raksts, bet urdu arbu-persieu alfabts. Hindi valodas patnj leksika (t.s. kultrvrdi) ietekmjas galvenokrt no sanskrita, turpret urdu valod t ir aizgta no arbu, persieu

16

25.10.2011., Nr. 43

un turku valodas. Ldzgi ir ar malajieu un indonzieu valodu. Abas btb ir vienas un ts paas malajieu valodas formas, turklt abu formu runtju vairkums seko vienai un tai paai islma ticbai. Tomr to vrdu krjumu noir abu valstu atirgs kolonils vstures mantojums: pirmo ir oti stipri ietekmjusi angu, bet otro holandieu valoda (divi piemri no daiem simtiem: rinu malajiei sauc akaun, bet indonziei rekening; aptieka ir attiecgi farmasi un apotek u. tml.). Mums, latvieiem, tas var ist neierasti, tau vienas un ts paas valodas robeas un robeas starp divm valodm dareiz var bt pavisam neskaidras. dos gadjumos run par dialektu kontinuumu jeb, lietojot vcu terminu, Sprachbund (im pdjam terminam valodniecb gan ir vairkas atirgas nozmes). Viena valoda, mainoties dadm izloksnm, var lnm un nemanot prplst cit. Viens dialektu kontinuuma piemrs ir jau mints serbuhorvtu un tibetieu valodas. Cits, nu jau pagtn esos, bet joprojm hrestomtisks piemrs ir franu valoda. Msdiens franu valodas dialekti un izloksnes ir praktiski izncinti; Parzes, Lilles, Bordo un Marseas iels, Vandejas krmjos un Provansas lavandas laukos ms dzirdsim vienu un to pau franu valodu (lai gan ar dadiem akcentiem jeb izrunm). Tau situcija ir saldzinoi nesena, un t ir mrtiecgas divu pdjo gadsimtu politikas rezultts. Ja ms paraudzsimies uz s valsts tradicionlo valodniecisko karti, kda t izskatjs, piemram, Liels franu revolcijas brd, un neskatsimies uz dadm reionlajm valodm (basku, bretou, elzasieu), ieraudzsim oti raibu izloku un dialektu paleti. Visas s izloksnes tiek sagruptas trijs liels dialektu grups: oil dialektos (ziemeos), oc4 dialektos (dienvidos) un franu-provansieu dialektos (dienvidaustrumos). Visu triju grupu robeas ir visai izplduas, ar daudzm prejas izloksnm starp tm. Lai padartu visas lietas vl saretkas, oc dialektu kopumu parasti uzskata par atseviu oksitu valodu, un ldz ar to jatzst, ka oil valoda, virzoties uz dienvidiem, pamazm prvras oksitu valod. Viens no daudzajiem oil dialektiem Ildefransas dialekts, kas bija Francijas karau galm lietot valoda laika gait kuva par Francijas ocilo valodu. s valodniecisks piezmes vartu turpint vl oti ilgi. To viengais mris bija pardt, cik sarets var bt valodu un dialektu jautjums un cik deliktas situcijas ir dareiz jrisina juristam, kad tiesbu jautjumi saduras ar valodniecbu. Tagad atgriezsimies Latvij un paraudzsimies, kdi apstki valda msu zem. Mums, latvieiem, aj zi ir paveicies. Pirmkrt, latvieu valodas dialekti nav tik atirgi, lai tos nevartu savstarpji saprast. Kad pareizjais XIV Dalailama etru gadu vecum tika prvests no sava dzimt Amdo novada uz Tibetas galvaspilstu Lhasu, tad Tibetas valdba bija spiesta pirmajos gados norkot via veckiem pau tulku, jo sazinties galvaspilstas ml un pilnvrtgi saprast to vii nespja. Ldzga problma var rasties mazk izgltotiem arbiem: lai gan literr arbu valoda ir viena, ikdien lietotie dialekti stipri atiras viens no otra, un irkieu un maroku sarunvalodas nebt nav tik viegli savstarpji saprotamas. Mums Latvij tas nav un nevar bt aktuli. Pat ja atseviu izloku uztvere prasa papildu piepli, t tomr nav tik apgrtinta, lai btu nepiecieams tulks. Paam autoram nav nekdas saiknes ar Latgales novadu,

kur vi ir viesojies tikai trs vai etras reizes sav m. Un tomr viam nekad nav bijis nekdu seviu grtbu saprast urnlu rakstus vai bazncas spredius latgaliski. Otrkrt, latvieu valod nav augsto un zemo valodas reistru gradcijas. Ms rakstm un lasm gandrz pilngi tpat, k runjam ikdien, un msu sarunvaloda nemaz tik oti neatiras no ocils literrs valodas (pretji piemri ir daudzas zijas valodas, modern grieu valoda ldz 1976. gadam vai afrikaans valoda ldz 1925. gadam). Visbeidzot jpiemetina, ka raksta autoram ir ncies ne vienu reizi vien dzirdt kaismgus strdus par to, vai latgalieu valoda ir saucama par valodu vai par dialektu. No visa iepriek teikt var saprast, ka is strds ir neauglgs un nevajadzgs, jo katru no iem jdzieniem var pc vajadzbas apveltt ar dadu nozmi. Msu likumdevjs, pieemot Valsts valodas likumu, ir piemis Zlamana ciengu denciju, minot latgalieu rakstu valodu k vsturisku latvieu valodas paveidu (3. panta ceturt daa). Pie s normas ms vl atgriezsimies.

III
2009. gada 18. august Senta Administratvo lietu departaments piema visai patnju lmumu,5 kas tiei skar latgalieu valodas problemtiku. Par o lietu jau ir uzrakstts gana daudz, bet sum atgdinsim ts apstkus.6 Uzmumu reistra galvenais valsts notrs bija atteicies pieemt kdas biedrbas reistrcijas pieteikumu un tam pievienotos dokumentus t iemesla d, ka tie bija sastdti latgalieu rakstu valod. pai jatzm, ka is lmums tika pieemts pc Valsts valodas centra viedoka uzklausanas. Galven valsts notra lmums tika prsdzts, iesniedzot Administratvajai rajona tiesai latgaliski uzraksttu pieteikumu. Lai ar pieteikuma tekst tiesa tika latgaliski nodvta par Administratvo rajona sdu, t tomr piema pieteikumu izskatanai un izskatjusi noraidja pc btbas. aj sakar pirms instances tiesa pamatojs uz, autoraprt, oti labu un pareizu argumentu: Tas, ka pieteikums un iesniegums noformts latgalieu valod, formli rada prieknoteikumu pieteikuma atstanai bez virzbas, tomr no pieteikuma un tam pievienot lmuma neprprotami ir saprotams pieteicja prasjums (autora izclums). Par Administratvs rajona tiesas spriedumu tika iesniegta apelcijas sdzba (ar latgaliski), kura ar iemesla d netika pieemta. Par to tika iesniegta blakussdzba Administratvaj apgabalties un, pc tam, kad t bija sdzbu noraidjusi, Augstkaj ties. 2009. gada 18. august Augstks tiesas Sents piema lmumu noraidt biedrbas blakussdzbu. si rezumjot, Senta lmuma motivcija ir da. Vispirms Sents sasaista Administratv procesa likuma (turpmk APL) 110. pantu (kas satur visprju normu, ka tiesvedba notiek valsts valod) ar Satversmes 4. panta pirmo teikumu (kas noteic, ka valsts valoda Latvijas Republik ir latvieu valoda). Pc tam Senta analze gandrz pilngi prsldzas uz Satversmes 4. pantu, un rpgas vsturiskas izptes rezultt tiek noskaidrots, ka ar jdzienu latvieu valoda [..] Satversmes 4. panta pirmaj teikum apzmta latvieu literr valoda, turklt tiek uzsvrts, ka latvieu literrs valodas k valsts valodas atzanas mris ir nostiprint valsts administratvo vienotbu. Tiek minta ar Valsts valodas likuma 3. panta tre daa, saska ar kuru likumdevjs noir latgalieu valodu k

17

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma
latvieu valodas paveidu no latvieu literrs valodas. Tad Sents atgrieas pie APL un secina: t k ar valsts valodu ir domta literr latvieu valoda, tad citas izloksnes vai valodas [APL] 110. panta otrs daas izpratn ir svevalodas un latgalieu rakstu valod sastdts dokuments atzstams par dokumentu, kas sastdts svevalod. Uzreiz jsaka, ka is pdjais Senta secinjums ir trejdi nepareizs, jo tas ir neloisks, bstams un lieks. Pirmkrt, tas ir absolti neizprotams no elementrs formls loikas viedoka. Valsts valodas likums tau oti skaidri, melns uz balta, pasaka, ka latgalieu rakstu valoda ir latvieu valodas paveids! Ttad aurk kategorija latgalieu valoda ietilpst plakaj kategorij latvieu valoda. J, protams, latgalieu valoda nav literr latvieu valoda (ko neviens ar nav apgalvojis), bet tomr t ar ir latvieu valoda. Tpat ar ventiu, tmnieku, malnieu, suitu un citas vietjs izloksnes nav literr latvieu valoda, tomr ts ir vienas un ts paas latvieu valodas formas. Autors pie labks vlans nevar saprast, k latvieu valodas dialektus un izloksnes var nosaukt par svevalodm vai pieldzint tm. Saska ar vienu no loikas aksiomm (t.i., vienu no trijiem klasiskajiem Domanas likumiem) neviena lieta nevar vienlaicgi bt ts noliegums, td latvieu valoda nu nekdi nevar bt svevaloda. Otrkrt, Senta secinjums ir aplams no valstiska un tiesbpolitiska viedoka, jo netie veid apauba msu ncijas vienotbu. Zinm mr tas ir noniecinjums tam, ko ir pankui Francis Trasuns, bri Skrindas, Jzeps Rancns un citi Latvijas vienotbas cntji. Msu nabaga tauta jau t ir pietiekami elta un pazemota, vjinta un mankurtizta, lai ms vartu atauties ar augstk tiesu varas orgna starpniecbu elt un vjint to vl vairk. Ja latgalieu valoda ir pieldzinma svevalodai, tad no t var viegli izrietint atziu, ka latgaliei Latvij ir mazkumtautba, un tas savukrt oti patiktu tiem, kuri odien aktvi apauba msu valsts konstitucionlos pamatus Trekrt, is Senta secinjums ir pilngi lieks. Sents btu varjis secint, ka APL 110. pants ar valsts valodu saprot tikai un viengi literro latvieu valodu, un pielikt aj viet punktu. Tau ar to problma netiktu atrisinta, jo ts kodols paliek nesaskatts. Un problmas kodols ir ds: lai ar ar APL 110. panta pirmaj da minto tiesvedbas valodu patiem ir saprotama latvieu literr valoda, tad tas tomr nenozm, ka privtpersonas pieteikumam un citiem puu iesniegtiem dokumentiem btu jatbilst tdam paam un tikpat augstam valodas standartam k paas tiesas spriedumiem. Nevloties nevienu apvainot, autors tomr vltos atgdint, ka tiesu varas uzdevums da veida strdos nav nedz mct lietas dalbniekiem mlt Raini vai labot citus vienas vai otras puses latvieu valodas skolotjas atsttos robus, nedz ar stiprint valsts administratvo vienotbu. Tiesas procesa uzdevums ir aizsargt privtpersonu aizskarts tiesbas un likumgs intereses ne vairk un ne mazk. aj sakar nav skaidrs, kd Sents nemaz nav minjis kdu citu APL normu, kurai stenb btu jbt visas msu analzes pamat, un proti, 5. pantu: Administratvaj proces, it pai pieemot lmumu pc btbas, iestde un tiesa piemrojamo tiesbu normu ietvaros veicina privtpersonas tiesbu un tiesisko intereu aizsardzbu. Vai literrs valodas standarta pieprasana no lietas dalbniekiem veicina viu tiesbu un tiesisko intereu aizsardzbu? Noteikti ne, jo ne visi ir spjgi du standartu uzturt. Tiesai saska ar ts darbbas pamatmri ir jpieem pieteikums ar kdain latvieu valod, ja vien pieteikuma saturs ir pilngi saprotams. Un, ja tiesai ir jpieem pieteikums kdain latvieu valod, tad kd tai nebtu jpieem pieteikums reionli savdabg latvieu valod? Pc autora domm, tiesbu efektivittes princips un veselais saprts pasaka mums priek viengo iespjamo kritriju, pc kura dos apstkos btu jvads, un tas ir objektvs saprotambas kritrijs. Ja pieteikums ir uzrakstts vidusmra literrs latvieu valodas runtjam saprotam veid, tad tas ir jpieem. Ja n, tad tas ir jnoraida. Tiei o kritriju piemroja Administratv rajona tiesa, ar pirmskara senatoru ciengu formuljumu atzstot par pietiekamu, ka no pieteikuma un tam pievienot lmuma neprprotami ir saprotams pieteicja prasjums. Dieml augstko instanu tiesas nolma o kritriju atmest un drzk iet pa tiesbu formlisma ceu, kas, protams, var izsaukt tikai dziu nolu.

IV
Tagad no Senta su zles atgriezsimies Saeimas plenrsu zl un paklaussimies, k jaunievltie deputti dod zvrestu vai svingo soljumu. Un, kamr vii to dara, paptsim, ko latgalieu valodas sakar saka spk esos tiesbu normas. Uzreiz jpiezm, ka Senta 2009. gada 18. augusta lmums mums eit pai nepaldzs, jo, pirmkrt, tas ir pieemts pilngi cit tiesisk attiecb, otrkrt, tas pc btbas nav pareizs, un trekrt, Saeimas loceku pilnvaru prbaudana saska ar Satversmes 18. panta pirmo dau ir tikai un viengi paas Saeimas un nevis tiesu kompetenc; tiesm par deputtu zvrestu nav nekdas daas. Satversmes 18. panta otr daa 2002. gada 30. apra redakcij satur oti preczu deputta zvresta (vai sving soljuma) tekstu: Es, uzemoties Saeimas deputta amata pienkumus, Latvijas tautas priek zvru (svingi solu) bt uzticgs Latvijai, stiprint ts suverenitti un latvieu valodu k viengo valsts valodu, aizstvt Latviju k neatkargu un demokrtisku valsti, savus pienkumus pildt godprtgi un pc labks apzias. Es apemos ievrot Latvijas Satversmi un likumus. Protams, katrs deputts var izdart aj tekst divus mazus grozjumus jeb, preczk sakot, pielgojumus: pirmkrt, katrs no deputtiem var izvlties vrdus zvru vai svingi solu (ja reliisku, tisku, esttisku vai citdu personisku iemeslu d nevlas zvrt, ir iespja izvlties maigko soljuma versiju), un otrkrt, aiz vietniekvrda es parasti (lai gan ne vienmr) tiek iestarpints zvrtja vai soltja vrds un uzvrds. rpus t deputtu radoajai iztlei nemaz nepaliek vietas, un zvrests jnodod tiei td veid, k tas ir rakstts. Tas nozm, ka no saturisk viedoka deputts nedrkst saturiski maint zvresta tekstu, citdi visam zvranas vai solanas procesam zustu jga. Bet ko lai dara, ja deputts zvresta tekst izlai kdu vrdu? Te autoram nav un

18

25.10.2011., Nr. 43

nevar bt nekda cita ieteikuma, k tikai is: atstt o jautjumu sdes vadtja vesel saprta izlemanai. Protams, ja deputts izlai vai norij saikli un vai vietniekvrdu es, tad nebtu saprtgi likt viam atkrtot zvresta tekstu tikai td vien, jo saturisk zi no t pilngi nekas nemains. Savukrt, ja un aizvieto ar vai, tad izmains visa teksta vai t daas semantiskais saturs, un d situcij sdes vadtjam btu pamatoti jldz atkrtot zvrestu vlreiz. Diez vai Saeim ir vajadzgs deputts, kur grass aizstvt Latviju k neatkargu vai k demokrtisku valsti. Tomr paliek jautjums par zvresta doanas formu: vai to drkst nodot latgaliski? Saeimas krtbas rua 3. panta otr daa preciz, ka soljumu Saeimas loceklis dod latvieu valod. eit uzreiz var rasties krdinjums atsaukties uz Valsts valodas likuma 3. panta ceturto dau, saska ar kuru Valsts nodroina latgalieu rakstu valodas k vsturiska latvieu valodas paveida saglabanu, aizsardzbu un attstbu. Tomr s normas nozme ir ierobeota. No vienas puses, k ms jau redzjm, t skaidri pasaka, ka latgalieu valoda ir latvieu valodas paveids, nevis svevaloda. No otras puses, Valsts valodas likuma 3. panta ceturts daas formuljums ir tri programatisks. Tas uzliek valstij visprja veida politisku pienkumu, tau tas noteikti nav pietiekami konkrts, lai no t kdam rastos noteiktas subjektvas tiesbas. Tau atsauce uz minto pantu aj gadjum pat nav nepiecieama. Tpat k jautjum ar atseviu vrdu izlaianu sdes vadtja vesel saprta kritrijs vartu bt pilngi pietiekams. Paraudzsimies, k zvrestu nodeva, piemram, jau mintais deputts J. Viums:

As, uzemts Saeimys deputata omota pnuokumus, Latvejis tautas prk zvru byut uzticeigs Latvejai, styprynuot tuos suverenitati un latvu voldu kai vneig vasts voldu, aizstuovt Latveju kai naatkareigu un demokratisku vasti, sovus pnuokumus pidt gdpruoteigi un pc lobuokuos apziis. As apems vruot Latvejis Satversmi un lykumus. Tau atsauce uz minto pantu aj gadjum pat nav nepiecieama. Tpat k jautjum ar atseviu vrdu izlaianu sdes vadtja vesel saprta kritrijs vartu bt pilngi pietiekams. Konkrtaj gadjum zvrests ir teikts latviski (bet kd tad cit valod?). Visu vrdu secba ir skrupulozi ievrota. Zvrests ir neapaubmi skaidrs un saprotams klaustjiem no pirm ldz pdjam vrdam. Tas, ka deputts ir nolmis atsevias valodas skaas (un ar gandrz tikai patskaus) artikult savam novadam raksturg veid, nav pietiekami, lai konstattu Satversmes 18. panta un Saeimas krtbas rua 3. panta otrs daas neizpildi. dos apstkos jsecina, ka zvrests ir nodots pareizi. Varbt tomr latgalieu valodai reiz bs lemts tikt Saeim ar bez armijas un otes?
1

Ja lastjus interes s pardbas dzika teortisk analze, tad autors var ieteikt ehu profesora Zdeneka Kna (Zdenk Khn) lielisko monogrju: The Judiciary in Central and Eastern Europe: Mechanical Jurisprudence in Transformation, Martinus Nijho, 2011. 2 Ieklietu Ministrijas Vstnesis, 17.04.1931., 4. lpp. 3 Moldovas Republikas konstitcijas 13. panta pirm daa. 4 Oil un oc dialektu nosaukumi raduies no vrda j skotnjs izrunas attiecgi vien un otr dialektu grup. 5 Lieta Nr. SKA596. 6 Skk par o lietu sk.: Kretainis K. Par latgalieu rakstu valodas statusu. Jurista Vrds, 01.09.2009., Nr. 35(578).

NEDAS URNLS KATRAM LATVIJAS JURISTAM!

Labas cenas 2012. gadam! 12 mnei Ls 45 pastvgajiem lastjiem Ls 40 pai draudzgi piedvjums studentiem, mcbu iestdm un bibliotkm: gada abonements tikai Ls 30! 6 mnei Ls 24, 3 mnei Ls 13
urnla abonentiem bezmaksas pieeja www.juristavards.lv (25 dokumenti mnes) (Paroli noskaidro Latvijas Vstnea Prdoanas da: 80006000) Abon: pa bezmaksas tlruni 80006000, internet www.juristavards.lv vai Latvijas Past.

19

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma

Par latgalieu valodu: lologu skatupunkti

Dr.hab.philol. INA DRUVIETE LU profesore, sociolingviste un Saeimas deputte Vai Saeimas deputtu sving soljuma/ zvresta doana latgaliski, valodnieku skatjum, ir Satversmes 18. panta prkpums? Latvijas Republikas Satversm un Valsts valodas likum noteikts, ka valsts valoda ir latvieu valoda. Un latvieu valoda tpat k jebkuras citas valsts oficil vai valsts valoda eksist daudzveidgs forms nacionlajos variantos, dialektos jeb teritorilajos variantos, sociolektos jeb socilajos variantos, idiolektos (katra valodas lietotja individulaj run). Jebkur izkopt valod pastv ar funkcionl un ekspresv stilistisk diferencicija. No sociolingvistikas viedoka visas valodas izpausmes formas ir vienldz vrtgas un cienjamas, tomr stingri jir, kurs situcijs katra no tm lietojama. Latvieu valod uz augzemnieku dialekta latgalisko izloku pamata vsturiski ir izveidojies pas paveids latgalieu rakstu valoda. Latvijas valsts rpjas par paveida saglabanu un attstbu; it pai beidzamajos gados sniegts liels atbalsts t izptei, lietoanai plasazias ldzekos un fakultatvai apguvei izgltbas sistm Latgales reion. aj reion tpat k Kurzem,

Foto: Mris Kaparkaljs, LV

atbilde jau ir ietverta sving soljuma tekst, piedvjot izvles iespjas. Vrda zvrt nozme ir svingi solt, apgalvot (Latvieu valodas vrdnca. Rga : Avots, 2006, 1204. lpp.). Savukrt solt nozm izteikt apemanos, gatavbu (ko dot, veikt); aut cert (kdam), ka (kas) notiks (tiks dots, veikts) (sk. turpat). No vrdncs piedvt skaidrojuma varam secint k sinonmi (ar viendu nozmi) ir lietojami vrds zvrt un vrdu savienojums svingi solt. Vai un kd var runt par latgalieu valodu, vai tomr tas uzskatms tikai par latvieu valodas dialektu? Jatzm, ka lingvistiskaj literatr no latvieu valodas netiek noirta atsevia t. s. latgalieu valoda. Tas ir viens no latvieu valodas dialektiem augzemnieku dialekts ar divm izloku grupm (latgaliskajm un sliskajm). Ar Valsts valodas likum netiek lietots jdziens latgalieu valoda. Latgalieu rakstu valoda likuma izpratn ir latvieu valodas paveids. Nevar noliegt, ka msdiens latvieu valoda funkcion ne tikai lat-

vieu literraj rakstu un mutvrdu form (kopja visai tautai), joprojm ir izdalmi trs dialekti (kas ir teritorili valodas paveidi) un vairk nek 500 izloku. Latvieu valodai vsturiski ir izveidojusies ar otra rakstbas tradcija latgalieu rakstu valoda (veidojusies uz Dienvidlatgales izloku pamata). Augzemnieku dialekta, latgalieu rakstu valodas un latvieu literrs valodas ldzspastvana ir msu bagtba, tau nevar noliegt ldzspastvanas problemtiku. Jpiebilst, ka lingvistisk aspekt ne augzemnieku, ne kdu citu latvieu valodas dialektu tomr nav iespjams traktt k svevalodu. Vai Saeimas deputtu sving soljuma/ zvresta doana latgaliski, valodnieku skatjum, ir Satversmes 18. panta prkpums? To, vai tas ir prkpums, ir tiesgi lemt juristi. Tau atbilstoi Valsts valodas likumam ocilaj sazi latvieu valoda k valsts valoda lietojama, ievrojot spk esos literrs valodas normas. Ar literro valodu saprot visai tautai kopgu vsturiski izveidojuos normtu tautbas

Foto: no persong arhva

Dr.philol. INITA VTOLA, Latvieu valodas aentras Valodas attstbas daas vadtja Kds ir Satversmes 18. pant minto jdzienu svingi solu un zvru saturs, un vai savstarpj saldzinjum tie atiras, vrtjot no valodas normm? Uz o jautjumu var atbildt pietiekami si un skaidri. Faktiski 20

25.10.2011., Nr. 43

Vidzem un Zemgal pastv t.s. diglosija: daudzi iedzvotji vienldz labi prvalda gan vietjo izloksni, gan latvieu kopvalodu literro valodu un ts lieto atbilstoi situcijai. 21. gadsimt konkurtspjgas ir tikai valodas ar izkoptu un attsttu literrs valodas formu vienotu terminoloiju un ortogrju, kodictm leksikas un gramatikas normm. Latvieu literro valodu msu kultras darbinieki un vrda mkslas meistari ir veidojui vairk nek 400 gadu. T nav identicjama ar kda noteikta Latvijas novada izloksni, bet ir virsdialektla, uzmusi visu vrtgko no vism Latvijas vairk nek 500 izloksnm. T ir msu valsts, ts novadu un iedzvotju vienotbas simbols, t ir sabiedrbas lingvistisks integrcijas pamats un ai form reprezent Latviju k viena no Eiropas Savienbas ocilajm valodm. Apaubt literrs valodas vienojoo lomu nozm apaubt Latvijas valsts teritorilo integritti. Valsts valodas likums nosaka, ka ocil komunikcij ievrojamas latvieu literrs valodas normas, ttad lietojama tiei latvieu literr valoda, nevis kda cita no latvieu valodas eksistences formm. Nav aubu, ka sazia valsts parlament, valsts un pavaldbu iestds ir ocila komunikcija, td taj gan runas, gan rakstu form lietojama tikai un viengi literr valoda. Jebkura cita latvieu valodas paveida izvle liecina par elementru sociolingvistisku aksiomu neizpratni. Ja kds vlas rosint Valsts valodas likuma prskatanu, tas jdara citm metodm un skaidri japzins ar das rcbas negatv ietekme uz latvieu valodas k viengs valsts un ocils valodas statusa saglabanu.

Foto: Mris Kaparkaljs, LV

Dr.philol. JANNA KURSTE-PAKULE, LU profesore un Saeimas deputte

Vai Saeimas deputtu sving soljuma/ zvresta doana latgaliski, valodnieku skatjum, ir Satversmes 18. panta prkpums? Neatbildu, k ir valodnieku skatjum, jo neesmu valodniece, bet gan literatrzintniece un folkloriste. Atbildu plak k loloe. Satversm ir zvresta teksts latvieu literraj valod, zvrestu, k zinm, nedrkst ne form, ne satur maint, citdi tas vairs nav zvrests. Ja zvrests btu jnodod rakstiski, tad tas btu pieemami, jo latgalieu rakstu valoda ir normta un ir otrs latvieu valodas paveids ldzs literrajai valodai. Savukrt runas forma latgaliski nav normta, katrs run sav dzimtaj izloksn. To varja redzt ar zvresta nodoanas laik J.Viums runja vien izloksn, G.Igaunis cit. Zvresta nodoana izloksn nebtu pieemama, jo mums ir jkopj un juztur latvieu literr valoda. Izloku iespjas un spks slpjas to iespjam izmantojum literatr, tetr, plak mksl, ar ikdienas sazi.

vai nacionls valodas formu, kas pastv mutvrdu un rakstu form, resp., literr valoda ir virsdialektla valoda. Tas nozm, ka ne augzemnieku, ne vidus, ne lbiskaj dialekt (resp., izloksns) svingais soljums Latvijas tautas priek nebtu dodams, kaut vai td, lai nolasto tekstu saprastu visi Latvijas iedzvotji ar tie, kas nav attiecg dialekta vai izloksnes runtji vai kuri ir apguvui tikai latvieu literro valodu k valsts valodu. K praktiski izpauas Valsts valodas likuma 3. panta ceturt daa, kas nosaka, ka valsts nodroina latgalieu rakstu valodas k vsturiskas latvieu valodas paveida saglabanu, aizsardzbu un attstbu? Te btu jpapildina, ka Valsts valodas likums paralli latvieu valodas saglabanai un aizsardzbai nodroina ne tikai latgalieu rakstu valodas saglabanu, aizsardzbu un attstbu (3.4.), bet ar latvieu zmju valodas attstanu un lietoanu sazi ar nedzirdgajiem cilvkiem (3.3.), lbieu valodas k pirmiedzvotju valodas saglabanu, aizsar-

dzbu un attstbu (4.), k ar zinm mr nosaka mazkumtautbu tiesbas lietot dzimto vai citas valodas taj vai cit funkcionlaj sfr. Tiesbu akta 3. panta ceturt daa ar likuma spku apliecina latgalieu rakstu valodas statusu, kas paver dadas iespjas valodas paveida attstbai gan lingvistisks izptes zi (iespja iegt valsts ptjumu programmu nansjumu), gan izgltbas sfr (informcijas par latgau rakstu valodu iekauana skolu un augstskolu mcbu satur, atbalsts mcbu un mcbu metodisko ldzeku izstrd, studiju kursi vai to daas augstskols, fakultatvs nodarbbas visprjs izgltbas posm u. tml.), gan rakstu valodas paveida lietojuma popularizan un paplainan, stenojot dadus paskumus un projektus ar valsts un/vai starptautisko fondu atbalstu. Praktisks izpausmes un iespjas var bt un ir visdadks, tau valsts esam ms pai. Un neviens cits latgalieu rakstu valodas attstb nevar izdart vairk un labk k pai Latgales reiona iedzvotji.

21

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma
kas savukrt neizsldz latvieu valodas paveidu: latvieu literrs valodas, latgalieu rakstu valodas, latvieu valodas izloku lietojumu. Latvij valsts valoda ir latvieu valoda, savukrt tai ir vairki paveidi ttad deputti J. Viums un G. Igaunis lietoja valsts valodu ar tad, kad zvrestu deva latgaliski. ai kontekst un situcij Saeimas prieksdtjai tomr bija jnorda konkrti latvieu literraj valod. Citdi izveidojas situcija, ka latvieu un latgalieu valodas tiek pretnostattas, pdjo tdjdi marginalizjot k ne valsts valodu jeb svevalodu. Tas tad ar raisa nevajadzgo saspljumu un rezonansi sabiedrb un medijos, jo nevar noliegt daljums pareizajos un nepareizajos latvieos Latvijas sabiedrb ir oti dzvs. ds varas prstves ietami nesvargs teikums ir btisks signls sabiedrbai un ir pelnjis uzmanbu un novrtjumu. T k Latvij lingvistiskajai identittei ir liela nozme, ie jautjumi nebt nav tik viennozmgi latvieu un latgalieu valodu pretnostatjums e ar latvieu etnosu un veicina vienas iedzvotju grupas piederbas sajtas mazinanos, distancanos. Literrajai valodai ir normta gan runas, gan rakstu forma. Mani novrojumi liecina, ka Saeim zvrests ne vienmr tiek dots atbilstoi latvieu literrs valodas normm nolasot vai norunjot zvresta tekstu, deputti atkpjas no pareizrunas normm un run ar savu izloku iezmm, citu valodu ietekmm. Ttad praks tiek lietots un ir nostiprinjies ds lietojums, un ar to Saeimas prezidijs ir mier. Kpc tad lai is noteikt rakstu form kstais zvrests nevartu tikt nolasts latvieu valodas izloksn? Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departaments 2009. gada 18. augusta lmum liet SKA 596/2009 atzina, ka latvieu literrs valodas k valsts valodas atzanas mris ir nostiprint valsts administratvo vienotbu. Likumdevjs noir latgalieu valodu k latvieu valodas paveidu no latvieu literrs valodas. Atsevias latvieu valodas izloksnes izdalana un valsts valodas statusa pieirana btu pretja likumdevja noteiktajam mrim. Citas izloksnes vai valodas ir svevalodas. Latgalieu rakstu valod sastdts dokuments atzstams par dokumentu, kas sastdts svevalod. is lmums tika noformts varbt juridiski korekti, lai konkrtaj situcij risintu konkrtu problmu, bet nedomjot par sekm politisko un lingvistisko fonu un Latvijas sabiedrbas integrcijas problmm nkotn. obrd is precedents kalpo k anekdotisks piemrs tiesu varas analfabtismam latgalieu rakstu valodas jautjum. Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta atzinums, ka citas izloksnes vai valodas ir svevalodas, savdabgi interpret Valsts valodas likumu, kas latgalieu rakstu valodu den k vsturisku latvieu valodas paveidu, citas valodas atzstot par svevalodm. Turklt ar lingvistiski lmums nav korekts izloksne ir valodas paveids, ttad t nevar bt cita valoda. Lai ar AT norda, ka latvieu literrs valodas k valsts valodas atzanas mris ir nostiprint valsts administratvo vienotbu, faktiski ds lmums veicina separtismu un sabiedrbas elanos, latvieu majorittes apdraudjumu. No otras puses, ds Senta atzinums var kalpot ar k juridisks pamats tres dzvs baltu valodas latgalieu valodas atzanai. Vienlaikus Satversmes tiesa 2007. gada 29. novembra spieduma liet Nr. 2007100102 (Robelguma lieta) secinjuma da vairkas rindkopas, piemram, 33.1., 39.2., 39.3. punkt, saglabtas latgaliski un nav dots to tulkojums latvieu literraj valod. Tas ir loiski, jo latgalieu rakstu valoda ir Valsts valodas likum dents un aizsargts latvieu valodas paveids otra latvieu valodas rakstu tradcija, ar ko msu tauta var tikai lepoties. Latgalisk Latgale ir latvisk Latgale latga-

Foto: Toms Grnbergs, Universittes Avze

Dr. philol. ILZE SPERGA

Piezmes pie JV jautjumiem

Pirms sniegt savu viedokli par Jurista Vrda uzdotajiem jautjumiem, vljos izteikt ar daas piezmes par redakcijas formultajiem faktiem, kas minti o jautjumu kontekstam.
Valsts valodas likums nosaka, ka ocilaj sazi latvieu valoda lietojama, ievrojot spk esos literrs valodas normas. Ar Satversmes 18. panta Saeimas deputta svingais soljums rakstts latvieu literraj valod. Tomr divi 11. Saeimas deputti Gunrs Igaunis un Juris Viums vljs teikt svingo soljumu latgaliski, bet Saeimas prieksdtja Solvita boltia aicinja os deputtus dot vlreiz svingo soljumu vai zvrestu latvieu valod, k tas ir pieemts pc literrs valodas normm. Pdjais apgalvojums: Solvita boltia aicinja os deputtus dot vlreiz svingo soljumu vai zvrestu latvieu valod, k tas ir pieemts pc literrs valodas normm nav korekts. S. boltia mintaj gadjum aicinja abus deputtus zvrestu atkrtot valsts valod,

Standarta 1. variants: http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas/vidskolai/latval_ 1var_03062008.pdf Sasniedzamais rezultts un komunikatvs un valodas kompetences 10. klasei 62. Literr valoda un dialekti. Izloksnes jdziens. Vidus, augzemnieku un lbiskais dialekts, to galvens atirbas. Latgalieu rakstu valoda Izprot latgalieu valodas k vsturiski veidojus latvieu valodas paveida problmas ts saglaban, aizsardzb, attstb.

Standarta 2. variants: http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas/vidskolai/latval_ 2var_03062008.pdf Valodas mainba un attstba (6% no kopj mcbu stundu skaita) 4.1. indoeiropieu valodu saime, baltu valodas, latvieu literrs valodas attstbas posmi. Latvieu valodas ptnieki; 4.2. literr valoda un valodas paveidi; 4.3. runas kultras jdziens un valodas normas. Sasniedzamais rezultts un komunikatvs un valodas kompetences 10. klasei: izprot latgalieu valodas k vsturiska latvieu valodas paveida problmas ts saglaban, aizsardzb, attstb. Ir priekstats par latgalieu rakstu valodas noteikumiem.

22

25.10.2011., Nr. 43

lieu rakstba par spti drukas aizliegumiem un rusikcijas politikai ir bijusi svargs latvisks identittes balsts jau gadsimtiem ilgi. Rpties par savu valodu var tikai informta sabiedrba, tpc prieks, ka prasba gt izpratni par latgalieu rakstu valodu un ts problmm, ortogrjas normm ir iekauta visprjs izgltbas standart tas japgst 10. klas (sk. standarta 1. un 2. variantu).

Atbildes uz JV jautjumiem
Kds ir Satversmes 18. pant minto jdzienu svingi solu un zvru saturs, un vai savstarpj saldzinjum tie atiras, vrtjot no valodas normm? Satversmes veidoanas laik, acmredzot, ir bijis svargi dent, ko nozm vrds zvrt. Tie ir sinonmi. Latvieu literrs vrdncas elektroniskaj versij (tezaurs. lv): zvrt dot ocilu zvrestu; noteikti, ar svingi apgalvot, apsolt (ko). Latvieu valodas vrdnc (tezaurs.lv): zvrt svingi solt, apgalvot. Faktiski, runjot zvresta tekstu, btu jlieto tikai viens no tiem deputtam paam izvloties runas situcijai atbilstoko. Vai un kd var runt par latgalieu valodu, vai tomr tas uzskatms tikai par latvieu valodas dialektu? Atbilstoi msdienu valodniecbas terminoloijai tda latgalieu dialekta nemaz nav ir latgalieu rakstu valoda un augzemnieku dialekta latgalisks izloksnes (augzemnieku dialekt ietilpst ar slisks izloksnes). Valodniecbas pamatterminu skaidrojo vrdnca. R., 2007 (Vrdnca apstiprinta LZA Terminoloijas komisij.): Latgalieu rakstu valoda daji kodicts latvieu valodas reionlais paveids, kas izveidots uz latgalisko izloku pamata. Latgalieu rakstu valoda tiek lietota rakstveida sazi, ieskaitot literatru, un publiskaj run (izclums mans I.S.). Latgalisks izloksnes latvieu valodas augzemnieku dialekta izloksnes, ko run Latgal un Ziemeaustrumvidzem. Apzmjums latgalieu valoda tiek lietots prsvar sarunvalod un rakstos rtbas d, tomr ar to tiek saprasta latgalieu rakstu valoda standartizta jeb literr valoda, kas tiek lietota dadu izloku lietotju starp un kam pamat ir noteikta izloku grupas pazmes (ldzgi k latvieu literrajai valodai, kas balstta vidus dialekta izloksns), bet kas pilnb neatbilst nevienai izloksnei. Latgalieu rakstu valoda ir latvieu valodas paveids un tai piemt vairkas btiskas literrs valodas pazmes: t ir tautai (ai gadjum tautas daai) kopgs polifunkcionls valodas paveids, ts pamat ir tautas valoda latvieu valodas augzemnieku dialekta latgalisks izloksnes, t ir sabiedriski atzta un lietota medijos un literatr, ts rakstu formu apzinti izkopj un veido rakstnieki, dzejnieki, korektori un izdevji, to norm valodas specilisti (2007. gad Tieslietu ministrijas Valsts valodas centrs apstiprinja Latgalieu rakstbas noteikumus), to savstarpj sazi izmanto dadu latgalisko izloku lietotji. Vai Saeimas deputtu sving soljuma/zvresta doana latgaliski, valodnieku skatjum, ir Satversmes 18. panta prkpums? Satversmes 18. pants nenosaka valodu, kd tiek dots soljums, bet liek dot soljumu, kas pierakstts latvieu literraj valod Saeimas loceka pilnvaras iegst Saeim ievlta persona, ja t Saeimas sd dod du svingu soljumu (..). Ttad Satversme nenosaka, k izrunjams is soljums prasbas dot soljumu latvieu literraj valod, kam ir

noteiktas pareizrakstbas un pareizrunas normas, te nav. Jpiebilst das prasbas nav ar Saeimas krtbas rull, kas gan saka, ka soljums dodams latvieu valod. T k latvieu valodas paveidi ir ar izloksnes, tad soljumu atbilstoi Saeimas krtbas rullim var dot ar latvieu valodas augzemnieku dialekta latgaliskajs izloksns (tiei tpat k ar cits latvieu valodas izloksns). Iespjams, eit tomr ir juridisks pamats, kpc Saeimas prieksdtja Solvita boltia iejaucs tekstu deputti bija sagatavojui un nolasja latgalieu rakstu valod un latgalisko izloku runas forma atiras no latvieu literrs valodas rakstbas. K praktiski izpauas Valsts valodas likuma 3. panta ceturt daa, kas noteic, ka valsts nodroina latgalieu rakstu valodas k vsturiskas latvieu valodas paveida saglabanu, aizsardzbu un attstbu? Dieml gandrz nek, ja neskaita latgalieu rakstu valodas iekauanu visprj vidjs izgltbas standart un nansjumu, piemram, VKKF programmm. Privtpersonm un NVO ir unikla iespja ieguldt savu laiku un ldzekus, lai pildtu valsts funkcijas un stenotu savas intereses latvieu valodas latgalieu rakstu valodas paveida pastvanu, izpti, lietoanu dads funkcijs. Latgalieu rakstu valodas pastvana Latvij ir entuziastu roks un tiek stenota stermi no projekta ldz projektam. Piemram, valsts valodas politikas pamatnostdns 2005. 2014. gadam par latgalieu rakstu valodu un ts saglabanu, aizsardzbu un attstbu nav ne vrda. Tai pa laik sabiedrb ir gan interese, gan pieprasjums pc latgalieu kultras un valodas. Tomr pat Izgltbas un zintnes ministrij, k to esmu novrojusi, piedaloties darba grups un to diskusijs, valda stereotipisks priekstats, ka par latgalieu rakstu valodu jrpjas tikai paiem latgalieiem valoda japgst mjs. Tomr, ja latvieu literro valodu nebtu iespjams apgt skol, tas btu btisks Valsts valodas likuma prkpums. Kpc latgalieu rakstu valoda nav pelnjusi valsts aizsardzbu, kas turklt noteikta ts likumdoan? Valsts kultrpolitikas vadlnijs 2006.2015. gadam k problma nordts: Sabiedrb nav pietiekami novrtta latvieu valodas kultrvsturisk daudzveidba un ts dialektu vrtba lokls kultrvides veidoan, t.sk. latgalieu rakstu valodas nozme identittes stiprinan Latgales kultrvsturiskaj reion. Reli nedarbojas Valsts valodas likuma 3. panta 4. punkts Valsts nodroina latgalieu rakstu valodas k vsturiska latvieu valodas paveida saglabanu, aizsardzbu un attstbu. (Izclums mans I. S.) Lai is Valsts valodas likuma punkts darbotos, ir jveic izmaias likuma 23. pant: (1) Ocilaj sazi latvieu valoda lietojama, ievrojot spk esos literrs valodas normas // Ocilaj sazi latvieu valoda lietojama, ievrojot spk esos latvieu literrs un latgalieu rakstu valodas normas (2) Latvieu literrs valodas normas kodic Valsts valodas centra Latvieu valodas ekspertu komisija. // Latvieu literrs un latgalieu rakstu valodas normas kodic Valsts valodas centra Latvieu valodas ekspertu komisija. (tas faktiski notiek jau obrd komisijai ir Latgalieu rakstu valodas apakkomisija) (3) Latvieu valodas ekspertu komisijas nolikumu un latvieu literrs valodas normas apstiprina Ministru kabinets. // Latvieu valodas ekspertu komisijas nolikumu un latvieu literrs un latgalieu rakstu valodas normas apstiprina Ministru kabinets. Iespjams, likumdoan jnorda, kds sfrs lietojama latgalieu rakstu valoda. Piemram, Latgales reion, pavaldbs un to iestds. Tas tikai veicintu latvieu valodas konkurtspjas pieaugumu un aktualitti Latgales reion.

23

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma

Latgalieu valoda un Satversme

Tiei vsturisk Latgales noirtbas prvarana un Latgales pievienoana Vidzemei, Kurzemei un Zemgalei va izveidot tdu Latvijas valsti, kda t ir. Bez Latgales Latvijas Republika k nacionla valsts nebtu pilnga un nestenotu savu vsturiski konstitucionlo misiju.
Dr.iur. JNIS PLEPS
Foto: Boriss Koesikovs

Vsturiskajs parlamentrajs debats par Krievijas un Latvijas robelgumu tlaika Ministru prezidents Aigars Kalvtis Satversmes reguljum saskatja latgalieu separtisma konstitucionlu aizliegumu: Pasekojot ldzi Satversmes sapulces darbam, varam skaidri redzt to, ka diskusijs oti biei tika pacelts jautjums par Latgales iespjamo autonomiju, Latgales pau paprvaldes modeli, Latgales pretnostdjumu prjai Baltijai, ar to domjot Kurzemi, Vidzemi un Zemgali. Turklt pa Latgal tika daudz diskutts par to, vai tai vispr vajadztu kt par Latvijas sastvdau. [..] Veidojot Satversmi, tika domts par to, k novrst kda Latvijas novada atdalans draudus.1
Taj laik ie Ministru prezidenta brdinjumi liks vsturiski romantiska nodeva Latvijas valstiskuma tapanas laikam, tau pdjo gadu notikumi rda, ka Latgales jautjums Latvijas valstiskuma kontekst ldz im vl nav galgi izdiskutts. 9. Saeimas laik atsevii no Latgales vlanu apgabala ievltie Saeimas deputti dakrt runas no Saeimas tribnes teica latgaliski.2 Tomr plakas sabiedrbas uzmanbu latgalieu valodas jautjums droi vien izpelnjs 11. Saeimas pirmaj sd, kad savus zvrestus divi Saeimas deputti vispirms deva latgaliski.3 Pirms tam vl plaku rezonansi juristu vid izpelnjs Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta lemtais, nordot, ka latgalieu valoda ir uzskatma par svevalodu un aj valod sastdts dokuments nav atzstams par sastdtu valsts valod.4 Jnorda, ka latgalieu valodas jautjums ir nesaraujami saistts ar Latgales statusu Latvijas valstiskum. Latgalieu attiecbas ar Satversmi bijuas gana saretas un daudzslainas.5 Bez Latgales autonomijas jeb paprvaldes prasbas analzes droi vien nebs iespjams atseviu s prasbas elementu preczs novrtjums.6 Papildus tam jem vr valsts valodas politikas apsvrumi. Latgalieu valodas jautjums nav aplkojams izolti no latvieu valodas k valsts valodas statusa un konstitucionlajm funkcijm.7 K nordjusi Satversmes tiesa, jebkuru normatvo reguljumu nevar vrtt atrauti no Satversmes 4. panta, kas latvieu valodai Latvijas Republik pieir konstitucionlu statusu, jo Satversme ir vienots veselums un taj ietverts normas tulkojamas sistmiski [..]. Bez tam jem vr ar tas, ka, neraugoties uz valsts valodas nostiprinjumu Satversm, vsturiski izveidojuos apstku rezultt latvieu valodas pietiekama lietoana valst joprojm ir apdraudta.8 Papildus tam jnorda, ka attiecgais jautjums apsprieams dadu zintu atziu perspektv, jo pat latgalieu valodas statusa novrtjums (proti, atbilde uz valodnieku aprinds fundamentlo jautjumu par to, vai t uzskatma par patstvgu valodu vai latvieu valodas paveidu jeb dialektu) nav sniedzams tikai juridiski.9 Ldz ar to aj rakst autors mins sniegt ieskatu latgalieu valodas jautjuma konstitucionl reguljuma enz, galveno uzmanbu veltot debatm par o jautjumu Latvijas Satversmes sapulc. eit gan jnorda, ka Satversmes

24

25.10.2011., Nr. 43

4.panta papildinana vartu bt grozjusi Satversmes sapulces izdartos apsvrumus.10 Tomr raksta mris nav komentt msdienu diskusijas par latgalieu valodu, drzk tiei pretji sniegt ieskatu vsturiskajs debats, kas norisinjs Latvijas valstiskuma veidoans period.

Latgalieu valodas problma

Latgales jautjums un tostarp debates par latgalieu valodu ir nesaraujami saistts ar Latvijas valstiskumu. Latvijas valsts tika izveidota, panoteicoties latvieu ncijai. K nordjis Eiropas Savienbas tiesas tiesnesis Egils Levits, tad latvieu ncija stenoja savas tiesbas uz panoteikanos, 1918. gada 18. novembr nodibinot savu valsti Latviju, kur tika apvienotas latvieu ncijas apdzvots teritorijas. [..] Ja nebtu latvieu ncijas un ts politisks vlmes dibint savu valsti, tad tdas Latvijas nemaz nebtu, jo nebtu jgas tiei das robeas (Kurzeme, Vidzeme, Latgale) noteikt.11 im jautjumam savulaik uzmanbu veltjusi Satversmes tiesa, atzstot, ka Satversmes 3. pant paredzta latvieu tautas panoteikans. is pants den teritoriju, kur ir panoteikusies latvieu tauta, proti, visos ts apdzvotajos vsturiski etnogrskajos apgabalos. Td Latvijas valsts atbilst latvieu tautas panoteikans prasbm, ja ts teritoriju sastda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. [..] das valsts teritorija nav nejaua, bet veido loisku vienbu [..]. Nacionlai valstij japtver visa valsti izveidojus tautas apdzvot teritorija.12 Latvijas valstiskuma izveid fundamentla nozme bija latvieu vsturiski apdzvoto etnogrsko apgabalu apvienoanai vienot valst. Tiei vsturisks Latgales noirtbas prvarana un Latgales pievienoana Vidzemei, Kurzemei un Zemgalei va izveidot tdu Latvijas valsti, kda t ir. Bez Latgales Latvijas Republika k nacionla valsts nebtu pilnga un nestenotu savu vsturiski konstitucionlo misiju.13 Latvijas apvienoanas proces sevii nozmga bija Latgales atmoda un Latgales kongresu vsturiskie lmumi.14 Latgales pievienoanas idejas popularizan pai nopelni ir Francim Trasunam. Vi skaidri formulja principus, ka ms visi kurzemnieki, vidzemnieki un vitebskiei esam tikai viena, nedalma tauta [..] mums ir viena un t pati latvieu valoda, neskatoties uz daudz un dadm izloku starpbm [..] apvienoana mums nepiecieami vajadzga tautisk, administratv un kulturl zi.15 Ne velti Valsts prezidents Jnis akste atvadu run pie Frana Trasuna zrka atzina, ka tiei Francis Trasuns bijis tas vrs, kur Latvijas erbon novietojis treo zvaigzni.16 Tomr ilgsto Latgales attstba noirti no prjs Latvijas bija radjusi pietiekami btiskas atirbas Latgales latvieu un Baltijas latvieu mentalitt, dzvesveid un pasaules uzskat.17 o iemeslu d Latgales kongress, lemjot par apvienoanos ar prjo Latviju, prasja sev atseviu pavaldbu, k ar pilngas panoteikans tiesbas valodas, ticbas, bazncas, skolu un saimniecbas liets.18 Latgales atirba no prjs Latvijas saglabjs visu parlamentrs Latvijas laiku. K atzts vsturnieku ptjumos, Latgale dublja un sareja visprjo Latvijas partiju sistmu, veidojot pati savu reionlo tklu. Ldz ar to Latvijas parlamentr politika bija pat fragmentrka un saretka

nek Igaunijai; to ietekmja patnj socil situcija ts dienvidaustrumu apgabal Latgal.19 Viena no btiskajm atirbm starp Latgales latvieiem un Baltijas latvieiem bija valoda.20 Attstoties noirti, vsturiski bija izveidojusies pietiekami btiska atirba starp Latgales latvieu un Baltijas latvieu valodu.21 Latvijas apvienoanas laik bija nepiecieams nodroint ar Latgales integrciju. o iemeslu d Francis Trasuns veltja daudz uzmanbas valodas politikai. Vi neprprotami atzina, ka ms latgaliei, kurzemnieki un vidzemnieki esam viena latvieu tauta; ka mums visiem drkst bt tikai viena literatras valoda.22 Tiei tpat vi skaidri nordja, ka visai latvieu tautai ir tikai viena latvieu valoda pie izloku dadbm [..] ms varam galvot, ka tauta runs tikai latvieu valod, viena alga, kda tur izloksne bs tautas mut.23

Tomr latgalieu valodas aizsardzba nevartu tikt pretstatta Latvijas k nacionlas valsts interesm un latvieu valodas k viengs valsts valodas nostiprinanai aj valst. Tiei pretji latgalieu valodas saglabanai un popularizanai jkalpo latvieu valodas lomas ietekmes palielinanai Latvijas kultrvid, jo pai Latgal.
Tomr Frana Trasuna politisko uzskatu ptnieki secinjui, ka Frana Trasuna viedoklis valodas jautjumos nav bijis tik vienkrs. K rakstjis Mielis Buks, vi [du viedokli paudis] pirms Latvijas brvvalsts laika pa daai, lai apvienotu visus apgabalus vien valst, pa daai, lai latgaiem vartu izkarot ts paas tiesbas, kdas bija prjiem apgabaliem. [..] Kad, izkarojot brvu valsti, ar latgai bija ieguvui ts paas tiesbas k prjie latviei, tad Trasuns nostjs pret latgau tlku asimilciju, bet cnjs par latgau valodas ldztiesbu ar msu valsts valodu.24 Ldz ar to vienas latvieu valodas politika Francim Trasunam bija nepiecieama, lai pierdtu Latgales latvieu piederbu Latvijai un pretotos iespjai veidot Latvijas valsti bez Latgales. Tau tas neizsldz, ka Latvijas valst Latgales latvieu valodai var tikt pieirtas kdas sevias tiesbas. Satversmes sapulc ir runts par to, ka latgau valoda nebs vajadzga, tikldz visi latgaliei bs iemcjuies lejaslatvieu valodu. Bet vai tad kds kulturls cilvks aizmirst savu valodu, tikldz tas iemcs citu? Cik daudz msu tauta btu ieguvusi, ja btu piepildjies Trasuna Satversmes sapulc izteiktais gudrais vljums, lai visi latgaliei prastu baltiski un visi baltiei iemctos latgaliski!25 aj kontekst nepiecieams nordt, ka Francis Trasuns Saeimas sds savulaik konsekventi runjis latgaliski: Trasuns, kur pilngi prvaldja latvieu valodu, lai citu novadu prstvjos radtu sapraanu un cieu pret Latgali, vienmr Saeim runja latgaliski. [..] Katru reizi, uzskot runu,: Mani kungi un tik spra latgaliski tlk. Saeim, pa nodaljum pie runtju tribnes, sdja stenogrstes

25

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma
un katru runu pierakstja. Sdzjs, ka F. Trasunam esot grti izsekot, jo vi sav run lieto daus grti saprotamus vrdus.26 valsts pamatus pasludint latvieu valod, kas ir neatemama konstitucionla vrtba.30 Neskarot saldzinoo konstitucionlo tiesbu perspektvu, Satversmes enzes kontekst ds viedoklis vartu bt apaubms vismaz divu iemeslu d. Pirmkrt, apstklis, ka 1922. gada 15. februr pieemtaj Satversmes tekst nebija ietverta atsevia norma par valsts valodu, neliecina, ka Satversmes tviem nav bijis ds nolks. K zinms, Satversme bijusi iecerta divs das. Atbilstoi Satversmes tvu iecerei valsts valodas jautjums bija apsprieams Satversmes II da. Ts projekta 115. pants paredzja: Latvieu valoda ir valsts valoda. Mazkuma tautbu piedergiem ir garantta viu valodas brva lietoana k run, t ar rakstos. Kdas mazkuma tautbu valodas un cik tlu pielaiamas valsts pavaldbas un tiesu iestds, noteic sevis likums.31 Lai ar Satversmes II daa tikusi noraidta, tomr, k pamatoti nordjis Augstks tiesas Sents, Satversmes II daas projekta tapanas vsture satur btiskus argumentus par tagad 4. pant lietot latvieu valodas jdziena saturu un td emami vr Satversmes 4. panta interpretcij.32 Otrkrt, Satversmes sapulces debates par latgalieu izloksnes tiesbm liecina, ka pastvja pietiekami btiskas un konceptulas diskusijas par valsts valodas formm. Izskatot Satversmes II daas projektu 2. lasjum, Francis Kemps iesniedza prieklikumu papildint Satversmes 115. panta pirmo teikumu ar vrdiem pie kam Latgales apgabal par ocilo valodu tiek atzta latgalieu izloksne. Pamatojot savu prieklikumu, Francis Kemps nordja: Valsts valodas jautjums ir svargs jautjums. [..] konstitcijas pants par valsts valodu td redakcij, kds e vi ir, var aizskart ar vienu lielu dau Latvijas msu treo
8 Par Izgltbas likuma 59. panta otrs daas otr teikuma da par piedalanos privto izgltbas iestu nansan, ja tiek stenotas izgltbas programmas valsts valod, atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam un Eiropas Cilvka tiesbu un pamatbrvbu aizsardzbas konvencijas 14. pantam (saistb ar Pirm protokola 2. pantu): Satversmes tiesas 2005. gada 14. septembra spriedums liet Nr. 2005-02-0106. Sprieduma 9. punkts. Latvijas Vstnesis, 16.09.2005., Nr. 148. 9 Autors raksta ietvaros vienkrbas labad lieto formuljumu latgalieu valoda, tau tas nenozm, ka ldz ar to autors ir paudis viedokli par to, vai latgalieu valoda uzskatma par patstvgu valodu vai dialektu. Daviet td pa nozm lietots formuljums Latgales latvieu valoda. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu analz saglabts taj laik lietotais formuljums latgalieu izloksne. 10 Grozjumi Latvijas Republikas Satversm. Latvijas Vstnesis, 23.10.1998., Nr.308/312. 11 Pleps J., Litvins G. Satversmes jautjumi ekonomisks krzes apstkos. Intervija ar Egilu Levitu. Jurista Vrds, 22.09.2009., Nr. 38(581). 12 Par likuma Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstt 1997. gada 7. august parafto Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robeu un likuma Par Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lgumu par Latvijas un Krievijas valsts robeu 1. panta vrdu ievrojot Eiropas Drobas un sadarbbas organizcijas pieemto robeu nemainbas principu atbilstbu Latvijas PSR Augstks padomes 1990. gada 4. maija deklarcijas Par Latvijas Republikas neatkarbas atjaunoanu preambulai un 9. punktam un 2007. gada 27. mart parakstt Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lguma par Latvijas un Krievijas valsts robeu un likuma Par Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lgumu par Latvijas un Krievijas valsts robeu atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam: Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums liet Nr. 2007-10-0102. Sprieduma 40. punkts. Latvijas Vstnesis, 30.11.2007., Nr. 193. 13 Turpat, 17.19., 38.40. punkts. 14 Plak sk.: Kemps F. Latgales liktei. Rga: Avots, 1991, 133.160. lpp.; Puisns T. Francis Trasuns latvieu tautas vienotjs. Francis Trasuns.

Satversmes sapulces izirans

Latvijas apvienoanas proces jaunajai valstij bija jformul sava valodas politika, tostarp jpau attieksme pret latgalieu valodu. Zigfrda Annas Meierovica Ministru kabinets Satversmes sapulces laik piema Noteikumus par latgalieu izloksnes lietoanu.27 Noteikumi paredzja, ka vism valsts iestdm un amata personm jpieem iestu un privtpersonu iesniegumi latgalieu izloksn. Tpat tika pieauts, ka Latgal valsts un amata personm, k ar pavaldbas iestdm ir tiesba lietot latgalieu izloksni sarakstoties, k ar sludinjumos un uz izkrtnm.28 Tomr ajos noteikumos tika ietverts tikai pagaidu risinjums. Konceptuli valsts valodas politiku vajadzja formult Satversmes sapulcei, izstrdjot Satversmi. Satversmes sapulces debates par latgalieu valodas lietoanas iespjm plai izmantotas Augstks tiesas Senta lmum. Vartu pat atzt, ka Augstks tiesas Sents savu lmumu balstja vsturiskaj iztulkoanas metod, proti, senatori oti rpgi studjui Satversmes sapulces loceku Frana Kempa, Frana Trasuna, Kra Dena, Ja Purgala un Kra Skalbes teikts runas.29 Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova paudusi viedokli, ka nav nepiecieams konstitcijas tekst konstitucionlajam likumdevjam izlemt par valsts valodu; pietiek ar to, ka konstitucionlais likumdevjs attiecgaj valod sacerjis konstitcijas tekstu: Valoda, kur konstitcija tiek pieemta, ir uzskatma par valsts valodu. [..] Satversme ar savu pastvanu apliecinja tautas gribu un izvli savas
Latvijas Republikas 9. Saeimas ziemas sesijas ceturts sdes 2007. gada 1. februr stenogramma. Pieejama: http://saeima.lv/steno/Saeima9/ 070201/st070201.htm. 2 Sk., piem.,: Latvijas Republikas 9. Saeimas ziemas sesijas pirms sdes 2007. gada 11. janvr stenogramma. Pieejama: http://www.saeima. lv/steno/Saeima9/070111/st070111.htm; Latvijas Republikas 9. Saeimas ziemas sesijas ceturts sdes 2007. gada 1. februr stenogramma. Pieejama: http://saeima.lv/steno/Saeima9/070201/st070201.htm; Latvijas Republikas 9. Saeimas ziemas sesijas divpadsmits sdes 2007. gada 22. mart stenogramma. Pieejama: http://159.148.23.174/steno/Saeima9/070322/st070322. htm. 3 Latvijas Republikas 11. Saeimas 2011. gada 17. oktobra sdes audioieraksts. Pieejams: http://saeima.lv/lv/streams/steno/skan_Hell.htm. 4 Tiesvedbas valoda administratvaj proces. Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lmums liet Nr. SKA-596/2009. Latvijas Republikas Augstks tiesas Senta spriedumi un lmumi. 2009. Rga: Tiesu namu aentra, 2010, A-223. -A-228. lpp. Lmuma 6.10. punkts. 5 s problmas ieskatam sk.: Buks M. Satversmes izstrdona un Latgolas prstvu uzskoti par t. Dzeive, 1953, Nr. 13, 25.28. lpp.; Buks M. Latvijas apvnonas kongresi kai satversmes pamatu licji. Dzeive, 1967, Nr. 82, 3.11. lpp.; Buks M. Satversmes sapuce un Latvijas Satversme. Dzeive, 1970, Nr. 100, 3.10. lpp. 6 Sal.: Goba I. Latgales paprvaldes prieklikumi Latvijas Republikas Satversmes sapulc (19201922). Vsture: avoti un cilvki. Humanitrs fakulttes XVI starptautisko zintnisko lasjumu materili. Vsture X. Daugavpils: Daugavpils Universittes akadmiskais apgds Saule, 2007, 81.88. lpp. 7 Par sabiedrisko elektronisko plasazias ldzeku tiesisko reguljumu demokrtiskas valsts iekrt: Valsts prezidenta Konstitucionlo tiesbu komisijas 2010. gada 24. maija viedoklis. Valsts prezidenta Konstitucionlo tiesbu komisija. Viedoki: 20082011. Rga: Latvijas Vstnesis, 2011, 77.101. lpp. Viedoka 20.27. punkts. Plak sk.: Dozefs D.. Valoda un politika. Rga: Zintne, 2008.
1

26

25.10.2011., Nr. 43

zvaigzni Latgali. [..] Ms nenoliedzam, ka esam tie pai latviei, bet ms ar pastrpojam, ka mums ir sava izloksne un sava vec literatra. [..] Latgalieu izloksne ir plaa, kura aptver visu Latvijas austrumu dau un kura sadals uz mazkm izloksnm. [..] in izloksn tiek druktas grmatas, avzes, via tiek pasniegta skols un Latgales pavaldbas iestds tiek pieemta, t k balsot pret o manu papildinjumu, balsot pret paragrfa paplainjumu btu tas, ka ms Latgalei gribam aizbzt muti ciet.33 Francis Trasuns ajs debats ar skaidri formulja savu pozciju valodas jautjum: Nedomjat, mani kungi, ka ms, kas aizstvam latgalieu izloksni, ka ms stvam ar par to, lai latgaliei nemaz neruntu baltieu izloksni. Nemaz ne! Ms stvam par to, ka katram latgalietim vajag prast baltieu izloksni, k katram Latvijas pilsonim. Bet ar, mani kungi, no otras puses ms stvam par to, ka ar baltieiem vajag prast latgalieu izloksni. Tpat k ms varam iemcties baltieu izloksni, tpat ar js variet iemcties latgaliski. Baltieiem vajag prast latgalieu izloksni un nedrkst bt, ka viena tautas daa nezin otru tautas dau.34 Tomr Satversmes sapulces vairkums noraidja Frana Kempa prieklikumu. Konceptuli valsts valodas jautjumu traktja Krlis Skalbe. Vi uzsvra: Kungi, nav divas valodas, ir viena latvieu valoda. Ms prasm no jums, latgaliei, ja js sevi patiesi uzskatiet par latvieiem, lai js prastu valsts valodu cient. [..] Mums valoda ir japvieno, jo, ja ms apvienojamies administratvi, tad ar japvieno valoda. Valsts valoda ir msu literatras valoda, un t mums jciena.35 Ldzgu viedokli par Satversmes II daas projektu Satversmes komisijas vrd pauda referents Jnis Purgals: Satversmes komisij nebija ne mazko aubu par to, ka valsts valoda var bt tikai latvieu literatras valoda un nevis kda no izloksnm, lai to lietotu, kur lietodami, vai nu Latgales trijos aprios un Gulbenes apgabal. Viscaur par valsts valodu ir uzskatma latvieu literatras valoda. [..]
Via darbgais ms un traiskais noslgums. Rakstu krjums. Sastdjis Jnis irmants. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1999, 47.65. lpp. 15 Trasuns F. Par latvieu apvienoanu tautisk, administratv un kulturl zi. Trasuns F. Dzve un darbi. I. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1997, 120. lpp. 16 Zalne P. Fraa Trasuna idejisk nozme. Francis Trasuns. Via darbgais ms un traiskais noslgums. Rakstu krjums. Sastdjis Jnis irmants. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1999, 87. lpp. 17 Plak sk.: Kemps F. Latgales liktei. Rga: Avots, 1991, 133.160. lpp.; Trasuns F. Vl kds vrds par msu tautas dau apvienoanu. Trasuns F. Dzve un darbi. I. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1997, 131.134. lpp. 18 Plak sk.: Buks M. Latvijas apvnonas kongresi kai satversmes pamatu licji. Dzeive, 1967, Nr. 82, 3.11. lpp. 19 Rotailds D. Valstis Viduseiropas austrumos starp diviem pasaules kariem. Rga: Zvaigzne ABC, 1999, 432. lpp. Plak sk.: erbinskis V. Latgalieu partijas un politii: vsturisks prskats. Latgaliu politii un politisks partijas neatkarg Latvij. Sastdtji: riks Jkabsons, Valters erbinskis. Rga: Jumava, 2006, 11.40. lpp. 20 Zalne P. Fraa Trasuna idejisk nozme. Francis Trasuns. Via darbgais ms un traiskais noslgums. Rakstu krjums. Sastdjis Jnis irmants. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1999, 89.92. lpp. 21 Trasuns F. Vrds no latgaliea. Trasuns F. Dzve un darbi. I. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1997, 114.116. lpp. 22 Trasuns F. Atbilde kritiim, kpc ms, latgaliei, rakstm latgalieu izloksn. Trasuns F. Dzve un darbi. I. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1997, 110. lpp. 23 Trasuns F. Vl kds vrds par msu tautas dau apvienoanu. Trasuns F. Dzve un darbi. I. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1997, 133. lpp. 24 Buks M. Francis Trasuns 18641926. Francis Trasuns. Via darbgais ms un traiskais noslgums. Rakstu krjums. Sastdjis Jnis irmants.

domas Satversmes komisij bija tdas, ka nevar atsevi apgabal msu literrs valodas viet lietot kdu izloksni k ocilu valodu.36 Apsprieot Satversmes 115. pantu treaj lasjum, vairki Latgales deputti bija iesniegui prieklikumu o pantu papildint ar vrdiem, ka Latgal latgalieu izloksne viss iestds bauda valsts valodas tiesbas.37 Ar aj reiz latgalieu prieklikums tika noraidts. Pret viu prieklikumu uzstjs Satversmes komisijas prieksdtjs Marers Skujenieks: [..] katra latviea, k kurzemnieka, t vidzemnieka, t latgaliea interess ir, lai mums btu viena valoda; jo lielks bs msu skaits, jo stiprka bs msu kultra, un jo stiprks bs viai pamats, jo labk vars via zelt un augt. [Prieklikuma] kulturls sekas ir nevlamas.38 emot vr Satversmes sapulces loceku debates, Augstks tiesas Sents taisja sldzienu, ka ar jdzienu latvieu valoda Latvijas Republikas Satversmes 4. pant ir aptverta latvieu literr valoda.39 Savukrt no t tika atvasints secinjums, ka citas izloksnes vai valodas [..] ir svevalodas un latgalieu rakstu valod sastdts dokuments atzstams par dokumentu, kas sastdts svevalod.40 Tomr, emot vr Satversmes sapulces debates, atvasint du secinjumu no vsturisk konstitucionl likumdevja gribas nevar vairku iemeslu d. Pirmkrt, neviens Satversmes sapulces loceklis ne reizi nav apgalvojis, ka latgalieu valoda btu uzskatma par svevalodu. Tiei pretji gan Krlis Skalbe un Krlis Dens, gan ar Marers Skujenieks un Jnis Purgals tiecs pierdt, ka latgalieu valoda ir latvieu valodas sastvdaa. Satversmes sapulces vairkums tiecs nevis izslgt latgalieus no latvieu ncijas, kas loiski izriettu, ja atztu viu izloksni par svevalodu, bet gan tiei pretji nodroint pc iespjas cieku latvieu ncijas savstarpjo integrciju. Otrkrt, Satversmes sapulces loceku debates par latgalieu izloksni nevar aplkot rpus plak Latgales
Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1999, 41. lpp. 25 Zalne P. Fraa Trasuna idejisk nozme. Francis Trasuns. Via darbgais ms un traiskais noslgums. Rakstu krjums. Sastdjis Jnis irmants. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1999, 91. lpp. 26 Krustns V. Francis Trasuns valstsvrs un gardznieks. Francis Trasuns. Via darbgais ms un traiskais noslgums. Rakstu krjums. Sastdjis Jnis irmants. Rzekne: Latgales kultras centra izdevniecba, 1999, 115. lpp. 27 Noteikumi par latgalieu izloksnes lietoanu. Valdbas Vstnesis, 17.08.1921., Nr. 183. 28 Turpat. 29 Tiesvedbas valoda administratvaj proces. Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lmums liet Nr. SKA-596/2009. Latvijas Republikas Augstks tiesas Senta spriedumi un lmumi. 2009. Rga: Tiesu namu aentra, 2010, A-223. - A-228. lpp. Lmuma 7., 9. punkts. 30 Osipova S. Valsts valoda k konstitucionla vrtba. Jurista Vrds, 18.10.2011., Nr. 42(689). 31 Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 10. sdes 1922. gada 7. februr stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920 1922). Rga: Tiesu namu aentra, 2006, 726.(972.) lpp. 32 Tiesvedbas valoda administratvaj proces. Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lmums liet Nr. SKA-596/2009. Latvijas Republikas Augstks tiesas Senta spriedumi un lmumi. 2009. Rga: Tiesu namu aentra, 2010, A-223. - A-228. lpp. Lmuma 6. punkts. 33 Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 10. sdes 1922. gada 7. februr stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920 1922). Rga: Tiesu namu aentra, 2006, 726.(972.)728.(974). lpp. 34 Turpat, 730.(976.) lpp. 35 Turpat, 732.(978.)733.(979.) lpp. 36 Turpat, 736.(982.) lpp.

27

25.10.2011., Nr. 43

Numura tma
paprvaldes jeb autonomijas konteksta. Latgales deputtu iebildumus biei izraisja ne tik daudz vlme saglabt savu autonomiju, k protests pret Latvijas valdbas politiku Latgales latviskoan. Ar debats par latgalieu izloksnes statusu galvenie Frana Trasuna un Frana Kempa prmetumi izskan par Latvijas valdbas politiku Latgal, tostarp attieksmi pret latgalieu izloksn runjoajiem. Ldz ar to ir skaidrs, ka neviens no viiem neapaubja latvieu literro valodu k valsts valodu. Latgales deputtu prieklikumi bija vrsti uz specila statusa paredzanu latgalieu izloksnei, lai novrstu latgalieus diskriminjoo Latvijas valdbas politiku. Trekrt, Augstks tiesas Senta interpretcij nav emts vr kds btisks Kra Skalbes izteikums. Runjot par nepiecieambu apvienot valsti ar vienu valodu, vi citastarp par latgalieu izloksni saka: T ir izloksne, tpat k pastv daudzas citas izloksnes msu taut. Ms viiem s izloksnes tiesbas neliedzam un neapgrtinm latgalieus, kad vii run sav izloksn tiess un cits iestds, bet nevar prast, lai msu valsts ierdi atbildtu viu izloksn, jo viss iestds valda rakstu valoda, kura ir nodibinjusies.41 teikuma kontekst Augstks tiesas Senta argumentcija vairs nav tik prliecinoa, jo Krlis Skalbe skaidri formuljis savu prieklikumu mri, proti, izvairties no papildu priekrocbu pieiranas latgalieu valodai, kas vartu izpausties, piemram, k obligts iestu pienkums atbildt latgalieiem latgaliski, nevis latvieu literraj valod. Lai apaubtu Augstks tiesas Senta sniegto konstatjumu, ka latgalieu valoda uzskatma par svevalodu, var vrst uzmanbu uz Satversmes tiesu, kas spriedum vairkkrt citjusi darbu fragmentus, kuri rakstti latgalieu rakstu valod.42 Satversmes tiesa os fragmentus sprieduma tekst citja oriinlrakstb, neprveidojot atbilstoi literrs latvieu valodas prasbm, k ar nesniedzot o fragmentu
Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 34. sdes 1922. gada 5. aprl stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920 1922). Rga: Tiesu namu aentra, 2006, 933.(1179.) lpp. 38 Turpat, 938.(1184.) lpp. 39 Tiesvedbas valoda administratvaj proces. Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta 2009. gada 18. augusta lmums liet Nr. SKA-596/2009. Latvijas Republikas Augstks tiesas Senta spriedumi un lmumi. 2009. Rga: Tiesu namu aentra, 2010, A-223.A-228. lpp. Lmuma 7. punkts. 40 Turpat, 10. punkts. 41 Latvijas Satversmes sapulces V sesijas 34. sdes 1922. gada 5. aprl stenogramma. Latvijas Satversmes sapulces stenogrammu izvilkums (1920 1922). Rga: Tiesu namu aentra, 2006, 733.(979.) lpp. 42 Par likuma Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstt 1997. gada 7. august parafto Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robeu un likuma Par Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lgumu par Latvijas un Krievijas valsts robeu 1. panta vrdu ievrojot Eiropas Drobas un sadarbbas organizcijas pieemto robeu nemainbas principu atbilstbu Latvijas PSR Augstks padomes 1990. gada 4. maija deklarcijas Par Latvijas Republikas neatkarbas atjaunoanu preambulai un 9. punktam un 2007. gada 27. mart parakstt Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lguma par Latvijas un Krievijas valsts robeu un likuma Par Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lgumu par Latvijas un Krievijas valsts robeu atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam: Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums liet Nr. 2007-10-0102. Latvijas Vstnesis, 2007. gada 30. novembris, Nr. 193(3769). Sprieduma 33.1, 39.2. un 39.3. punkts. 43 Pleps J., Litvins G. Satversmes jautjumi ekonomisks krzes apstkos. Intervija ar Egilu Levitu. Jurista Vrds, 22.09.2009., Nr. 38(581). Sk. ar: Par sabiedrisko elektronisko plasazias ldzeku tiesisko reguljumu
37

tulkojumu latvieu valod. No t var secint, ka Satversmes tiesa tekstu, kas rakstts latgalieu rakstu valod, neuzskata par svevalod raksttu tekstu.

Iespjams konsekvences
Latgalieu valodas jautjums ir Satversmes lmea jautjums. Latgalieu valodas jautjums apsprieams nacionlas valsts principa ietvaros, emot vr Satversmes 1., 2., 3. un 4.pantu prasbas, kuros attiecgais nacionlas valsts princips pietiekami skaidri un preczi izvrsts. K nordjis Eiropas Savienbas tiesas tiesnesis Egils Levits: Latvija, k tas izriet no Satversmes tiesas judikatras, tpat k gandrz visas Eiropas valstis, ir ne vien politiski, bet ar valststiesiski nacionla valsts. Latvija ir latvieu ncijas valstisks veidojums. [..] Latvieu ncija ir Latvijas valsts causa, iemesls, pamats. [..] Ldz ar to latviei ir valsts ncija, kas nosaka valsts specisko valodas un kultras identitti. Satversm is princips nav expressis verbis ierakstts, jo tas k pasaprotams izrietja no Latvijas valsts dibinanas vstures un dokumentiem.43 Nacionlas valsts virsprincipa elementi aptver latvieu valodas k valsts valodas konstitucionlo rangu (Satversmes 4. pants), valsts pienkumu veicint latvieu kultras un informatvs vides attstbu, k ar nacionlajm interesm atbilstou pilsonbas jautjumu noreguljumu.44 aj kontekst pai nepiecieams emt vr ar Valsts valodas likuma 1. pant dentos mrus.45 Tpat jem vr, ka Satversmes tiesa, pamatojoties uz latgalieu trimd tapuajiem ptjumiem, iezmjusi ar Satversmes 3. panta iekjo dimensiju: Satversmes 3. pant, paredzot latvieu apdzvoto apgabalu apvienoanu kopj valst, Satversmes sapulce ir saglabjusi Latvijas valsts vsturisko daljumu Vidzem, Latgal, Kurzem un Zemgal. Lemjot valsts lietas, jem vr, ka vienoto Latvijas valsti vsturiski izveidojui etri latvieu apdzvotie apgabali.46
demokrtisk valsts iekrt: Valsts prezidenta Konstitucionlo tiesbu komisijas 2010. gada 24. maija viedoklis. Valsts prezidenta Konstitucionlo tiesbu komisija. Viedoki: 20082011. Rga: Latvijas Vstnesis, 2011, 84. lpp. Viedoka 12.3. punkts. 44 Turpat. 45 Valsts valodas likums. Latvijas Vstnesis, 21.12.1999., Nr. 428/433. 46 Par likuma Par pilnvarojumu Ministru kabinetam parakstt 1997. gada 7. august parafto Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lguma projektu par Latvijas un Krievijas valsts robeu un likuma Par Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lgumu par Latvijas un Krievijas valsts robeu 1. panta vrdu ievrojot Eiropas Drobas un sadarbbas organizcijas pieemto robeu nemainbas principu atbilstbu Latvijas PSR Augstks padomes 1990. gada 4. maija deklarcijas Par Latvijas Republikas neatkarbas atjaunoanu preambulai un 9. punktam un 2007. gada 27. mart parakstt Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lguma par Latvijas un Krievijas valsts robeu un likuma Par Latvijas Republikas un Krievijas Federcijas lgumu par Latvijas un Krievijas valsts robeu atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 3. pantam: Satversmes tiesas 2007. gada 29. novembra spriedums liet Nr. 2007-10-0102. Latvijas Vstnesis, 30.11.2007., Nr. 193(3769). Sprieduma 40.5. punkts. 47 Plak sk.: Pleps J. Satversmes jautjumi latgalieu trimd. Jurista Vrds, 22.07.2008., Nr. 27(532). 48 Valsts valodas likums. Latvijas Vstnesis, 21.12.1999., Nr. 428/433 49 Plak sk.: Visprjo tiesbu principu piemroana Uzmumu reistr. Latvijas Republikas Uzmumu reistrs: Vsture. Prakse. Komentri. Rga: Tiesu namu aentra, 2010, 94.96.; 111.113. lpp. 50 Latvijas Republikas 9. Saeimas ziemas sesijas pirms sdes 2007. gada 11. janvr stenogramma. Pieejama: http://www.saeima.lv/steno/Saeima9/ 070111/st070111.htm.

28

25.10.2011., Nr. 43

Satversmes tiesa Satversmes 3. pant ir saskatjusi likumdevja pienkumu emt vr, ka Latvijas vienoto valsti vsturiski izveidojus etras latvieu apdzvots zemes, starp kurm Latvijas izveidoanas laik ir pastvjuas un vl joprojm pastv zinmas atirbas.47 Latgalieu valoda neapaubmi ir vr emama Latgales vsturisks attstbas savdabba, kura konstitucionli tiek aizsargta ar Satversmes 3. panta starpniecbu. Ldz ar to nacionlas valsts principu sistm latgalieu valodai ir nodroinma piencga vieta, jo Latgales vsturisk savdabba ar ir Latvijas nacionls identittes sastvdaa un konstitucionli aizsargjama vrtba. Tomr latgalieu valodas aizsardzba nevartu tikt pretstatta Latvijas k nacionlas valsts interesm un latvieu valodas k viengs valsts valodas nostiprinanai aj valst. Tiei pretji latgalieu valodas saglabanai un popularizanai jkalpo latvieu valodas lomas ietekmes palielinanai Latvijas kultrvid, jo pai Latgal. das interpretcijas konsekvence preczi ietverta Valsts valodas likuma 3.panta ceturtaj da.48

Ldz ar to droi vien aubas nerada apstklis, ka personas vartu lietot latgalieu valodu savstarpj komunikcij. Savukrt personas komunikcija ar valsti latgalieu valod btu apsprieama atbilstoi administratvaj proces labi zinmajam labas prvaldbas principam un privtpersonas tiesbu ievroanas principam.49 Tomr btu apaubms, ka obrd kds vartu prast, lai jebkur cits valsts iedzvotjs saprastu latgalieu valodu. o perspektvu preczi iezmjis 9. Saeimas prieksdtjs Gundars Daudze, aizrdot par latgalieu valodas lietoanu Saeimas debats: Saeimas krtbas rullis nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latvieu valoda. Es pieemu, ka js aj gadjum runjt latvieu valodas dialekt, tpc es neaizrdju jums, bet es lgtu o praksi prk neturpint, jo mums ir oti svargi, lai ms saprastu cits citu, to, ko ms sakm, tau Saeimas sd dakrt ir grtbas ar sapraanu. Bet aj gadjum es neaizrdju tpc, ka uzskatu to par latvieu valodas dialektu. Tomr Satversme mums skaidri nosaka, ka Saeimas darba valoda ir latvieu valoda.50

Informcija

Latvij viesojas Rg dzimusi ASV tiesnese

17. un 18. oktobr Latvij viesojs pieredzes bagta ASV Apelcijas tiesas tiesnese Ilana Daimonda Rovnere (Ilana Diamond Rovner), kas sav karjeras laik ir samusi neskaitmus apbalvojumus par izciliem pankumiem profesionlaj darbb.
Ilana Daimonda Rovnere dzimusi Rg, tau pirms Otr pasaules kara vias vecki emigrja uz ASV. Tur I.D. Rovnere ieguvusi juridisko izgltbu un ilgu laiku strdjusi dados amatos ASV tieslietu sistm. Kop 1992. gada via ir ASV Apelcijas tiesas 7. apgabala tiesnese, turklt pirm sieviete, kas ir iemusi o amatu. Sav profesionls karjeras laik tiesnese ir samusi neskaitmus apbalvojumus par izciliem sasniegumiem sav profesionlaj darbb, turklt I.D. Rovneres vrd ar nosaukta apelcijas procesu imitjoa tiesas procesa izsple studentiem un jaunajiem juristiem. I.D. Rovnere ir izcila personba ASV tiesu sistm, vias vizte Latvij ir sengaidts notikums un pagodinjums msu valstij. Ar vias vrdu saistta virkne ASV tiesbu sistmai nozmgu, pat vsturisku spriedumu. Lai gan I. Rovnere prcls uz ASV oti agr brnb, via par savu dzimanas vietu Rgu nav aizmirsusi, atzina viena no viztes kuratorm, zvrintu advoktu biroja BDO Zelmenis&Liberte partnere Vita Liberte. Viztes laik I. Rovnere nolasja lekciju par ASV tiesbu sistmu un valsts tiesbsargjoo iestu darbu LU Juridisks fakulttes studentiem, daljs pieredz Latvijas Tiesneu mcbu centr, k ar tiks ar Augstks tiesas prieksdtju Ivaru Bikoviu, tiesbsargu Juri Jansonu, bijuo Valsts prezidenti Vairu Vi-Freibergu, LU rektoru Mrci Auziu u.c. JV informcija Publicittes foto

Lai gan tiesnese I.D. Rovnere uz ASV prcls oti agr brnb, via par savu dzimanas vietu Rgu nav aizmirsusi joprojm

29

25.10.2011., Nr. 43

Tiesbu prakse/Nolmumi

Tiesas nolmumi vienoans proces

Augstks tiesas Senta Kriminllietu departamenta lmums

Liet Nr. SKK266 2011. gada 30. jnij

Kriminlprocesa likuma 542. panta pirmaj da minti visi iespjamie pirms instances tiesas nolmumi, kurus tiesa var pieemt vienoans proces. Likums neparedz tiesai, izskatot lietu par pirmstiesas proces slgtu vienoanos, attaisnot personu kd apsdzbas da, jo iztiesan netiek prbaudti un vrtti pierdjumi.
Latvijas Republikas Augstks tiesas Senta Kriminllietu departaments d sastv: senators referents A. Freibergs, senatore A. Nusberga, senators V. ievskis, izskatja rakstveida proces lietu sakar ar Latgales tiesas apgabala prokuratras prokurora V. ikitina kascijas protestu par Rzeknes tiesas 2011. gada 1. apra lmumu un konst at j a Ar Rzeknes tiesas 2011. gada 1. apra lmumu kriminllieta Nr. [..], A.M., personas kods [..], apsdzb par Kriminllikuma 15. panta ceturtaj da un 177. panta treaj da, 219. panta otraj da, 275. panta otraj da paredzto noziedzgo nodarjumu izdaranu nostta prokuroram prkpumu novranai. Tiesa konstatja, ka Rzeknes ties 2011. gada 2. mart saemta kriminllieta vienoans procesa krtb. 2011. gada 23. februr prokurors ar apsdzto A.M. nosldzis vienoanos par vainas atzanu un sodu, par ko sastdts vienoans protokols. Vienoans protokol nordts, ka A.M. izdarja sveas mantas ieganas ar viltu (krpanas) liel apmr minjumu, tas ir, noziedzgu nodarjumu, kas paredzts Kriminllikuma 177. panta treaj da un 15. panta ceturtaj da, k ar mantkrg nolk viltoja un izmantoja dokumentus, kas pieir tiesbas, ar ko izdarja noziedzgu nodarjumu, kas paredzts Kriminllikuma 275. panta otraj da, k ar nordja nepatiesas zias likum noteiktaj pievienots vrtbas nodoka deklarcij par ienkumiem liel apmr, ar ko izdarja noziedzgu nodarjumu, kas paredzts Kriminllikuma 219. panta otraj da. Tiesas lmum nordts, ka, iepazstoties ar kriminllietas materiliem, tiesai nav aubu par apsdzt A.M. vaingumu Kriminllikuma 15. panta ceturtaj da un 177. panta treaj da, k ar 219. panta otraj da paredzto noziedzgo nodarjumu izdaran, bet tiesai ir aubas par apsdzt vaingumu Kriminllikuma 275. panta otraj da paredzt noziedzg nodarjuma izdaran. Par o lmumu Latgales tiesas apgabala prokuratras prokurors V. ikitins iesniedza kascijas protestu, kur ldza pilnb atcelt Rzeknes tiesas 2011. gada 1. apra lmumu un nostt lietu jaunai iztiesanai Rzeknes ties. Prokurors uzskata: Rzeknes tiesas lmums ir pieemts, btiski prkpjot Kriminlprocesa likuma 574. panta 1. un 2. punktu. Kriminlproces Nr. [..] konstatts, ka A.M., izmantojot SIA [A] un SIA [B] stus zmogus un preu pavadzmes veidlapas, viltoja dokumentus par it k notikuiem darjumiem un, pamatojoties uz iem viltotajiem dokumentiem, 2009. gada 3. februr k SIA [A] valdes loceklis parakstja un iesniedza Valsts iemumu dienesta Latgales prvaldes Rzeknes nodaai pievienots vrtbas nodoka deklarciju, kur nordja nepatiesas zias par it k veiktiem darjumiem ar SIA [B] 2009. gada janvr un pieprasjumu par pievienots vrtbas nodoka it k prmaksas atmaksu sakar ar darjumiem ar SIA [B] 2009. gada janvr par summu 14 700 latu. Valsts iemumu dienesta darbinieki, prbaudot darjumu esambu, konstatja, ka reli darjumi nav veikti, un A.M. iesniedzis viltotus dokumentus. Protest nordts, ka Rzeknes tiesas secinjumi, ka pirkuma lgumi, preu pavadzmes nav atzstami par noziedzga nodarjuma, kas paredzts Kriminllikuma 275. pant, priekmetu, ir nepamatoti, un Rzeknes tiesa, kvalicjot mints darbbas, nepareizi piemroja Kriminllikuma normas. Senta Kriminllietu departaments atzst, ka Rzeknes tiesas 2011. gada 1. apra lmums jatstj negrozts, bet kascijas protests jnoraida. Kriminlprocesa likuma 49. nodaas normas reglament tiesvedbas patnbas attiecb uz pirmstiesas proces slgtu vienoanos. Saska ar Kriminlprocesa likuma 543. panta pirmo dau, tiesa vienoans proces taisa notiesjou spriedumu, ja tiesai nav aubu par apsdzt vainu. Kriminlprocesa likuma 542. panta pirm daa nosaka, ka apsprieu istab tiesa pieem vienu no diem nolmumiem: 1) lmumu par lietas izbeiganu, ja konstat apstkus, kas nepieauj kriminlprocesu; 2) lmumu par lietas nostanu prokuroram prkpumu novranai; 3) notiesjou spriedumu; 4) lmumu par lietas nostanu prokuroram procesa pabeiganai visprj krtb, ja apsdztais atsaks no vienoans un nepiekrt lietas iztiesanas turpinanai visprj krtb. Kascijas instances tiesa norda, ka Kriminlprocesa likuma 542. panta pirmaj da minti visi iespjamie pirms instances tiesas nolmumi, kurus tiesa var pieemt vienoans proces. Likums neparedz tiesai, izskatot lietu par pirmstiesas proces slgtu vienoanos, attaisnot personu kd apsdzbas da, jo tiesas proces netiek prbaudti un vrtti pierdjumi. Tiesa pamatoti secinjusi, ka t nav tiesga kriminllietu izskatt ar visprj krtb, jo apsdztais nav atteicies no vienoans un nav izteicis lgumu lietu iztiest visprj krtb. Sents atzst, ka atbilstoi Kriminlprocesa likuma 542. panta pirms daas 2. punktam Rzeknes tiesa ir piemusi tiesisku lmumu par lietas nostanu prokuroram prkpumu novranai, tpc lmuma atcelanai nav pamata. Kascijas instances tiesa konstat, ka prokurors konkrt liet kascijas protest kdaini ir atsaucies uz Kriminlprocesa likuma 574. panta 1. un 2. punkt nordto Kriminllikuma prkpumu. Ievrojot minto un vadoties pc Kriminlprocesa likuma 585., 587. panta, Augstks tiesas Senta Kriminllietu departaments n ol m a Rzeknes tiesas 2011. gada 1. apra lmumu atstt negroztu, bet kascijas protestu noraidt. Lmums nav prsdzams. Senators referents A. Freibergs Senatore A. Nusberga, senators V. ievskis

30

25.10.2011., Nr. 43

Informcija

Jaunkie normatvie akti Latvij

aj tabul atspoguoti pagjuaj ned Latvijas Republikas ocilaj laikrakst Latvijas Vstnesis publictie normatvie akti Valsts prezidenta izsludintie likumi un Ministru kabineta pieemtie noteikumi. Nordti ar aj period publictie (un ldz ar to spk stjuies) Satversmes tiesas spriedumi, kas, protams, nav normatvie akti, tau spka zi var tikt pieldzinti Latvijas Republikas Saeimas pieemtiem likumiem. Latvijas Republikas ocil laikraksta Latvijas Vstnesis elektronisk versija (atirb no papra laikraksta pagaidm tikai ar informatvu raksturu) bez maksas: www.vestnesis.lv. Visus Latvijas Republikas normatvos aktus gan to obrd spk esoaj konsolidtaj form, gan vsturiskajs versijs bez maksas var last valsts SIA Latvijas Vstnesis tiesbu aktu vortl www.likumi.lv. Plaku informciju par normatvo aktu tapanu, ieskaitot projektu anotcijas, var atrast Saeimas mjaslap www.saeima.lv un Ministru kabineta mjaslap www.mk.gov.lv.

Satversmes tiesas spriedumi

Nosaukums Pieemts Stjas spk Publicts

Par Kredtiestu likuma 59.5panta atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105.pantam Par Civilprocesa likuma 78.panta tres daas pirm teikuma atbilstbu Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam un 96.pantam

19.10.2010 20.10.2011

21.10.2011 21.10.2011

21.10.2011 21.10.2011

Likumi
Nosaukums Grozjumi Aizturto personu turanas krtbas likum Grozjumi likum Par Kriminllikuma spk stans un piemroanas krtbu Par nekustamo paumu atsavinanu sabiedriskajm vajadzbm valsts autocea E22 posma autoce P32ViskiKoknese 40,600.63,600.km rekonstrukcijai Pieemts Stjas spk Publicts 13.10.2011 04.11.2011 21.10.2011 13.10.2011 01.01.2012 21.10.2011 13.10.2011 22.10.2011 21.10.20

Ministru kabineta noteikumi

Nosaukums Nr. Pieemts Stjas spk Publicts

Grozjumi Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumos Nr.328 Noteikumi par darbbas pro786 grammas Cilvkresursi un nodarbintba papildinjuma 1.3.1.1.1.apakaktivittes Atbalsts nodarbinto apmcbm komersantu konkurtspjas veicinanai atbalsts partnerbs organiztm apmcbm projektu iesniegumu atlases otro un turpmkajm krtm Grozjumi Ministru kabineta 2008.gada 7.oktobra noteikumos Nr.835 Noteikumi par darbbas programmas Uzmjdarbba un inovcijas papildinjuma 2.3.2.1.aktivitti Biznesa inkubatori 789

11.10.2011 22.10.2011 21.10.2011

11.10.2011 22.10.2011 21.10.2011 11.10.2011 01.01.2012 20.10.2011 11.10.2011 21.10.2011 20.10.2011 11.10.2011 21.10.2011 20.10.2011 11.10.2011 21.10.2011 20.10.2011

Grozjumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1031 Noteikumi par budetu izde- 782 vumu klasikciju atbilstoi ekonomiskajm kategorijm Noteikumi par darbbas programmas Infrastruktra un pakalpojumi papildinjuma 3.2.2.2.aktivitti Publisko interneta pieejas punktu attstba Grozjumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos Nr.977 Noteikumi par nacionlas nozmes lauksaimniecbas teritorijm 792 794

Grozjums Ministru kabineta 2009.gada 25.jnija noteikumos Nr.645 Klimata prmaiu nanu instru- 797 menta nansto projektu atklta konkursa Energoefektivittes paaugstinana pavaldbu ks nolikums Grozjums Ministru kabineta 2010.gada 21.jnija noteikumos Nr.542 Klimata prmaiu nanu instru- 798 menta nansto projektu atklta konkursa Kompleksi risinjumi siltumncefekta gzu emisiju samazinanai pavaldbu ks nolikums Krtba, kd pieir valsts un Eiropas Savienbas atbalstu lauku attstbai paskum Konkurtspjas vei- 764 cinana vietjo attstbas stratiju stenoanas teritorij un paskum Lauku ekonomikas dadoana un dzves kvalittes veicinana vietjo attstbas stratiju stenoanas teritorij Krtba, kd pieir valsts un Eiropas Savienbas atbalstu kompensciju maksjumu veid paskumam Atbalsts daji naturlo saimniecbu prstrukturanai Krtba, kd pieir valsts un Eiropas Savienbas atbalstu kompensciju maksjumu veid paskumam Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem Grozjumi Ministru kabineta 2008.gada 1.apra noteikumos Nr.241 Krtba, kd pieir valsts un Eiropas Savienbas atbalstu zivsaimniecbas attstbai atkltu projektu iesniegumu konkursu veid paskumam Zvejas un akvakultras produktu apstrde 772 773 774

11.10.2011 21.10.2011 20.10.2011

04.10.2011 19.10.2011 18.10.2011

04.10.2011 19.10.2011 18.10.2011 04.10.2011 19.10.2011 18.10.2011 04.10.2011 19.10.2011 18.10.2011

Grozjumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1032 Noteikumi par budetu ie- 781 mumu klasikciju Noteikumi par maza apmra prasb izmantojamm veidlapm Grozjumi Ministru kabineta 2008.gada 1.apra noteikumos Nr.236 Zvejas un akvakultras produktu tirgus intervences paskumu administranas un uzraudzbas krtba 783 784

11.10.2011 01.01.2012 18.10.2011 11.10.2011 19.10.2011 18.10.2011 11.10.2011 19.10.2011 18.10.2011

31

25.10.2011., Nr. 43

Informcija Pretend uz tiesnea amatu

rlietu ministrijas Preses un informcijas nodaa 21. oktobr informja, ka ir saemti astoi pretendentu pieteikumi uz ad hoc tiesnea amatu Eiropas Cilvktiesbu ties. Atlases komisijai no amata pretendentiem jizveido saraksts ar ne mazk k trs ad hoc tiesneiem un ldz 1. novembrim jiesniedz Ministru kabinet. Pretendentu pieteikumus ir iesniegui: Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta senatore Jautrte Briede, Latvijas Universittes Juridisks fakulttes Starptautisko un Eiropas tiesbu zintu katedras docente Kristne Dupate, Satversmes tiesas tiesnese Kristne Krma, LU Juridisks fakulttes Starptautisko un Eiropas tiesbu zintu katedras vadtjs, docents Artrs Kus, Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta senatore Dace Mita, Rgas Juridisks augstskolas prorektors Mrti Mits, Augstks tiesas Senta Administratvo lietu departamenta senators Jnis Neimanis un zintniska rakstura projektu autore Inga varca. atzmja, ka advoktu rindas papildinjui gan pieredzjui praktii juristi, gan tiesbu zintnes prstvji, un tas bs ieguvums tiesu sistmai kopum, jo advokta darbs ir ts sastvdaa. Augstks tiesas prieksdtjs novlja jaunajiem advoktiem to paturt prt sav ikdienas darb un ar savu darbu stiprint tiesiskumu un sabiedrbas pozitvu attieksmi. vai mazk smaga nozieguma izdaranu, ja ar cietuo vai via prstvi noslgts izlgums, vienlaikus konkretizjot izlguma noslganas nosacjumus, lai izlguma procedru nebtu iespjams izmantot aunprtgi.

Mainsies noilguma aprinanas principi

Ministru kabinets 19. oktobr atbalstja Tieslietu ministrijas izstrdtos grozjumus Latvijas Administratvo prkpumu kodeks (LAPK), kas iezm pirmo posmu administratvo sodu sistmas reform, kuras noslgum paredzts pieemt jaunu Administratvo sodu procesa likumu, informja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecbu speciliste Lga Brice. Likuma grozjumi vl jpieem Saeim. Administratvo lietu piekritbas preja uz visprjs jurisdikcijas tiesm ir paredzta nkam gada 1. jlij. Reiz ar o lietu piekritbas preju stsies spk grozjumi LAPK. Grozjumu mris ir izstrdt procesulo reguljumu, kas nodrointu visprjs jurisdikcijas tiesm iespju skatt administratvo prkpumu lietas, piemrojot tikai LAPK paredzto reguljumu un ievrojot pieeju, kas vrsta uz mazo kriminllietu izskatanu. Savukrt, lai patrintu lietu izskatanu ties, apelcijas instances tiesvedbas notiks tikai rakstveida proces. Grozjumi paredz novrst iespju personm palikt nesodtm noilguma d, mainsies ar noilguma aprinanas principi. Tpat tiks palielintas iespjas cietuajiem parastos gadjumos piedzt no prkpja nodartos zaudjumus administratv prkpuma lietvedbas ietvaros, nevis atsevi tiesvedbas proces, k ldz im. Prkpjiem uz lietas izskatanu gan iestd, gan ties bs jierodas persongi, vairs nebs iespjams pilnvarot advoktu un paam tai pa laik doties atvainjuma braucien. Vairs nebs iespjams uzlikt sodus nepilngadgajiem, proces neiesaistot veckus, tdjdi bs izslgta situcija, ka vecki uzzina par savu brnu sodanu tikai, kad atnk piedzias dokumenti no tiesu izpildtja. Grozjumi paredz obligtu iestdes pienkumu uzaicint nepilngadg likumisko prstvi uz lietas izskatanu.

stenos nozmgu kriminltiesbu reformu

Ministru kabinets 19. oktobr atbalstja Tieslietu ministrijas izstrdtos grozjumus Kriminllikum (KL), Kriminlprocesa likum (KPL), Latvijas Administratvo prkpumu kodeks (LAPK) un Latvijas Sodu izpildes kodeks (LSIP). Likumprojekti steno otru nozmgko kriminltiesbu reformu pc neatkarbas atjaunoanas, kriminlsodu sistmu tuvinot citu Eiropas Savienbas valstu sodu sistmai, informja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecbu speciliste Lga Brice. Likumu grozjumi vl jpieem Saeim. Grozjumi paredz aizstt kriminlsodu arestu ar jaunu brvbas atemanas soda paveidu slaicgu brvbas atemanu, nosakot, ka par noziedzgu nodarjumu izdaranu var tikt noteikta slaicga brvbas atemana uz laiku no piecpadsmit dienm ldz trim mneiem. slaicgu brvbas atemanu plnots izpildt esos ieslodzjuma vietu infrastruktras ietvaros, bet paredzot, ka ar slaicgu brvbas atemanas sodu notiests personas sodu izcie atsevii no prjm ar brvbas atemanu notiestajm personm. Grozjumi noteiks jaunus kritrijus un nosacjumus sodu piemroanai, nodroinot tiesm iespju izvlties tdu soda veidu un apmru, kas ir atbilstokais konkrtam likumprkpjam. im mrim btiski tiek paplaints ar papildsoda tiesbu ierobeoana saturs un piemroanas iespjas. Tiek iezmta ar virzba uz kombinto sodu sistmu. Tas nozm, ka personm, kuras tiks nosacti notiestas, bs iespjams piemrot ar piespiedu darbu. Tpat grozjumi paredz atsevios gadjumos personu atbrvot no kriminlatbildbas par kriminlprkpuma

Astoi advokti dod zvrestu

Atirb no jaunajiem 11. Saeimas deputtiem, kam zvresta doan Saeim gadjs dadi miski, astoi advokti, kas 18. oktobr deva advokta zvrestu Augstks tiesas prieksdtjam, to veica ar prliecbu un bez kdm, informja Augstks tiesas Komunikcijas nodaas vadtja Rasma Zvejniece. Jaunuzemto advoktu vid ir bijuais Rgas apgabaltiesas tiesnesis Rihards Hlevickis, Latvijas Universittes Juridisks fakulttes docente, tiesbu zintu doktore Dina Hamkova un Latvijas Universittes un Biznesa augstskolas Turba pasniedzja, tiesbu zintu doktore Ginta Sniedzte, bijuais VID Finanu policijas prvaldes iekjs drobas daas prieknieks Sandis Sprois, k ar bijuie zvrintu advoktu palgi, juriskonsulti zvrintu advoktu birojos un uzmjsabiedrbs Rolands Brzi, Irina Kostina, Kristne Sakrne un Inese Rancne-Beinarovia. Augstks tiesas prieksdtjs I. Bikovis pc zvresta pieemanas

32

Zintne, sabiedrba un nacionl identitte

Mazumtirdzniecbas cena Ls 1,55 Bezmaksas tlrunis abonanai: 80006000 urnls pieejams ar internet: juristavards.lv